
Cēsu ģimnāzijas koristi ar savu diriģenti Annu Kauliņu Foto: Dainis Saulītis |
Cēsu pilsētas ģimnāzijas koris, pārvarējis 3400 kilometru
attālumu un četru stundu laika joslu, 25.janvārī ar lidmašīnu ieradās Omskā, lai
tālāk 300 km ar autobusu dotos uz Taru, vienu no vecākajām Sibīrijas pilsētām. Te
cēsniekus gaida Taras pilsētas bērnu garīgās mūzikas koris “Vdohnoveņije”.
Vasarā Taras bērni pēc Cēsu domes ielūguma viesojās Latvijā, pārstāvot savu
pilsētu, kurai ar Cēsīm veidojas draudzīgi sakari. Taras bērni Cēsu Pils parkā
lieliski nodziedāja “Pūt, vējiņi!”, ko viņiem bija iemācījuši Sibīrijas
latvieši no Augšbebriem. Skolēni un pedagogi sadraudzējās ar Cēsu pilsētas
ģimnāzijas audzēkņiem un skolotājiem, un drīz vien Cēsis saņēma ielūgumu uz kora
jubilejas svinībām Sibīrijā. “Mēs ļoti gaidām jūs! Bērni nebeidz vien jūsmot
par ciemošanos Latvijā. Katra kora stunda sākas ar skaistajām atmiņām par
Latviju,” rudenī līdz ar sveicienu Latvijas valsts gadadienā savā vēstulē
rakstīja kora diriģente Vera Šņitko. Cēsu ģimnāzijas koris, ko vada diriģente Anna
Kauliņa un koncertmeistare Olita Neimande, uzstāsies vairākos koncertos Taras pilsētā
un rajonā, kā arī netālajā latviešu ciemā Augšbebros.
Kora izlase, kurā ir 30 dziedātāju, šim braucienam sagatavojusi speciālu programmu.
Tajā skan latviešu tautasdziesmas Ēvalda Siliņa un Valda Zilvera apdarē, kā arī
divas krievu tautasdziesmas. No latviešu oriģinālmūzikas izraudzītas Agra Engelmaņa,
Alfrēda Kalniņa, Jāņa Lūsēna, Ulda Marhilēviča un Raimoda Paula dziesmas. Tagad
latvieši ciemā dzīvo piektajā paaudzē, skolā kopš 2000.gada latviešu valoda ir
obligāts priekšmets, daudzi Augšbebru bērni bijuši vasaras nometnēs, ko rīkoja
Cēsu, Valmieras un Ainažu dome.
Cēsu un Taras skolēnu un pedagogu draudzību atbalsta abu pilsētu pašvaldības. Cēsu
dome sedz ceļa izdevumus, Taras administrācija gādā par viesu uzņemšanu.
Sakot jauniešiem ceļa vārdus, Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders
uzsvēra: “Jums kā mūsu kultūras sūtņiem jāuzņemas arī diplomātiska misija,
radot priekšstatu par Latviju un tās cilvēkiem. Es zinu, jūs paveiksit vairāk, nekā
spējam mēs, politiķi. Esiet sirdīs atvērti un centieties saskatīt visu to labo, kas
tagad ir Sibīrijā, zemē, ar kuru tik daudzām latviešu ģimenēm saistās sāpīgas
atmiņas.” Tādas ir arī kora solistes Ilzes Indrēvicas ģimenei. Ilzes vecmāmiņa
tikusi izsūtīta tieši uz Omskas apgabalu, kur bijusi spiesta pavadīt savus jaunības
gadus.
Mairita Kaņepe,
Cēsu rajona laikraksts “Druva”