Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 3. novembra otrā ārkārtas sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas 15. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 19.30. Lūdzu ieņemt darba vietas Sēžu zālē.

Sāksim Saeimas 2026. gada 3. novembra otro ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā ir viens jautājums – lēmuma projekts "Par atteikšanos no deputātu grupu veidošanas sadarbības veicināšanai ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas parlamentiem". To ir iesnieguši deputāti Ināra Mūrniece, Raimonds Bergmanis, Inese Lībiņa-Egnere, Baiba Braže, Andris Šuvajevs, Atis Švinka, Evika Siliņa, Linda Liepiņa, Ilze Indriksone, Jānis Dombrava, Edmunds Zivtiņš, Ramona Petraviča un Edvards Smiltēns.

Iesniedzēju vārdā – deputāte un Saeimas priekšsēdētāja biedre Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece.

Paldies, priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Tātad jūsu uzmanībai – lēmuma projekts "Par atteikšanos no deputātu grupu veidošanas sadarbības veicināšanai ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas parlamentiem".

Godātie kolēģi! Cienot jūs, es nelasīšu šo lēmuma projektu, bet ir dažas pamatlietas, ko gribu akcentēt un par kurām gribu noziņot.

Vispirms šajā lēmuma projektā mēs esam atsaukušies uz 14. Saeimas pieņemtajiem paziņojumiem, kas ir pieņemti šeit, šajā Sēžu zālē, ar pārliecinošu balsu vairākumu. Tie ir uzskaitīti šajā lēmuma projektā, tā sākuma daļā. Jūs varat ar šo tekstu iepazīties.

Un teikšu vēlreiz – līdzīgu lēmuma projektu par atteikšanos no sadarbības grupu veidošanas ar minētajiem pseidoparlamentiem ir pieņēmusi arī 14. Saeima. Tātad mēs turpinātu šo, es teiktu, Latvijas ģeopolitisko kursu.

Par pamatlietām, kā biju solījusi.

Mēs esam parlaments, kas ir ievēlēts kara laikā, un droši vien, ka jautājumi, ar kuriem mēs strādāsim, būs cieši saistīti ar drošību, ekonomikas attīstību, aizsardzību un ārlietām, mūsu ģeopolitisko kursu, ar jautājumiem, kā varam justies droši, kā pasargāt Latviju un kā pasargāt mūsu iedzīvotājus.

Šodien Valsts prezidents, sveicot mūs Saeimas pirmajā sēdē, teica ļoti tieši: Krievija ir drauds eiroatlantiskajai drošībai. Arī NATO dokumenti runā šo pašu skaidro valodu: Krievija ir drauds. Mēs esam sapratuši, ka Krievija šajā karā pret Ukrainu ir agresorvalsts un Baltkrievija – valsts, kas iespējo Krievijas agresiju. Šo formulējumu, kas, manuprāt, ir ļoti precīzs, bija atradusi Latvijas Ārlietu ministrija. Paldies mūsu diplomātiem par precīzu un skaidru valodu.

Tāpēc Valsts prezidents runā par 5 procentiem valsts aizsardzībai. Un tāpēc 14. Saeima ir lēmusi par 5 procentiem valsts aizsardzībai kā investīcijām mūsu drošībā. Mūsu ģeopolitiskais kurss, es esmu pārliecināta, arī šajā Saeimas sasaukumā ir nemainīgs. Un tas ir – stipra NATO, stipra Eiropas Savienība, droša Latvija. Jā, mēs redzam ģeopolitiskus satricinājumus, zināmas zemestrīces, bet tās mums ir jāpārdzīvo un jārod jauni risinājumi.

Šodien, kolēģi, mūs sasniedza kārtējā ziņa par Krievijas kara noziegumiem pret Ukrainu, proti, Krievijas armijas uzbrukumā Harkivai, Harkivas slimnīcai, ir ievainoti 73 cilvēki. Un šādas ziņas mūs sasniedz dienu no dienas, mēnesi no mēneša un jau šobrīd – gadu no gada.

Par pamatlietām. Jā, šajā priekšvēlēšanu periodā iezīmējās vēlme neredzēt šīs pamatlietas – to, ka Krievija ir agresors, ka Baltkrievija iespējo šo agresiju un ka Ukraina šajā gadījumā ir valsts, kas varonīgi aizstāvas, es teiktu, varonīgi sargā visu Rietumu telpu, sargā Eiropas Savienību, sargā NATO, sargā Latviju pret Krievijas ordu virzīšanos uz Rietumiem. Un tas ir jānovērtē.

Vienlaikus, ir jāsaka (un tas arī pieder pie pamatlietām), Ukraina šajā karā ir upuris. Ukraina sargā sevi, bet sargā arī visu Rietumu civilizāciju. Līdz ar to mūsu ģeopolitiskā kursa nemainīga sastāvdaļa ir Krievijas un Baltkrievijas izolēšana, sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju un nemainīgs un stingrs atbalsts Ukrainai. Šajā ģeopolitiskajā situācijā, godātie kolēģi, nav iedomājama šādu sadarbības grupu veidošana ar Krieviju un Baltkrieviju.

Šajā lēmuma projektā ir ļoti skaidra rezolutīvā daļa, kurā (te gan citēšu) ir skaidri teikts, ka Latvijas parlaments "apzinoties, ka sadarbība ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas parlamentiem nav pieļaujama, jo liela daļa Krievijas Valsts domes un Baltkrievijas Nacionālās sapulces deputātu ir iekļauti Eiropas Savienības un ASV sankciju sarakstos par 1) Krimas aneksijas atzīšanu; 2) Doneckas un Luhanskas neatkarības atzīšanu; 3) Zaporižjas, Hersonas, Doneckas un Luhanskas apgabalu aneksiju; 4) represiju atbalstīšanu, cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī par Baltkrievijas režīma līdzdalību Krievijas karā pret Ukrainu, turklāt 46 Krievijas Valsts domes jaunajā sasaukumā ievēlētie deputāti tieši piedalījušies agresijā pret Ukrainu".

Šajā lēmuma projektā tas gan nav minēts, bet tomēr savu kolēģu vārdā, kas ir iesnieguši un parakstījuši šo lēmuma projektu, es teikšu, ka mēs redzam arī šodienas realitāti. Krievijas un Baltkrievijas izvērstais hibrīdkarš pret visu Rietumu telpu ar katru dienu kļūst asāks, jūtamāks, un ar katru dienu šī atļaušanās kļūst daudz bīstamāka. Viens no piemēriem ir migrācijas instrumentalizācija uz mūsu robežām un robežu apdraudējums. Bet šādu piemēru ir daudz. Domāju, par tiem mēs visi esam informēti, tie arī parādās masu medijos.

Līdz ar to rezolutīvā daļa šim lēmuma projektam ir – "paužot solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu" Saeima nolemj:

"1) ar starptautiskajām tiesībām, normām un demokrātiskajām vērtībām nav savienojama deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Krievijas Federācijas parlamentu veidošana Saeimā, kamēr Krievijas Federācija nav izbeigusi starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, izvedusi savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas, pilnībā atjaunojusi Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām un pilnībā atlīdzinājusi Ukrainai par jau izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem;

2) ar starptautiskajām tiesībām, normām un demokrātiskajām vērtībām nav savienojama deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Baltkrievijas Republikas parlamentu veidošana Saeimā, kamēr Baltkrievijas Republika nav izbeigusi starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu un pilnībā atlīdzinājusi Ukrainai par jau izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem".

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Rūdolfs Brēmanis.

R. Brēmanis.

Interesanta situācija! Nudien nebiju plānojis šodien runāt. Arī kakls ciet. Nu, bet te sanāk... tas, ko mēs tagad balsosim... Man likās... šķita, ka tā jau ir krimināli sodāma aktivitāte – mēģināt vispār kaut kādas tādas grupas... nu, iziet uz kontaktu ar šīm divām valstīm.

Izrādās, ka nav. Tātad jūs satraucaties, ka kāds varētu mēģināt? Mēs nudien nebijām plānojuši šādu grupu veidot... vai pat divas. Bet tagad sanāk tā, ka... šis ir saskaņots ar stratēģiskajiem partneriem, piemēram, amerikāņiem, kuri tagad Abū Dabī tiksies ar Krieviju, Ukrainu... Amerika... trīspusējas sarunas, piemēram. Skandināvi veica telefona zvanus... premjers, prezidents... Somijas, Norvēģijas... attiecīgi ar Krievijas amatpersonām.

Labi, tas viens moments, bet vēl ir juridiskais moments. Šis ir lēmuma projekts, un Kārtības rullis tomēr ir augstāks – kā likums, vai ne? Sanāk, ka šim ir tikai tāds konsultatīvs raksturs. Ja kāds grib, var veidot šīs grupas, tikai nevar komunicēt. Tiklīdz kāds sāks komunicēt... es nezinu, ar Krievijas pārstāvjiem... tad automātiski ir krimināllieta. No vienas puses, tas laikam, lai mūs pasargātu... šādus mēģinājumus nemaz neveikt... ja kāds gribēja. Mēs tiešām nebijām plānojuši... ja jūs par to satraucāties. Kāpēc vispār kaut kas tāds ir?

Sanāk jaunos deputātus maldināt... tos, kas nezina. Šim nav nekāds spēks. Kārtības rullis ir augstāks. Var mierīgi veidot, vienīgi nevar tikties... es nezinu... kādā Stambulā vai uz Abū Dabī aizlidot... ar tiem tikties. Es nezinu, kāpēc kaut kas tāds. Bija versija, ka šis tika iesniegts, lai varētu zīmīgi parunāt par Ukrainu. Varēja taču atrast kaut kādu reālistiskāku iemeslu, nevis vienkārši maldināt jaunos... cik?... 60 jaunos deputātus, mani tai skaitā.

Bet mani pakonsultēja juridiski... šim nav nekāda juridiska spēka. Ja gribētu, varētu veidot, vienīgi dabūtu krimināllietu par to, ka veic kontaktus ar šo divu valstu pārstāvjiem. Un tā jau būtu cita lieta.

Kas tad mums te sanāk? Pirmajā dienā mēs sākam ar kaut ko šādu. Lūk, tikai tāpēc mēs iebildām. Un man tāpat nav skaidrs, kas būs, ja tagad amerikāņi teiks, ka... beidziet... es saprotu... kara ministrs... Pentagona šefs Hegsets jau pateica retoriku pieklusināt, pamainīt. Te laikam nolemts neklausīt, iet pret amerikāņiem... paralēli un vienlaicīgi. Līdz ar to amerikāņus... es nezinu, uz ko mēs ceram... ka tagad demokrāti pārņems Kongresu, Senātu.

Nu labi, te kaut kāds Sorosa pirksts darbojas vai kas te notiek? Kas notiks, ja tiešām amerikāņi ies tālāk, panāks kaut kādu miera izlīgumu? Arī ukraiņi piekritīs, Ukraina vienosies ar Krieviju un amerikāņiem, Eiropu informēs par šiem rezultātiem... un tad teiks, ka vajag atjaunot kaut kādas saiknes. Mēs nevarēsim, jo te visi vadīsies pēc šī juridiski vājā, neko neietekmējošā dokumenta. Savukārt Lietuva, Igaunija, tāpat kā skandināvi, teiks: ā, jā, viss ir beidzies, re, karš beidzies, miera izlīgums, viss... aiziet, veidojam sadraudzības grupas! Mēs nevarēsim. Nē, var jau būt, ka labi, ka tā. Mēs tad vēl līdz... nekad neveidosim. Bet nekas.

Labi, dāmas un kungi, ceru, jaunie deputāti, saprotat, ka pirmajā dienā kaut ko šitādu vispār... laikam tāpēc, ka baidījās, ka tiešām kāds nodibinās. Bet mēs pat iedomājušies nebijām kaut ko tādu dibināt pirmajā dienā... uzreiz jau.

Labi, paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Cienījamie kolēģi! Es precizēju, ka Saeimas kārtības rullis nosaka vispārējas tiesības veidot sadarbības grupas, savukārt Saeima ar savu lēmuma projektu nosaka konkrētu veidu, ko mēs darām, ko nedarām. Saeimas lēmumu projekti ir juridiski saistoši visai Saeimai un visiem Saeimas deputātiem.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par atteikšanos no deputātu grupu veidošanas sadarbības veicināšanai ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas parlamentiem"! Lūdzu balsošanas režīmu! (Es iepriekš sajaucu. Tā, kas ir zaļā poga labajā pusē, nav "par", bet tā bija mana pirmā reize ar šo balsošanas iekārtu.) Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 15, atturas – nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Tas arī viss. Esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, cienījamie kolēģi, es jūs informēju, ka Saeimas Prezidijs ir raženi pastrādājis un vienojies, un atbalstījis vairākus lēmumu projektus.

Pirmkārt, ir atbalstīts lēmuma projekts par plānotajiem pasākumiem.

Informēju, ka piektdien, 6. novembrī, pulksten 10.00 – 15. Saeimas deputātu un darbinieku svinīgā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa par godu 1. Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 104. gadadienai.

Trešdien, 11. novembrī, Lāčplēša dienai veltītie pasākumi – ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā, vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos.

Trešdien, 18. novembrī, pulksten 12.00 būs Saeimas svinīgā sēde. Lūdzu, ieplānojiet!

Saeimas Prezidijs ar lēmumiem šodien ir apstiprinājis jauno frakciju izveidošanu.

Ir izveidotas šādas Saeimas frakcijas:

Saeimas frakcija "PROGRESĪVIE",

Saeimas frakcija APVIENOTAIS SARAKSTS,

Saeimas frakcija SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI,

Saeimas frakcija "LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ",

Saeimas frakcija Jaunā Vienotība,

Saeimas frakcija "Nacionālā apvienība".

Līdz ar to šodien pilnā mērā ir sācis strādāt Saeimas Prezidijs, visi simts Saeimas deputāti un sešas Saeimas frakcijas, kā arī esam pieņēmuši lēmuma projektu par sadarbības grupu neveidošanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Cienījamie kolēģi! Vārds Saeimas sekretāres biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāres biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 97, nav reģistrējušies 3 deputāti: Baiba Braže, Ainars Latkovskis un Jānis Vitenbergs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Apsveicu visus ar jauno darba cēlienu! Ceru, ka turpmākos četrus gadus mums veidosies lieliska, cieņpilna un koleģiāla sadarbība.

Lai visiem veiksmīgs vakars!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdi slēdzu.