Satversmes tiesas spriedums

Par Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 31. oktobra saistošo noteikumu Nr. 35 "Par vietām un teritorijām Daugavpilī, kurās nav atļauts organizēt azartspēles" 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trīs teikumiem

Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2026. gada 16. oktobrī
lietā Nr. 2025‑22‑03

Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja Irēna Kucina, tiesneši Anita Rodiņa, Jautrīte Briede, Veronika Krūmiņa un Mārtiņš Mits,

pēc SIA "Olympic Casino Latvia", SIA "KLONDAIKA", SIA "ALFOR" un SIA "JOKER LTD" konstitucionālajām sūdzībām,

pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktu, 17. panta pirmās daļas 11. punktu, 19.² un 28.¹ pantu,

rakstveida procesā 2026. gada 18. septembra tiesas sēdē izskatīja lietu

"Par Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 31. oktobra saistošo noteikumu Nr. 35 "Par vietām un teritorijām Daugavpilī, kurās nav atļauts organizēt azartspēles" 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trīs teikumiem".

Konstatējošā daļa

1. 2024. gada 31. oktobrī Daugavpils valstspilsētas pašvaldības dome (turpmāk – Daugavpils dome vai Dome) pieņēma saistošos noteikumus Nr. 35 "Par vietām un teritorijām Daugavpilī, kurās nav atļauts organizēt azartspēles" (turpmāk – Azartspēļu noteikumi).

Azartspēļu noteikumu 2. punkts (turpmāk – apstrīdētā norma) nosaka:

"Daugavpils valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā azartspēles nav atļauts organizēt vietās un teritorijās, kur azartspēļu zāles galvenā ieeja atrodas tuvāk par 150 metriem rādiusā līdz šādu ēku tuvākajai ieejai:

2.1. ēka, kurā atrodas pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība, kurā pašvaldībai pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu;

2.2. ēka, kurā atrodas baznīca, lūgšanas nams, kulta celtne;

2.3. ēka, kurā atrodas izglītības iestāde;

2.4. ēka, kurā atrodas pasta struktūrvienība;

2.5. ēka, kurā atrodas kredītiestāde;

2.6. ēka, kurā atrodas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas vieta;

2.7. daudzdzīvokļu dzīvojamā māja;

2.8. ēka, kurā atrodas dienesta viesnīca;

2.9. ēka, kurā atrodas sporta izglītības iestāde."

2. Satversmes tiesā tika ierosinātas divas lietas par apstrīdētās normas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. panta pirmajiem trīs teikumiem:

1) 2025. gada 1. jūlijā pēc SIA "Olympic Casino Latvia", SIA "KLONDAIKA" un SIA "ALFOR" konstitucionālajām sūdzībām tika ierosināta lieta Nr. 2025‑22‑03 "Par Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 31. oktobra saistošo noteikumu Nr. 35 "Par vietām un teritorijām Daugavpilī, kurās nav atļauts organizēt azartspēles" 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trīs teikumiem";

2) 2025. gada 16. septembrī pēc SIA "JOKER LTD" konstitucionālās sūdzības tika ierosināta lieta Nr. 2025‑34‑03 "Par Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 31. oktobra saistošo noteikumu Nr. 35 "Par vietām un teritorijām Daugavpilī, kurās nav atļauts organizēt azartspēles" 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trīs teikumiem".

Lai veicinātu šo lietu vispusīgu un ātru izskatīšanu, tās saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 22. panta sesto daļu tika apvienotas vienā lietā. Apvienotajai lietai Nr. 2025‑22‑03 piešķirts nosaukums "Par Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 31. oktobra saistošo noteikumu Nr. 35 "Par vietām un teritorijām Daugavpilī, kurās nav atļauts organizēt azartspēles" 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trīs teikumiem".

3. Pieteikumu iesniedzējas – SIA "Olympic Casino Latvia", SIA "KLONDAIKA", SIA "ALFOR" un SIA "JOKER LTD" (turpmāk arī – Pieteikumu iesniedzējas) – uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.

3.1. Pieteikumos ietvertie prasījumi un juridiskais pamatojums atsevišķos aspektos atšķiras, tomēr pēc būtības tie ir līdzīgi un balstīti uz vieniem un tiem pašiem apsvērumiem. Tādēļ turpmāk Pieteikumu iesniedzēju norādītie argumenti izklāstīti vienoti.

3.2. Pieteikumu iesniedzējas ir komercsabiedrības, kuru saimnieciskās darbības joma ir azartspēļu un derību organizēšana. Pamatojoties uz izsniegtajām azartspēļu organizēšanas vietas licencēm, Pieteikumu iesniedzējas ir atvērušas vairākas azartspēļu organizēšanas vietas Daugavpils administratīvajā teritorijā. Pieteikumu iesniedzēju spēļu zāles un totalizatori atrodas vietās, kur saskaņā ar apstrīdēto normu azartspēļu organizēšana ir aizliegta.

Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktais tiesību uz īpašumu ierobežojums nav noteikts, pamatojoties uz likumu, jo Daugavpils dome ir pārsniegusi likumā paredzēto pilnvarojumu. Apstrīdētā norma aizliedz azartspēļu organizēšanu vietās, kur azartspēļu galvenā ieeja atrodas tuvāk par 150 metriem rādiusā ap ēkām, kas vienmērīgi izvietotas pa visu pašvaldības administratīvo teritoriju. Tādējādi apstrīdētā norma kopsakarā ar Daugavpils domes 2020. gada 24. marta saistošajos noteikumos Nr. 12 "Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi un grafiskā daļa" apstiprināto Daugavpils pilsētas teritorijas plānojumu un tā sastāvā esošajām Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – Teritorijas izmantošanas noteikumi) normām faktiski rada tādus apstākļus, lai varētu pilnībā izskaust azartspēļu organizēšanu visā pilsētas teritorijā. Tomēr azartspēles ir legāls izklaides veids un atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma (turpmāk – Azartspēļu likums) 2. pantam šā likuma mērķis ir nevis aizliegt azartspēles, bet gan līdzsvarot sabiedrības, azartspēļu spēlētāju un komersantu intereses. Nosakot no likumā jau paredzētajiem noteikumiem atšķirīgus ierobežojumus, jāņem vērā Azartspēļu likumā iestrādātie principi, kas neparedz pilnīgu azartspēļu aizliegumu pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Daugavpils dome ir noteikusi nevis vietas, bet gan teritorijas, kurās aizliegta azartspēļu organizēšana. Šādas teritorijas var tikt noteiktas vienīgi saistošajos noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu. Nosakot tās atsevišķos saistošajos noteikumos, Daugavpils dome ir pārkāpusi tai likumā paredzēto pilnvarojumu.

Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka, izdodot apstrīdētās normas, Daugavpils dome ir pārkāpusi labas likumdošanas principu. Daugavpils dome nav pienācīgi pamatojusi to, kāpēc aizliedzama azartspēļu organizēšana katrā no apstrīdētajā normā noteiktajām teritorijām. Vērtējot riskus, kas saistīti ar azartspēļu organizēšanu šajās vietās, pašvaldībai ir jābalstās uz pētījumiem vai datiem, kā arī jāvērtē azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanas vai slēgšanas ietekme uz pašvaldības budžetu un citiem sociālajiem un ekonomiskajiem faktoriem. Daugavpils domei bija jāpamato tas, ka azartspēļu organizēšana konkrētajās vietās rada būtisku valsts un konkrētās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Intensīva iedzīvotāju plūsma vai daudzdzīvokļu ēku tuvums, kā arī iedzīvotāju negatīvā attieksme pati par sevi nav pietiekams pamats ierobežot azartspēļu organizēšanu. Daugavpils dome nav apsvērusi tās noteiktā ierobežojuma ietekmi nedz uz azartspēļu biznesu, nedz arī citām ar azartspēļu organizēšanu tieši vai netieši saistītajām komercdarbības jomām. Apstrīdētās normas izdošanas procesā nav bijušas iesaistītas citas kompetentās iestādes un nozares pārstāvji.

Pašvaldībai ir jāciena personu pašnoteikšanās brīvība, tostarp arī attiecībā uz paškaitējošām darbībām, jo personai ir jāuzņemas atbildība par savas rīcības sekām. Daugavpils domei ir jākoordinē un jāsaskaņo dažādu nozaru vajadzības un intereses, nevis jāizslēdz iespēja veikt konkrēta veida saimniecisko darbību.

Apstrīdētajā normā noteiktais 150 metru attālums no konkrētu kategoriju ēkām ir patvaļīgs, abstrakts un bez pienācīga pamatojuma noteikts ierobežojums. Šādu attālumu neparedz un nerekomendē neviens ārējs normatīvais tiesību akts vai politikas plānošanas dokuments.

Daugavpils dome nav ievērojusi Finanšu ministrijas izstrādātajās Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes), kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 509 "Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam", noteiktos rīcības virzienus. Tā nav vērtējusi apstrīdētajā normā ietverto ierobežojumu kopsakarā ar likumprojektu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" Nr. 705/Lp14 (turpmāk – likumprojekts Nr. 705/Lp14), ar kuru plānots Pamatnostādnes integrēt tiesiskajā regulējumā un kurā iecerēti vairāki azartspēļu organizēšanas ierobežojumi.

Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētā norma nav pietiekami skaidri formulēta. Termina "azartspēļu zāle" saturs nav definēts ne Azartspēļu noteikumos, ne azartspēļu jomu regulējošajos tiesību aktos. Nav skaidrs, vai apstrīdētā norma attiecas tikai uz spēļu zālēm vai arī citiem azartspēļu organizēšanas vietu veidiem.

Apstrīdētā norma ietver konkrētu tādu ēku uzskaitījumu, kuru precīza identificēšana ir apgrūtināta. Ierobežojuma teritorija jebkurā brīdī var mainīties, ja mainās minētajā uzskaitījumā ietverto ēku funkcijas. Tādējādi nav iespējams precīzi identificēt ne patieso azartspēļu organizēšanas ierobežojuma teritoriju, ne vietas, kur azartspēles organizēt būtu atļauts. Azartspēļu organizēšanas ierobežojums nav noteikts atbilstoši kādam konkrētam zonējumam, nav objektīvi vērtētas vietas un teritorijas, kurās azartspēļu darbība būtu ierobežojama. Tādējādi apstrīdētās normas iedarbība nav paredzama un apgrūtina iespēju prognozēt saimniecisko darbību ilgtermiņā.

Atbilstoši Teritorijas izmantošanas noteikumu 12.12.1. un 12.12.2. apakšpunktam azartspēļu organizēšana ir atļauta trīs, četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās un publiskās ēkās, kuru platība ir vismaz 1000 kvadrātmetri un kuras atrodas ne tuvāk kā 150 metru rādiusā no apstrīdētajā normā norādītajām ēkām. Tādējādi Pieteikumu iesniedzēju tiesības turpināt saimniecisko darbību ir pilnībā atkarīgas no trešo personu rīcības.

Var identificēt divus apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus – cilvēka tiesību dzīvot labvēlīgā vidē un sabiedrības labklājības aizsardzību. Proti, ierobežojuma mērķis ir aizsargāt sabiedrību no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes. Tomēr apstrīdētajā normā paredzētie līdzekļi šos leģitīmos mērķus nesasniedz.

Azartspēļu organizēšanas vietu slēgšana nemazina spēlētāju interesi par azartspēlēm un veicina tikai spēlētāju migrēšanu no spēļu zālēm uz interaktīvo vidi. Tātad tas nav efektīvs līdzeklis azartspēļu pieejamības ierobežošanai. Turklāt azartspēļu vietu slēgšana korelē ar nelegālo azartspēļu izplatības palielināšanos – spēlētāji tiek novirzīti uz vidi, kurā to tiesības uz godīgu spēli, kā arī Azartspēļu likumā noteiktajām garantijām un aizsardzību netiek nodrošinātas, attiecīgi nepasargājot spēlētājus no riskiem, kas saistīti ar azartspēlēm. Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertie līdzekļi nav piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai.

Daugavpils dome bija informēta par alternatīviem risinājumiem, kas noteikti Pamatnostādnēs un paredzēti likumprojektā Nr. 705/Lp14, bet nav ņēmusi tos vērā. Iedzīvotāju labbūtību var nodrošināt ar citām metodēm, kas mazāk ierobežotu gan azartspēļu pakalpojumu sniedzējus, gan azartspēļu spēlētājus. Pašvaldība var kontrolēt legālās pilsētā esošās spēļu zāles, kā arī attīstīt un piedāvāt iedzīvotājiem iespējas pavadīt brīvo laiku izglītojošos un veselību veicinošos pasākumos. Tātad apstrīdētajā normā ietvertie līdzekļi nav nepieciešami leģitīmo mērķu sasniegšanai.

Komersantu tiesību ierobežojums ir nesamērīgi lielāks par sabiedrības gūto labumu. Azartspēļu izplatība joprojām saglabājas liela gan interaktīvo, gan nelegālo azartspēļu pieejamības dēļ. Azartspēļu likums aizsargā ne tikai attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē, bet arī spēlētāju tiesības spēlēt azartspēles. Katram indivīdam ir izvēle un tiesības uz pašnoteikšanos, tādēļ azartspēļu organizēšanas aizliegumu nevar pamatot ar nepieciešamību ierobežot no azartspēlēm atkarīgo personu tiesības. Azartspēļu likums un Pamatnostādnēs ietvertie risinājumi jau paredz līdzekļus, kuri nodrošina konkrētās sabiedrības daļas aizsardzību. Turklāt ar apstrīdēto normu azartspēļu organizētāji tiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar, piemēram, loteriju organizētājiem vai alkohola tirgotājiem, kuru piedāvātās preces vai pakalpojumi arī izraisa atkarību.

4. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Daugavpils dome – atbildes rakstos lūdz izbeigt tiesvedību, jo apstrīdētā norma nerada Pieteikumu iesniedzējām Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos ietverto pamattiesību aizskārumu. Pat ja tiesvedība tiktu turpināta, Daugavpils dome tomēr uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmei.

Daugavpils dome norāda, ka SIA "Olympic Casino Latvia" ir piemērots Azartspēļu noteikumu 2.4. un 2.7. apakšpunkts, bet SIA "JOKER LTD" – 2.1., 2.3., 2.4., 2.6. un 2.7. apakšpunkts. Pārējie apstrīdētās normas apakšpunkti šīm Pieteikumu iesniedzējām nav piemēroti. Savukārt SIA "KLONDAIKA" un SIA "ALFOR" nav precīzi norādījušas, kuri apstrīdētās normas apakšpunkti ir piemērojami attiecībā uz to spēļu zālēm un attiecīgi aizskar to pamattiesības. SIA "Olympic Casino Latvia" spēļu zāles neatbilst Teritorijas izmantošanas noteikumu 12.12.1. un 12.12.2. apakšpunkta – kas nosaka izņēmumus attiecībā uz konkrētām ēkām – kritērijiem. SIA "JOKER LTD" spēļu zāles neatbilst arī Teritorijas izmantošanas noteikumu 299. punkta kritērijiem – atbilstoši šim punktam azartspēles vietās, attiecībā uz kurām saņemta pašvaldības atļauja, var tikt organizētas tikai tikmēr, kamēr pašvaldība nav pieņēmusi lēmumu par atļaujas atcelšanu. SIA "KLONDAIKA" un "ALFOR" SIA nav pamatojušas to, ka tām pamattiesību aizskārumu rada tieši apstrīdētā norma, nevis Teritorijas izmantošanas noteikumu apakšpunkti, ar kuriem ir pamatoti Daugavpils domes lēmumi un atceltas atļaujas atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles. Līdz ar to apstrīdētās normas atzīšana par neatbilstošu Satversmes 105. panta pirmajiem trīs teikumiem nemainītu Pieteikumu iesniedzēju tiesisko situāciju, tostarp Daugavpils domes pieņemtos lēmumus par atļauju atcelšanu.

Daugavpils dome norādījusi, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trīs teikumiem. Azartspēļu likums ļauj pašvaldībai lemt par azartspēļu organizēšanas ierobežošanu, arī pieņemot saistošos noteikumus, kuros tā papildus jau likumdevēja noteiktajām vietām un teritorijām, kurās azartspēles nav atļauts organizēt, nosaka vēl citas šādas vietas un teritorijas. Apstrīdētajā normā uzskaitītas pie konkrētām kategorijām piederošas ēkas, no kuru tuvākās ieejas 150 metru rādiusā nav atļauts organizēt azartspēles. Nevar piekrist viedoklim, ka šīs ēkas un teritorija 150 metru rādiusā ap tām būtu uzskatāmas par tādām pilsētas funkcionālajām zonām, kuras regulējamas teritorijas plānojumā. Tātad Daugavpils dome apstrīdēto normu ir izdevusi tai likumā dotā pilnvarojuma ietvaros.

Daugavpils dome ir izpildījusi savu pienākumu veikt individuālu attiecīgo vietu un teritoriju izvērtējumu un iekļāvusi to Azartspēļu noteikumu paskaidrojuma rakstā, norādot arī konkrētus apstākļus un konkrētu pašvaldības iedzīvotāju grupu intereses. Apstrīdētā norma atbilst Pamatnostādņu mērķim un tajās ietvertajiem rīcības virzieniem. Pamatnostādnes paredz tajās ietverto rīcības virzienu ieviešanu valsts līmenī, bet neparedz grozīt pašvaldībām piešķirto pilnvarojumu noteikt vietas un teritorijas, kur azartspēļu organizēšana nav atļauta. Apstrīdētā norma atbilst mērķiem un ierobežojumiem, kas paredzēti Pamatnostādnēs, un veicinās šo mērķu sasniegšanu.

Pašvaldībai jāņem vērā spēkā esošie likumi, nevis likumprojekti. Ir pāragri prognozēt, vai Saeima pieņems grozījumus Azartspēļu likumā un kāds būs to saturs. Turklāt likumprojekts Nr. 705/Lp14 neparedz mainīt Azartspēļu likuma 42. panta desmito daļu attiecībā uz pašvaldībām piešķirto pilnvarojumu noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts.

Daugavpils dome ir izpildījusi savu pienākumu konsultēties ar sabiedrību. Pēc sabiedrības viedokļu noskaidrošanas Azartspēļu noteikumu projekts tika precizēts un precizētajā redakcijā kopā ar paskaidrojuma rakstu tika nodots publiskai apspriešanai. Apspriešanas laikā paustie viedokļi, arī Pieteikumu iesniedzēju iebildumi, ir atspoguļoti paskaidrojuma rakstā. Tieši ņemot vērā sabiedrības pārstāvju viedokli, tika precizēts to vietu uzskaitījums, kur azartspēļu organizēšana ir aizliegta, kā arī noteikts 150 metru attālums līdz azartspēļu organizēšanas vietai. Daugavpils dome norādījusi arī vietas, kur azartspēļu organizēšana skartu būtiskas sabiedrības intereses, proti: daudzdzīvokļu māju apbūves teritorija, kultūras, izglītības un reliģisko organizāciju iestāžu, bērnu rotaļu laukumu tuvums, vietas, kur sabiedrības kustība ir sevišķi intensīva. Daugavpils dome ilgā laika posmā ir uzklausījusi Pieteikumu iesniedzējas un vērtējusi to paustos viedokļus, tomēr no labas likumdošanas principa neizriet pienākums pielāgot saistošo noteikumu saturu katram izteiktajam viedoklim. Pašvaldībai nav arī pienākuma savus saistošos noteikumus saskaņot ar valsts iestādēm. Pati Daugavpils dome ir atbildīga par saistošo noteikumu saturu.

Jēdziens "azartspēļu zāle" ir skaidrs. Tas atbilst Azartspēļu likumā definētajam jēdzienam "spēļu zāle". Apstrīdētajā normā uzskaitītās ēku grupas ir apzīmētas skaidri un nepārprotami. Ēku apzīmējumi norādīti atbilstoši normatīvajos tiesību aktos, latviešu literārajā valodā un sadzīvē lietotajiem apzīmējumiem, tie ir objektīvi, viegli saprotami un nerada šaubas par to saturu. Tāpat ir identificējamas vairākas konkrētas vietas Daugavpilī, kur azartspēles organizēt ir atļauts.

Azartspēļu noteikumi tika izdoti ar mērķi ierobežot azartspēļu izplatību, lai samazinātu no tām atkarīgo personu skaitu, nepieļautu azartspēļu izplatības palielināšanos un pasargātu iedzīvotājus no problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības riska. Azartspēļu noteikumi ir vērsti uz to, lai mazinātu iespējamību, ka garāmgājēji nejauši ieiet azartspēļu zālē, un lai tajā atrastos tikai tādas personas, kas tur ieradušās tieši ar nolūku spēlēt azartspēles. Ar Azartspēļu noteikumiem tiek ierobežota azartspēļu pieejamība, un tādējādi prognozējams, ka no azartspēlēm atkarīgo personu skaits samazināsies.

Daugavpils dome, pieņemot apstrīdēto normu, ir vēlējusies aizsargāt Satversmes 116. pantā norādītos leģitīmos mērķus – citu cilvēku tiesības, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Citu cilvēku tiesības tiek aizsargātas, ierobežojot azartspēļu zāļu apmeklēšanu, tādējādi novēršot azartspēļu atkarības rašanās risku un aizsargājot cilvēka pamattiesības, proti, tiesības uz veselību, kā arī mazinot neapdomīgu finanšu līdzekļu tērēšanu. Sabiedrības drošība tiek aizsargāta, mazinot veselības un sociālos riskus, kā arī novēršot azartspēļu zāļu tuvumā iespējamos sabiedriskās kārtības pārkāpumus un veicinot mierīgu dzīvi. Apstrīdētā norma veicina sabiedrības labklājību, harmonisku ikdienas dzīvi, no azartspēlēm atkarīgo personu skaita mazināšanos, finanšu līdzekļu apdomīgu tērēšanu ar azartspēlēm nesaistītu cilvēka vajadzību apmierināšanai. Tā veicina nabadzības mazināšanu, tādējādi sekmējot arī valsts ilgtspējīgu attīstību.

Azartspēles nav savienojamas ar jēdzienu "tikumīga sabiedrība". Jo īpaši tikumības aspekts ir jāņem vērā, ciktāl apstrīdētā norma attiecas uz izglītības iestādēm. Svarīgi, lai bērnu un jauniešu acu priekšā ik dienu nebūtu amorālas dzīves ainu.

Apstrīdētā norma ir vērsta galvenokārt uz divām cilvēku grupām: uz iedzīvotājiem, kuri nejauši un neapdomīgi izvēlas izklaidi azartspēļu zālēs, kā arī uz jauniešiem un bērniem. Šīs personas neizvēlēsies spēlēt interaktīvās vai nelegālās azartspēles. Pret nelegālajām azartspēlēm ir jācīnās, tomēr tas nenozīmē, ka būtu jāatceļ legālo azartspēļu organizēšanai noteiktie ierobežojumi.

Pamatnostādnēs un apstrīdētajā normā paredzēto ierobežojumu mērķi ir atšķirīgi. Apstrīdētā norma lielā mērā ir vērsta uz to, lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri mirkļa iespaidā nolemj apmeklēt azartspēļu zāli, jo viņi atrodas tās tuvumā un viņiem konkrētajā brīdī ir nauda. Pamatnostādnēs un likuma grozījumos paredzētie pasākumi ir īstenojami līdztekus aizliegumam organizēt azartspēles pašvaldības noteiktajās vietās un teritorijās.

Ņemot vērā azartspēļu kaitīgumu, šīs nozares regulēšanā valstij un pašvaldībai ir lielāka rīcības brīvība nekā citu nozaru regulēšanā un tostarp arī tiesības noteikt stingrus ierobežojumus. Tādējādi nepastāv alternatīvi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un ar kuriem ierobežojuma mērķis tiktu sasniegts līdzvērtīgā kvalitātē.

Labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par Pieteikumu iesniedzējām nodarīto kaitējumu. Interaktīvo azartspēļu pieejamības paplašināšanās neliecina par to, ka sabiedrība no apstrīdētās normas negūtu labumu. Apstrīdētā norma neparedz pilnīgu azartspēļu aizliegumu Daugavpilī, bet gan nosaka konkrētas vietas, kur azartspēļu rīkošana pamatotu iemeslu dēļ nav pieļaujama. Ir jānošķir katra indivīda izvēles un pašnoteikšanās brīvība no sabiedrības interesēm. Pieteikumu iesniedzēju mantiskās intereses nevar tikt vērtētas augstāk par sabiedrības interesēm, proti, fizisko un psihisko veselību, harmonisku, labklājīgu un drošu dzīvi. Apstrīdētā norma nosaka konkrētas ēkas un teritoriju ap tām, tā nenostāda Daugavpils iedzīvotājus sliktākā stāvoklī nekā citas personas, jo vienādi attiecas gan uz Daugavpils iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem. Lai gan pastāv arī citas nopietnas atkarības, uz kurām norāda Pieteikumu iesniedzējas, tas nenozīmē, ka attiecībā uz azartspēļu organizēšanas vietām pašvaldības teritorijā nebūtu nosakāmi ierobežojumi. Valsts ir izveidojusi dažādu regulējumu attiecībā uz azartspēlēm un citiem atkarību izraisošiem faktoriem, ņemot vērā katras atkarības specifiku. Azartspēļu organizētāji neatrodas salīdzināmos apstākļos ar, piemēram, alkoholisko dzērienu tirgotājiem vai loteriju organizētājiem.

5. Pieaicinātā persona – Saeima – norāda, ka Daugavpils dome ir tiesīga saskaņā ar Azartspēļu likuma 42. panta desmito daļu noteikt vietas un teritorijas, kurās ir aizliegts organizēt azartspēles, ja tā ir veikusi attiecīgu izvērtējumu un pamatojusi, kāpēc katrā no šīm vietām vai teritorijām azartspēļu organizēšana ir aizliedzama.

Atbilstoši Azartspēļu likuma 42. panta desmitajai daļai un 41. panta otrās daļas 11. punktam pašvaldības domei ir tiesības saistošajos noteikumos paredzēt noteiktas vietas un teritorijas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles. Pašvaldības dome ir tiesīga šādas vietas un teritorijas noteikt dažādos saistošajos noteikumos, ne tikai tādos, kuri izdoti, pamatojoties uz Teritorijas attīstības un plānošanas likumu. Tādējādi apstrīdētā norma ir pieņemta, pašvaldībai izmantojot tai doto pilnvarojumu noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumus noteiktā teritorijā.

Apstrīdētajā normā paredzētie ierobežojumi varētu kalpot vairākiem leģitīmiem mērķiem, piemēram, citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzībai. Nosakot teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, pašvaldībai ir pienācīgi jāpamato, kāpēc katrā no tām azartspēļu organizēšana būtu aizliedzama, ņemot vērā dažādus apstākļus, arī attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju intereses. Pašvaldības domei ir jāievēro Azartspēļu likuma noteikumi, kā arī jāņem vērā tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, kas prasa nodrošināt saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu, lai aizsargātu personām izveidojušos tiesisko paļāvību.

Apstrīdētā norma neparedz pilnīgu azartspēļu organizēšanas aizliegumu. Pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz vietu un teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, turklāt šāds ierobežojums var tikt noteikts ikvienā pašvaldības vietā vai teritorijā. Ir vairāki līdzsvarojoši izņēmumi no apstrīdētajā normā paredzētā ierobežojuma, jo azartspēļu organizēšana ir iespējama ārpus apstrīdētajā normā noteiktajām teritorijām, kā arī četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Aizliegumam nav valstiska mēroga, un azartspēles organizēt klātienē ir iespējams citu pašvaldību administratīvajās teritorijās.

Apstrīdētajā normā noteiktās vietas un tām piegulošās teritorijas 150 metru rādiusā atbilst tiem piemēriem, kurus iepriekš Satversmes tiesa ir atzinusi par atbilstošiem azartspēļu organizēšanas ierobežošanai.

Vērtējot to, vai ar apstrīdētajā normā paredzēto ierobežojumu ir panākts līdzsvars starp azartspēļu organizētāju tiesībām uz īpašumu, sabiedrības labklājību un citu cilvēku tiesību aizsardzību, jāņem vērā pašvaldības teritorijā esošie apstākļi un vienlaikus jārespektē pašvaldības autonomija un tās politiskajos un lietderības apsvērumos balstītās izvēles. Tās ne vienmēr ir pārbaudāmas ar konstitucionālās kontroles metodēm.

Secinājumu daļa

6. Daugavpils dome lūdz izbeigt tiesvedību lietā, jo apstrīdētā norma neaizskar Pieteikumu iesniedzēju pamattiesības. Proti, SIA "Olympic Casino Latvia" un SIA "JOKER LTD" izsniegtās azartspēļu organizēšanas atļaujas atceltas, pamatojoties arī uz Teritorijas izmantošanas noteikumu normām. Dome neesot pieņēmusi lēmumus par azartspēļu organizēšanas licenču atcelšanu SIA "KLONDAIKA" un SIA "ALFOR". Taču arī to azartspēļu organizēšanas vietas neatbilstot Teritorijas izmantošanas noteikumu prasībām. Tātad pat tad, ja apstrīdētā norma tiktu atzīta par neatbilstošu Satversmei, tas nemainītu Pieteikumu iesniedzēju tiesisko situāciju. Dome savu lūgumu izbeigt tiesvedību lietā pamatojusi arī ar to, ka Pieteikumu iesniedzējām nav piemēroti visi apstrīdētās normas apakšpunkti. Attiecībā uz SIA "Olympic Casino Latvia" un SIA "JOKER LTD" izdotie lēmumi par azartspēļu organizēšanas licenču atcelšanu esot pamatoti tikai ar apstrīdētās normas 2.1., 2.3., 2.4., 2.6. un 2.7. apakšpunktu. Arī SIA "KLONDAIKA" un SIA "ALFOR" savu pamattiesību aizskārumu saistot tikai ar atsevišķiem apstrīdētās normas apakšpunktiem.

Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka aizliegums organizēt azartspēles Daugavpils administratīvajā teritorijā un tām nelabvēlīgās tiesiskas sekas izriet no apstrīdētās normas. Tas, ka azartspēļu organizēšanas atļaujas tika atceltas vai tiks atceltas, pamatojoties arī uz citām tiesību normām, nemainot to apstākli, ka apstrīdētā norma aizskar Pieteikumu iesniedzēju pamattiesības. Pieteikumu iesniedzēju pamattiesības aizskarot ne vien tas, ka atbilstoši apstrīdētajai normai konkrētajās vietās un teritorijās azartspēļu organizēšana ir aizliegta, bet arī tas, ka faktiski vispār tiek aizliegts organizēt azartspēles visā Daugavpils teritorijā.

Tādējādi Satversmes tiesai vispirms jānoskaidro tas, vai tiesvedība lietā nav izbeidzama.

Ar Daugavpils domes 2025. gada 27. februāra un 10. aprīļa lēmumiem SIA "JOKER LTD" un SIA "Olympic Casino Latvia" tika atceltas atļaujas spēļu zāles atvēršanai un azartspēļu organizēšanai, kā arī atteikts izsniegt jaunu atļauju spēļu zāles atvēršanai. Minētie lēmumi pieņemti, pamatojoties ne vien uz apstrīdēto normu, bet arī uz Teritorijas izmantošanas noteikumu normām. Savukārt SIA "KLONDAIKA" un SIA "ALFOR" norādījušas, ka to azartspēļu organizēšanas vietas atrodas tuvāk nekā 150 metrus no apstrīdētajā normā norādītajām ēkām.

Daugavpils Teritorijas izmantošanas noteikumu, kas bija spēkā no 2020. gada 10. jūnija līdz 2026. gada 27. martam, 12.12. apakšpunkts paredzēja, ka visā pašvaldības teritorijā aizliegts izveidot azartspēļu organizēšanas vietas, izņemot divus gadījumus, kas minēti 12.12.1. un 12.12.2. apakšpunktā, proti, atsevišķas viesnīcas un publiskas ēkas.

Satversmes tiesa secina, ka, pamatojoties arī uz apstrīdēto normu, jau ir atceltas vairākas atļaujas spēļu zāļu atvēršanai un azartspēļu organizēšanai, kā arī atteikts izsniegt jaunu atļauju spēļu zāles atvēršanai. Tāpat vairākas esošās azartspēļu organizēšanas vietas vairs neatbilst apstrīdētajai normai. Tas apstāklis, ka attiecīgās Teritorijas izmantošanas noteikumu normas līdz ar apstrīdēto normu paredzēja azartspēļu organizēšanas aizliegumu, pats par sevi neizslēdz apstrīdētās normas ietekmi uz Pieteikumu iesniedzēju pamattiesībām. Proti, citu tiesību normu radītās nelabvēlīgās tiesiskās sekas nenozīmē to, ka apstrīdētā norma šādas sekas nerada. Apstrīdētajai normai ir patstāvīga iedarbība, jo tieši tā nosaka konkrētas vietas un teritorijas, kurās azartspēļu organizēšana ir aizliegta. Līdz ar to Pieteikumu iesniedzēju pamattiesības aizskar ne tikai Teritorijas izmantošanas noteikumi, bet arī apstrīdētā norma. Turklāt Pieteikumu iesniedzēju apsvērumi par apstrīdētās normas neatbilstību Satversmei saistīti ar to, ka šī norma pēc būtības paredzot pilnīgu azartspēļu organizēšanas aizliegumu visā Daugavpils teritorijā. Tāpēc Satversmes tiesa vērtēs visu apstrīdētās normas apakšpunktu kā vienota tiesiskā regulējuma satversmību.

Līdz ar to Daugavpils domes lūgums izbeigt tiesvedību nav pamatots un tiesvedība lietā nav izbeidzama.

7. Satversmes 105. panta pirmie trīs teikumi nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu."

Satversmes 105. pants paredz visaptverošu mantiska rakstura tiesību garantiju. Ar "tiesībām uz īpašumu" saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010‑12‑03 7. punktu). Tiesību uz īpašumu tvērumā ietilpst arī personas tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014‑34‑01 12.3. punktu). Satversmes 105. panta otrais un trešais teikums atļauj valstij ar likumu ierobežot tiesības uz īpašumu sabiedrības interesēs (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020‑26‑0106 11.2. punktu).

Atbilstoši Azartspēļu likuma 3. panta pirmajai daļai azartspēles drīkst organizēt tikai pēc attiecīgas licences saņemšanas. Proti, komersantam, lai tas varētu nodarboties ar azartspēļu organizēšanu konkrētās azartspēļu vietās, ir jāsaņem azartspēļu organizēšanas licence (sk. Azartspēļu likuma 8. pantu) un attiecīgās azartspēļu organizēšanas vietas – kazino, spēļu zāles, bingo zāles, totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas – licence (sk. Azartspēļu likuma 20. pantu). Lai saņemtu azartspēļu organizēšanas vietas licenci, komersants Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz tam pašvaldības izdotu atļauju atvērt spēļu zāli un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās (sk. Azartspēļu likuma 26. panta otrās daļas 4. punktu).

Pieteikumu iesniedzējas ir saņēmušas vairākas azartspēļu organizēšanas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās Daugavpils vietās, un uz šo licenču pamata veic savu komercdarbību. Tādējādi to tiesības veikt noteikta veida komercdarbību uz licences pamata ietilpst Satversmes 105. panta pirmo trīs teikumu tvērumā.

Apstrīdētā norma nosaka vietas – 150 metru rādiusā no konkrētu ēku tuvākajām ieejām –, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Pieteikumu iesniedzēju azartspēļu organizēšanas vietas atrodas 150 metru attālumā no vairākām apstrīdētajā normā norādītajām ēkām.

Tādējādi ar apstrīdēto normu ir ierobežotas Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz licences pamata veikt konkrēta veida komercdarbību.

Līdz ar to apstrīdētā norma personai ierobežo Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.

8. Satversmes 105. panta trešais teikums noteic, ka tiesības uz īpašumu var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Satversmes tiesa atzinusi, ka vārds "likums" ietver ne tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet arī citus vispārsaistošus (ārējus) normatīvos aktus, ja vien tie atbilst noteiktiem kritērijiem:

1) izdoti, pamatojoties uz likumu un ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību;

2) publicēti un publiski pieejami atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

3) pietiekami skaidri formulēti, lai persona varētu izprast no tiem izrietošo tiesību un pienākumu saturu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 16. punktu un 2024. gada 11. jūlija sprieduma lietā Nr. 2023-10-03 14. punktu).

8.1. Pieteikumu iesniedzējas pamatojušas Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā noteiktā pilnvarojuma pārkāpuma esību ar to, ka apstrīdētā norma aizliedz organizēt azartspēles vietās un teritorijās, kur azartspēļu zāles galvenā ieeja atrodas tuvāk par 150 metru rādiusu ap noteiktu kategoriju ēkām. Tādējādi Daugavpils dome faktiski esot noteikusi nevis vietas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles, bet gan teritoriālu aizliegumu. Nosakot šādas teritorijas, Domei vajagot izdot saistošos noteikumus, pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu.

Savukārt Daugavpils dome norāda, ka no Azartspēļu likuma 42. panta desmitās daļas izriet tas, ka likumdevējs ir pilnvarojis pašvaldību saistošajos noteikumos noteikt gan vietas, gan teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt. Apstrīdētajā normā uzskaitītās konkrētās ēkas, no kuru tuvākās ieejas 150 metru rādiusā nav atļauts organizēt azartspēles, neesot uzskatāmas par tādām pilsētas funkcionālajām zonām, kuras būtu regulējamas teritorijas plānojumā.

Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā nav konkretizēts, kādam jābūt to saistošo noteikumu izdošanas pamatam, kuros pašvaldība var noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumus. No šīm tiesību normām neizriet, ka tie varētu būt tikai tādi saistošie noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu. Likumdevējs Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā nav norādījis, ka saistošo noteikumu izdošanas pamats būtu nošķirams pēc tā, vai pašvaldība azartspēļu aizliegumu nosaka attiecībā uz vietām vai teritorijām. Proti, no likuma neizriet, ka vietas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, pašvaldībai būtu jānosaka atsevišķos saistošajos noteikumos, savukārt teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, – saistošajos noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022‑13‑05 18. punktu).

No Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkta un 42. panta desmitās daļas arī neizriet, ka vietas vai teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt, būtu diferencējamas pēc tā, vai šīs vietas un teritorijas ir unikālas un konkrēti identificējamas, piemēram, pēc nosaukuma, adreses vai kadastra apzīmējuma, vai, kā tas noteikts apstrīdētajā normā, pēc to veida. Arī Saeima savā viedoklī norāda, ka pašvaldība, nosakot šādas vietas un teritorijas atsevišķos saistošajos noteikumos, rīkojas tai piešķirtā pilnvarojuma ietvaros.

Tādējādi pašvaldība ir tiesīga azartspēļu organizēšanas aizliegumu attiecībā uz konkrētām vietām un teritorijām noteikt saistošajos noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz Azartspēļu likuma 42. panta desmito daļu kā speciālo tiesību normu.

8.2. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka Daugavpils dome pretēji Azartspēļu likuma mērķim un jēgai faktiski noteikusi azartspēļu organizēšanas aizliegumu visā Daugavpils teritorijā, tādējādi pārsniedzot Azartspēļu likumā noteikto pilnvarojumu. Likuma mērķis neesot piešķirt pašvaldībām tiesības aizliegt azartspēļu organizēšanu visā pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Savukārt Daugavpils dome norāda, ka apstrīdētā norma nenosaka azartspēļu aizliegumu visā pilsētas teritorijā un Daugavpilī ir vairākas vietas ārpus dzīvojamās zonas, kurās azartspēles organizēt būtu atļauts.

Arī Saeima savā viedoklī norāda, ka apstrīdētā norma nav vērsta uz azartspēļu organizēšanas aizliegšanu visā pašvaldības teritorijā, bet attiecas tikai uz noteiktām vietām un teritorijām.

Likumdevējs Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā paredzējis, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, kuros tā papildus likumā jau noteiktām vietām un teritorijām, kur azartspēļu organizēšana nav atļauta, var noteikt arī citas šādas vietas un teritorijas.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz vietu un teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, turklāt šāds ierobežojums var tikt paredzēts ikvienā pašvaldības vietā vai teritorijā. Ja pašvaldība pēc katras tās administratīvajā teritorijā ietilpstošās vietas un teritorijas izvērtēšanas secina, ka minētais aizliegums katrā no šīm vietām un teritorijām ir nepieciešams un kopumā tas aptver visu pašvaldības teritoriju, ir pieļaujams arī tas, ka azartspēļu organizēšana tiek aizliegta visā pašvaldības teritorijā (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022‑13‑05 20. punktu).

Satversmes tiesa secina, ka Daugavpils dome apstrīdētajā normā ir noteikusi konkrētas vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Turklāt atbildes rakstā kā piemēri ir norādītas vairākas ārpus dzīvojamās zonas esošas zemes vienības, kur azartspēles organizēt nav aizliegts. Šīs zemes vienības pārsvarā atrodas jauktas centra apbūves teritorijās ārpus dzīvojamās zonas. Tas nozīmē, ka ir pieļaujama azartspēļu organizēšana citviet pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur tas nav liegts. Tādējādi apstrīdētajā normā paredzētie ierobežojumi pēc būtības nav uzskatāmi par pilnīgu azartspēļu organizēšanas aizliegumu visā Daugavpilī.

Tātad Daugavpils dome atbilstoši Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktam un 42. panta desmitajai daļai bija tiesīga noteikt neierobežoti daudz vietu un teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, bet tā nav noteikusi pilnīgu azartspēļu organizēšanas aizliegumu visā Daugavpils teritorijā.

8.3. Daugavpils dome Azartspēļu noteikumus ir pieņēmusi 2024. gada 31. oktobrī. Tie 2024. gada 6. novembrī ir publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 35 un stājušies spēkā 2024. gada 7. novembrī. Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieņemta un izsludināta, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kā arī ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

8.4. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka Daugavpils dome nav pienācīgi vērtējusi un pamatojusi nepieciešamību noteikt azartspēļu organizēšanas aizliegumu katrā apstrīdētajā normā paredzētajā vietā un teritorijā un nav norādījusi uz būtisku valsts un iedzīvotāju interešu aizskārumu. Pašvaldībai ar azartspēļu organizēšanu saistītos riskus vajagot vērtēt, balstoties uz pētījumiem vai datiem. Apstrīdētās normas izdošanas procesā neesot iesaistītas citas iestādes un nozares pārstāvji.

Daugavpils dome norāda, ka ir veikusi attiecīgo vietu un teritoriju individuālu vērtējumu un iekļāvusi to Azartspēļu noteikumu paskaidrojuma rakstā, norādot arī konkrētus apstākļus un konkrētu pašvaldības iedzīvotāju grupu intereses. Tāpat Daugavpils dome esot konsultējusies ar sabiedrību. Apspriešanas laikā paustie viedokļi, arī Pieteikumu iesniedzēju iebildumi, atspoguļoti paskaidrojuma rakstā. Pašvaldībai neesot jāsaskaņo saistošie noteikumi ar valsts iestādēm.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka aizliegums organizēt azartspēles ir pamatojams nevis ar vispārīgiem apsvērumiem par azartspēļu kaitīgumu un vispārīgu norādi uz sabiedrības interesēm, bet gan ar konkrētās vietas vai teritorijas specifiskajām īpašībām, kas to padara par azartspēļu organizēšanai nepiemērotu. Pašvaldība savas kompetences ietvaros nevar rīkoties patvaļīgi. Arī gadījumos, kad pašvaldība atbilstoši tai Azartspēļu likumā dotajam pilnvarojumam saistošajos noteikumos paredz vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, tās rīcībai jābūt balstītai racionālos apsvērumos, kas pamato noteiktā ierobežojuma nepieciešamību (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022‑13‑05 20. punktu).

Azartspēļu noteikumu paskaidrojuma rakstā norādīts: lai sabiedrība nedotu priekšroku dalībai azartspēlēs, salīdzinot ar citām brīvā laika pavadīšanas iespējām, spēļu zālēm nav jāatrodas tiešā tuvumā baznīcām un kulta celtnēm, kā arī kultūras un sporta iestādēm un dienesta viesnīcām. Pašvaldība uzskata, ka ir pamatoti pašvaldības teritorijā aizliegt azartspēļu organizēšanu tuvāk par 150 metriem no pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldībai pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu, ņemot vērā, ka ap tām ikdienā ir vērojama liela iedzīvotāju plūsma. Iedzīvotāji vēršas pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās, izmantojot to sniegtos pakalpojumus un norēķinoties par tiem. Azartspēļu zāles tiešs tuvums rada risku, ka līdzekļi tiks tērēti neparedzētiem mērķiem. Izglītības iestāžu un reliģisko organizāciju tuvums azartspēļu organizēšanas vietām var provocēt tieši nepilngadīgo personu interesi par azartspēlēm un tādējādi radīt kaitīgu ietekmi un pretrunas starp azartspēļu organizētājiem un minēto iestāžu un organizāciju vērtībām. Pasta struktūrvienības, kredītiestādes un sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas ir tās vietas, kur iedzīvotāji saņem finanšu līdzekļus, un azartspēļu zāles atrašanās tuvums var radīt risku, ka priekšroka tiks dota saņemto finanšu līdzekļu nejaušai izlietošanai iepriekš neparedzētiem mērķiem. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas vietu klientu vidū ir arī tādi cilvēki, kas īslaicīgi vai pat ilgstoši nav spējīgi apmierināt savas pamatvajadzības. Azartspēļu zāles tuvums tieši sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas vietām var radīt to apmeklētājiem iluzoru cerību uzlabot savu labklājību un tādējādi provocēt viņus apmeklēt spēļu zāli. Tuvums dienesta viesnīcām palielina risku, ka šo viesnīcu iemītnieki izvēlēsies azartspēles, nevis citas brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka papildus Azartspēļu likumā noteiktajiem azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem pašvaldība, izvērtējot konkrētās teritorijas apbūvi un infrastruktūras objektu izvietojumu, var aizliegt azartspēļu organizēšanu, piemēram, izglītības, kultūras, sporta iestāžu vai kompleksu, aktīvās atpūtas un bērnu rotaļlaukumu tuvumā. Tāpat azartspēļu organizēšanas ierobežojumus pēc attiecīga izvērtējuma var noteikt teritorijās ar augstu sabiedrības kustības intensitāti, piemēram, sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā, kā arī dzīvojamās apbūves teritorijās (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 4. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023‑27‑03 14.3. punktu).

Apstrīdētajā normā iekļautās ēkas ir tādas, kas atbilst gan Azartspēļu likuma 41. panta otrajā daļā norādītajām, gan Satversmes tiesas judikatūrā minētajām ēkām, vietām un teritorijām, kurās nav atļauts organizēt azartspēles. Turklāt no Azartspēļu noteikumu paskaidrojuma raksta redzams, ka Daugavpils dome ir vērtējusi katru no šīm vietām un teritorijām un pienācīgi pamatojusi aizlieguma nepieciešamību, norādot arī uz pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm. Tajā ir sniegts objektīvs un racionālos apsvērumos balstīts pamatojums attiecībā uz katru konkrēto vietu un teritoriju, kurā plānots ierobežot azartspēļu organizēšanu.

Azartspēļu noteikumu paskaidrojuma rakstā norādīts, ka azartspēles nav atļauts organizēt vietās un teritorijās, kur azartspēļu zāles galvenā ieeja atrodas tuvāk par 150 metru rādiusu līdz noteikto ēku tuvākajai ieejai. Daugavpils dome paskaidrojuma rakstā atsaukusies uz Pamatnostādnēs noteiktajiem papildu kritērijiem, kuri paredz 250 metru attālumu no izglītības iestādēm un bērnu rotaļu laukumiem, un norādījusi, ka šādi kritēriji var minimizēt azartspēļu organizēšanas vietas ietekmi uz sabiedrību un mazināt ar azartspēlēm saistītos riskus. No paskaidrojuma raksta izriet, ka, ievērojot Pamatnostādnēs norādīto, kā arī samērojot iedzīvotāju un azartspēļu organizētāju intereses, Daugavpils dome precizējusi Azartspēļu noteikumu projektu un paredzējusi, ka azartspēles nav atļauts organizēt vietās un teritorijās, kur azartspēļu zāles galvenā ieeja atrodas tuvāk par 150 metriem (sākotnēji paredzēto 100 metru vietā) rādiusā līdz noteikto ēku tuvākajai ieejai.

No Azartspēļu noteikumu paskaidrojuma raksta izriet arī tas, ka Daugavpils dome ir apzinājusi ieinteresēto personu viedokļus un uzklausījusi šīs personas, kā arī ņēmusi vērā iebildumus pret izstrādājamo tiesisko regulējumu. Azartspēļu noteikumu izstrādes gaitā savu viedokli pauda Latvijas Spēļu biznesa asociācija, Pieteikumu iesniedzējas, kā arī fiziskās personas. Tāpat viedokli sniedza Daugavpils sabiedriskās organizācijas. Tādējādi Azartspēļu noteikumu izstrādes gaitā tika uzklausīti gan pašvaldības iedzīvotāji un sabiedriskās organizācijas, gan azartspēļu nozares pārstāvji un atbildīgā institūcija, gan arī Pieteikumu iesniedzējas.

Pašvaldību likuma 44. panta pirmajā daļā paredzēts, ka dome atbilstoši likumā vai Ministru kabineta noteikumos ietvertam pilnvarojumam izdod saistošos noteikumus. Savukārt šā likuma 46. pants, kurā regulēta saistošo noteikumu izstrādes gaita, neparedz pašvaldības domei pienākumu saistošo noteikumu izstrādes gaitā iesaistīt citas konkrētajā jomā kompetentās iestādes vai nozaru pārstāvjus. Pašvaldības pienākums, pieņemot saistošos noteikumus, kas vērsti uz azartspēļu organizēšanas aizliegumu, ir samērot pašvaldības iedzīvotāju intereses ar azartspēļu organizētāju interesēm.

Tādējādi pašvaldība, nosakot konkrētas vietas un teritorijas, kā arī paredzot 150 metru rādiusu līdz noteikto ēku tuvākajai ieejai, ir vērtējusi un pamatojusi nepieciešamību noteikt azartspēļu organizēšanas aizliegumu. Turklāt 150 metru rādiusa noteikšana ir balstīta uz objektīviem un racionāliem apsvērumiem. Līdz ar to pašvaldība Azartspēļu noteikumus ir pieņēmusi likumā noteiktajā kārtībā.

8.5. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētā norma nav pietiekami skaidra. Termina "azartspēļu zāle" saturs neesot definēts ne Azartspēļu noteikumos, ne arī azartspēļu jomu regulējošajos tiesību aktos.

Tiesību normām jābūt saprotamām, tas ir, formulētām ar pietiekamu precizitāti, lai indivīds, nepieciešamības gadījumā atbilstoši konsultējoties, varētu regulēt savu uzvedību. Norma ir atzīstama par neskaidru tad, ja ar iztulkošanas metožu palīdzību nav iespējams noskaidrot tās patieso jēgu (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 15.2. punktu).

Apstrīdētajā normā norādīts, ka Daugavpils administratīvajā teritorijā azartspēles nav atļauts organizēt vietās un teritorijās, kur azartspēļu zāles galvenā ieeja atrodas tuvāk par 150 metriem no apstrīdētajā normā uzskaitīto ēku tuvākās ieejas.

Daugavpils dome norādījusi, ka Azartspēļu noteikumos izmantotais jēdziens "azartspēļu zāle" atbilst Azartspēļu likumā lietotajam terminam "spēļu zāle". Arī Azartspēļu noteikumu paskaidrojuma rakstā termins "spēļu zāle" ir izmantots kā sinonīms terminam "azartspēļu zāle".

Azartspēļu likuma 5. pantā ir uzskaitīti azartspēļu veidi. Atbilstoši minētajai normai ar terminu "azartspēles" saprotama spēļu automātu spēle, rulete (cilindriskā spēle), kāršu spēles, kauliņu spēles, derības, totalizators, bingo un veiksmes spēles pa tālruni. Savukārt atbilstoši Azartspēļu likuma 22. panta pirmajai daļai spēļu zāle ir azartspēļu organizēšanas vieta, kas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā atzīmēta kā konstruktīvi nodalīta atsevišķa telpa vai vairākas savstarpēji saistītas telpas, kurās ir uzstādīti un tiek ekspluatēti vismaz 20 azartspēļu automāti.

Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētajā normā lietotais termins "azartspēļu zāle" saprotams kā Azartspēļu likumā lietotā termina "spēļu zāle" sinonīms un pēc būtības apzīmē azartspēļu organizēšanas vietu.

Tādējādi apstrīdētajā normā izmantotā termina "azartspēļu zāle" saturs ir skaidrs un saprotams.

8.6. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētā norma nav skaidra arī tāpēc, ka apgrūtinot iespēju ilgtermiņā plānot saimniecisko darbību Daugavpils administratīvajā teritorijā. Ierobežojumu teritorija varot tikt mainīta, ja tiek mainītas vai no jauna izveidotas apstrīdētajā normā noteiktajā uzskaitījumā ietvertās ēkas.

Kā jau tika norādīts šā sprieduma 7. punktā, tiesības uz īpašumu aptver arī ekonomiskās intereses, kas izriet no komercdarbības veikšanas. Pieteikumu iesniedzējas ir saņēmušas vairākas azartspēļu organizēšanas vietas licences. Tomēr licences saņemšana konkrēta veida komercdarbības veikšanai noteiktā vietā nenozīmē to, ka attiecīgās nozares tiesiskais regulējums vai apstrīdētajā normā minēto ēku, kuru apkārtnē organizēt azartspēles nav atļauts, novietojums nekad netiks mainīts tādā veidā, kas varētu ietekmēt Pieteikumu iesniedzēju komercdarbību.

Turklāt, lai arī šo ēku izvietojums pašvaldības teritorijā var mainīties, Azartspēļu noteikumos ir paredzēts līdzsvarojošais mehānisms. Apstrīdētās normas 3. punktā noteikts, ka Daugavpils dome izvērtē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izsniegto azartspēļu organizēšanas atļauju atbilstību noteikumiem un atceļ tās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja atļaujas neatbilst normatīvo aktu prasībām. Tādējādi pašvaldība individuāli vērtē jautājumu par konkrētas azartspēļu organizēšanas atļaujas atcelšanu.

Turklāt azartspēļu organizētājiem jārēķinās ar to, ka Azartspēļu likuma 42. panta sestā daļa jau kopš 2006. gada 4. jūlija paredz pašvaldības tiesības vērtēt azartspēļu organizēšanas vietas pieļaujamību konkrētā teritorijā un atcelt atļauju atvērt spēļu zāli, ja tā aizskar būtiskas valsts vai attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Šā panta septītā daļa paredz, ka atļauja atvērt spēļu zāli ir derīga vēl piecus gadus pēc attiecīgā pašvaldības lēmuma spēkā stāšanās.

Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts, pamatojoties uz likumu.

9. Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu – leģitīma mērķa – labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2026. gada 26. marta sprieduma lietā Nr. 2025‑13‑01 12. punktu).

Daugavpils dome norāda, ka tā, pieņemot apstrīdēto normu, ir vēlējusies aizsargāt Satversmes 116. pantā minētās konstitucionālās vērtības – citu cilvēku tiesības, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka ir iespējams identificēt divus apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus – cilvēka tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un sabiedrības labklājības aizsardzību.

Apstrīdētajā normā uzskaitītas pie konkrētām kategorijām piederošas ēkas, no kuru tuvākās ieejas 150 metru rādiusā nav atļauts organizēt azartspēles. Azartspēļu noteikumu paskaidrojuma rakstā norādīts, ka to izdošanas mērķis ir ierobežot azartspēļu izplatību pašvaldībā, lai samazinātu no azartspēlēm atkarīgo personu skaitu, nepieļautu tā palielināšanos un pasargātu iedzīvotājus no problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības riska, kas palielinās tad, ja spēļu zāles atrodas dzīvesvietas un citu tādu ēku tuvumā, pie kurām vērojama augsta sabiedrības kustības intensitāte. Šie noteikumi ir vērsti uz to, lai novērstu iepriekš neplānotu ieiešanu spēļu zālē un arvien aktīvāku iesaistīšanos azartspēlēs.

Satversmes tiesa, vērtējot apstrīdētājai normai līdzīgu regulējumu, ar kuru bija ierobežotas komersantu tiesības veikt noteikta veida komercdarbību – organizēt azartspēles –, ir atzinusi, ka pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 19.5. punktu).

Arī šajā lietā secināms, ka ar Azartspēļu noteikumiem tiek ierobežota azartspēļu pieejamība, lai samazinātu no azartspēlēm atkarīgo personu skaitu. Azartspēles var negatīvi ietekmēt ne tikai personas finansiālo situāciju, novedot pie nekontrolēta finanšu līdzekļu izlietojuma, bet arī garīgo veselību, radot atkarību, kas savukārt var radīt negatīvas materiālās un nemateriālās sekas gan pašai personai, gan tās ģimenei un sabiedrībai kopumā.

Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts šādu aizsargājamu tiesību un interešu dēļ: sabiedrības interese tikt aizsargātai no azartspēļu negatīvās ietekmes, azartspēļu spēlētāju un viņu tuvinieku tiesības. Visas šīs aizsargājamās tiesības un intereses ir savstarpēji saistītas un daļēji pārklājas, tāpēc nav aplūkojamas atrauti cita no citas.

Līdz ar to apstrīdētajā normā noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi – sabiedrības labklājības un citu cilvēku tiesību aizsardzība.

10. Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, Satversmes tiesai vispirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai ar izraudzītajiem līdzekļiem šos mērķus var sasniegt.

Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka ar azartspēļu organizēšanas vietu slēgšanu nevar mazināt spēlētāju interesi par azartspēlēm, bet var veicināt tikai spēlētāju pāriešanu no spēļu zālēm uz interaktīvo vidi. Spēlētāji tiekot novirzīti uz tādu vidi, kurā to tiesības uz godīgu spēli, kā arī Azartspēļu likumā noteiktajām garantijām un aizsardzību netiek nodrošinātas un attiecīgi viņi netiek pasargāti no riskiem, kas saistīti ar azartspēļu spēlēšanu.

Savukārt Daugavpils dome norāda, ka ierobežojums ir vērsts galvenokārt uz tām personām, kuras spēļu zāli apmeklē nejauši, iepriekš neplānojot, kā arī uz bērniem un jauniešiem.

Visas apstrīdētajā normā uzskaitītās ēkas ir tādas, ap kurām ikdienā vērojama liela iedzīvotāju plūsma. Personas, kas iesaistās azartspēlēs, ir pakļautas riskam, ka var pārmērīgi aizrauties ar šīm spēlēm. Pētījumi liecina, ka attālumam no azartspēļu organizēšanas vietas līdz cilvēka dzīvesvietai ir nozīmīga saikne ar atkarību izraisošo paradumu izplatību. Cilvēkiem, kuri dzīvo azartspēļu organizēšanas vietu tuvumā, atkarību izraisošu spēlēšanas paradumu attīstības risks ir divas reizes augstāks nekā cilvēkiem, kuri dzīvo tālāk no šīm vietām (sk. Ministru kabineta 2021. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 509 "Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam").

Azartspēles var radīt indivīdam un sabiedrībai nelabvēlīgas sekas. Ar to, ka apstrīdētajā normā iekļautas ēkas, 150 metru attālumā no kurām organizēt azartspēles nav atļauts, tiek samazināta iespējamība, ka persona neplānoti apmeklēs spēļu zāli. Apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums samazina pieeju spēļu zālēm un līdz ar to arī iespējamo azartspēļu atkarību, jo spēļu zāļu pieejamība ir viens no atkarību veicinošiem faktoriem. Tātad minētais ierobežojums palīdz aizsargāt citu cilvēku tiesības un sabiedrības labklājību.

Tas, ka pēc spēļu zāļu slēgšanas spēlētāji, iespējams, izvēlēsies azartspēles spēlēt interaktīvajā vidē, nemaina secinājumu, ka apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu – citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība – sasniegšanai.

Tādējādi apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu – citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība – sasniegšanai.

11. Pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams, ja nav citu līdzekļu, kuri būtu tikpat iedarbīgi un, kurus izvēloties, pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē. Turklāt alternatīvu risinājumu iespējamā eksistence pati par sevi nepadara izvērtējamo normu par tiesiski nepamatotu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 14. punktu un 2014. gada 7. jūlija sprieduma lietā Nr. 2013-17-01 28.1. punktu).

11.1. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka leģitīmos mērķus var sasniegt ar saudzējošākiem līdzekļiem: normatīvajos aktos noteiktā pilnvarojuma ietvaros pastiprināti kontrolējot pilsētā esošās spēļu zāles, kā arī attīstot un piedāvājot iedzīvotājiem iespējas pavadīt brīvo laiku pašvaldības organizētos izglītojošos un veselību veicinošos pasākumos.

Pieteikumu iesniedzējas kā apstrīdētajā normā noteiktajam ierobežojumam alternatīvus līdzekļus norāda ierobežojumus attiecībā uz spēļu zāļu vizuālo noformējumu, darba laiku, klientu vecumu, kā arī pastiprinātu esošo spēļu zāļu kontroli. Taču jau šobrīd Azartspēļu likuma 41. panta piektajā daļā ir noteikts, ka azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām un tajā ir atļauts norādīt vienīgi azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi. Turklāt Azartspēļu likuma 37. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka azartspēļu organizētājam, kuram izsniegta kazino, spēļu zāles vai bingo zāles licence, šo azartspēļu organizēšanas vietu darba laikā jānodrošina tas, lai šajās telpās neiekļūtu personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. No Daugavpils domes atbildes raksta izriet, ka jau šobrīd tiek veikta pastiprināta spēļu zāļu kontrole, taču tās mērķis nav pasargāt personas no pieejas spēļu zālēm.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka iespējamā tiesību normu piemērošanas uzlabošana nav vērtējama kā alternatīvs leģitīmo mērķu sasniegšanas līdzeklis (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 23.1. punktu).

Turklāt ierobežojumi attiecībā uz spēļu zāļu reklāmu un vizuālo noformējumu, darba laiku un klientu vecumu ir tādi jautājumi, kuru izlemšana nav nodota pašvaldības kompetencē. Tādējādi tie nevar kalpot kā alternatīva pašvaldības tiesībām noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Arī spēļu zāļu kontroles pastiprināšana nav atzīstama par apstrīdētajā normā paredzētā ierobežojuma alternatīvu, bet var būt tikai papildus izmantojams līdzeklis sabiedrības interešu aizsardzības nodrošināšanai.

11.2. Pieteikumu iesniedzējas kā alternatīvu līdzekli apstrīdētajā normā noteiktajam ierobežojumam norāda arī pašvaldības pienākumu attīstīt un piedāvāt iedzīvotājiem iespējas brīvo laiku pavadīt pašvaldības organizētos izglītojošos un veselību veicinošos pasākumos. Taču arī šāds pašvaldības pienākums nav uzskatāms par alternatīvu, personu tiesības mazāk ierobežojošu līdzekli. Jau šobrīd pašvaldības pienākums piedāvāt iedzīvotājiem Pieteikumu iesniedzēju minētās brīvā laika pavadīšanas iespējas izriet no Pašvaldību likuma, kurā ir noteiktas pašvaldību autonomās funkcijas sabiedrības veselības, izglītības, kultūras un sporta jomā. Tātad arī šis pašvaldības pienākums ir atzīstams nevis par apstrīdētajā normā paredzētā ierobežojuma alternatīvu, bet gan par vispārīgu līdzekli, kas nodrošina sabiedrības labklājību.

Tādējādi nepastāv citi, saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus būtu iespējams sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.

12. Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, Satversmes tiesai jāpārbauda arī tā atbilstība jeb tas, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Līdz ar to Satversmes tiesai ir jānoskaidro izskatāmajā lietā līdzsvarojamās intereses un tas, vai ar apstrīdēto normu ir panākts taisnīgs līdzsvars starp dažādajām tiesībām un likumiskajām interesēm.

Izskatāmajā lietā līdzsvarojamas, no vienas puses, komersanta – azartspēļu organizatora – tiesības veikt komercdarbību un gūt no tās labumu un, no otras puses, apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu aptvertās sabiedrības tiesības un intereses tikt aizsargātai no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes, kā arī azartspēļu spēlētāju un viņu tuvinieku tiesības.

Kā norādīts Azartspēļu noteikumu paskaidrojuma rakstā, pieņemot šos noteikumus, Daugavpils domes mērķis bija samazināt azartspēļu izplatību un sabiedrisko pieejamību, aizliedzot spēļu zāļu atrašanos tādu ēku tuvumā, kurās ikdienā vērojama augsta sabiedrības kustības intensitāte. Azartspēļu noteikumi vērsti uz to, lai mazinātu garāmgājēju neplānotu ieiešanu spēļu zālē. Turklāt Dome norādījusi, ka tās mērķis ir nevis pilnībā aizliegt azartspēļu pieejamību Daugavpilī, bet gan pārvirzīt azartspēles uz tādām vietām, kur spēļu zālēs varētu nokļūt personas, kurām ir tieši tāds nolūks.

Ar apstrīdēto normu paredzētie azartspēļu organizēšanas ierobežojumi ir noteikti tieši sabiedrības interesēs. To apstiprina arī daudzie Azartspēļu noteikumu izstrādes laikā saņemtie iedzīvotāju iesniegumi, kuros pausts atbalsts ierobežojumu noteikšanai. Ar šiem ierobežojumiem tiek veicināta sabiedrības interešu, spēlētāju un viņu ģimeņu tiesību aizsardzība, mazināta azartspēļu pieejamība un tātad arī iespējamā azartspēļu atkarība. Attiecīgi Daugavpils dome, izvērtējot konkrētu infrastruktūras objektu izmantošanas mērķi, kā arī cilvēku plūsmu konkrētu infrastruktūras objektu tuvumā, noteica konkrētas ēkas, no kuru ieejas tuvāk par 150 metriem organizēt azartspēles nav atļauts.

Kā Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, likumdevējs ir apzinājies to, ka azartspēļu nozares piedāvātie pakalpojumi ietver paaugstinātu risku indivīdam un sabiedrībai kopumā. Azartspēļu nozares piedāvātā izklaide un komercdarbība ir cieši saistīta ar azartspēļu atkarības risku, kā arī rada materiāla un nemateriāla zaudējuma risku pašam spēlētājam, viņa ģimenei, valstij un sabiedrībai kopumā. Turklāt azartspēļu atkarības attīstību veicina tieši azartspēļu vietas pieejamība (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 19.5. punktu). Tādēļ tieši sabiedrības interešu aizsardzība ir sevišķi nozīmīga azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanas gadījumā.

Apstrīdētā norma pilnībā neaizliedz azartspēļu organizētāju komercdarbību Daugavpilī. Proti, azartspēļu organizētājas vēl joprojām var organizēt azartspēles un gūt ieņēmumus no to organizēšanas tādās vietās, kas nav blīvi apdzīvotas vietas un teritorijas (sk. šā sprieduma 8.2. punktu). Turklāt gan atbilstoši Azartspēļu likumam, gan Teritorijas izmantošanas noteikumiem – arī to spēkā esošajā redakcijā – spēļu zāli drīkst atvērt trīs, četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, kur numuru skaits nav mazāks par 15 (11.10.1. apakšpunkts). Papildus tam Teritorijas izmantošanas noteikumu 11.10.2. apakšpunkts tā spēkā esošajā redakcijā noteic, ka spēļu zāli drīkst atvērt atsevišķi stāvošā publiskā ēkā ar kopējo platību ne mazāku par 1000 kvadrātmetriem, kuru plānots izmantot tikai spēļu zāles funkcijām, vai publiskās ēkas telpu grupā ar kopējo platību ne mazāku par 1000 kvadrātmetriem.

Tādējādi konkrētajā gadījumā starp personas tiesību uz īpašumu ierobežojumu un citu personu tiesību aizsardzību, kā arī sabiedrības labklājību ir panākts taisnīgs līdzsvars, jo tiesiskais regulējums kopumā neparedz pilnīgu azartspēļu organizēšanas aizliegumu, bet apstrīdētā norma kalpo plašākam un ilgtermiņa mērķim – visas sabiedrības interešu aizsardzībai. Apstrīdētā norma nodrošina līdzsvaru starp sabiedrības interesi – ierobežot azartspēles vietās un teritorijās, kur ir augsta sabiedrības kustības intensitāte, no vienas puses, un komersantu tiesībām organizēt azartspēles, no otras puses. Komersantu tiesību uz īpašumu ierobežojumu atsver labums, ko no šā ierobežojuma gūst personas, kurām jau ir izveidojusies vai var izveidoties azartspēļu atkarība, kā arī visa sabiedrība.

Nelabvēlīgās sekas, ko komersantiem, kuriem izsniegtas licences azartspēļu organizēšanai, rada apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums, ir uzskatāmas par samērīgām iepretim sabiedrības ieguvumam no šā ierobežojuma.

Līdz ar to apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un tā atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trīs teikumiem.

Nolēmumu daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.–32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 31. oktobra saistošo noteikumu Nr. 35 "Par vietām un teritorijām Daugavpilī, kurās nav atļauts organizēt azartspēles" 2. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trīs teikumiem.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I. Kucina