Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 81

Rīgā 2026. gada 16. oktobrī

Par politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" 15. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāta apstrīdēšanas iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas

[1] 2026. gada 14. oktobrī Centrālajā vēlēšanu komisijā saņemts politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" 15. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāta Raimonda Lejnieka-Puķes (turpmāk – iesniedzējs) iesniegums par vēlēšanu iecirkņu Nr. 201, 426, 431, 469, 511, 862, 873 balsu skaitīšanas protokola apstrīdēšanu (turpmāk – iesniegums).

Iesniegumā norādīts, ja Centrālā vēlēšanu komisija secina, ka šā iesnieguma apstrīdēšanas daļa iesniegta pēc termiņa, lūgts atjaunot nokavēto termiņu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 46. un 48. pantam un vienlaikus pieņemt šo apstrīdēšanas iesniegumu. Iesniedzējs lūdz ņemt vērā, ka viņš 2026. gada 6. oktobrī iesniedza informācijas pieprasījumu, uz kuru viņam tika sniegta atbilde 2026. gada 7. oktobrī. Tāpat jāņem vērā faktiskais piekļuves laiks konkrētajiem balsu skaitīšanas protokoliem, informācijas apjoms, kā arī tukšās ailes par protokolu pabeigšanas laiku un iesniedzēja atklāto neatbilstību raksturs.

[2] Politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" 15. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāts Raimonds Lejnieks-Puķe tika uzaicināts uz Centrālās vēlēšanu komisijas 2026. gada 16. oktobra sēdi, taču informēja, ka aizņemtības dēļ ierasties nevarēs, un lūdza izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes, ņemot vērā iesniegumā norādītos argumentus un apsvērumus.

[3] Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 35.¹ panta pirmo daļu pieteiktajam kandidātam ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu un triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par protokola rezultātu apstiprināšanu, apstrīdēt to Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Visi vēlēšanu iecirkņi Zemgales vēlēšanu apgabalā 15. Saeimas vēlēšanās pabeidza balsu skaitīšanu un parakstīja balsu skaitīšanas protokolus 2026. gada 4. oktobrī. Šajā datumā arī atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas 2026. gada 18. jūnija instrukcijas Nr. 16 "15. Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija" 45. punktam attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas akceptēja šos protokolus un attiecīgo vēlēšanu iecirkņu vēlēšanu rezultāti tika publicēti Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē https://dati.cvk.lv/SV2026/velesanu-rezultati/. Līdz ar to visiem interesentiem publiski bija pieejama informācija par balsu skaitīšanas rezultātiem, tai skaitā bija iespējams sekot līdzi, tieši kurā brīdī katrs vēlēšanu iecirknis pabeidz darbu.

Papildus, atbildot uz iesniedzēja 2026. gada 6. oktobra informācijas pieprasījumu, 2026. gada 7. oktobrī pulksten 9.20 iesniedzējam e-adresē nosūtīta pieprasītā informācija, kā arī iesniedzējs pulksten 9.25 pieņēmis šo sūtījumu. Centrālās vēlēšanu komisijas 2026. gada 7. oktobra vēstulē Nr. 01.07/402-N "Par iepazīšanos ar balsu skaitīšanas protokoliem" apstiprināts, ka visi vēlēšanu iecirkņi pabeidza balsu skaitīšanu 2026. gada 4. oktobrī. Papildus norādīts, ka balsu skaitīšanas protokolos ir pieejama informācija par precīzu to parakstīšanas pulksteņlaiku.

Balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas laiks arī uzskatāms par lēmuma par protokola rezultātu apstiprināšanu pieņemšanas laiku. Papildus Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumu Nr. 473 "Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām" 8. punktā ir noteikts, ja elektroniskais dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un tam ir laika zīmogs, elektroniskā dokumenta parakstīšanas laiks ir laika zīmoga pievienošanas datums un laiks.

[4] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 42. panta pirmajai daļai procesuālais termiņš, kas aprēķināms dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu. Savukārt Administratīvā procesa likuma 43. panta ceturtajā daļā noteikts, ka procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka balsu skaitīšanas protokolu apstrīdēšanas termiņš bija 2026. gada 7. oktobris.

Administratīvā procesa likuma 44. pantā ir noteikts, ka dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 46. panta pirmo daļu nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.

Kā atzīts administratīvo tiesu praksē, nokavējuma attaisnojoši iemesli nevar būt atkarīgi no nokavējušā lietas dalībnieka gribas un rīcības. Šķēršļiem, kas traucēja procesuālās darbības izpildi laikā, jābūt objektīviem, neatkarīgiem no lietas dalībnieka. Personai pēc iespējas jārīkojas tā, lai tai piešķirtās tiesības izlietotu likumā noteiktajā kārtībā, tajā skaitā termiņā. Pretējā gadījumā tai jārēķinās ar šādu tiesību zaudēšanu (sk. Senāta 2018. gada 16. maija lēmuma lietā Nr. A420454211, SKA1152/2018 5.2. punktu).

Administratīvajā tiesvedībā izveidojusies konsekventa prakse gan attiecībā uz iemesliem, kas ir uzskatāmi par attaisnojošiem procesuālā termiņa atjaunošanai, gan arī attiecībā uz tādiem iemesliem, kas nevar būt par pamatu nokavētā termiņa atjaunošanai. Par apstākļiem, kas ir neatkarīgi no procesa dalībnieka gribas un rīcības un tiek uzskatīti par attaisnojošiem, atzīstami tādi apstākļi kā: 1) trešo personu, sevišķi valsts iestāžu, rīcība, kas bijusi par iemeslu termiņa nokavējumam; 2) pasta kļūda, ja vien to iespējams pierādīt; 3) atsevišķos gadījumos arī personas veselības stāvoklis; 4) tiesas pieļauta kļūda.

Administratīvā procesa dalībniekam ir ar vislielāko rūpību jāievēro normatīvajos aktos noteiktie procesuālie termiņi, jo termiņa atjaunošana iespējama, pastāvot izņēmuma apstākļiem (sk. Senāta 2007. gada 15. marta lēmuma lietā Nr. SKA-276/2007 12. punktu). Procesuālo darbību veikšanai noteiktie termiņi kalpo tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai un ikvienas procesuālās darbības veikšanai nepieciešams atbilstošs un noteikts laika ierobežojums, un šāda ierobežojuma mērķis citstarp ir nodrošināt lietas atrisināšanu saprātīgā laikā (sk. Senāta 2013. gada 3. maija sprieduma lietā Nr. A42615509, SKA-229/2013 12. punktu).

Centrālā vēlēšanu komisija secina, ka iesniedzēja lūgumā atjaunot procesuālo termiņu nav norādīti attaisnojoši nokavēšanās iemesli. Iesniedzējs neizmantoja iespēju iepazīties ar balsu skaitīšanas protokoliem uzreiz pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas. Tāpat iesniedzējs apstrīdēšanas iesnieguma sagatavošanai ir veltījis vairāk nekā 6 dienas pēc balsu skaitīšanas protokolu saņemšanas. Apstāklis, ka šāda apjoma analīzei iesniedzēja ieskatā nepieciešams vairāk laika nekā normatīvajos aktos norādītais, nav uzskatāms par attaisnojošu iemeslu. Procesuālā termiņa nokavējums radies iesniedzēja rīcības dēļ, proti, nepievēršot nepieciešamo uzmanību un rūpību tiesību izmantošanā.

Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 4., 5. pantu, 6. panta 8. punktu, Saeimas vēlēšanu likuma 35.¹ pantu un 54. panta pirmo daļu, Administratīvā procesa likuma 42. panta pirmo daļu, 43. panta ceturto daļu, 44. pantu, 46. panta pirmo daļu, 48. panta trešo daļu, Centrālā vēlēšanu komisija

NOLEMJ:

noraidīt politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" 15. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāta Raimonda Lejnieka-Puķes iesniegumu daļā par procesuālā termiņa atjaunošanu un atstāt bez izskatīšanas apstrīdēšanas iesniegumu daļā par vēlēšanu iecirkņu Nr. 201, 426, 431, 469, 511, 862, 873 balsu skaitīšanas protokolu apstrīdēšanu.

Lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511).

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs M. Zviedris

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs