Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā

1. pants. 1976. gada 24. februāra Līgums par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, 1987. gada 15. decembra Protokols, ar ko groza Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, 1998. gada 25. jūlija Otrais protokols, ar ko groza Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, un 2010. gada 23. jūlija Trešais protokols, ar ko groza Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā (turpmāk — līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2. pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

3. pants. Līgums stājas spēkā dienā, kad tiek deponēts instruments par pievienošanos līgumam, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar likumu izsludināms līgums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 15. oktobrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 28. oktobrī

LĪGUMS PAR DRAUDZĪBU UN SADARBĪBU
DIENVIDAUSTRUMU ĀZIJĀ

PREAMBULA

Augstās līgumslēdzējas puses,

APZINOTIES pastāvošās vēsturiskās, ģeogrāfiskās un kultūras saites, kas vienojušas to tautas;

APŅĒMUŠĀS veicināt reģionālo mieru un stabilitāti, ievērojot taisnīgumu un tiesiskumu un stiprinot noturību reģiona iekšējās attiecībās;

TIECOTIES stiprināt mieru, draudzību un savstarpējo sadarbību jautājumos, kas skar Dienvidaustrumu Āziju, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu garu un principiem, Desmit principiem, kas pieņemti Āzijas un Āfrikas konferencē Bandungā 1955. gada 25. aprīlī, Deklarāciju par Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas izveidošanu, kas parakstīta Bangkokā 1967. gada 8. augustā, un Deklarāciju, kas parakstīta Kualalumpurā 1971. gada 27. novembrī;

PĀRLIECĪBĀ, ka domstarpību vai strīdu izšķiršana starp to valstīm jāreglamentē ar racionālām, efektīvām un pietiekami elastīgām procedūrām, novēršot negatīvu attieksmi, kas varētu apdraudēt vai kavēt sadarbību;

TICOT nepieciešamībai sadarboties ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, lai pasaulē veicinātu mieru, stabilitāti un saskaņu;

SVINĪGI VIENOJAS noslēgt Līgumu par draudzību un sadarbību.

I NODAĻA
MĒRĶIS UN PRINCIPI

1. pants

Šā līguma mērķis ir veicināt ilgstošu mieru, noturīgu draudzību un sadarbību starp Augsto līgumslēdzēju pušu tautām, lai stiprinātu to spēku un solidaritāti un veidotu ciešākas savstarpējās attiecības.

2. pants

Savstarpējās attiecībās Augstās līgumslēdzējas puses ievēro šādus pamatprincipus:

a) savstarpēja cieņa pret visu valstu neatkarību, suverenitāti, vienlīdzību, teritoriālo integritāti un nacionālo identitāti;

b) ikvienas valsts tiesības pastāvēt kā neatkarīgai valstij bez ārējas iejaukšanās, graujošas darbības vai piespiešanas;

c) neiejaukšanās vienai otras iekšējās lietās;

d) domstarpību vai strīdu risināšana mierīgā ceļā;

e) atteikšanās no spēka draudiem vai spēka lietošanas;

f) efektīva savstarpējā sadarbība.

II NODAĻA
DRAUDZĪBA

3. pants

Lai īstenotu šā līguma mērķi, Augstās līgumslēdzējas puses cenšas veidot un stiprināt tradicionālās, kultūras un vēsturiskās draudzības saiknes, labas kaimiņattiecības un sadarbību, kas tās vieno, un godprātīgi pilda pienākumus, ko tās uzņēmušās ar šo līgumu. Lai veicinātu savstarpējo sapratni, Augstās līgumslēdzējas puses sekmē un atvieglo sakarus un saskarsmi savu tautu starpā.

III NODAĻA
SADARBĪBA

4. pants

Augstās līgumslēdzējas puses veicina aktīvu sadarbību ekonomikas, sociālajā, kultūras, tehniskajā, zinātnes un valsts pārvaldes jomā, kā arī jautājumos, kas skar kopīgus ideālus un centienus nodrošināt starptautisko mieru un stabilitāti reģionā, un citos kopīgu interešu jautājumos.

5. pants

Saskaņā ar 4. pantu Augstās līgumslēdzējas puses gan daudzpusējā, gan divpusējā līmenī pieliek visas pūles, pamatojoties uz vienlīdzības, nediskriminācijas un savstarpēja labuma principiem.

6. pants

Augstās līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai paātrinātu ekonomisko izaugsmi reģionā ar mērķi stiprināt pamatu Dienvidaustrumu Āzijas valstu kopienai, kurā valda pārticība un miers. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses savu tautu savstarpējam labumam sekmē lauksaimniecības un rūpniecības nozaru potenciāla pilnīgāku izmantošanu, tirdzniecības paplašināšanu un ekonomikas infrastruktūras pilnveidošanu. Šajā saistībā tās turpina izmantot visas iespējas ciešai un abpusēji izdevīgai sadarbībai ar citām valstīm, kā arī ar starptautiskajām un reģionālajām organizācijām ārpus reģiona.

7. pants

Lai panāktu sociālo taisnīgumu un celtu reģiona tautu dzīves līmeni, Augstās līgumslēdzējas puses pastiprina ekonomisko sadarbību. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses pieņem atbilstīgas reģionālās stratēģijas ekonomikas attīstībai un savstarpējai palīdzībai.

8. pants

Augstās līgumslēdzējas puses cenšas veidot ciešāko sadarbību iespējami plašā mērogā un sniegt savstarpējo palīdzību, nodrošinot mācību un pētniecības iespējas sociālajā, kultūras, tehniskajā, zinātnes un valsts pārvaldes jomā.

9. pants

Augstās līgumslēdzējas puses tiecas veicināt sadarbību, lai sekmētu mieru, saskaņu un stabilitāti reģionā. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses regulāri sazinās un apspriežas par starptautiskiem un reģionāliem jautājumiem, lai saskaņotu savu nostāju, rīcību un politiku.

10. pants

Neviena no Augstajām līgumslēdzējām pusēm nekādā veidā nepiedalās darbībās, kas apdraud citas Augstās līgumslēdzējas puses politisko un ekonomisko stabilitāti, suverenitāti vai teritoriālo integritāti.

11. pants

Lai saglabātu savu nacionālo identitāti, Augstās līgumslēdzējas puses cenšas stiprināt savu valstu noturību politiskajā, ekonomiskajā, sociālās un kultūras, kā arī drošības jomā atbilstoši saviem ideāliem un centieniem bez ārējas iejaukšanās un iekšējām graujošām darbībām.

12. pants

Tiecoties panākt reģiona labklājību un drošību, Augstās līgumslēdzējas puses sadarbojas visās jomās, lai veicinātu reģiona noturību, kura balstīta uz pašpaļāvības, pašpietiekamības, savstarpējas cieņas, sadarbības un solidaritātes principiem, kas ir pamats stiprai un dzīvotspējīgai Dienvidaustrumu Āzijas valstu kopienai.

IV NODAĻA
STRĪDU IZŠĶIRŠANA MIERĪGĀ CEĻĀ

13. pants

Augstās līgumslēdzējas puses apliecina apņēmību un rīkojas labā ticībā, lai novērstu strīdu rašanos. Ja rodas strīdi jautājumos, kas tās skar tieši, jo īpaši strīdi, kas traucētu mieram un saskaņai reģionā, tās atturas no spēka draudiem vai spēka lietošanas un šādus strīdus savā starpā vienmēr risina draudzīgu sarunu ceļā.

14. pants

Lai strīdus izšķirtu reģionālu procesu ietvaros, Augstās līgumslēdzējas puses izveido pastāvīgu Augsto padomi, kurā katru Augsto līgumslēdzēju pusi pārstāv ministra līmeņa pārstāvis, lai izvērtētu tos strīdus vai situācijas, kas traucētu mieram un saskaņai reģionā.

15. pants

Ja tiešās sarunās neizdodas panākt risinājumu, Augstā padome izskata strīdu vai situāciju un iesaistītajām pusēm iesaka piemērotus strīda izšķiršanas līdzekļus, piemēram, starpniecību, mediāciju, izmeklēšanu vai samierināšanu. Tomēr Augstā padome var piedāvāt savu starpniecību vai, strīdā iesaistītajām pusēm vienojoties, darboties kā mediācijas, izmeklēšanas vai samierināšanas komiteja. Ja Augstā padome to uzskata par nepieciešamu, tā iesaka atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu strīda vai situācijas saasināšanos.

16. pants

Šajā nodaļā iepriekš izklāstītos noteikumus strīdam nepiemēro, ja vien visas strīdā iesaistītās puses nav vienojušās par to piemērošanu. Tomēr tas neliedz citām Augstajām līgumslēdzējām pusēm, kuras nav strīdā iesaistītās puses, sniegt visu iespējamo palīdzību šā strīda izšķiršanā. Strīdā iesaistītajām pusēm šādi palīdzības piedāvājumi jāuztver labvēlīgi.

17. pants

Šā līguma noteikumi neliedz izmantot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 33. panta pirmajā punktā paredzētos miermīlīgas strīdu izšķiršanas līdzekļus. Augstās līgumslēdzējas puses, kas ir strīdā iesaistītās puses, jāmudina censties atrisināt strīdu draudzīgu sarunu ceļā, pirms tās izmanto citas Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos paredzētās procedūras.

V NODAĻA
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

18. pants

Šo līgumu paraksta Indonēzijas Republika, Malaizija, Filipīnu Republika, Singapūras Republika un Taizemes Karaliste. Šo līgumu ratificē saskaņā ar katras parakstītājvalsts noteikto konstitucionālo procedūru.

Šim līgumam var pievienoties arī citas Dienvidaustrumu Āzijas valstis.

19. pants

Šis līgums stājas spēkā dienā, kad parakstītājvalstu valdībām, kuras noteiktas par šā līguma un ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu depozitāriem, ir ticis deponēts piektais ratifikācijas dokuments.

20. pants

Šis līgums ir izstrādāts Augsto līgumslēdzēju pušu oficiālajās valodās, un visi teksti ir vienlīdz autentiski. Tiek sagatavots kopīgi saskaņots šā līguma teksta tulkojums angļu valodā. Jebkādas vienotā teksta interpretācijas atšķirības atrisina pārrunu ceļā.

TO APLIECINOT, Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas šo līgumu un tam uzspiedušas savus zīmogus.

Denpasarā, Bali salā, tūkstoš deviņi simti septiņdesmit sestā gada divdesmit ceturtajā februārī.

Untuk Republik Indonesia Bagi Pihak Republik Indonesia Para sa Republika ng lndonesya Indonēzijas Republikas vārdā –	Suharto [Soeharto], prezidents
Untuk Malaysia Bagi Pihak Malaysia Para sa Malaysia Malaizijas vārdā –	Datuks Huseins Onns [Hussein Onn], ministru prezidents
Untuk Republik Pilipina Bagi Pihak Republik Filipina Para sa Republika ng Pilipinas Filipīnu Republikas vārdā –	Ferdinands E. Markoss [Fordinand E. Marcos], prezidents
Untuk Republik Singapura Bagi Pihak Republik Singapura Para sa Republika ng Singapore Singapūras Republikas vārdā –	Lī Kuans Jū [Lee Kuan Yew], ministru prezidents
Untuk Kerajaan Thailand Bagi Pihak Thailand Para sa Kaharian ng Thailand Taizemes Karalistes vārdā –	Kukrits Pramojs [Kukrit Pramoj], ministru prezidents

PROTOKOLS, AR KO GROZA LĪGUMU PAR DRAUDZĪBU UN SADARBĪBU DIENVIDAUSTRUMU ĀZIJĀ

BRUNEJAS DARUSALAMAS VALDĪBA,

INDONĒZIJAS REPUBLIKAS VALDĪBA,

MALAIZIJAS VALDĪBA,

FILIPĪNU REPUBLIKAS VALDĪBA,

SINGAPŪRAS REPUBLIKAS VALDĪBA UN

TAIZEMES KARALISTES VALDĪBA,

TIECOTIES turpināt attīstīt sadarbību ar visām miermīlīgajām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, jo īpaši ar Dienvidaustrumu Āzijas reģiona kaimiņvalstīm;

ŅEMOT VĒRĀ Līguma par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, kas parakstīts Denpasarā, Bali salā, 1976. gada 24. februārī (turpmāk – "Draudzības līgums"), preambulas 5. punktu, kurā norādīta nepieciešamība sadarboties ar visām miermīlīgajām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, lai pasaulē veicinātu mieru, stabilitāti un saskaņu;

VIENOJAS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Draudzības līguma 18. pantu groza šādi:

"Šo līgumu paraksta Indonēzijas Republika, Malaizija, Filipīnu Republika, Singapūras Republika un Taizemes Karaliste. Šo līgumu ratificē saskaņā ar katras parakstītājvalsts noteikto konstitucionālo procedūru.

Šim līgumam var pievienoties arī citas Dienvidaustrumu Āzijas valstis.

Šim līgumam var pievienoties arī valstis ārpus Dienvidaustrumu Āzijas, ja tam piekrīt visas tās Dienvidaustrumu Āzijas valstis, kas ir šā līguma parakstītājas, un Bruneja Darusalama."

2. pants

Draudzības līguma 14. pantu groza šādi:

"Lai strīdus izšķirtu reģionālu procesu ietvaros, Augstās līgumslēdzējas puses izveido pastāvīgu Augsto padomi, kurā katru Augsto līgumslēdzēju pusi pārstāv ministra līmeņa pārstāvis, lai izvērtētu tos strīdus vai situācijas, kas traucētu mieram un saskaņai reģionā.

Tomēr šo pantu attiecībā uz valstīm ārpus Dienvidaustrumu Āzijas, kuras pievienojušās Līgumam, piemēro tikai tad, ja attiecīgā valsts ir tieši iesaistīta strīdā, kas atrisināms reģionālo procesu ietvaros."

3. pants

Šo protokolu ratificē, un tas stājas spēkā dienā, kad deponēti visi Augsto līgumslēdzēju pušu ratifikācijas dokumenti.

Manilā, tūkstoš deviņi simti astoņdesmit septītā gada piecpadsmitajā decembrī.

OTRAIS PROTOKOLS, AR KO GROZA LĪGUMU PAR DRAUDZĪBU UN SADARBĪBU DIENVIDAUSTRUMU ĀZIJĀ

Brunejas Darusalamas valdība,

Kambodžas Karalistes valdība,

Indonēzijas Republikas valdība,

Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas valdība,

Malaizijas valdība,

Mjanmas Savienības valdība,

Filipīnu Republikas valdība,

Singapūras Republikas valdība,

Taizemes Karalistes valdība,

Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdība,

Papua-Jaungvinejas valdība,

turpmāk sauktas par Augstajām līgumslēdzējām pusēm,

TIECOTIES nodrošināt, ka tiek pienācīgi paplašināta sadarbība ar visām miermīlīgajām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, jo īpaši ar Dienvidaustrumu Āzijas reģiona kaimiņvalstīm;

ŅEMOT VĒRĀ Līguma par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, kas parakstīts Denpasarā, Bali salā, 1976. gada 24. februārī (turpmāk – "Draudzības līgums"), preambulas 5. apsvērumu, kurā norādīta nepieciešamība sadarboties ar visām miermīlīgajām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, lai pasaulē veicinātu mieru, stabilitāti un saskaņu,

VIENOJAS PAR TURPMĀKO.

I pants

Draudzības līguma 18. panta 3. daļu groza šādi:

"Šim līgumam var pievienoties arī valstis ārpus Dienvidaustrumu Āzijas, ja tam piekrīt visas Dienvidaustrumu Āzijas valstis, proti, Bruneja Darusalama, Kambodžas Karaliste, Indonēzijas Republika, Laosas Tautas Demokrātiskā Republika, Malaizija, Mjanmas Savienība, Filipīnu Republika, Singapūras Republika, Taizemes Karaliste un Vjetnamas Sociālistiskā Republika."

2. pants

Šo protokolu ratificē, un tas stājas spēkā dienā, kad deponēti visi Augsto līgumslēdzēju pušu ratifikācijas dokumenti.

Manilā, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit astotā gada divdesmit piektajā jūlijā.

Brunejas Darusalamas vārdā – PRINCIS MUHAMMADS BOLKIJĀHS [MOHAMED BOLKIAH], ārlietu ministrs	Mjanmas Savienības vārdā – U ONS DŽAO [U OHN GYAW], ārlietu ministrs
Kambodžas Karalistes vārdā – ČEMS VIDJA [CHEM WIDHYA], Kambodžas Karaliskās valdības īpašais sūtnis	Filipīnu Republikas vārdā – DOMINGO L. SJAZONS [DOMINGO L. SIAZON], JAUN., ārlietu sekretārs
Indonēzijas Republikas vārdā – ALI ALATASS [ALI ALATAS], ārlietu ministrs	Singapūras Republikas vārdā – S. DŽAJAKUMARS [S. JAYAKUMAR], ārlietu ministrs
Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas vārdā – SOMSAVATS LENGSAVADS [SOMSAVAT LENGSAVAD], ministru prezidenta vietnieks un ārlietu ministrs	Taizemes Karalistes vārdā – SURINS PITSUVANS [SURIN PITSUWAN], ārlietu ministrs
Malaizijas vārdā – DATUKS SERI ABDULLĀHS HADŽI AHMADS BADAVI [SERIABDULLAH AHMAD BADAWI], ārlietu ministrs	Vjetnamas Sociālistiskās Republikas vārdā – UENS MANS KAMS [NGUYEN MANH CAM], ministru prezidenta vietnieks un ārlietu ministrs
Papua-Jaungvinejas vārdā – ROJS JAKI [ROY YAKI], ārlietu ministrs

TREŠAIS PROTOKOLS, AR KO GROZA LĪGUMU PAR DRAUDZĪBU UN SADARBĪBU DIENVIDAUSTRUMU ĀZIJĀ

Bruneja Darusalama,

Kambodžas Karaliste,

Indonēzijas Republika,

Laosas Tautas Demokrātiskā Republika,

Malaizija,

Mjanmas Savienība,

Filipīnu Republika,

Singapūras Republika,

Taizemes Karaliste,

Vjetnamas Sociālistiskā Republika,

Austrālijas Savienība,

Bangladešas Tautas Republika,

Ķīnas Tautas Republika,

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika,

Francijas Republika,

Indijas Republika,

Japāna,

Mongolija,

Jaunzēlande,

Pakistānas Islama Republika,

Papua-Jaungvineja,

Korejas Republika,

Krievijas Federācija,

Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika,

Austrumtimoras Demokrātiskā Republika,

Turcijas Republika,

Amerikas Savienotās Valstis,

turpmāk sauktas par Augstajām līgumslēdzējām pusēm,

TIECOTIES nodrošināt, ka tiek pienācīgi paplašināta sadarbība ar visām miermīlīgajām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, jo īpaši ar Dienvidaustrumu Āzijas reģiona kaimiņvalstīm, kā arī ar reģionālām organizācijām, kuru dalībvalstis ir tikai suverēnas valstis;

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā, kas parakstīts Denpasarā, Bali salā, 1976. gada 24. februārī (turpmāk – "Draudzības līgums"), preambulas 5. apsvērumu, kurā norādīta nepieciešamība sadarboties ar visām miermīlīgajām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, lai pasaulē veicinātu mieru, stabilitāti un saskaņu,

VIENOJAS PAR TURPMĀKO.

1. PANTS

Draudzības līguma 18. panta 3. daļu groza šādi:

"Šim Līgumam var pievienoties valstis ārpus Dienvidaustrumu Āzijas un reģionālās organizācijas, kuru dalībvalstis ir tikai suverēnas valstis, ar nosacījumu, ka tam piekrīt visas Dienvidaustrumu Āzijas valstis, proti, Bruneja Darusalama, Kambodžas Karaliste, Indonēzijas Republika, Laosas Tautas Demokrātiskā Republika, Malaizija, Mjanmas Savienība, Filipīnu Republika, Singapūras Republika, Taizemes Karaliste un Vjetnamas Sociālistiskā Republika."

2. PANTS

Draudzības līguma 14. panta 2. daļu groza šādi:

"Tomēr šo pantu attiecībā uz Augstajām līgumslēdzējām pusēm ārpus Dienvidaustrumu Āzijas piemēro tikai gadījumā, ja attiecīgā Augstā līgumslēdzēja puse ir tieši iesaistīta strīdā, kas atrisināms reģionālo procesu ietvaros."

3. PANTS

Šo protokolu ratificē, un tas stājas spēkā dienā, kad deponēti visi Augsto līgumslēdzēju pušu ratifikācijas dokumenti.

SAGATAVOTS Hanojā, Vjetnamā, divi tūkstoši desmitā gada divdesmit trešajā jūlijā vienā eksemplārā angļu valodā.

Brunejas Darusalamas vārdā –

MUHAMMADS BOLKIJĀHS [MOHAMED BOLKIAH],
ārlietu un tirdzniecības ministrs

Kambodžas Karalistes vārdā –

HORS NAMHONGS [HOR NAMHONG],
ministru prezidenta vietnieks un ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrs

Indonēzijas Republikas vārdā –

DR. R. M. MARTIJS M. NATALEGAVA [R. M. MARTY M. NATALEGAWA],
ārlietu ministrs

Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas vārdā –

DR. TONGLUNS SISULITS [THONGLOUN SISOULITH],
ministru prezidenta vietnieks un ārlietu ministrs

Malaizijas vārdā –

DATO SRI ANIFA AMANS [SRI ANIFAH AMAN],
Malaizijas ārlietu ministrs

Mjanmas Savienības vārdā –

NJANS VINS [NYAN WIN],
ārlietu ministrs

Filipīnu Republikas vārdā –

ERLINDA F. BASILIO [ERLINDA F. BASILIO],
Ārlietu sekretāra vietniece

Singapūras Republikas vārdā –

DŽORDŽS JUNGS BŪNS ŠEO [GEORGE YONG-BOON YEO],
ārlietu ministrs

Taizemes Karalistes vārdā –

KASITS PIROMJA [KASIT PIROMYA],
ārlietu ministrs

Vjetnamas Sociālistiskās Republikas vārdā –

DR. FAMS ZA HAMS [PHAM GIA KHIEM],
ministru prezidenta vietnieks un ārlietu ministrs

Austrālijas Savienības vārdā –

DŽILIANA BĒRDA [GILLIAN BIRD],
vēstniece ASEAN valstīs

Bangladešas Tautas Republikas vārdā –

DIPU MONI NAVAZA [DIPU MONI NAWAZ],
ārlietu ministre

Ķīnas Tautas Republikas vārdā –

JANGS DZJEČI [YANG JIECHI],
ārlietu ministrs

Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas vārdā –

PAKS UIČUŅS [PAK UI-CHUN],
ārlietu ministrs

Francijas Republikas vārdā –

ŽANS FRANSUĀ ŽIRO [JEAN-FRANCOIS GIRAULT],
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Vjetnamā

Indijas Republikas vārdā –

PRENĪTA KAURA [PRENEET KAUR],
ārlietu valsts ministre

Japānas vārdā –

KATSUIA OKADA [KATSUYA OKADA],
ārlietu ministrs

Mongolijas vārdā –

ZANDANŠATARS GOMBODŽAVS [ZANDANSHATAR GOMBOJAV],
ārlietu un tirdzniecības ministrs

Jaunzēlandes vārdā –

MARIJS MAKALIJS [MURRAY McCULLY],
ārlietu ministrs

Pakistānas Islama Republikas vārdā –

MAHDUMS ŠA MAHMUDS KUREŠI [MAKHDOOM SHAH MAHMOOD QURESHI],
ārlietu ministrs

Papua-Jaungvinejas vārdā –

KRISTOFERS S. MERO [CHRISTOPHER S. MERO],
ārlietu, tirdzniecības un imigrācijas lietu ministra īpašais sūtnis

Korejas Republikas vārdā –

JU MJONGHVANS [YU MYUNG-HWAN],
ārlietu un tirdzniecības ministrs

Krievijas Federācijas vārdā –

SERGEJS LAVROVS [SERGEY LAVROV],
ārlietu ministrs

Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas vārdā –

GITANDŽANS GUNAVARDENA [GITANJANA GUNAWARDENA],
ārlietu ministra vietnieks

Austrumtimoras Demokrātiskās Republikas vārdā –

ZAKARĪAŠS ALBĀNU DA KOŠTA [ZACARIAS ALBANO DA COSTA],
ārlietu ministrs

Turcijas Republikas vārdā –

AHMETS DAVUTOLU [AHMET DAVUTOGLU],
ārlietu ministrs

Amerikas Savienoto Valstu vārdā –

HILARIJA RODEMA KLINTONE [HILLARY RODHAM CLINTON],

valsts sekretāre