Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Kapsētu likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apbedīšana — mirušā vai urnas apglabāšana, kā arī mirušā pelnu izkaisīšana kapsētā tam paredzētās vietās;

2) kapavieta — kapsētas teritorijas daļa, kurā apbedī mirušo vai urnu, vai urnas vieta kolumbārijā;

3) kapsēta — teritorija mirušo vai urnu apbedīšanai vai urnu novietošanai kolumbārijā;

4) kolumbārijs — būve, kas paredzēta urnu novietošanai;

5) urna — trauks ar kremēta mirušā pelniem.

2. pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt kultūrvēsturiskajām tradīcijām Latvijā atbilstošu pašvaldību kapsētu izveidošanas un apsaimniekošanas, kā arī kapavietu piešķiršanas kārtību, ievērojot ikviena cilvēka tiesības uz kapavietu un cieņpilnu attieksmi pēc nāves.

(2) Likums nosaka pašvaldībām prasības un kārtību kapsētu izveidošanai, pārvaldībai un slēgšanai, regulē kapavietu piešķiršanas un uzturēšanas, kā arī apbedīšanas noteikumus un paredz pienākumu regulāri aktualizēt Fizisko personu reģistrā ziņas par mirušo personu apbedīšanu vai kremāciju.

(3) Tādas kapsētas pārvaldību, kura nav pašvaldības kapsēta, nosaka tās īpašnieks, ievērojot citos normatīvajos aktos kapsētām noteiktās vispārējās prasības. Apbedīšanai šādās kapsētās piemēro šajā likumā noteiktās prasības attiecībā uz dziļumu, kā arī ievēro šajā likumā attiecībā uz pārapbedīšanu un virsapbedījumu noteiktos termiņus.

(4) Pienākums aktualizēt Fizisko personu reģistrā ziņas par mirušo personu apbedīšanu vai kremāciju attiecas uz visiem publisko un privāto kapsētu īpašniekiem, kā arī kremācijas pakalpojuma sniedzējiem.

II nodaļa
Kapsētas izveidošana, paplašināšana, slēgšana un apsaimniekošana

3. pants. Kapsētas izveidošana, paplašināšana un slēgšana

(1) Pašvaldība laikus plāno kapsētu izveidošanu un paplašināšanu saskaņā ar pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Kapsētu izveido, paplašina vai slēdz pašvaldības dome, pieņemot attiecīgu lēmumu.

(2) Kapsētas izveidošanai vai būtiskai paplašināšanai izstrādā projektu vai arhitektoniskā risinājuma koncepciju, kurā atspoguļo:

1) arhitektoniski telpiskā izveidojuma pamatideju;

2) plānojumu;

3) apzaļumojuma sistēmu;

4) būvju arhitektoniskos risinājumus, ja nepieciešams;

5) galvenos vides iekārtojuma elementus.

(3) Kapsētas projekta vai tās arhitektoniskā risinājuma koncepcijas izstrādē ievēro kultūrvēsturiskās tradīcijas Latvijā un nodrošina konkrētās vietas ainaviskās vērtības saglabāšanu.

(4) Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un citas kultūras mantojuma institūcijas savas kompetences ietvaros sniedz pašvaldībai metodisku atbalstu kapsētas projekta vai arhitektoniskā risinājuma koncepcijas izstrādei, kultūrvēsturisku vērtību noteikšanai un saglabāšanai.

(5) Lēmumā par kapsētas izveidošanu norāda kapsētas nosaukumu, robežas un apbedījuma veidus. Pašvaldībai ir tiesības lemt par diennakts laiku, kurā norobežota kapsēta ir pieejama apmeklētājiem, un pienākums nodrošināt neierobežotu kapsētas pieejamību kultūrvēsturisko tradīciju uzturēšanai.

(6) Kapsētu slēdz, ja tajā nav iespējams piešķirt kapavietas apbedījumu veikšanai. Kapsētā slēdz kolumbāriju, ja tajā nav brīvu vietu urnu novietošanai.

(7) Lēmumā par kapsētas slēgšanu norāda, kāda veida apbedījumiem tā ir slēgta.

4. pants. Kapsētas apsaimniekošanas vispārējās prasības

(1) Pašvaldība nodrošina to, ka:

1) pie ieejas kapsētā ir izvietota norāde ar kapsētas nosaukumu, kurā ietver vārdu "kapsēta" vai "kapi", kā arī informāciju par šā likuma 3. panta piektajā daļā minētajiem kapsētas apmeklēšanas ierobežojumiem, ja tādi ir noteikti, kā arī kapsētas apsaimniekotāja nosaukumu un kontaktinformāciju;

2) dabā ir iezīmēta kapsētas teritorijas robeža vietās, kur tā nav acīmredzama;

3) kapsētas teritorijā vai pie tās robežas ir iekārtots vismaz viens sadzīves atkritumu savākšanas punkts, pēc iespējas nodrošinot dalītu atkritumu savākšanu. Izvērtējot kapsētas apmeklētību, pēc iespējas var tikt iekārtota arī ūdens ņemšanas vieta un tualete;

4) kapsētas teritorijā vai pie ieejas tajā ir izvietotas norādes uz šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajiem objektiem un kulta ēkām, kā arī, ja nepieciešams, uz citiem kapsētā esošiem koplietošanas objektiem.

(2) Kapsētā esošo kulta ēku un citu koplietošanas objektu, ja tādi ir, izmantošanas kārtību nosaka pašvaldības dome saistošajos noteikumos.

5. pants. Kapsētas apsaimniekotājs

(1) Kapsētu apsaimnieko pašvaldība vai tās pilnvarota persona. Ja kapsētu apsaimnieko pašvaldības pilnvarota persona, pašvaldība savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē informāciju par kapsētas apsaimniekotāju un tā kontaktinformāciju.

(2) Kapsētas apsaimniekotājam ir vismaz šādi pienākumi:

1) uzturēt un kopt kapsētas teritoriju, kas nav nodota kapavietu turētājiem, tostarp uzturēt tehniskā kārtībā šā likuma 4. panta pirmajā daļā minētos labiekārtojuma elementus;

2) kontrolēt kapavietu uzturēšanu un uzskaitīt nekoptās kapavietas;

3) kopt atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai bezpiederīgo mirušo kapavietas, kā arī kapavietas, kuru izmantošanas tiesības kapavietas turētājam ir atņemtas kapavietas nekopšanas dēļ;

4) ierādīt kapavietas turētājam pašvaldības piešķirto kapavietu;

5) uzraudzīt kapavietu labiekārtošanu un, ja pašvaldība to uzskata par nepieciešamu, reģistrēt kapavietā veiktos labiekārtošanas darbus un to veikšanas datumu.

6. pants. Pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrs

(1) Pašvaldība ved elektronisku pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistru, kurā par katru kapsētu ietver vismaz šādu informāciju:

1) kapavietu numerācija un izvietojuma shēma, kā arī apbedījuma veids katrā kapavietā;

2) mirušā vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir), dzimšanas un miršanas datums un vieta, miršanas apliecības izsniegšanas datums un numurs;

3) apbedīšanas datums vai datums, kad urna ievietota kolumbārijā, vieta (kapavietas numurs) un apbedīšanas dziļums, kā arī materiāls, no kā izgatavots zārks vai urna (ja tas ir zināms);

4) kapavietas turētāja vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas datums, adrese un tālruņa numurs;

5) ar kapavietas piešķiršanu un izmantošanu saistīto lēmumu datums un numurs (ja tāds ir).

(2) Pašvaldība par katru kapsētu savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē šādu pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrā esošu informāciju:

1) kapavietu izvietojuma shēma;

2) mirušā vārds, uzvārds, dzimšanas un miršanas datums, apbedīšanas datums vai datums, kad urna ievietota kolumbārijā, vieta (kapavietas numurs);

3) kapavietas, kuras atzītas par nekoptām.

(3) Pašvaldība aktualizē pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra informāciju un šā panta otrajā daļā minēto informāciju septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemtas ziņas par izmaiņām šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā.

(4) Pašvaldība ir tiesīga deleģēt pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra vešanu privātpersonai vai citai publiskai personai vienlaikus ar šā likuma 8. panta pirmajā daļā minēto pārvaldes uzdevumu.

7. pants. Privāto kapsētu reģistra informācija

Ja pašvaldībā ir izveidota privāta kapsēta, tās īpašnieks sniedz pašvaldībai šā likuma 6. pantā minēto informāciju publiskošanai pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrā.

III nodaļa
Kapavietas piešķiršana un uzturēšana

8. pants. Kapavietas piešķiršana

(1) Pašvaldība izdod administratīvo aktu par kapavietas piešķiršanu. Pašvaldība ir tiesīga deleģēt kapavietu piešķiršanu privātpersonai vai citai publiskai personai.

(2) Pašvaldība kapavietu piešķir:

1) atbilstoši mirušā pēdējās vai iesniedzēja deklarētās dzīvesvietas adresei vai norādītajai papildu dzīvesvietas adresei;

2) atbilstoši iesniedzēja izvēlei, ja kapsētā ir iesniedzēja lietošanā esoša brīva kapavieta apbedīšanai.

(3) Pašvaldības dome var saistošajos noteikumos noteikt kārtību, kādā tiek piešķirta kapavieta atbilstoši iesniedzēja izvēlei, ja kapsētā ir iespēja veikt apbedījumu.

(4) Iesniegumu par kapavietas piešķiršanu konkrētā kapsētā iesniedz attiecīgajai pašvaldībai, uzrādot miršanas apliecību, ja to izsniegusi citas valsts kompetentā institūcija.

(5) Pašvaldības dome saistošajos noteikumos nosaka, kādos gadījumos un kādā kārtībā personai, pamatojoties uz tās iesniegumu, var piešķirt vienu kapavietu vai vairākas blakus esošas kapavietas.

(6) Iesniegumu par kapavietas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kapavietu pašvaldība izlemj bez liekas kavēšanās, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ar ieraksta izdarīšanu pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrā tiek pieņemts lēmums par kapavietas piešķiršanu, norādot iesniedzēju kā kapavietas turētāju. Ar minētā lēmuma pieņemšanas dienu kapavietas turētājs iegūst kapavietas izmantošanas tiesības.

(7) Kapavietas turētāja nāves gadījumā viņa laulātais, radinieks vai persona, ar kuru kapavietas turētājs dzīvoja vienā mājsaimniecībā, var lūgt pašvaldību piešķirt attiecīgās kapavietas izmantošanas tiesības. Šādu tiesību piešķiršanu var lūgt arī cita persona, ja iepriekš minētās personas attiecīgo lūgumu nav izteikušas. Ja līdz pašvaldības lēmuma pieņemšanas dienai iesniegumu par kapavietas izmantošanas tiesībām iesniegušas vairākas personas, priekšroka kļūt par kapavietas turētāju ir laulātajam vai tuvākas pakāpes radiniekam, bet, ja iesniegumu iesnieguši vairāki vienas pakāpes radinieki, — tam, kurš iesniegumu iesniedzis pirmais.

(8) Kapavietas turētājam ir tiesības iesniegt pašvaldībai motivētu iesniegumu par kapavietas izmantošanas tiesību nodošanu viņa laulātajam, radiniekam, personai, ar kuru kapavietas turētājs dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai arī citai personai. Ja 14 dienu laikā no kapavietas turētāja iesnieguma saņemšanas dienas iesniegumā norādītā persona nav iesniegusi pašvaldībai savu piekrišanu, pašvaldība atsaka kapavietas izmantošanas tiesību maiņu.

(9) Pašvaldības lēmums, ar kuru atteikta kapavietas piešķiršana vai kapavietas turētāja tiesību piešķiršana, ir apstrīdams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu pieņem septiņu dienu laikā no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas. Pašvaldības lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

9. pants. Kapavietas labiekārtošanas aprobežojumi

Kapavietas labiekārtošanas darbiem netiek piemērots būvniecības tiesiskais regulējums.

10. pants. Kapavietas turētāja tiesības un pienākumi

(1) Kapavietas turētājam ir šādas tiesības:

1) veikt apbedīšanu vai novietot urnu kolumbārijā;

2) labiekārtot kapavietu, tai skaitā veikt stādījumus, novietot pieminekli, soliņu un citus kapavietas labiekārtojuma elementus;

3) atbrīvot kapavietu no tādiem labiekārtojuma elementiem, kurus kapavietas turētājs nav novietojis. Par to informējams kapsētas apsaimniekotājs.

(2) Kapavietas turētājam ir šādi pienākumi:

1) sagatavot kapavietu apbedīšanai;

2) kopt kapavietu;

3) uzstādot kapavietas labiekārtojuma elementus un kopjot stādījumus, rūpēties par to, lai tie neaizņem, nebojā citas kapavietas un koplietošanas teritoriju un netraucē apbedīšanas procesus un piemiņas pasākumus;

4) informēt pašvaldību par izmaiņām šā likuma 6. panta pirmās daļas 4. punktā minētajā informācijā.

(3) Uz kapavietu kolumbārijā attiecināms šā panta pirmās daļas 1. punkts un otrās daļas 1. punkts, kā arī 11. panta prasības, ciktāl tās ir piemērojamas.

11. pants. Kapavietas atzīšana par nekoptu un tās izmantošanas tiesību atņemšana

(1) Kapsētas apsaimniekotājs ne retāk kā vienu reizi kalendāra gadā laikposmā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim apseko kapavietas un informē pašvaldību par ilgstoši nekoptām kapavietām.

(2) Pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, pašvaldība pieņem lēmumu, ar kuru atzīst kapavietu par nekoptu, un par to informē kapavietas turētāju. Ja kapavietas turētājs nav zināms, kapsētas apsaimniekotājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas novieto kapavietā informatīvu paziņojumu par to, ka kapavieta atzīta par nekoptu, un norāda savu kontaktinformāciju saziņai. Šādu paziņojumu pašvaldība ir tiesīga izvietot arī citur, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus.

(3) Pašvaldība var lemt par kapavietas izmantošanas tiesību atņemšanu kapavietas turētājam, ja kapavieta netiek sakopta triju gadu laikā no šā panta otrajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas.

(4) Ja šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā kapavieta tiek sakopta, pašvaldība atceļ šā panta otrajā daļā minēto lēmumu.

(5) Pašvaldība pēc šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas var lemt par kapavietas izmantošanas tiesību atjaunošanu kapavietas turētājam vai piešķiršanu citai personai, ievērojot šā likuma 8. panta septītās daļas noteikumus.

(6) Šajā pantā minēto lēmumu pieņemšanu pašvaldība ir tiesīga deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai vienlaikus ar šā likuma 8. panta pirmajā daļā minēto pārvaldes uzdevumu.

(7) Ja nekoptajā kapavietā atrodas piemineklis vai citi kapavietas iekārtojuma elementi ar konstatējamu kultūrvēsturisku vērtību, pašvaldība pirms lēmuma pieņemšanas par kapavietas izmantošanas tiesību atņemšanu konsultējas ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Ja kapavietas iekārtojuma elementam ir kultūrvēsturiska, arhitektoniska vai mākslinieciska vērtība, tad tas jāsaglabā.

IV nodaļa
Apbedīšana un urnas novietošana kolumbārijā

12. pants. Apbedīšanas un urnas novietošanas kolumbārijā kārtība

(1) Par mirušā vai urnas apbedīšanu vai urnas novietošanu kolumbārijā gadījumos, kas nav minēti šā likuma 8. pantā, iesniedzējs vai kapavietas turētājs iesniedz pašvaldībai attiecīgu iesniegumu. Pašvaldība izskata minēto iesniegumu un pieņem lēmumu par apbedīšanas vai urnas novietošanas atļauju vai atteikumu šā likuma 8. panta pirmajā, trešajā vai sestajā daļā noteiktajā kārtībā. Pašvaldība ir tiesīga deleģēt minētā iesnieguma izskatīšanu, tai skaitā administratīvā akta izdošanu, privātpersonai vai citai publiskai personai vienlaikus ar šā likuma 8. panta pirmajā daļā minēto pārvaldes uzdevumu.

(2) Apbedīšanu var veikt vai urnu var novietot kolumbārijā, ja kapsētas apsaimniekotājs ir ierādījis kapavietas turētājam piešķirto kapavietu vai vietu pelnu izkaisīšanai un kapavietas turētājs ir informējis kapsētas apsaimniekotāju par apbedīšanas vai urnas novietošanas laiku.

(3) Mirušo apbedī kapsētā 1,5—2 metru dziļumā, bet urnu — vismaz 0,5 metru dziļumā. Ņemot vērā augsnes īpašības un gruntsūdens līmeni kapsētā, pašvaldības dome saistošajos noteikumos var noteikt citas prasības attiecībā uz apbedīšanas dziļumu, virsapbedījumiem, kā arī kapavietas izmēriem.

(4) Pašvaldība nodrošina tāda mirušā apbedīšanu, kura apbedīšanu nav uzņēmusies neviena persona (bezpiederīgs mirušais) un kura pēdējās deklarētās dzīvesvietas adrese bija pašvaldības administratīvajā teritorijā, un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — nezināma (neidentificēta) mirušā apbedīšanu vai kremāciju septiņu dienu laikā no nāves konstatēšanas dienas vai dienas, kad saņemta informācija par mirušo, ja normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš.

(5) Kapsētā var tikt izveidots atsevišķs sektors kremētu personu pelnu izkaisīšanai, bet šādi apbedījumi ir saskaņojami ar kapsētas apsaimniekotāju.

13. pants. Pārapbedīšana un urnas pārvietošana

(1) Pārapbedīt mirušo, pārvietot urnu vai izcelt apbedītu mirušo, lai to kremētu, var, pamatojoties uz pašvaldībai iesniegtu kapavietas turētāja iesniegumu vai mirušā laulātā vai, ja tāda nav, radinieka iesniegumu ar kapavietas turētāja rakstveida saskaņojumu. Iesniegumā norāda kapsētu, kurā tiks pārapbedīts mirušais, vai vietu, kur tiks novietota urna. Izcelt apbedītu mirušo var ne agrāk kā vienu gadu pēc apbedīšanas, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās darbības veic kapsētas apsaimniekotāja uzraudzībā, ciktāl tās notiek kapsētas teritorijā. Kapavietas turētāja pienākums ir nekavējoties sakopt kapavietu pēc šo darbību veikšanas.

(3) Pašvaldība pieņem lēmumu par kapavietas izmantošanas tiesību anulēšanu, ja kapavietā vairs nav apbedīts neviens kapavietas turētāja piederīgais vai kolumbārijā nav novietota urna. Šādā gadījumā kapavietas turētāja pienākums ir kapavietu atbrīvot no labiekārtojuma elementiem un sakopt viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās spēkā. Lēmuma pieņemšanu par kapavietas izmantošanas tiesību anulēšanu pašvaldība ir tiesīga deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai vienlaikus ar šā likuma 8. panta pirmajā daļā minēto pārvaldes uzdevumu.

14. pants. Virsapbedījums

(1) Virsapbedījumu var veikt ne agrāk kā 20 gadus pēc mirušā apbedīšanas attiecīgajā kapavietā. Ņemot vērā augsnes īpašības un gruntsūdens līmeni un saņemot Veselības inspekcijas atļauju, virsapbedījumu var veikt ne agrāk kā 15 gadus pēc mirušā apbedīšanas.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa pašvaldība var sakārtot šā likuma 5. panta otrās daļas 3. punktā minēto kapavietu un piedāvāt to apbedījuma veikšanai kā brīvu kapavietu. Kapavietā esošie labiekārtojuma elementi, kuru īpašnieks nav zināms vai nav pieteicies, nonāk pašvaldības valdījumā.

15. pants. Ziņu aktualizēšana Fizisko personu reģistrā

(1) Ziņas par Latvijas teritorijā veiktu Fizisko personu reģistrā reģistrētas mirušās personas apbedīšanu vai kremāciju septiņu dienu laikā Fizisko personu reģistrā aktualizē kapsētas īpašnieks — par kapsētā veiktajiem apbedījumiem un kolumbārijā ievietotajām urnām — vai kremācijas pakalpojuma sniedzējs — par kremācijas faktu.

(2) Ziņas par ārvalstīs veiktu Fizisko personu reģistrā reģistrētas mirušās personas apbedīšanu, kremāciju, pārapbedīšanu, apbedīta mirušā kremāciju vai urnas pārvietošanu Fizisko personu reģistrā aktualizē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vai Latvijas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstī, ja saņemts attiecīgs ārvalsts iestādē izdots dokuments.

(3) Ziņas par Latvijas teritorijā veiktu nezināma (neidentificēta) mirušā apbedīšanu vai kremāciju pēc personas identificēšanas Fizisko personu reģistrā aktualizē kapsētas īpašnieks — par kapsētā veiktajiem apbedījumiem — vai kremācijas pakalpojuma sniedzējs — par kremācijas faktu. Ziņas Fizisko personu reģistrā neaktualizē, ja tajā attiecīgā persona nav reģistrēta vai nav reģistrētas ziņas par tās miršanas faktu.

(4) Ja veikta mirušā pārapbedīšana, apbedīta mirušā kremācija vai urnas pārvietošana, kā arī citos gadījumos, kad saņemta informācija par izmaiņām Fizisko personu reģistrā norādītajās ziņās, tās Fizisko personu reģistrā aktualizē kapsētas īpašnieks — ziņas par attiecīgajā kapsētā veiktajiem apbedījumiem vai urnas pārvietošanu — vai kremācijas pakalpojuma sniedzējs — ziņas par apbedīta mirušā kremāciju.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē pašvaldību saistošie noteikumi par kapsētu izmantošanu. Saistošie noteikumi ir piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam.

2. Pašvaldība izveido pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistru četru gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas. Pašvaldības rīcībā esošu šā likuma 6. panta pirmajā daļā minēto informāciju, kas tika uzkrāta pirms šā likuma spēkā stāšanās, pašvaldība iekļauj kapsētu apbedījumu reģistrā septiņu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

3. Šā likuma 15. pantā minētās ziņas Fizisko personu reģistrā aktualizē līdz ar attiecīgās reģistra funkcionalitātes nodrošināšanu, bet ne vēlāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim. Fizisko personu reģistrā aktualizē ziņas par apbedīšanu vai kremāciju, kas veikta no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 1. aprīlī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 15. aprīlī