16.pants. Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas savā mājaslapā un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē šādu informāciju:

1) priekšvēlēšanu programmas;

2) visus kandidātu sarakstus un citas šajā likumā minētās ziņas par kandidātiem, izņemot kandidātu personas kodu un 11.panta pirmās daļas 4.punkta "j" apakšpunktā norādīto informāciju;

3) šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju audioformātā;

4) informāciju par vēlēšanu iecirkņu pieejamību vēlētājiem ratiņkrēslā.
(31.10.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

5. pants. Centrālā vēlēšanu komisija likumu un savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, izdod nepieciešamos rīkojumus un instrukcijas, kas tiek publicētas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Lēmumi un rīkojumi stājas spēkā to pieņemšanas dienā, instrukcijas — to publicēšanas dienā. Lēmumi, rīkojumi un instrukcijas ir jāievēro visām vēlēšanu komisijām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām.
(05.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006. likumu, kas stājas spēkā 09.05.2006.)

10. pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija pēc parakstu vākšanas termiņa izbeigšanās saskaita parakstus, konstatē rezultātu, paziņo to Valsts prezidentam un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ja tautas nobalsošanas ierosinājumu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Centrālā vēlēšanu komisija trīs dienu laikā izsludina tautas nobalsošanu.
(2) Tautas nobalsošana par apturētā likuma atcelšanu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tās izsludināšanas dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2003. un 08.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2012.)

25.⁸ pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņo to vēlētāju skaitu, kuri parakstījuši ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, kā arī publicē lēmumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu vai lēmumu nerīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
(2) Dienu, kad rīkojama tautas nobalsošana par Saeimas atsaukšanu, nosaka saskaņā ar šā likuma 12.pantu, bet ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus no dienas, kad Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

24. pants. (1) Ja līdz šā likuma 15.pantā noteiktajam termiņam attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanām nav reģistrēts neviens kandidātu saraksts, ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts vai reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlējamo domes deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija triju dienu laikā pieņem lēmumu pagarināt kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu par 10 dienām. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un izliekams vēlētājiem redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes ēkas. Ja arī pēc termiņa pagarināšanas kandidātu skaits ir mazāks par ievēlējamo domes deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija divu nedēļu laikā izsludina attiecīgās domes atkārtotas vēlēšanas šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) (Izslēgta ar 11.11.2004. likumu)
(3) Ja arī tad netiek pieteikts nepieciešamais kandidātu skaits, attiecīgajā administratīvajā teritorijā izveido pagaidu administrāciju likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Pašvaldības vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām — vēlēšanu zīmēm. Vēlēšanu zīmē norāda:
1) tās domes nosaukumu, kurā vēlēšanas notiek;
1¹) kandidātu saraksta numuru;
2) kandidātu saraksta nosaukumu;
3) pieteikto kandidātu kārtas numuru, vārdu un uzvārdu.
(5) Vēlēšanu zīmē pretī kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.
(6) Pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Vēlēšanu zīmes izsūtāmas tādā skaitā, lai katrs vēlētājs var saņemt vienu vēlēšanu zīmi par attiecīgajā vēlēšanu apgabalā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali pašvaldību vēlēšanu komisijām nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija tās noteiktajā kārtībā.
(7) Vēlēšanu komisija numurē kandidātu sarakstus, izlozes kārtībā nosakot to numurus. Izloze notiek sarakstu reģistrēšanas secībā. Vēlēšanu zīmes izsniegšanai vēlētājiem tiek sakārtotas izlozes noteiktajā secībā.
(8) Vēlēšanu zīmes, aploksnes, vēlētāju saraksti, vēlēšanu kastes un citi vēlēšanu materiāli, sākot ar vēlēšanu pirmo dienu līdz to nodošanai republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai, Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā glabājami ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nodrošinot attiecīgās telpas fizisko vai tehnisko apsardzi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 06.12.1996., 06.04.2000., 11.11.2004., 02.10.2008., 13.12.2012., 14.02.2013., 11.06.2020. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)

1. pants. (1) Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu, tautas nobalsošanas, kā arī pašvaldības domes (turpmāk — dome) vēlēšanu sagatavošanai katrā valstspilsētas pašvaldībā un novada pašvaldībā no vēlētājiem tiek izveidota attiecīgi valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu komisija un novada pašvaldības vēlēšanu komisija (turpmāk — vēlēšanu komisija) 7—15 locekļu sastāvā. Vēlēšanu komisijas locekļu skaitu nosaka attiecīgā dome.
(2) Vēlēšanu un tautas nobalsošanas sarīkošanai valstspilsētu pašvaldībās un novadu pašvaldībās Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos termiņos tiek izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas (turpmāk — iecirkņu komisijas) — katra piecu līdz septiņu locekļu sastāvā.
(3) Vēlēšanu iecirkņu skaitu un to atrašanās vietu pēc pašvaldības domes priekšlikuma apstiprina Centrālā vēlēšanu komisija. Dome paziņojumu par vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietu izliek domes informācijas sniegšanas vietā, bet Centrālā vēlēšanu komisija iecirkņu sarakstu publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
(4) Pašvaldībā, kur ir tikai viens vēlēšanu iecirknis, iecirkņa komisija netiek veidota, un tās pienākumus veic attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija. Pašvaldībā, kur ir divi vēlēšanu iecirkņi, viena iecirkņa komisijas pienākumus veic attiecīgā vēlēšanu komisija, bet otra iecirkņa komisiju izveido Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Pašvaldībā, kur ir trīs vēlēšanu iecirkņi vai vairāk vēlēšanu iecirkņu, iecirkņu komisijas izveido Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā, un attiecīgā vēlēšanu komisija neveic iecirkņa komisijas pienākumus.
(5) Saeimas vēlēšanām, Eiropas Parlamenta vēlēšanām un tautas nobalsošanai, ievērojot vēlēšanu likumu nosacījumus, Centrālā vēlēšanu komisija var izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs:
1) Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs — pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma;
2) uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā, — pēc kuģa īpašnieka priekšlikuma;
3) citās piemērotās vietās — pēc vismaz 36 vēlētāju priekšlikuma.
(6) Vēlēšanu komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā var izveidot vienu iecirkņa komisiju vai vairākas iecirkņa komisijas balsošanas organizēšanai vēlētāju atrašanās vietā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.1998., 02.11.2000., 13.06.2002., 29.01.2004., 13.11.2008., 17.05.2018., 20.12.2018. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.01.2021.)

8. pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kuru konstatē atbilstoši Fizisko personu reģistra datiem četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48. pantā paredzētajā gadījumā,— vēlēšanu izsludināšanas dienā. Ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.

(2) Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka šādi:

1) visu vēlētāju skaitu dala ar skaitli 100;

2) katra vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitu dala ar šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktās dalīšanas iznākumu. Šādi iegūtie veselie skaitļi apzīmē vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu;

3) ja šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktā dalīšanas iznākuma veselo skaitļu summa ir mazāka par 100, ievēlējamo deputātu skaitu palielina par vienu vispirms tajā vēlēšanu apgabalā, kurā daļskaitlis ir vislielākais, pēc tam vēlēšanu apgabalā, kurā ir otrs lielākais daļskaitlis, un tā tālāk, līdz veselo skaitļu summa ir vienāda ar 100;

4) ja divos vēlēšanu apgabalos daļskaitļi ir vienādi, vispirms palielina deputātu skaitu vēlēšanu apgabalā, kurā šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktās dalīšanas rezultātā iegūtais veselais skaitlis ir mazākais;

5) ja divos vēlēšanu apgabalos gan daļskaitļi, gan veselie skaitļi ir vienādi, vēlēšanu apgabalu, kurā palielināms deputātu skaits, nosaka lozējot.

(3) Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaits publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā simt dienas pirms vēlēšanu dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā,— ne vēlāk kā piecdesmit dienas pirms vēlēšanu dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.1998., 06.02.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

15. pants. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai ne vēlāk kā divdesmit dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā,— ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanu dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tiktu publicētas:
1) priekšvēlēšanu programmas;
2) visi kandidātu saraksti, norādot šajā likumā minētās ziņas par katru kandidātu, izņemot kandidāta personas kodu;
3) šā likuma 11.panta 4.punkta “a” un “c” — “i” apakšpunktā minētās ziņas par katru kandidātu;
4) to kandidātu vārdi un uzvārdi, attiecībā uz kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti varētu būt sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.03.1998., 09.05.2002., 30.05.2002., 09.03.2006., 31.03.2010. un 06.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2014.)