
Ko devusi fiskālās politikas konsekvence
Par Latvijas fiskālās politikas konsekvenci liecina pērn sasniegtais pēdējo sešu gadu laikā zemākais valsts kopbudžeta fiskālā deficīta līmenis, kas bija 79,05 miljoni latu jeb 1,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), uzskata finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Tādējādi tiek pildīts viens no solījumiem, ko Latvija iestājoties devusi Eiropas Savienībai (ES), proti, konsekventa budžeta deficīta samazināšana.
Budžeta deficītu ietekmē daudzi faktori
Šogad valsts budžeta deficīts plānots 1,68% no IKP, taču kā
norāda ministrs, Konverģences programmā, kas iesniegta izskatīšanai Eiropas
Komisijā, minēti 2%, tādējādi plānotais budžeta deficīts ir pat par 0,32% mazāks,
nekā paredzēts šajā programmā. Lai arī bezdeficīta budžetu vismaz tuvākajos
trijos gados nebūs iespējams sasniegt, vismaz virzību uz to ministrs sola nodrošināt.
Tā kā pērn budžeta deficīts bija tikai 1,1% no IKP, rodas jautājums, kādēļ šogad
tas tiek prognozēts 1,68%, nevis, piemēram, 1% apmērā no IKP. Kā skaidro
O.Spurdziņš, budžeta deficītu ietekmē vairāki faktori. No vienas puses, budžeta
deficīts tiek plānots, bet, no otras puses, to nosaka arī tautsaimniecības
attīstība, un, tīri matemātiski palielinoties IKP, budžeta deficīts skaitliskā
izteiksmē samazinās. Tomēr ministrs ir pārliecināts, ka faktiskais valsts kopbudžeta
fiskālais deficīts pēc gada arī nebūs augstāks par 1% un, iespējams, tas pat būs
zemāks. Tas arī esot Finanšu ministrijas mērķis.
Arī citi valsts kopbudžeta rādītāji pērn bijuši labāki nekā 2003.gadā.
Piemēram, kopējie ieņēmumi valsts kopbudžetā, ko veido valsts pamatbudžets, valsts
speciālais budžets un pašvaldību budžeti, pagājušajā gadā sasniedza 2,53
miljardus latu, par 0,43 miljardiem pārsniedzot 2003.gada rādītāju. Tiesa, arī
izdevumi bijuši lielāki – 2,64 miljardi latu pretstatā 2,24 miljardiem 2003.gadā.
Valsts budžeta ieņēmumi pērn sasniedza 2,06 miljardus latu, izdevumi – 2,16
miljardus latu, bet fiskālais deficīts bija 81,6 miljoni latu. Savukārt pašvaldību
budžetu kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā bija 679 miljoni latu, pašvaldības
iztērēja 686,7 miljonus latu, bet to budžetu fiskālais deficīts bija 7,3 miljoni
latu.
Nodokļos ieņemts vairāk, nekā cerēts
Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lielāki bijuši arī
nodokļu ieņēmumi un gada plāns, lai arī nedaudz, ir pārsniegts. Lielākais
ieņēmumu pieaugums bijis uzņēmumu ienākuma nodoklim, azartspēļu un izložu nodoklim
un tabakas izstrādājumu akcīzes nodoklim. O.Spurdziņš īpašu gandarījumu pauž par
uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kas sasnieguši 127,8 miljonus latu.
Tādējādi iepriekšējā gada rādītājs pārsniegts par 34 miljoniem latu jeb 36,1%,
bet gada plāns šā nodokļa ieņēmumos izpildīts par 100,9%. Pēc ministra domām,
šādus pozitīvus rezultātus ļāvusi sasniegt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes
samazināšana. Tas liecinot arī par to, ka uzņēmēji aizvien konsekventāk sāk
uzrādīt savus ienākumus.
Vērtējot pārējo nodokļu veidu ieņēmumus, redzams, ka visos nodokļu veidos,
izņemot vienu – dabas resursu nodokli –, plāns ir pārsniegts. Tomēr finanšu
ministrs norāda, ka dabas resursu nodokļa ieņēmumu neiekasēšana pilnā apmērā
bijusi gaidāma, jo, aizvien uzlabojot vides situāciju, labus rezultātus sākušas dot
iepriekšējos gados ieguldītās investīcijas dabas un vides sakārtošanā, turklāt
šim nodoklim nav izteikta īpatsvara kopējā budžeta apjomā.
Pagājušajā gadā veiksmīgi iekasēts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir
pašvaldību ieņēmumu pamatā. Tas finanšu ministram ļauj apgalvot, ka valsts ir
pildījusi savas saistības pret pašvaldību sektoru, turklāt pašvaldību budžetos ir
ieņemts krietni vairāk naudas, nekā bija plānots. Kā liecina Valsts kases
sagatavotais pārskats par valsts budžeta izpildi, Valsts ieņēmumu dienesta (VID)
administrētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neskaitot Rīgu, Liepāju un Ventspili,
kas pašas administrē šo nodokli, pērn iekasēts 435,5 miljonu latu vērtībā –
tātad par 68,2 miljoniem latu jeb par 18,6% vairāk nekā 2003.gadā, plānoto ieņēmumu
apjomu pārsniedzot par 1,8%.
No Valsts kases pārskata izriet, ka pērn gada plāns par 100,9% izpildīts arī
pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos. Šis nodoklis iekasēts 486,7 miljonu latu
vērtībā – par 27,5 miljoniem latu jeb par 6% vairāk nekā 2003.gadā.
Ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bijis tabakas, naftas
produktu un alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Bet kopējie akcīzes nodokļa
ieņēmumi pērngad sasnieguši 236,9 miljonus latu, kas ir par 24,8 miljoniem latu jeb
par 11,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Tādējādi akcīzes ieņēmumu gada plāns
izpildīts par 101,3%.
Sociālās apdrošināšanas iemaksas pērn iekasētas 662,4 miljonu latu apmērā, par 88
miljoniem latu jeb par 15,3% pārsniedzot 2003.gada rādītāju un ieņēmumu gada plānu
izpildot par 100,8%.
Savukārt muitas nodoklis 2004.gadā iekasēts 17,1 miljona latu vērtībā – tātad par
1,6 miljoniem latu jeb par 8,7% mazāk nekā 2003.gadā. Tas tiek skaidrots ar Latvijas
iestāšanos ES un muitas režīma izmaiņām. Tomēr muitas nodokļa ieņēmumu gada
plāns izpildīts par 105,3%.
Pagājušajā gadā kopumā VID administrētie nodokļi valsts un pašvaldību budžetos
iekasēti 2,11 miljardu latu apmērā – par 288 miljoniem latu jeb par 15,8% vairāk
nekā 2003.gadā. Ieņēmumu plānu VID ir pat nedaudz pārsniedzis – gada plāns
izpildīts par 101,1%. Te gan jāņem vērā valsts budžeta likuma grozījumi, kas
palielināja ieņēmumu plānu.
Ar VID darbu pagājušajā gadā ir apmierināts arī O.Spur-dziņš. “Protams, ir
jārunā arī par paaugstināto inflāciju, kas matemātiski palielinājusi ieņēmumus,
bet, attiecinot inflācijas procentu pret nodokļu pieauguma procentu, redzams, ka
iekasējums tomēr ir bijis labāks nekā gadu iepriekš, un tādai pašai stratēģijai,
manuprāt, ir jāturpinās arī šogad,” vērtējot VID darbību, uzsver finanšu
ministrs.
Gita Kronberga, “LV”
Valsts kopbudžeta rādītāji
Avots: Finanšu ministrija