Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

1. pants. 1954. gada 14. maija Hāgas konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 1999. gada 26. marta Otrais protokols (turpmāk — Protokols) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2. pants. Protokola saistību izpildi koordinē Kultūras ministrija un Aizsardzības ministrija.

3. pants. Protokols stājas spēkā tā 43. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar likumu izsludināms Protokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 15. oktobrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 28. oktobrī

26 March 1999 The Hague, Netherlands

The Parties, 

Conscious of the need to improve the protection of cultural property in the event of armed conflict and to establish an enhanced system of protection for specifically designated cultural property; 

Reaffirming the importance of the provisions of the Convention for the Protection of Cultural Property in the Event of Armed Conflict, done at the Hague on 14 May 1954, and emphasizing the necessity to supplement these provisions through measures to reinforce their implementation; 

Desiring to provide the High Contracting Parties to the Convention with a means of being more closely involved in the protection of cultural property in the event of armed conflict by establishing appropriate procedures therefor; 

Considering that the rules governing the protection of cultural property in the event of armed conflict should reflect developments in international law; 

Affirming that the rules of customary international law will continue to govern questions not regulated by the provisions of this Protocol; 

For the purposes of this Protocol: 

(a) "Party" means a State Party to this Protocol; 

(b) "cultural property" means cultural property as defined in Article 1 of the Convention; 

(c) "Convention" means the Convention for the Protection of Cultural Property in the Event of Armed Conflict, done at The Hague on 14 May 1954; 

(d) "High Contracting Party" means a State Party to the Convention; 

(e) "enhanced protection" means the system of enhanced protection established by Articles 10 and 11; 

(f) "military objective" means an object which by its nature, location, purpose, or use makes an effective contribution to military action and whose total or partial destruction, capture or neutralisation, in the circumstances ruling at the time, offers a definite military advantage; 

(g) "illicit" means under compulsion or otherwise in violation of the applicable rules of the domestic law of the occupied territory or of international law. 

(h) "List" means the International List of Cultural Property under Enhanced Protection established in accordance with Article 27, sub-paragraph 1(b); 

(i) "Director-General" means the Director-General of UNESCO; 

(j) "UNESCO" means the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization; 

(k) "First Protocol" means the Protocol for the Protection of Cultural Property in the Event of Armed Conflict done at The Hague on 14 May 1954; 

This Protocol supplements the Convention in relations between the Parties. 

1. In addition to the provisions which shall apply in time of peace, this Protocol shall apply in situations referred to in Article 18 paragraphs 1 and 2 of the Convention and in Article 22 paragraph 1. 

2. When one of the parties to an armed conflict is not bound by this Protocol, the Parties to this Protocol shall remain bound by it in their mutual relations. They shall furthermore be bound by this Protocol in relation to a State party to the conflict which is not bound by it, if the latter accepts the provisions of this Protocol and so long as it applies them. 

The application of the provisions of Chapter 3 of this Protocol is without prejudice to: 

(a) the application of the provisions of Chapter I of the Convention and of Chapter 2 of this Protocol; 

(b) the application of the provisions of Chapter II of the Convention save that, as between Parties to this Protocol or as between a Party and a State which accepts and applies this Protocol in accordance with Article 3 paragraph 2, where cultural property has been granted both special protection and enhanced protection, only the provisions of enhanced protection shall apply. 

Preparatory measures taken in time of peace for the safeguarding of cultural property against the foreseeable effects of an armed conflict pursuant to Article 3 of the Convention shall include, as appropriate, the preparation of inventories, the planning of emergency measures for protection against fire or structural collapse, the preparation for the removal of movable cultural property or the provision for adequate in situ protection of such property, and the designation of competent authorities responsible for the safeguarding of cultural property. 

With the goal of ensuring respect for cultural property in accordance with Article 4 of the Convention: 

(a) a waiver on the basis of imperative military necessity pursuant to Article 4 paragraph 2 of the Convention may only be invoked to direct an act of hostility against cultural property when and for as long as: 

i. that cultural property has, by its function, been made into a military objective; and 

ii. there is no feasible alternative available to obtain a similar military advantage to that offered by directing an act of hostility against that objective; 

(b) a waiver on the basis of imperative military necessity pursuant to Article 4 paragraph 2 of the Convention may only be invoked to use cultural property for purposes which are likely to expose it to destruction or damage when and for as long as no choice is possible between such use of the cultural property and another feasible method for obtaining a similar military advantage; 

(c) the decision to invoke imperative military necessity shall only be taken by an officer commanding a force the equivalent of a battalion in size or larger, or a force smaller in size where circumstances do not permit otherwise; 

(d) in case of an attack based on a decision taken in accordance with sub-paragraph (a), an effective advance warning shall be given whenever circumstances permit. 

Without prejudice to other precautions required by international humanitarian law in the conduct of military operations, each Party to the conflict shall: 

(a) do everything feasible to verify that the objectives to be attacked are not cultural property protected under Article 4 of the Convention; 

(b) take all feasible precautions in the choice of means and methods of attack with a view to avoiding, and in any event to minimizing, incidental damage to cultural property protected under Article 4 of the Convention; 

(c) refrain from deciding to launch any attack which may be expected to cause incidental damage to cultural property protected under Article 4 of the Convention which would be excessive in relation to the concrete and direct military advantage anticipated; and 

(d) cancel or suspend an attack if it becomes apparent: 

i. that the objective is cultural property protected under Article 4 of the Convention; 

ii. that the attack may be expected to cause incidental damage to cultural property protected under Article 4 of the Convention which would be excessive in relation to the concrete and direct military advantage anticipated. 

The Parties to the conflict shall, to the maximum extent feasible: 

(a) remove movable cultural property from the vicinity of military objectives or provide for adequate in situ protection; 

(b) avoid locating military objectives near cultural property. 

1. Without prejudice to the provisions of Articles 4 and 5 of the Convention, a Party in occupation of the whole or part of the territory of another Party shall prohibit and prevent in relation to the occupied territory: 

(a) any illicit export, other removal or transfer of ownership of cultural property; 

(b) any archaeological excavation, save where this is strictly required to safeguard, record or preserve cultural property; 

(c) any alteration to, or change of use of, cultural property which is intended to conceal or destroy cultural, historical or scientific evidence. 

2. Any archaeological excavation of, alteration to, or change of use of, cultural property in occupied territory shall, unless circumstances do not permit, be carried out in close co-operation with the competent national authorities of the occupied territory. 

Cultural property may be placed under enhanced protection provided that it meets the following three conditions: 

(a) it is cultural heritage of the greatest importance for humanity; 

(b) it is protected by adequate domestic legal and administrative measures recognising its exceptional cultural and historic value and ensuring the highest level of protection; 

(c) it is not used for military purposes or to shield military sites and a declaration has been made by the Party which has control over the cultural property, confirming that it will not be so used. 

1. Each Party should submit to the Committee a list of cultural property for which it intends to request the granting of enhanced protection.

2. The Party which has jurisdiction or control over the cultural property may request that it be included in the List to be established in accordance with Article 27 sub-paragraph 1(b). This request shall include all necessary information related to the criteria mentioned in Article 10. The Committee may invite a Party to request that cultural property be included in the List. 

3. Other Parties, the International Committee of the Blue Shield and other non-governmental organisations with relevant expertise may recommend specific cultural property to the Committee. In such cases, the Committee may decide to invite a Party to request inclusion of that cultural property in the List. 

4. Neither the request for inclusion of cultural property situated in a territory, sovereignty or jurisdiction over which is claimed by more than one State, nor its inclusion, shall in any way prejudice the rights of the parties to the dispute. 

5. Upon receipt of a request for inclusion in the List, the Committee shall inform all Parties of the request. Parties may submit representations regarding such a request to the Committee within sixty days. These representations shall be made only on the basis of the criteria mentioned in Article 10. They shall be specific and related to facts. The Committee shall consider the representations, providing the Party requesting inclusion with a reasonable opportunity to respond before taking the decision. When such representations are before the Committee, decisions for inclusion in the List shall be taken, notwithstanding Article 26, by a majority of four-fifths of its members present and voting. 

6. In deciding upon a request, the Committee should ask the advice of governmental and non-governmental organisations, as well as of individual experts. 

7. A decision to grant or deny enhanced protection may only be made on the basis of the criteria mentioned in Article 10. 

8. In exceptional cases, when the Committee has concluded that the Party requesting inclusion of cultural property in the List cannot fulfil the criteria of Article 10 sub-paragraph (b), the Committee may decide to grant enhanced protection, provided that the requesting Party submits a request for international assistance under Article 32. 

9. Upon the outbreak of hostilities, a Party to the conflict may request, on an emergency basis, enhanced protection of cultural property under its jurisdiction or control by communicating this request to the Committee. The Committee shall transmit this request immediately to all Parties to the conflict. In such cases the Committee will consider representations from the Parties concerned on an expedited basis. The decision to grant provisional enhanced protection shall be taken as soon as possible and, notwithstanding Article 26, by a majority of four-fifths of its members present and voting. Provisional enhanced protection may be granted by the Committee pending the outcome of the regular procedure for the granting of enhanced protection, provided that the provisions of Article 10 sub-paragraphs (a) and (c) are met. 

10. Enhanced protection shall be granted to cultural property by the Committee from the moment of its entry in the List. 

11. The Director-General shall, without delay, send to the Secretary-General of the United Nations and to all Parties notification of any decision of the Committee to include cultural property on the List. 

The Parties to a conflict shall ensure the immunity of cultural property under enhanced protection by refraining from making such property the object of attack or from any use of the property or its immediate surroundings in support of military action. 

1. Cultural property under enhanced protection shall only lose such protection: 

(a) if such protection is suspended or cancelled in accordance with Article 14; or 

(b) if, and for as long as, the property has, by its use, become a military objective. 

2. In the circumstances of sub-paragraph 1(b), such property may only be the object of attack if: 

(a) the attack is the only feasible means of terminating the use of the property referred to in sub-paragraph 1(b); 

(b) all feasible precautions are taken in the choice of means and methods of attack, with a view to terminating such use and avoiding, or in any event minimising, damage to the cultural property; 

(c) unless circumstances do not permit, due to requirements of immediate self-defence: 

(i) the attack is ordered at the highest operational level of command; 

(ii) effective advance warning is issued to the opposing forces requiring the termination of the use referred to in sub-paragraph 1(b); and 

(iii) Reasonable time is given to the opposing forces to redress the situation. 

1. Where cultural property no longer meets any one of the criteria in Article 10 of this Protocol, the Committee may suspend its enhanced protection status or cancel that status by removing that cultural property from the List. 

2. In the case of a serious violation of Article 12 in relation to cultural property under enhanced protection arising from its use in support of military action, the Committee may suspend its enhanced protection status. Where such violations are continuous, the Committee may exceptionally cancel the enhanced protection status by removing the cultural property from the List. 

3. The Director-General shall, without delay, send to the Secretary-General of the United Nations and to all Parties to this Protocol notification of any decision of the Committee to suspend or cancel the enhanced protection of cultural property. 

4. Before taking such a decision, the Committee shall afford an opportunity to the Parties to make their views known.

1. Any person commits an offence within the meaning of this Protocol if that person intentionally and in violation of the Convention or this Protocol commits any of the following acts: 

(a) making cultural property under enhanced protection the object of attack; 

(b) using cultural property under enhanced protection or its immediate surroundings in support of military action; 

(c) extensive destruction or appropriation of cultural property protected under the Convention and this Protocol; 

(d) making cultural property protected under the Convention and this Protocol the object of attack; 

(e) theft, pillage or misappropriation of, or acts of vandalism directed against cultural property protected under the Convention. 

2. Each Party shall adopt such measures as may be necessary to establish as criminal offences under its domestic law the offences set forth in this Article and to make such offences punishable by appropriate penalties. When doing so, Parties shall comply with general principles of law and international law, including the rules extending individual criminal responsibility to persons other than those who directly commit the act. 

1. Without prejudice to paragraph 2, each Party shall take the necessary legislative measures to establish its jurisdiction over offences set forth in Article 15 in the following cases: 

(a) when such an offence is committed in the territory of that State; 

(b) when the alleged offender is a national of that State; 

(c) in the case of offences set forth in sub-paragraphs (a) to (c) of the first paragraph of Article 15, when the alleged offender is present in its territory. 

2. With respect to the exercise of jurisdiction and without prejudice to Article 28 of the Convention: 

(a) this Protocol does not preclude the incurring of individual criminal responsibility or the exercise of jurisdiction under national and international law that may be applicable, or affect the exercise of jurisdiction under customary international law; 

(b) except in so far as a State which is not Party to this Protocol may accept and apply its provisions in accordance with Article 3 paragraph 2, members of the armed forces and nationals of a State which is not Party to this Protocol, except for those nationals serving in the armed forces of a State which is a Party to this Protocol, do not incur individual criminal responsibility by virtue of this Protocol, nor does this Protocol impose an obligation to establish jurisdiction over such persons or to extradite them. 

1. The Party in whose territory the alleged offender of an offence set forth in Article 15 sub-paragraphs 1 (a) to (c) is found to be present shall, if it does not extradite that person, submit, without exception whatsoever and without undue delay, the case to its competent authorities, for the purpose of prosecution, through proceedings in accordance with its domestic law or with, if applicable, the relevant rules of international law. 

2. Without prejudice to, if applicable, the relevant rules of international law, any person regarding whom proceedings are being carried out in connection with the Convention or this Protocol shall be guaranteed fair treatment and a fair trial in accordance with domestic law and international law at all stages of the proceedings, and in no cases shall be provided guarantees less favorable to such person than those provided by international law. 

1. The offences set forth in Article 15 sub-paragraphs 1 (a) to (c) shall be deemed to be included as extraditable offences in any extradition treaty existing between any of the Parties before the entry into force of this Protocol. Parties undertake to include such offences in every extradition treaty to be subsequently concluded between them. 

2. When a Party which makes extradition conditional on the existence of a treaty receives a request for extradition from another Party with which it has no extradition treaty, the requested Party may, at its option, consider the present Protocol as the legal basis for extradition in respect of offences as set forth in Article 15 sub-paragraphs 1 (a) to (c). 

3. Parties which do not make extradition conditional on the existence of a treaty shall recognise the offences set forth in Article 15 sub-paragraphs 1 (a) to (c) as extraditable offences between them, subject to the conditions provided by the law of the requested Party. 

4. If necessary, offences set forth in Article 15 sub-paragraphs 1 (a) to (c) shall be treated, for the purposes of extradition between Parties, as if they had been committed not only in the place in which they occurred but also in the territory of the Parties that have established jurisdiction in accordance with Article 16 paragraph 1. 

1. Parties shall afford one another the greatest measure of assistance in connection with investigations or criminal or extradition proceedings brought in respect of the offences set forth in Article 15, including assistance in obtaining evidence at their disposal necessary for the proceedings. 

2. Parties shall carry out their obligations under paragraph 1 in conformity with any treaties or other arrangements on mutual legal assistance that may exist between them. In the absence of such treaties or arrangements, Parties shall afford one another assistance in accordance with their domestic law. 

1. For the purpose of extradition, offences set forth in Article 15 sub-paragraphs 1 (a) to (c), and for the purpose of mutual legal assistance, offences set forth in Article 15 shall not be regarded as political offences nor as offences connected with political offences nor as offences inspired by political motives. Accordingly, a request for extradition or for mutual legal assistance based on such offences may not be refused on the sole ground that it concerns a political offence or an offence connected with a political offence or an offence inspired by political motives. 

2. Nothing in this Protocol shall be interpreted as imposing an obligation to extradite or to afford mutual legal assistance if the requested Party has substantial grounds for believing that the request for extradition for offences set forth in Article 15 sub-paragraphs 1 (a) to (c) or for mutual legal assistance with respect to offences set forth in Article 15 has been made for the purpose of prosecuting or punishing a person on account of that person's race, religion, nationality, ethnic origin or political opinion or that compliance with the request would cause prejudice to that person's position for any of these reasons. 

Without prejudice to Article 28 of the Convention, each Party shall adopt such legislative, administrative or disciplinary measures as may be necessary to suppress the following acts when committed intentionally: 

(a) any use of cultural property in violation of the Convention or this Protocol; 

(b) any illicit export, other removal or transfer of ownership of cultural property from occupied territory in violation of the Convention or this Protocol. 

1. This Protocol shall apply in the event of an armed conflict not of an international character, occurring within the territory of one of the Parties. 

2. This Protocol shall not apply to situations of internal disturbances and tensions, such as riots, isolated and sporadic acts of violence and other acts of a similar nature. 

3. Nothing in this Protocol shall be invoked for the purpose of affecting the sovereignty of a State or the responsibility of the government, by all legitimate means, to maintain or re-establish law and order in the State or to defend the national unity and territorial integrity of the State. 

4. Nothing in this Protocol shall prejudice the primary jurisdiction of a Party in whose territory an armed conflict not of an international character occurs over the violations set forth in Article 15. 

5. Nothing in this Protocol shall be invoked as a justification for intervening, directly or indirectly, for any reason whatever, in the armed conflict or in the internal or external affairs of the Party in the territory of which that conflict occurs. 

6. The application of this Protocol to the situation referred to in paragraph 1 shall not affect the legal status of the parties to the conflict. 

7. UNESCO may offer its services to the parties to the conflict. 

1. The Meeting of the Parties shall be convened at the same time as the General Conference of UNESCO, and in co-ordination with the Meeting of the High Contracting Parties, if such a meeting has been called by the Director-General. 

2. The Meeting of the Parties shall adopt its Rules of Procedure. 

3. The Meeting of the Parties shall have the following functions: 

(a) to elect the Members of the Committee, in accordance with Article 24 paragraph 1; 

(b) to endorse the Guidelines developed by the Committee in accordance with Article 27 sub-paragraph 1(a); 

(c) to provide guidelines for, and to supervise the use of the Fund by the Committee; 

(d) to consider the report submitted by the Committee in accordance with Article 27 sub-paragraph 1(d); 

(e) to discuss any problem related to the application of this Protocol, and to make recommendations, as appropriate. 

4. At the request of at least one-fifth of the Parties, the Director-General shall convene an Extraordinary Meeting of the Parties. 

1. The Committee for the Protection of Cultural Property in the Event of Armed Conflict is hereby established. It shall be composed of twelve Parties which shall be elected by the Meeting of the Parties. 

2. The Committee shall meet once a year in ordinary session and in extra-ordinary sessions whenever it deems necessary. 

3. In determining membership of the Committee, Parties shall seek to ensure an equitable representation of the different regions and cultures of the world. 

4. Parties members of the Committee shall choose as their representatives persons qualified in the fields of cultural heritage, defence or international law, and they shall endeavour, in consultation with one another, to ensure that the Committee as a whole contains adequate expertise in all these fields. 

1. A Party shall be elected to the Committee for four years and shall be eligible for immediate re-election only once. 

2. Notwithstanding the provisions of paragraph 1, the term of office of half of the members chosen at the time of the first election shall cease at the end of the first ordinary session of the Meeting of the Parties following that at which they were elected. These members shall be chosen by lot by the President of this Meeting after the first election. 

1. The Committee shall adopt its Rules of Procedure. 

2. A majority of the members shall constitute a quorum. Decisions of the Committee shall be taken by a majority of two-thirds of its members voting. 

3. Members shall not participate in the voting on any decisions relating to cultural property affected by an armed conflict to which they are parties. 

1. The Committee shall have the following functions: 

(a) to develop Guidelines for the implementation of this Protocol; 

(b) to grant, suspend or cancel enhanced protection for cultural property and to establish, maintain and promote the List of Cultural Property under Enhanced Protection; 

(c) to monitor and supervise the implementation of this Protocol and promote the identification of cultural property under enhanced protection; 

(d) to consider and comment on reports of the Parties, to seek clarifications as required, and prepare its own report on the implementation of this Protocol for the Meeting of the Parties; 

(e) to receive and consider requests for international assistance under Article 32; 

(f) to determine the use of the Fund; 

(g) to perform any other function which may be assigned to it by the Meeting of the Parties. 

2. The functions of the Committee shall be performed in co-operation with the Director-General. 

3. The Committee shall co-operate with international and national governmental and non-governmental organizations having objectives similar to those of the Convention, its First Protocol and this Protocol. To assist in the implementation of its functions, the Committee may invite to its meetings, in an advisory capacity, eminent professional organizations such as those which have formal relations with UNESCO, including the International Committee of the Blue Shield (ICBS) and its constituent bodies. Representatives of the International Centre for the Study of the Preservation and Restoration of Cultural Property (Rome Centre) (ICCROM) and of the International Committee of the Red Cross (ICRC) may also be invited to attend in an advisory capacity. 

The Committee shall be assisted by the Secretariat of UNESCO which shall prepare the Committee’s documentation and the agenda for its meetings and shall have the responsibility for the implementation of its decisions. 

1. A Fund is hereby established for the following purposes: 

(a) to provide financial or other assistance in support of preparatory or other measures to be taken in peacetime in accordance with, inter alia, Article 5, Article 10 sub-paragraph (b) and Article 30; and 

(b) to provide financial or other assistance in relation to emergency, provisional or other measures to be taken in order to protect cultural property during periods of armed conflict or of immediate recovery after the end of hostilities in accordance with, inter alia, Article 8 sub-paragraph (a). 

2. The Fund shall constitute a trust fund, in conformity with the provisions of the financial regulations of UNESCO. 

3. Disbursements from the Fund shall be used only for such purposes as the Committee shall decide in accordance with the guidelines as defined in Article 23 sub-paragraph 3(c). The Committee may accept contributions to be used only for a certain programme or project, provided that the Committee shall have decided on the implementation of such programme or project. 

4. The resources of the Fund shall consist of: 

(a) voluntary contributions made by the Parties; 

(b) contributions, gifts or bequests made by: 

(i) other States; 

(ii) UNESCO or other organizations of the United Nations system; 

(iii) other intergovernmental or non-governmental organizations; and 

(iv) public or private bodies or individuals;

(c) any interest accruing on the Fund;

(d) funds raised by collections and receipts from events organized for the benefit of the Fund; and 

(e) all other resources authorized by the guidelines applicable to the Fund.

1. The Parties shall endeavour by appropriate means, and in particular by educational and information programmes, to strengthen appreciation and respect for cultural property by their entire population. 

2. The Parties shall disseminate this Protocol as widely as possible, both in time of peace and in time of armed conflict. 

3. Any military or civilian authorities who, in time of armed conflict, assume responsibilities with respect to the application of this Protocol, shall be fully acquainted with the text thereof. To this end the Parties shall, as appropriate: 

(a) incorporate guidelines and instructions on the protection of cultural property in their military regulations; 

(b) develop and implement, in cooperation with UNESCO and relevant governmental and non-governmental organizations, peacetime training and educational programmes; 

(c) communicate to one another, through the Director-General, information on the laws, administrative provisions and measures taken under sub-paragraphs (a) and (b); 

(d) communicate to one another, as soon as possible, through the Director-General, the laws and administrative provisions which they may adopt to ensure the application of this Protocol. 

In situations of serious violations of this Protocol, the Parties undertake to act, jointly through the Committee, or individually, in cooperation with UNESCO and the United Nations and in conformity with the Charter of the United Nations. 

1. A Party may request from the Committee international assistance for cultural property under enhanced protection as well as assistance with respect to the preparation, development or implementation of the laws, administrative provisions and measures referred to in Article 10. 

2. A party to the conflict, which is not a Party to this Protocol but which accepts and applies provisions in accordance with Article 3, paragraph 2, may request appropriate international assistance from the Committee. 

3. The Committee shall adopt rules for the submission of requests for international assistance and shall define the forms the international assistance may take.

4. Parties are encouraged to give technical assistance of all kinds, through the Committee, to those Parties or parties to the conflict who request it. 

1. A Party may call upon UNESCO for technical assistance in organizing the protection of its cultural property, such as preparatory action to safeguard cultural property, preventive and organizational measures for emergency situations and compilation of national inventories of cultural property, or in connection with any other problem arising out of the application of this Protocol. UNESCO shall accord such assistance within the limits fixed by its programme and by its resources. 

2. Parties are encouraged to provide technical assistance at bilateral or multilateral level. 

3. UNESCO is authorized to make, on its own initiative, proposals on these matters to the Parties. 

This Protocol shall be applied with the co-operation of the Protecting Powers responsible for safeguarding the interests of the Parties to the conflict. 

1. The Protecting Powers shall lend their good offices in all cases where they may deem it useful in the interests of cultural property, particularly if there is disagreement between the Parties to the conflict as to the application or interpretation of the provisions of this Protocol. 

2. For this purpose, each of the Protecting Powers may, either at the invitation of one Party, of the Director-General, or on its own initiative, propose to the Parties to the conflict a meeting of their representatives, and in particular of the authorities responsible for the protection of cultural property, if considered appropriate, on the territory of a State not party to the conflict. The Parties to the conflict shall be bound to give effect to the proposals for meeting made to them. The Protecting Powers shall propose for approval by the Parties to the conflict a person belonging to a State not party to the conflict or a person presented by the Director-General, which person shall be invited to take part in such a meeting in the capacity of Chairman. 

1. In a conflict where no Protecting Powers are appointed the Director-General may lend good offices or act by any other form of conciliation or mediation, with a view to settling the disagreement. 

2. At the invitation of one Party or of the Director-General, the Chairman of the Committee may propose to the Parties to the conflict a meeting of their representatives, and in particular of the authorities responsible for the protection of cultural property, if considered appropriate, on the territory of a State not party to the conflict. 

1. The Parties shall translate this Protocol into their official languages and shall communicate these official translations to the Director-General. 

2. The Parties shall submit to the Committee, every four years, a report on the implementation of this Protocol. 

No provision in this Protocol relating to individual criminal responsibility shall affect the responsibility of States under international law, including the duty to provide reparation. 

This Protocol is drawn up in Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish, the six texts being equally authentic. 

This Protocol shall bear the date of 26 March 1999. It shall be opened for signature by all High Contracting Parties at The Hague from 17 May 1999 until 31 December 1999. 

1. This Protocol shall be subject to ratification, acceptance or approval by High Contracting Parties which have signed this Protocol, in accordance with their respective constitutional procedures. 

2. The instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Director-General. 

1. This Protocol shall be open for accession by other High Contracting Parties from 1 January 2000. 

2. Accession shall be effected by the deposit of an instrument of accession with the Director-General. 

1. This Protocol shall enter into force three months after twenty instruments of ratification, acceptance, approval or accession have been deposited. 

2. Thereafter, it shall enter into force, for each Party, three months after the deposit of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession. 

The situations referred to in Articles 18 and 19 of the Convention shall give immediate effect to ratifications, acceptances or approvals of or accessions to this Protocol deposited by the parties to the conflict either before or after the beginning of hostilities or occupation. In such cases the Director-General shall transmit the communications referred to in Article 46 by the speediest method. 

1. Each Party may denounce this Protocol. 

2. The denunciation shall be notified by an instrument in writing, deposited with the Director-General. 

3. The denunciation shall take effect one year after the receipt of the instrument of denunciation. However, if, on the expiry of this period, the denouncing Party is involved in an armed conflict, the denunciation shall not take effect until the end of hostilities, or until the operations of repatriating cultural property are completed, whichever is the later. 

The Director-General shall inform all High Contracting Parties as well as the United Nations, of the deposit of all the instruments of ratification, acceptance, approval or accession provided for in Articles 41 and 42 and of denunciations provided for Article 45. 

In conformity with Article 102 of the Charter of the United Nations, this Protocol shall be registered with the Secretariat of the United Nations at the request of the Director-General. 

IN FAITH WHEREOF the undersigned, duly authorized, have signed the present Protocol. 

DONE at The Hague, this twenty-sixth day of March 1999, in a single copy which shall be deposited in the archives of the UNESCO, and certified true copies of which shall be delivered to all the High Contracting Parties.

Hāgā, 1999. gada 26. martā

Konvencija, Hāga, 1954. gada 14. maijs

Pirmais protokols, Hāga, 1999. gada 14. marts

Puses,

apzinoties nepieciešamību uzlabot kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un izveidot pastiprinātu aizsardzības sistēmu konkrēti norādītām kultūras vērtībām;

vēlreiz apstiprinot to noteikumu svarīgumu, ko ietver Konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, kura pieņemta Hāgā, 1954. gada 14. maijā, un uzsverot nepieciešamību šos noteikumus papildināt ar pasākumiem, kas veicina to īstenošanu;

vēloties Augstajām līgumslēdzējām pusēm sniegt līdzekli vairāk iesaistīties kultūras vērtību aizsardzībā bruņota konflikta gadījumā, nosakot atbilstošas procedūras;

uzskatot, ka normām, kas reglamentē kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, ir jāatspoguļo starptautisko tiesību attīstība;

apstiprinot, ka starptautisko paražu tiesību normas turpinās regulēt jautājumus, ko nereglamentē šī protokola noteikumi,

Šajā protokolā lieto šādas definīcijas:

a) "Puse" nozīmē šī protokola dalībvalsti;

b) "kultūras vērtības" nozīmē kultūras vērības, kā noteikts Konvencijas 1. pantā;

c) "Konvencija" nozīmē Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, kura noslēgta Hāgā, 1954. gada 14. maijā;

d) "Augstā līgumslēdzēja puse" nozīmē Konvencijas dalībvalsti;

e) "pastiprināta aizsardzība" nozīmē pastiprinātas aizsardzības sistēmu, kas noteikta 10. un 11. pantā;

f) "militārs mērķis" nozīmē objektu, kurš savas būtības, atrašanās vietas, nolūka vai lietojuma dēļ sniedz faktisku ieguldījumu militārajās darbībās un kura pilnīga vai daļēja iznīcināšana, pārņemšana vai neitralizācija attiecīgajā laikā esošajos apstākļos nodrošina konkrētu militāru priekšrocību;

g) "nelikumīgs" nozīmē piespiedu kārtā vai citādi pārkāpjot piemērojamās okupētās teritorijas nacionālo tiesību normas vai starptautisko tiesību normas;

h) "saraksts" nozīmē Starptautisko pastiprināti aizsargāto kultūras vērtību sarakstu, kas noteikts atbilstīgi 27. panta 1. daļas b) apakšpunktam;

i) "ģenerāldirektors" nozīmē UNESCO ģenerāldirektoru;

j) "UNESCO" nozīmē Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju;

k) "Pirmais protokols" nozīmē protokolu par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, kurš noslēgts Hāgā, 1954. gada 14. maijā.

Šis protokols papildina Konvenciju attiecībās starp Pusēm.

1. Papildus noteikumiem, ko piemēro miera laikā, šo protokolu piemēro situācijās, kuras minētas Konvencijas 18. panta 1. un 2. daļā un šī protokola 22. panta 1. daļā.

2. Ja šis protokols nav saistošs kādai no bruņotā konfliktā iesaistītajām pusēm, tas ir saistošs šī protokola Pusēm to savstarpējās attiecībās. Turklāt šis protokols tām ir saistošs attiecībā pret konflikta dalībvalsti, kurai tas nav saistošs, ja pēdējā pieņem šī protokola noteikumus, un tik ilgi, kamēr tā šos noteikumus piemēro.

Šī protokola 3. nodaļas noteikumu piemērošana neskar:

a) Konvencijas I nodaļas un šī protokola 2. nodaļas noteikumu piemērošanu;

b) Konvencijas II nodaļas noteikumu piemērošanu, bet gadījumā, ja starp šī protokola Pusēm vai starp Pusi un valsti, kas šo protokolu pieņem un piemēro atbilstīgi 3. panta 2. daļai, kultūras vērtībām ir piešķirta gan īpaša aizsardzība, gan pastiprināta aizsardzība, piemēro tikai pastiprinātas aizsardzības noteikumus.

Sagatavošanas pasākumi, ko atbilstīgi Konvencijas 3. pantam miera laikā veic kultūras vērtību aizsargāšanai pret sekām, kuras paredzamas bruņota konflikta gadījumā, atbilstoši situācijai ietver uzskaitījumu sagatavošanu, ārkārtas pasākumu plānošanu aizsardzībai pret uguni vai konstrukcijas sabrukumu, kustamo kultūras vērtību pārvietošanas sagatavošanu vai atbilstošas in situ aizsardzības nodrošināšanu šādām vērtībām un par kultūras vērtību aizsargāšanu atbildīgo kompetento iestāžu izraudzīšanu.

Lai nodrošinātu cieņu pret kultūras vērtībām atbilstīgi Konvencijas 4. pantam:

a) atkāpe karadarbības akta veikšanai pret kultūras vērtībām pamatojoties uz imperatīvu militāru nepieciešamību, Konvencijas 4. panta 2. daļas nozīmē var tikt piemērota tikai tad un tik ilgi, kamēr:

i) attiecīgās kultūras vērtības to funkcijas dēļ ir pārveidotas par militāru mērķi un

ii) nav citas praktiski iespējamas alternatīvas iegūt militāru priekšrocību, kas būtu līdzīga priekšrocībai, kuru sniedz karadarbības akta vēršana pret attiecīgo mērķi;

b) atkāpe kultūras vērtību izmantošanai, kas tām var radīt iznīcināšanas vai postījumu draudus, pamatojoties uz imperatīvu militāru nepieciešamību saskaņā ar Konvencijas 4. panta 2. daļu var tikt piemērota tikai tad un tik ilgi, kamēr nav iespējama izvēle starp attiecīgo kultūras vērtību izmantošanu un citu praktiski iespējamu paņēmienu līdzīgas militāras priekšrocības iegūšanai;

c) lēmumu atsaukties uz imperatīvu militāru nepieciešamību pieņem tikai virsnieks, kam pakļauta militāra vienība, kura pēc lieluma ir vienāda vai lielāka par bataljonu, vai vienība, kura ir mazāka, ja apstākļi neļauj rīkoties citādi;

d) tāda uzbrukuma gadījumā, kura pamatā ir lēmums, kas pieņemts atbilstīgi a) apakšpunktam, ar efektīviem līdzekļiem sniedz iepriekšēju brīdinājumu, ja apstākļi to atļauj.

Neskarot citus piesardzības pasākumus, kas atbilstīgi starptautiskajām humanitārajām tiesībām jāveic, īstenojot militāras operācijas, katra konfliktā iesaistītā puse:

a) dara visu, kas ir praktiski iespējams, lai pārliecinātos, ka objekti, kuriem paredzēts uzbrukt, nav aizsargātas kultūras vērtības atbilstīgi Konvencijas 4. pantam;

b) veic visus praktiski iespējamos piesardzības pasākumus, izvēloties uzbrukuma līdzekļus un paņēmienus, lai nepieļautu un jebkurā gadījumā pēc iespējas samazinātu nejaušus postījumus atbilstīgi Konvencijas 4. pantam aizsargātām kultūras vērtībām;

c) atturas no lēmuma sākt jebkādu uzbrukumu, par kuru var paredzēt, ka tas atbilstīgi Konvencijas 4. pantam aizsargātām kultūras vērtībām var nodarīt tādus nejaušus postījumus, kas būtu pārmērīgi attiecībā pret konkrēto un tiešo paredzamo militāro priekšrocību, un

d) atceļ vai pārtrauc uzbrukumu, ja kļūst redzams, ka:

i) mērķis ir atbilstīgi Konvencijas 4. pantam aizsargātas kultūras vērtības;

ii) par uzbrukumu var paredzēt, ka tas atbilstīgi Konvencijas 4. pantam aizsargātām kultūras vērtībām var nodarīt tādus nejaušus postījumus, kas būtu pārmērīgi attiecībā pret konkrēto un tiešo gaidāmo militāro priekšrocību.

Konfliktā iesaistītās puses, cik tas praktiski iespējams:

a) pārvieto kustamas kultūras vērtības no militāru mērķu tuvuma vai nodrošina atbilstošu in situ aizsardzību;

b) atturas militārus mērķus novietot kultūras vērtību tuvumā.

1. Neskarot Konvencijas 4. un 5. panta noteikumus, Puse, kas okupējusi visu citas Puses teritoriju vai tās daļu, attiecībā uz okupēto teritoriju aizliedz un nepieļauj:

a) kultūras vērtību jebkādu nelikumīgu izvešanu, cita veida pārvietošanu vai īpašumtiesību nodošanu;

b) jebkādus arheoloģiskos izrakumus, ja vien tie nav absolūti nepieciešami, lai aizsargātu, dokumentētu vai saglabātu kultūras vērtības;

c) kultūras vērtību jebkādu pārveidošanu vai to izmantošanas veida maiņu ar mērķi slēpt vai iznīcināt kultūras, vēsturiskas vai zinātniskas liecības.

2. Jebkādus arheoloģiskos izrakumus kultūras vērtībās vai kultūras vērtību pārveidošanu vai izmantošanas veida maiņu okupētajā teritorijā veic, ja to neliedz apstākļi, ciešā sadarbībā ar okupētās teritorijas kompetentajām valsts iestādēm.

Kultūras vērtībām var nodrošināt pastiprinātu aizsardzību, ja tās atbilst šādiem trīs nosacījumiem:

a) tas ir cilvēcei ārkārtīgi nozīmīgs kultūras mantojums

b) tās aizsargā atbilstoši valsts normatīvie un administratīvie akti, kuros atzīta to īpašā kultūras un vēsturiskā vērtība un nodrošināta visaugstākā līmeņa aizsardzība;

c) tās neizmanto militāriem nolūkiem vai militāru objektu aizsegšanai, un Puse, kuras rīcībā ir attiecīgās kultūras vērtības, ir iesniegusi deklarāciju, kurā apstiprina, ka tās šādi neizmantos.

1. Katra Puse komitejai iesniedz sarakstu ar kultūras vērtībām, kurām tā plāno lūgt piešķirt pastiprinātu aizsardzību.

2. Puse, kuras jurisdikcijā vai uzraudzībā ir kultūras vērtības, var prasīt tās iekļaut sarakstā, kas jānosaka atbilstīgi 27. panta 1. daļas b) apakšpunktam. Šādā pieprasījumā iekļauj visu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar 10. pantā minētajiem kritērijiem. Komiteja var aicināt Pusi iesniegt pieprasījumu par kultūras vērtību iekļaušanu sarakstā.

3. Citas puses, Starptautiskā Zilā vairoga komiteja un citas nevalstiskās organizācijas ar atbilstošu pieredzi var vērst komitejas uzmanību uz konkrētām kultūras vērtībām. Šādos gadījumos komiteja var lemt par aicinājumu Pusei iesniegt pieprasījumu par attiecīgo kultūras vērtību iekļaušanu sarakstā.

4. Pieprasījums iekļaut kultūras vērtības, kas atrodas teritorijā, kuras suverenitāti vai jurisdikciju apstrīd vairāk nekā viena valsts, un to iekļaušana nekādā veidā neskar strīda pušu tiesības.

5. Saņemot pieprasījumu par iekļaušanu sarakstā, komiteja par to informē visas Puses. Puses sešdesmit dienu laikā var komitejai iesniegt savus iebildumus par šādu pieprasījumu. Šos iebildumus sagatavo, tikai pamatojoties uz 10. pantā minētajiem kritērijiem. Tiem jābūt konkrētiem un saistītiem ar faktiem. Komiteja iebildumus izskata un pirms lēmuma pieņemšanas Pusei, kas pieprasījusi iekļaušanu, nodrošina pamatotu iespēju sniegt atbildi. Ja komitejai ir iesniegti šādi iebildumi, lēmumus par iekļaušanu sarakstā, neņemot vērā 26. pantu, pieņem ar klātesošo un balsojošo komitejas locekļu četru piektdaļu vairākumu.

6. Lemjot par pieprasījumu, komitejai jākonsultējas ar valsts un nevalstiskajām organizācijām, kā arī atsevišķiem ekspertiem.

7. Lēmumu piešķirt vai atteikt pastiprinātu aizsardzību var pieņemt, tikai pamatojoties uz 10. pantā minētajiem kritērijiem.

8. Izņēmuma gadījumos, kad komiteja ir secinājusi, ka Puse, kas pieprasa kultūras vērtību iekļaušanu sarakstā, nevar izpildīt 10. panta b) apakšpunktā minētos kritērijus, komiteja var nolemt piešķirt pastiprinātu aizsardzību, ja pieprasītāja Puse iesniedz starptautiskās palīdzības pieprasījumu atbilstīgi 32. pantam.

9. Sākoties karadarbībai, konfliktā iesaistītā puse var steidzami pieprasīt tās jurisdikcijā vai uzraudzībā esošu kultūras vērtību pastiprinātu aizsardzību, iesniedzot komitejai šādu pieprasījumu. Komiteja šo pieprasījumu nekavējoties nosūta visām konfliktā iesaistītajām Pusēm. Šādos gadījumos komiteja attiecīgo Pušu iebildumus izskata paātrinātā kārtībā. Lēmumu piešķirt pagaidu pastiprinātu aizsardzību pieņem pēc iespējas ātri un, neņemot vērā 26. pantu, ar klātesošo un balsojošo komitejas locekļu četru piektdaļu vairākumu. Pagaidu pastiprinātu aizsardzību komiteja var piešķirt, gaidot pastiprinātas aizsardzības piešķiršanas parastās procedūras iznākumu, ja tiek ievēroti 10. panta a) un c) apakšpunkta noteikumi.

10. Pastiprinātu aizsardzību kultūras vērtībām komiteja piešķir no brīža, kad tās iekļautas sarakstā.

11. Ģenerāldirektors Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un visām Pusēm nekavējoties nosūta paziņojumu par visiem komitejas lēmumiem iekļaut kultūras vērtības sarakstā.

Konfliktā iesaistītās puses nodrošina pastiprinātā aizsardzībā esošu kultūras vērtību imunitāti, atturoties tās padarīt par uzbrukumu objektiem vai šādas vērtības vai to tuvāko apkārtni jebkādā veidā izmantot militāro darbību atbalstam.

1. Pastiprinātā aizsardzībā esošas kultūras vērtības šādu aizsardzību zaudē tikai šādā gadījumā:

a) ja šādu aizsardzību aptur vai atceļ atbilstīgi 14. pantam vai

b) ja un tik ilgi, kamēr attiecīgās vērtības to lietojuma dēļ ir kļuvušas par militāru mērķi.

2. Šī panta 1. daļas b) apakšpunkta apstākļos šādas vērtības var būt uzbrukuma objekts tikai tad, ja:

a) uzbrukums ir vienīgais praktiski iespējamais līdzeklis izbeigt 1. daļas b) apakšpunktā minēto vērtību lietojumu;

b) ir veikti visi praktiski iespējamie piesardzības pasākumi, izvēloties uzbrukuma līdzekļus un paņēmienus, lai izbeigtu šādu lietojumu un nepieļautu vai jebkurā gadījumā pēc iespējas samazinātu kultūras vērtību bojājumus;

c) ja vien apstākļi to ļauj, tūlītējas nepieciešamās pašaizsardzības dēļ:

i) pavēli par uzbrukumu dod pavēlniecības augstākais operatīvais līmenis;

ii) pretējās puses spēkiem ar efektīviem līdzekļiem tiek dots iepriekšējs brīdinājums, pieprasot izbeigt 1. daļas b) apakšpunktā minēto lietojumu, un

iii) pretējās puses spēkiem tiek dots samērīgs laiks labot situāciju.

1. Ja kultūras vērtības vairs neatbilst kādam no šī protokola 10. pantā minētajiem kritērijiem, komiteja var apturēt to pastiprinātas aizsardzības statusu vai šo statusu atcelt, svītrojot attiecīgās kultūras vērtības no saraksta.

2. Šī protokola 12. panta nopietna pārkāpuma gadījumā, ko rada pastiprinātā aizsardzībā esošu kultūras vērtību izmantošana militāru darbību atbalstam, komiteja var apturēt to pastiprinātas aizsardzības statusu. Ja šādi pārkāpumi ir ilgstoši, komiteja izņēmuma gadījumā var atcelt pastiprinātas aizsardzības statusu, svītrojot attiecīgās kultūras vērtības no saraksta.

3. Ģenerāldirektors Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un visām šī protokola Pusēm nekavējoties nosūta paziņojumu par visiem komitejas lēmumiem apturēt vai atcelt kultūras vērtību pastiprinātu aizsardzību.

4. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas komiteja Pusēm dod iespēju izteikt viedokli.

1. Persona izdara pārkāpumu šī protokola nozīmē, ja tā, ar nodomu un pārkāpjot Konvenciju vai šo protokolu, veic kādu no šīm darbībām:

a) padara pastiprinātā aizsardzībā esošu kultūras vērtību par uzbrukuma objektu;

b) pastiprinātā aizsardzībā esošas kultūras vērtības vai to tuvāko apkārtni izmanto militāru darbību atbalstam;

c) lielā apjomā iznīcina vai sagrābj kultūras vērtības, kas aizsargātas saskaņā ar Konvenciju vai šo protokolu;

d) kultūras vērtības, kas aizsargātas saskaņā ar Konvenciju vai šo protokolu, padara par uzbrukuma objektu;

e) zog, izlaupa vai nelikumīgi piesavinās kultūras vērtības, kas aizsargātas saskaņā ar Konvenciju, vai vērš pret tām vandālisma aktus.

2. Katra Puse pieņem tādus pasākumus, kādi var būt nepieciešami, lai atbilstīgi tās nacionālajiem tiesību aktiem noteiktu, ka šajā pantā minētie pārkāpumi ir noziedzīgi nodarījumi, un par šādiem pārkāpumiem nosaka atbilstošus sodus. To darot, Puses ievēro tiesību un starptautisko tiesību vispārējos principus, tostarp normas, kas individuālu kriminālatbildību attiecina arī uz citām personām, ne tikai uz tām, kas tieši izdara attiecīgo aktu.

1. Neskarot 2. daļu, katra Puse veic nepieciešamos normatīvos pasākumus, lai par 15. pantā minētajiem pārkāpumiem noteiktu tās jurisdikciju šādos gadījumos:

a) ja pārkāpums izdarīts attiecīgās valsts teritorijā;

b) ja iespējamais pārkāpuma izdarītājs ir attiecīgās valsts valstspiederīgais;

c) 15. panta a)–c) apakšpunktā minēto pārkāpumu gadījumā, ja iespējamais pārkāpuma izdarītājs ir tās teritorijā.

2. Attiecībā uz jurisdikcijas īstenošanu un neskarot Konvencijas 28. pantu:

a) šis protokols nenovērš ne individuālas kriminālatbildības iestāšanos, ne jurisdikcijas īstenošanu atbilstīgi piemērojamām valsts vai starptautiskajiem tiesību aktiem un neskar jurisdikcijas īstenošanu atbilstīgi starptautiskajām paražu tiesībām;

b) izņemot gadījumus, kad valsts, kas nav šī protokola Puse, atbilstīgi 3. panta 2. daļai pieņem un piemēro tās noteikumus, to valstu bruņoto spēku locekļiem un valstspiederīgajiem, kuras nav šī protokola Puse, izņemot tos valstspiederīgos, kas dien tādas valsts bruņotajos spēkos, kura ir šī protokola Puse, neiestājas individuāla kriminālatbildība atbilstīgi šim protokolam, un šis protokols nevar uzlikt pienākumu noteikt jurisdikciju pār šādām personām vai tās izdot.

1. Puse, kuras teritorijā ir konstatēta 15. panta 1. daļas a)–c) apakšpunktā minēto pārkāpumu iespējamā izdarītāja klātbūtne, ja tā šo personu neizraida, bez jebkādiem izņēmumiem un bez pārmērīgas kavēšanās vēršas savās kompetentajās iestādēs kriminālvajāšanas uzsākšanai atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai attiecīgā gadījumā atbilstīgi attiecīgajām starptautisko tiesību normām.

2. Ja atbilstīgi, neskarot attiecīgās starptautisko tiesību normas, ikvienai personai, attiecībā uz kuru tiek veikta tiesvedība saistībā ar Konvenciju vai šo protokolu, visos tiesvedības posmos tiek garantēta taisnīga attieksme un taisnīga tiesa saskaņā ar nacionālajām vai starptautiskajām tiesībām, un šādai personai nekādā gadījumā nedrīkst sniegt mazāk labvēlīgas garantijas kā tās, ko paredz starptautiskās tiesības.

1. Protokola 15. panta 1. daļas a)–c) apakšpunktā minētie pārkāpumi ir uzskatāmi par ietvertiem jebkurā izdošanas līgumā, kas starp jebkurām Pusēm noslēgts pirms šī protokola stāšanās spēkā, kā pārkāpumi, par kuriem var piemērot izdošanu. Puses apņemas ietvert šādus pārkāpumus katrā izdošanas līgumā, kas turpmāk tiks noslēgts starp tām.

2. Ja Puse, kas izdošanu saista ar nosacījumu, ka ir noslēgts līgums, saņem pieprasījumu par izdošanu no citas Puses, ar kuru tai nav noslēgts izdošanas līgums, tad pieprasījumu saņēmusī Puse var pēc saviem ieskatiem uzskatīt šo protokolu par izdošanas tiesisko pamatu attiecībā uz pārkāpumiem, kuri minēti 15. panta 1. daļas a)–c) apakšpunktā.

3. Puses, kas izdošanu nesaista ar nosacījumu, ka ir noslēgts līgums, atzīst 15. panta 1. daļas a)–c) apakšpunktā minētos pārkāpumus par pārkāpumiem, par kuriem tās var savā starpā piemērot izdošanu, ievērojot pieprasījumu saņēmušās Puses tiesību normu nosacījumus.

4. Ja nepieciešams, izdošanas nolūkos starp pusēm uzskata, ka 15. panta 1. daļas a)–c) apakšpunktā minētie pārkāpumi ir izdarīti ne tikai vietā, kur tie veikti, bet arī to Pušu teritorijā, kuras ir noteikušas jurisdikciju atbilstīgi 16. panta 1. daļai.

1. Puses viena otrai sniedz pēc iespējas plašāko palīdzību saistībā ar izmeklēšanu, kriminālprocesu vai izdošanas procedūru, kas ierosināta par 15. pantā minētajiem pārkāpumiem, tostarp palīdzību to rīcībā esošo pierādījumu iegūšanai, kas nepieciešami šīm procedūrām.

2. Šī panta 1. daļā noteiktos pienākumus Puses pilda atbilstīgi visiem nolīgumiem vai saskaņā ar citu vienošanos par savstarpēju juridisko palīdzību, kas var būt starp tām noslēgti. Ja šādu līgumu vai vienošanās nav, Puses palīdzību viena otrai sniedz atbilstīgi saviem nacionālajiem tiesību aktiem.

1. Izdošanas nolūkā 15. panta 1. daļas a)–c) apakšpunktā minētos pārkāpumus un savstarpējas juridiskās palīdzības nolūkā 15. pantā minētos pārkāpumus neuzskata par politiskiem noziegumiem, par pārkāpumiem, kas saistīti ar politiskiem noziegumiem, vai par pārkāpumiem, kas izdarīti politisku motīvu dēļ. Tāpēc ar šādiem pārkāpumiem saistītu pieprasījumu par izdošanu vai savstarpējas juridiskās palīdzības pieprasījumu nevar noraidīt tikai tā iemesla dēļ, ka tas attiecas uz politisku noziegumu vai uz pārkāpumu, kas saistīts ar politisku noziegumu, vai uz pārkāpumu, kas izdarīts politisku motīvu dēļ.

2. Nevienu šī protokola noteikumu nevar interpretēt tā, ka tas uzliek pienākumu izdot vai sniegt savstarpēju juridisko palīdzību, ja pieprasījumu saņēmušai Pusei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pieprasījums par izdošanu saistībā ar 15. panta 1. daļas a)–c) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem vai savstarpējas juridiskās palīdzības pieprasījums attiecībā uz 15. pantā minētajiem pārkāpumiem ir iesniegts, lai pret kādu personu veiktu kriminālvajāšanu vai lai to sodītu rases, reliģiskas pārliecības, valstspiederības, etniskās izcelsmes vai politisko uzskatu dēļ, vai ja attiecīgais pieprasījums šīs personas situācijai nodarītu kaitējumu jebkura minētā iemesla dēļ.

Neskarot Konvencijas 28. pantu, katra Puse veic tādus normatīvos, administratīvos vai disciplināros pasākumus, kādi var būt nepieciešami, lai izbeigtu šādus aktus, ja tos veic ar nodomu:

a) izmantot kultūras vērtību jebkādā veidā, kas pārkāpj Konvenciju vai šo protokolu;

b) nelikumīgi izvest kultūras vērtību, citādi pārvietot vai nodot īpašumtiesības no okupētās teritorijas, pārkāpjot Konvenciju vai šo protokolu.

1. Šo protokolu piemēro bruņota konflikta gadījumā, kas nav starptautisks un kas izceļas kādas Puses teritorijā.

2. Protokolu nepiemēro iekšēju nekārtību un saspīlējumu situācijās, piemēram, nemieru gadījumā, atsevišķu vai sporādisku vardarbības aktu vai citu līdzīga veida aktu gadījumā.

3. Ne uz vienu šī protokola noteikumu nevar atsaukties, lai aizskartu kādas valsts suverenitāti vai kādas valdības atbildību ar visiem likumīgajiem līdzekļiem saglabāt vai atjaunot sabiedrisko kārtību attiecīgajā valstī vai aizsargāt nacionālo vienotību un valsts teritoriālo integritāti.

4. Neviens šī protokola noteikums neskar tās Puses prioritāro jurisdikciju pār 15. pantā minētajiem pārkāpumiem, kuras teritorijā izcēlies bruņots konflikts, kas nav starptautisks.

5. Ne uz vienu šī protokola noteikumu nevar atsaukties, lai attaisnotu tiešu vai netiešu iejaukšanos bruņotajā konfliktā jebkāda iemesla dēļ vai tās Puses iekšlietās vai ārlietās, kuras teritorijā izcēlies attiecīgais konflikts.

6. Šī protokola piemērošana 1. daļā minētajām situācijām neietekmē konflikta pušu juridisko statusu.

7. UNESCO var piedāvāt konfliktā iesaistītajām pusēm savus pakalpojumus.

1. Pušu sanāksmi sasauc vienlaikus ar UNESCO ģenerālo konferenci un koordinēti ar Augsto līgumslēdzēju pušu sanāksmi, ja to sasauc ģenerāldirektors.

2. Pušu sanāksme pieņem savu reglamentu.

3. Pušu sanāksmei ir šādi uzdevumi:

a) ievēlēt komitejas locekļus atbilstīgi 24. panta 1. daļai;

b) apstiprināt pamatnostādnes, ko komiteja izstrādā atbilstīgi 27. panta 1. daļas a) apakšpunktam;

c) nodrošināt pamatnostādnes un pārraudzīt to, kā komiteja izmanto fondu;

d) izskatīt ziņojumu, ko komiteja iesniedz atbilstīgi 27. panta 1. daļas d) apakšpunktam;

e) apspriest visas problēmas, kas attiecas uz šī protokola piemērošanu, un attiecīgā gadījumā sniegt ieteikumus.

4. Pēc vismaz vienas piektās daļas Pušu pieprasījuma ģenerāldirektors sasauc Pušu ārkārtas sanāksmi.

1. Ar šo izveido komiteju kultūras vērtību aizsardzībai bruņota konflikta gadījumā. Tās sastāvā ir divpadsmit Puses, ko ievēl Pušu sanāksme.

2. Komiteja vienreiz gadā sanāk kārtējā sesijā un ikreiz, kad tā uzskata, ka tas ir nepieciešams, – ārkārtas sesijās.

3. Nosakot komitejas sastāvu, Puses tiecas nodrošināt dažādo pasaules reģionu un kultūru taisnīgu pārstāvību.

4. Puses komitejas locekļi par saviem pārstāvjiem izvēlas personas, kas ir kvalificētas kultūras mantojuma, aizsardzības vai starptautisko tiesību jomā, un tās, savstarpēji apspriežoties, cenšas nodrošināt, lai komitejā kopumā būtu atbilstoši speciālisti visās šajās jomās.

1. Pusi komitejā ievēl uz četriem gadiem, un to atkārtoti var ievēlēt tikai vienu reizi.

2. Neņemot vērā 1. daļas noteikumus, pilnvaru termiņš pusei no tiem komitejas locekļiem, kurus ievēl pirmajās vēlēšanās, beidzas tās Pušu sanāksmes kārtējās sesijas beigās, kura ir pēc sesijas, kurā tie ievēlēti. Šos komitejas locekļus pēc pirmajām vēlēšanām izlozē šīs Pušu sanāksmes priekšsēdētājs.

1. Komiteja pieņem savu reglamentu.

2. Kvorumu veido komitejas locekļu vairākums. Komitejas lēmumus pieņem ar balsojošo komitejas locekļu divu trešdaļu vairākumu.

3. Puses nepiedalās balsošanā par jebkādiem lēmumiem, kas attiecas uz kultūras vērtībām, kuras skar bruņots konflikts, kurā tās ir kāda no Pusēm.

1. Komitejai ir šādi uzdevumi:

a) izstrādāt pamatnostādnes šī protokola piemērošanai;

b) piešķirt, apturēt vai atcelt pastiprinātu aizsardzību kultūras vērtībām un noteikt, uzturēt un veicināt Starptautisko pastiprināti aizsargāto kultūras vērtību sarakstu;

c) uzraudzīt un pārraudzīt šī protokola piemērošanu un veicināt pastiprinātā aizsardzībā esošu kultūras vērtību noteikšanu;

d) izskatīt Pušu ziņojumus un sniegt par tiem savu atzinumu, lūgt precizējums, ja nepieciešams, un Pušu sanāksmei sagatavot savu ziņojumu par šī protokola īstenošanu;

e) pieņemt un izskatīt starptautiskās palīdzības pieprasījumus, ko iesniedz atbilstīgi 32. pantam;

f) lemt par fonda izmantošanu;

g) veikt jebkādus citus uzdevumus, ko tai var uzdot Pušu sanāksme.

2. Komitejas uzdevumus veic sadarbībā ar ģenerāldirektoru.

3. Komiteja sadarbojas ar starptautiskajām un valstu valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām, kuru mērķi ir līdzīgi Konvencijas, Pirmā protokola un šī protokola mērķiem. Lai palīdzētu tās uzdevumu izpildē, komiteja uz savām sanāksmēm padomdevēju lomā var aicināt ievērojamas profesionālas organizācijas, piemēram, tās, kurām ir oficiālas attiecības ar UNESCO, tostarp Starptautisko zilā vairoga komiteju (ICBS) un tās struktūrvienībām. Padomdevēju lomā var aicināt arī Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētījumu centra (Romas centrs) (ICCROM) un Starptautiskā sarkanā krusta komitejas (SSKK) pārstāvjus.

Komitejai palīdz UNESCO sekretariāts, kas sagatavo komitejas dokumentus un tās sanāksmju darba kārtību un ir atbildīgs par tās lēmumu īstenošanu.

1. Ar šo izveido fondu šādiem nolūkiem:

a) sniegt finansiālo vai cita veida palīdzību, lai atbalstītu sagatavošanas vai cita veida pasākumus, kas miera laikā inter alia jāveic atbilstīgi 5. pantam, 10. panta b) apakšpunktam un 30. pantam, un

b) sniegt finansiālo vai cita veida palīdzību saistībā ar ārkārtas, pagaidu vai cita veida pasākumiem, kas jāveic, lai kultūras vērtības aizsargātu bruņota konflikta gadījumā vai tad kad pēc karadarbības beigām tās nekavējoties pārvieto atpakaļ inter alia atbilstīgi 8. panta a) apakšpunktam.

2. Fondu atbilstīgi UNESCO finanšu reglamenta noteikumiem veido kā ieguldījumu fondu.

3. Izmaksas no fonda veic tikai tiem mērķiem, par kuriem komiteja nolemj atbilstīgi 23. panta 3. daļas c) apakšpunktā minētajām pamatnostādnēm. Komiteja var pieņemt iemaksas, ko paredzēts izmantot tikai konkrētai programmai vai projektam, ja komiteja ir nolēmusi šādu programmu vai projektu īstenot.

4. Fonda kapitālu veido:

a) Pušu brīvprātīgās iemaksas;

b) iemaksas, ziedojumi vai novēlējumi, ko izdarījušas:

i) citas valstis;

ii) UNESCO vai citas Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas organizācijas;

iii) citas valstiskas vai nevalstiskas organizācijas un

iv) valsts vai privātas struktūras vai fiziskas personas;

c) procenti, ko maksā par fonda līdzekļiem;

d) savāktie līdzekļi un ieņēmumi no pasākumiem, kas organizēti fonda labā, un

e) visi citi resursi, ko atļauj fondam piemērojamās pamatnostādnes.

1. Puses ar atbilstošiem līdzekļiem un jo īpaši ar izglītības un informācijas programmām tiecas stiprināt visu savu iedzīvotāju izpratni un cieņu pret kultūras vērtībām.

2. Puses pēc iespējas plašāk izplata šo protokolu gan miera laikā, gan bruņota konflikta laikā.

3. Visām militārajām vai civilajām varas iestādēm, kas bruņota konflikta laikā uzņemas atbildību attiecībā uz šī protokola piemērošanu, pilnībā jāzina tā teksts. Šim nolūkam Puses atbilstīgi:

a) iekļauj pamatnostādnes un instrukcijas par kultūras vērtību aizsardzību savā militārajā reglamentā;

b) sadarbībā ar UNESCO un attiecīgajām valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām izstrādā un īsteno miera laika mācības un izglītības programmas;

c) ar ģenerāldirektora starpniecību viena otrai nosūta informāciju par tiesību aktiem, administratīvajiem noteikumiem un pasākumiem, kas veikti atbilstīgi a) un b) apakšpunktam;

d) ar ģenerāldirektora starpniecību viena otrai pēc iespējas savlaicīgi nosūta informāciju par tiesību aktiem un administratīvajiem noteikumiem, ko tās pieņēmušas, lai nodrošinātu šī protokola piemērošanu.

Šī protokola nopietnu pārkāpumu gadījumā Puses apņemas rīkoties – kopīgi ar komitejas starpniecību vai atsevišķi –, sadarbojoties ar UNESCO un Apvienoto Nāciju Organizāciju un atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem.

1. Puse komitejai var pieprasīt starptautisku palīdzību attiecībā uz pastiprinātu aizsardzību esošām kultūras vērtībām, kā arī palīdzību attiecībā uz 10. pantā minēto tiesību aktu, administratīvo noteikumu un pasākumu sagatavošanu, izstrādi un īstenošanu.

2. Konfliktā iesaistītā puse, kas nav šī protokola Puse, bet kas atbilstīgi 3. panta 2. daļai pieņem un piemēro tā noteikumus, var komitejai pieprasīt atbilstošu starptautisku palīdzību.

3. Komiteja pieņem noteikumus par starptautiskās palīdzības pieprasījumu iesniegšanu un nosaka šīs starptautiskās palīdzības iespējamos veidus.

4. Puses tiek mudinātas ar komitejas starpniecību sniegt jebkādu tehnisko palīdzību Pusēm vai konfliktā iesaistītajām pusēm, kas to pieprasa.

1. Puse var vērsties pie UNESCO un pieprasīt tehnisko palīdzību kultūras vērtību aizsardzības organizēšanai, jo īpaši attiecībā uz sagatavošanas pasākumiem kultūras vērtību aizsargāšanai, profilakses un organizatoriskiem pasākumiem ārkārtas situācijās un valsts kultūras vērtību nacionālā uzskaitījuma sagatavošanai vai saistībā ar jebkādām citām problēmām, kas radušās, piemērojot šo protokolu. UNESCO šādu palīdzību piešķir atbilstoši apjomam, ko nosaka tās programma un tās līdzekļi.

2. Puses tiek mudinātas sniegt tehnisko palīdzību divpusējā vai daudzpusējā līmenī.

3. UNESCO ir pilnvarota pēc savas iniciatīvas Pusēm iesniegt priekšlikumus par šiem jautājumiem.

Šo protokolu piemēro sadarbojoties ar aizstāvošajām valstīm, kas ir atbildīgas par konfliktā iesaistīto pušu interešu aizsardzību.

1. Aizstāvošās valstis piedāvā savu starpniecību visos gadījumos, kad tās uzskata, ka tas ir kultūras vērtību interesēs, jo īpaši tad, ja starp konfliktā iesaistītajām pusēm ir domstarpības par šī protokola noteikumu piemērošanu vai interpretāciju.

2. Šim nolūkam katra no aizstāvošajām valstīm pēc vienas Puses vai ģenerāldirektora uzaicinājuma, vai arī pēc savas iniciatīvas var konfliktā iesaistītajām pusēm ierosināt sasaukt to pārstāvju, jo īpaši par kultūras vērtību atbildīgo varas iestāžu sanāksmi, ja nepieciešams, tās valsts teritorijā, kas nav konfliktā iesaistītā puse. Konfliktā iesaistītajām pusēm ir pienākums atbildēt uz tām iesniegtajiem priekšlikumiem par sanāksmi. Aizstāvošās valstis konfliktā iesaistīto pušu apstiprināšanai izraugās personu, kas ir tādas valsts valstspiederīgais, kura nav konfliktā iesaistītā puse, vai personu, ko izraudzījies ģenerāldirektors, un šo personu priekšsēdētāja lomā aicina piedalīties minētajā sanāksmē.

1. Tāda konflikta gadījumā, kurā nav izraudzītas aizstāvošās valstis, ģenerāldirektors var piedāvāt savu starpniecību vai rīkoties, izmantojot jebkādu citu mierizlīguma procedūru vai starpniecības veidu, lai atrisinātu attiecīgās domstarpības.

2. Pēc vienas Puses vai ģenerāldirektora uzaicinājuma komitejas priekšsēdētājs var ierosināt konfliktā iesaistītajām pusēm, ja nepieciešams, sasaukt to pārstāvju, jo īpaši par kultūras vērtību atbildīgo varas iestāžu, sanāksmi tās valsts teritorijā, kas nav konfliktā iesaistītā puse.

1. Puses šo protokolu tulko savā oficiālajā valodā un šos oficiālos tulkojumus nosūta ģenerāldirektoram.

2. Puses ik pēc četriem gadiem komitejai iesniedz ziņojumu par šī protokola īstenošanu.

Neviens no šī protokola noteikumiem attiecībā uz personu kriminālatbildību neskar valstu atbildību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp pienākumu sniegt reparācijas.

39. pants.
Valodas

Šis protokols ir sagatavots angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Šī protokola datums ir 1999. gada 26. marts. Tas ir atvērts parakstīšanai visām Augstajām līgumslēdzējām pusēm Hāgā no 1999. gada 17. maija līdz 1999. gada 31. decembrim.

1. Augstās līgumslēdzējas puses, kas parakstījušas šo protokolu, atbilstīgi savām attiecīgajām konstitucionālajām procedūrām to ratificē, pieņem vai apstiprina.

2. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē ģenerāldirektoram.

1. Citas Augstas līgumslēdzējas puses šim protokolam var pievienoties no 2000. gada 1. janvāra.

2. Pievienošanos veic, deponējot pievienošanās dokumentu ģenerāldirektoram.

1. Šis protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad deponēti divdesmit ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenti.

2. Pēc tam attiecībā uz katru Pusi tas stājas spēkā trīs mēnešus pēc tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

Konvencijas 18. un 19. pantā minētajās situācijās šī protokola ratifikācija, pieņemšana vai apstiprinājums, vai pievienošanās šim protokolam, ko Puses deponējušas pirms vai pēc karadarbības vai okupācijas sākuma, stājas spēkā nekavējoties. Šādos gadījumos ģenerāldirektors nosūta 46. pantā minētos paziņojumus, izmantojot visātrāko saziņas veidu.

1. Katra Puse var šo protokolu denonsēt.

2. Par denonsēšanu paziņo ar rakstisku dokumentu, kuru deponē ģenerāldirektoram.

3. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc denonsēšanas dokumenta saņemšanas. Tomēr, ja, šim periodam beidzoties, Puse, kas paziņojusi par denonsēšanu, ir iesaistīta kādā bruņotā konfliktā, denonsēšana nestājas spēkā līdz karadarbības beigām vai līdz brīdim, kad ir pabeigti kultūras vērtību repatriācijas pasākumi, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk.

Ģenerāldirektors informē visas Augstās līgumslēdzējas puses, kā arī Apvienoto Nāciju Organizāciju par visu 41. un 42. pantā paredzēto ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu un par 45. pantā paredzēto denonsēšanas dokumentu deponēšanu.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu šo protokolu pēc ģenerāldirektora pieprasījuma reģistrē Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātā.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, attiecīgie pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

PIEŅEMTS Hāgā 1999. gada divdesmit sestajā martā vienā eksemplārā, kuru deponē UNESCO arhīvā un kura apliecinātas kopijas nosūta visām Augstajām līgumslēdzējām pusēm.