Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2017, 252. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

"Kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums".

2. Aizstāt visā likumā vārdus "administratīvā pārkāpuma lietvedība" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "administratīvā pārkāpuma process" (attiecīgā locījumā).

3. Izteikt 1. pantu šādā redakcijā:

"1. pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu un nemantisko kaitējumu (turpmāk — kaitējuma atlīdzinājums), kas tai nodarīts ar publisko tiesību juridiskās personas prettiesisku vai nepamatotu kriminālprocesuālu rīcību vai administratīvā pārkāpuma procesā veiktu rīcību.

(2) Saskaņā ar šo likumu atlīdzina kaitējumu, kuru nodarījusi:

1) kriminālprocesā pilnvarota institūcija vai amatpersona;

2) persona, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu;

3) citas publisko tiesību juridiskās personas iestādes amatpersona vai privātpersona, kas saskaņā ar likumu vai tās personas uzaicinājumu, kura ir pilnvarota veikt kriminālprocesu vai veic administratīvā pārkāpuma procesu, veic procesuālu darbību kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā vai ir iesaistīta tās veikšanā."

4. Izslēgt 2. panta otro daļu.

5. Izteikt 4., 5. un 6. pantu šādā redakcijā:

"4. pants. Kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats

(1) Privātpersonai kriminālprocesā prettiesiskas rīcības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir spēkā stājies nolēmums kriminālprocesā, ar kuru konstatēta publisko tiesību juridiskās personas prettiesiska rīcība.

(2) Fiziskajai personai kriminālprocesā publisko tiesību juridiskās personas nepamatotas rīcības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir viens no šādiem apstākļiem:

1) spēkā stājies attaisnojošs tiesas spriedums, ar kuru persona atzīta par nevainīgu un attaisnota visās pret to celtajās apsūdzībās;

2) spēkā stājies nolēmums, ar kuru kriminālprocess izbeigts personu reabilitējošu apstākļu dēļ;

3) spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru persona attaisnota apsūdzībā par kādu no noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā saukta pie kriminālatbildības, ja šai personai konkrētajā kriminālprocesā tika piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuāls piespiedu līdzeklis un par noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu persona notiesāta, likums neparedz brīvības atņemšanas sodu;

4) kriminālprocess izbeigts tā daļā personu reabilitējošu apstākļu dēļ, ja šai personai attiecīgajā kriminālprocesā tika piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuāls piespiedu līdzeklis un kriminālprocess turpinās tā daļā par noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu likums neparedz brīvības atņemšanas sodu;

5) attiecīgajā kriminālprocesā piemērotā ar brīvības atņemšanu saistītā procesuālā piespiedu līdzekļa ilgums pārsniedzis ar galīgo spriedumu piespriestā brīvības atņemšanas soda ilgumu.

(3) Privāto tiesību juridiskajai personai kriminālprocesā nepamatotas rīcības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir spēkā stājies nolēmums par procesa izbeigšanu pilnībā vai daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu šai personai, nekonstatējot Krimināllikumā noteikto pamatu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai.

(4) Aizskartajam mantas īpašniekam tiesiskais pamats uz atlīdzinājumu par kriminālprocesā publisko tiesību juridiskās personas nepamatotas rīcības dēļ radīto kaitējumu ir šādos gadījumos:

1) spēkā stājies galīgais nolēmums kriminālprocesā, kurā privātpersonas mantai bija piemērots arests un tas atcelts, un manta nav konfiscēta, uz mantu nav vērsta piedziņa un manta nav atzīta par noziedzīgi iegūtu;

2) spēkā stājies lēmums par mantas aresta atcelšanu, ja ir zudis mantas aresta uzlikšanas iemesls — nodrošināt iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju.

5. pants. Administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats

(1) Privātpersonai administratīvā pārkāpuma procesā prettiesiskas rīcības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir spēkā stājies nolēmums administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā, ar kuru konstatēta publisko tiesību juridiskās personas prettiesiska rīcība.

(2) Privātpersonai administratīvā pārkāpuma procesā publisko tiesību juridiskās personas nepamatotas rīcības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir spēkā stājies nolēmums, no kura izriet, ka privātpersonai nav piemērots administratīvais sods vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis.

(3) Privātpersonai nav tiesību uz publisko tiesību juridiskās personas nepamatotas rīcības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu, ja administratīvā pārkāpuma process izbeigts, jo par to pašu faktu uzsākts kriminālprocess, un nav iestājies kāds no šā likuma 4. panta otrajā vai trešajā daļā minētajiem apstākļiem.

6. pants. Prettiesiska un nepamatota rīcība

(1) Rīcība šā likuma izpratnē ir prettiesiska, ja tā neatbilst tiesību normām.

(2) Rīcība šā likuma izpratnē ir nepamatota, ja tā lēmuma pieņemšanas brīdī ir atbildusi tiesību normām, taču vēlāk iestājies kāds no šā likuma 4. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā vai 5. panta otrajā daļā norādītajiem kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskajiem pamatiem."

6. Aizstāt 7. pantā vārdus "iestādes, prokuratūras vai tiesas" ar vārdiem "publisko tiesību juridiskās personas".

7. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

"8. pants. Līdzatbildība

Lēmējiestāde ir tiesīga atteikt vai daļēji samazināt kaitējuma atlīdzinājumu, ja:

1) privātpersona nepatiesi atzinusi, ka ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, vai apzināti uzņēmusies citas personas vainu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) ar tās personas nolēmumu, kura ir pilnvarota veikt kriminālprocesu vai kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, atzīts, ka privātpersona nav izpildījusi likumā noteikto procesuālo pienākumu, kas ir cēloņsakarībā ar nodarīto kaitējumu."

8. 10. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "iestādes, prokuratūras vai tiesas" ar vārdiem "publisko tiesību juridiskās personas";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Izņēmuma gadījumā iestāde vai tiesa var noteikt lietas apstākļiem atbilstošu atlīdzināmo izdevumu apmēru, kas pārsniedz normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību noteikto apmēru, ja šie izdevumi ir bijuši objektīvi nepieciešami.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā likuma izpratnē zaudējums ir arī tāds mantiski novērtējams pametums, kas privātpersonai radies Finanšu izlūkošanas dienesta nepamatotas vai prettiesiskas rīcības dēļ, ja, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta sniegto informāciju, ir uzsākts kriminālprocess vai administratīvā pārkāpuma process un vēlāk iestājies kāds no šajā likumā norādītajiem kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskajiem pamatiem."

9. Aizstāt 11. panta ievaddaļā vārdus "iestādes, prokuratūras vai tiesas" ar vārdiem "publisko tiesību juridiskās personas".

10. 13. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "iestādes, prokuratūras vai tiesas" ar vārdiem "publisko tiesību juridiskās personas";

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Zaudējumus, kas radušies prettiesiskas rīcības dēļ, atlīdzina to faktiskajā apmērā. Zaudējumus, kas radušies nepamatotas rīcības dēļ, atlīdzina šādā apmērā:".

11. 14. pantā: 

aizstāt pirmajā daļā vārdus "iestādes, prokuratūras vai tiesas" ar vārdiem "publisko tiesību juridiskās personas";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja lēmējiestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, nemantiskā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt rakstveida atvainošanās. Ar privātpersonas piekrišanu rakstveida atvainošanās var būt publiska. Publiska rakstveida atvainošanās publicējama oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"."

12. Aizstāt 15. panta trešajā un ceturtajā daļā vārdus un skaitļus "šā likuma 4. panta pirmajā daļā un 5. pantā (ja pilnībā vai daļēji izciests administratīvais arests) minēto nosacījumu iestāšanās" ar vārdiem "lēmuma par kaitējuma atlīdzināšanu pieņemšanas".

13. 16. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja ziņas par kriminālprocesu vai administratīvā pārkāpuma procesu atspoguļotas plašsaziņas līdzekļos un ir iestājies šā likuma 4. vai 5. pantā norādītais kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats, pēc privātpersonas pieprasījuma plašsaziņas līdzekļi publicē informāciju par apstākļiem, kas radījuši tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "iestādes, prokuratūras vai tiesas" ar vārdiem "publisko tiesību juridiskās personas".

14. 17. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lēmējiestāde par administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu ir publisko tiesību juridiskās personas iestāde, kuras amatpersona sākotnēji pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, vai cita publisko tiesību juridiskās personas noteikta iestāde.";

izslēgt trešo daļu.

15. Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

"18. pants. Iesnieguma par kaitējuma atlīdzināšanu iesniegšana

Privātpersona rakstveida iesniegumu par tai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu iesniedz šā likuma 17. pantā minētajai lēmējiestādei."

16. Papildināt 20. pantu pēc vārdiem "mēnešu laikā pēc" ar vārdiem "paziņojuma saņemšanas par" un aizstāt vārdu "iestāšanās" ar vārdu "iestāšanos".

17. 25. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lēmējiestāde vai iestāde, kas tiesā bija pieaicināta atbildētāja pusē, mēneša laikā pēc tam, kad pilnībā vai daļā stājies spēkā lēmējiestādes lēmums vai tiesas nolēmums par kaitējuma atlīdzinājumu, nosūta izpildiestādei lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu un informāciju par izmaksājamā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru un attiecīgās privātpersonas norēķinu kontu kredītiestādē (ar personas datiem) vai pasta norēķinu sistēmas kontu (ar personas datiem).";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Izpildiestāde mēneša laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas izmaksā kaitējuma atlīdzību, pārskaitot to uz privātpersonas kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmas kontu, pirms kaitējuma atlīdzības izmaksas ieturot nodokļus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

18. Papildināt likumu ar 29. pantu šādā redakcijā:

"29. pants. Nepamatoti izmaksātas kaitējuma atlīdzības piedziņa

(1) Izpildiestāde par šā likuma 4. panta ceturtajā daļā paredzētā kaitējuma atlīdzības izmaksu informē attiecīgā kriminālprocesa, kura ietvaros bija piemērots un vēlāk atcelts mantas arests, procesa virzītāju.

(2) Ja kriminālprocess tiek pabeigts ar nereabilitējošu nolēmumu un manta, par kuras arestu bija izmaksāta kaitējuma atlīdzība, tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu, procesa virzītājs par to paziņo izpildiestādei. Izpildiestāde pieņem lēmumu par nepamatoti izmaksātās kaitējuma atlīdzības piedziņu, uzliekot pienākumu personai viena mēneša laikā atmaksāt nepamatoti izmaksāto kaitējuma atlīdzību. Ja persona noteiktajā termiņā minēto lēmumu neizpilda labprātīgi, izpildiestāde sagatavo un iesniedz izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izdotu izpildrīkojumu."

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"6. Lēmumu, kas pieņemts pirms 2026. gada 1. jūnija, izpilda saskaņā ar šā likuma regulējumu, kāds bija spēkā lēmuma pieņemšanas dienā.

7. Iesniegumu vai pieteikumu par kaitējuma atlīdzināšanu, kas lēmējiestādē vai tiesā saņemts līdz 2026. gada 31. maijam, lēmējiestāde un tiesa izskata atbilstoši šā likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz minētajam datumam."

20. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvas (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā."

Likums stājas spēkā 2026. gada 1. jūnijā.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 14. maijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 26. maijā