Ievadsolis lata nomaiņā ar eiru

Lats turpmāk būs piesaistīts eirai. Lata apgrozības vēsturē beidzies desmit gadu ilgs periods, kad Latvijas nacionālā valūta cieši jo cieši bija piesaistīta SDR (1 SDR – 0,7997 LVL) – Starptautiskā valūtas fonda starpvalstu nemateriālajai norēķina vienībai. “Liela muiža”, teiks kāds viszinis, “tas mūs neskar. Mēs neesam ne baņķieri, ne naudas mijēji, ne eksporta, ne importa komersanti”... un rupji kļūdīsies. Lata piesaiste eirai tieši vai pastarpināti skar katru Latvijas iedzīvotāju.

Valūtas apmaiņas aksioma

Valūtas maiņas sakarība ar tautsaimniecības attīstības procesiem ir gaužām vienkārša: smagā (dārgā) valūta iegrožo (sadārdzina) eksportu un veicina (palētina) importu; vieglā (lētā) valūta savukārt veicina eksportu, to palētinot, un sadārdzina importu, sekmējot ārzemju izcelsmes izmaksu inflāciju. Eksports diktē nepieciešamību iegūto ārzemju valūtu apmainīt pret nacionālo valūtu. Šā iemesla dēļ pasaules valūtas tirgus dalībnieki pašlaik ir visai satraukti. Eiras maiņas kurss pret ASV dolāru ceļas, dolāra kurss pret eiru krītas. 2002.gada rudenī 1 eira bija līdzvērtīga 1 ASV dolāram. 2004.gada nogalē par 1 eiru varēja iemainīt 1,36 dolārus. ASV eksportieri priekā berzēja rokas. Eiras zemes importētāji, kam prece bija jāapmaksā ASV dolāros, labi pelnīja. Toties tie, kas savu produkciju eksportēja uz dolāra zonu, kā zaudētāji lamāja lēto dolāru. Šīs valūtu maiņas sakarības un sekas bija dziļi cēloņsakarīgas, būtībā valūtas tirgus aksioma, kas pilnā apjomā attiecas uz latu. Lats ir viena no smagākajām valūtām pasaulē (ietilpst smagāko desmitniekā). Sekas ir atbilstošas minētajai aksiomai: relatīvi dārgs eksports, relatīvi lēts imports. Lats ir 22,2 reizes smagāks par Igaunijas kronu, 4,9 reizes smagāks par Lietuvas litu, 5,8 reizes smagāks par Polijas zlotu, 346 reizes pēc maiņas kursa apsteidz Ungārijas forintu, 341 reizi Slovēnijas talāru, 12,8 reizes Zviedrijas kronu, 10,6 reizes Dānijas kronu, nedaudz pārtrumpo Lielbritācijas mārciņu; ASV dolārs ir gandrīz divas reizes vieglāks par latu. (2005.gada janvāra sākuma LB informācija.) Jaunā gada sākumā ASV dolāra kurss pret eiru sāka celties.
Tikai nav jāpārspīlē valūtu kursu loma konkrētās valsts eksportā un importā. Ārējās tirdzniedzības attīstību, tās struktūru vērā ņemami regulē preču specifika, kvalitāte, dizains, atbilstība tehniskajam progresam, visjaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem. Valūtas kursu iespaids ir saistīts ar cenu konkurenci, un centrālajām bankām ir savi monetārie ieroči, kā darboties šinī smalkajā jomā. Nacionālo valūtu ārējos norēķinos var piesaistīt kādiem preču groziem, kas, pateicoties plusu un mīnusu pretējai iedarbībai, mazina valūtu kursu svārstības, “peldot” pasaules tirgū.
Pēdējā piegādē lats bija “piekalts” četru valūtu grozam ar šādu īpatnējo svaru: ASV dolārs – 49%, eira – 29%, Lielbritānijas mārciņa – 11%, Japānas jena – 11%. Kāda valūta atstāj vislielāko iespaidu uz lata apmaiņas kursu ar obligāto nosacījumu, ka 1 SDR = 0,7997 LVL? Atbilde nepārprotama: šī valūta ir ASV dolārs. Tāds nosacījums vairs neatbilst Latvijas stāvoklim kā ES dalībvalstij, tās ārējiem norēķiniem, kur arvien lielāks īpatsvars ir norēķiniem eirās. 2005.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozībā nepieciešamība mainīt latu pret eiru un eiru pret latu līdzināsies ap 60% no kopējās apgrozības (šinī īpatsvarā ieskaitīti arī norēķini ar Igaunijas kronu un Lietuvas litu, kaimiņzemes gan 2002.gadā savu nacionālo valūtu piesaistīja eirai). Tagad lats nolīdzinājies ar savām Baltijas kaimiņzemēm.

Ko dos lata piesaiste eirai?

No 2005.gada 1.janvāra lata un eiras piesaistes kurss ir 1 EUR = 0,702804 LVL jeb 1LVL = 1,4228718. Tas nozīmē, ka turpmāk aprēķinos ar eiru nebūs nekāda valūtas kursa riska. Kurss EUR – LVL vienmēr būs nemainīgs. Tas attiecas arī uz maiņas attiecībām starp latu, kronu, litu. Tas veicinās ārējās tirdzniecības stabilitāti ar eiraszemes valstīm, sekmēs attiecīgo eksportu un importu.
Ar jauno gadu Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiras kursa svārstības – 1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa. Tādējādi saglabāsies līdzšinējais lata svārstību koridora platums pret piesaistes centrālo kursu. Praktiski tas nozīmē, ka Latvijas Bankai ir iespēja piesaistes kursa augstāko robežu noteikt 1LVL = 0,709832 EUR, bet zemāko robežu 1LVL = 0,695776 EUR. Novirzi no piesaistes centrālā kursa Latvijas Banka noteiks, ievērojot situāciju pasaules valūtas tirgū, t.sk. eiras un ASV dolāra kursa izmaiņas.
Par lata piesaisti eirai 2005.gada 1.janvārī bija zināms krietni sen. Bija lemts piesaistes centrālo kursu noteikt pēc ārvalstu valūtu tirgus kursiem pārsaites brīdī atbilstoši 2004.gada 31.decembra dienas noslēguma The WM Company/Reuters spot kotēšanai. Tas bija iepriekšējs lēmums, kas vēl bija jāsaskaņo ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, visupirms ar Eiropas Monetārās ūnijas (EMU) 12 eiraszemēm. Galarezultātā centrālais lata piesaistes kurss eirai tika aprēķināts pēc Eiropas Centrālās bankas fiksētajiem valūtu tirgus kursiem 2004.gada 30.decembrī, izmantojot SDR valūtu kursu formulu, kā tas tika darīts ik dienu līdz šim. Latvijas Banka plānoja vienpusīgi nodrošināt centrālā piesaistes kursa novirzes iespēju ± 1%, nevis ± 15% apmērā, kā tas bija paredzēts pēc VKM-2. Šaurāks valūtas kursa svārstību koridors bija nepārprotams pozitīvs solis, jo nodrošina lielāku cenu stabilitāti, iegrožo spekulatīvu darījumu iespēju.
Jau norādījām, ka vairākus gadus iepriekš noteikt dienu, pēc kura valūtas kursa izrēķināt lata centrālo piesaistes kursu eirai, nozīmē sevi pakļaut nejaušībai. Pat viskvalificētākie speciālisti nav spējīgi krietni iepriekš noteikt, kādi 2004.gada nogalē būs SDR groza valūtu samēri un kāds būs lata un eiras centrālais piesaistes kurss. Tas nozīmē pilnīgu neziņu par centrālās piesaistes kursa iedarbību uz Latvijas ārējo tirdzniecību, uz eksporta un importa veicināšanu un bremzēšanu. Visaktuālākais ir jautājums: vai centrālais piesaistes kurss kāpinās vai pazeminās patēriņa cenu inflāciju? Šodien uz šo akūto jautājumu iespējams sniegt atbildi.
Tabula liecina: pirmkārt, valūtu kursi svārstās uz augšu un leju; otrkārt, lata kurss pret 1 eiru ir ar mazināšanās tendenci; treškārt, lata kurss pret 1ASV dolāru ir ar augšanas tendenci. Secinājums: lata piesaisti eirai ar centrālo piesaistes kursu 0,702804 veicinās eksportu uz eiras zemēm, pilnveidos eksportpreču konkurētspēju, importpreču cenas eiras zemēm paaugstināsies; eksportpreces, kas apmaksājamas ASV dolāros, sadārdzināsies; importpreces no dolāra zonas palētināsies, mazinot importcenu kāpumu sakarā ar dārgāko eiru.
Var iebilst, ka decembra nogalē eksporta un importa cenas eirās attiecīgi mainīsies arī neatkarīgi no lata piesaistes eirai. Tā būtu īslaicīga parādība. 2005.gada pirmajā dekādē ASV dolāra kurss kāpa uz augšu, eiras kurss pret ASV dolāru kritās. Lata kurss pret 1 eiru paaugstinājās, un imports eiras cenās noslīdēja lejup. Latu piesaistot eirai, cenas eirās kā eksportā, tā importā paliktu nemainīgas. Ja kaut kad nākotnē eira pret ASV dolāru tālāk celtos, sasniegtu 1,4 vai 1,5, tad lata piesaistes kurss eirai importu no eiras zemes palētinātu, bet eksporta cenu nosacījumi kļūtu mazāk izdevīgi. Tā “tīrā” veidā darbosies ārējā tirdzniecība, pastāvot piesaistītā un nepiesaistītā lata kursam pret eiru.
Problēma perspektīvā skatījumā ir visai sarežģīta un nopietna.

Valstu pulks, kur varēs norēķināties eirās, nākotnē kļūs vēl kuplāks Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas

Pēc kāda kursa latu nomainīs eira?

2008.gada 1.janvārī latu it visās naudas operācijās nomainīs eira. Tas prasa rūpīgu sagatavošanu. Latvijas iedzīvotājus visai interesē, pēc kāda koeficienta notiks lata nomaiņa. Iespējas ir divas. Pirmā iespēja: lata piesaistes kursu eirai noteikt kā lata apmaiņas kursu. Tas nozīmē, ka katru latu apmainīs pret 1,42 eirām (1:0,702480). Šīs iespējas priekšrocība saistīta ar to, ka būs uzkrāta zināma pieredze lata apmaiņā pret eiru. Šī varianta mīnuss ir tas, ka “Latvijas eira” būs ar krietni zemāku pirktspēju nekā eira citās eiras zemes valstīs. Formāli iekšzemē to nekādi nemanīs: gan ienākumu, gan preču (arī pakalpojumu) cenas tiks mainītas pēc vienota koeficienta. Piemēram, darba samaksa 200 latu tiks turpmāk apmaksāta kā 284 eiras, 200 latu preces maksās 284 eiras.
Zaudētāju nebūs, ja lata apmaiņas attiecību precīzi ievēros. Ja lata piesaiste eirai būs neveiksmīga un sekmēs inflāciju (importa cenu pieaugumu no eiras zemes), varētu īstenot otru pieeju – lata apmaiņas koeficientu pret eiru noteikt pēc lata un eiras vidējās pirktspējas samēra. Noteikt šādu vidēji svērtu koeficientu ir pietiekami sarežģīti. Jāievēro, ka pašlaik eirai katrā no 12 eiras zonas valstīm ir sava atšķirīgā, būtībā “nacionālā” pirktspēja. Ienākumu un cenu izlīdzinājums eirās visā eiras zemē prasīs ilgāku laika periodu. Tāds uzdevums pagaidām nav izvirzīts.
Lai no lata pārietu uz eiru, jāmin vairāki obligāti nosacījumi, jo, tikai ievērojot šos kritērijus, Latvija tiks uzņemta Eiropas Monetārajā ūnijā – eiras zemju apvienībā. Vissarežģītāk Latvijai būs ievērot kritēriju, ka patēriņa inflācijas līmenis nedrīkst pārsniegt vairāk nekā 1,55% inflācijas vidējo līmeni, kas ir trijām ES valstīm ar viszemāko gada cenu pieaugumu. Situācija Latvijai pagaidām nelabvēlīga. Pērnā gada otro pusgadu Latvija bija 25 ES valstu inflācijas “čempions” – patēriņa cenu indekss pārsniedza 7%. Viszemākā inflācija atzīmējama Somijā – ap 0,2%, Dānijā un Zviedrijā – ap 1,0%. Patiešām jāveic varoņdarbs, lai divos gados iekļautos inflācijas kritērijā.
Pirmais sagatavošanas solis lata nomaiņai ar eiru ir veikts. Turpmākais atkarīgs no Latvijas valdības un Latvijas Bankas politikas.

Georgs Libermanis,
Dr.h.c., Latvijas valsts emeritēts zinātnieks

Lata kurss pret eiru un ASV dolāru 2004.gada mēnešos