Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

1. pants. Konvencija, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai (turpmāk — konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2. pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

3. pants. Konvencija stājas spēkā tās 30. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar likumu izsludināma konvencija angļu valodā un publicējams tās tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 1. aprīlī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 15. aprīlī

Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 229

Hāga, 16.12.2025.

Preambula

Šīs konvencijas parakstītājvalstis,

atgādinot pienākumus, ko visas valstis uzņēmušās saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. pantu, tostarp pienākumu starptautiskajās attiecībās atturēties no draudiem lietot spēku vai spēka lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai jebkurā citā veidā, kas ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem, un risināt savus starptautiskos strīdus ar miermīlīgiem līdzekļiem;

paužot nopietnas bažas par cilvēku bojāeju, civilpersonu pārvietošanu, infrastruktūras un dabas resursu katastrofālu iznīcināšanu, valsts un privātā īpašuma zaudējumu un ekonomisko postu, ko izraisījusi Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu;

paturot prātā, ka ir svarīgi saglabāt un stiprināt starptautisko mieru, kas balstīts uz brīvību, vienlīdzību, taisnīgumu un cilvēktiesību ievērošanu, un attīstīt draudzīgas valstu savstarpējās attiecības neatkarīgi no to politiskās, ekonomiskās un sociālās sistēmas vai attīstības līmeņa;

atgādinot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūciju ES-11/1 "Agresija pret Ukrainu", kurā Ģenerālā asambleja pauda visstingrāko nosodījumu Krievijas Federācijas agresijai pret Ukrainu, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta 4. punkta pārkāpums;

atgādinot Starptautisko tiesību komisijas dokumentu "Panti par valstu atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību" un pienākumu atbildīgajai valstij pilnīgi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts ar starptautiski prettiesisku rīcību;

atgādinot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2005. gada 16. decembra rezolūciju 60/147, kurā Ģenerālā asambleja pieņēma pamatprincipus un vadlīnijas, kas jāņem vērā, nosakot tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un reparācijām cietušajiem, pret kuriem izdarīti smagi starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi;

atgādinot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2022. gada 14. novembra rezolūciju ES-11/5 "Tiesiskās aizsardzības līdzekļu un reparāciju veicināšana saistībā ar agresiju pret Ukrainu", kurā Ģenerālā asambleja atzina, ka Krievijas Federācija ir jāsauc pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem Ukrainā vai pret Ukrainu, tostarp par tās agresiju, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpums, kā arī par starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem;

atgādinot, ka Ģenerālā asambleja savā rezolūcijā ES-11/5 arī atzina, ka Krievijas Federācijai ir jāuzņemas atbildība par juridiskajām sekām, ko radījušas visas tās starptautiski prettiesiskās darbības, tai skaitā jāveic reparācija par aizskārumu, tostarp jebkādiem zaudējumiem, kas nodarīti ar šādām darbībām;

atgādinot, ka Ģenerālā asambleja arī atzina nepieciešamību sadarbībā ar Ukrainu izveidot starptautisku reparācijas mehānismu, lai atlīdzinātu zaudējumus, kaitējumu vai aizskārumu, ko izraisījušas Krievijas Federācijas starptautiski prettiesiskās darbības Ukrainā vai pret Ukrainu;

atgādinot Ģenerālās asamblejas ieteikumu dalībvalstīm sadarbībā ar Ukrainu izveidot starptautisku zaudējumu reģistru, lai tajā dokumentāri reģistrētu pierādījumus un prasībās iekļautu informāciju par zaudējumiem, kaitējumu vai aizskārumu, kas visām attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī Ukrainas valstij nodarīts Krievijas Federācijas Ukrainā vai pret Ukrainu īstenoto starptautiski prettiesisko darbību rezultātā, kā arī lai veicinātu un koordinētu pierādījumu vākšanu;

atzinīgi vērtējot, ka ir izveidots Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistrs ar Eiropas Padomes Ministru komitejas 2023. gada 12. maija Rezolūciju CM/Res(2023)3, ar ko izveido Paplašināto daļējo nolīgumu par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistru, kas apstiprināts ar Eiropas Padomes Ministru komitejas 2025. gada 9. jūlija Rezolūciju CM/Res(2025)3;

atzīmējot arī to, ka Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistrs darbojas un saņem, apstrādā un reģistrē prasības saskaņā ar tā statūtiem;

atgādinot Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistra statūtus, kuros noteikts, ka reģistrs, tostarp tā digitālā platforma ar visiem datiem par tajā reģistrētajām prasībām un pierādījumiem, ir paredzēts kā pirmais elements nākotnes starptautiskajam kompensācijas mehānismam, kas ar atsevišķu starptautisku dokumentu jāizveido sadarbībā ar Ukrainu;

atzīmējot, ka šī konvencija ir šāds starptautisks dokuments un ka ar to tiek izveidota Starptautiskā Prasību komisija Ukrainai, kas ir starptautiskā kompensācijas mehānisma otrais elements, un kurā kā trešo elementu var iekļaut arī turpmāku kompensāciju fondu, kam uzdots izmaksāt kompensācijas par zaudējumiem, kaitējumu vai aizskārumu, ko radījušas Krievijas Federācijas starptautiski prettiesiskās darbības Ukrainā vai pret Ukrainu;

atzīmējot, ka, lai arī šī konvencija attiecas uz starptautiski prettiesiskām darbībām, ko veikusi Krievijas Federācija Ukrainā vai pret Ukrainu, sākot no 2022. gada 24. februāra, tā neatbrīvo Krievijas Federāciju no atbildības par tās starptautiski prettiesiskajām darbībām, kas veiktas Ukrainā vai pret Ukrainu, sākot no 2014. gada 20. februāra, kā arī neliedz iespēju nākotnē šo konvenciju grozīt, lai paplašinātu tās piemērojamību laikā līdz 2014. gada 20. februārim;

apņemoties īstenot šīs konvencijas noteikumus atbilstoši starptautiskajām tiesībām,

ir vienojušās par turpmāk izklāstīto Eiropas Padomes Atvērto konvenciju.

Šajā konvencijā:

a) "Asambleja" ir saskaņā ar šīs konvencijas 7. pantu izveidotās Komisijas Locekļu asambleja;

b) "prasības" šīs konvencijas 3. panta nozīmē ir prasības, kas iesniegtas Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistrā saskaņā ar tā noteikumiem, un pēc reģistra darba nodošanas Komisijai saskaņā ar šīs konvencijas IV daļu – prasības, kas iesniegtas saskaņā ar Konvencijas 25. pantā minētajiem noteikumiem un procedūrām;

c) "Komisija" ir Starptautiskā Kompensācijas prasību komisija Ukrainai, kas izveidota ar šo konvenciju;

d) "komisārs" ir persona, kas iecelta par apakškomisijas locekli saskaņā ar šīs konvencijas 11. pantu;

e) "Padome" ir saskaņā ar šīs konvencijas 10. pantu izveidotā Komisijas padome;

f) "izpilddirektors" ir Komisijas izpilddirektors, kas iecelts saskaņā ar šīs konvencijas 14. pantu;

g) "Finanšu komiteja" ir saskaņā ar šīs konvencijas 8. pantu izveidotā Komisijas Finanšu komiteja;

h) "galvenais iemaksu veicējs" ir jebkurš Dalībnieks, kas finanšu gadā Komisijas budžetā veic lielākās obligātās iemaksas, pamatojoties uz kritērijiem, kas sniegti Eiropas Padomes Ministru komitejas 1994. gada 4. novembra Rezolūcijā (94)31;

i) "Dalībnieks/Loceklis" ir valsts vai reģionāla integrācijas organizācija, kas kļuvusi par Komisijas Locekli, kļūstot par šīs konvencijas pusi saskaņā ar šīs konvencijas 27., 28., 30. vai 31. pantu;

j) "novērotājs" ir valsts, reģionāla integrācijas organizācija vai starptautiska organizācija, kas kļuvusi par Komisijas novērotāju saskaņā ar šīs konvencijas 27. panta 2. daļu;

k) "apakškomisija" ir saskaņā ar šīs konvencijas 12. pantu izveidota komisāru apakškomisija;

l) "reģionāla integrācijas organizācija" ir organizācija, kuru izveidojušas konkrēta reģiona suverēnās valstis un kurai tās dalībvalstis ir nodevušas kompetenci šajā konvencijā reglamentētajos jautājumos;

m) "Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistrs" jeb "Reģistrs" ir Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistrs, kas izveidots ar Eiropas Padomes Ministru komitejas 2023. gada 12. maija Rezolūciju CM/Res(2023)3 un apstiprināts ar Eiropas Padomes Ministru komitejas 2025. gada 9. jūlija Rezolūciju CM/Res(2025)3;

n) "reglaments un noteikumi" ir reglaments un noteikumi, kas reglamentē Komisijas darbu un ko pieņēmusi Padome saskaņā ar šīs konvencijas 10. panta 2. daļas c) apakšpunktu un apstiprinājusi Asambleja saskaņā ar šīs konvencijas 7. panta 4. daļas c) apakšpunktu;

o) "Sekretariāts" ir saskaņā ar šīs konvencijas 13. pantu izveidotais Komisijas sekretariāts.

Ar šo Starptautiskā Prasību komisija Ukrainai tiek izveidota kā neatkarīga struktūra Eiropas Padomes iestāžu sistēmā.

1. Komisija ir administratīva struktūra, kas lemj par prasībām kompensēt zaudējumus, kaitējumu un aizskārumu, ko radījušas Krievijas Federācijas starptautiski prettiesiskas darbības Ukrainā vai pret Ukrainu, tostarp tās agresija, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpums, kā arī starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumi, kurus Krievijas Federācija izdarījusi:

a) sākot no 2022. gada 24. februāra;

b) i) Ukrainas teritorijā tās starptautiski atzītajās robežās, kas ietver tās sauszemes teritoriju, gaisa telpu, iekšējos ūdeņus un teritoriālo jūru;

ii) Ukrainas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un attiecīgajā gadījumā Ukrainas valsts tiesību aktiem;

iii) visiem lidaparātiem vai kuģiem, kas ir Ukrainas jurisdikcijā, un

c) visām attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī Ukrainas valstij, tostarp tās reģionālajām un pašvaldības iestādēm un valstij piederošām vai valsts kontrolētām institūcijām.

2. Šajā konvencijā šā panta 1. daļā norādītais Komisijas mandāts paredz, ka Komisija pārskata un novērtē prasības, pieņem lēmumu par tām un nosaka kompensācijas summu, kas pienākas katrā gadījumā.

3. Komisija risina visus administratīvos, finanšu, procesuālos, faktu, juridiskos un politikas jautājumus, kas nepieciešami, lai lemtu par prasībām un noteiktu kompensācijas summu, kas pienākas katrā gadījumā.

4. Komisija darbojas, pamatojoties uz to, ka Krievijas Federācija saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir atbildīga par visiem zaudējumiem, kaitējumu un aizskārumu, ko radījušas tās starptautiski prettiesiskās darbības Ukrainā vai pret Ukrainu saskaņā ar šā panta 1. daļu.

5. Komisijas lēmumi, tostarp par kompensācijas summu, kas noteikta un piešķirta saskaņā ar šo konvenciju, ir galīgi. Lēmumi par kompensācijas summām jāpieņem, balstoties uz godīgu un taisnīgu prasības vērtējumu un tās vērtības noteikšanu.

6. Komisijas lēmumus, ciktāl tie attiecas uz Komisijas darbību, visi Komisijas Locekļi uzskata par galīgiem visos faktu un juridiskajos jautājumos attiecībā uz prasību.

1. Komisijai piešķir starptautiskas juridiskas personas statusu.

2. Attiecīgi Komisijai ir jābūt tādai tiesībspējai, kāda nepieciešama tās funkciju veikšanai, mandāta izpildei un interešu aizstāvībai, jo īpaši spējai slēgt nolīgumus, iegādāties un realizēt kustamu un nekustamu īpašumu un ierosināt tiesvedību.

5. pants. Galvenā mītne

1. Komisijas galvenajai mītnei ir jābūt kādas šīs konvencijas puses teritorijā.

2. Komisijas statusu un darbību uzņemošajā valstī reglamentē ar uzņemošās valsts nolīgumu, ko noslēgusi uzņemošā valsts un Komisija.

3. Komisijai ir jābūt birojam Ukrainā, lai palīdzētu Asamblejai, Padomei un apakškomisijām veikt to funkcijas.

4. Komisija noslēdz vienošanos un/vai nolīgumus ar Ukrainu, kas reglamentē Komisijas biroja statusu un darbību Ukrainā.

5. Asambleja var nolemt izveidot Komisijas biroju jebkurā citā valstī ar šādas valsts piekrišanu.

1. Komisijai, kā arī tās birojam Ukrainā un birojiem citās valstīs piešķir to funkciju veikšanai un mandāta izpildei nepieciešamās privilēģijas un imunitātes to valstu teritorijā, kuras ir Dalībnieki.

2. Valstis, kas ir Dalībnieki, savā teritorijā piemēro noteikumus, kas izklāstīti Eiropas Padomes Vispārējā nolīgumā par privilēģijām un imunitātēm attiecībā uz Komisiju, tās birojiem, izpilddirektoru, citiem Sekretariāta locekļiem un Komisijas iesaistītajiem ekspertiem, jo īpaši:

a) Eiropas Padomes Vispārējā nolīguma par privilēģijām un imunitātēm 3.–7. pantu attiecībā uz Komisiju, tostarp tās birojiem, īpašumu un aktīviem;

b) Eiropas Padomes Vispārējā nolīguma par privilēģijām un imunitātēm 18. pantu attiecībā uz izpilddirektoru un citiem Sekretariāta locekļiem;

c) Eiropas Padomes Vispārējā nolīguma par privilēģijām un imunitātēm 18. panta a) un e) punktu attiecībā uz Komisijas iesaistītajiem ekspertiem.

3. Valstis, kas ir Dalībnieki, komisāriem, kad tie iesaistās Komisijas darbā, savā teritorijā piemēro privilēģijas un imunitātes, kā noteikts Eiropas Padomes Vispārējā nolīguma par privilēģijām un imunitātēm 16. pantā.

4. Dalībnieku pārstāvjiem Komisijas struktūrās, komisāriem, izpilddirektoram, citiem Sekretariāta locekļiem un Komisijā iesaistītajiem ekspertiem to valstu teritorijā, kuras ir Dalībnieki, piešķir imunitāti pret visu veidu tiesas procesiem attiecībā uz vārdiem, ko viņi izteikuši vai uzrakstījuši, vai darbībām, ko viņi veikuši amatpersonas statusā, un pēc amata pilnvaru termiņa beigām viņi turpina saņemt šādu imunitāti.

5. Valstis, kas ir Dalībnieki, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu var apliecināt, ka imunitāte pret tiesas procesu, kas personai piešķirta saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. daļu, nav piemērojama, ja persona ir izdarījusi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu vai ja ar transportlīdzekli, kas tai pieder vai kuru tā ir vadījusi, ir nodarīts kaitējums.

6. Privilēģijas un imunitātes, kas piešķirtas:

a) komisāriem, var atcelt Asambleja;

b) izpilddirektoram, citiem Sekretariāta locekļiem un Komisijas darbā iesaistītajiem ekspertiem, var atcelt Eiropas Padomes ģenerālsekretārs.

7. Šā panta 2. daļas a) apakšpunktā norādīto imunitāti var atcelt Asambleja. Šāda imunitātes atcelšana neattiecas uz Komisijas īpašuma, tostarp tās digitālās platformas un visu ar prasībām un pierādījumiem saistīto datu, izpildes vai konfiskācijas pasākumiem, attiecībā uz kuriem par imunitātes atcelšanu var būt nepieciešams atsevišķs Asamblejas lēmums.

8. Ja kāds Dalībnieks denonsē vai izbeidz šo konvenciju, Dalībnieki turpina piešķirt šajā pantā paredzētās imunitātes.

1. Asamblejas sastāvā ir visi Komisijas Locekļi.

2. Asambleja pulcējas Komisijas galvenajā mītnē, ja vien Asambleja nelemj citādi. Asamblejas pirmo sanāksmi sasauc šīs konvencijas depozitārijs viena gada laikā pēc tās stāšanās spēkā.

3. Asambleja ievēl priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus uz trim gadiem. Asamblejas priekšsēdētājs vai tā prombūtnē viens no priekšsēdētāja vietniekiem vada Asamblejas darbību un veic citus pienākumus saskaņā ar Asamblejas pieņemto kārtības rulli.

4. Asambleja:

a) ir pilnīgi atbildīga par Komisijas mandāta izpildi un pārrauga Komisijas struktūru darbu;

b) Locekļiem, Komisijas struktūrām, kā arī pakārtotajām institūcijām, kas minētas šīs daļas i) apakšpunktā, iesaka pasākumus, kas veicami Komisijas mērķu sasniegšanai;

c) apstiprina Komisijas darba reglamentu un noteikumus, ko pieņēmusi Padome saskaņā ar šīs konvencijas 10. panta 2. daļas c) apakšpunktu;

d) nosaka Padomes locekļus saskaņā ar šīs konvencijas 10. pantu;

e) apstiprina komisāru kandidātu sarakstu un atjaunina šo sarakstu vismaz reizi gadā;

f) pirmajā sanāksmē un turpmāk pēc vajadzības ievēl Komisijas izpilddirektoru, ko pēc tam amatā ieceļ Eiropas Padomes ģenerālsekretārs;

g) pilnvaro izpilddirektoru nodot Reģistru Komisijai saskaņā ar šīs konvencijas 24. un 25. pantu brīdī, kad Asambleja uzskata to par atbilstošu, ņemot vērā sekas attiecībā uz Dalībnieku ikgadējām novērtētajām iemaksām;

h) pēc Padomes ieteikuma pilnvaro Padomi izveidot apakškomisijas un iecelt nepieciešamos komisārus brīdī, kad Asambleja uzskata to par atbilstošu, ņemot vērā sekas attiecībā uz Dalībnieku ikgadējām novērtētajām iemaksām;

i) pēc Padomes un/vai izpilddirektora ieteikuma izveido pakārtotas institūcijas, kas nepieciešamas Komisijas funkciju veikšanai;

j) pieņem ikgadējo iemaksu apmēru;

k) pieņem Komisijas gada budžetu;

l) pieņem Komisijas gada finanšu pārskatu;

m) pieņem Komisijas gada darbības pārskatu un

n) veic citas ar šo konvenciju tai uzticētās funkcijas un citas funkcijas, kas nepieciešamas Komisijas mandāta izpildei un kas ar šo konvenciju nav uzticētas Padomei, komisāru apakškomisijām, izpilddirektoram vai Sekretariātam. Asambleja var deleģēt dažas vai visas šīs citas funkcijas Padomei.

5. Asambleja rīko sanāksmi pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā. Asambleja sanāk, kad ir nolēmusi to darīt, kad to prasa Padome vai kad to prasa kāds Dalībnieks, ja šādu prasību atbalsta trešdaļa Dalībnieku. Priekšsēdētājs ir tiesīgs rīkot Asamblejas ārkārtas sanāksmes, ja ir steidzama vajadzība. Ievērojot šā panta 6. daļu, lai Asambleja pieņemtu lēmumu, jābūt klāt Dalībnieku vairākumam.

6. Asambleja var pieņemt lēmumus rakstiskā procedūrā vai ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, kā noteikts Asamblejas kārtības rullī.

7. Asambleja var izveidot konsultatīvas komitejas, kas palīdzētu konkrētās jomās, kuras ir būtiskas Asamblejai vai Komisijai kopumā.

8. Asambleja pieņem savu reglamentu un citus noteikumus vai pasākumus, kas nepieciešami savu funkciju īstenošanai.

9. Sekretariāts darbojas kā Asamblejas sekretariāts.

1. Asambleja izveido Finanšu komiteju kā Asamblejas pakārtoto institūciju. Finanšu komiteja:

a) nosaka Dalībnieku ikgadējās novērtētās iemaksas saskaņā ar šīs konvencijas 23. panta 3. daļu;

b) sniedz padomus Sekretariātam saistībā ar Komisijas budžeta sagatavošanu;

c) pārskata Komisijas nākamā gada budžeta projektu, ko sagatavojis Sekretariāts, un sniedz ziņojumu Asamblejai;

d) pārskata un atļauj pieņemt iemaksas no struktūrām, kas nav Dalībnieki un novērotāji, saskaņā ar šīs konvencijas 23. panta 4. daļu;

e) sniedz ieteikumus Asamblejai par citiem būtiskiem finanšu jautājumiem un

f) veic citus uzdevumus saistībā ar finanšu jautājumiem, ko tai uzticējusi Asambleja.

2. Finanšu komitejas sastāvā ir:

a) visu to Dalībnieku pārstāvji, kas ir galvenie iemaksu veicēji Komisijas budžetā;

b) citu to Dalībnieku un novērotāju pārstāvji, kas Komisijas budžetā iemaksā summu, kura ir vismaz līdzvērtīga obligātajām iemaksām, ko veic galvenie iemaksu veicēji finanšu gadā, par kuru tiek veikta šī iemaksa;

c) citu Asamblejas ievēlēto Dalībnieku pārstāvji.

3. Asambleja nosaka Locekļu un novērotāju skaitu saskaņā ar šā panta 2. daļas b) un c) apakšpunktu. Asambleja pārskata šo skaitu katru gadu. Novērotāju skaits nedrīkst pārsniegt Locekļu skaitu.

4. Ja Komisija saņem pietiekamus līdzekļus, kas pilnīgi apmierina budžeta vajadzības, no avotiem, kuri nav novērtētās iemaksas, Finanšu komiteja sastāv tikai no Asamblejas ievēlēto Dalībnieku pārstāvjiem.

5. Finanšu komiteja cenšas pieņemt lēmumus vienprātīgi. Ja vien šajā konvencijā nav noteikts citādi, ja centieni panākt vienprātību ir izsmelti, Finanšu komiteja pieņem lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu, kur katram Finanšu komitejas loceklim ir viena balss. Finanšu komiteja var pieņemt lēmumu, ja klāt ir Finanšu komitejas locekļu vairākums.

6. Lēmumus par procesuālajiem jautājumiem pieņem ar balsu vairākumu. Ja ir šaubas vai nenoteiktība par to, vai jautājums ir procesuāls, lēmumu pieņem saskaņā ar šā panta 5. daļu.

7. Finanšu komiteja tiekas pēc vajadzības un ziņo Asamblejai. Finanšu komiteja var uzaicināt Dalībniekus, novērotājus un citas valstis un institūcijas, kas finansiāli atbalstījušas Komisiju attiecīgajā pārskata periodā, piedalīties Finanšu komitejas sanāksmēs.

8. Sekretariāts sniedz Finanšu komitejai nepieciešamo administratīvo atbalstu.

1. Ja vien šajā konvencijā nav noteikta cita robežvērtība, Asambleja pieņem lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

2. Lēmumus par šīs konvencijas 7. panta 4. daļas g) un h) apakšpunktā minētajiem jautājumiem pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu, tostarp ar visu galveno iemaksu veicēju pozitīvu balsojumu.

3. Lēmumus par procesuālajiem jautājumiem pieņem ar balsu vairākumu. Ja ir šaubas vai nenoteiktība par to, vai jautājums ir procesuāls, lēmumu pieņem saskaņā ar šā panta 1. daļu.

4. Katram Dalībniekam Asamblejā ir viena balss.

1. Padomes sastāvu nosaka, kā aprakstīts turpmāk.

a) Padomes sastāvā ir vismaz deviņi, bet ne vairāk kā piecpadsmit Locekļi. Ja vien Asambleja nelemj citādi, Padomes locekļus ievēl uz trim gadiem pēc rotācijas principa. Asambleja nosaka Padomes sastāvu no saraksta ar Locekļiem, kuri ir pauduši ieinteresētību darboties Padomē, tādā secībā, kādā tie ir kļuvuši par Locekļiem.

b) Asambleja pirmajā sanāksmē vai iespējami īsā laikā pēc tās nosaka sākotnējos deviņus Locekļus, kas veido Padomi.

c) Asambleja nosaka Padomes trīs papildu locekļus sanāksmē, kas tiek rīkota pēc tam, kad tiek deponēts trīsdesmitais dokuments, ar kuru ratificē, pieņem vai apstiprina šo konvenciju vai tai pievienojas, un vēl trīs locekļus pēc četrdesmitā šāda dokumenta deponēšanas.

d) Ja Ukraina un/vai Krievijas Federācija ir Padomes locekļi saskaņā ar šīs daļas a) apakšpunktu, tās atturas no balsošanas jautājumos, kas minēti šā panta 2. daļas b) apakšpunktā, c) apakšpunkta ii)–v) punktā un d) apakšpunktā. Ja Ukraina un/vai Krievijas Federācija ir Dalībnieki, bet ne Padomes locekļi, tās uzaicina piedalīties Padomes sanāksmēs, un tām ir tiesības sniegt savu nostāju, bet nav balsstiesību.

e) Asambleja pieņem noteikumus, kas reglamentē Padomes locekļu rotācijas kārtību, saskaņā ar šā panta noteikumiem, tostarp nodrošinot nepārtrauktību locekļu rotācijas laikā.

2. Neskarot šīs konvencijas 7. pantu, Padome:

a) atbild par Komisijas mandāta izpildi;

b) ieceļ amatā komisārus no Asamblejas apstiprinātā kandidātu saraksta saskaņā ar šīs konvencijas 4. daļas e) apakšpunktu un izveido apakškomisijas saskaņā ar šīs konvencijas 12. pantu;

c) pieņem reglamentu un noteikumus, kas reglamentē Komisijas darbu un ko pēc tam apstiprina Asambleja, tostarp nosaka:

i) noteikumus un procedūras komisāru iecelšanai amatā un to atcelšanai no apakškomisijām;

ii) noteikumus un procedūras prasību iesniegšanai, pārskatīšanai, novērtēšanai un lēmumu pieņemšanai un kompensācijas summas noteikšanai katrā gadījumā;

iii) pierādījumu standartus un prasības;

iv) zaudējumu, kaitējuma vai aizskāruma novērtēšanas noteikumus;

v) kompensācijas standartus un pieejas;

vi) strīdīgu jautājumu risināšanas procedūras;

vii) prasību pārskatīšanas, novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas prioritātes secību;

viii) noteikumus un procedūras, kas nepieciešamas Reģistra darba turpināšanai Komisijā, un

ix) citus jautājumus, kas ir Padomes kompetencē;

d) ir pilnvarota pieņemt vai noraidīt apakškomisiju ieteikumus par lēmumiem attiecībā uz kompensācijas summām, kas izmaksājamas par apakškomisiju izvērtētajām prasībām, kā arī attiecībā uz ieteikumu juridisko un faktu pamatojumu, ņemot vērā šīs konvencijas 17. un 18. pantu, un

e) veic citas funkcijas, ko tai deleģējusi Asambleja.

3. Padome regulāri tiekas, lai izvērtētu apakškomisiju ieteikumus lēmumu pieņemšanai par izvērtētajām prasībām un pieņemtu citus lēmumus, kas nepieciešami tās funkciju veikšanai. Sekretariāts var piedalīties Padomes sanāksmēs padomdevēja statusā.

4. Padome cenšas pieņemt lēmumus vienprātīgi. Ja vien šajā konvencijā nav noteikts citādi, ja centieni panākt vienprātību ir izsmelti, Padome pieņem lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu, kur katram Padomes loceklim ir viena balss. Ievērojot šā panta 5. daļu, lai Padome pieņemtu lēmumu, jābūt klāt Padomes locekļu vairākumam.

5. Padome var pieņemt lēmumus rakstiskā procedūrā vai ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, kā noteikts tās kārtības rullī.

6. Lēmumus par procesuālajiem jautājumiem pieņem ar balsu vairākumu. Ja ir šaubas vai nenoteiktība par to, vai jautājums ir procesuāls, lēmumu pieņem saskaņā ar šā panta 4. daļu.

7. Padome pieņem savu reglamentu un citus pasākumus, kas nepieciešami tās funkciju īstenošanai. Padome vienu no locekļiem ievēl par priekšsēdētāju un vienu vai divus par priekšsēdētāja vietniekiem uz vienu gadu ar iespēju tos ievēlēt atkārtoti.

8. Padome divreiz gadā sniedz ziņojumus Asamblejai. Šajos ziņojumos tā iekļauj informāciju par Padomē izskatīto prasību skaitu un kopējo kompensācijas summu, kas piešķirta katrā kategorijā, kā arī kopsavilkumu par citiem nozīmīgiem faktu vai juridiskiem jautājumiem, kas attiecas uz Komisijas darbu.

1. Komisāru iecelšana amatā ir iekļaujoša, ņemot vērā vajadzību nodrošināt neatkarību, objektivitāti, integritāti, augstu morāli, pieredzi, profesionālo kompetenci daudzās nozarēs, plašu ģeogrāfisko pārstāvību un dzimumu līdzsvaru. Komisāriem ir jābūt ekspertiem tādās jomās kā starptautiskās tiesības, strīdu izšķiršana, finanses, grāmatvedība, apdrošināšana vai zaudējumu novērtēšana. Padome var noteikt papildu prasības komisāru iecelšanai, lai risinātu konkrētas apakškomisijas vajadzības.

2. Komisāru kandidātus var nominēt Dalībnieki. Kandidāti var arī tieši pieteikties komisāra amatam. Sekretariāts organizē nominēšanas un pieteikšanās procesu, atlasa kandidātus un izveido sarakstu ar kandidātiem, kuri ir tiesīgi ieņemt komisāra amatu.

3. Sekretariāts iesniedz Asamblejai apstiprināšanai kandidātu sarakstu. Sekretariāts katru gadu vai pēc Asamblejas vai Padomes pieprasījuma iesniedz Asamblejai apstiprināšanai atjauninātu sarakstu.

4. Kandidātus nedrīkst diskvalificēt, pamatojoties vienīgi uz nacionālo piederību.

5. Padome nosaka komisāru darba uzdevuma noteikumus, kā arī to atalgojumu.

6. Komisāri darbojas savā vārdā un ir pieejami, lai efektīvi pildītu savus pienākumus.

1. Padome izveido apakškomisijas, kas pārskata un novērtē prasības un nosaka kompensācijas summu katrā gadījumā. Tās sagatavo ieteikumus lēmumu pieņemšanai Padomē.

2. Padome, pēc Sekretariāta ieteikuma un ņemot vērā efektivitātes, elastīguma un darba slodzes apsvērumus, nosaka izveidojamo apakškomisiju skaitu un katras apakškomisijas mandātu.

3. Apakškomisija sastāv no trim komisāriem, kurus Padome ir iecēlusi šajā apakškomisijā.

4. Apakškomisijas komisāri no sava vidus vienprātīgi ieceļ apakškomisijas priekšsēdētāju. Ja komisāri nevar vienoties, priekšsēdētāju ieceļ Padome.

1. Komisijai ir Sekretariāts, ko vada izpilddirektors.

2. Sekretariāts saskaņā ar izpilddirektora pilnvarojumu sniedz materiālu, tehnisku un administratīvu atbalstu Komisijas uzturēšanai un darbībai.

3. Sekretariātam ir nepieciešamā kompetence savu funkciju veikšanai, tai skaitā pietiekama kompetence attiecīgās valsts tiesībās un attiecīgās valodas zināšanas, vai arī Sekretariāts nodrošina šo kompetenci.

4. Sekretariātam piemēro Eiropas Padomes Civildienesta noteikumus un reglamentu. Tiesības kļūt par Komisijas personāla locekļiem ir visu Eiropas Padomes dalībvalstu valstspiederīgajiem un visu Dalībnieku valstspiederīgajiem. Asambleja var pēc tam atkāpties no piemērojamajiem Eiropas Padomes noteikumiem un reglamenta, tostarp attiecībā uz personāla valstspiederību, ja tas veicina Komisijas funkciju veikšanu. Par šādām apstiprinātām atkāpēm paziņo Eiropas Padomes Ministru komitejai un ģenerālsekretāram.

1. Izpilddirektors pārstāv Komisiju un ir tiesīgs rīkoties tās vārdā.

2. Izpilddirektors ir tiesīgs slēgt līgumus, nolīgumus un vienošanās dokumentus Komisijas vārdā. Starptautiskus nolīgumus izpilddirektors Komisijas vārdā slēdz pēc tam, kad ir saņemts Asamblejas iepriekšējs apstiprinājums. Vienošanās dokumentus ar valsts vai starptautiskajām struktūrām, kas paredz informācijas apmaiņu par prasībām vai pierādījumiem, izpilddirektors Komisijas vārdā slēdz pēc tam, kad ir saņemts Padomes iepriekšējs apstiprinājums.

3. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs deleģē izpilddirektoram pilnvaras, kas nepieciešamas, lai pildītu izpilddirektora pienākumus attiecībā uz Sekretariātu.

4. Izpilddirektors:

a) ikdienā ir atbildīgs par Sekretariāta darba pārraudzību un administrēšanu;

b) nodrošina materiālo, tehnisko, administratīvo un organizatorisko atbalstu Asamblejas, Padomes un apakškomisiju darbam, kā arī regulāru sadarbību ar tiem un to sanāksmju sagatavošanu;

c) ir atbildīgs par prasību nodošanu apakškomisijām izvērtēšanai un apakškomisiju ieteikumu nodošanu Padomei;

d) sadarbojas ar attiecīgajām valsts un starptautiskajām struktūrām par dažādiem jautājumiem, kas attiecas uz Komisijas darbu, tostarp par jautājumiem saistībā ar prasībām un pierādījumiem, un

e) veic citas funkcijas, kas piešķirtas izpilddirektoram ar šo konvenciju vai ko deleģējusi Asambleja un/vai Padome.

5. Izpilddirektoru ievēl Asambleja. Pēc ievēlēšanas Asamblejā izpilddirektoru apstiprina Eiropas Padomes ģenerālsekretārs uz četru gadu termiņu, ko var pagarināt.

6. Dalībnieki ir aicināti nominēt kandidātus šim amatam, paturot prātā Komisijā izskatāmo prasību būtību.

7. Kandidātiem ir jābūt godīgiem, ar augstu morāli, atbilstošu pieredzi un amatam piemērotu profesionālo kvalifikāciju.

1. Komisāri, kā arī izpilddirektors un pārējie Sekretariāta locekļi savus pienākumus veic neatkarīgi.

2. Veicot savus pienākumus, komisāri, kā arī izpilddirektors un pārējie Sekretariāta locekļi nelūdz un nepieņem norādījumus no jebkuras valdības vai jebkuras citas institūcijas vai struktūras ārpus Komisijas. Tie atturas no jebkādas rīcības, kas varētu negatīvi atsaukties uz šo personu statusu kā starptautiskām amatpersonām, kuras ir tikai Komisijas padotībā.

3. Dalībnieki, kā arī Eiropas Padome un tās struktūras apņemas respektēt, ka komisāri, kā arī izpilddirektors un pārējie Sekretariāta locekļi savus pienākumus pilda pilnīgi neatkarīgi, un necensties tos ietekmēt pienākumu veikšanā.

4. Komisāri, kā arī izpilddirektors un pārējie Sekretariāta locekļi nedrīkst būt personīgi vai finansiāli ieinteresēti jautājumos, kas tiek izskatīti Komisijā. Par interešu konfliktu jāziņo un tas jārisina saskaņā ar Komisijas noteikumiem.

5. Noteikumus par komisāru, kā arī izpilddirektora un pārējo Sekretariāta locekļu interešu konfliktu un tā ziņošanu pieņem Padome.

V DAĻA. PRASĪBAS UN PROCEDŪRA

1. Apakškomisijas izskata prasības, konstatē, vai tās ir pamatotas, nosaka kompensācijas summu, kas pienākas saistībā ar katru prasību, un sniedz ieteikumus Padomei par lēmumiem, kas tai jāpieņem, saskaņā ar piemērojamo reglamentu un noteikumiem.

2. Apakškomisijas var lūgt Sekretariātam iesaistīt ekspertus, kas tām palīdz, ja ir nepieciešamas īpašas zināšanas, kompetence vai pieredze.

3. Prasības izskata, pamatojoties uz reglamentu un noteikumiem. Apakškomisijas izstrādā savas darba metodes.

4. Sekretariāts nodrošina apakškomisijām administratīvo, tehnisko, juridisko un citu palīdzību, lai tās veiktu savas funkcijas, bet neiesaistās galīgajā apakškomisiju lēmumu pieņemšanā.

1. Apakškomisijas cenšas pieņemt ieteikumus vienprātīgi. Ja centieni panākt vienprātību ir izsmelti, ieteikumus par lēmumiem pieņem ar apakškomisijas komisāru vairākumu. Sekretariāts reģistrē, vai apakškomisijas lēmumi ir pieņemti vienprātīgi vai ar vairākumu, un balsošanas rezultātu.

2. Apakškomisiju ieteikumiem par lēmumiem jābūt pamatotiem.

1. Apakškomisiju ieteikumus par prasībām Padome izvērtē iespējami īsā laikā pēc šo ieteikumu nosūtīšanas Padomei. Vērtējot ieteikumus, Padome ņem vērā prasību iedalījumu grupās, ja apakškomisijas to ir izmantojušas.

2. Kad Padome ir veikusi pilnu izvērtējumu, tiek uzskatīts, ka Padome ir ieteikumu apstiprinājusi, izņemot, ja tā, pamatojoties uz reglamentu un noteikumiem, nolemj nosūtīt ieteikumu atpakaļ apakškomisijai, sniedzot sava lēmuma pamatojumu un turpmākus norādījumus, kas ir Padomes lēmuma neatņemama daļa.

3. Apakškomisija izvērtē Padomes norādījumus un attiecīgā gadījumā sagatavo jaunu ieteikumu.

4. Izņēmuma gadījumos, kas paredzēti reglamentā un noteikumos, Padome var nodot apakškomisijas ieteikumu ad hoc pārskatīšanas apakškomisijai, ko Padome izveidojusi šim nolūkam.

5. Ad hoc pārskatīšanas apakškomisijas sastāvā ir triju apakškomisiju priekšsēdētāji. Ad hoc pārskatīšanas apakškomisijas darbam piemēro šīs konvencijas 16. un 17. pantu.

6. Kad Padome ir pilnīgi izskatījusi ad hoc pārskatīšanas apakškomisijas ieteikumu, tiek uzskatīts, ka Padome to ir apstiprinājusi, ja vien Padome jautājumu nenodod Asamblejai, kas galīgi izlemj jautājumu Padomes vietā.

7. Ieteikums, kas apstiprināts saskaņā ar šo pantu, kļūst par galīgu Komisijas lēmumu saistībā ar attiecīgo prasību, un to nevar pārsūdzēt vai pārskatīt.

8. Sekretariāts saglabā pierakstus par Asamblejas, Padomes un ad hoc pārskatīšanas apakškomisiju lēmumu pieņemšanu.

1. Lēmumu pieņemšanā apakškomisijas un Padome attiecīgā gadījumā ņem vērā attiecīgus tiesu, tribunālu vai citu tiesas struktūru spriedumus vai nolēmumus, kas pasludināti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

2. Apakškomisijas un Padome var ņemt vērā arī attiecīgos valsts tiesu un tribunālu spriedumus vai nolēmumus.

3. Komisija ar savu struktūru starpniecību veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka prasītājs nesaņem divkāršu kompensāciju par vienu zaudējumu, kaitējumu vai aizskārumu. Dalībnieki cenšas šajā saistībā Komisiju atbalstīt, jo īpaši attiecīgā gadījumā apmainoties ar informāciju ar Komisiju.

1. Komisija, tostarp tās Padome, apakškomisijas un Sekretariāts darbojas saskaņā ar augstākajiem neatkarības, objektivitātes, godīguma un taisnīguma standartiem.

2. Komisija darbojas pārredzami, regulāri informē sabiedrību par savām darbībām un pienācīgi aizsargā personas datus. Noteikumus par pārredzamību, tostarp noteikumus par Komisijas lēmumu publicēšanu, pieņem Padome.

3. Padome pieņem noteikumus par personas datu aizsardzību un konfidencialitāti.

4. Komisija visas procedūras vada, nodrošinot atbilstošas procesuālās garantijas.

1. Dalībnieki atzīst, ka Krievijas Federācijai ir jāuzņemas atbildība par juridiskajām sekām, ko radījušas visas tās starptautiski prettiesiskās darbības, tai skaitā jāveic reparācija par aizskārumu, tostarp jebkādiem zaudējumiem, kas nodarīti ar šādām darbībām. Tāpēc sagaidāms, ka Krievijas Federācijai jāfinansē kompensācijas, ko noteikusi un piešķīrusi Komisija saskaņā ar šo konvenciju.

2. Dalībniekiem, izņemot Krievijas Federāciju, nav jāfinansē kompensācijas, ko noteikusi un piešķīrusi Komisija.

3. Komisijas lēmumus nevar izpildīt ar tiesas, citu tiesas iestāžu vai ar tieslietām saistītu iestāžu starpniecību Dalībnieku valsts jurisdikcijās, izņemot, ja attiecīgais Dalībnieks to skaidri atļauj saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

Asambleja var izvērtēt piešķirtās kompensācijas maksāšanas mehānismu pēc tam, kad ir kļuvis pieejams finansējums, tostarp maksāšanu no kompensāciju fonda, kas šim nolūkam var tikt izveidots vai noteikts atbilstošā brīdī, par kuru vienojas Asambleja.

1. Tiklīdz Krievijas Federācija kļūst par Dalībnieku, tā uzņemas Komisijas izmaksas no šīs konvencijas stāšanās spēkā brīža.

2. Kamēr Krievijas Federācija nav uzņēmusies Komisijas izmaksas, Komisija tiek finansēta no ikgadējām novērtētajām Dalībnieku iemaksām un brīvprātīgajām iemaksām. Šādas iemaksas veic, neskarot iespēju tās atgūt no Krievijas Federācijas.

3. Dalībnieku ikgadējās novērtētās iemaksas nosaka Finanšu komiteja, pamatojoties uz kritērijiem, ar kuriem nosaka ikgadējo iemaksu apmēru Eiropas Padomes vispārējā budžetā, un Asambleja tās var koriģēt saskaņā ar šo apmēru pamatojošiem principiem.

4. Komisija var saņemt un izmantot brīvprātīgās iemaksas, kas saistītas ar tās darbu, tostarp ieguldījumus natūrā. Šīm iemaksām jāsaskan ar Komisijas mandātu un funkcijām. Iemaksām no institūcijām, kas nav Dalībnieki un novērotāji, ir nepieciešama Finanšu komitejas iepriekšēja atļauja.

5. Komisijai ir pašai savs budžets Eiropas Padomes struktūrā. Asambleja katru gadu pieņem Komisijas budžetu nākamajam gadam, ko sagatavo Sekretariāts un pārskata Finanšu komiteja.

6. Ņemot vērā šīs konvencijas noteikumus, piemēro Eiropas Padomes Finanšu noteikumus.

7. Asambleja var apturēt Dalībnieka tiesības, ja uzskata, ka šis Dalībnieks nav izpildījis šajā konvencijā noteiktās finanšu saistības.

VII DAĻA. KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS AGRESIJAS PRET UKRAINU REZULTĀTĀ RADĪTO ZAUDĒJUMU REĢISTRS

1. Iespējami drīz pēc Komisijas izveidošanas un izpilddirektora iecelšanas izpilddirektors sadarbojas ar Reģistru un/vai Eiropas Padomi, lai attiecīgā gadījumā sagatavotu Reģistra darba nodošanu Komisijai, nodrošinot Reģistra nepārtrauktu darbību līdz tā izbeigšanai un nodotu Reģistrā turēto informāciju par prasībām un pierādījumiem Komisijas rīcībā. Tas nozīmē, ka tiek nodota Reģistra digitālā platforma, kā arī visa tajā iekļautā informācija par prasībām un pierādījumiem, cita dokumentācija, Reģistra arhīvi, tā kustamais un nekustamais īpašums, ieskaitot bankas kontus, informācijas tehnoloģijas iekārtas, programmatūru un programmatūras licences, līgumus un Reģistra vienošanās dokumentus, kā arī tiek nodoti ar Reģistru saistītie dati tādā veidā, ka Komisija kļūst par Reģistra tiesību pārmantotāju.

2. Lai sagatavotu Reģistra darba nodošanu Komisijai, izpilddirektoram, ja nepieciešams, attiecīgā gadījumā palīdz Asambleja, Padome un Dalībnieki.

3. Pēc šīs konvencijas 7. panta 4. daļas g) apakšpunktā minētā Asamblejas lēmuma izpilddirektors nodod Reģistra darbu Komisijai un sniedz apliecinājumu Asamblejai, kad nodošana ir pabeigta, un Komisija var sākt darbu ar prasībām.

1. Komisija turpina visas Reģistra funkcijas, tostarp prasību iesniegšanas organizēšanu.

2. Padome šim nolūkam pēc izpilddirektora ierosinājuma pieņem attiecīgos noteikumus un procedūras.

Ja Dalībniekiem rodas strīds par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, šie Dalībnieki cenšas atrisināt strīdu sarunu ceļā vai izmantojot citus miermīlīgus līdzekļus pēc savas izvēles, tostarp ar Asamblejas starpniecību, kas veicina šādu strīdu draudzīgu atrisināšanu.

1. Ņemot vērā šīs konvencijas 28. pantu, par Komisijas Locekli var kļūt jebkura valsts, Eiropas Savienība un jebkura cita reģionāla integrācijas organizācija, kļūstot par šīs konvencijas pusi šajā konvencijā noteiktajā kārtībā.

2. Asambleja var uzaicināt jebkuru valsti, reģionālu integrācijas organizāciju vai starptautisku organizāciju kļūt par Komisijas novērotāju saskaņā ar Asamblejas izstrādātiem nosacījumiem. Jebkura valsts, reģionāla integrācijas organizācija vai starptautiska organizācija var lūgt, lai to uzaicina kļūt par novērotāju.

3. Neskarot šīs konvencijas 7. pantu, novērotāji var piedalīties Asamblejas sanāksmēs bez balsstiesībām un sniegt mutiskus vai rakstiskus paziņojumus Asamblejas sanāksmēs.

4. Novērotāji, kuri veikuši brīvprātīgas iemaksas Komisijas budžetā tādā apmērā, kas ir vismaz līdzvērtīgs Asamblejas noteiktajai summai saskaņā ar šīs konvencijas 7. panta 4. daļas j) apakšpunktu, ir tiesīgi piedalīties Komisijas gada budžeta, Komisijas gada finanšu pārskata un Komisijas gada darbības pārskata pieņemšanā saskaņā ar šīs konvencijas 7. panta 4. daļas k)–m) apakšpunktu ar tiesībām balsot Asamblejā finanšu gadā, kurā ir veikta šāda iemaksa.

5. Loceklis, kas rīkojas neatbilstoši Komisijas mandātam vai traucē Komisijai pildīt funkcijas, var apturēt tiesības, un Asambleja var pieprasīt Locekļa atsaukšanu saskaņā ar šīs konvencijas 35. pantu. Ja šāds Loceklis neizpilda šo prasību, Asambleja var nolemt, ka tas vairs nav Loceklis no Asamblejas noteiktā datuma.

6. Novērotājam, kas rīkojas neatbilstoši Komisijas mandātam vai traucē Komisijai pildīt funkcijas, Asambleja var apturēt vai atcelt novērotāja statusu saskaņā ar Asamblejas noteiktajām procedūrām.

1. Krievijas Federācija jebkurā laikā var kļūt par Komisijas Locekli, izsakot piekrišanu uzņemties šīs konvencijas saistības saskaņā ar tās 31. pantu, un ar nosacījumu, ka tā sniedz apliecinājumu, kas pievienojams šīs konvencijas pievienošanās dokumentam, ka:

a) tā atzīst savu atbildību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām par zaudējumiem, kaitējumu un aizskārumu, ko radījusi ar savām starptautiski prettiesiskajām darbībām Ukrainā vai pret Ukrainu, tostarp tās agresiju, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpums, kā arī ar starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti:

i) Ukrainas teritorijā tās starptautiski atzītajās robežās, kas ietver tās sauszemi, gaisa telpu, iekšējos ūdeņus un teritoriālo jūru;

ii) Ukrainas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un attiecīgajā gadījumā Ukrainas valsts tiesību aktiem;

iii) visiem lidaparātiem vai kuģiem, kas ir Ukrainas jurisdikcijā;

iv) visām attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī Ukrainas valstij, tai skaitā tās reģionālajām un pašvaldības iestādēm un valstij piederošām vai valsts kontrolētām institūcijām;

b) tā piekrīt ievērot Komisijas lēmumus par kompensācijām un sniegt nepieciešamos līdzekļus, lai izmaksātu piešķirto kompensāciju vai citu summu, kurai Ukraina ir piekritusi, un

c) tā piekrīt atlīdzināt Locekļiem un attiecīgā gadījumā novērotājiem to iemaksas Komisijas izmaksu segšanai.

2. Asambleja pārliecinās, ka Krievijas Federācijas apliecinājums, kas pievienots pievienošanās dokumentam, atbilst šā panta 1. daļas nosacījumiem.

3. Tiklīdz Krievijas Federācija izsaka ieinteresētību kļūt par Komisijas Locekli, Padome pieņem turpmākus noteikumus, kas reglamentē Krievijas Federācijas līdzdalību Komisijas darbā. Šos noteikumus Asambleja apstiprina vienprātīgi.

4. Krievijas Federācija jebkurā laikā var lūgt, lai to uzaicina kļūt par Komisijas novērotāju saskaņā ar šīs konvencijas 27. pantu.

Šīs konvencijas depozitārijs ir Eiropas Padomes ģenerālsekretārs.

1. Šī konvencija ir atvērta parakstīšanai visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, visām citām valstīm un Eiropas Savienībai, kas piedalījušās diplomātiskajā konferencē par šīs konvencijas pieņemšanu, un visām citām valstīm, kas balsojušas par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2022. gada 14. novembra rezolūciju ES-11/5 "Tiesiskās aizsardzības līdzekļu un reparāciju veicināšana saistībā ar agresiju pret Ukrainu".

2. Šī konvencija ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti ir jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3. Šī konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu termiņam, skaitot no dienas, kad ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

a) divdesmit piecas parakstītājvalstis ir izteikušas piekrišanu uzņemties šīs konvencijas saistības saskaņā ar šā panta 2. daļas noteikumiem un

b) šo parakstītājvalstu kopējās individuālās iemaksas Reģistra 2025. gada budžetā¹ ir vismaz 50 % no Reģistra kopējā 2025. gada budžeta.

4. Ņemot vērā šīs konvencijas 28. pantu par Krievijas Federāciju, attiecībā uz jebkuru šā panta 1. daļā minēto parakstītājvalsti, kura vēlāk izsaka piekrišanu uzņemties šīs konvencijas saistības, tā stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā tika deponēts ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments.

1. Pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā tās puses ar Asamblejas starpniecību var uzaicināt pievienoties šai konvencijai jebkuru valsti vai reģionālu integrācijas organizāciju, kas nav piedalījusies diplomātiskajā konferencē par šīs konvencijas pieņemšanu un nav balsojusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2022. gada 14. novembra rezolūciju ES-11/5 "Tiesiskās aizsardzības līdzekļu un reparāciju veicināšana saistībā ar agresiju pret Ukrainu".

2. Neatkarīgi no šā panta 1. daļas un saskaņā ar šīs konvencijas 28. pantu Krievijas Federācija var pievienoties šai konvencijai jebkurā laikā.

3. Attiecībā uz jebkuru valsti vai reģionālu integrācijas organizāciju, kas pievienojas, šī konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu termiņam, skaitot no dienas, kad pievienošanās dokuments ir nodots Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

1. Parakstot vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, jebkura valsts var norādīt teritoriju vai teritorijas, uz kurām attiecas šī konvencija.

2. Jebkura valsts jebkurā vēlākā laikā var ar deklarāciju, kas adresēta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, paplašināt šīs konvencijas piemērošanas jomu attiecībā uz jebkuru citu šīs valsts teritoriju vai teritorijām, kuras norādītas deklarācijā un par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai kuru vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības. Attiecībā uz šo teritoriju šī konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu termiņam, skaitot no dienas, kad Eiropas Padomes ģenerālsekretārs saņem šo deklarāciju.

3. Deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar šā panta 1. un 2. daļu, var atsaukt attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas norādīta šādā deklarācijā, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko triju mēnešu termiņam, skaitot no dienas, kad Eiropas Padomes ģenerālsekretārs saņem šo paziņojumu.

1. Ikviens Dalībnieks var ierosināt šīs konvencijas grozījumus.

2. Priekšlikumi šīs konvencijas grozīšanai var ietvert priekšlikums paplašināt šīs konvencijas piemērojamību laikā, lai iekļautu prasības kompensēt zaudējumus, kaitējumu un aizskārumu, ko radījušas Krievijas Federācijas starptautiski prettiesiskās darbības Ukrainā vai pret Ukrainu, sākot no 2014. gada 20. februāra.

3. Jebkuru priekšlikumu veikt grozījumus Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Dalībniekiem. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs par to informē Asambleju.

4. Asambleja izvērtē piedāvāto grozījumu un var to pieņemt.

5. Asamblejas pieņemto grozījumu tekstu Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta Dalībniekiem ratificēšanai, pieņemšanai vai apstiprināšanai.

6. Jebkādi grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kad visi Dalībnieki ir informējuši Eiropas Padomes ģenerālsekretāru, ka ir tos ratificējuši, pieņēmuši vai apstiprinājuši.

Attiecībā uz šīs konvencijas noteikumiem nav pieļaujamas nekādas atrunas.

1. Jebkurā laikā pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā saskaņā ar tās 30. pantu ikviens Dalībnieks var denonsēt šo konvenciju, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko divpadsmit mēnešu termiņam, skaitot no dienas, kad Eiropas Padomes ģenerālsekretārs saņem šo paziņojumu. Krievijas Federācijas denonsēšanas gadījumā termiņš ir desmit gadi vai datums, kad tiek izbeigta šī konvencija saskaņā ar tās 36. pantu.

3. Denonsēšanai saskaņā ar šo pantu nav atpakaļejoša spēka attiecībā uz šajā konvencijā noteiktajām saistībām un pienākumiem laikā, kamēr denonsējošais Dalībnieks ir šīs konvencijas Dalībnieks.

1. Neskarot šā panta 4. daļu, šī konvencija ir spēkā vismaz desmit gadus no tās stāšanās spēkā.

2. Pēc tam tā paliek spēkā uz nākamajiem periodiem, kas ir līdz pieciem gadiem, ja Asambleja ar vismaz trīs ceturtdaļu Dalībnieku vairākumu, pieņemot lēmumu gadu pirms kārtējā perioda beigām, nolemj to atstāt spēkā.

3. Pēc desmit gadiem kopš šīs konvencijas stāšanās spēkā Asambleja ar vismaz trīs ceturtdaļu Dalībnieku vairākumu var jebkurā laikā izbeigt šo konvenciju un likvidēt Komisiju.

4. Asambleja izbeidz šo konvenciju, ja:

a) saskaņā ar šīs konvencijas 35. pantu veiktās denonsēšanas rezultātā Konvencijas pušu skaits kļūst mazāks par šīs konvencijas 30. panta 3. daļas a) apakšpunktā norādīto robežvērtību vai

b) nepietiek līdzekļu, lai finansētu paredzamos Komisijas darbības izdevumus nākamajos divpadsmit darbības mēnešos, un Komisija nespēj nodrošināt alternatīvus Komisijas finansēšanas risinājumus.

5. Šī konvencijas izbeigšana saskaņā ar šā panta 4. daļas a) apakšpunktu stājas spēkā divpadsmit mēnešus no dienas, kad Eiropas Padomes ģenerālsekretārs saņem paziņojumu par denonsēšanu, kas ierosina šo notikumu, izņemot, ja triju mēnešu laikā no dienas, kad šīs konvencijas pušu skaits kļuvis mazāks par šīs konvencijas 30. panta 3. daļas a) apakšpunktā norādīto robežvērtību, Asambleja vienprātīgi nolemj atstāt šo konvenciju spēkā un ka Komisijai jāturpina strādāt noteiktu laiku.

6. Konvencijas izbeigšana saskaņā ar šā panta 4. daļas b) apakšpunktu stājas spēkā iespējami drīz pēc dienas, kad Asambleja ir pieņēmusi lēmumu to izbeigt.

7. Ja šī konvencija tiek izbeigta un Komisija tiek likvidēta, Asambleja nodrošina, ka visa informācija par prasībām un pierādījumiem, ko saņēmusi Komisija, tās lēmumi un citi dokumenti, tostarp tās arhīva materiāli, tiek saglabāti.

8. Pirms šīs konvencijas izbeigšanas un Komisijas likvidēšanas saskaņā ar šo pantu Asambleja pieņem nepieciešamos pārejas pasākumus.

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, citām valstīm un Eiropas Savienībai, kas piedalījās diplomātiskajā konferencē par šīs konvencijas pieņemšanu, visām parakstītājvalstīm, visām pusēm un citām valstīm vai reģionālām integrācijas organizācijām, kas tika uzaicinātas pievienoties šai konvencijai, par:

a) jebkuru parakstīšanu;

b) jebkura ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanu;

c) šīs konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar tās 30. pantu;

d) grozījumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs konvencijas 33. pantu, un dienu, kad šie grozījumi stājas spēkā;

e) apliecinājumiem, kas sniegti saskaņā ar šīs konvencijas 6. panta 5. daļu;

f) denonsēšanu, kas sniegta saskaņā ar šīs konvencijas 35. pantu;

g) jebkuru citu dokumentu, apliecinājumu, paziņojumu vai informāciju, kas attiecas uz šo konvenciju.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Šī konvencija sagatavota Hāgā 2025. gada 16. decembrī angļu, franču un spāņu valodā, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kas nodots glabāšanā Eiropas Padomes arhīvos. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nodod apliecinātas kopijas visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, citām valstīm un Eiropas Savienībai, kas piedalījās diplomātiskajā konferencē par šīs konvencijas pieņemšanu, visām parakstītājvalstīm, un citām valstīm vai reģionālām integrācijas organizācijām, kas tika uzaicinātas pievienoties šai konvencijai.