Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23. nr.; 1996, 9., 14., 23. nr.; 1997, 23. nr.; 1998, 13. nr.; 2000, 13. nr.; 2002, 10., 23. nr.; 2003, 14. nr.; 2004, 2., 12., 23. nr.; 2005, 13., 14. nr.; 2006, 15. nr.; 2007, 7., 12. nr.; 2008, 14., 23. nr.; 2009, 6., 7., 17., 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 23., 51./52., 160. nr.; 2011, 4. nr.; 2012, 50., 56., 92. nr.; 2013, 61., 106., 193. nr.; 2014, 92. nr.; 2015, 29., 97., 124., 140., 248., 251. nr.; 2016, 117., 241. nr.; 2017, 152., 222. nr.; 2018, 45., 225. nr.; 2019, 52., 129., 259.A nr.; 2020, 123., 138. nr.; 2021, 22., 84.B, 110., 121.B, 193., 200. nr.; 2022, 94., 204. nr.; 2023, 118. nr.; 2024, 38., 110., 120.A, 128.A, 193., 196. nr.; 2025, 121., 188., 244., 247. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

aizstāt pirmās daļas 36. punkta "a" apakšpunktā vārdus "iekšējā audita dienesta vadītājs, risku direktors, par darbības atbilstības kontroli atbildīgā persona un sabiedrības kontrolieris" ar vārdiem "iekšējās kontroles funkcijas vadītājs";

izteikt pirmās daļas 62. punktu šādā redakcijā:

"62) iekšējā pieeja — ES regulā Nr. 575/2013 paredzētās metodes vai pieejas:

a) 143. panta 1. punktā minētā uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja,

b) 221. pantā minētā iekšējo modeļu pieeja,

c) 265. panta 2. punktā minētā iekšējā novērtējuma metode,

d) 283. pantā minētā iekšējā modeļa metode,

e) 325.az pantā minētā alternatīvā iekšējā modeļa pieeja;";

izteikt pirmās daļas 65. punktu šādā redakcijā:

"65) augstākā vadība — personas (darbinieki), kurām ir tiesības pieņemt lēmumus kredītiestādes vārdā, bet kuras nav padomes vai valdes locekļi un kuras piedalās iestādes pārvaldībā un ir valdes tiešā pakļautībā;";

papildināt pirmo daļu ar 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80. un 81. punktu šādā redakcijā:

"74) persona, kura pilda pamatfunkcijas — persona (darbinieks), kurai amata pienākumi dod iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbību, tostarp iekšējās kontroles funkcijas vadītājs un finanšu direktors, bet kura nav iestādes padomes vai valdes loceklis;

75) iekšējās kontroles funkcijas — riska pārvaldības, darbības atbilstības nodrošināšanas un iekšējā audita funkcijas;

76) iekšējās kontroles funkcijas vadītājs — hierarhiski augstākā līmeņa darbinieks, kurš atbild par iestādes iekšējās kontroles funkcijas faktisku veikšanu;

77) finanšu direktors — persona, kurai ir vispārēja atbildība par kredītiestādes finanšu resursu pārvaldību, finanšu plānošanu un finanšu pārskatiem;

78) klimatneitralitātes mērķis — mērķis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 30. jūnija regulu (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza regulas (ES) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 ("Eiropas Klimata akts");

79) kriptoaktīvs — vērtības vai tiesību digitāls atveidojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1114) 3. panta 1. punkta 5. apakšpunkta izpratnē, izņemot centrālās bankas digitālo valūtu;

80) ārvalsts kredītiestādes filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta ārvalsts komersanta, kas sniedz šā likuma 33.⁹ panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus, struktūrvienība, kura darbojas ārvalsts komersanta vārdā;

81) galvenā sabiedrība — ārvalsts komersants, kas Latvijā ir atvēris ārvalsts kredītiestādes filiāli, vai šā komersanta sabiedrība, vai galvenā mātes sabiedrība šā likuma III³ nodaļas izpratnē.";

papildināt otro daļu ar 20. un 21. punktu šādā redakcijā:

"20) atbilstošs kapitāls — ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 71. apakšpunkta "a" punkta izpratnē;

21) vides, sociālais un pārvaldības risks (turpmāk — ESG risks) — ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 52.d apakšpunkta izpratnē.";

aizstāt piektajā daļā vārdus un skaitļus "Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1114)" ar vārdiem un skaitli "Regulas Nr. 2023/1114".

2. 4.¹ pantā:

aizstāt 1. punktā skaitli un vārdu "33.³ panta" ar skaitli un vārdu "33.⁶ panta";

aizstāt 2. punktā skaitļus un vārdus "33.³ panta trešajai daļai nav nepieciešams saņemt šā likuma 33.³ panta otrajā daļā noteikto atļauju" ar skaitļiem un vārdiem "33.⁶ panta trešajai daļai ir atbrīvojums no šā likuma 33.⁶ panta otrajā daļā noteiktās atļaujas saņemšanas";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētās pārvaldītājsabiedrības padomes un valdes locekļi un personas, kas pilda pamatfunkcijas, atbilst tām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kuri noteikti kredītiestādes padomes un valdes loceklim un personai, kas pilda pamatfunkcijas, — attiecīgi šā likuma 24., 25., 26. un 26.¹ pantā.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

3. 6. pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus "35.²—35.³²" ar skaitļiem "35.², 35.³, 35.⁴, 35.⁵, 35.⁶, 35.⁷, 35.⁸, 35.⁹, 35.¹⁰, 35.¹¹, 35.¹², 35.¹³, 35.¹⁴, 35.¹⁵, 35.¹⁶, 35.¹⁷, 35.¹⁸, 35.¹⁹, 35.²⁰, 35.²¹, 35.²², 35.²³, 35.²⁴, 35.²⁵, 35.²⁶, 35.²⁷, 35.²⁸, 35.²⁹, 35.³⁰, 35.³¹, 35.³², 35.³³, 35.³⁴, 35.³⁵, 35.³⁶";

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus "57. panta pirmo daļu, 58., 59." ar skaitļiem un vārdiem "59.⁹ panta pirmo daļu, 59.¹⁶";

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa "101.³" ar skaitļiem "101.¹⁶, 101.¹⁷";

aizstāt ceturtajā daļā skaitļus un vārdus "59.² un 59.⁴ panta" ar skaitļiem un vārdiem "59.¹³ un 59.¹⁵ panta".

4. Papildināt 8. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušam komersantam un ārvalsts kredītiestādes filiālei ir pienākums sniegt Latvijas Bankai tās noteiktajos termiņos informāciju, kas nepieciešama, lai Latvijas Banka veiktu uzraudzību pēc klienta vai darījumu partnera iniciatīvas saņemtajiem pakalpojumiem, kurus tiem sniedz šā ārvalsts komersanta grupā esošas sabiedrības."

5. Izslēgt 10.¹ panta sešpadsmito daļu.

6. 11.² pantā:

aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus un skaitļus "mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs, kas aprēķināts 12 secīgu mēnešu periodā, ir vienāds ar 30 miljardiem euro vai mazāks par šo summu, un ieguldījumu brokeru sabiedrība ietilpst grupā, kur grupas uzņēmumu" ar vārdiem un skaitļiem "minētās sabiedrības mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs, kas aprēķināts 12 secīgu mēnešu periodā, ir mazāks par 30 miljardiem euro, un ieguldījumu brokeru sabiedrība ietilpst grupā, kur grupas uzņēmumu, kuri veic komercdarbību Eiropas Savienībā (tostarp visu šo grupas uzņēmumu filiāļu un meitas sabiedrību, kas veic komercdarbību ārvalstī) un";

papildināt pantu ar sesto, septīto, astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, uz kuru var attiecināt šā panta pirmās daļas nosacījumus, var iesniegt iesniegumu par atbrīvojumu no minētajā daļā noteiktajām prasībām.

(7) Saņemot šā panta sestajā daļā minēto iesniegumu, Latvijas Banka par to paziņo Eiropas Banku iestādei atzinuma sniegšanai.

(8) Latvijas Banka 30 dienu laikā no Eiropas Banku iestādes atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību no šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības iesniegt Latvijas Bankai iesniegumu kredītiestādes licences (atļaujas) saņemšanai, ņemot vērā Eiropas Banku iestādes atzinumu un izvērtējot:

1) ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir daļa no grupas, — grupas organizatorisko struktūru, grupā vairākumā izmantoto grāmatvedības uzskaites praksi un aktīvu izvietojumu starp grupas sabiedrībām;

2) darbību raksturu, apjomu un sarežģītību dalībvalstī, kurā tā veic komercdarbību, un darbību Eiropas Savienībā kopumā;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrības veikto darbību nozīmīgumu un sistēmisko risku dalībvalstī, kurā tā veic komercdarbību, un arī Eiropas Savienībā kopumā.

(9) Ja Latvijas Bankas lēmums atšķiras no Eiropas Banku iestādes sniegtā atzinuma, Latvijas Banka savā lēmumā šādu atšķirību pamato.

(10) Latvijas Banka paziņo savu lēmumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai un Eiropas Banku iestādei publicēšanai tīmekļvietnē.

(11) Latvijas Banka savu lēmumu atkārtoti izvērtē ik pēc trim gadiem."

7. 12.³ pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Latvijas Banka nosaka iesniegumam pievienojamos dokumentus un iesniedzamo informāciju.";

aizstāt trešajā daļā skaitli un vārdu "30 dienu" ar vārdu "mēneša".

8. Aizstāt 14. panta pirmās daļas 8. punktā vārdus "iekšējās kontroles sistēma" ar vārdiem "pārvaldības sistēma".

9. Aizstāt 15. panta 3. punktā vārdus "iekšējā audita dienesta vadītāja, risku direktora, par darbības atbilstības kontroli atbildīgās personas" ar vārdiem "iekšējās kontroles funkcijas vadītāju".

10. Izslēgt 20. pantu.

11. Izteikt 24. pantu šādā redakcijā:

"24. pants. (1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona:

1) kurai ir nepieciešamā izglītība un vismaz triju gadu attiecīga profesionālā darba pieredze atbilstoša lieluma finanšu iestādē vai citā komercsabiedrībā, lai tā spētu izprast kredītiestādes darbības specifiku;

2) kurai ir nevainojama reputācija;

3) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībā;

4) kura savus darba pienākumus veic godprātīgi, ievērojot augstākos ētikas standartus;

5) kura savus darba pienākumus veic neatkarīgi, tai skaitā persona neatrodas interešu konflikta situācijā, vai, ja tāda ir konstatēta, tā tiks pienācīgi un efektīvi pārvaldīta atbilstoši kredītiestādes noteiktajai interešu konflikta novēršanas politikai un neietekmēs šīs personas spēju objektīvi un neatkarīgi veikt amatam noteiktos darba pienākumus;

6) kura spēj veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu izpildei.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām personām izvirzītajām prasībām kredītiestādes padome un valde kopumā atbilst šādām prasībām:

1) tai ir pietiekamas kolektīvās zināšanas, prasmes un pieredze, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kredītiestādes darbību un ar to saistīto risku pārvaldību un lai izprastu sekas, kuras kredītiestādes darbība rada īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā vides, sociālos un pārvaldības faktorus;

2) tai ir pietiekami daudzveidīgs sastāvs, lai kopumā nodrošinātu kredītiestādes darbībai atbilstošu un plašu pieredzi.

(3) Kredītiestādei ir pienākums pašai vai pēc Latvijas Bankas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta prasībām."

12. 25. pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt persona:";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Kredītiestādes padomes vai — attiecībā uz sabiedrības kontrolieri — akcionāru sapulces pienākums ir" ar vārdiem "Kredītiestādei ir pienākums".

13. Izteikt 26. pantu šādā redakcijā:

"26. pants. (1) Par kredītiestādes iekšējās kontroles funkcijas vadītāju, finanšu direktoru, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāju un tās vadības komitejas vadītāju, kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītāju, kā arī prokūristu var būt persona:

1) kura atbilst šā likuma 24. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punkta prasībām;

2) uz kuru nevar attiecināt šā likuma 25. panta pirmās daļas nosacījumus.

(2) Kredītiestādei ir pienākums pašai vai pēc Latvijas Bankas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta prasībām."

14. 26.¹ pantā:

papildināt trešās daļas 1. punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Grupa šā punkta izpratnē ir tādu savstarpēji saistītu sabiedrību grupa, kurām ir pienākums sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus, vai tādu sabiedrību grupa, kuras ir vienas un tās pašas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības;";

izteikt trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) iestādēs, kuras ietilpst vienā un tajā pašā ES regulas Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta nosacījumiem atbilstošā institucionālās aizsardzības shēmā, vai iestādēs, kurās vienai un tai pašai institucionālās aizsardzības shēmai ir būtiska līdzdalība.";

izslēgt trešās daļas 3. punktu;

izslēgt sesto daļu.

15. Izteikt 27. panta pirmās daļas 10. punktu šādā redakcijā:

"10) Latvijas Banka vai vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt kredītiestādei noregulējuma darbību, ja konstatēts, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) kredītiestādei ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās,

b) ņemot vērā laika resursus un citus būtiskus apstākļus, nav pamatotu izredžu, ka kredītiestādes veiktie alternatīvie privātā sektora pasākumi, arī institucionālo aizsardzības shēmu izveidošana, vai Latvijas Bankas vai Eiropas Centrālās bankas uzraudzības pasākumi, tostarp agrīnās intervences pasākumi vai attiecīgu kapitāla instrumentu un atbilstīgu saistību norakstīšana vai konvertācija, saprātīgā termiņā novērstu kredītiestādes finanšu grūtības,

c) noregulējuma darbība nav nepieciešama sabiedrības interesēs."

16. Izslēgt 27.¹ panta pirmajā daļā vārdus "vai ārvalsts kredītiestādes filiālei".

17. 29. pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "divu darbdienu" ar vārdiem un skaitli "nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu";

aizstāt piektās daļas 5. punktā vārdus "ir veikta nelikumīgi iegūtu" ar vārdiem "ir bijusi vai tiek veikta noziedzīgi iegūtu";

papildināt pantu ar 5.² un 5.³ daļu šādā redakcijā:

"(5²) Lai izvērtētu šā panta piektās daļas 5. punktā minēto kritēriju, Latvijas Banka konsultējas ar dalībvalsts institūciju, kas ir atbildīga par kredītiestādes uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

(5³) Izvērtējot šā panta piektās daļas 5. punktā minēto kritēriju, Latvijas Banka ņem vērā atzinumu, kuru 30 darbdienu laikā no Latvijas Bankas pieprasījuma nosūtīšanas dienas sniegusi dalībvalsts institūcija, kas ir atbildīga par kredītiestādes uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Negatīvs šīs institūcijas atzinums var būt par pamatu neatļaut iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību.";

aizstāt 6.¹ daļā skaitli un vārdu "33.³ pantam" ar skaitli un vārdu "33.⁶ pantam" un vārdus "Latvijas Bankai ir tiesības pārtraukt vērtēšanas periodu" — ar vārdiem un skaitļiem "vai attiecībā uz atbrīvojuma piešķiršanu atbilstoši šā likuma 33.⁷ panta trešajai daļai līdzīgiem nosacījumiem vai licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai piešķiršanas nosacījumiem vai arī izvērtē atļaujas piešķiršanu nozīmīgas līdzdalības iegūšanai atbilstoši šā likuma III¹ nodaļai, Latvijas Bankai ir tiesības pārtraukt vērtēšanas periodu, lai izskatītu būtiskas līdzdalības vai nozīmīgas līdzdalības paziņojumu";

papildināt pantu ar 6.² daļu šādā redakcijā:

"(6²) Ja personu, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību, vienlaikus citā dalībvalstī izvērtē atbilstoši šā likuma 33.⁶ pantam līdzīgiem noteikumiem attiecībā uz atļaujas piešķiršanu, Latvijas Banka būtiskas līdzdalības vērtēšanu saskaņo ar tās dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūciju vai uzraudzības institūciju, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība veic savu komercdarbību.";

papildināt septīto daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) persona atbilst šā panta 7.¹ daļā minētajiem nosacījumiem.";

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Personai var aizliegt iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību kredītiestādē, ja persona ir reģistrēta tādā ārvalstī vai ir tādas ārvalsts rezidents, kura ir augsta riska trešā valsts saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 12.¹ punktu vai uz kuru attiecas Eiropas Savienības ierobežojošie pasākumi, un Latvijas Bankas vērtējumā šie apstākļi ietekmē personas spēju nodrošināt atbilstošu praksi un politikas, lai izpildītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības."

18. Papildināt 33. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Šajā pantā minētie ierobežojumi attiecas arī uz nozīmīgu līdzdalību, ja tā iegūta bez attiecīgas atļaujas saņemšanas."

19. Papildināt likumu ar jaunu III¹ nodaļu šādā redakcijā:

"III¹ nodaļa
Nozīmīga līdzdalība

33.³ pants. (1) Kredītiestāde un šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība un jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība (turpmāk šajā nodaļā — potenciālais ieguvējs), kas vēlas iegūt tiešu vai netiešu nozīmīgu līdzdalību citā komercsabiedrībā vai juridiskā veidojumā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, vai ieguldījuma summas personālsabiedrībā vai juridiskā veidojumā. Paziņojumam pievieno informāciju, kas ir samērīga un nepieciešama, lai izvērtētu potenciālā ieguvēja atbilstību šā likuma 33.⁴ panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Latvijas Banka pieprasa tikai tādu informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu nozīmīgas līdzdalības darījuma prudenciālo vērtējumu.

(2) Par nozīmīgu līdzdalību šīs nodaļas izpratnē uzskata tādu līdzdalību, kas ir vienāda ar vai lielāka par 15 procentiem no potenciālā ieguvēja atbilstošā kapitāla, ko veido ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 71. apakšpunkta "a" punkta "i" un "ii" apakšpunktā nosaukto elementu summa.

(3) Ja kredītiestāde plāno iegūt nozīmīgu līdzdalību tikai individuāli, tā šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu iesniedz Latvijas Bankai. Ja kredītiestāde plāno iegūt nozīmīgu līdzdalību individuāli un konsolidācijas grupas līmenī, tā šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu iesniedz Latvijas Bankai un konsolidētās uzraudzības institūcijai.

(4) Ja šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība plāno iegūt nozīmīgu līdzdalību konsolidācijas grupas līmenī, tā paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības atļaujas saņemšanu iesniedz konsolidētās uzraudzības institūcijai. Latvijas Banka un konsolidētās uzraudzības institūcija izvērtē paziņojumu.

(5) Latvijas Banka nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums, vai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc šā panta sestajā daļā minētās Latvijas Bankas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē potenciālo ieguvēju par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(6) Latvijas Bankai šā likuma 33.⁴ panta pirmajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā ir tiesības rakstveidā pieprasīt papildu informāciju, lai izvērtētu potenciālā ieguvēja atbilstību šā likuma 33.⁴ panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(7) Pieprasot šā panta sestajā daļā minēto papildu informāciju, Latvijas Bankai vērtēšanas periodā ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Papildus pirmajā teikumā noteiktajam Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju un skaidrojumus arī pēc vērtēšanas perioda pārtraukuma beigām, taču šāds pieprasījums nemaina turpmāko vērtēšanas termiņu. Latvijas Bankai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja potenciālais ieguvējs vēlas iegūt nozīmīgu līdzdalību komercsabiedrībā vai juridiskā veidojumā, kura mītnes (reģistrācijas) vieta ir ārvalstī, vai Latvijas Bankai ir nepieciešama informācija no dalībvalsts institūcijas, kas ir atbildīga par potenciālā ieguvēja uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

(8) Ja nozīmīgu līdzdalību plānots iegūt kredītiestādē, potenciālais ieguvējs iesniedz paziņojumu arī par būtiskas līdzdalības iegūšanu, un vērtēšana notiek saskaņā ar šā likuma III nodaļu. Šajā gadījumā vērtēšanas perioda beigu datums ir vēlākais no šā likuma 29. panta trešajā daļā vai šā panta piektajā daļā minētajiem datumiem.

33.⁴ pants. (1) Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad potenciālajam ieguvējam nosūtīta šā likuma 33.³ panta piektajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu, izvērtē potenciālā ieguvēja spēju nodrošināt noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kā arī vadīt tos riskus, kam potenciālais ieguvējs ir vai varētu tikt pakļauts pēc nozīmīgas līdzdalības iegūšanas.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem izvērtēšanas procesā Latvijas Banka ņem vērā arī šādus kritērijus:

1) vai potenciālais ieguvējs spēs pildīt šajā likumā, ES regulā Nr. 575/2013 un citos normatīvajos aktos noteiktās prudenciālās prasības;

2) vai nepastāv pamatotas aizdomas, ka saistībā ar plānoto nozīmīgas līdzdalības iegūšanu tiek veikta vai ir tikusi veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā nozīmīgas līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(3) Lai izvērtētu šā panta otrās daļas 2. punktā minēto, Latvijas Banka konsultējas ar dalībvalsts institūciju, kas ir atbildīga par potenciālā ieguvēja uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

(4) Veicot nozīmīgas līdzdalības izvērtējumu, Latvijas Banka ņem vērā atzinumu, ko sniegusi dalībvalsts institūcija, kas ir atbildīga par potenciālā ieguvēja uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Negatīvs atzinums var būt par pamatu, lai neatļautu iegūt nozīmīgu līdzdalību. Ja Latvijas Banka ir dalībvalsts institūcija, kas ir atbildīga par potenciālā ieguvēja uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, tā 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz atzinumu uzraudzības institūcijai, kas šādu atzinumu ir pieprasījusi.

(5) Latvijas Banka izvērtēšanā nav tiesīga potenciālajam ieguvējam izvirzīt noteikumus atkarībā no iegūstamā līdzdalības apmēra procentos no akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, vai ieguldījuma summas personālsabiedrībā vai juridiskā veidojumā vai vērtēt potenciālo darījumu no tirgus pieprasījuma aspekta. Ja Latvijas Banka ir saņēmusi vairākus paziņojumus par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vienā un tajā pašā komercsabiedrībā vai juridiskā veidojumā, Latvijas Banka tos vērtē atbilstoši šajā likumā noteiktajiem kritērijiem un nediskriminē nevienu paziņojuma iesniedzēju.

(6) Ja nozīmīgu līdzdalību tiek plānots iegūt starp vienā grupā esošām sabiedrībām, kuru mātes sabiedrībai ir pienākums sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus, vai starp vienas un tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas sabiedrībām atbilstoši ES regulas Nr. 575/2013 113. panta 7. punktam, Latvijas Banka ir tiesīga nevērtēt iesniegto paziņojumu un nesniegt atļauju nozīmīgas līdzdalības iegūšanai.

(7) Ja šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir nepieciešams saņemt atļauju saskaņā ar minētā panta otro daļu, Latvijas Banka, veicot nozīmīgas līdzdalības vērtēšanu, konsultējas ar tās dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūciju, kurā šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta. Latvijas Banka nozīmīgas līdzdalības vērtēšanu aptur līdz dienai, kad šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir saņēmusi Latvijas Bankas vai konsolidētās uzraudzības institūcijas atļauju tai būt par kredītiestādes mātes sabiedrību.

(8) Latvijas Banka divu darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta vērtēšana, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, paziņo potenciālajam ieguvējam lēmumu, ar kuru aizliedz iegūt nozīmīgu līdzdalību, norādot šāda aizlieguma iemeslus. Lēmumā norāda, ka potenciālais ieguvējs neatbilst vērtēšanas kritērijiem vai arī nav sniegta pilnīga informācija.

(9) Ja Latvijas Banka nav iebildusi pret nozīmīgas līdzdalības iegūšanu, tā šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā paziņo potenciālajam ieguvējam par atļauju tam iegūt nozīmīgu līdzdalību.

(10) Ja potenciālais ieguvējs ir saņēmis atļauju nozīmīgas līdzdalības iegūšanai, tas nozīmīgu līdzdalību iegūst sešu mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Ja līdz minētā termiņa beigām potenciālais ieguvējs nav ieguvis nozīmīgu līdzdalību, atļauja nozīmīgas līdzdalības iegūšanai zaudē spēku. Potenciālais ieguvējs mēnesi pirms termiņa beigām ar motivētu rakstveida iesniegumu var lūgt, lai Latvijas Banka lemj par minētā termiņa pagarināšanu.

33.⁵ pants. (1) Izvērtējot šā likuma 33.³ panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja plānotā nozīmīgas līdzdalības iegūšana attiecas uz attiecīgajā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošinātāja, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrību vai juridisku personu, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(2) Latvijas Banka 10 darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par plānoto nozīmīgas līdzdalības iegūšanu informē konsolidētās uzraudzības institūciju, ja kredītiestāde plāno iegūt nozīmīgu līdzdalību tikai individuāli un ja tā pieder grupai, kuru uzrauga konsolidētās uzraudzības institūcija. Latvijas Banka nosūta savu izvērtējumu konsolidētās uzraudzības institūcijai.

(3) Ja potenciālais ieguvējs ir šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un nav reģistrēts Latvijas Republikā, Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija 10 darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par plānoto nozīmīgas līdzdalības iegūšanu informē tās dalībvalsts uzraudzības institūciju, kurā šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta. Latvijas Banka nosūta savu izvērtējumu dalībvalsts uzraudzības institūcijai.

(4) Ja kredītiestāde plāno iegūt nozīmīgu līdzdalību individuāli un konsolidācijas grupas līmenī, Latvijas Banka un konsolidētās uzraudzības institūcija, ja tā nav Latvijas Banka, sadarbojas vērtēšanas procesā, īpaši nodrošinot šā panta pirmās daļas prasību izpildi.

(5) Ja Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija veic plānotās nozīmīgas līdzdalības vērtējumu, bet potenciālais ieguvējs nav tās uzraudzītā iestāde, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. Latvijas Banka plānotās nozīmīgas līdzdalības izvērtējumu nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Latvijas Banka divu mēnešu laikā pēc plānotās nozīmīgas līdzdalības izvērtējuma saņemšanas pieņem lēmumu, konsultējoties ar dalībvalsts uzraudzības institūciju. Latvijas Banka lēmumu paziņo potenciālajam ieguvējam. Ja Latvijas Banka ir potenciālā ieguvēja uzraudzības institūcija, tā sadarbojas ar konsolidētās uzraudzības institūciju, lai pieņemtu lēmumu.

(6) Ja šā panta piektajā daļā minētais lēmums netiek pieņemts, Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija vai potenciālā ieguvēja uzraudzības institūcija atturas no lēmuma pieņemšanas un domstarpību izšķiršanai vēršas Eiropas Banku iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulas (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/78/EK (turpmāk — ES regula Nr. 1093/2010) 19. pantu. Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija vai potenciālā ieguvēja uzraudzības institūcija pieņem lēmumu, konsultējoties ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un balstoties uz Eiropas Banku iestādes pieņemto lēmumu.

(7) Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija vai potenciālā ieguvēja uzraudzības institūcija nekavējoties pēc savas iniciatīvas vai pēc otras uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz informāciju, kas nepieciešama izvērtējuma veikšanai. Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija vai potenciālā ieguvēja uzraudzības institūcija konsultējas par savu novērtējumu un nodrošina vienādu pieeju lēmumu sagatavošanā, lēmumā iekļaujot arī potenciālā ieguvēja citu uzraudzības institūciju viedokļus.

(8) Potenciālais ieguvējs pirms nozīmīgas līdzdalības samazināšanas vai izbeigšanas rakstveidā paziņo Latvijas Bankai par nozīmīgas līdzdalības samazināšanu vai izbeigšanu. Paziņojumā norāda potenciālā ieguvēja līdzdalības apmēru procentos no akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, vai ieguldījuma summas personālsabiedrībā vai juridiskā veidojumā.";

uzskatīt līdzšinējo III¹ nodaļu par III² nodaļu un līdzšinējo 33.³ un 33.⁴ pantu — attiecīgi par 33.⁶ un 33.⁷ pantu.

20. 33.⁶ pantā:

aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus "vismaz diviem pārvaldītājsabiedrības valdes locekļiem" ar vārdiem "pārvaldītājsabiedrības valdi, kas sastāv vismaz no diviem valdes locekļiem, un ziņas par pārvaldītājsabiedrības padomes locekļiem";

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) informāciju par pārvaldības sistēmas izveidi — vismaz par atbildības, funkciju un kompetences sadalījumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu grupā, par visu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību koordinēšanu un uzdevumu sadalījumu starp šīm meitas sabiedrībām, interešu konfliktu novēršanu grupā, kā arī iekšējo procedūru un politiku un pārvaldītājsabiedrības noteiktās grupas mēroga politikas piemērošanu grupas pārvaldībā.";

aizstāt otrās daļas 1. punktā vārdus "iekšējās kontroles sistēma" ar vārdiem "pārvaldības sistēma";

aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdus "organizatoriskā struktūra" ar vārdiem "organizatoriskā struktūra, īpaši attiecībā uz pārvaldītājsabiedrības vietu daudzlīmeņu grupā, līdzdalības struktūru un pārvaldītājsabiedrības lomu grupā";

aizstāt otrās daļas 3. punktā vārdus "ir nodrošināta vismaz divu pārvaldītājsabiedrības valdes locekļu" ar vārdiem "ir nodrošināta pārvaldītājsabiedrības valdes, kas sastāv vismaz no diviem valdes locekļiem, padomes locekļu";

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Pārvaldītājsabiedrība var lūgt, lai to atbrīvo no nepieciešamības saņemt šā panta otrajā daļā minēto atļauju, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:";

izteikt trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) kredītiestāde, kas ir meitas sabiedrība, vai finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir meitas sabiedrība, kurai ir piešķirta atļauja saskaņā ar šā panta otro daļu un kura ir norīkota par atbildīgo iestādi, ir tiesīga konsolidēti nodrošināt grupas atbilstību prudenciālajām prasībām, un tai ir visi nepieciešamie resursi, lai to nodrošinātu;";

aizstāt piektajā daļā vārdus "izņēmuma piemērošanu" ar vārdiem "atbrīvojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atļauju vai atbrīvojumu";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta citā dalībvalstī, Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija pirms lēmuma pieņemšanas sadarbojas ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un sniedz tai savu novērtējumu par pārvaldītājsabiedrības atbilstību šā panta otrās, trešās un desmitās daļas nosacījumiem. Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija, kopīgi apspriežoties un saskaņojot viedokļus ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un koordinatoru Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, divu mēnešu laikā no novērtējuma sagatavošanas dienas pieņem lēmumu par atļaujas sniegšanu pārvaldītājsabiedrībai būt par kredītiestādes mātes sabiedrību vai par atbrīvojuma piešķiršanu saskaņā ar šā panta trešo daļu. Ja Latvijas Banka nav koordinators Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, tā vēršas pie attiecīgās grupas koordinatora, lai saņemtu piekrišanu šā panta otrajā un trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanai vai grozīšanai vai lai saņemtu piekrišanu uzraudzības pasākumu piemērošanai. Ja minētais lēmums netiek pieņemts, Latvijas Bankai kā konsolidētās uzraudzības institūcijai, lai izšķirtu domstarpības, ir tiesības vērsties attiecīgajā Eiropas Uzraudzības iestādē saskaņā ar ES regulu Nr. 1093/2010. Uz minēto lēmumu pieņemšanu vai uzraudzības pasākumu piemērošanu neattiecina Finanšu konglomerātu likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktās prasības.";

papildināt pantu ar septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja Latvijas Banka veic Latvijā reģistrētās pārvaldītājsabiedrības konsolidēto uzraudzību, tā saskaņā ar šā panta sesto daļu pieņemto lēmumu paziņo pārvaldītājsabiedrībai.

(8) Latvijas Banka reizi gadā veic kredītiestāžu mātes sabiedrību pārbaudi un pārliecinās, vai kredītiestāde, komersants, kas iesniedzis pieteikumu, lai saņemtu licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, vai šā likuma 4.¹ panta 2. punktā minētā sabiedrība ir pareizi noteikusi, kas ir grupā esošās dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, dalībvalsts mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības un Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības. Ja kredītiestādes mātes sabiedrība atrodas citā dalībvalstī, Latvijas Banka, veicot pārbaudi, sadarbojas ar mātes sabiedrības uzraudzības institūciju.

(9) Latvijas Banka reizi gadā savā tīmekļvietnē publicē to sabiedrību sarakstu, kurām piešķirta atļauja saskaņā ar šā panta otro daļu vai atbrīvojums saskaņā ar šā panta trešo daļu. Ja sabiedrībai ir piešķirts atbrīvojums, sarakstā papildus iekļauj šā panta trešās daļas 3. punktā minēto sabiedrību.

(10) Latvijas Banka izvērtē katru gadījumu un var pieņemt lēmumu izslēgt no konsolidācijas grupas pārvaldītājsabiedrību, kurai piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šā panta trešo daļu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) izslēgšana no konsolidācijas grupas neietekmē efektīvu kredītiestādes vai grupas uzraudzību;

2) pārvaldītājsabiedrībai nav citu kapitāla vērtspapīru riska darījumu kā vien kapitāla vērtspapīru riska darījumi meitas kredītiestādē vai mātes starpnieksabiedrībā, kas ir pārvaldītājsabiedrība, kura kontrolē kredītiestādi;

3) pārvaldītājsabiedrība darbību finansē ar savu kapitālu un būtiski neizmanto aizņemtos līdzekļus, un tai nav citu riska darījumu kā tikai tie, kas saistīti ar šīs pārvaldītājsabiedrības īpašumtiesībām meitas kredītiestādē vai mātes sabiedrībā, kas ir pārvaldītājsabiedrība, kura kontrolē meitas sabiedrību."

21. Aizstāt 33.⁷ panta ceturtajā daļā skaitli un vārdu "33.³ panta" ar skaitli un vārdu "33.⁶ panta".

22. Papildināt III² nodaļu ar 33.⁸ pantu šādā redakcijā:

"33.⁸ pants. (1) Ja Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija konstatē, ka šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā pārvaldītājsabiedrība nepilda šajā likumā un ES regulā Nr. 575/2013 tai noteiktās prasības, lai nodrošinātu konsolidētās uzraudzības nepārtrauktību un integritāti un konsolidēti nodrošinātu atbilstību tiesību aktu prasībām, Latvijas Banka ir tiesīga īstenot vienu vai vairākas šādas darbības:

1) aizliegt izmantot pārvaldītājsabiedrībai piederošo akciju balsstiesības meitas sabiedrībā;

2) īstenot pārvaldītājsabiedrībai vai tās valdes un padomes locekļiem šā likuma 113. pantā minētās darbības, piemērot 196. panta pirmajā daļā minētās sankcijas, 196. panta 1.¹ daļā minētos administratīvos pasākumus un uzlikt 198. panta desmitajā daļā minētās soda naudas;

3) pieprasīt pārvaldītājsabiedrībai, lai tās akcionāri vai dalībnieki atsavina tiem piederošās meitas sabiedrības akcijas;

4) norīkot par pagaidu atbildīgo iestādi citu grupā esošu pārvaldītājsabiedrību vai kredītiestādi un pieprasīt, lai pagaidu atbildīgā iestāde saņem šā likuma 33.⁶ panta otrajā daļā minēto atļauju, līdz tiek konsolidēti nodrošināta šajā likumā un ES regulā Nr. 575/2013 noteikto prasību izpilde;

5) aizliegt pārvaldītājsabiedrībai izmaksāt dividendes akcionāriem vai dalībniekiem;

6) pieprasīt pārvaldītājsabiedrībai atsavināt vai samazināt tās līdzdalību kredītiestādē vai citās finanšu sektora sabiedrībās;

7) pieprasīt pārvaldītājsabiedrībai iesniegt trūkumu un pārkāpumu novēršanas plānu.

(2) Īstenojot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzības procesā, Latvijas Banka īpaši ņem vērā ietekmi uz visu finanšu konglomerātu Finanšu konglomerātu likuma izpratnē."

23. Papildināt likumu ar III³ nodaļu šādā redakcijā:

"III³ nodaļa
Atļaujas sniegšana ārvalsts kredītiestāžu filiālēm, to klasifikācija un uzraudzība

33.⁹ pants. (1) Ārvalsts komersants atver ārvalsts kredītiestādes filiāli Latvijas Republikā un saņem atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, ja šis komersants:

1) izsniedz aizdevumus un garantijas un uzņemas saistības klientu vārdā un ja to var uzskatīt par kredītiestādi vai tas atbilst kredītiestādei ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta "b" punktā noteiktajiem kritērijiem;

2) pieņem noguldījumus vai citus atmaksājamos līdzekļus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai nav nepieciešams saņemt ārvalsts komersantam, kas sniedz pakalpojumus Eiropas Savienībā šādiem klientiem:

1) privātam klientam, atbilstīgam darījumu partnerim vai profesionālam klientam Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, kurš dzīvo vai ir dibināts un veic komercdarbību Eiropas Savienībā, ja minētais klients pēc savas iniciatīvas vērsies pie ārvalsts komersanta, lai saņemtu šā panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus;

2) kredītiestādei;

3) komersantam, kurš pieder tai pašai grupai, kurā ietilpst ārvalsts komersants.

(3) Ārvalsts komersantam ir nepieciešams saņemt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, ja ārvalsts komersants tieši vai netieši piesaista esošu vai potenciālu šā panta otrās daļas 1. punktā minēto klientu ar tādas citas sabiedrības starpniecību, kura rīkojas savā vārdā vai kurai ir ciešas attiecības ar ārvalsts komersantu, vai tādas personas starpniecību, kura rīkojas minētā ārvalstu komersanta vārdā. Šāda starpniecība netiek uzskatīta par pakalpojumu sniegšanu klientam pēc klienta iniciatīvas.

(4) Ārvalsts komersants drīkst sniegt privātam klientam, atbilstīgam darījumu partnerim vai profesionālam klientam tikai tos pakalpojumus, par kuriem klients pēc savas iniciatīvas ir vērsies pie ārvalsts komersanta, kā arī tādus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai ārvalsts komersants varētu nodrošināt sākotnējā pakalpojuma saņemšanu.

(5) Ārvalsts komersantam nav nepieciešams saņemt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, kā arī uz to neattiecas šajā likumā minētās filiāles atvēršanai un darbībai noteiktās prasības, ja ārvalsts komersants sniedz klientiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus, pieņem noguldījumus, piešķir aizdevumu vai sniedz citu pakalpojumu, lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu.

33.¹⁰ pants. (1) Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli par pirmās klases filiāli, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) to ārvalsts kredītiestādes filiāles aktīvu kopējā vērtība, kuri iegrāmatoti Latvijā vai piesaistīti minētajā filiālē Latvijā, ir vienāda ar vai lielāka par 5 miljardiem euro, pamatojoties uz iepriekšējā pārskata gada ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības rezultātiem Latvijā vai minētās filiāles gūtajiem darbības rezultātiem, ja šie rezultāti noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk — Regula Nr. 1606/2002);

2) ārvalsts kredītiestādes filiāle piesaista noguldījumus vai citus atmaksājamos līdzekļus no privātiem klientiem, un šādu noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu summa ir lielāka par 5 procentiem no ārvalsts kredītiestādes filiāles kopējām saistībām vai arī tā ir vienāda ar vai lielāka par 50 miljoniem euro;

3) ārvalsts kredītiestādes filiāle neatbilst šā panta ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(2) Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli par otrās klases filiāli, ja tā neatbilst nevienam no pirmās klases filiālei noteiktajiem kritērijiem.

(3) Latvijas Banka nekavējoties klasificē pirmās klases filiāli par otrās klases filiāli ar dienu, kad tā vairs neatbilst pirmās klases filiālei noteiktajiem kritērijiem. Latvijas Banka otrās klases filiāli klasificē par pirmās klases filiāli četrus mēnešus pēc dienas, kad otrās klases filiāle atbilst pirmās klases filiālei noteiktajiem kritērijiem.

(4) Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli par atbilstīgu ārvalsts kredītiestādes filiāli, ja uz to var attiecināt visus šādus kritērijus:

1) galvenā sabiedrība ir reģistrēta ārvalstī, kurā tiek veikta dalībvalstīs kredītiestādēm pieņemtajām prasībām līdzvērtīga uzraudzība;

2) galvenās sabiedrības uzraudzības institūcijām piemēro informācijas neizpaušanas prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas šajā likumā minētajām uzraudzības institūcijām noteiktajām informācijas neizpaušanas prasībām;

3) galvenā sabiedrība ir reģistrēta ārvalstī, kas nav augsta riska trešā valsts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.

(5) Ja Latvijas Bankā iesniegts iesniegums par atļaujas saņemšanu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, Latvijas Banka izvērtē ārvalsts kredītiestādes filiāles atbilstību šā panta pirmajā un otrajā daļā izvirzītajiem kritērijiem un veic ārvalsts kredītiestādes filiāles klasifikāciju.

(6) Ja ārvalsts nav iekļauta Eiropas Banku iestādes uzturētajā to valstu reģistrā, kuras atbilst ārvalsts kredītiestādes filiālei izvirzītajiem kritērijiem attiecībā uz informācijas neizpaušanas un prudenciālās uzraudzības prasībām, Latvijas Banka pārbauda, vai ārvalsts atbilst šā panta ceturtās daļas 3. punktā ārvalstij izvirzītajai prasībai, un lūdz Eiropas Komisiju izvērtēt ārvalsts atbilstību informācijas neizpaušanas un prudenciālās uzraudzības prasībām. Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli kā pirmās klases filiāli līdz dienai, kad tiek saņemts Eiropas Komisijas lēmums par attiecīgās ārvalsts klasifikāciju.

33.¹¹ pants. (1) Latvijas Banka iesniegumu par atļaujas saņemšanu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums un visi tam pievienojamie dokumenti šādas atļaujas saņemšanai.

(2) Iesniegumam pievieno ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības programmu, informāciju par filiāles organizatorisko struktūru un risku pārvaldību.

(3) Kārtību, kādā izsniedz atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, iesnieguma izskatīšanas kārtību, iesniedzamos dokumentus un prasības šādas atļaujas saņemšanai nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

(4) Latvijas Banka pieņem lēmumu izsniegt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, ja ir izpildītas šādas prasības un ievēroti šādi noteikumi:

1) ārvalsts kredītiestādes filiāle atbilst šajā likumā tai izvirzītajām minimālajām prudenciālajām prasībām;

2) ārvalsts kredītiestādes filiāle Latvijā sniegs tikai tādus pakalpojumus, kādus ir tiesīgs sniegt ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušais komersants, un šo pakalpojumu sniegšana ir pakļauta prudenciālajai uzraudzībai ārvalstī;

3) ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta uzraudzības institūcija ir informēta par šā ārvalsts komersanta nodomu izveidot filiāli Latvijā, un tai ir iesniegti atļaujas saņemšanai nepieciešamie dokumenti;

4) Latvijas Banka ar ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta uzraudzības institūciju ir noslēgusi sadarbības līgumu atbilstoši paraugam, kuru Eiropas Banku iestāde ir izstrādājusi saskaņā ar ES regulas Nr. 1093/2010 33. panta 5. punktu. Latvijas Banka par to ir informējusi Eiropas Banku iestādi;

5) atļaujā tiek norādīts, ka ārvalsts kredītiestādes filiāle drīkst sniegt finanšu pakalpojumus tikai Latvijas Republikā un tai nav atļauts sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs ar filiāles starpniecību vai neatverot filiāli, izņemot tos finanšu pakalpojumus, kurus plānots sniegt grupas ietvaros vai pēc klienta iniciatīvas;

6) ārvalsts normatīvie akti neierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas un saņemt uzraudzībai nepieciešamo informāciju par ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušo komersantu no tā uzraudzības institūcijas, kā arī efektīvi sadarboties ar šo uzraudzības institūciju savstarpējos uzraudzības un krīžu vadības jautājumos vai tādu finansiālu grūtību gadījumā, kuras skar ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušo komersantu, tā grupu vai šīs ārvalsts finanšu sistēmu;

7) nepastāv pamatotas aizdomas, ka ārvalsts kredītiestādes filiāli varētu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un terorisma un proliferācijas finansēšanā.

33.¹² pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai vai gadījumā, kad atļauja jau ir izsniegta, anulēt šo atļauju, ja:

1) ārvalsts kredītiestādes filiāle neatbilst atļaujas piešķiršanas prasībām;

2) galvenā sabiedrība vai ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupa neatbilst ārvalstī noteiktajām prudenciālajām prasībām vai Latvijas Bankai ir pamats uzskatīt, ka 12 mēnešu laikā no dienas, kad tiks pieņemts lēmums par atļaujas izsniegšanu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, tā neatbildīs ārvalstī noteiktajām prudenciālajām prasībām.

(2) Par šā panta pirmās daļas 2. punktā minētās neatbilstības iestāšanos ārvalsts kredītiestādes filiāle nekavējoties informē Latvijas Banku.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt lēmumu par atļaujas ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai anulēšanu, ja:

1) ārvalsts kredītiestādes filiāle nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš atļaujas izsniegšanas dienas vai pati atsakās no atļaujas;

2) tiek konstatēts, ka ārvalsts kredītiestādes filiāle sniegusi nepatiesas ziņas atļaujas saņemšanai vai ieguvusi atļauju ar citiem prettiesiskiem līdzekļiem;

3) ārvalsts kredītiestādes filiāle pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

4) ārvalsts kredītiestādes filiāle neizpilda atļaujā minētos nosacījumus atbilstoši šā likuma 33.¹¹ panta ceturtās daļas 5. punktam;

5) ārvalsts kredītiestādes filiāle nespēj izpildīt saistības pret klientiem, jo īpaši, ja tā vairs nesniedz nodrošinājumu aktīviem, ko tai uzticējuši tās noguldītāji;

6) ārvalsts kredītiestādes filiāle neievēro šā likuma un citu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību regulējošo normatīvo aktu prasības;

7) ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta ciešās attiecības ar trešajām personām var apdraudēt ārvalsts kredītiestādes filiāles finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

8) ārvalsts normatīvie akti ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

9) pastāv pamatotas aizdomas, ka ārvalsts kredītiestādes filiālē, tās galvenajā sabiedrībā vai grupā tiek veikta vai ir tikusi veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības, vai pastāv risks, ka ārvalsts kredītiestādes filiāle, tās galvenā sabiedrība vai grupa ir iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un terorisma un proliferācijas finansēšanā.

33.¹³ pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušajam komersantam ir nepieciešams dibināt meitas sabiedrību Latvijā un tai ir nepieciešama licence (atļauja) kredītiestādes darbībai saskaņā ar šā likuma 15. pantu, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas sniedz klientiem šā likuma 33.⁹ panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus, vēlas paplašināt pakalpojumu sniegšanu atbilstoši šā likuma 33.¹¹ panta ceturtās daļas 5. punktam;

2) ārvalsts kredītiestādes filiāle atbilst sistēmiskā nozīmīguma rādītājiem saskaņā ar šā likuma 35.¹⁴ pantu vai tā ir novērtēta kā sistēmiski nozīmīga saskaņā ar šā likuma 33.¹⁴ pantu un rada būtiskus finanšu stabilitātes riskus Eiropas Savienībā vai Latvijas Republikā;

3) visu to ārvalsts kredītiestādes filiāļu, kuras pieder pie vienas un tās pašas ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupas, aktīvu vērtības kopsumma Eiropas Savienībā ir vienāda ar vai lielāka par 40 miljardiem euro vai ārvalsts kredītiestādes filiāles aktīvu vērtība Latvijā ir vienāda ar vai lielāka par 10 miljardiem euro.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto licenci (atļauju) nepieciešams saņemt tikai pēc tam, kad Latvijas Banka ir veikusi ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumu vai piemērojusi šā likuma 33.²² panta septītajā daļā ārvalsts kredītiestādes filiālei noteiktos uzraudzības pasākumus, vai Latvijas Bankai ir apsvērumi, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, bet tie ir pamatoti, lai ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušais komersants dibinātu meitas sabiedrību un saņemtu licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai.

(3) Latvijas Banka par iespēju izsniegt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai konsultējas ar Eiropas Banku iestādi un to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupa ir izveidojusi citas ārvalsts kredītiestādes filiāles vai nodibinājusi meitas sabiedrības.

(4) Šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajos gadījumos vai veicot sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumu, Latvijas Banka ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma novērtēšanai ņem vērā šādus rādītājus:

1) ārvalsts kredītiestādes filiāles lielumu;

2) ārvalsts kredītiestādes filiāles pārvaldības, organizatoriskās struktūras un darbības veida sarežģītību;

3) ārvalsts kredītiestādes filiāles savstarpējo saistību ar Latvijas Republikas finanšu sistēmu;

4) ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību, pakalpojumu un citu operāciju, kā arī nodrošinātās finanšu infrastruktūras aizvietojamību;

5) ārvalsts kredītiestādes filiāles kopējo aktīvu vērtību un sniegto pakalpojumu tirgus daļu Eiropas Savienībā un Latvijā;

6) ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības apturēšanas vai izbeigšanas ietekmi uz Eiropas Savienības un Latvijas Republikas maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmu, kā arī finanšu tirgu likviditāti;

7) ārvalsts kredītiestādes filiāles nozīmīgumu ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupas darbībās, sniegtajos pakalpojumos un citās operācijās Eiropas Savienībā un Latvijā;

8) to, vai ārvalsts kredītiestādes filiāle ir noregulējama vienība Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē;

9) ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupas visu ārvalsts kredītiestādes filiāļu darbības apmēru Eiropas Savienībā attiecībā pret šā komersanta grupas izveidoto tādu meitas sabiedrību darbības apmēru, kuras saņēmušas licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai Eiropas Savienībā.

33.¹⁴ pants. (1) Latvijas Banka veic ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumu, ja visu Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu aktīvu vidējā kopējā vērtība Eiropas Savienībā ir vienāda ar vai lielāka par 40 miljardiem euro, pamatojoties uz iepriekšējo triju pārskata gadu darbības rezultātiem vai absolūtā izteiksmē — uz iepriekšējo triju pārskata gadu darbības rezultātiem iepriekšējos piecos pārskata gados.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās aktīvu kopējās vērtības aprēķinā neietver tos aktīvus, kurus ārvalsts kredītiestādes filiāle tur, lai nodrošinātu centrālo banku operācijas, kas tiek veiktas ar Eiropas Centrālo banku sistēmas centrālajām bankām.

(3) Latvijas Banka novērtē, vai ārvalsts kredītiestādes filiāle ir sistēmiski nozīmīga un rada būtiskus riskus Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas finanšu stabilitātei. Izvērtējumā Latvijas Banka balstās uz šā likuma 33.¹³ panta ceturtajā daļā un šajā pantā minētajiem rādītājiem un kritērijiem.

(4) Latvijas Banka konsultējas ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām, lai kopīgi novērtētu finanšu stabilitātes riskus, kurus Latvijas Republikā esoša ārvalsts kredītiestādes filiāle rada citām dalībvalstīm.

(5) Latvijas Banka sagatavo pamatotu izvērtējumu par ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmisko nozīmīgumu Eiropas Savienībā un Latvijas Republikā un nosūta to Eiropas Banku iestādei un Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām atzinuma sniegšanai.

(6) Ja Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas nepiekrīt Latvijas Bankas veiktajam izvērtējumam, Latvijas Banka konsultējas ar Eiropas Banku iestādi un minētajām uzraudzības institūcijām, lai panāktu saskaņotu izvērtējumu un šā panta astotajā daļā minēto prasību piemērošanu triju mēnešu laikā no dienas, kad kāda no iepriekš minētajām uzraudzības institūcijām ir iebildusi pret Latvijas Bankas veikto izvērtējumu. Pēc minētā triju mēnešu termiņa beigām Latvijas Banka pieņem lēmumu par ārvalsts kredītiestādes filiāles atzīšanu par sistēmiski nozīmīgu un, ja nepieciešams, šā panta astotajā daļā minēto prasību piemērošanu.

(7) Ja Latvijas Banka saņem izvērtējumu par ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmisko nozīmīgumu no Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām, tā 10 darbdienu laikā izskata izvērtējumu un informē attiecīgo uzraudzības institūciju, vai piekrīt minētajam izvērtējumam.

(8) Latvijas Banka, lai novērstu ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumā konstatētos riskus, ir tiesīga piemērot šādas prasības:

1) pieprasīt, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle pārstrukturē savus aktīvus vai darbības un pakalpojumu sniegšanu tā, lai minētā ārvalsts kredītiestādes filiāle vairs nebūtu atzīstama par sistēmiski nozīmīgu filiāli vai lai vairs neradītu finanšu stabilitātes risku Eiropas Savienībai vai tām dalībvalstīm, kurās izveidotas vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāles vai meitas sabiedrības;

2) noteikt ārvalsts kredītiestādes filiālei papildu prudenciālās prasības.

(9) Ja Latvijas Banka atzīst ārvalsts kredītiestādes filiāli par sistēmiski nozīmīgu, bet nolemj nepiemērot šā panta astotās daļas 1. punktā minēto prasību vai prasību ārvalsts komersantam dibināt meitas sabiedrību un saņemt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, Latvijas Banka sniedz pamatotu paziņojumu Eiropas Banku iestādei un Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām.

33.¹⁵ pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle pastāvīgi uztur minimālo tās darbībai nošķirto kapitālu, kas ir līdzvērtīgs vismaz:

1) pirmās klases filiālei — 2,5 procentiem no ārvalsts kredītiestādes filiāles saistību par trijiem iepriekšējiem pārskata gadiem vidējās aritmētiskās vērtības vai, ja atļauja tās darbībai izsniegta mazāk nekā pirms trijiem gadiem, no ārvalsts kredītiestādes filiāles saistībām atļaujas izsniegšanas brīdī, bet ne mazāk par 10 miljoniem euro;

2) otrās klases filiālei — 0,5 procentiem no ārvalsts kredītiestādes filiāles saistību par trijiem iepriekšējiem pārskata gadiem vidējās aritmētiskās vērtības vai, ja atļauja tās darbībai izsniegta mazāk nekā pirms trijiem gadiem, no ārvalsts kredītiestādes filiāles saistībām atļaujas izsniegšanas brīdī, bet ne mazāk par pieciem miljoniem euro.

(2) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina šā panta pirmajā daļā minētās prasības par minimālā tās darbībai nošķirtā kapitāla uzturēšanu ar jebkuriem šādiem aktīviem:

1) naudas līdzekļiem vai naudai pielīdzināmiem instrumentiem ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 60. apakšpunkta izpratnē;

2) dalībvalstu centrālo valdību vai centrālo banku emitētiem parāda vērtspapīriem;

3) jebkuru citu finanšu instrumentu, kurš ārvalsts kredītiestādes filiālei ir pieejams neierobežotai un tūlītējai izmantošanai, lai segtu riskus vai zaudējumus, līdzko tie rodas.

(3) Ārvalsts kredītiestādes filiāle šā panta otrajā daļā minētos nošķirtā kapitāla instrumentus nogulda tādas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes darījumu kontā, kura neietilpst minētās ārvalsts kredītiestādes filiāles galvenās sabiedrības grupā.

(4) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina, ka saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem noguldītie nošķirtā kapitāla instrumenti ir pieejami, lai īstenotu ārvalsts kredītiestādes filiāles noregulējuma tiesības saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 118. pantu vai lai likvidētu ārvalsts kredītiestādes filiāli.

(5) Latvijas Bankai ir tiesības izdot noteikumus, kas nosaka prasības tiem finanšu instrumentu veidiem, kuri ārvalsts kredītiestādes filiālei ir pieejami neierobežotai un tūlītējai izmantošanai, lai segtu riskus vai zaudējumus, līdzko tie rodas.

33.¹⁶ pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nolūkā vienmēr uzturēt tādu neapgrūtinātu un likvīdu aktīvu apjomu, kas ir pietiekams, lai segtu likviditātes neto izejošās naudas plūsmas vismaz 30 dienu ilgā periodā, ievēro likviditātes seguma prasību, kas noteikta ES regulas Nr. 575/2013 sestās daļas I sadaļā un Komisijas 2014. gada 10. oktobra deleģētajā regulā (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (turpmāk — deleģētā regula 2015/61).

(2) Ārvalsts kredītiestādes filiāle likvīdos aktīvus, kas nepieciešami šā panta pirmajā daļā minētās likviditātes seguma prasības izpildei, nogulda tādas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes kontā, kura neietilpst minētās ārvalsts kredītiestādes filiāles galvenās sabiedrības grupā.

(3) Likvīdie aktīvi, kas ir noguldīti šā panta otrajā daļā minētajā kontā, un naudas līdzekļi, kurus ārvalsts kredītiestādes filiāle tur kontā Latvijas Bankā un kuri nav nepieciešami likviditātes seguma prasību izpildei, ir pieejami, lai īstenotu ārvalsts kredītiestādes filiāles noregulējuma tiesības saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 118. pantu vai lai likvidētu ārvalsts kredītiestādes filiāli.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga atbrīvot atbilstīgo ārvalsts filiāli no šā panta pirmajā daļā noteiktās likviditātes seguma prasības izpildes.

33.¹⁷ pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāli, kas veic komercdarbību Latvijā, vada vismaz divas personas, kurām tiek izvirzītas šā likuma 26. pantā noteiktajām prasībām līdzvērtīgas prasības un kuras spēj veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu izpildei.

(2) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina pārvaldības sistēmas izveidi un nosaka atalgojuma politiku un praksi.

(3) Ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas klasificēta kā pirmās klases filiāle, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam izveido vadības komiteju ārvalsts kredītiestādes filiāles pārvaldībai Latvijā.

(4) Ārvalsts kredītiestādes filiāle apmainās ar informāciju par visiem būtiskajiem riskiem, risku pārvaldības politiku un izmaiņām šajā politikā ar galvenās sabiedrības pārvaldes institūciju, kā arī izveido atbilstošu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu un kontroli, lai nodrošinātu pienācīgu risku pārvaldības politikas ievērošanu.

(5) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina saņemto ārpakalpojumu uzraudzību un vadību, kā arī sniedz savai uzraudzības institūcijai visu nepieciešamo informāciju tās uzraudzības funkciju veikšanai.

(6) Ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir iesaistīta kompensējošos vai grupas iekšējos darījumos, nodrošina pietiekamus resursus darījumu partnera kredītriska identificēšanai un pārvaldīšanai, ja būtiskie riski, kas saistīti ar ārvalsts filiāles iegrāmatotajiem aktīviem, tiek nodoti darījumu partnerim.

(7) Ja ārvalsts kredītiestādes filiāles kritiski svarīgās vai svarīgās funkcijas veic tās galvenā sabiedrība, minētās funkcijas tiek veiktas saskaņā ar iekšējo kārtību vai grupas līmenī noteikto kārtību. Ārvalsts kredītiestādes filiāle iesniedz Latvijas Bankai visu nepieciešamo informāciju tās uzraudzības funkciju veikšanai.

(8) Latvijas Banka nosaka prasības ārvalsts kredītiestādes filiāles pārvaldības sistēmas izveidei un atalgojuma politikai un praksei.

33.¹⁸ pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle izveido darījumu uzskaites reģistru, kurā iekļauj visaptverošu un precīzu informāciju par tās:

1) Latvijas Republikā piesaistītiem un uzskaitē atzītiem aktīviem un saistībām;

2) darbībai piemītošiem un varbūtējiem riskiem un to, kā šie riski tiek pārvaldīti.

(2) Ārvalsts kredītiestādes filiāle patstāvīgi pārvalda šā panta pirmajā daļā minētos aktīvus un saistības.

(3) Ārvalsts kredītiestādes filiāle izstrādā, regulāri pārskata un atjauno darījumu uzskaites kārtības politiku šā panta pirmajā daļā minētā darījumu uzskaites reģistra pārvaldīšanai. Darījumu uzskaites kārtības politikā, ko ir apstiprinājusi galvenās sabiedrības pārvaldes institūcija, pamato darījumu uzskaites kārtību, kā arī iekļauj informāciju par šīs kārtības atbilstību ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības stratēģijai.

33.¹⁹ pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina, ka tās atbilstību šā likuma 33.¹⁷ un 33.¹⁸ pantā noteiktajām prasībām reizi gadā par stāvokli uz pārskata gada 31. decembri vai citā pārskata datumā, ja filiāles pārskata gads atšķiras no kalendāra gada, pārbauda un ziņojumu par pārbaudes rezultātiem sniedz zvērināts revidents, ievērojot Starptautiskās revīzijas un apliecinājuma standartu padomes izdoto 3000. Starptautisko apliecinājuma uzdevumu standartu (SAUS) "Apliecinājuma uzdevumi, kas nav vēsturiskās finanšu informācijas revīzija vai pārbaude" un ar to saistīto standartu un paziņojumu, ciktāl tie attiecas uz šo pārbaudes uzdevumu, kā arī profesionālās ētikas kodeksa normas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto zvērināta revidenta pārbaudes ziņojumu ārvalsts kredītiestādes filiāle iesniedz Latvijas Bankai līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. maijam vai četru mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, ja filiāles pārskata gads atšķiras no kalendāra gada.

(3) Zvērinātam revidentam ir tiesības iepazīties ar visiem pārbaudes veikšanai nepieciešamajiem ārvalsts kredītiestādes filiāles dokumentiem un informāciju, lai izpildītu šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudes uzdevumu. Ārvalsts kredītiestādes filiāles pilnvarotajam pārstāvim ir pienākums sadarboties ar zvērinātu revidentu un sniegt tam visu nepieciešamo informāciju un dokumentus pārbaudes veikšanai.

(4) Ārvalsts kredītiestādes filiāle pirms pārbaudes uzsākšanas informē Latvijas Banku par izraudzīto zvērinātu revidentu šā panta pirmajā daļā minētās pārbaudes veikšanai. Ja, veicot ārvalsts kredītiestādes filiāles uzraudzību, Latvijas Banka konstatē, ka zvērināta revidenta kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pietiekama kvalitatīvas pārbaudes veikšanai vai ka revidents neievēro Latvijā atzītos starptautiskos apliecinājuma uzdevumu standartus vai profesionālās ētikas kodeksa normas, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle atsauc šā panta pirmajā daļā minētajai pārbaudei izraudzīto zvērinātu revidentu. Par konstatēto faktu Latvijas Banka informē Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā minētā pakalpojuma sniegšanas laikā zvērināts revidents konstatē, ka ir būtiski pārkāptas normatīvo aktu prasības vai Latvijas Bankas administratīvais akts, kas ietver nosacījumus ārvalsts kredītiestādes filiāles atļaujai vai šīs filiāles darbībai, vai konstatē citus faktus, kuru dēļ ir apdraudēta šīs ārvalsts kredītiestādes filiāles saistību izpilde vai darbības turpināšana vai kuru dēļ zvērināts revidents atsakās sniegt ziņojumu, sniedz ziņojumu ar iebildēm vai negatīvu atzinumu, zvērināts revidents nekavējoties iesniedz rakstveida ziņojumu Latvijas Bankai.

(6) Latvijas Banka šajā nodaļā minēto uzdevumu veikšanai ir tiesīga pieprasīt no ārvalsts kredītiestādes filiāles ieceltā zvērināta revidenta informāciju un darba dokumentus, kas saistīti ar šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi.

33.²⁰ pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle iesniedz Latvijas Bankai informāciju, ievērojot tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos minētās prasības, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto. Informāciju, kas saistīta ar ārvalsts kredītiestādes filiāles aktīviem un saistībām, kuras tiek uzskaitītas tās darījumu uzskaites reģistrā saskaņā ar šā likuma 33.¹⁸ pantu, ārvalsts kredītiestādes filiāle sniedz, piemērojot starptautiskos grāmatvedības standartus, kuri ieviesti ar Komisijas 2023. gada 13. septembra regulu (ES) 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002.

(2) Latvijas Banka papildus šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām ir tiesīga pieprasīt ārvalsts kredītiestādes filiālei sniegt papildu informāciju un noteikt tās iesniegšanas kārtību, ja, pēc Latvijas Bankas ieskata, šāda informācija ir nepieciešama, lai gūtu visaptverošu priekšstatu par ārvalsts kredītiestādes filiāles vai tās galvenās sabiedrības komercdarbību un finansiālo stabilitāti, pārbaudītu ārvalsts kredītiestādes filiāles un tās galvenās sabiedrības atbilstību piemērojamiem tiesību aktiem un nodrošinātu ārvalsts kredītiestādes filiāles atbilstību minētajiem tiesību aktiem.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga pilnībā vai daļēji atbrīvot atbilstīgo ārvalsts kredītiestādes filiāli no šā panta pirmajā daļā minētās tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības sniegt informāciju par tās galveno sabiedrību, ja Latvijas Banka šo informāciju var iegūt no attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas.

33.²¹ pants. (1) Latvijas Banka iekļauj ārvalsts kredītiestādes filiāli šā likuma 101. pantā minētajā uzraudzības pārbaužu programmā.

(2) Latvijas Banka pārbauda ārvalsts kredītiestādes filiāles plānus, stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu un Latvijas Bankas izdoto noteikumu un pieņemto lēmumu prasības.

(3) Pamatojoties uz šā panta otrajā daļā veikto pārbaudi, Latvijas Banka novērtē, vai ārvalsts kredītiestādes filiāles stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi, tās turētais nošķirtais kapitāls un likviditāte nodrošina šīs filiāles būtisko risku atbilstošu pārvaldību un segumu, kā arī darbību.

(4) Latvijas Banka šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pārbaudi un novērtējumu veic saskaņā ar proporcionalitātes principu atbilstoši Latvijas Bankas tīmekļvietnē norādītajiem kritērijiem. Latvijas Banka nosaka šā panta otrajā daļā minētās pārbaudes apjomu un regularitāti, ņemot vērā ārvalsts kredītiestādes filiāles klasifikāciju saskaņā ar šā likuma 33.¹⁰ pantu un citus kritērijus, tai skaitā ārvalsts kredītiestādes filiāles veikto darījumu apjomu, dažādību un sarežģītību.

(5) Ja, veicot pārbaudi, jo īpaši pārbaudot ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību, pārvaldības sistēmu vai biznesa modeli, Latvijas Bankai rodas pamatotas aizdomas, ka darījumos iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē vai ka pastāv šāds paaugstināts risks, Latvijas Banka par to nekavējoties ziņo Eiropas Banku iestādei. Ja pastāv paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks, Latvijas Banka nekavējoties paziņo Eiropas Banku iestādei savu novērtējumu, kā arī piemēro šajā likumā paredzētos pasākumus un darbības, tostarp, ja nepieciešams, izmanto savas tiesības anulēt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai saskaņā ar šā likuma 33.¹² panta trešās daļas 9. punktu.

33.²² pants. (1) Latvijas Banka pieprasa, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle laikus veic nepieciešamos pasākumus nolūkā nodrošināt:

1) ārvalsts kredītiestādes filiāles atbilstību prasībām, kas tai piemērojamas saskaņā ar šo likumu, tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem vai Latvijas Bankas izdotajiem noteikumiem vai pieņemtajiem lēmumiem, vai atjauno atbilstību minētajām prasībām;

2) ka būtiskie riski, kuriem pakļauta ārvalsts kredītiestādes filiāle, tiek segti un pārvaldīti drošā un pietiekamā veidā un ka minētā filiāle turpina darboties.

(2) Īstenojot šā panta pirmās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle:

1) uztur nošķirtā kapitāla summu, kas pārsniedz tai saskaņā ar šā likuma 33.¹⁵ panta pirmo daļu noteikto minimālo prasību, vai nodrošina citas papildu kapitāla prasības, ievērojot, ka jebkāda nošķirtā kapitāla papildu summa, kuru ārvalsts kredītiestādes filiālei nepieciešams turēt saskaņā ar šo punktu, atbilst šā likuma 33.¹⁵ panta noteikumiem;

2) papildus šā likuma 33.¹⁶ panta noteikumiem nodrošina atbilstību citām īpašām ārvalsts kredītiestādes filiālei noteiktām likviditātes prasībām, ievērojot, ka jebkādi papildu likvīdie aktīvi, kurus ārvalsts kredītiestādes filiālei nepieciešams turēt saskaņā ar šo punktu, atbilst šā likuma 33.¹⁶ panta noteikumiem;

3) pilnveido tās pārvaldības sistēmu, risku pārvaldības sistēmu vai uzskaites kārtību;

4) sašaurina vai ierobežo komercdarbību, kā arī samazina darījumu partneru skaitu vai ierobežo sadarbību ar noteiktiem darījumu partneriem;

5) samazina tās darbībai (tostarp darbībām, kas nodotas ārpakalpojumu sniedzējiem), pakalpojumiem vai sistēmām piemītošos riskus un pārtrauc iesaistīšanos šādās darbībās vai šādu pakalpojumu piedāvāšanu;

6) biežāk nekā noteikts tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos sniedz šā likuma 33.²⁰ panta pirmajā daļā minēto informāciju vai ievēro papildu informācijas sniegšanas prasības saskaņā ar šā likuma 33.²⁰ panta otro daļu;

7) publisko informāciju par savu darbību un saistošo prudenciālo prasību izpildi.

33.²³ pants. (1) Ja ārvalsts kredītiestāde ar filiāļu starpniecību darbojas vairākās dalībvalstīs, Latvijas Banka sadarbojas ar iesaistīto dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nepieļautu šajā likumā, uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos un ES regulā Nr. 575/2013 noteikto prasību neievērošanu un lai netiktu radīta negatīva ietekme uz Eiropas Savienības finanšu stabilitāti.

(2) Lai nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu, Latvijas Banka slēdz sadarbības līgumu ar citā dalībvalstī esošu attiecīgās ārvalsts kredītiestādes filiāles uzraudzības institūciju saskaņā ar šā likuma 112.⁶ panta pirmo, 1.¹ un otro daļu.

(3) Ja Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija galvenās sabiedrības meitas sabiedrību grupai un ja tā ir uzraudzības institūcija ārvalsts kredītiestādes filiālei, kuru atvērusi attiecīgā galvenā sabiedrība un kura klasificēta kā pirmās klases filiāle, Latvijas Banka minēto ārvalsts kredītiestādes filiāli iekļauj šīs galvenās sabiedrības konsolidācijas grupā.

(4) Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija ārvalsts kredītiestādes filiāļu grupai, ja ir izpildīti visi minētie nosacījumi:

1) ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir saņēmusi atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai Latvijas Republikā, ir klasificēta kā pirmās klases filiāle;

2) attiecīgajai galvenajai sabiedrībai vismaz vēl vienā dalībvalstī ir filiāle, kas ir saņēmusi atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai attiecīgajā dalībvalstī un ir klasificēta kā pirmās klases filiāle;

3) attiecīgajai galvenajai sabiedrībai nevienā dalībvalstī nav reģistrēta meitas sabiedrība, kas ir kredītiestāde un ir pakļauta konsolidētajai uzraudzībai grupas līmenī Eiropas Savienībā;

4) šīs daļas 1. punktā minētā ārvalsts kredītiestādes filiāle uzskaitīto aktīvu ziņā ir lielākā attiecīgās galvenās sabiedrības ārvalsts kredītiestādes filiāle.

(5) Latvijas Banka ir konsolidētās uzraudzības institūcija galvenās sabiedrības grupai, ja ir izpildīti visi minētie nosacījumi:

1) ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir saņēmusi atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai Latvijas Republikā, ir klasificēta kā pirmās klases filiāle;

2) attiecīgajai galvenajai sabiedrībai ir reģistrēta vismaz viena meitas sabiedrība dalībvalstī, kas ir kredītiestāde, un minētā meitas sabiedrība nav pakļauta konsolidētajai uzraudzībai grupas līmenī Eiropas Savienībā;

3) šīs daļas 1. punktā minētā ārvalsts kredītiestādes filiāle uzskaitīto aktīvu ziņā ir lielākā attiecīgās galvenās sabiedrības ārvalsts kredītiestādes filiāle.

(6) Latvijas Banka šajā pantā noteikto konsolidēto uzraudzību veic saskaņā ar šā likuma 112.⁶ panta trešo, 3.¹, ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu.

(7) Veicot konsolidēto uzraudzību saskaņā ar šā panta noteikumiem, papildus šā likuma 112.⁶ pantā minētajiem uzdevumiem uzraugu kolēģija nodrošina šādu uzdevumu izpildi:

1) sagatavo un katru gadu atjauno ziņojumu par attiecīgās galvenās sabiedrības grupas struktūru un darbībām Eiropas Savienībā;

2) apmainās ar informāciju par šā likuma 33.²¹ pantā minētā uzraudzības procesa rezultātiem;

3) saskaņo, ja tas iespējams, šā likuma 33.²² pantā minētos uzraudzības pasākumus un to nodrošināšanai nepieciešamās pilnvaras;

4) ja nepieciešams, nodrošina sadarbību ar attiecīgajām ārvalsts uzraudzības institūcijām.

(8) Ja citas dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūcija veic tādas konsolidācijas grupas uzraudzību, kurā ir iekļauta ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir saņēmusi atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai Latvijas Republikā, vai Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kura ir iekļauta galvenās sabiedrības konsolidācijas grupā, Latvijas Banka piedalās tās izveidotās uzraugu kolēģijas darba grupā tādā apjomā, kādu nosaka konsolidētās uzraudzības institūcija."

24. 34.¹ pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "iekšējās kontroles sistēma" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "pārvaldības sistēma" (attiecīgā locījumā);

aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus "piemītošo un varbūtējo risku" ar vārdiem "piemītošo un varbūtējo risku, tostarp īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ESG risku";

papildināt pirmās daļas 4. punktu ar vārdiem "kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldībai un veicina to, ievērojot kredītiestādes vēlmi uzņemties ESG risku";

aizstāt otrajā daļā vārdus "iekšējās kontroles sistēmas" ar vārdiem "pārvaldības sistēmas".

25. 34.² pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kredītiestāde izstrādā, īsteno un vismaz reizi divos gados pārskata stratēģiju, politikas un procedūras, kas ļauj pārvaldīt, tai skaitā laikus identificēt, novērtēt, analizēt un pārraudzīt:

1) kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku;

2) koncentrācijas risku;

3) vērtspapīrošanas risku;

4) tirgus risku;

5) operacionālo risku, tostarp notikumus ar zemu iestāšanās varbūtību, bet būtisku ietekmi, un riskus, kas rodas ārpakalpojuma saņemšanas rezultātā un saistībā ar tiešiem un netiešiem darījumiem ar kriptoaktīviem un darījumiem ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem;

6) procentu likmju risku netirdzniecības portfelī;

7) kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī;

8) atlikušo risku, kas rodas gadījumā, kad kredītiestādes izmantotās kredītriska mazināšanas metodes varētu izrādīties mazāk efektīvas, nekā plānots;

9) likviditātes risku;

10) pārmērīgas sviras risku, tostarp piesardzīgi ņemot vērā pārmērīgas sviras riska iespējamo pieaugumu, kas izriet no kredītiestādes pašu kapitāla samazināšanās dažādu nelabvēlīgu notikumu izraisītu zaudējumu rezultātā;

11) citus kredītiestādei būtiskus riskus, tostarp riskus, kas saistīti ar vides, sociālo un pārvaldības faktoru pašreizējo un īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi, kā arī riskus, ko papildus šīs daļas 5. punktā noteiktajam rada tiešie un netiešie darījumi ar kriptoaktīviem.";

papildināt pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Kredītiestāde izstrādā un īsteno prudenciālos pārejas plānus, kas ietver kvantificējamus mērķus un procesus finanšu risku, kuri rodas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā vides, sociālo un pārvaldības faktoru ietekmes rezultātā, uzraudzīšanai un pārvaldīšanai.

(2²) Latvijas Banka ir tiesīga noteikt kredītiestādei, kas tās lieluma, struktūras un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā ir nozīmīga, izvērtēt nepieciešamību izstrādāt ES regulas Nr. 575/2013 143. panta 1. punktā minēto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai ES regulas Nr. 575/2013 325.az pantā minēto alternatīvā iekšējā modeļa pieeju, lai saņemtu atļauju šīs pieejas izmantot pašu kapitāla prasību aprēķinam.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "attiecībā uz kredītiestādes risku pārvaldīšanu un" ar vārdiem "kredītiestādes risku pārvaldīšanai, prudenciālo pārejas plānu izstrādei un saturam".

26. Papildināt 35.¹⁵ panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Latvijas Banka, pārskatot citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas piemērotību atbilstoši šā panta piektajā daļā noteiktajam pārskatīšanas periodiskumam, novērtē noteiktās normas atbilstību, ja atzītajai citai sistēmiski nozīmīgai iestādei ir saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība."

27. Izteikt 35.¹⁶ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lai novērstu vai samazinātu makroprudenciālos vai sistēmiskos finanšu sistēmas darbības traucējumu riskus, tai skaitā tādus, kuri rodas klimata pārmaiņu rezultātā un kuriem var būt būtiska negatīva ietekme uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu un tautsaimniecību, kuri netiek segti atbilstoši šā likuma 35.⁵, 35.¹² un 35.¹⁵ panta nosacījumiem un kuri pilnā apmērā netiek segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktā noteikto aprēķina kārtību, Latvijas Banka var noteikt kredītiestādēm vai vienai vai vairākām kredītiestāžu apakšgrupām prasību uzturēt sistēmiskā riska kapitāla rezervi visiem riska darījumiem vai vienam no šā likuma 35.¹⁷ panta pirmajā daļā noteiktajiem riska darījumu veidiem. Latvijas Banka, pārskatot uz kredītiestādes kopējo riska darījumu vērtību attiecināmas sistēmiskā riska kapitāla rezerves normas piemērotību saskaņā ar šā likuma 35.¹⁷ panta piektajā daļā minēto termiņu, novērtē noteiktās normas atbilstību, ja kredītiestādei ir saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība."

28. 35.¹⁸ pantā:

aizstāt 3.¹ daļas otrajā teikumā vārdus "Šajā daļā" ar vārdiem un skaitļiem "Šajā daļā, kā arī šā panta 3.² un 3.³ daļā";

aizstāt 3.² daļas 1. punkta pirmajā teikumā vārdus "mēnesi pirms" ar vārdiem "vismaz divus mēnešus pirms" un vārdus "Eiropas Komisijai" — ar vārdiem "Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai un Eiropas Komisijai";

izteikt 3.² daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) ja starp Latvijas Banku, kas nosaka un attiecina uz vienu vai vairākām kredītiestādēm, kuras ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības, kopējo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kas ir lielāka par 3 procentiem, bet nepārsniedz 5 procentus nevienam atsevišķam riska darījumam, uz kuru ir attiecināma sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, un šīs citas dalībvalsts iestādi, kas ir atbildīga par sistēmiskā riska rezerves noteikšanu attiecīgo Latvijas Republikā reģistrēto meitas sabiedrību mātes sabiedrībai, nav panākta vienošanās par nosakāmo sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normām) un gan no Eiropas Komisijas, gan Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas ir saņemts viedoklis neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normas) uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, Latvijas Banka pieņem lēmumu neattiecināt sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu (normas) uz kredītiestādi, kas ir citas dalībvalsts mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrēta meitas sabiedrība, vai lūdz Eiropas Banku iestādi iesaistīties jautājuma izskatīšanā atbilstoši ES regulai Nr. 1093/2010.";

papildināt 3.³ daļu pēc vārdiem "Latvijas Banka" ar vārdiem "vismaz trīs mēnešus";

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja, saskaitot kredītiestādei nosakāmās sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu un augstāko tai nosakāmo citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kuru aprēķina atbilstoši šā likuma 35.¹⁵ panta trešās un ceturtās daļas prasībām, vai globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kuru aprēķina atbilstoši šā likuma 35.¹² panta otrās daļas prasībām, to kopsumma ir vienāda ar iepriekš noteikto vai mazāka, tad nepiemēro šā panta 3.⁴ daļas prasības."

29. Papildināt 35.³² panta 2. punktu ar vārdiem un skaitļiem "vai 35.³⁴ un 35.³⁵ pantā".

30. Papildināt likumu ar 35.³⁷ pantu šādā redakcijā:

"35.³⁷ pants. (1) Latvijas Banka informāciju par tās izdoto administratīvo aktu attiecībā uz šā likuma IV nodaļā minēto makrouzraudzības politikas pasākumu piemērošanu iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana saistībā ar šā likuma IV nodaļā paredzēto makrouzraudzības politikas pasākumu piemērošanu neaptur minētā akta izpildi."

31. Papildināt 36.² panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Veicot ESG risku segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējumu, kredītiestāde īpaši ņem vērā šā riska ietekmi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā."

32. 36.³ pantā:

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Kredītiestāde papildus Eiropas Banku iestādes informācijas centralizētai publiskošanai savā tīmekļvietnē publisko informāciju saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 astoto daļu, kā arī finanšu pārskatus.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga noteikt kredītiestādei prasību, lai ES regulas Nr. 575/2013 astotajā daļā minētā informācija tiek publiskota biežāk, nekā tas paredzēts šīs regulas 433., 433.a, 433.b un 433.c pantā, un noteikt publiskošanas termiņus.";

aizstāt piektajā daļā vārdus "publisko informāciju" ar vārdiem "publisko informāciju pilnā apmērā vai atsauču formā uz jau publiskotu līdzvērtīga satura informāciju";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Latvijas Banka nosaka termiņu, kādā iestādes, kuras nav mazas un nesarežģītas iestādes ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē, to publiskoto informāciju saskaņā ar minētās regulas astotās daļas nosacījumiem iesniedz Eiropas Banku iestādei, lai tā savā tīmekļvietnē varētu nodrošināt centralizētu informācijas publiskošanu."

33. Aizstāt 43. panta pirmajā daļā vārdus "laulātajiem, vecākiem un bērniem, kredītiestādes padomes un valdes locekļiem, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu un sabiedrības kontrolieri, šo personu laulātajiem, vecākiem un bērniem" ar vārdiem "laulātajiem, partneriem, ar kuriem reģistrēta partnerība, vecākiem un bērniem, kredītiestādes padomes un valdes locekļiem, iekšējās kontroles funkciju vadītājiem, šo personu laulātajiem, partneriem, ar kuriem reģistrēta partnerība, vecākiem un bērniem".

34. 49.¹ pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "izņemot atļauju operacionālā riska pašu kapitāla prasības aprēķinam";

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Kredītiestāde, kas izmanto alternatīvo standartizēto pieeju saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļu, aprēķina tirgus riska pašu kapitāla prasības Eiropas Banku iestādes noteiktā etalona portfelī vai portfeļos iekļautiem riska darījumiem un finanšu instrumentu pozīcijām, ja kredītiestādes tirgus riskam pakļauto bilances un ārpusbilances darījumu apjoms saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 325.a panta 1. punkta "b" apakšpunktu ir vienāds ar vai lielāks par 500 miljoniem euro.

(1²) Kredītiestāde, kas ir saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, kā arī kredītiestāde, kura piemēro standartizēto pieeju saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu un kura ir iekļauta Eiropas Banku iestādes etalona portfeļa analīzē, aprēķina paredzamo kredītzaudējumu summu tiem riska darījumiem vai pozīcijām, kas iekļauti Eiropas Banku iestādes etalona portfeļos, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) kredītiestāde sagatavo finanšu pārskatus atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kurus piemēro saskaņā ar Regulu Nr. 1606/2002;

2) kredītiestāde bilances aktīva un ārpusbilances posteņus novērtē un pašu kapitālu aprēķina saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un ES regulas Nr. 575/2013 24. panta 2. punktu.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "vai pašu kapitāla prasības" ar vārdiem "pašu kapitāla prasības vai paredzamo kredītzaudējumu", vārdus "pirmajā daļā" — ar vārdiem un skaitļiem "pirmajā, 1.¹ vai 1.² daļā" un vārdus "metodoloģijas skaidrojumu" — ar vārdiem "metodoloģijas skaidrojumu un attiecīgu kvalitatīvo informāciju";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "vai pašu kapitāla prasības aprēķinu" ar vārdiem "pašu kapitāla prasības aprēķinu vai paredzamajiem kredītzaudējumiem".

35. Aizstāt 50.⁹ panta otrajā daļā vārdus "iekšējās kontroles sistēma" ar vārdiem "pārvaldības sistēma".

36. 57. pantā:

izslēgt pirmo daļu;

aizstāt 1.¹ daļas pirmajā teikumā vārdus "iekšējā audita dienesta vadītāja, risku direktora, par darbības atbilstības kontroli atbildīgās personas, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas un ārvalsts kredītiestādes filiāles vai kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītāja" ar vārdiem "iekšējās kontroles funkcijas vadītāja, finanšu direktora, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas, ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja un tās vadības komitejas vadītāja, kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītāja, kā arī prokūrista";

aizstāt 1.¹ daļas otrajā teikumā vārdus "kādā kredītiestādes novērtē" ar vārdiem "kādā kredītiestādes novērtē kredītiestādes padomes un valdes locekļus un";

izteikt 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1²) Lai pārliecinātos par kredītiestādes padomes un valdes locekļu, iekšējās kontroles funkcijas vadītāja, finanšu direktora, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas, ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja un tās vadības komitejas vadītāja, kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītāja, kā arī prokūrista atbilstību šā likuma prasībām, Latvijas Bankai ir tiesības uzaicināt attiecīgās personas uz pārrunām.";

izteikt 1.³ daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Kredītiestādes padomes un valdes loceklis, iekšējās kontroles funkcijas vadītājs, finanšu direktors, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgā persona, ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītājs, kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītājs un tās vadības komitejas vadītājs, kā arī prokūrists sāk pildīt savus pienākumus, ja kredītiestāde 40 darbdienu laikā no šā panta 1.¹ daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmusi lēmumu par atteikumu, jo minētās personas neatbilst šā likuma prasībām vai nav iesniegti izvērtējumam nepieciešamie dokumenti un informācija un tādēļ nevar pārliecināties par minēto personu atbilstību šā likuma prasībām."

37. Izslēgt 58., 59., 59.², 59.³ un 59.⁴ pantu.

38. Papildināt likumu ar IV¹ nodaļu šādā redakcijā:

"IV¹ nodaļa
Reorganizācija un uzņēmuma pāreja

59.⁹ pants. (1) Kredītiestādei vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētajai pārvaldītājsabiedrībai nepieciešams saņemt Latvijas Bankas atļauju, ja kredītiestāde vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā pārvaldītājsabiedrība tiek reorganizēta, veicot apvienošanos vai sadalīšanu (turpmāk kopā — reorganizācija).

(2) Latvijas Banka pieņem lēmumu aizliegt kredītiestādes vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētās pārvaldītājsabiedrības reorganizāciju, ja netiek izpildīti atļaujas saņemšanai nepieciešamie vērtēšanas kritēriji vai Latvijas Bankai nav sniegta pilnīga informācija arī pēc papildu informācijas pieprasījuma. Nelabvēlīga lēmuma gadījumā reorganizācija nav atļauta.

(3) Šīs nodaļas izpratnē par apvienošanos uzskata:

1) pievienošanos, kurā viena vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu vai daļu mantas citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) un pievienojamo sabiedrību akcionāri vai dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem jaunas emisijas rezultātā. Pēc pušu vienošanās pievienojamo sabiedrību akcionāriem vai dalībniekiem kā atlīdzību papildus iegūstamajām akcijām vai daļām iegūstošajā sabiedrībā drīkst veikt samaksu naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no pievienojamo sabiedrību akcionāriem vai dalībniekiem pienākošos akciju vai daļu nominālvērtības vai bilances vērtības, ja to nominālvērtība nav noteikta;

2) pievienošanos, kurā viena vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu vai daļu mantas citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība). Iegūstošā sabiedrība neveic jaunu emisiju, ja apvienošanās procesā iesaistītajās sabiedrībās tieši vai netieši īsteno līdzdalību viena persona vai ja iesaistīto sabiedrību akcionāriem vai dalībniekiem visās apvienošanās procesā iesaistītajās sabiedrībās līdzdalības apmērs nemainās;

3) saplūšanu, kurā viena vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības) nodod visu savu mantu vai daļu mantas jaundibināmai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) un jaundibināmās sabiedrības akcionāri vai dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem jaunas emisijas rezultātā. Pēc pušu vienošanās pievienojamo sabiedrību akcionāriem vai dalībniekiem kā atlīdzību papildus iegūstamajām akcijām vai daļām iegūstošajā sabiedrībā veic samaksu naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no pievienojamo sabiedrību akcionāriem vai dalībniekiem pienākošos akciju vai daļu nominālvērtības vai bilances vērtības, ja to nominālvērtība nav noteikta;

4) pievienošanos, kurā meitas sabiedrība nodod visu savu mantu vai daļu mantas mātes sabiedrībai.

(4) Šīs nodaļas izpratnē par sadalīšanu uzskata jebkuru no šādām darbībām:

1) sašķelšanos, kurā sadalāmā sabiedrība nodod visu savu mantu divām vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām apmaiņā pret sadalāmās sabiedrības akcionāru vai dalībnieku līdzdalību iegūstošajās sabiedrībās un atlīdzību naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no sadalāmās sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem pienākošos akciju vai daļu nominālvērtības vai bilances vērtības, ja to nominālvērtība nav noteikta;

2) sašķelšanos, kurā sadalāmā sabiedrība nodod visu savu mantu vai daļu mantas vienai vai vairākām jaundibināmām sabiedrībām apmaiņā pret sadalāmās sabiedrības akcionāru vai dalībnieku līdzdalību iegūstošajās sabiedrībās un atlīdzību naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no sadalāmās sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem pienākošos akciju vai daļu nominālvērtības vai bilances vērtības, ja to nominālvērtība nav noteikta;

3) abu šīs daļas 1. un 2. punktā aprakstīto darbību veikšanu vienā un tajā pašā reorganizācijas procesā;

4) nodalīšanos, kurā sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai vai vairākām sabiedrībām apmaiņā pret iegūstošo sabiedrību, sadalāmās sabiedrības vai gan iegūstošās, gan sadalāmās sabiedrības akcionāru vai dalībnieku līdzdalību sadalāmās sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem un atlīdzību naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no sadalāmo sabiedrību akcionāriem vai dalībniekiem pienākošos akciju vai daļu nominālvērtības vai bilances vērtības, ja to nominālvērtība nav noteikta;

5) nodalīšanos, kurā sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai vai vairākām sabiedrībām apmaiņā pret līdzdalību šajās sabiedrībās.

(5) Šā panta, kā arī 59.¹⁰ un 59.¹¹ panta noteikumi neatbrīvo kredītiestādi vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minēto pārvaldītājsabiedrību no Padomes 2004. gada 20. janvāra regulā (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) un Komerclikumā paredzētajiem noteikumiem. Šā panta, kā arī 59.¹⁰ un 59.¹¹ panta noteikumus nepiemēro reorganizācijai, kuru veic saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu.

59.¹⁰ pants. (1) Kredītiestāde vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā pārvaldītājsabiedrība, kura plāno veikt reorganizāciju, izstrādā reorganizācijas līguma projektu un pēc tā apstiprināšanas, bet pirms reorganizācijas sākšanas rakstveidā paziņo Latvijas Bankai par tām sabiedrībām, kuru uzraudzību pēc reorganizācijas pabeigšanas nodrošinās Latvijas Banka. Paziņojumam pievieno informāciju, kas ir samērīga un nepieciešama, lai veiktu prudenciālo novērtējumu kredītiestādes vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētās pārvaldītājsabiedrības atbilstībai šā likuma 59.¹¹ panta pirmajā daļā noteiktajam un otrajā daļā minētajiem kritērijiem.

(2) Ja kredītiestāde vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā pārvaldītājsabiedrība veic sadalīšanu, par uzraudzības institūciju uzskata sadalāmās sabiedrības uzraudzības institūciju. Ja apvienošanos veic starp vienā grupā esošām sabiedrībām, tai skaitā kredītiestāžu grupā, kas pastāvīgi saistīta ar centrālo iestādi ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē un ko uzrauga kā grupu, Latvijas Banka ir tiesīga neveikt novērtējumu šādai apvienošanai. Latvijas Banka neveic novērtējumu, ja kredītiestādei vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētajai pārvaldītājsabiedrībai reorganizācijas rezultātā nepieciešams saņemt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai vai atļauju pārvaldītājsabiedrībai būt par kredītiestādes mātes sabiedrību.

(3) Latvijas Banka nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums vai Latvijas Bankas saskaņā ar šā panta ceturto daļu pieprasītā papildu informācija, rakstveidā informē kredītiestādi vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minēto pārvaldītājsabiedrību par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un vērtēšanas perioda beigu datumu.

(4) Latvijas Bankai šā likuma 59.¹¹ panta pirmajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju, lai izvērtētu kredītiestādes vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētās pārvaldītājsabiedrības atbilstību šā likuma 59.¹¹ panta pirmajā daļā noteiktajam un otrajā daļā minētajiem kritērijiem.

(5) Pieprasot šā panta ceturtajā daļā minēto papildu informāciju, Latvijas Bankai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Papildus pirmajā teikumā noteiktajam Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju un sniegt paskaidrojumus arī pēc vērtēšanas perioda pārtraukuma beigām, taču šāds pieprasījums neaptur turpmāko vērtēšanas termiņu. Latvijas Bankai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja vismaz vienai no darījumā iesaistītajām sabiedrībām mītnes (reģistrācijas) vieta ir ārvalstī vai Latvijas Bankai ir nepieciešama informācija no ārvalsts institūcijas, kas ir atbildīga par kredītiestādes vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētās pārvaldītājsabiedrības uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

(6) Latvijas Banka divu darbdienu laikā, nepārsniedzot šā likuma 59.¹¹ panta pirmajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta septītajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas paziņo to kredītiestādei vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētajai pārvaldītājsabiedrībai. Latvijas Banka informāciju par pieņemto lēmumu nosūta arī iestādēm, kas atbilstoši tām likumos noteiktajām pilnvarām veic kredītiestādes un šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētās pārvaldītājsabiedrības reorganizācijas uzraudzību.

(7) Latvijas Banka pieņem lēmumu par atļauju veikt reorganizāciju, ja ir izpildīti visi šā likuma 59.¹¹ pantā minētie kritēriji. Lēmumā par atļauju veikt reorganizāciju Latvijas Banka var noteikt termiņu, kādā reorganizācija pabeidzama.

(8) Latvijas Banka veic reorganizācijas plāna prudenciālo uzraudzību, līdz reorganizācija ir pabeigta.

(9) Kredītiestāde vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā pārvaldītājsabiedrība mēnesi pirms reorganizācijas termiņa beigām rakstveidā var lūgt Latvijas Bankai pagarināt minēto termiņu.

59.¹¹ pants. (1) Latvijas Banka 60 darbdienu laikā no dienas, kad kredītiestādei vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētajai pārvaldītājsabiedrībai nosūtīta šā likuma 59.¹⁰ panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu, izvērtē kredītiestādes vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētās pārvaldītājsabiedrības prudenciālā profila stabilitāti pēc reorganizācijas pabeigšanas, īpaši izvērtējot riskus, kādi pastāv vai var iestāties reorganizācijas laikā, un paredzot, kādā veidā tos novērst.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam Latvijas Banka izvērtēšanas procesā ņem vērā arī šādus kritērijus:

1) kredītiestādes vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētās pārvaldītājsabiedrības nevainojamu reputāciju un atbilstību šajā likumā noteiktajām kredītiestādes dibinātājiem izvirzītajām prasībām;

2) kredītiestādes vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētās pārvaldītājsabiedrības finanšu stabilitāti, jo īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu;

3) to, vai kredītiestāde vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā pārvaldītājsabiedrība spēs pildīt šajā likumā, tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos un citos tai saistošos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības;

4) to, vai reorganizācijas plāns prudenciālās uzraudzības tvērumā ir pamatots un reāls, neņemot vērā tirgus ekonomisko vajadzību izvērtējumu;

5) to, vai nepastāv pamatotas aizdomas, ka saistībā ar plānoto nozīmīgas līdzdalības iegūšanu ir veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā nozīmīgas līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(3) Lai izvērtētu šā panta otrās daļas 5. punktā minēto kritēriju, Latvijas Banka konsultējas ar dalībvalsts institūciju, kas ir atbildīga par kredītiestādes vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētās pārvaldītājsabiedrības uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

(4) Veicot izvērtējumu, Latvijas Banka ņem vērā atzinumu, ko 30 darbdienu laikā no pieprasījuma dienas ir sniegusi dalībvalsts institūcija, kas ir atbildīga par kredītiestādes vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētās pārvaldītājsabiedrības uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Minētās institūcijas sniegts negatīvs atzinums var būt par pamatu, lai neatļautu veikt reorganizāciju.

59.¹² pants. (1) Izvērtējot šā likuma 59.¹⁰ panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja reorganizācijā iesaistīta šajā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošinātājs, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošinātāja vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai cita juridiskā persona, kurai ir kontrole pār dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(2) Latvijas Banka pēc savas iniciatīvas vai šā panta pirmajā daļā minēto uzraudzības institūciju pieprasījuma sniedz tās rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama izvērtējuma veikšanai. Izvērtējumā iesaistītās uzraudzības institūcijas pēc iespējas saskaņo novērtējumu un nodrošina vienādu pieeju lēmumu sagatavošanā. Latvijas Banka lēmumā par atļauju veikt reorganizāciju norāda visu iesaistīto uzraudzības institūciju viedokļus.

59.¹³ pants. (1) Kredītiestādes un šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minēto pārvaldītājsabiedrību aktīvu vai saistību kopuma (turpmāk — nozīmīgs uzņēmums) pārejai citas personas īpašumā vai lietošanā (turpmāk — nozīmīga uzņēmuma pāreja) kredītiestādei vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētajai pārvaldītājsabiedrībai ir nepieciešama Latvijas Bankas atļauja, izņemot Segto obligāciju likumā paredzētos gadījumus. Ja nozīmīga uzņēmuma pāreju veic, pamatojoties uz šā likuma 59.¹⁴ panta pirmajā daļā minēto pilnvarnieka lēmumu par priekšlikuma iesniegšanu Latvijas Bankai, tad atļaujas saņemšanai kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai nozīmīga uzņēmuma pārejas priekšlikumu, kam pievienots nozīmīgā uzņēmumā ietverto aktīvu un saistību vērtējums saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu. Nozīmīga uzņēmuma pāreja, kurai nav saņemta Latvijas Bankas atļauja, uzskatāma par spēkā neesošu.

(2) Uz nozīmīga uzņēmuma finanšu pakalpojumu līgumu pāreju neattiecas Komerclikuma 20. panta pirmās daļas noteikums par uzņēmuma nodevēja un uzņēmuma ieguvēja solidāru atbildību.

(3) Par nozīmīgu uzņēmumu uzskata tādu uzņēmumu, kura apmērs ir vienāds ar vai lielāks par 10 procentiem no kredītiestādes vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētās pārvaldītājsabiedrības kopējiem aktīviem vai saistībām. Ja nozīmīga uzņēmuma pāreja tiek veikta starp vienā grupā esošām sabiedrībām, par nozīmīgu uzņēmumu uzskata tādu uzņēmumu, kura apmērs ir vienāds ar vai lielāks par 15 procentiem no kredītiestādes vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētās pārvaldītājsabiedrības kopējiem aktīviem vai saistībām. Šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība nozīmīga uzņēmuma apmēru rēķina konsolidētā līmenī.

(4) Nozīmīga uzņēmuma apmēra aktīvu vai saistību aprēķinā neņem vērā:

1) ienākumus nenesošu aktīvu vērtību;

2) seguma portfelī iekļaujamo aktīvu vērtību atbilstoši Segto obligāciju likumam;

3) vērtspapīrojamo aktīvu vērtību;

4) aktīvu vai saistību vērtību, kuri tiek izmantoti noregulējuma instrumentu un noregulējuma darbībā atbilstoši Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma VII nodaļai.

(5) Nozīmīga uzņēmuma pārejai pēc Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas nav nepieciešams saņemt nozīmīga uzņēmuma pārejā iesaistītās kredītiestādes vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētās pārvaldītājsabiedrības kreditoru vai citu personu piekrišanu, tai skaitā piekrišanu nozīmīga uzņēmuma vai tā daļas sastāvā ietilpstošo saistību spēkā esībai starp šīm personām un uzņēmuma ieguvēju, kā arī visu uzņēmuma nodošanas brīdī pastāvošo blakussaistību esībai, ja vien nozīmīga uzņēmuma pārejas priekšlikumā nav noteikts citādi.

(6) Nozīmīga uzņēmuma pāreja attiecībā uz kredītiestādes vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētās pārvaldītājsabiedrības mantu, kas atrodas ārpus Latvijas Republikas, ir spēkā neatkarīgi no šādai mantai vai atsevišķām tajā ietilpstošajām lietām, tiesībām vai saistībām piemērojamā citas valsts likuma.

(7) Latvijas Banka nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no dienas, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, rakstveidā informē iesniedzējus par šā panta pirmajā daļā minētā nozīmīga uzņēmuma pārejas priekšlikuma saņemšanu.

(8) Ja nozīmīga uzņēmuma pāreja tiek veikta starp vienā grupā esošām sabiedrībām, kredītiestādes vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā pārvaldītājsabiedrība informē Latvijas Banku par paredzamo darījumu, bet tām nav nepieciešams saņemt atļauju nozīmīga uzņēmuma pārejai.

(9) Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta par atļauju nozīmīga uzņēmuma pārejai apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

59.¹⁴ pants. (1) Ja Latvijas Banka saskaņā ar šā likuma 113. panta pirmās daļas 6. punktu ir iecēlusi pilnvarnieku, kurš ir saņēmis šā likuma 117. panta pirmās daļas 3. punktā minētās pilnvaras, šis pilnvarnieks lemj par priekšlikuma par nozīmīga uzņēmuma pāreju iesniegšanu Latvijas Bankai. Uz nozīmīga uzņēmuma ieguvēju netiek attiecināts Komerclikuma 20. panta pirmās daļas noteikums par uzņēmuma nodevēja un uzņēmuma ieguvēja solidāru atbildību. Šādā pārejas gadījumā Latvijas Banka atļauj veikt nozīmīga uzņēmuma pāreju, ja darījums tiek veikts valsts tautsaimniecības vai kredītiestāžu sektora drošības un stabilitātes vai kredītiestādes noguldītāju interesēs, un uz šādu pāreju netiek attiecināti Komerclikuma 170. panta noteikumi par prasības celšanu sabiedrības labā.

(2) Nozīmīga uzņēmuma pāreja, kas ir notikusi ar Latvijas Bankas ieceltā pilnvarnieka lēmumu, nav atzīstama par spēkā neesošu.

59.¹⁵ pants. (1) Lēmumu par nozīmīga uzņēmuma pāreju kredītiestādes likvidācijas procesā pieņem likvidators.

(2) Lēmumu par nozīmīga uzņēmuma pāreju kredītiestādes maksātnespējas procesā pieņem administrators, un uz nozīmīga uzņēmuma ieguvēju netiek attiecināts Komerclikuma 20. panta pirmās daļas noteikums par uzņēmuma nodevēja un uzņēmuma ieguvēja solidāru atbildību.

59.¹⁶ pants. Ja kredītiestādes apvienojas vai kredītiestāde sadalās divās vai vairākās kredītiestādēs, esošo un jaundibināto kredītiestāžu pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu."

39. 62. pantā:

aizstāt devītās daļas 4. punktā vārdus "kredītiestādes uzņēmuma" ar vārdiem "nozīmīga uzņēmuma";

papildināt pantu ar sešpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(16) Kredītiestāde neizpaužamās ziņas šā likuma 34.² panta pirmajā daļā minēto prasību izpildes nodrošināšanai attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar vides, sociālo un pārvaldības faktoru pašreizējo un īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi, ir tiesīga sniegt citai kredītiestādei, kurai ir tiesisks pamats tās saņemt."

40. 64. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "nododamo kredītiestādes uzņēmumu" ar vārdiem "nododamu nozīmīgu uzņēmumu";

izslēgt pirmajā daļā vārdus "sabiedrības kontrolierim";

aizstāt otrajā daļā vārdus "kredītiestādes uzņēmuma potenciālā ieguvēja" ar vārdiem "nozīmīga uzņēmuma potenciālā ieguvēja".

41. Aizstāt 85. panta otrajā daļā vārdus "ziņojums ir ar piezīmēm" ar vārdiem "atzinums ir ar iebildēm".

42. Aizstāt 90. panta otrajā daļā vārdus "iekšējās kontroles sistēmas" ar vārdiem "pārvaldības sistēmas".

43. Izteikt 101.² pantu šādā redakcijā:

"101.² pants. Ja kredītiestāde plāno uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību, tā ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc tam, kad sāk šāda jauna finanšu pakalpojuma sniegšanu vai pēc būtiska grozījuma ieviešanas kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtībā, informē par to Latvijas Banku un iesniedz risku izvērtējumu par jauno pakalpojumu vai būtisku tā grozījumu un informāciju par jaunā pakalpojuma vai būtiska tā grozījuma sasaisti ar kredītiestādes stratēģiju."

44. 101.³ pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "pārbauda kredītiestādes" ar vārdiem "pārbauda kredītiestādes plānus";

izslēgt otrās daļas pirmajā teikumā vārdus "kā arī ņemot vērā proporcionalitātes principu atbilstoši Latvijas Bankas tīmekļvietnē norādītajiem kritērijiem";

papildināt pantu ar 2.², 2.³, 2.⁴ un 2.⁵ daļu šādā redakcijā:

"(2²) Nosakot šā panta otrajā daļā minētās pārbaudes un novērtējuma apjomu un regularitāti, Latvijas Banka piemēro proporcionalitātes principu atbilstoši Latvijas Bankas tīmekļvietnē norādītajiem kritērijiem, kā arī var ņemt vērā, vai ir izpildīti visi šādi kritēriji:

1) kredītiestāde nav globāla sistēmiski nozīmīga iestāde, ārvalsts globāla sistēmiski nozīmīga iestāde vai globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vienība ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 136. apakšpunkta izpratnē;

2) kredītiestāde nav identificēta kā cita sistēmiski nozīmīga iestāde saskaņā ar šā likuma 35.⁹ pantu;

3) kredītiestāde ietilpst tādā grupā, kurā mātes sabiedrība un lielākā daļa meitas sabiedrību ir kredītiestādes un kurām ir pienākums sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus;

4) šīs daļas 3. punktā minētās meitas sabiedrības atbilst visiem šādiem kritērijiem:

a) tās vai lielākā daļa no tām tiek uzskatītas par savstarpējām sabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām vai krājsabiedrībām saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 27. panta 1. punkta "a" apakšpunktu un tām saskaņā ar dalībvalsts vai ārvalsts tiesību aktiem ir piemērojamas maksimālās robežvērtības vai ierobežojumi attiecībā uz sadalāmās peļņas maksimālo līmeni,

b) to aktīvu kopsumma individuāli vai subkonsolidēti nepārsniedz 30 miljardus euro.

(2³) Latvijas Banka, ņemot vērā kredītiestādes biznesa modeli, šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā ietver tās pārvaldības sistēmas un risku pārvaldīšanas organizācijas atbilstības ESG risku pārvaldīšanai, kā arī kredītiestādes ESG riskiem pakļauto riska darījumu izvērtējumu. Latvijas Banka minētajā novērtējumā ietver arī atbilstoši šā likuma 34.² panta 2.¹ daļas prasībām kredītiestādēs izveidoto prudenciālo pārejas plānu atbilstības izvērtējumu, kā arī novērtējumu par kredītiestādes sasniegto progresu tādu ESG risku pārvaldīšanā, kuri rodas, pielāgojoties klimatneitralitātes mērķa un citu atbilstošo ar vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem saistīto Eiropas Savienības regulatīvo mērķu sasniegšanas procesa rezultātā. Latvijas Banka ņem vērā prudenciālo pārejas plānu atbilstības rezultātus, arī izvērtējot kredītiestādes ESG riskiem pakļautos riska darījumus un novērtējot, vai kredītiestādes ESG risku pārvaldīšanai izveidotās pārvaldības sistēmas un risku pārvaldīšanas organizācija atbilst prudenciālajos pārejas plānos noteiktajiem mērķiem.

(2⁴) Šā panta pirmajā daļā minētās pārbaudes un novērtējuma veikšanai par šā likuma 34.² panta pirmās daļas 11. punktā minēto prasību izpildi attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar vides, sociālo un pārvaldības faktoru pašreizējo un īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi, Latvijas Banka ir tiesīga saņemt un apkopot informāciju par kredītiestādes klientiem — juridiskajām personām — no kredītiestādēm un valsts informācijas sistēmām. Valsts informācijas sistēmas pārzinim ir pienākums sniegt Latvijas Bankai minēto informāciju pēc Latvijas Bankas pamatota pieprasījuma. Latvijas Banka izmanto minēto informāciju savu uzdevumu izpildei, kā arī nodrošina tās pieejamību kredītiestādēm, kuras šo informāciju ir sniegušas vai kurām ir tiesisks pamats to saņemt.

(2⁵) Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā ietver kredītiestādes tiešu un netiešu darījumu ar kriptoaktīviem un ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu saistītās pārvaldības sistēmas un risku pārvaldīšanas organizācijas atbilstības izvērtējumu, tostarp ņemot vērā arī atbilstošo risku identificēšanas politiku un procedūru, kā arī šā likuma 34.² panta pirmajā daļā minētā novērtējuma atbilstību.";

papildināt 4.¹ daļu ar 15. punktu šādā redakcijā:

"15)  kredītiestādes ieviestās atbilstīgās politikas un operatīvo darbību apmēru saistībā ar skaitliski izsakāmiem mērķrādītājiem un starpposma mērķrādītājiem, kuri noteikti saskaņā ar šā likuma 34.² panta 2.¹ daļas prasībām izveidotajiem prudenciālajiem pārejas plāniem.";

papildināt 4.² daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja kredītiestāde saņem konsultācijas saistībā ar Latvijas Bankas veikto stresa testēšanu, tā nodrošina, lai iestādes vai trešās personas, kas sniedz šīs konsultācijas, neveic darbības, kuras var negatīvi ietekmēt stresa testēšanu, piemēram, veicot salīdzinošo novērtēšanu, savstarpējo informācijas apmaiņu, iesniedzamo stresa testēšanas rezultātu optimizēšanu vai noslēdzot vienošanos par kopīgu rīcību.";

papildināt 4.⁴ daļas 5. punktu pēc vārda "apjomu" ar vārdiem "tostarp noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu";

papildināt 4.⁴ daļu ar 12. un 13. punktu šādā redakcijā:

"12) pilnveido savu stratēģiju, pārvaldības sistēmu un risku pārvaldīšanas organizāciju, lai mazinātu tās darbībai piemītošos riskus, kas rodas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā vides, sociālo un pārvaldības faktoru ietekmes rezultātā, tostarp tādus riskus, kuri rodas pielāgošanās procesā un pārejas tendenču ietekmē, ņemot vērā atbilstošos Eiropas Savienībā, dalībvalstī vai ārvalstī noteiktos likumdošanas vai regulatīvos mērķus. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai šo risku mazināšanas nolūkos kredītiestāde pilnveido atbilstoši šā likuma 34.² panta 2.¹ daļas prasībām izveidotajā prudenciālajā pārejas plānā noteikto mērķu un rādītāju sasniegšanu un darbību veikšanu;

13) veic stresa testēšanu vai scenāriju analīzi, lai novērtētu riskus, kas rodas no kriptoaktīvu riska darījumiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas."

45. 101.¹⁶ pantā:

aizstāt piektajā daļā vārdus "šā panta otrās" ar vārdiem "šā panta otrās, trešās un ceturtās";

aizstāt sestajā daļā vārdus "šā panta otrās" ar vārdiem "šā panta otrās, trešās daļas, izņemot otro teikumu, un ceturtās";

papildināt pantu ar trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(13) Kredītiestādei, kurai kļūst saistoša ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktā noteiktā riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība, piemēro šādus noteikumus:

1) papildu pašu kapitāla nominālā summa, ko Latvijas Banka pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu un kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nepalielinās, ja kredītiestādei kļūst saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība;

2) Latvijas Banka nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamā uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa beigu datumā pārskata papildu pašu kapitālu, ko tā pieprasījusi kredītiestādei nodrošināt saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu, un atceļ iepriekš noteikto attiecībā uz to papildu pašu kapitālu, kas atkārtoti segtu riskus, kurus jau pilnībā sedz tas, ka kredītiestādei ir saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība;

3) tiklīdz Latvijas Banka ir pabeigusi šīs daļas 2. punktā minēto uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, šīs daļas 1. punktu vairs nepiemēro.

(14) Piemērojot šā panta noteikumus un šā likuma IV nodaļas noteikumus par globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai citas sistēmiski nozīmīgas iestādes identificēšanu, globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves, citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves, sistēmiskā riska kapitāla rezerves un kopējo kapitāla rezervju prasības noteikšanu, tiek uzskatīts, ka kredītiestādei ir saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība, ja kredītiestādes kopējā riska darījumu vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punkta pirmo daļu, pārsniedz tās kopējo riska darījumu vērtību, kurai nav piemērota riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība un kura aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 92. panta 4. punktu.

(15) Piemērojot šā panta otro, trešo un ceturto daļu, laikā, kad kredītiestādei ir saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība, Latvijas Banka nepieprasa kredītiestādei nodrošināt papildu pašu kapitāla prasību, kas atkārtoti uzskaitītu riskus, kurus pilnībā sedz ar riska darījumu vērtības minimālo robežvērtību noteiktais kapitāls."

46. 101.¹⁷ pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja kredītiestādei kļūst saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība, Latvijas Banka var pārskatīt tai paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, lai nodrošinātu, ka tās kalibrēšana joprojām ir atbilstīga.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Latvijas Banka paziņo kredītiestādei saskaņā ar šā panta otro daļu tai noteikto specifisko ieteicamo kapitāla rezerves prasību. Kredītiestāde tai paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nodrošina ar pirmā līmeņa pamata kapitālu, bet ieteicamo kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku, — ar pirmā līmeņa kapitālu.";

izslēgt piektās daļas ievaddaļā vārdu "pamata".

47. Izteikt 105.³ panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja kredītiestādes tirdzniecības nodaļas ES regulas Nr. 575/2013 izpratnē tirgus risku pašu kapitāla prasības aprēķinam izmantotās iekšējās pieejas atpakaļejošās pārbaudes vai peļņas un zaudējumu attiecinājuma testa rezultāti liecina, ka iekšējā pieeja vairs nav pietiekami precīza, Latvijas Banka pārskata iekšējās pieejas izmantošanas atļaujas nosacījumus vai pieprasa, lai kredītiestāde nekavējoties novērš šīs nepilnības."

48. 105.⁴ pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "ne retāk kā reizi gadā izvērtē iekšējo" ar vārdiem "regulāri, ņemot par pamatu Eiropas Banku iestādes veikto etalona portfeļu novērtējumu biežumu, izvērtē kredītiestādes piemēroto";

aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus "īpaši lielas vai īpaši mazas atšķirības" ar vārdiem "īpaši lielu vai īpaši mazu mainību";

izslēgt otrajā daļā vārdu "iekšējā" (attiecīgā skaitlī un locījumā);

aizstāt otrajā daļā vārdus "pieeju riska" ar vārdiem "piemēroto pieeju riska" un vārdus "līdzīgo kredītiestāžu" — ar vārdiem "līdzīgo kredītiestāžu atbilstošo".

49. 108.¹ panta sestajā daļā:

izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ja ārkārtas situācijā Latvijas Banka konstatē, ka citas dalībvalsts uzraudzības institūcija neveic nekādus piemērotus pasākumus, Latvijas Banka, neievērojot šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto kārtību, ir tiesīga veikt pasākumus, lai aizsargātu noguldītāju, ieguldītāju un citu kredītiestādes pakalpojumu saņēmēju intereses un finanšu sistēmas stabilitāti.";

papildināt daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Latvijas Banka ievēro šo pasākumu samērīgumu ar aizsargājamām interesēm un neradot šajā daļā minētajiem kredītiestādes kreditoriem Latvijā priekšrocības salīdzinājumā ar kreditoriem citās dalībvalstīs."

50. 110.¹ pantā:

papildināt otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5) kuru Latvijas Banka sniegusi institūcijām, kas veic normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu nodokļu jomā.";

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no kredītiestādes informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījumu vai tādas citas dalībvalsts institūcijas pieprasījumu, kas atbildīga par nodokļu administrēšanu, kontroli un normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu nodokļu jomā, un tādas ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījumu, ar kuru ir noslēgts informācijas apmaiņas līgums.";

papildināt septīto daļu ar 11. punktu šādā redakcijā:

"11) institūcijām, kas ir atbildīgas par nodokļu administrēšanu, kontroli un normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu nodokļu jomā."

51. 112.² pantā:

aizstāt desmitajā daļā skaitli un vārdu "33.³ pantu" ar skaitli un vārdu "33.⁶ pantu";

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība nodrošina, ka Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības (izņemot tās pārvaldītājsabiedrības, kurām ir izsniegta atļauja saskaņā ar šā likuma 33.⁶ panta otro daļu) padomes un valdes locekļi atbilst tādām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tādi paši ierobežojumi, kādi noteikti kredītiestādes padomes un valdes loceklim attiecīgi šā likuma 24., 25., 26. un 26.¹ pantā, ņemot vērā Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrētas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības darbības specifiku."

52. Aizstāt 112.⁶ panta 1.¹ daļā un piektajā daļā skaitli un vārdu "33.³ pantu" ar skaitli un vārdu "33.⁶ pantu".

53. 112.⁷ pantā:

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) būtiskām sankcijām un uzraudzības pasākumiem ārkārtas situācijās, ko Latvijas Banka nosaka un veic saskaņā ar šo likumu, tostarp informāciju par pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu.";

izteikt ceturtās daļas 2. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"par būtiskām sankcijām un uzraudzības pasākumiem ārkārtas situācijās, ko Latvijas Banka plāno noteikt un veikt, tostarp par pienākumu nodrošināt papildu pašu kapitālu saskaņā ar šā likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu."

54. Aizstāt 112.⁹ panta otrajā daļā vārdus "iekšējās kontroles sistēmu" ar vārdiem "pārvaldības sistēmu".

55. Izteikt 112.¹³ pantu šādā redakcijā:

"112.¹³ pants. Ja Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes vai finanšu iestādes mātes sabiedrība vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā pārvaldītājsabiedrība, neievēro šā likuma prasības, tostarp 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu vai 4.⁷ daļu, nepilda ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā, sestajā vai septītajā daļā noteiktās prasības vai neiesniedz Latvijas Bankai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minēto pieteikumu un informāciju atļaujas saņemšanai, kā arī par jebkādiem citiem šā likuma 33.⁶ panta pārkāpumiem Latvijas Bankai ir tiesības piemērot šajā likumā minētās sankcijas un administratīvos pasākumus, tai skaitā šā likuma 196.¹ pantā minēto aizliegumu izmantot balsstiesības."

56. Aizstāt 117. panta ceturtās daļas 3. punktā vārdus "kredītiestādes uzņēmuma pāreju" ar vārdiem "nozīmīga uzņēmuma pāreju".

57. Izslēgt 137. panta pirmajā daļā un 161. panta otrās daļas 14. punktā vārdus "sabiedrības kontrolieris".

58. Aizstāt 173. panta ceturtajā daļā vārdus un skaitļus "Kredītiestādes uzņēmuma pāreju, kas veikta saskaņā ar šā likuma 59.³ pantu vai 59.⁴ panta otro daļu" ar vārdiem un skaitļiem "Nozīmīga uzņēmuma pāreju, kas veikta saskaņā ar šā likuma 59.¹⁴ pantu vai 59.¹⁵ panta otro daļu".

59. 196. pantā:

aizstāt pirmās daļas 5. punktā vārdus "iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu" ar vārdiem "iekšējās kontroles funkcijas vadītāju";

izslēgt pirmās daļas 5. punktā vārdus "sabiedrības kontrolieri";

papildināt pantu ar 1.² un 1.³ daļu šādā redakcijā:

"(1²) Par šā likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto tiesību aktu vai Latvijas Bankas izdoto noteikumu vai pieņemto lēmumu pārkāpumiem Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt periodisku maksājumu — finansiālu izpildes pasākumu, kura mērķis ir izbeigt pārkāpumu un nodrošināt tiesiskā pienākuma izpildi.

(1³) Latvijas Banka var piemērot šā panta 1.¹ daļā minētos administratīvos pasākumus atsevišķi vai vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minētajām sankcijām. Latvijas Banka var piemērot šā panta 1.² daļā minēto periodisko maksājumu atsevišķi vai vienlaikus ar šā panta pirmās daļas 1., 2., 5. vai 7. punktā minētajām sankcijām vai 1.¹ daļā minētajiem administratīvajiem pasākumiem."

60. Aizstāt 196.¹ pantā vārdus "noteiktajām sankcijām" ar vārdiem "noteiktajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem".

61. Papildināt likumu ar 196.² pantu šādā redakcijā:

"196.² pants. (1) Latvijas Banka ir tiesīga piemērot periodisku maksājumu:

1) juridiskajām personām — līdz 5 procentiem no vidējā dienas neto apgrozījuma, ko maksā par katru kalendāra dienu;

2) fiziskajām personām — kredītiestādes valdes priekšsēdētājam, valdes loceklim, padomes priekšsēdētājam, padomes loceklim, augstākajai vadībai un personām, kas pilda pamatfunkcijas (iekšējās kontroles funkcijas vadītājam, finanšu direktoram, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgajai personai, ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītājam, vadības komitejas vadītājam, kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītājam, prokūristam), un citām par pārkāpumu atbildīgajām fiziskajām personām — līdz 50 000 euro, ko maksā par katru kalendāra dienu.

(2) Periodisku maksājumu piemēro līdz tiesiskā pienākuma izpildei, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem no datuma, kas noteikts Latvijas Bankas lēmumā, ar kuru pieprasa izbeigt pārkāpumu un uzliek periodisku maksājumu.

(3) Vidējais dienas neto apgrozījums, kas minēts šā panta pirmās daļas 1. punktā, ir kopējais gada neto apgrozījums, kurš dalīts ar 365. Saskaņā ar tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto tiesību aktu par īstenošanas tehniskajiem standartiem attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem par finanšu informāciju, tostarp pārskatu par peļņas vai zaudējumu aprēķinu, noteikts, ka kopējais gada neto apgrozījums ir šādu rādītāju summa:

1)  procentu ienākumi;

2)  procentu izdevumi;

3)  izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma;

4)  dividenžu ienākumi;

5)  maksu un komisijas naudas ienākumi;

6)  maksu un komisijas naudas izdevumi;

7)  neto peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām;

8)  neto peļņa vai tādi zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

9)  neto peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites;

10)  neto valūtas kursa izmaiņas (peļņa vai zaudējumi);

11)  citi darbības ienākumi;

12)  citi darbības izdevumi.

(4) Šā panta trešās daļas aprēķina pamatā ir pēdējā revidētajā finanšu pārskatā iekļauto rādītāju summa, kas ir lielāka par nulli. Ja uz šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto juridisko personu neattiecas šā panta trešajā daļā minētais tieši piemērojamais Eiropas Savienības institūciju izdotais tiesību akts, attiecīgais kopējais gada neto apgrozījums ir kopējais gada neto apgrozījums vai atbilstošais ienākumu veids saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu. Ja konkrētais uzņēmums ietilpst grupā, attiecīgais kopējais gada neto apgrozījums ir kopējais gada neto apgrozījums, kas izriet no galvenā mātes sabiedrības konsolidētā pārskata."

62. 198. pantā:

papildināt desmitās daļas ievaddaļu pēc skaitļa "34.¹" ar skaitli "34.³";

aizstāt desmitās daļas ievaddaļā skaitļus un vārdus "99. panta 1. punkta, 101. panta, 394. panta 1. punkta, 395. panta, 405. panta, 415. panta 1. un 2. punkta, 430. panta 1. punkta" ar skaitļiem un vārdiem "92. panta 1. punkta, 394. panta 1. punkta, 413. panta, 415. panta 1. un 2. punkta, 428.b panta, 430. panta 1., 2. un 3. punkta, 430.a panta";

papildināt pantu ar 10.¹ daļu šādā redakcijā:

"(10¹) Papildus šā panta desmitajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem, ja kredītiestāde atkārtoti neievēro Latvijas Bankas saskaņā ar šo likumu vai ES regulu Nr. 575/2013 pieņemto lēmumu vai ES regulas Nr. 575/2013 otrās daļas prasības attiecībā uz pašu kapitālu, ES regulas Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 2. nodaļas datu vākšanas un pārvaldības prasības, ES regulas Nr. 575/2013 trešās daļas II, III, IV, V un VI sadaļas prasības attiecībā uz riska darījumu riska svērto vērtību, pašu kapitāla prasību aprēķināšanu vai pārvaldības kārtību, ES regulas Nr. 575/2013 ceturtās daļas prasības attiecībā uz liela riska darījumiem, ES regulas Nr. 575/2013 sestās daļas I un IV sadaļas un deleģētās regulas 2015/61 prasības attiecībā uz likviditātes seguma vai neto stabila finansējuma rādītāja aprēķināšanu, ES regulas Nr. 575/2013 prasības attiecībā uz sviras rādītāja aprēķināšanu, tostarp septītajā daļā noteikto izņēmumu piemērošanu, kā arī ja kredītiestāde rīkojas bez Latvijas Bankas atļaujas vai vairs neatbilst atļaujas saņemšanas nosacījumiem, vai ja šāda atļauja iegūta, sniedzot nepatiesu informāciju, Latvijas Banka ir tiesīga piemērot desmitajā daļā noteiktās sankcijas.";

papildināt pantu ar četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(14) Ja Latvijas Banka konstatē, ka šā likuma 33.³ panta pirmajā daļā minētais potenciālais ieguvējs nav paziņojis par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai ir ieguvis nozīmīgu līdzdalību bez Latvijas Bankas piekrišanas, nav paziņojis par nozīmīgas līdzdalības samazināšanu vai izbeigšanu, kredītiestāde vai šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā pārvaldītājsabiedrība veic nozīmīga uzņēmuma pāreju vai reorganizāciju bez Latvijas Bankas atļaujas, šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minētā pārvaldītājsabiedrība neiesniedz šā likuma 33.⁶ panta pirmajā daļā minēto paziņojumu vai 33.⁶ panta trešajā daļā minēto lūgumu, tā nekavējoties pieprasa minētajām personām novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī ir tiesīga īstenot šā likuma 113. pantā minētās darbības, 196. panta pirmajā daļā minētās sankcijas, 196. panta 1.¹ daļā minētos administratīvos pasākumus un uzlikt 198. panta desmitajā daļā minētās soda naudas."

63. Aizstāt 201. pantā vārdus "iekasētās soda naudas tiek ieskaitītas" ar vārdiem "iekasēto soda naudu vai periodisku maksājumu ieskaita".

64. Aizstāt 208.¹ panta pirmajā daļā vārdus "soda naudas" ar vārdiem "soda naudas vai periodiska maksājuma".

65. Pārejas noteikumos:

aizstāt 3. punktā skaitli un vārdu "59. panta" ar skaitli un vārdu "59.¹⁶ panta";

aizstāt 105. punktā skaitli un vārdu "33.⁴ panta" ar skaitli un vārdu "33.⁷ panta";

aizstāt 106. punktā skaitli un vārdu "33.³ pantā" (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu "33.⁶ pantā" (attiecīgā locījumā);

papildināt pārejas noteikumus ar 127., 128., 129. un 130. punktu šādā redakcijā:

"127. Grozījumi šā likuma 43. panta pirmajā daļā attiecībā uz riska darījumiem ar partneriem, ar kuriem reģistrēta partnerība, piemērojami riska darījumiem, kurus noslēgs, sākot ar 2026. gada 1. jūliju.

128. Klientiem, kam pirms 2026. gada 11. jūlija ir noslēgti finanšu pakalpojumu līgumi ar ārvalsts kredītiestādi, ir spēkā līgumā noteiktās tiesības, neņemot vērā šā likuma III³ nodaļas noteikumus.

129. Šā likuma 1. panta pirmās daļas 62. punkta "e" apakšpunktu jaunā redakcijā, 49.¹ panta 1.¹ daļu un 105.³ panta trešo daļu jaunā redakcijā piemēro, sākot ar 2027. gada 1. janvāri.

130. Kredītiestāde līdz 2027. gada 30. aprīlim nodrošina finanšu direktora, kurš nav kredītiestādes valdes loceklis, atbilstību šā likuma 26. panta prasībām."

66. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 33. punktu šādā redakcijā:

"33) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija direktīvas (ES) 2024/1619, ar ko groza direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz uzraudzības pilnvarām, sankcijām, trešo valstu filiālēm un vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem."

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 14. maijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 26. maijā