Ko devusi fiskālās politikas konsekvence

Par Latvijas fiskālās politikas konsekvenci liecina pērn sasniegtais pēdējo sešu gadu laikā zemākais valsts kopbudžeta fiskālā deficīta līmenis, kas bija 79,05 miljoni latu jeb 1,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), uzskata finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Tādējādi tiek pildīts viens no solījumiem, ko Latvija iestājoties devusi Eiropas Savienībai (ES), proti, konsekventa budžeta deficīta samazināšana.

Budžeta deficītu ietekmē daudzi faktori

Šogad valsts budžeta deficīts plānots 1,68% no IKP, taču kā norāda ministrs, Konverģences programmā, kas iesniegta izskatīšanai Eiropas Komisijā, minēti 2%, tādējādi plānotais budžeta deficīts ir pat par 0,32% mazāks, nekā paredzēts šajā programmā. Lai arī bezdeficīta budžetu vismaz tuvākajos trijos gados nebūs iespējams sasniegt, vismaz virzību uz to ministrs sola nodrošināt.
Tā kā pērn budžeta deficīts bija tikai 1,1% no IKP, rodas jautājums, kādēļ šogad tas tiek prognozēts 1,68%, nevis, piemēram, 1% apmērā no IKP. Kā skaidro O.Spurdziņš, budžeta deficītu ietekmē vairāki faktori. No vienas puses, budžeta deficīts tiek plānots, bet, no otras puses, to nosaka arī tautsaimniecības attīstība, un, tīri matemātiski palielinoties IKP, budžeta deficīts skaitliskā izteiksmē samazinās. Tomēr ministrs ir pārliecināts, ka faktiskais valsts kopbudžeta fiskālais deficīts pēc gada arī nebūs augstāks par 1% un, iespējams, tas pat būs zemāks. Tas arī esot Finanšu ministrijas mērķis.
Arī citi valsts kopbudžeta rādītāji pērn bijuši labāki nekā 2003.gadā. Piemēram, kopējie ieņēmumi valsts kopbudžetā, ko veido valsts pamatbudžets, valsts speciālais budžets un pašvaldību budžeti, pagājušajā gadā sasniedza 2,53 miljardus latu, par 0,43 miljardiem pārsniedzot 2003.gada rādītāju. Tiesa, arī izdevumi bijuši lielāki – 2,64 miljardi latu pretstatā 2,24 miljardiem 2003.gadā.
Valsts budžeta ieņēmumi pērn sasniedza 2,06 miljardus latu, izdevumi – 2,16 miljardus latu, bet fiskālais deficīts bija 81,6 miljoni latu. Savukārt pašvaldību budžetu kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā bija 679 miljoni latu, pašvaldības iztērēja 686,7 miljonus latu, bet to budžetu fiskālais deficīts bija 7,3 miljoni latu.

Nodokļos ieņemts vairāk, nekā cerēts

Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lielāki bijuši arī nodokļu ieņēmumi un gada plāns, lai arī nedaudz, ir pārsniegts. Lielākais ieņēmumu pieaugums bijis uzņēmumu ienākuma nodoklim, azartspēļu un izložu nodoklim un tabakas izstrādājumu akcīzes nodoklim. O.Spurdziņš īpašu gandarījumu pauž par uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kas sasnieguši 127,8 miljonus latu. Tādējādi iepriekšējā gada rādītājs pārsniegts par 34 miljoniem latu jeb 36,1%, bet gada plāns šā nodokļa ieņēmumos izpildīts par 100,9%. Pēc ministra domām, šādus pozitīvus rezultātus ļāvusi sasniegt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšana. Tas liecinot arī par to, ka uzņēmēji aizvien konsekventāk sāk uzrādīt savus ienākumus.
Vērtējot pārējo nodokļu veidu ieņēmumus, redzams, ka visos nodokļu veidos, izņemot vienu – dabas resursu nodokli –, plāns ir pārsniegts. Tomēr finanšu ministrs norāda, ka dabas resursu nodokļa ieņēmumu neiekasēšana pilnā apmērā bijusi gaidāma, jo, aizvien uzlabojot vides situāciju, labus rezultātus sākušas dot iepriekšējos gados ieguldītās investīcijas dabas un vides sakārtošanā, turklāt šim nodoklim nav izteikta īpatsvara kopējā budžeta apjomā.
Pagājušajā gadā veiksmīgi iekasēts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir pašvaldību ieņēmumu pamatā. Tas finanšu ministram ļauj apgalvot, ka valsts ir pildījusi savas saistības pret pašvaldību sektoru, turklāt pašvaldību budžetos ir ieņemts krietni vairāk naudas, nekā bija plānots. Kā liecina Valsts kases sagatavotais pārskats par valsts budžeta izpildi, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neskaitot Rīgu, Liepāju un Ventspili, kas pašas administrē šo nodokli, pērn iekasēts 435,5 miljonu latu vērtībā – tātad par 68,2 miljoniem latu jeb par 18,6% vairāk nekā 2003.gadā, plānoto ieņēmumu apjomu pārsniedzot par 1,8%.
No Valsts kases pārskata izriet, ka pērn gada plāns par 100,9% izpildīts arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos. Šis nodoklis iekasēts 486,7 miljonu latu vērtībā – par 27,5 miljoniem latu jeb par 6% vairāk nekā 2003.gadā.
Ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bijis tabakas, naftas produktu un alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Bet kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi pērngad sasnieguši 236,9 miljonus latu, kas ir par 24,8 miljoniem latu jeb par 11,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Tādējādi akcīzes ieņēmumu gada plāns izpildīts par 101,3%.
Sociālās apdrošināšanas iemaksas pērn iekasētas 662,4 miljonu latu apmērā, par 88 miljoniem latu jeb par 15,3% pārsniedzot 2003.gada rādītāju un ieņēmumu gada plānu izpildot par 100,8%.
Savukārt muitas nodoklis 2004.gadā iekasēts 17,1 miljona latu vērtībā – tātad par 1,6 miljoniem latu jeb par 8,7% mazāk nekā 2003.gadā. Tas tiek skaidrots ar Latvijas iestāšanos ES un muitas režīma izmaiņām. Tomēr muitas nodokļa ieņēmumu gada plāns izpildīts par 105,3%.
Pagājušajā gadā kopumā VID administrētie nodokļi valsts un pašvaldību budžetos iekasēti 2,11 miljardu latu apmērā – par 288 miljoniem latu jeb par 15,8% vairāk nekā 2003.gadā. Ieņēmumu plānu VID ir pat nedaudz pārsniedzis – gada plāns izpildīts par 101,1%. Te gan jāņem vērā valsts budžeta likuma grozījumi, kas palielināja ieņēmumu plānu.
Ar VID darbu pagājušajā gadā ir apmierināts arī O.Spur-dziņš. “Protams, ir jārunā arī par paaugstināto inflāciju, kas matemātiski palielinājusi ieņēmumus, bet, attiecinot inflācijas procentu pret nodokļu pieauguma procentu, redzams, ka iekasējums tomēr ir bijis labāks nekā gadu iepriekš, un tādai pašai stratēģijai, manuprāt, ir jāturpinās arī šogad,” vērtējot VID darbību, uzsver finanšu ministrs.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv

Valsts kopbudžeta rādītāji

Avots: Finanšu ministrija