Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Šā likuma mērķis ir:

1) nodrošināt nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" (turpmāk — Koncertzāle) kā Latvijas kultūras attīstībai nozīmīga publiska objekta izveidi, lai veicinātu profesionālās mūzikas un starptautiska mēroga kultūras pasākumu pieejamību Rīgā;

2) sekmēt Rīgas Kongresu nama (turpmāk — Kongresu nams) kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un Koncertzāles iekļaušanos Rīgas vēsturiskā centra — Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā iekļautas pasaules mantojuma vietas (turpmāk — Pasaules mantojuma vieta) — kultūrvēsturiskajā vidē.

Šā likuma uzdevums ir noteikt sevišķu tiesisko regulējumu Koncertzāles izveidei, tai skaitā būvniecībai un tās finansēšanai, un regulēt ar Koncertzāles izmantošanu un īpašuma tiesībām saistītus jautājumus.

3. pants. Koncertzāles izveides vieta

Koncertzāle tiek izveidota, pārbūvējot nekustamajā īpašumā Rīgā, Kronvalda parkā, Krišjāņa Valdemāra ielā 5 (kadastra numurs 0100 010 0121) esošo administratīvo ēku — Kongresu namu.

Koncertzālei kā valsts nozīmes kultūras objektam tiek noteikts nacionālo interešu objekta statuss.

(1) Koncertzālei funkcionāli nepieciešamā teritorija ir teritorija, kas nepieciešama Koncertzāles būvprojekta īstenošanai un Koncertzāles darbības nodrošināšanai, Koncertzāles uzturēšanai un apsaimniekošanai, kā arī infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementu izvietošanai.

(2) Koncertzālei funkcionāli nepieciešamajā teritorijā atbilstoši šā likuma pielikumā norādītajām robežām ietilpst šādi nekustamie īpašumi:

1) Koncertzāles nekustamais īpašums — nekustamais īpašums Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 5, kas sastāv no zemes gabala 7965 kvadrātmetru platībā (kadastra numurs 0100 010 0121) un uz tā esošas administratīvās ēkas — Kongresu nama (kadastra apzīmējums 0100 010 0121 001), ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 11144, īpašnieks — sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas nami";

2) Koncertzālei blakus esošie nekustamie īpašumi:

a) nekustamais īpašums Rīgā, starp Kronvalda un Kalpaka bulvāriem, kas sastāv no zemes gabala 113 612 kvadrātmetru platībā (kadastra numurs 0100 010 0120) un divām būvēm (kadastra apzīmējums 0100 010 0120 005 un 0100 010 0120 006), ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 17930, īpašnieks — Rīgas valstspilsētas pašvaldība,

b) nekustamais īpašums Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 5A (kadastra numurs 0100 510 0025), kas sastāv no vienstāva pazemes autostāvvietas (liters Nr. 002), ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 30082, īpašnieks — Rīgas pilsēta.

(3) Šā panta otrās daļas 2. punkta "b" apakšpunktā minētais nekustamais īpašums ir saistīts ar šādiem nekustamajiem īpašumiem:

1) zemes gabalu Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 3 (kadastra numurs 0100 010 0043), ierakstīta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 6915, īpašnieks — valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi";

2) zemes gabalu Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 5 (kadastra numurs 0100 010 0121), ierakstīta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 11144, īpašnieks — sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas nami";

3) zemes gabalu Rīgā, starp Kronvalda un Kalpaka bulvāriem (kadastra numurs 0100 010 0120), ierakstīta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 17930, īpašnieks — Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

(4) Līdz Koncertzāles būves nodošanai ekspluatācijā aizliegts atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām šā panta otrajā daļā minētos nekustamos īpašumus, izņemot apgrūtināšanu ar tādām lietu tiesībām, kas nepieciešamas Koncertzāles izveidei.

Nekustamais īpašums Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 3 (kadastra numurs 0100 010 0043) uz šā likuma pamata tiek apgrūtināts ar servitūtu par labu nekustamajam īpašumam Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 5 (kadastra numurs 0100 010 0121) atbilstoši šā likuma pielikumā norādītajai reālās daļas teritorijai, kas nepieciešama Koncertzāles būvniecībai un darbības nodrošināšanai, kā arī civilās aizsardzības pasākumu veikšanai ārkārtas gadījumos. Valdošā nekustamā īpašuma un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieki vienojas par savstarpējām tiesībām un pienākumiem, servitūta izlietošanas kārtību un prasībām, kā arī citiem ar servitūta izlietošanu saistītiem noteikumiem. Noslēgtā vienošanās nostiprināma zemesgrāmatā.

Koncertzāles būvniecība ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk — Pašvaldība) un Kultūras ministrijas sadarbības projekts, kura ietvaros:

1) Pašvaldība sadarbībā ar Kultūras ministriju nodrošina Koncertzāles būvprojekta izstrādi atbilstoši starptautiskajā metu konkursā "Rīgas filharmonija" izraudzītajam pilnsabiedrības "MARK ARHITEKTI un MAILĪTIS ARHITEKTI" metam;

2) Kultūras ministrija finansē ar Koncertzāles būvprojekta izstrādi saistītās izmaksas;

3) Pašvaldība izstrādā Koncertzāles būvdarbu izmaksu kontroltāmi un saskaņo to ar Kultūras ministriju;

4) Pašvaldība nodrošina Koncertzāles būvniecību un tās vadību, būvdarbu pabeigšanu un Koncertzāles būves nodošanu ekspluatācijā;

5) Kultūras ministrija iesaistās Koncertzāles būvniecības procesa pārraudzībā.

(1) Iesniegumus, lēmumus un citus jautājumus, kas saistīti ar Koncertzāles būvniecību, publiskas personas un to institūcijas izskata pēc iespējas īsākā termiņā.

(2) Būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, lēmumus pieņem šādos termiņos:

1) par būvatļaujas izdošanu — 10 darba dienu laikā;

2) par atzīmes izdarīšanu par projektēšanas nosacījumu izpildi — piecu darba dienu laikā. Ja lēmuma pieņemšana ir atlikta, konstatējot trūkumus, lēmumu par atzīmes izdarīšanu par projektēšanas nosacījumu izpildi pieņem vienas darba dienas laikā no dienas, kad ir saņemta informācija par konstatēto trūkumu novēršanu;

3) par atzīmes izdarīšanu par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi — triju darba dienu laikā;

4) par Koncertzāles būves nodošanu ekspluatācijā — piecu darba dienu laikā.

(1) Koncertzāles būvniecības padome (turpmāk — Padome) ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras uzdevums ir pārraudzīt būvniecības kvalitāti, kā arī veicināt sadarbību un atklātību Koncertzāles būvniecības procesā.

(2) Padomes sastāvā ir:

1) Kultūras ministrijas pārstāvis;

2) Pašvaldības pārstāvis;

3) Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pārstāvis;

4) mūzikas nozari pārstāvošas biedrības vai nodibinājuma pārstāvis;

5) biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" pārstāvis;

6) četras kultūras ministra uzaicinātas personas ar nevainojamu reputāciju un ievērojamiem nopelniem attiecīgi mūzikas, finanšu, kultūras mantojuma aizsardzības vai jurisprudences jomā.

(3) Padomei Koncertzāles būvniecības procesā ir šādi uzdevumi:

1) veicināt dažādu interešu grupu sadarbību un uzraudzīt, lai attiecībā uz Koncertzāles būvniecību pieņemtie lēmumi ir vērsti uz kvalitāti un paredz tirgum atbilstošas izmaksas;

2) regulāri vērtēt Koncertzāles būvniecības gaitu, sniegt un publiskot atzinumus par to;

3) sniegt konsultācijas Kultūras ministrijai un Pašvaldībai.

(4) Padome darbojas atbilstoši Kultūras ministrijas apstiprinātam nolikumam. Padomes tehnisko un organizatorisko darbu nodrošina Kultūras ministrija.

(1) Koncertzāles būvprojektu izstrādā un būvdarbus veic, ievērojot akustikas, arhitektūras, ilgtspējīgas būvniecības kvalitātes un piekļūstamības standartus, kā arī nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu un Koncertzāles iekļaušanos Rīgas vēsturiskā centra — Pasaules mantojuma vietas — kultūrvēsturiskajā vidē.

(2) Pārbūvējot Kongresu namu, saglabājama to raksturojošā postmodernisma laikmeta arhitektūra, it īpaši:

1) vēsturiskais ēkas saglabājamās daļas telpiskais risinājums pilsētvidē;

2) vēsturiskās ēkas ārējās apdares materialitāte;

3) vēsturiskā fasāžu kompozīcija.

(3) Pieļaujami šādi Kongresu nama pārveidojumi:

1) jumta apjoma un konfigurācijas maiņa;

2) jauna apjoma un stiklotas fasādes izveide, uzsverot atvērtību pret zaļo zonu un vēsturisko kanālmalas siluetu;

3) ieejas mezgla pārbūve, respektējot oriģinālo substanci;

4) funkcionālas plānojuma izmaiņas, pēc iespējas saglabājot esošo būvkonstrukciju sistēmu.

(4) Par citiem Kongresu nama pārveidojumiem, kuri nav minēti šā panta trešajā daļā, bet kuru lietderība konstatēta projektēšanas gaitā un kuri pamatojami ar Koncertzāles funkcionalitāti, lemj Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, konsultējoties ar Pašvaldību un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi.

(5) Koncertzāles būvniecības ieceres īstenošanas procesā netiek rīkota publiskā apspriešana.

(6) Būvdarbu veicēju izraugās iepirkuma procedūrā, prioritāri vērtējot pretendentu reputāciju, kompetenci un pieredzi, kā arī būvdarbu kvalitātes garantijas un izmaksas.

(1) Koncertzālei funkcionāli nepieciešamajā teritorijā, ciktāl tas objektīvi nepieciešams Koncertzāles būvniecībai un neapdraud sabiedrības drošību un būvju noturību, pieļaujami šādi sevišķie noteikumi:

1) Koncertzāli atbilstoši šā likuma pielikumam var projektēt un būvēt uz divām vai vairākām neapvienotām zemes vienībām, ja tam piekrīt attiecīgo nekustamo īpašumu īpašnieki un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde;

2) normatīvajos aktos noteikto minimālo attālumu starp būvēm un būves attālumu līdz zemes gabala robežām var samazināt atbilstoši šā likuma pielikumam, ja tādā veidā tiek sekmēta pilsētvides un ēku lietojuma kvalitāte un tam piekrīt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Pašvaldība un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome;

3) virszemes ūdens objektu aizsargjoslā var veikt ar Koncertzāles apkārtnes labiekārtošanu saistītus pārveidojumus, ja tiek saglabāta teritorijas publiska pieejamība un tam piekrīt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Pašvaldība un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome;

4) var samazināt pilsētas kanāla — mākslīgi veidotas ūdensteces — tauvas joslu, nodrošinot tās mērķu izpildi ar alternatīviem pasākumiem;

5) pēc saskaņošanas ar šā likuma 5. panta trešās daļas 1. punktā minētā nekustamā īpašuma īpašnieku var izvietot Koncertzāles daļu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu — Ārlietu ministrijas ēku;

6) var samazināt aizsargājamo koku aizsardzības teritoriju, nodrošinot to saglabāšanu ar alternatīviem pasākumiem;

7) var pārvietot vai cirst atsevišķus kokus vai vēsturiskus koku stādījumus, nodrošinot līdzvērtīgu stādījumu izvietošanu citur Kronvalda parkā, ja vēsturiskos stādījumus nav iespējams saglabāt. Par aizsargājamo koku un vēsturisko koku stādījumu pārvietošanu vai ciršanu lemj Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, konsultējoties ar Pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldi.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētie sevišķie noteikumi ir piemērojami vienīgi tad, ja to īstenošanai nav negatīvas ietekmes uz saglabājamām un aizsargājamām Rīgas vēsturiskā centra — Pasaules mantojuma vietas — vērtībām.

(1) Ar Koncertzāles būvprojekta izstrādi saistītās izmaksas finansē Kultūras ministrija no valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Koncertzāles būvdarbus līdz būves nodošanai ekspluatācijā finansē Pašvaldība.

(3) Pašvaldība Koncertzāles būvniecības ieceri sāk īstenot pēc tam, kad Ministru kabinets valsts budžeta sagatavošanas procesā pieņēmis pozitīvu šā likuma 15. panta otrajā daļā minēto lēmumu par Koncertzāles ilgtermiņa saistībām un darbības finansējumu.

(1) Sešu mēnešu laikā pēc Koncertzāles būves nodošanas ekspluatācijā Pašvaldība aktualizē zemesgrāmatas ierakstus par Koncertzāles nekustamo īpašumu.

(2) Ja saskaņā ar šā likuma 11. panta pirmās daļas 1. punktu Koncertzāli izvieto uz divām vai vairākām neapvienotām zemes vienībām, Pašvaldība groza Koncertzāles nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes gabala robežas tā, lai Koncertzāles nekustamais īpašums atrastos uz viena zemes gabala.

(3) Koncertzāles nekustamo īpašumu aizliegts atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām. Šis ierobežojums neattiecas uz gadījumu, kad Rīgas dome pieņem lēmumu atsavināt Koncertzāles nekustamo īpašumu Latvijas valstij Kultūras ministrijas personā Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Sešu mēnešu laikā pēc Koncertzāles būves nodošanas ekspluatācijā Pašvaldība ar nodošanas un pieņemšanas aktu nodod Koncertzāles nekustamo īpašumu ilgtermiņa lietošanā Kultūras ministrijai šā likuma 16. pantā noteikto uzdevumu veikšanai.

(1) Koncertzāles ilgtermiņa saistības — tai skaitā Koncertzāles būvniecības nodrošināšanai ņemto Pašvaldības aizņēmumu, tā procentu maksājumus un ar Koncertzāles ekspluatāciju saistītos papildu izdevumus —, kā arī Koncertzāles darbību finansē no valsts budžeta atbilstoši valsts budžeta likumā paredzētajam finansējumam.

(2) Ministru kabinets gada laikā pēc tam, kad Kultūras ministrija iesniegusi Pašvaldības izstrādāto Koncertzāles būvdarbu izmaksu kontroltāmi izskatīšanai Ministru kabinetā, pieņem lēmumu par Koncertzāles ilgtermiņa saistībām un darbības finansējumu, tai skaitā par:

1) Koncertzāles ilgtermiņa saistību atmaksu, tās apmēru un kārtību (tostarp finansējuma apmēru un kārtību, kādā valsts atmaksās Pašvaldībai tās veiktos finanšu ieguldījumus Koncertzāles būvniecībā);

2) Koncertzāles darbības (tai skaitā Koncertzāles uzturēšanas un apsaimniekošanas) finansēšanu.

(1) Koncertzāles darbības mērķis ir veicināt mūzikas nozares attīstību un nodrošināt augstvērtīgu mūzikas pasākumu pieejamību sabiedrībai. Šā mērķa sasniegšanai Koncertzāle it īpaši izmantojama šādu uzdevumu veikšanai:

1) profesionālās mūzikas koncertu, festivālu un citu ar profesionālo mūziku saistītu pasākumu norisei;

2) jaunu skaņdarbu radīšanas un atskaņošanas veicināšanai;

3) izglītojošai darbībai un sadarbībai ar izglītības iestādēm mūzikas jomā;

4) starptautisku kontaktu un sadarbības uzturēšanai ar citām koncertzālēm, mūzikas organizācijām un izpildītājmāksliniekiem;

5) Latvijas un pasaules mūzikas mantojuma apzināšanai un popularizēšanai.

(2) Koncertzāli izmanto arī nacionālo kultūras institūciju vajadzībām, kolektīvās atmiņas uzturēšanai, oficiālu ceremoniju norisei, modernisma arhitektūras mantojuma popularizēšanai un citiem uzdevumiem.

(3) Koncertzālē pieļaujama tāda saimnieciskā darbība, kas saistīta ar mūzikas un kultūras jaunradi, nodrošina kultūras infrastruktūras un kultūras pakalpojumu pieejamību vai citādā veidā sekmē Koncertzāles darbības mērķu sasniegšanu.

(4) Kultūras ministrija nodrošina Koncertzāles darbību, uzturēšanu un apsaimniekošanu un nosaka Koncertzāles izmantošanas kārtību.

(1) Kultūras ministrija uzrauga komercdarbības atbalsta noteikumu ievērošanu attiecībā uz piešķirto publisko līdzekļu izmantošanu Koncertzāles būvniecības ieceres īstenošanai un Koncertzāles darbībai (tai skaitā uzturēšanai un apsaimniekošanai).

(2) Ja Kultūras ministrija konstatē, ka publisko līdzekļu piešķiršana saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteikto ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, tā nodrošina to, ka atbalsts tiek piešķirts, piemērojot atbilstošo komercdarbības atbalsta regulējumu.

1. Pašvaldība sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par Koncertzāles ilgtermiņa saistībām un darbības finansējumu, nodrošina šā likuma 5. panta otrās daļas 1. punktā minētā Koncertzāles nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā uz Pašvaldības vārda.

2. Pašvaldība:

1) sadarbībā ar Kultūras ministriju izstrādā un saskaņo Koncertzāles būvprojektu līdz 2026. gada 31. decembrim;

2) iesniedz Koncertzāles būvdarbu izmaksu kontroltāmi saskaņošanai Kultūras ministrijā līdz 2026. gada 31. decembrim;

3) nodrošina Koncertzāles būvdarbu pabeigšanu un Koncertzāles būves nodošanu ekspluatācijā ne vēlāk kā četru gadu laikā no dienas, kad Ministru kabinets pieņēmis pozitīvu lēmumu par Koncertzāles ilgtermiņa saistībām un darbības finansējumu, kā arī izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

3. Kultūras ministrija:

1) triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izveido Koncertzāles būvniecības padomi un apstiprina tās nolikumu;

2) sešu mēnešu laikā pēc Koncertzāles nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas nodrošina Koncertzāles darbības uzsākšanu.

4. Padome pirmo atzinumu par Koncertzāles būvniecības gaitu sagatavo un publisko deviņu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 1. aprīlī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 15. aprīlī

Nacionālās koncertzāles "Rīgas filharmonija" likuma pielikums