Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 84

Rīgā 2026. gada 29. oktobrī

Par politiskās partijas "Mēs mainām noteikumus" iesniegto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā"

[1] 2026. gada 16. septembrī politiskā partija "Mēs mainām noteikumus", reģ. Nr. 40008310279, juridiskā adrese: Kuldīgas novads, Kurmāles pagasts, Priedaine, "Atmodas" – 1 (turpmāk – Iesniedzējs), Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza iesniegumu par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" (turpmāk – Likumprojekts) reģistrēšanu ar mērķi organizēt parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai.

[2] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" (turpmāk – Likums) 23. panta ceturto daļu Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) reģistrēt likumprojektu;

2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā konstatēto trūkumu novēršanai;

3) atteikt likumprojekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

Šā panta piektā daļa noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta reģistrāciju, ja:

1) iniciatīvas grupa neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;

2) likumprojekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts.

[3] Likuma 23. panta sestā daļa paredz, ka Centrālā vēlēšanu komisija, lemjot par iniciatīvas grupas iesniegto likumprojektu, var pieprasīt šā jautājuma izlemšanai vajadzīgās ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus.

Centrālā vēlēšanu komisija par Likumprojektu lūdza Iekšlietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli.

Saeimas Juridiskais birojs rakstisku viedokli par to, vai Likumprojekts pēc formas un satura ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78. panta izpratnē, neiesniedza. Taču Saeimas Juridiskais birojs 2026. gada 8. septembrī ir sniedzis viedokli par Iesniedzēja 2026. gada 4. augustā iesniegto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā". Tādējādi, izvērtējot Likumprojektu, būtu lietderīgi apsvērt, kādā mērā šajā viedoklī paustās atziņas ir attiecināmas arī uz Likumprojektu.

[4] Iekšlietu ministrija ir sniegusi viedokli, kas ir balstīts uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] No Likumprojekta nav saprotams, vai, paredzot jaunā tiesiskā regulējuma piemērošanu arī tiem termiņuzturēšanās atļauju pieteikumiem, kuri iesniegti pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās un par kuriem vēl nav pieņemts galīgais lēmums, ir izvērtēts, pirmkārt, vai attiecīgajiem ārzemniekiem ir radusies tiesiskā paļāvība uz konkrētu tiesību saglabāšanu vai īstenošanu, un, otrkārt, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp šo ārzemnieku tiesiskās paļāvības aizsardzību un sabiedrības interesēm, kuru nodrošināšanas labad tiesiskais regulējums tiek grozīts. Vienlaikus Likumprojekts arī neparedz mehānismu, kas saistīts ar tiesiskā regulējuma piemērošanu. Proti, nav noregulēts jautājums par jau samaksātās valsts nodevas atmaksu gadījumos, kad dokumentu izskatīšana pēc grozījumu spēkā stāšanās netiek turpināta. Tāpat nav informācija par to, vai ir izvērtēta Likumprojekta ietekme uz kompetento institūciju resursiem, jo tā iesniegto dokumentu izskatīšanas ietvaros jau var būt veikusi nepieciešamās darbības, tādējādi ieguldot resursus iesniegto dokumentu izvērtēšanā;

[4.2] Ņemot vērā Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas noteikto, nav viennozīmīgi saprotams Likumprojekta iekļautā izņēmuma tvērums, kā arī nepieciešams precizēt valsts nosaukumu, uz kuru pilsoņiem attiecināms izņēmums;

[4.3] Nav saprotams, kādos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju būtu izsniedzama izņēmuma kārtā un kādi kritēriji būtu izmantojami, izvērtējot, vai ir sniegts objektīvs pamatojums termiņuzturēšanās atļaujas nepieciešamībai. Pašreiz Imigrācijas likumā ir noteikti konkrēti tiesiskie pamati termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, savukārt ir pieļaujams, ka piedāvātais tiesiskais regulējums paredz izņēmuma mehānismu no Imigrācijas likuma III nodaļā noteiktā, kura saturs nav noteikts.

Tāpat nav saprotami kritēriji, pēc kuriem iekšlietu ministrs pieņemtu lēmumu par papildu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu. Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums paredz no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetences nodalītu papildu lēmumu pieņemšanas līmeni, bet nav saprotama Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un iekšlietu ministra kompetence, kā tas ir pašreiz paredzēts Imigrācijas likumā, proti, iekšlietu ministrs izņēmuma gadījumos lemj par termiņuzturēšanas atļauju izsniegšanu. Tāpat iekšlietu ministra institūta ieviešana – tiesības pieņemt lēmumu par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu tūkstoš ārzemniekiem, radītu būtisku administratīvo slogu un papildu valsts budžeta līdzekļu nepieciešamību.

Tāpat nav saprotami kvotu uzskaites pamatprincipi.

[4.4] Pašreiz likumdevējs Ministru kabinetam ir deleģējis tiesības noteikt trešās valstis, kuru pilsoņiem ir ierobežota ieceļošana nodarbinātības nolūkā, kā arī maksimālo ārzemnieku skaitu, kas no šīm valstīm kalendāra gada laikā drīkst saņemt vīzu vai uzturēšanās atļauju nodarbinātības nolūkā Latvijā, kā arī ārzemnieku kategorijas un profesijas, uz kurām šis ierobežojums neattiecas.

Savukārt saskaņā ar Likumprojektā noteikto pats likumdevējs nosaka konkrētu maksimālo izsniedzamo termiņuzturēšanās atļauju skaitu kalendārā gadā. Līdz ar to būtu nepieciešams viennozīmīgi nodalīt jautājumus, kurus likumdevējs ir deleģējis noregulēt Ministru kabinetam, no tiem jautājumiem, kurus paredzēts noteikt likuma līmenī.

[4.5] Likumprojektā nostiprinātais tiesiskais regulējums, kas paredz tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļaujas, ja tas izriet no Eiropas Savienības tiesību normām vai citām Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normām, ir vispārīgs un pārāk plašs. Līdz ar to rada juridisko neskaidrību tiesību normas piemērotājiem. Nav saprotams, uz kādu ārzemnieku loku izņēmums attiecas un kādi uzturēšanās tiesību pieprasīšanas tiesiskie pamati ir šajā izņēmumā. Tāpat tas rada iekšējo Likumprojekta tiesību normu nesaskaņotību, jo citā tiesību normā kā atsevišķa grupa ir izcelti augsti kvalificēti darbinieki, kuru ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/1883 (2021. gada 20. oktobris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK.

[4.6] Visā likumprojekta tekstā lietoti jēdzieni, kas Imigrācijas likumā netiek lietoti, proti, termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšana un termiņuzturēšanās atļaujas reģistrēšana.

[5] Centrālās vēlēšanu komisijas 2026. gada 29. oktobra sēdē Iesniedzēja pārstāvis norādīja, ka atsevišķi Iekšlietu ministrijas viedoklī iekļautie argumenti ir ņemami vērā un ka nav iebildumu pret attiecīgu Likumprojekta precizēšanu. Vienlaikus iesniedzēja pārstāvis uzsvēra, ka Likumprojekta mērķis ir noteikt kvotas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai turpmākajos gados.

Iesniedzēja pārstāvis nepiekrita Iekšlietu ministrijas paustajam viedoklim par tiesiskās paļāvības principa piemērošanu, norādot, ka tiesiskā paļāvība var rasties tikai pēc labvēlīga lēmuma izdošanas. Savukārt jautājums par valsts nodevas atmaksu pēc būtības ir tehniska rakstura jautājums, kura regulēšana likuma līmenī nav nepieciešama. Tomēr iesniedzēja pārstāvis neiebilda arī pret šā jautājuma precizēšanu Likumprojektā.

Tāpat Iesniedzēja pārstāvis atzina, ka Likumprojektā iespējams novērst terminoloģiskās nepilnības, tostarp precizēt valstu nosaukumu.

Attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu noteikto kvotu ietvaros Iesniedzēja pārstāvis pauda uzticību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Iekšlietu ministrijas godprātīgai rīcībai, vienlaikus norādot, ka iespējamu pārkāpumu gadījumā ir pieejami tiesiskās aizsardzības mehānismi.

Iesniedzēja pārstāvis arī pauda viedokli, ka spēkā esošais deleģējums Ministru kabinetam var pastāvēt paralēli Likumprojektā paredzētajam regulējumam. Vienlaikus viņš neiebilda pret iespēju, lai mazinātu Ministru kabineta administratīvo slogu, attiecīgo pilnvarojumu nodot iekšlietu ministram.

[6] Centrālās vēlēšanu komisijas 2026. gada 29. oktobra sēdē Iekšlietu ministrijas pārstāvis norādīja, ka Likumprojekts neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Vienlaikus vērsa uzmanību, ka, veidojot imigrācijas politiku, papildus jāņem vērā ne tikai Eiropas Savienības tiesību akti, bet arī citi starptautiskie tiesību instrumenti, tostarp Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, no kuriem izriet virkne valstij saistošu pienākumu. Līdz ar to pilnīga termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas apturēšana vai kvantitatīva ierobežošana varētu nonākt pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

Iekšlietu ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka likumdevējam ir pienākums noteikt skaidru un nepārprotamu tiesisko regulējumu, kas nepieļauj neskaidrības tā piemērošanā un nodrošina izpildvarai pietiekami precīzus rīcības kritērijus. Šajā kontekstā Likumprojektā ietvertais jēdziens "objektīvs pamatojums" ir pārāk plašs un nenoteikts. Vienlaikus Iekšlietu ministrijas pārstāvis vērsa uzmanību uz to, ka Imigrācijas likuma 27. pantā ir skaidri noteikts personu loks un gadījumi, kuros personām ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju.

Papildus Iekšlietu ministrijas pārstāvis nepiekrita Iesniedzēja pārstāvja paustajam viedoklim par tiesiskās paļāvības principa piemērošanu, uzsverot, ka tiesiskā paļāvība izriet no spēkā esošā tiesiskā regulējuma, nevis no labvēlīga administratīvā akta izdošanas.

[7] Izvērtējusi Likumprojektu, iepazinusies ar saņemtajiem viedokļiem un noklausījusies Iesniedzēja pārstāvju argumentus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē:

[7.1] Iesniedzējs ir politisko partiju reģistrā 2021. gada 17. septembrī ar reģistrācijas Nr. 40008310279 reģistrēta politiskā partija. Atbilstoši likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta otrās daļas 1. punktam iniciatīvas grupa var būt politiskā partija. Tādējādi Likumprojekta Iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšanu.

[7.2] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka iesniegtais Likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts.

1) Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79. panta pirmās daļas 5. punktu arī vēlētāju iesniegtajiem likumprojektiem jābūt noformētiem likumprojekta veidā. Līdz ar to kritērijs par to, ka Likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc formas, saprotams tādējādi, ka likumprojektam jābūt noformētam likumprojekta veidā atbilstoši likumprojekta noformēšanai izvirzītajām prasībām. Juridiskās tehnikas prasības, sagatavojot normatīvo aktu projektus, ietvertas Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi". Vienlaikus jāņem vērā, ka formālajām prasībām ir jābūt tikai tik augstām, lai izslēgtu tādus projektus, kuru piemērojamība formālu trūkumu dēļ nav iespējama (piemēram, projekts nav noformēts kā likumprojekts, projekta teksts saturiski ir nesaprotams, tekstā ir loģikas kļūdas u.tml.).¹

Centrālā vēlēšanu komisija pievienojas Iekšlietu ministrijas viedoklī paustajam par Likumprojekta trūkumiem attiecībā uz formas prasībām [4.5]  un [4.6], kā arī [4.2] norādītajam par nepieciešamību precizēt valsts nosaukumu.

Normatīvā akta projekta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes un izklāstot to loģiskā secībā. Normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas un kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās vai pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.

Imigrācijas likums, kas stājās spēkā 2026. gada 15. septembrī, maina termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas termiņus, vairākos gadījumos nosakot divu gadu termiņu, bet vienlaikus atceļot ikgadēju reģistrēšanas pienākumu. Jaunajā regulējumā ir pārskatīti termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas tiesiskie pamati, tai skaitā gan svītrojot, gan papildinot ar atsevišķiem jauniem tiesiskajiem pamatiem. Tāpat jaunajā regulējumā noteikts, kādos gadījumos uz atsevišķu tiesisko pamatu izdodamu termiņuzturēšanās atļauju izdošana var tikt apturēta.

Ar Likumprojektu pārejas noteikumos tiek nostiprināts aizliegums termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai un to pagarināšanai, apturot šīs darbības uz konkrētu laiku līdz 2029. gada 31. decembrim. Tajā pašā laikā Likumprojektā paredzot virkni izņēmumu no šī aizlieguma. Atsevišķi izņēmumi nav definēti atbilstoši tiesību normu juridiskām prasībām un pēc būtības izriet jau no augstāka spēka tiesību normām, tai skaitā Latvijas Republikai saistošajām tiesību normām, piemēram, Likumprojekta 4. pants. Savukārt Likumprojekta 3. panta regulējums attiecībā uz to, kurām trešo valstu pilsoņu grupām, ir piešķiramas termiņuzturēšanās atļaujas, ievērojot noteiktās kvotas, daļēji dublējas ar Likumprojekta 4. panta regulējumu. Šāda regulējuma konstrukcija rada tiesisko nenoteiktību un var apgrūtināt tiesību normu vienveidīgu piemērošanu.

Vienlaikus Likumprojektā paredzētais regulējums rada tiesisku nenoteiktību attiecībā uz Imigrācijas likuma pamattekstā ietverto tiesību normu par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu piemērojamību pārejas periodā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Tiesību norma zaudē savu mērķi, ja tā ir neskaidri, nesaprotami, valodnieciski nenoteikti formulēta. Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā Likumprojekta regulējums nav skaidrs un nepārprotams, tai skaitā lietotā terminoloģija nav konsekventa un precīza. Tādējādi secināms, ka Likumprojekta pieņemšanas gadījumā veidotos sadrumstalots, nepārskatāms un iekšēji pretrunīgs tiesiskais regulējums, kas ir pretrunā ar likumdevēja pienākumu pieņemt savstarpēji saskaņotas tiesību normas, kuras harmoniski darbojas tiesību sistēmas ietvaros.

Papildus Likumprojektā ir arī nebūtiskas juridiskās tehnikas nepilnības, kas pašas par sevi neapgrūtina tiesību normu piemērošanu (piemēram, redakcijas pierakstā nav iekļauts punkta numurs).

Ņemot vērā iepriekš minēto un Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.  un 3. punktu, Centrālā vēlēšanu komisija secina, ka Likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts pēc formas.

2) Kritērijs, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc satura, skaidrojams tā, ka jebkuram likumam pēc sava satura ir jāiekļaujas tiesību sistēmā. Tas nozīmē, ka likumam, pielietojot atzīto tiesību piemērošanas, it sevišķi interpretācijas metodoloģiju, ir jābūt piemērojamam, neradot pretrunu ar juridiskā spēka hierarhijā augstākām vai prioritāri piemērojamām tiesību normām. Pilsoņu kopums, arī izmantojot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības saskaņā ar Satversmes 78. pantu, var virzīt tālāk tikai tādus likumprojektus, kuri pēc sava satura nav pretrunā ar tiesību normu hierarhijā augstākām vai prioritārām normām. Tikai šādi projekti var tikt uzskatīti par pilnīgi izstrādātiem šā panta izpratnē.² Tas nozīmē, ka Likumprojekts pēc sava satura nedrīkst būt pretrunā ne ar Satversmes noteikumiem, ne ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

Centrālā vēlēšanu komisija pievienojas Iekšlietu ministrijas viedoklī paustajam par Likumprojekta trūkumiem attiecībā uz satura prasībām [4.1] un [4.3].

Likumprojektā nav paredzēts atsevišķs spēkā stāšanās datums. Līdz ar to pieņemams, ka Likumprojekts stājas spēkā vispārējā kārtībā. Līdz ar to nozīme ir tam, ka Likumprojekta tiesisko regulējumu paredzēts attiecināt arī uz jau iesniegtiem termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumiem, par kuriem jaunā tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās brīdī iespējams no privātpersonas neatkarīgu iemeslu dēļ vēl nebūtu pieņemts galīgais lēmums. Tādējādi privātpersonas, kuras, paļaujoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu, būtu uzsākušas administratīvo procesu, varētu nonākt atšķirīgā tiesiskajā situācijā no tās, ar kuru tās rēķinājušās termiņuzturēšanās atļauju pieprasījuma iesniegšanas brīdī.

Demokrātiskā tiesiskā valstī, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, to izdevējam ir pienākums vispusīgi un pilnvērtīgi apsvērt un paredzēt saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu.³ Centrālā vēlēšanu komisija arī sēdes laikā neguva pārliecību, ka Iesniedzējs, piedāvājot šādu tiesisko regulējumu, būtu izvērtējis, vai attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju pieteikumiem, par kuriem Likumprojekta spēkā stāšanās brīdī vēl nav pieņemts galīgais lēmums, ir nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp privātpersonu tiesisko paļāvību uz iepriekšējā tiesiskā regulējuma piemērošanu un sabiedrības interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts.

Ar Likumprojektu netiek noteikti konkrēti un pārbaudāmi kritēriji, pamatojoties uz kuriem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei būtu jāizvērtē termiņuzturēšanās atļaujas nepieciešamības objektīvais pamatojums un iekšlietu ministrs lemtu par papildu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu. Līdz ar to secināms, ka Likumprojekta piedāvātais tiesiskais regulējums nerada mehānismu vienveidīgai tiesību normu piemērošanas praksei, kā arī pieļauj privātpersonai nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu vai faktiskās rīcības veikšanu, pamatojoties uz kritērijiem, kas nav nostiprināti ārējos normatīvajos aktos.

No Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp cilvēktiesību ievērošanu publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu.

Izvērtējot Likumprojektu, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka Likumprojekts neiekļaujas tiesību sistēmā un tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajiem tiesiskas valsts pamatprincipiem, tostarp tiesiskās paļāvības, tiesiskās noteiktības un vienlīdzības principam.

Papildus Centrālā vēlēšanu komisija vērš uzmanību uz Likumprojekta tiesiskā regulējuma ietekmi uz Latvijas Republikas spēju izpildīt tai saistošos starptautiskos tiesību aktos noteiktos pienākumus.

Saeimas Juridiskais birojs 2026. gada 8. septembra vēstulē Nr. 142.13/1-27-14/26 "Par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" atbilstību formas un satura prasībām" vērsa uzmanību, ka Eiropas Savienībā tiek veidota kopēja imigrācijas politika nolūkā nodrošināt vienotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Turklāt Eiropas Parlaments un Padome var pieņemt pasākumus, kas attiecas uz kopēju īstermiņa uzturēšanās atļauju politiku. Līdz ar to valsts rīcības brīvību imigrācijas politikas jomā – tai skaitā attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu – ierobežo Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības.

Likumprojekta 4. pantā ir noteikts izņēmums, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai, pagarināšanai, reģistrēšanai vai atkārtotai izsniegšanai noteiktais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, ja tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju izriet no Eiropas Savienības tiesību normām vai citām Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normām. Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā 2026. gada 15. septembrī, ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no 14 Eiropas Savienības direktīvām. Eiropas Savienības direktīvas nav tieši piemērojamas. Eiropas Savienības direktīvas ir tiesību akti, kas nosaka mērķus, kuri jāsasniedz Eiropas Savienības valstīm. Tomēr šo mērķu īstenošana ir dalībvalstu ziņā – katra no tām izstrādā savus tiesību aktus. Dalībvalstīm par saviem valsts īstenošanas pasākumiem ir jāinformē Eiropas Komisija, kas pārliecinās, vai pieņemtais tiesību akts atbilst direktīvas mērķiem un vai tiesību akts ir īstenots un atbilst noteiktajam termiņam. Tādējādi ar Likumprojektu, kurā iekļauts neskaidrs tiesiskais regulējums, tiek radīta ne tikai tiesiskā regulējuma nenoteiktība un sarežģījumi tiesību piemērošanā, bet arī risks, ka Eiropas Komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latvijas Republiku par neatbilstīgu direktīvas transponēšanu vai direktīvas nepareizu piemērošanu.

Tādējādi Centrālā vēlēšanu komisija secina, ka Likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts pēc satura.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta ceturtās daļas 3. punktu, piektās daļas 2. punktu un 23.¹ panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 188. panta pirmo un otro daļu, Centrālā vēlēšanu komisija

atteikt politiskās partijas "Mēs mainām noteikumus", reģistrācijas Nr. 40008310279, iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" reģistrāciju.

Šo lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511).

Pielikumā: likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā".

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja p.i. R. Eglājs

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāra p.i. B. Veisa

LIKUMPROJEKTA INICIATĪVA "NEKONTROLĒTAS IMIGRĀCIJAS IEROBEŽOŠANA"
Grozījumi Imigrācijas likumā

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2026, 167., 119A., 162. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt pārejas noteikumus ar 23. punktu šādā redakcijā:

"Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana un to pagarināšana (tostarp termiņuzturēšanās atļauju reģistrēšana un to atkārtota izsniegšana) ir apturēta līdz 2029. gada 31. decembrim. Šis pārejas noteikumu punkts attiecas arī uz termiņuzturēšanās atļauju pieteikumiem, par kuriem šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās brīdī vēl nav pieņemts galīgais lēmums. Jau izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas paliek spēkā līdz to reģistrācijas vai derīguma termiņa beigām."

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 24. punktu šādā redakcijā:

"Šā likuma pārejas noteikumu 23. punktu nepiemēro Apvienotās Karalistes pilsoņiem. Apvienotās Karalistes pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas turpina izsniegt, reģistrēt un pagarināt atbilstoši šā likuma noteikumiem."

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 25. punktu šādā redakcijā:

"Šā likuma pārejas noteikumu 23. punkta darbības laikā Pārvalde izņēmuma kārtā var izsniegt vai pagarināt termiņuzturēšanās atļauju ne vairāk kā tūkstoš ārzemniekiem kalendāra gadā, ja ir sniegts objektīvs pamatojums termiņuzturēšanās atļaujas nepieciešamībai, tostarp, ja ārzemnieks ir augsti kvalificēts darbinieks. Kad Pārvalde kalendāra gadā ir izsniegusi vai pagarinājusi termiņuzturēšanās atļaujas tūkstoš ārzemniekiem, iekšlietu ministrs ar motivētu rakstveida lēmumu var atļaut izsniegt vai pagarināt termiņuzturēšanās atļaujas vēl ne vairāk kā tūkstoš ārzemniekiem attiecīgajā kalendāra gadā."

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 26. punktu šādā redakcijā:

"Šā likuma pārejas noteikumu 23. punktu nepiemēro termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai, pagarināšanai, reģistrēšanai vai atkārtotai izsniegšanai ārzemniekam, ja tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju izriet no Eiropas Savienības tiesību normām vai citām Latvijas Republikai saistošām starptautisko tiesību normām."