Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 8. oktobra kārtējā sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. (Pauze.)

Sākam Saeimas 2026. gada 8. oktobra kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Muzeju likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, es aicinu – mazliet klusāk! Tie, kas runā... Pagaidīsim, lai izrunājas, un tad... Bergmaņa kungs!

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Ditas Rembergas ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Arhitektūras likums". Komisija lūdz likumprojektu izskatīt pirms darba kārtības 8. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Paziņojumu par administratīvi sodītajiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2026. gada 10. aprīļa līdz 2026. gada 30. augustam. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 1129/Lm14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 1130/Lm14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 1131/Lm14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Meža likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, kā arī Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" (Nr. 1401/Lp14) un alternatīvo likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" (Nr. 1580/Lp14), ko iesniegusi Juridiskā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā – sadaļa "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ilzes Stobovas, Ričarda Šlesera, Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes un Mārča Jencīša iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Runāt "pret" pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, paldies, ka aktualizējat šo problēmu! Un es teikšu tā – šī problēma nekur nepazudīs. Šis likumprojekts nekur nepazudīs. Jūs jau pirms vēlēšanām to iesniedzāt, tagad turpināt pēcvēlēšanu tādu... pirmsvēlēšanu varbūt... populismu, ne populismu.

Otrdien komisijā mēs pārrunājām... izskatot Ministru kabineta noteikumus par kritērijiem un vispār par turpmāko likumprojekta virzību. Ja mēs skatāmies no parlamentārās demokrātijas viedokļa, manuprāt, šobrīd būtu nepieciešams, lai šo likumprojektu iesniedz un skata 15. Saeima, jo, būsim godīgi, šobrīd iesniedzot likumprojektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, tai jebkurā gadījumā būs jādomā, vai mēs pārņemam šo likumprojektu 15. Saeimā vai ne.

Tas, ko es no savas puses frakcijas vārdā varu apsolīt, – ka šis būs viens no pirmajiem jautājumiem, kuru mēs atrisināsim. Mēs joprojām uzskatām, ka ierobežojumi tālmācībā 1.–6. klasei nebija pareizi. Bija jāiet uz kvalitātes nodrošinājumu. Ar Ministru kabineta noteikumiem, ar dažādām niansēm mēs to sakārtosim. Bet uzlikt papildu birokrātisko slogu ar šo... nevis ar jūsu, bet to, kas ir pieņemts pašvaldībā... kur vecākiem tiešām jāiet un jāpierāda... tas ir absurdi. Tāpēc es jūs lūgšu... mēs šo darbu izdarīsim kā vienu no pirmajiem, liksim galdā šo problemātiku 15. Saeimā, un mēs atrisināsim šo problēmu.

Šobrīd... piedodiet, ka es tā teikšu... Vēlreiz saku: es atbalstu jūs, bet šajā momentā likt šo likumprojektu uz galda – tas ir vistīrākā veida populisms, jo vēl ir laiks vismaz līdz jaunajam gadam, lai sakārtotu, jo pati sistēma... šis ierobežojums stāsies spēkā ar nākamā gada 1. septembri. Un vēlreiz... es jums nevaru solīt, bet saku, ka tas būs mans kā 15. Saeimas deputāta viens no pirmajiem darbiem – atrisināt šo problēmu... risināt to.

Tas, ka 2. punktā jums ir piedāvājums par ārkārtējām situācijām, ir labi, bet šī problēma arī ir atrisināta. Jau vasarā mēs pieņēmām grozījumus Izglītības likumā par rīcību apdraudējuma gadījumos. Mēs to izdarīsim un, ja vajadzēs, papildināsim, un... izdarīsim.

Tāpēc es jūs tīri cilvēcīgi lūdzu (es saprotu, jūs to darāt, tāpēc ka jums ir nepieciešama kaut kāda popularitāte): atsauciet šo likumprojektu! Mēs to risināsim. Mēs tiešām to izdarīsim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds "par" – deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Paldies par uzticēšanos! Bet es uzskatu: ja mēs nebūtu uzturējuši šo jautājumu nepārtraukti, šādu uzticības mandātu nesaņemtu. Šis likumprojekts un tālmācības jautājums ir parādījis, kā Saeima spēj veidot birokrātijas kalvi. Tie, kas iepazinušies ar Ministru kabineta noteikumiem, kas pavada šo likumu, var redzēt, cik ļoti visa valsts pārvalde tiek nodarbināta ar neloģiskiem lēmumiem. Un visi jautājumi, kas savā laikā izskanēja šeit, no tribīnes, kuri ir nerealizējami tāpēc, ka ir dārgi, tāpēc, ka gan ierobežo pašvaldības, uzliek viņiem pamatfinanšu izdevumus, gan vecākiem rada neuzticību, ir atspoguļojušies Ministru kabineta piedāvātajos dokumentos, kurus pat nevarēja izstrādāt laikā.

Mēs uzturam šī likumprojekta nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Ko jūs pieņemsiet... kādus lēmumus – tā būs jūsu atbildība. Bet mūsu atbildība ir par to, ka mēs sekojam un sekosim šim jautājumam. Jo tikai vecāki un vienīgi vecāki var izvēlēties, kādā mācību formā bērns iegūst izglītību. Kā mēs šo jautājumu redzam arī Ministru kabineta noteikumos... kur ierēdņi tika nodarbināti bezjēdzīgi. Šo jautājumu jau varēja atcelt, sākot mācību gadu, jo jūs arī skolām esat devuši signālu, ka nepieņemat bērnus. Bet kā gan šīs prasības varēs izpildīt diasporas bērni?

Līdz ar to, es domāju, nav ko atlikt jautājumu. Uzturam virzību! (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 36, atturas – 24. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Muzeju likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Meža likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Muzeju likumā". Komisija lūdz iekļaut likumprojektu sēdes darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā 1. jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Meža likumā". Komisija lūdz iekļaut likumprojektu sēdes darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā 1. jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Pārejam pie darba kārtības jautājumu izskatīšanas.

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "15. Saeimas deputātu svinīgā apņemšanās par dabisko ģimenes pamatu un bioloģisko dzimumu nostiprināšanu Satversmē", ko ir iesnieguši deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Ričards Šlesers, Viktorija Pleškāne, Mārcis Jencītis, Jekaterina Drelinga, Jeļena Kļaviņa, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča un Maija Armaņeva.

Uzsākam debates. (Zālē troksnis.)

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

Par procedūru. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Edmundam Zivtiņam – par procedūru.

E. Zivtiņš (LPV).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Apsveicu jūs, ka ir veiksmīgi notikušas 15. Saeimas vēlēšanas. Šajā sakarā es gribu pateikt, ka aktualitāte šim jautājumam faktiski ir zudusi. (Starpsauciens.) Es atsaucu savu parakstu no šī un gribu, lai to izņem no darba kārtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.) Kolēģi! Ja paraksts ir atsaukts, tad minēto lēmuma projektu vairs tālāk neskata.

Turpinām ar sadaļu "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Ditas Rembergas ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli".

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jānis Eglīts.

J. Eglīts (NA).

Ņemot vērā, ka Saeima šī gada jūnijā atbalstīja Ivara Āboliņa atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izsludināja aicinājumu pieteikt kandidātus vakantajam padomes locekļa amatam.

Kopumā tika pieteikti deviņi kandidāti. Komisija aicināja biedrības un nodibinājumus, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, kā arī citas ieinteresētās personas sniegt atsauksmes par pieteiktajiem kandidātiem. Iepazīstoties ar saņemtajām atsauksmēm un atbildīgo iestāžu sniegto informāciju par kandidātu atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56. panta trešās un ceturtās daļas prasībām... tāpat arī komisija uzklausīja visus deviņus kandidātus, kuri atbildēja uz jautājumiem par informatīvās telpas drošību, vārda brīvību, regulatora funkcijām, digitālo platformu attīstību un sadarbību ar mediju nozari.

Pēc kandidātu izvērtēšanas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šī gada 6. oktobra sēdē nolēma izvirzīt ievēlēšanai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā Ditu Rembergu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt Ditas Rembergas ievēlēšanu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Labrīt! Mēs, frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, balsosim "pret", un es mēģināšu paskaidrot, kādēļ. Mēs nebalsosim pret konkrēto kandidāti, kas, iespējams, ir gana cienījama, lai uzņemtos šo godpilno pienākumu. Mēs balsosim par... kā lai tā pieklājīgāk nosauc... tāda kaut kāda nospēlētā demokrātija ar šī kandidāta virzīšanu. Mēģināšu paskaidrot... it sevišķi jaunās politikas nesējiem APVIENOTAJAM SARAKSTAM. Varbūt liela daļa no jums nav iedziļinājušies, kā konkrēti... nu jau soli līdz amatam... Rembergas kundze nokļūs šajā amatā. Pareizi jau ziņotājs teica, ka Ivars Āboliņš pēkšņi pameta NEPLP. Kāds brīnums! Lai pēc pavisam neilga laika, politiski neatdziestot no neatkarīgas, jo NEPLP taču ir neatkarīga... Ivars Āboliņš jau nekad nav bijis tā kā saistīts ar Nacionālo apvienību. Tikai kaut kā viņš nokļuva 15. Saeimas kandidātu sarakstā. Tiešām?!

Eiropā ir dažas organizācijas, kas brīnās, kā šāds NEPLP vadītājs pēc neilga laika pēkšņi kandidē. Tagad viņš ticis ievēlēts. Es nebrīnīšos, ja jūs viņu virzīsiet par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju vai ja viņš kandidēs uz kultūras ministra... vadītāju, kas kontrolēs savā ziņā medijus, kas nodarbosies ar mediju politiku.

Un tagad jūs, "Nacionālā apvienība", mēģināt pastāstīt, ka jūs virzāt neatkarīgu pārstāvi? Neatkarīgu no kā? Vai tikai Rembergas kundzes gadījumā tas pats Ivars Āboliņš nepieņēma darbā vai kā? Ko jūs te tagad spēlējat?

Es tiešām... Tie, kas nes jauno politiku uz 15. Saeimu, es jūs aicinu vai nu atturēties, vai nebalsot, vai balsot "pret". Pretējā gadījumā tas būs spļāviens sejā demokrātijai. Es aicinu balsot pret procesu, kā tas notiek, ne pret kandidātu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Sākšu ar to, ka šādi divi kantori – NEPLP un SEPLP – atsevišķi vispār nav vajadzīgi. Mums pilnīgi pietiktu ar vienu raidorganizāciju vadību. Un, lai sadalītu frekvences, pietiktu ar vienu departamentu. Tātad tā varētu būt viena organizācija. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, LSM, LTV un "Latvijas Radio" nav nekādi sabiedriskie mediji. Pirmkārt, ir jāsaprot, ka tas ir pseidoapzīmējums. Tie ir simtprocentīgi valsts mediji, kurus vada ļoti šaura kreisi liberālu cilvēku grupa. Nu, ko vērta bija tikai tagadējā galvenā redaktore Brauna, kura visai pasaulei paziņoja, ka Latvija ir zeme, kur dedzina gejus. Tā vietā, lai viņa vairs nekad nevarētu ieņemt nevienu no šādiem amatiem, viņa uzdodas, ka ir "Latvijas Sabiedrisko mediju" redaktore un pilda savas funkcijas.

Ko mēs redzējām pirms vēlēšanām? Pirms vēlēšanām mēs redzējām, ka "Latvijas Televīzija" un "Latvijas Radio" faktiski ir Jaunās VIENOTĪBAS un "PROGRESĪVO" rupors. Protams, likumā noteiktās minūtes tur tika iedotas pārējām organizācijām. Bet no rīta līdz vakaram tur sēdēja Jaunās VIENOTĪBAS ministri. Nu, kaut vai mans cienījamais Ašeradena kungs. Viņš taču tur divreiz dienā rēgojās visos kanālos, pat no gludekļiem un veļas mašīnām skanēja viņa, teiksim, muļķības.

Līdz ar to es domāju, ka jaunās Saeimas galvenais uzdevums būs, samazinot visādu birokrātu skaitu valsts pārvaldē, sākt ar tā saucamā pseidosabiedriskā medija pārveidošanu vai nu par sabiedrisko mediju reāli, vai par valsts mediju. Ja tas ir valsts medijs, tad tam ir jābūt pakļautam Kultūras ministrijai, nevis kaut kādai grupai pašieceltu un izreklamētu cilvēku.

Līdz ar to es domāju, ka Dita Remberga arī komisijā parādīja vislielāko profesionālismu. Es domāju, ka viņa ļoti labi saprot šos procesus un varētu būt... arī nākotnē vadīt šo apvienoto mediju pārvaldību, bet mums ir jābeidz izlikties, ka mums ir kaut kāds sabiedriskais medijs. Tas nav nekāds sabiedriskais medijs, tas ir simtprocentīgs valsts medijs.

Aicinu atbalstīt kandidāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tas nemaz nav brīnums, ka Liepiņas kundze no šīs tribīnes izmanto nevis vārdu "uzraudzīt", bet "kontrolēt", jo nebūt ne tik sen ir bijušas arī "Rīdzenes sarunas", kurās kādi politiķi mēģināja savā starpā (Starpsauciens.) vienoties par mediju kontroli. Tāpēc vārds "kontrole" tieši no tās pašas partijas pārstāvja arī skan. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)

Par to, kāpēc es atbalstu Ditu. Pirmām kārtām... ja palasa un kā jau tika minēts... Ditu Rembergu virza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, nevis Nacionālā apvienība. Vajag tomēr sekot līdzi un lasīt, kas ir rakstīts. Otrām kārtām, uzklausot visus kandidātus, es guvu pārliecību par to, ka Rembergas kundze ir bijusi iesaistīta visos lielākajos NEPLP lēmumos un tieši viņas iesaiste nodrošināja, ka NEPLP ir uzvarējusi 94 procentos tiesu procesu, kas ir ļoti augsts rādītājs.

Savā uzrunā Dita mani pārliecināja, ka ir patriote ar Latviju sirdī. Viņas iesaiste Satversmes tiesas spriedumā par latviešu valodas aizsardzību ir šī patriotisma simbols. Amatos ir jāliek cilvēki, kuri deg par latvisku Latviju (Starpsauciens.) un vienlaikus ir savas jomas profesionāļi. Dita ir spēcīgākā mediju jomas juriste Latvijā un atbalsta latviskas Latvijas vērtības.

NEPLP ir milzīga nozīme informatīvās telpas sardzē, un tieši tas ir iemesls, kāpēc Liepiņas kundze tik ļoti par to satraucas. Ir jāsaprot, ka nav laika eksperimentiem. Ir vajadzīgi cilvēki, kuriem jau ir visas pielaides, pieredze un kuri stingri turpinās iesākto kursu, aizstāvot Latvijas informatīvo telpu, un nekādā veidā negriezīs kuģi austrumu virzienā.

Aicinu atbalstīt Ditas Rembergas ievēlēšanu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Man patiess prieks, ka vēlētājs ir bijis tik gudrs, lai šādam lišķim, kāds tikko bija tribīnē, – Eglīta kungam – vairs nedotu mandātu. Jūs tikko no šīs tribīnes man pārmetāt viena vārda lietojumu, bet pats teicāt, ka... ir jāieceļ amatā. Runājot par amatu, kas ir vēlēts, jūs teicāt – jāieceļ.

Nu tad, "Nacionālā apvienība", arī ieceliet (Starpsauciens: "Jāieliek!"), ieceliet vai ielieciet... vienalga, kā... Vienkārši – paraugstunda. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es visnotaļ negribēju nākt runāt, bet šīs debates man rada diskomforta izjūtu. Mēs balsojam par cilvēkiem, kurus ieceļam amatos, šajā gadījumā NEPLP, skatāmies, lai būtu neatkarīgas, spēcīgas institūcijas... vilšus vai nevilšus mums sanāk politizēt šīs situācijas.

Patiesībā NEPLP jau daudzus gadus (to jūs paši minat) ir bijusi kā Nacionālās apvienības papildu institūcija ar Āboliņu vadībā, kas ir realizējis savu politiku... ar jūsu palīdzību... jau nākamajās dienās viņu ņemot politiskos amatos – par parlamentāro sekretāru... nekavējoties virzot Saeimas vēlēšanās... skaidri parāda šo politizāciju. Vai tas ir mūsu mērķis – Saeimai padarīt šīs organizācijas par politisko kara lauku?

Man ļoti žēl Rembergas kundzes, kas ir augstas raudzes profesionāle un būtu vērtējama, skatāma... bet mēs šeit nonivelējam līdz politizācijai, pateicoties jums, "Nacionālā apvienība". Nāciet vēl parunājiet... un vēl vairāk jūs pārliecināsiet, ka šis process nav bijis atbilstošs... ir sarežģīti, un mēs atkal kārtējo kandidātu ievelkam politikā, kas ir nepieņemami, kas ir grūti.

Patiesībā es nepiedalīšos balsojumā, es nebalsošu, jo man šis process... un teātris, kā virzām... šī politizācija... ir neatbilstošs. Vispirms vajadzēja NEPLP padarīt par neatkarīgu, skaidru... ka viens vai otrs lēmums, kaut vai šīs tiesvedības, nav politizēts. Mēs saprotam, ka ir nokrāsas... vieni vēlas maksimāli policejisku darbību, citi – vairāk iekļaujošu un žurnālistus atbalstošu neatkarīgu mediju... stiprinošu... kas būtu, manā uzskatā, mērķis. Tas netiek nodrošināts.

Man ļoti žēl, ka jūs šo procesu ar savu attieksmi esat padarījuši politizētu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas! Godātie kungi! Aicināšu jūs ievērot demokrātijas principus. Demokrātijas princips ir tāds, ka cilvēks (indivīds) ir vērtība, kuram ir iespēja veikt individuālu izvēli. Demokrātiskā valstī individuālas izvēles iesaistīties politikā un tādā veidā būt pilsoniski aktīviem ir veikuši gan Valsts kontroles vadītāji, gan, piemēram, Konkurences padomes bijusī vadītāja, kas iestājās partijā "PROGRESĪVIE", bet Nacionālajai apvienībai prātā nav nācis tādēļ mest aizdomu ēnu uz Konkurences padomi – ka tā varētu būt "PROGRESĪVO" piedēklis. Manuprāt, tas būtu neprofesionāli.

Arī šodien aicinu diskutēt profesionāli. Ja kāds nozares profesionālis nākotnē pēc amata neatkarīgā iestādē vēlas doties politikā (neatkarīgi, kurā no partijām), manuprāt, mēs nevaram ar šādām runām... aizliegt šādu demokrātisku principu... ne iepriekš, ne turpmāk.

Aicinu ar šādām diskusijām nemest ēnu uz jauno profesionāli, kura šodien gaida apstiprināšanu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ditas Rembergas ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 16, atturas – 6. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Ditu Rembergu ar ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli! (Aplausi.)

Kolēģi, turpinām.

Darba kārtībā – sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Ilzes Stobovas, Ričarda Šlesera, Viktorijas Pleškānes, Mārča Jencīša, Kristapa Krištopana, Jekaterinas Drelingas, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas pieprasījums Ministru prezidentam Andrim Kulbergam "Par bankrota aizsardzības (Chapter 11) jeb maksātnespējas procesa uzsākšanu ASV pret Latvijas nacionālo aviokompāniju AS Air Baltic Corporation".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti! Pieprasījumu komisija ir izskatījusi minēto pieprasījumu. Izvērstā Satiksmes ministrijas atbildē uzsvērts, ka akcionāru – valsts un uzņēmumu pārvaldes institūciju – valdes un padomes kompetences ir juridiski nošķirtas un informācija par finanšu stabilizācijas pasākumiem un restrukturizācijas scenārijiem regulāri sniegta atbildīgajām institūcijām.

Lēmums par pieprasījumu tika pieņemts, ņemot vērā, ka Chapter 11 procesa uzsākšanas mērķis ir nodrošināt lidsabiedrības darbības nepārtrauktību un saglabāt tās vērtību, kā arī ievērojot, ka tiesību aktos noteiktajā kārtībā tiek risināti jautājumi par informācijas deklasificēšanu un valsts interešu aizsardzību.

Komisija, izvērtējot sniegtos skaidrojumus un argumentus, balsojot (par – 1, pret – 7) atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Patiesībā sēde bija ļoti interesanta. Žēl, ka vairums deputātu neturēja par vajadzīgu ierasties uz šo sēdi. Par pieprasījumu bija atnākuši ziņot divi ministri – satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis un finanšu ministrs Māris Kučinskis. Diemžēl sēdē, kad ministri stāstīja par situāciju "airBaltic", nebija kvoruma, līdz ar to pēc tam notika vēl viena sēde – pēc nedēļas –, kad varēja nobalsot... nē, nākamajā dienā... kad varēja nobalsot. Cik kurš bija dzirdējis, pirms pacēla roku "par" vai "pret", jums pašiem jāzina.

Par pašu pieprasījumu. Godīgi sakot, es gaidīju kaut ko vairāk, ņemot vērā, cik APVIENOTAIS SARAKSTS un konkrēti Kulberga kungs dažos pieprasījumos... laikā, kad bijāt opozīcijā... cik jūs dedzīgi tolaik prasījāt premjeres Evikas Siliņas iesaisti – lai atbildot nāktu, skaidrotu, jo ir tieši tādi jautājumi, kurus vēlas uzdot premjeram. Lai gan šis pieprasījums tika adresēts premjeram, tas tika virzīts Kozlovska kungam... un tad Kozlovska kungs nāca un stāstīja mums, ko domā Kulberga kungs.

Neesmu pārliecināta, vai Kulberga kungs tiešām ir iepazinies ar saturu, jo šeit ir diezgan daudz amizantu lietu. Vienkārši pieminēšu dažus piemērus.

Tad, kad es jautāju, kāda ir tabula... atbildēs iekļaut to, cik "airBaltic" ir samaksājis Valsts ieņēmumu dienestam kopsummā nodokļos... kad pajautāju, kas tie konkrēti ir par nodokļiem, man nemācēja atbildēt cilvēki, kas nāca it kā ziņot par šo pieprasījumu.

Vēl viena lieta – "airBaltic" šobrīd neesot parādu attiecībā pret Valsts ieņēmumu dienestu. Pārjautājot izrādījās, ka ir gan tomēr parādi. Ir skaidrs, ka ir saskaņots maksājumu grafiks, kā parādi jāatmaksā. Parādi ir nevis nulle, bet 15 miljoni!

Es varētu uzskaitīt vēl virkni lietu, kas izraisa jautājumus par to, cik kvalitatīvi ir sagatavotas atbildes uz šo pieprasījumu. Uz veselu virkni jautājumu – kā konkrēti premjers vērtē vienu vai otru procesu – atbilžu nav vispār. Nezinu... iespējams, premjeram nav šobrīd laika, iespējams, premjers nevērtē. Grūti atbildēt.

Protams, aicināšu atbalstīt šo pieprasījumu, jo domāju, ka problēma ar "airBaltic" tikai padziļinās un drīz mēs droši vien uz kāda galda redzēsim... nezinu, vai Ministru kabinetā vai kaut kas atceļos arī līdz Saeimai... kā "airBaltic" jautājums tiks risināts tālāk.

Man tikai viens lūgums... Jūs esat dzirdējuši pietiekami bieži publiskajā telpā izskanam, ka premjers apgalvo, ka esot uzdevis atslepenot dokumentus par "airBaltic". Esat dzirdējuši, vai ne? Par šo atslepenošanu bija jautājumi arī šajā pieprasījumā. Kad es Kozlovska kungam prasīju, kas tad ir atslepenots, izrādījās, ka nekas, jo premjera uzdevumam par atslepenošanu neesot termiņa. Tas nozīmē, ka var arī neatslepenot. Cienītais APVIENOTAIS SARAKST, varbūt nododiet premjeram ziņu, ka šai atslepenošanai vajadzētu termiņu, jo pretējā gadījumā nekas nenotiek.

Vēl bija jautājumi par atbildību, tautas valodā runājot, – vai kāds sēdēs? Ne jau tie, kas ir noveduši procesu līdz Chapter 11, bet no iepriekšējiem lēmumu pieņēmējiem. Uz to arī nebija atbildes. Plaši un gari tika aprakstīts process, kā neviens ne par ko nav atbildīgs un tiek pieņemti kolektīvie lēmumi.

Kaut kādas cerības vieš tas, ka, man liekas, ģenerālprokurors dodas vizītē pie prezidenta. Varbūt kaut kas, nezinu... kaut kā gribētos vairāk atbildības gan no ministriem un premjera, kas sagatavo atbildes uz deputātu pieprasījumiem, gan no pašiem lēmumu pieņēmējiem.

Aicinu šo pieprasījumu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam "Par bankrota aizsardzības (Chapter 11) jeb maksātnespējas procesa uzsākšanu ASV pret Latvijas nacionālo aviokompāniju AS Air Baltic Corporation"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 60, atturas – 7. Pieprasījums noraidīts.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Meža likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Meža likumā", kuru ir sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tas ir skatāms kontekstā ar likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", kurā paredzēts 110 un 330 kilovoltu līniju trasi paplašināt par pieciem metriem.

Lai varētu sekmīgāk veikt aizsargjoslas apsaimniekošanu, komisija papildus izstrādājusi grozījumus Meža likumā, kas paredz, ka, ja koku ciršana nepieciešama, lai novērstu elektrisko tīklu gaisvadu līniju ar nominālo spriegumu 110 vai 330 kilovoltu apdraudējumu, meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības meža zemē 15 metru platā joslā katrā pusē ārpus šo līniju aizsargjoslas cirst infrastruktūru potenciāli apdraudošā mežaudzē augošos kokus. Tas ir papildu risinājums, lai uzlabotu drošību ap elektrolīnijām. Mēs šajā vasarā piedzīvojām, ka koki gāzās kaskādes veidā arī uz elektrolīnijām.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Meža likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J. Patmalnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Meža likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

J. Patmalnieks. Tā kā šis likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", ir nepieciešams, lai tie stātos spēkā faktiski vienlaikus, lai varētu efektīvi īstenot pasākumus aizsargjoslu paplašināšanai.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Meža likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J. Patmalnieks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Muzeju likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Normunds Dzintars.

N. Dzintars (NA).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Kopš 2026. gada Latvijā darbojas tiesiskais regulējums, kādā akreditētie valsts muzeji var saņemt valsts garantēto apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai. Savukārt pašvaldību muzeji, kas sadarbojas ar dažādiem ārvalstu partneriem, veidojot starptautiskas izstādes, šobrīd nevar īstenot visus iecerētos starptautiskos projektus, jo īpaši augstvērtīga mākslas darba apdrošināšana ir dārga.

Likumprojekts "Grozījums Muzeju likumā" novērsīs nevienlīdzību un sniegs iespēju akreditētajiem pašvaldību muzejiem pretendēt uz valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai. Tas ļaus pašvaldību muzejiem veidot nozīmīgākus starptautiskos projektus un piesaistīt Latvijas mākslas un kultūras vērtības, kuru eksponēšanu pašlaik būtiski sadārdzina komerciālās apdrošināšanas izmaksas. Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums būtiski stiprinās starptautisko kultūras piedāvājumu Latvijas reģionos.

Likumprojekts nerada fiskālu ietekmi uz valsts budžetu. Par likumprojektu komisija ir saņēmusi pozitīvu atzinumu arī no Finanšu ministrijas.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Muzeju likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

N. Dzintars. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Muzeju likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

N. Dzintars. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā, nenosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Muzeju likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

N. Dzintars. Muzeju vārdā – paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Arhitektūras likums", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Beidzot uz Saeimu atnācis Arhitektūras likums. Tā izstrāde un stāsts par to, ka vajadzētu tādu izstrādāt, sākās jau 2005. gadā. Likuma mērķis ir radīt nosacījumus augstas kvalitātes būvkultūras, arhitektoniski telpiskās vides un ainavas veidošanai un pārvaldībai, lai nodrošinātu ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā klimatnoturīgā vidē, veicinot kultūras, sociālo, ekonomisko un dabas ilgtspēju.

2018. gada 22. janvārī Pasaules Ekonomikas foruma Kultūras ministru konferencē pieņemta Davosas deklarācija. Tolaik to parakstīja mūsu kultūras ministre Dace Melbārde. Deklarācija ir paredzēta kā ceļš uz augstas kvalitātes būvkultūras redzējumu Eiropā. Tā ievieš augstas kvalitātes būvkultūras koncepciju, tā saucamo Baukultur, apņemoties ieguldīt īpašas pūles.

Šobrīd esošajā normatīvajā regulējumā kvalitatīvas arhitektoniskās vides nodrošināšanai pastāv daudzas nepilnības, kas liedz kvalitatīvi īstenot Davosas deklarāciju, ko, kā teicu, paši parakstījām, – par augstas kvalitātes būvkultūras kritēriju ieviešanu.

Kā nav šobrīd? Joprojām nav definēta arhitektu un ainavu arhitektu profesijas loma telpiskās plānošanas, ainavu plānošanas un būvniecības procesā. Nav izveidota politikas un nozares saskaņota, koordinēta pārvaldība, arhitekta profesijas tiesiskais regulējums faktiski pārstāvēts tikai Būvniecības likumā diezgan šaurā jomā. Savukārt arhitektūras, inženiertehniskie pakalpojumi netiek nošķirti no būvdarbu veikšanas. Nav definēta vietējās pašvaldības kompetence un atbildība arhitektūras principu ievērošanā.

Nepieciešams veikt izmaiņas profesijas tiesiskajā regulējumā, izveidojot sertificētu arhitektu kolēģiju, kāda ir, piemēram, Latvijas Būvinženieru savienība, kurai ir Ekonomikas ministrijas deleģējums, un apvienot sertificētus arhitektus un ainavu arhitektus.

Joprojām pastāv pārmērīgs būvprojektu saskaņošanas administratīvais slogs, un pēdējos gados pieaugusi nepieciešamība tuvināt arhitektūru un ainavu arhitektūru.

Tad ko tieši risina Arhitektūras likums? Definē arhitektūru kā patstāvīgu nozari, definē arhitekta lomu un atbildību, nosaka arhitektūras kvalitātes principus, sakārto profesijas pašpārvaldi, nostiprina pilsētas arhitekta institūciju, sakārto konkursu sistēmu (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk!

O. Burovs. ... un sakārto arhitektu autortiesību jautājumus.

Vakar notika komisijas sēde, notika debates. No vienas puses... par šo likumu runāja vairāki mūsu, ja tā var teikt, Latvijas top arhitekti. Par to runāja Andris Kronbergs, Gatis Didrihsons, Zaiga Gaile, Juris Poga un Reinis Liepiņš. Visi tie arhitekti, kas jums ir zināmi. No otras puses... Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse, kur ne visi attīstītāji, FICIL – par ārvalstu investoriem... viņiem ir bažas par to, ka šis likums... kā runāja arī Endziņa kungs... un šī tēma mums kā komisijai, kas trīs gadus nodarbojas ar birokrātijas loga samazināšanu... runa ir par to, ka šis likums varētu būt papildu slogs.

Dažas no tām bažām ir mīti. Jā, dažreiz mēs runājam par to, cik mums ir grūti saskaņot projektus. Skatāmies Rīgu, skatāmies to pašu Pilsētas attīstības departamentu un būvvaldi, tur pie esošās likumdošanas birokrātija vienalga ir ļoti liela. Un es pateikšu savu personīgo viedokli – tur arī ļoti iespaidīgs ir cilvēciskais faktors.

Šobrīd ir trīs punkti, kas ir diskutējami, un, runājot ar arhitektiem, viņi ir gatavi tos mainīt.

Pirmais – par pilsētas arhitektu. Par to mēs arī runājām. Nav obligāta prasība, kas šobrīd ir likumprojekta 6. pantā, – obligāti izveidot pilsētas arhitekta amatu. Pēc tam viņš var veidot kolēģiju. Tas ir nesamērīgs slogs. Mēs runājām par to, ka likumā varētu būt norma, ka pašvaldība var veidot pilsētas arhitekta amatu – var –, kā, piemēram, tas ir izveidots Rīgā... bet ne vairāk.

Nākamā tēma – konkursi. Šajā likumprojektā dublējas norma, kas šobrīd jau ir Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā. Diez vai to vajadzētu atkārtot.

Arhitekti piekrīt, ka esošajā redakcijā absolūti diskutējama ir norma, ka par katru tiltu, kas ir vairāk nekā 100 metru garš, vajadzētu veidot arhitektūras konkursu. Sanāk, ka arhitektūras konkursu vajadzētu veidot par tiltu Salacgrīvā, Valmierā pāri Gaujai... Runājot par Rīgu, es domāju, ka kaut kādā 3000. gadā sāksim būvēt Ziemeļu šķērsojumu, tad redzēsim, būs vai nebūs nepieciešams konkurss.

Nekādā gadījumā – pēc šī likuma – nevajadzētu būt tādai normai (un visiem to viennozīmīgi vajadzētu saprast), ka par jebkuru dzīvojamo māju, kas neatrodas vēsturiskajā centrā, jātaisa konkurss. Nē. Viennozīmīgi par to mēs nerunājam.

Un trešais, ko vajadzētu izrunāt. Parādās tāds jēdziens kā kolēģija, kas pārņem funkcijas no Latvijas Arhitektu savienības. Par to arī vajadzētu diskutēt. Ja šai kolēģijai būs vairāk pilnvaru, tad Arhitektu savienība faktiski zaudēs savu, teiksim tā, vēsturisko lomu.

Visas šīs lietas ir izrunātas. Šobrīd arhitektiem un tiem cilvēkiem, kas stāv aiz šī projekta un ļoti gaida tā pieņemšanu, ir zināmas bažas – ja šis likumprojekts pāries uz 15. Saeimu, tad starp 14. un 15. Saeimu zināmā mērā mēs to varam pazaudēt.

Pēc diskusijas komisijā, aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību. Uzreiz pateikšu: jā, šis likumprojekts nav ideāls, jā, pateikšu godīgi, šis likumprojekts varbūt prasa trīs lasījumus. Šobrīd man ir aicinājums visiem – dot iespēju un dot mandātu mūsu komisijai, es atvainojos, arī man personīgi kā ziņotājam un visiem tiem cilvēkiem, kas ir gatavi strādāt. Mums ir darba grupa, kurā ir visi tie, kas ir "par" un kas ir "pret", arī konsultanti. Piedalīsies arī Dambja kungs, Kultūras mantojuma pārvaldes vadītāji, visi. Tikšanās ir paredzēta jau rītdien. Mēs esam gatavi strādāt katru dienu. Pēc vēlēšanām ir tukšuma sajūta. Mēs esam gatavi to aizpildīt.

Priekšlikums ir šāds: ja būs atbalstīta steidzamība, priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs piedāvāts 16. oktobris. Mēs plānojam līdz 16. oktobrim vienoties par iesniegtajiem priekšlikumiem, skatīt to pēdējās komisijas sēdēs. Ja likumprojekts būs izskatīts, un izskatās tā, ka to var atbalstīt visas puses, pirmkārt, protams, Juridiskais birojs, tad mēs aicināsim likumu pieņemt Saeimas pēdējā, 29. oktobra, sēdē. Ja mēs atzīstam, ka šis likums nav gatavs, ir vairākas domstarpības, – paceļam rokas... un šis likumprojekts pāriet uz nākamo Saeimu. Tad tiem, kas ir ievēlēti 15. Saeimā, būs iespēja.

Aicinu atbalstīt steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad par steidzamību viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Bērziņas kundze, "par" steidzamību? "Par" vai "pret", Bērziņas kundze? "Pret" (Starpsauciens: ""Par"!")... "Par".

Lūdzu, "par" steidzamību.

I. Bērziņa (JV).

Labdien vēlreiz, godātā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Vakar komisijā mēs skatījām likumprojektu "Arhitektūras likums". Kā Burova kungs jau minēja, sēdē piedalījās daudzi cienījami arhitekti un arī nekustamo īpašumu nozares pārstāvji. Un, godīgi jāatzīst, tieši tā, kā Burova kungs jau teica, – likumprojektā ir daudz jautājumu, kas izraisa domstarpības un kas nav līdz galam atbildēti. Mēs visi gribam dzīvot kvalitatīvā, patīkamā vidē, tādā vidē, kas ir veidota, balstoties uz sabiedrības interesēm un vajadzībām. Arhitektūras likums šādu iespēju paver.

Komisija Burova kunga vadībā ir apņēmusies strādāt ar iesaistītajām pusēm un šo likumu izveidot tā, lai tas būtu pieņemams visiem, un mērķis ir to apstiprināt vēl šajā Saeimā. Ja šo kompromisu neizdosies panākt, tad arī es aicināšu šo likumprojektu neatbalstīt.

Aicinu dot Burova kungam, komisijai un arī arhitektiem, viņu paveiktajam darbam iespēju, tāpēc aicinu balsot "par" steidzamību.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Arhitektūras likums" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 8, atturas – 18. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Komisijas vārdā pateicos par uzticību.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Arhitektūras likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņas – 16. oktobris, likumprojekta izskatīšana – Saeimas 29. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Četri priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Skatām otru likumprojektu, kas ir divu likumprojektu pakotnē, par aizsargjoslu paplašināšanu ap elektrolīnijām. Šī likumprojekta būtība ir par 5 metriem paplašināt joslu, kurai jābūt attīrītai no kokiem, tātad paplašināt no 13 metriem uz 18 metriem.

Komisija izskatīja četrus priekšlikumus un tos atbalstīja.

1. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Par to, kādos gadījumos var tikt atmežotas platības. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par grozījumiem pārejas noteikumos.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, ka šiem pasākumiem jābūt pabeigtiem līdz 2029. gada 31. decembrim. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanos. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Komisija strādā lieliski – lieliska komisijas priekšsēdētāja vadībā. Līdz ar to šis ir jau trešais lasījums, kur nav priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, komisijā šis likumprojekts tika izskatīts un netika atbalstīts. Mēs rakstījām arī Saeimas Prezidijam, ka lūdzam atgriezt atpakaļ likumprojektu Ministru kabinetam, lūdzam pie šī jautājuma piestrādāt un atgriezties pie tā, kad tas būs pielabots, salabots.

Tas ir ļoti svarīgs jautājums, bet lielākā daļa komisijas to neatbalstīja.

Lūgums atbalstīt to, ka likumprojekts tiek atgriezts atpakaļ Ministru kabinetam, lai pie tā tiktu piestrādāts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam. (Starpsauciens: "Viņš jau bija!")

Bija jau...? (Starpsauciens: "Andri, pasaki vēlreiz!") Vai jūs vēlaties papildus debatēt? (Starpsaucieni.)

A. Bērziņš (ZZS).

Iepriekšējais Andris Bērziņš ļoti pareizi pateica.

Sakarā ar to es lūdzu atbalstīt. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 22, atturas – 33. Likumprojekts nav atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā", otrais lasījums.

Iesniegti septiņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, otrajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā".

Mēs saņēmām septiņus priekšlikumus.

1. – deputāta Sruoģa priekšlikums. Tas attiecas uz Krimināllikuma 38.¹ pantu un paredz iespēju paplašināt probācijas uzraudzības piemērošanu, proti, paredz to piemērot gadījumos, kad ir izdarītas darbības, kas paredzētas 253.¹ panta pirmajā un otrajā daļā. Tātad par narkotisko vielu realizāciju. Pēc diskusijas par šo priekšlikumu komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vilim Sruoģim.

V. Sruoģis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Par šo priekšlikumu es jau vienu reizi esmu runājis no šīs tribīnes. Gribu atkārtot to, ka runa ir par realizāciju nelielos apmēros, jo lielie apmēri, piemēram, heroīns, sākas ar vienu gramu. Runa ir tikai par izņēmuma gadījumiem, kad persona ir nokļuvusi redzeslokā... krimināllietā... pirmo reizi, nekad nav bijusi tiesāta. Lai šo personu izglābtu no reāla cietumsoda, es piedāvāju dot iespēju šādai personai kā pamatsodu piemērot probācijas uzraudzību, jo ne vienmēr ir gadījumi, kad... cilvēks nav obligāti uzreiz jāliek cietumā, cilvēkam jādod iespēja palikt vajadzīgam sabiedrībai... un pilnvērtīgam sabiedrības loceklim.

Uzskats, ka cietums cilvēku audzina un uzlabo, nav īsti pareizs, jo cietums cilvēku nevis audzina, bet salauž. Runa ir par minimālo cietumsodu – par brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. Tas ir paredzēts pirmajā daļā, otrajā daļā – uz trīs gadiem.

Atkārtoju, ka nav piedāvāts kā izņēmumu paredzēt šī panta par narkotisko vielu realizāciju trešo daļu, jo tajā runa ir jau par nozieguma izdarīšanu lielos apmēros organizētās grupās, ir vairākas kvalificējošas pazīmes, kas kriminālatbildību pastiprina. Pirmajā un otrajā daļā runa ir par realizāciju nelielos apmēros. Līdz ar to, es atkārtošos, runa ir tikai un vienīgi par izņēmumiem. Tas nenozīmē to, ka, ja likumā būs paredzēta probācijas uzraudzība, tad tiesai būs obligāti tā jāpiemēro, jo jebkur... ir soda piemērošanas individualitātes princips, kas paredz izvērtēt katru atsevišķu gadījumu un izlemt, ir iespēja vai ne piemērot pamatsodu, kas nav saistīts ar reālu brīvības atņemšanu.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Diemžēl nevaru skaidrot komisijas vārdā, bet gribu vērst uzmanību, ka tikko jūs dzirdējāt nekorektu informāciju. Pirmā daļa nav par nelieliem apmēriem. Tur nav nelielu apmēru. Viens grams ir liels apmērs, nelieliem apmēriem ir cita gradācija. Tur ir standarta situācija. Kad piesauc vienu gramu, man gribētos vērst uzmanību, ka viens grams heroīna – tā ir liela apmēra deva, kura cilvēkam var būt nāvējoša. Atkarībā no tolerances pret narkotikām no šādas devas var nomirt 8–13 cilvēki. Viens grams heroīna ir 8–13 dzīvības atkarībā no tā, kā organisms reaģē. Tas ir ļoti nopietni.

Runājot par konkrētiem piedāvājumiem. Ir piedāvāts paredzēt probācijas uzraudzības piemērošanu – gadījumā, ja notiek narkotiku realizācija – pirmajā daļā, un otrajā daļā – ja tas tiek izdarīts grupā. Ļoti bieži šādu priekšlikumu, šādu ideju pamato attiecībā uz jauniešiem, kas darbību veic pirmo reizi. Ja ir problēma tieši ar jauniešiem, kas realizē narkotikas, lūdzu, varam paredzēt izņēmumu jauniešiem. Ir speciāla nodaļa, kas jau tagad paredz, ka sodu piemērošanai jauniešiem ir cita pieeja.

Piesaucot jauniešus, nevajadzētu spert soļus, lai cilvēkiem būtu iespēja vieglāk, ar mazāku atbildību tirgot narkotikas. Nevajag!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Kolēģi, es klausos, kas šeit tiek runāts, un man mazliet kļūst neskaidrs. Narkotikas ir tās, kas ietekmē cilvēku rīcību, cilvēku likteņus, karjeru un visu pārējo. Narkotisko vielu izplatīšana nav viegls noziegums, tas nekad nav viegls noziegums. Sodi par narkotisko vielu izplatīšanu vēl ir pārāk mazi. Tas, kas te izskanēja, – ka cietums var salauzt tāda cilvēka dzīvi, kas izplata narkotikas, – nē, narkotikas ir tās, kas izposta ārkārtīgi daudzu cilvēku dzīvi. Nekādā gadījumā nedrīkst būt nekādas pielaides par narkotiku izplatīšanu. Kolēģi, nepieļaujam šādas kļūdas!

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

A. Judins. Turpinām darbu.

2. – deputātu Andreja Judina, Agneses Krastas un Ineses Kalniņas priekšlikums. Priekšlikums paredz papildināt likuma 70.¹³ pantu ar jaunu normu, kas paredz iespēju konfiscēt transportlīdzekli, kas ir izmantots, lai pārvadātu nelegālos migrantus. Šo jautājumu komisijā mēs izdiskutējām, un eksperti norādīja, ka mērķis ir labs un pareizs, bet pastāv risks, ka praktiķi nevarēs... tas radīs sarežģījumus izpratnē. Ja transportlīdzeklis izmantots kā rīks, tad ir jākonfiscē kā rīks, un tad parādās cits instruments, kas konkurēs. Mēs arī iesniedzām iesniegumu, lai atsauktu šo priekšlikumu.

Līdz ar to komisija neatbalstīja.

Aicinu sekot komisijai un priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Prezidijs ir saņēmis deputātu Andreja Judina, Agneses Krastas un Ineses Kalniņas iesniegumu, ar kuru viņi atsauc minēto priekšlikumu.

A. Judins. Nākamais – 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija to noformulēja pēc vairākām diskusijām saistībā ar ierosinājumu Krimināllikumā pastiprināt atbildību par femicīdu. Tieslietu ministrijas eksperti, izvērtējot normu, piedāvāja alternatīvu redakciju. Jā, šeit, šajā pantā, nav minēts femicīds, bet femicīds ir iekšā. Atbildība par to ir paredzēta, jo femicīds ir viens no gadījumiem, kad sociālā naida, sociālo attiecību dēļ ir nonāvēta sieviete. Bet ir arī citi gadījumi, kas prasa stingrāku attieksmi un lielāku sodu. Piemēram, ja cilvēks ir nogalināts viņa seksuālās orientācijas dēļ vai tā dēļ, ka viņam sociālais statuss ir... ka viņš, piemēram, ir bezpajumtnieks, vai tā dēļ, ka viņš ir noteiktas vecuma grupas cilvēks, šādos gadījumos arī atbildībai ir jābūt lielākai.

Likumprojektā, par kuru mēs diskutējām, bija piedāvāts grozīt 118. pantu, bet eksperti norādīja, ka šim priekšlikumam īstā vieta ir 117. pantā. Pēc uzklausīšanas un izdiskutēšanas, mēs piedāvājam šo redakciju.

Komisija atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu arī Saeimas deputātus atbalstīt...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Tātad atkal mazliet kontekstam. Šis konkrētais priekšlikums... sākot... ir tapis pēc tam, kad frakcija PROGRESĪVIE iesniedza priekšlikumu saistībā ar femicīda... ieviešanu Krimināllikumā. Tas paredz atbildību par slepkavību, kas ir veikta, tāpēc ka, piemēram, sieviete... viņas dzimuma dēļ.

Konkrētais priekšlikums, ko ir sagatavojusi Juridiskā komisija, kā es saprotu, sadarbībā ar Tieslietu ministriju, šādā veidā, manuprāt, nav pilnvērtīgs femicīda regulējuma aizstājējs, jo galvenā problēma šajā priekšlikumā ir tā, ka femicīda būtība ne vienmēr ir naids pret sievietēm, šīs slepkavības var tikt izdarītas arī tāpēc, ka ir vēlme kontrolēt, dominēt, ir īpašnieciska attieksme. Tā var būt vardarbīga reakcija uz sievietes mēģinājumu pārtraukt attiecības. Tas, manuprāt, rada šāda veida sarežģījumus, skatoties uz esošo piedāvājumu, kurš ir ārkārtīgi paplašināts, sāk iekļaut apsvērumus par rasismu vai slepkavību, kas ir izdarīta nacionāla, etniska, reliģiska vai sociāla naida dēļ. Bet naids, manā ieskatā, nevar būt vienīgais kvalificējošais kritērijs attiecībā uz šāda veida slepkavībām.

Var skatīties uz dažiem reāliem piemēriem. Viens piemērs – vīrietis nogalina partneri, jo viņa ir nolēmusi šķirties, bet viņš negrib pieļaut viņas aiziešanu. Līdzīgi vīrietis var pēc gadiem ilgas kontroles, draudiem un vardarbības nogalināt savu sievu. Ir pavisam vienkāršs jautājums: vai šādos gadījumos ir sociālā naida sastāvs? Jo femicīds ne vienmēr var izpausties kā naids pret sievietēm. Tas var izpausties arī kā pārliecība, ka, piemēram, konkrētajai sievietei nav tiesību pašai lemt par savu dzīvi. Līdz ar to arī šādā veidā izmeklēšanas gaitā, vācot pierādījumus... man ir neizpratne par to, kas notiek, piemēram, ja slepkavības lietā apsūdzētais apgalvo, ka ir rīkojies greizsirdības, dusmu vai personiska konflikta dēļ, nevis sociālā naida dēļ. Un tas šādos gadījumos noteikti neizslēgtu sociālā naida pierādīšanu. Tomēr tas noteikti radītu jautājumu, vai ar iepriekšēju vardarbību, draudiem, kontroli un īpašniecisku attieksmi pietiek šīs konkrētās pazīmes konstatēšanai.

Es joprojām uzskatu, ka regulējums, kas īpaši uzsver femicīdu, tātad slepkavības izdarīšanu tieši dzimuma dēļ, ir nepieciešams. Es uzskatu, ka komisijas piedāvājums nav atbilstošs tam, ko mēs sākotnēji esam vēlējušies panākt Krimināllikumā. Mēs redzam, ka vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir ieviests konkrēts femicīda regulējums.

Ceru, ka nebūs apvainojuma no Judina kunga par to, ka neesmu pietiekami labs jurists attiecībā uz šiem jautājumiem. Šis acīmredzami ir arī politisks jautājums. Noteikti esmu gatavs mierīgi un konstruktīvi to risināt. Bet es vēlos, lai sākotnējie mērķi, kurus izvirzījām, virzot šo priekšlikumu, tiktu ņemti vērā.

Mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, jo redzam, ka šāda veida priekšlikums ir nepieciešams. Mēs noteikti arī trešajā lasījumā atkārtoti sniegsim savu priekšlikumu.

Paldies, kolēģi, un es ceru, ka politiskā diskusija par femicīdu mums turpināsies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

Judina kungs, lūdzu!

A. Judins (JV).

Es domāju, ka man vēl ir iespēja... ka es būšu nākamais.

Kolēģi, varu runāt tikai savā vārdā. Pirmkārt, es gribu apstiprināt, ir taisnība, ka šī diskusija nenotiktu, ja nebūtu PROGRESĪVO sagatavoto likumprojektu. Un paldies par to.

Jautājums – ko mēs gribam sasniegt ar grozījumiem likumā? Mēs gribam, lai par femicīdu būtu lielāka atbildība. Tas ir ļoti labi. Bet, ja mēs gribam sasniegt šo mērķi, manuprāt, ir svarīgi piedāvāt tādu redakciju, ko Saeima var atbalstīt. Uz otro lasījumu bija piedāvājums skaidrā valodā papildus ierakstīt vārdu "femicīds", un mēs nobalsojām. Tas bija sākumā, indikatīvi bija pirmajā lasījumā, otrajā lasījumā bija balsojums jau par konkrētu formulējumu. Un kāds bija rezultāts? Trīs nobalsoja "par", pārējie – "pret" un "atturas". Tātad vienkārši, ja mēs sekotu līdzi jūsu scenārijam, mums nebūtu šodien likumprojekta, ar kuru pastiprinām atbildību.

Es runāju par to, kādu rezultātu gribam sasniegt. Es saprotu – pirmsvēlēšanu laikā mums bija diskusijas, tagad mēs turpinām. Bet, manuprāt, es, skaidrojot šo normu, norādīju, ka Tieslietu ministrija to skaidro plaši – femicīds ir iekšā. Tagad mēs dzirdam: nē, īsti tā nav, femicīds ir ārpus. Ja eksperti uzskata, ka šī norma būs piemērojama femicīda gadījumos, bet ir cilvēki, kas to apšauba, varbūt arī praksē būs tādi gadījumi, kad kāds atsauksies tieši uz jūsu runu un pateiks: nē, nē, tas nav femicīds, tas, ko jūs ierakstījāt, tas ir kaut kas cits. Es nesaprotu, kādu mērķi grib sasniegt daži kolēģi.

Es vēlreiz gribu teikt paldies, ka jūs rosinājāt šo diskusiju. Bet, lūdzu, strādājam uz rezultātu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Aizsargāt marginalizētās grupas un vērsties pret rasismu un etnisko naidu ir tiešām ļoti svarīgi. Un ir apsveicami, ka Tieslietu ministrija un Juridiskā komisija tam piekrīt. Taču mūsu sākotnējais priekšlikums tiecās risināt dzimumā balstītu vardarbību, kuras upuri visbiežāk ir sievietes, bet šajā priekšlikumā nav minēts vai pat netieši norādīts dzimums. Tā vietā izmantots šis plaši interpretējamais sociālā naida termins.

Es gribu atgādināt, ka Latvijā ir augstākais sieviešu slepkavību rādītājs visā Eiropas Savienībā. Ja ar to nepietiek, lai īpaši izceltu dzimumā balstītu vardarbību, tad ar ko vispār pietiks? Esmu jau ļoti daudz reižu jūsu priekšā pieminējusi traģiskos gadījumus un šaušalīgos slepkavību apstākļus, kurus ir piedzīvojušas sievietes Latvijā. Es ticu, ka jūs to atceraties. Tāpēc man šāda nekonkrētība liekas ļoti tuvredzīga. Nav šaubu, ka rasisms un etniskais naids ir ļoti svarīga problēma, īpaši, ja tas noved pie slepkavības. Bet sākotnēji runa bija tieši par dzimumā balstītu vardarbību. Un ko mēs darām šobrīd? Mēs aizstājam ļoti konkrētu un akūtu Latvijas problēmu ar plašo jēdzienu "sociālais naids". Mani diemžēl māc šaubas, ka tik vispārīgs formulējums palīdzēs atpazīt ļoti konkrētos apstākļus, kuros Latvijā tiek noslepkavotas sievietes.

Tas, ko mēs gribam, ir rezultāts. Mēs gribam, lai femicīds tiek nepārprotami atpazīts un saukts vārdā.

Aicinu nonākt pie šī rezultāta. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam otro reizi.

A. Šuvajevs (PRO).

Es, protams, varu novērtēt vēlmi sasniegt rezultātu un sagatavot priekšlikumu, kuru varētu atbalstīt Saeimas vairākums, tomēr teikt, ka manas runas vai manu argumentu dēļ (kas, es nezinu, netiek uzskatīti par eksperta argumentiem, es saprotu) turpmāk varēs atsaukties apsūdzētie vai tie, kas izmeklē šādas lietas, lai pēc tam parādītu, ka tomēr, redz, patiesībā jau bija tādi Saeimas deputāti, kuri norādīja, ka šis nozieguma sastāvs šādā veidā nevar tikt pierādīts, manuprāt, nav korekti. Es arī uzskatu, ka tas, kas ir nekorekti, Judina kungs, ir tas, ka iesniegtais frakcijas PROGRESĪVIE likumprojekts šobrīd komisijā stāv atlikts un līdz ar to mums, pieciem deputātiem, nav tiesību to šobrīd virzīt uz Saeimas sēdi balsojumam.

Jo viens ir jautājums par to, kā Saeima galu galā lemj par pantu, kas tiek ievietots Krimināllikumā, bet otrs ir balsojums Saeimā, kurā mēs varētu redzēt, kuri Saeimas deputāti skaidri atbalsta femicīda ieviešanu Krimināllikumā. Jo viens ir balsojums komisijā, otrs – pēc tam balsojums frakcijās, kurš, kā mēs zinām, var atšķirties. Tāpēc es no Saeimas tribīnes turpināšu lūgt jūs neapturēt konkrētā likumprojekta esību šobrīd komisijā. Fakts, ka tas jau, no vienas puses, ir nobalsots komisijā, bet tajā pašā laikā oficiālais lēmums ir, ka likumprojekts ir atlikts, manuprāt, nav korekti pret tiem deputātiem, kas šo likumprojektu ir iesnieguši Saeimā.

Labprāt aicinu deputātus balsot par konkrēto priekšlikumu, ko mēs iesniedzām. Kā jau teicu pie priekšlikuma, mēs to atbalstīsim un turpināsim strādāt ar likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Godātie kolēģi! Nekāda veida vardarbība nav nedz atbalstāma, nedz kā citādi pieļaujama ne pret vīriešiem, ne sievietēm. Diemžēl ir jāsaka tā, ka šajā gadījumā mēs runājam par vardarbību, par pastiprinošiem apstākļiem pret sievietēm, bet tieši tas pats notiek arī ar vīriešiem, tikai vīrieši varbūt mazliet citādi to izpauž. Latvijā ir viens no augstākajiem vīriešu pašnāvības procentiem Eiropā – viens no augstākajiem. Un ļoti bieži tas ir tāpēc, ka ir vardarbīgas attiecības.

Tāpēc, kolēģi, es neapšaubu to, ka vajag cīnīties, bet, papildinot, iekļaujot likumā visus iespējamos vārdus, mēs nekādā veidā nesasniegsim mērķi.

Arī šobrīd, ja skatāmies uz Satversmi, tad visa Satversme, visi Latvijas likumi ir būvēti uz līdztiesību, uz vienādām tiesībām kā vīriešiem, tā sievietēm.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu balsot atbilstoši komisijā lemtajam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai otro reizi.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi! Ļoti skaisti, protams, izklausās runas par vienlīdzību, par līdztiesību, bet tik ilgi, kamēr Latvijā sievietes tiek nogalinātas krietni, krietni vairāk nekā pārējā Eiropas Savienībā, tā ir mums raksturīga problēma. (Starpsaucieni.) Lūdzu, nevajag!

Jā, tātad mēs tagad sakām, ka gribam vienlīdzību, gribam panākt, ka neparādās jēdziens "femicīds", bet visi ieteikumi ir par to, ka mums ir jāadresē šīs slepkavības kā īpašas. Latvijā sievietes netiek pienācīgi pasargātas. Mēs šeit nerunājam par pašnāvībām. Tas ir pavisam kas cits.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šādi nerunāt... šīs runas... šādas runas šeit neizplatīt. It sevišķi – iepazīstieties, lūdzu, ar tiem gadījumiem, kad Latvijā tiek nogalinātas sievietes. Izskatās, ka jūs esat... neesat iepazinies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Judins. Kolēģi! Nākamais – 4. – tieslietu ministra priekšlikums. Attiecas uz Krimināllikuma 190 (Zālē troksnis.)... Es nesteidzos...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi!

A. Judins. ... es varu sagaidīt, kad būs miers.

Sēdes vadītāja. Paldies.

A. Judins. 193. pants. Runa ir par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem. Tieslietu ministrs aicina aizstāt vārdu "nelikumīgi" ar vārdu "ļaunprātīgi".

Ļoti svarīgs priekšlikums, jo mūsu praksē ir gadījumi, kad cilvēku sauc pie atbildības, kad vienam cilvēkam... cilvēks nomira, viņa tuvinieki izmanto viņa maksāšanas līdzekli, lai samaksātu, piemēram, par bērēm, bet to nedrīkst darīt. Tas ir nelikumīgi. Tāpēc, lai nepieļautu situācijas, ka tuviniekus sauc pie atbildības šajos gadījumos, arī citos līdzīgos gadījumos, ir paredzēts aizstāt vārdu "nelikumīgi" ar vārdu "ļaunprātīgi".

Komisija izvērtēja un tieslietu ministra priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 5. – tieslietu ministra priekšlikums. Attiecas uz jautājumiem par dzīvnieku seksuālo izmantošanu. Mēs sākām strādāt ar šo likumprojektu, runājot par šo problēmu. Un deputāti, kas sagatavoja projektu, piedāvāja papildināt likumu ar 230.² pantu, bet Tieslietu ministrija, apspriežot šo jautājumu, rosina nevis veidot atsevišķu pantu, bet iestrādāt regulējumu 230. pantā. Izvērtējot šo priekšlikumu, Juridiskā komisija uzskata, ka šis risinājums ir labāks.

Līdz ar to 5. – tieslietu ministra priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Piedāvājot šos grozījumus, ministrija diemžēl nepiedāvāja izslēgt normu, kas jau ir atbalstīta, bet mēs nevaram veidot divus pantus ar vienu un to pašu saturu, līdz ar to Juridiskā komisija izstrādāja nākamo priekšlikumu, kas paredz izslēgt normu, kas bija iepriekš atbalstīta. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Un pēdējais – 7. – deputātu Andreja Judina, Agneses Krastas un Ineses Kalniņas priekšlikums. Paredz grozīt 285. panta pirmās daļas sankciju, kas paredz atbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai... tādus sodus, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Komisija izskatīja un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Andreja Judina, Agneses Krastas un Ineses Kalniņas iesniegumu, ar kuru viņi lūdz atsaukt 7. priekšlikumu. Bet vienlaikus gribu informēt, ka atbilstoši Saeimas kārtības rullim, ja komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, to nevar izslēgt.

Līdz ar to tas paliek pie priekšlikumiem un arī debates par šo priekšlikumu ir iespējamas.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Tieši šīs situācijas dēļ es vēlos informēt, kāpēc... kas notiek un kāpēc tā notiek. Šajā likumprojektā bija piedāvāts... iesniegts priekšlikums – deputātu priekšlikums –, lai pastiprinātu atbildību par cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai. Vienlaikus mēs strādājām ar citu likumprojektu, kas ir tieši orientēts uz attiecīgo pārkāpumu izdarīšanu, un tur piedāvāta cita redakcija. Komisija, strādājot ar šo likumprojektu, otro likumprojektu, nolēma to atbalstīt, un nākamajā nedēļā mēs ar to strādāsim. Bet, ņemot vērā, ka ir cits priekšlikums, kas paredz līdzīgu risinājumu (un tur ir arī citi priekšlikumi, kas saistīti ar cilvēku nelikumīgu pārvietošanu), kā arī ņemot vērā Krimināllikuma vispārīgajā daļā paredzēto, mēs nolēmām, ka loģiskāk un saprotamāk būtu tomēr negrozīt vienu un to pašu normu divas reizes ar vienas nedēļas atstarpi. Tātad tagad palielināsim sodu... pastiprināsim sodu, izslēdzot alternatīvas. Nākamais likumprojekts paredz... trīs gadu vietā paredzēt brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem.

Tāpēc, neraugoties uz to, ka komisija atbalstīja, es lūdzu ņemt vērā, ka mēs darbu turpināsim citā likumprojektā. Lai nebūtu nepieciešamības pēc tam izņemt, es aicinu kolēģus šajā balsojumā atturēties, un tad mēs varēsim strādāt.

Principā es gribēju informēt – šis sasaukums darbu pabeigs, un atbildība par cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai tiks pastiprināta.

Bet patlaban savā vārdā es aicinu atturēties... bet tagad jau komisijas vārdā informēju, ka komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 6, atturas – 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Visi priekšlikumi izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Krimināllikumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Judins. Piecas dienas. Tad sanāk 13., ja? 13. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Kolēģi! Pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija...

Tieši šodien dzimšanas dienu svin deputāte Linda Liepiņa. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Reģistrējušies 88 deputāti, nav reģistrējušies 12 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Liene Gātere, Jurģis Klotiņš, Agnese Krasta... ir, Lauris Lizbovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Edgars Putra, Evika Siliņa... ir, Jana Simanovska un Edmunds Teirumnieks.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē, lai varētu turpināt darbu.

Kolēģi, informācija – ir atrasts telefons. Ja kāds ir pazaudējis viedtālruni, tad – pie apsardzes. (Starpsaucieni.) Detaļas neminēšu, tāpēc ka man tādas nav zināmas, bet pārbaudiet... Tālrunis ir pie apsargiem. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Administratīvā procesa likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Administratīvā procesa likumā" ir izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, proti, Administratīvās atbildības likuma pastāvīgā darba grupa ir veikusi esošā regulējuma izvērtējumu un konstatējusi vairākas problēmas, kuras nepieciešams risināt.

Likumprojekta mērķis ir samazināt administratīvo slogu privātpersonām, kas piedalās administratīvajā procesā, nodrošināt lielāku privātpersonas tiesību aizsardzības līmeni, kā arī vienkāršot un efektivizēt administratīvo procesu iestādē un tiesā.

Juridiskā komisija izvērtēja grozījumus un atbalstīja pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Administratīvā procesa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. Piecas dienas, un tas ir šī gada 13. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" pirmajā lasījumā. Tas ir izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam prasības. Tā saucamā ReFuelEU Aviation regula.

Mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgas degvielas izmantošanu aviācijā un noteikt Civilās aviācijas aģentūras pienākumu veikt kompetentās iestādes funkcijas, tai skaitā nosakot administratīvo atbildību. Regula ir daļa no instrumentu paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" jeb Fit for 55, kuras mērķis ir mazināt emisijas Eiropas Savienībā, tai skaitā tiekties uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

Šobrīd ilgtspējas prasību mērķu sasniegšanai aviācijā noteiktie uzdevumi nav saistīti ar līdzšinējām Civilās aviācijas aģentūras kompetencē esošajām pilnvarām. Civilās aviācijas aģentūrai šobrīd vēl nav noteikta kompetence veikt ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanas un piegādes prasību īstenošanas uzraudzību un nepieciešamības gadījumā arī ieviest administratīvas sankcijas par prasību neizpildi. Šis likumprojekts piešķir Civilās aviācijas aģentūrai šādas kompetences.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Briškens. Komisija lūdz noteikt... šī gada 15. oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pēc Ministru kabineta lūguma izskatīja likumprojektu "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā". Likumprojekts izstrādāts Finanšu ministrijā un iet saistībā ar nākamo likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā".

Likumprojekta būtība. Likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta direktīvu, ar ko groza direktīvas, kas pieņemtas 2009. un 2011. gadā attiecībā uz vienošanos par deleģēšanu, likviditātes riska pārvaldību, uzraudzības pārskatu sniegšanu, depozitāriju un turētājbanku pakalpojumu sniegšanu un aizdevumu izsniegšanu, ko veic alternatīvo ieguldījumu fondi.

Likumprojektā pārņemtas direktīvas prasības. Precizēti noteikumi alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, kas pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondus, kuri izsniedz aizdevumus. Precizētas prasības, kas piemērojamas alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, kuri deleģē savas funkcijas. Harmonizēts regulējums turētājbanku pakalpojumu sniedzējiem, paplašināta piekļuve turētājbanku pakalpojumiem citā dalībvalstī. Optimizēta uzraudzības datu vākšana, veicināta likviditātes pārvaldības instrumentu lietošana Eiropas Savienībā.

Šis likumprojekts nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgu regulējumu struktūrām, kuras sniedz turētājbanku pakalpojumus, paplašinātu piekļuvi turētājbanku pakalpojumiem citā dalībvalstī, optimizētu uzraudzības datu vākšanu un veicinātu likviditātes pārvaldības instrumentu lietošanu Eiropas Savienībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmajā lasījumā ir atbalstījusi šo likumprojektu.

Lūdzam arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Ģ. Štekerhofs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (Nr. 1452/Lp14), pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Šis likumprojekts, kā jau iepriekš minēju, ir saistīts ar iepriekšējo, iet vienā paketē.

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta direktīvu, kas groza 2009. gada un 2011. gada direktīvas attiecībā uz vienošanos par deleģēšanu, likviditātes riska pārvaldību, uzraudzības pārskatu sniegšanu, depozitāriju un turētājbanku pakalpojumu sniegšanu un aizdevumu izsniegšanu, ko veic alternatīvo ieguldījumu fondi.

Ir nepieciešams uzlabot juridisko noteiktību sabiedrības pakalpojumu sniegšanai trešajām personām, atļaujot tām sniegt tos pašus pakalpojumus un darbības, ko tās jau veic attiecībā uz ieguldījumu fonda pārvaldīšanu, ar noteikumu, ka jebkāds iespējamais interešu konflikts, ko rada šādas darbības nodrošināšana trešajām personām, tiek pienācīgi pārvaldīts. Šādas funkcijas un darbības ietver korporatīvos pakalpojumus, piemēram, cilvēkresursu un tehnisko resursu jomās, kā arī pakalpojumus portfeļa pārvaldībai un risku pārvaldībai.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzam arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (Nr. 1452/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Ģ. Štekerhofs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Ģ. Štekerhofs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Jūsu uzmanībai – divu likumprojektu pakete.

Pirmais likumprojekts ir par to, kas notiek ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, ja tā nonāk nopietnās finanšu grūtībās. Citiem vārdiem, likumprojekts izveido procedūru, kā valsts rīkojas, ja, piemēram, liela apdrošināšanas kompānija vairs nespēj pildīt savas saistības.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (Nr. 1510/Lp14), pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Kā jau minēju, šis ir otrais likumprojektu pakotnes likumprojekts. Tehnisks papildinājums iepriekšējam likumprojektam.

Tas groza banku un ieguldījumu brokeru noregulējuma likumu, lai banku finanšu grupas varētu apmainīties ar informāciju un sadarboties arī ar apdrošināšanas uzraudzības iestādēm.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (Nr. 1510/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Šī ir otrā likumprojektu pakotne, kurā, ja nekļūdos, kopā ir 13 likumu grozījumi.

Pirmais šīs pakotnes likumprojekts pielāgo Latvijas kapitāla tirgus noteikumus jaunākajām Eiropas Savienības prasībām un maina to, kā uzņēmumi var piesaistīt naudu biržā un kā Latvijas Banka uzrauga šo procesu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo – par finanšu instrumentu tirgu. Abi ir vienā Eiropas Savienības prasību ieviešanas paketē.

Konkrēti šis likumprojekts regulē ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību, informācijas publiskošanu un riskus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Šis likumprojekts ievieš ESAP – Eiropas vienoto piekļuves punktu – finanšu konglomerātiem. Informācija par konglomerāta juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru būs jāiesniedz Latvijas Bankai, lai tā būtu pieejama vienotajā Eiropas datubāzē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. 30. oktobris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Šie konkrētie grozījumi ievieš Eiropas Savienības prasības par Eiropas vienoto piekļuves punktu... akciju atpirkšanas, pārņemšanas piedāvājumu informācijai. Attiecīgā informācija būs jānodod Esap centralizētai pieejamībai.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Īsumā par šo likumprojektu. Bankām būs jāsniedz noteikta publiskā informācija ESAP un jāuzrauga, lai tas nebūtu pārmērīgi atkarīgs no viena Ccp. Latvijas Banka šo risku varēs uzraudzīt un prasīt to samazināt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (Nr. 1443/Lp14), pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Šis pavadošais likumprojekts paredz grozījumus Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, lai Latvijas regulējumu pielāgotu Eiropas Savienības prasībām. Būtiskākās izmaiņas saistītas ar finanšu informācijas pieejamību ESAP un koncentrācijas risku pārvaldību attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (Nr. 1443/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Likumprojekts pielāgo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares regulējumu Eiropas Savienības prasībām par ESAP. Tas paredz noteikt apdrošinātāju finanšu un citas publiskās informācijas centralizētu nodošanu ESAP, lai tā būtu vieglāk pieejama Eiropas līmenī.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Likumprojekts paredz pielāgot Segto obligāciju likumu Eiropas Savienības prasībām par ESAP. Tas nodrošinās, ka informācija par segto obligāciju programmām, to emitentiem, regulējumu un piemērotajām sankcijām tiek centralizēti nodota ESAP un kļūs vieglāk pieejama Eiropas līmenī.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Segto obligāciju likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Likumprojekts pielāgo apdrošināšanas izplatīšanas regulējumu Eiropas Savienības prasībām par ESAP. Tas paredz, ka Latvijas Banka nodrošinās noteiktas publiskās informācijas, tostarp par sankcijām un uzraudzības pasākumiem, nodošanu ESAP centralizētai pieejamībai.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Likumprojekts pielāgo privāto pensiju fondu regulējumu Eiropas Savienības prasībām par ESAP. Tas paredz, ka pensiju fondiem noteikta publiskā informācija būs jāiesniedz Latvijas Bankai, lai to centralizēti nodotu ESAP un padarītu pieejamu Eiropas līmenī.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (Nr. 1448/Lp14), pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Visbeidzot pēdējais šīs pakotnes likumprojekts. Paredz banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumu salāgot ar Eiropas Savienības prasībām par ESAP. Paredz noteiktu informāciju par noregulējuma lēmumiem, kapitālu un saistību prasībām, sankcijām un citiem uzraudzības aspektiem nodot Latvijas Bankai, lai tā būtu centralizēti pieejama ESAP.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (Nr. 1448/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā", otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Likumprojekta "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā" otrajam lasījumam tika iesniegti trīs priekšlikumi. Juridiskā komisija tos izskatīja.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Termiņš – 13. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā", otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi, otrajam lasījumam saņēmām trīs priekšlikumus.

1. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Paredz noteikt konkrētu termiņu, kādā personu izslēdz no zvērinātu advokātu skaita, ja ir saņemta informācija par to, ka persona sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai citos likuma 16. pantā paredzētajos gadījumos, proti, lēmumu par personas izslēgšanu no advokātu skaita pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā. Komisija šo priekšlikumu izvērtēja un neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likumu, ja advokāts izdarījis noziedzīgu nodarījumu, viņš nedrīkst turpināt praksi. Tāds ir likums. Vai to ievēro? Es redzu, ka ne.

Šī gada sākumā bija diskusija, un mēs runājām par gadījumiem, kad, neraugoties uz informāciju, ka advokāts izdarījis noziedzīgu nodarījumu, viņš turpina savu praksi, padome nepieņem lēmumu. Komisijā mēs arī dzirdējām advokātu viedokli, ka, saņemot informāciju, mums ir jāizvērtē, vai ir pamats izslēgt kādu advokātu vai tāda pamata nav. Respektīvi, tiesas spriedums, tiesas nolēmums Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izpratnē pats par sevi vēl nenozīmē, ka ir jāizslēdz... Viņi grib turpināt diskusiju un vērtēt. Arī patlaban viņi turpina strādāt ar dažiem materiāliem, vērtējot, vai ir pamats... Tas nav pareizi.

Ar savu priekšlikumu es vienkārši mēģinu panākt, ka padome, kas saņem informāciju par to, ka advokāts izdarījis noziegumu, pieņem lēmumu. Ir tiešām svarīgi, lai likums tiktu pildīts, tiktu ievērota norma, kas likumā paredzēta jau kopš seniem laikiem. Līdz ar to es iesniedzu priekšlikumu. Advokāti, protams, neatbalsta. Bet es uzskatu, ka, ja mēs nevaram panākt likuma pildīšanu... mums jānoteic, kādā termiņā jāizdara darbs, kas ir obligāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilim Sruoģim.

V. Sruoģis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Runājot par šo priekšlikumu, jau bija pateikts, ka tas netika atbalstīts. Kategoriski iebilda arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji.

16. pants, kurš paredz izslēgt no advokātu skaita kolēģijas locekli, paredz ne tikai gadījumus, kad ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, bet arī vairākus citus, turklāt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā cilvēku atzīst tikai un vienīgi tiesa. Ir gadījumi, kad advokāts atzīts par aizdomās turēto un uzsākts kriminālprocess, bet ne vienmēr tas beidzas ar to, ka advokāts tiek atzīts par vainīgu.

Turklāt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji paskaidroja, ka izslēgšana no advokātu skaita mēneša laikā nav iespējama arī tehniski, jo padomes pieņemto lēmumu advokāts var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Šie procesi var vilkties gadu, pat vairāk. Kamēr process nav beidzies ar konkrētu lēmumu un turpinās, pastāv pamats advokāta izslēgšanai. Tikai tad viņu var atskaitīt no zvērinātu advokātu skaita. Līdz tam brīdim tas nav iespējams.

Šī likuma prasība ir pildīta līdz šim un tiks pildīta arī turpmāk, tāpēc nav nepieciešams noteikt mēneša termiņu, kad obligāti, ja ir saņemtas ziņas, uzreiz jāizslēdz, jo advokātu padomei sākotnēji jānoskaidro visi apstākļi un jāsagaida, kad beigsies process, kura dēļ advokātu var vai nevar atskaitīt no zvērinātu advokātu skaita, tikai tad advokātu padome šo lēmumu var pieņemt.

Priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu to neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai deputāti prasa balsojumu? (Starpsauciens: "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 30, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 2. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Tā mērķis ir nepieļaut situāciju, ka personai, kura uz laiku ir pārtraukusi advokāta darbību, saglabājas pienākums maksāt biedra naudu... aizstājot likuma 22. panta otrajā daļā vārdus "ir tiesīga noteikt" ar vārdiem "nedrīkst prasīt".

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Vēl viena problēma, par kuru varbūt ne visi ir informēti, bet, manuprāt, arī šeit ir nepieciešama rīcība. Saskaņā ar interešu konflikta likumu, ja advokāts ir ievēlēts, piemēram, par Saeimas deputātu, ir kļuvis par ministru, viņš nevar turpināt praksi. Tas ir loģiski. Nevar būt vienlaikus ministrs un brīvajā laikā advokāts. Tas ir nostiprināts likumā, un tā saite starp advokatūru un amatpersonu uz laiku ir iesaldēta. Viņš aptur savu darbību, nepraktizē un ar advokatūru it kā nav saistīts.

Bet ir otra daļa, ko ne visi redz. Advokātam, kurš apturējis praksi, ir pienākums katru mēnesi pārskaitīt advokatūrai 35 eiro. Jautājums: kā no interešu konflikta viedokļa mēs vērtējam šādu situāciju? No vienas puses, cilvēks distancējas un saka: es neesmu advokāts, esmu valsts amatpersona. Vienlaikus viņam katru mēnesi nevajadzētu aizmirst, ka jāsamaksā nauda. Tā nav tā distancēšanās, kas ir domāta interešu konflikta likumā. Mēs runājām par to komisijā, un advokāts saka: nevar pusgadu nemaksāt, tad būs problēmas. Bet ko tas maina? Pusgadu tu vari aizmirst un pēc tam atkal esi advokāts.

Kā jūs domājat – šāda situācija ļauj cilvēkiem rīkoties objektīvi? Vai viņi brīžiem nedomā par to, ka, jā, jautājums ir svarīgs, bet mēs esam advokāti, kas uz laiku apturēja savu darbību. Es zinu – viena ministre nolēma, ka viņai vajadzētu distancēties pa īstam un viņa pārtrauca maksāt. Un kas sekoja? Izsauca uz paklāja! Audzināja un teica: ja viņa nemaksās, izslēgs, izmetīs no advokatūras. Mūsu valstī ir viena advokatūra. Mums nav tā – ar vienu kolēģiju nepaveicās, aizgāja uz otro. Un ko domā cilvēks šajā situācijā? Labi, labāk paklusēšu, labāk maksāšu. Daži saka: nauda taču nav tik liela. Jā, nauda nav tik liela, bet princips nav ievērots!

Kas bija interesanti? Mums bija diskusija, sēdē piedalījās 15 cilvēki – deputāti un uzaicinātie. Es saskaitīju – no 15 cilvēkiem 8 bija advokāti. Mūsu deputāts Sruoģis – advokāts; parlamentārais sekretārs – advokāts; Juridiskā biroja pārstāvji – advokāti. Visi apturēja šo darbību. Bet viņi visi maksā naudu advokatūrai. Un stāsts ir – kāds? Kas bija interesanti? Viņi ir gatavi nemaksāt, bet viņi saprot – ja viņi pacels balsi, tad varbūt būs nepatikšanas. Tā ir tā distancēšanās, visu laiku ir jādomā: pasarg dievs, viņi var kaut ko izdarīt un nodarīt pāri. Protams, ir arguments, kas izskanēja. Tā nav problēma. Viņi mums organizē kursus, par kuriem nav jāmaksā. Mīļie cilvēki, varbūt var samaksāt par kursiem, nevis uzturēt tādu saikni! (Starpsauciens.)

Runājot par šo jautājumu, es nepiedāvāju aizliegt maksāt šo naudu. Lūdzu, kas grib, lai maksā, lai palīdz advokatūrai. Tā nav problēma. Bet nedrīkst rakstīt tā, ka ir pienākums to darīt. Tas veido problēmu. Es lūdzu ņemt vērā, ka daži kolēģi salīdzina: ja es esmu, piemēram, mednieks, tad es arī par to maksāju naudu. Ir starpība. Ja cilvēks ir advokāts un ir kļuvis, piemēram, par deputātu vai ministru, viņš nevar turpināt praksi. Kolēģis var turpināt būt mednieks, bet par advokātu, strādājot Saeimā, nevar.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt. (Dep. L. Liepiņa: "Nekādā gadījumā!" Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilim Sruoģim. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

V. Sruoģis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies par doto vārdu. Jāsāk ar to, ka advokātu kolēģija ir neatkarīga organizācija, kas nesaņem nekādu finansējumu no valsts, šo organizāciju uztur tikai un vienīgi advokāti, maksājot advokāta biedra naudu – 35 eiro mēnesī. Advokatūras likums paredz gadījumus (tie ir uzskaitīti likumā), kad kolēģi, kas ir apturējuši savu darbību, ir tiesīgi nemaksāt biedra naudu. Advokātu kolēģijā... ir arī gadījumi, kad šī iemaksa ir samazināta. Visi šie gadījumi ir minēti likumā.

Tas, ka advokāts, kurš aptur darbību, ieņemot amatu, kas nav savienojams ar advokāta praksi... nav taisnība, ka viņam nav izvēles. Viņš var neapturēt savu darbību, bet izstāties no advokātu skaita un, beidzot amata pienākumu pildīšanu, atkal iestāties advokatūrā. Tādā gadījumā advokāts nemaksā biedra naudu.

Komisijā piedalījās arī advokātu padomes pārstāvji, kuri paskaidroja visus apstākļus, kuru dēļ biedra nauda tomēr jāmaksā. Jā, tas ir pienākums, kas jāpilda. Atkārtošu, ja advokāts nevēlas to pildīt, viņš var izstāties no advokātu skaita un tad, kad būs vēlēšanas, atkal iestāties. Tā kā advokātu kolēģiju neuztur valsts, bet to uztur advokāti paši, es uzskatu, ka nav pamata ierobežot iespēju un teikt, ka advokātam nav izvēles... ka tikai jāmaksā.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, nebiju domājusi debatēt par šiem priekšlikumiem, bet, Judina kungs, jūs mani atkal izaicināt. Tiem, kas nav bijuši komisijā, izstāstīšu, kur patiesībā šiem trim priekšlikumiem aug kājas. Varbūt atceraties – bija tā kā neliels skandāliņš. Varbūt nepamanījāt, bet bija tāda lieta... Lībiņas-Egneres kundzes šodien nav klāt, es viņai pajautātu, vai tā bija vai tā nebija, kamēr viņa ministrēja... bija tieslietu ministre, – izdomāja, ka viņa var nemaksāt šo biedra naudu, un tad pēc tā kolēģijas nolikuma, kad tu ilgāku laiku nemaksā, tev aizsūta atgādinājumu: hei, kas ir? Kāpēc nemaksā to biedra naudu?

Iedomājieties! Patraucēt tieslietu ministri par to, ka jāsamaksā kaut kādi... laikam trīssimt eiro bija sakrājušies. Tad, lūk! Tad, kad patraucē tieslietu ministri, kad jāatver maciņš un kaut kas jāsamaksā, tad rodas šādi piedāvājumi.

Vienkārši tas ir absurds. Judina kungs, kad es komisijā klausījos, kā jūs prezentējāt savus priekšlikumus un kā nesaskaņojot pratinājāt klātesošos advokātus, kuriem šobrīd šī darbība ir apturēta, bet kuri turpina maksāt, man bija kauns. Dažreiz ir tā, ka gribas kā strausam iebāzt galvu zemē, jo ir kauns par to, ko jūs... izpildāt. Jūs atļāvāties nesaskaņojot klātesošajiem cilvēkiem jautāt: vai tu maksā? Vai tu maksā? Vai tu maksā? Un cilvēki jums bija spiesti paskaidrot, ka viņi maksā. Un tad jūs uzdevāt jautājumu: kāpēc maksā? Jums pašam nebija kauna?

Es aicinu noraidīt gan šo priekšlikumu, gan nākamo. Judina kungs, man tiešām dažkārt ir kauns jūsu vietā. Es gaidu, varbūt kādreiz jums pašam būs kauns. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

A. Judins (JV).

Es ceru, ka jums pietiek kauna, jo jums par savām darbībām biežāk vajadzētu kaunināt sevi. Bet ne par to stāsts.

Kolēģi, jautājums ir par interešu konfliktu. Nav svarīgi, 35, 350 vai 1,50 eiro. Jautājums ir par to, ka cilvēki, kas ieņem amatus, nejūtas brīvi. Tas ir jautājums, par ko es runāju. Runājot par vienu ministri... ir vairāki ministri, kas nostādīti tādā situācijā. Mans piedāvājums... es uzskatu, ka tā problēma ir jārisina.

Runājot par to, ka es uzdevu jautājumus cilvēkiem. Manuprāt, tikai noskaidrojot informāciju, pārbaudot, mēs varam saprast, kāda ir situācija. Saprotu, ka var ignorēt problēmu, bet es aicināju kolēģus to nedarīt un iesaistīties problēmas risināšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pēc būtības nerunāsim par interešu konfliktu. Ja cilvēkam jaunais darbs liedz būt par advokātu, viņš nevar strādāt par advokātu, šobrīd likums viņam ļauj apturēt darbību advokatūrā. Bet likums noteic, ka viņam dalības maksa visu laiku jāmaksā. Ja mēs cīnāmies par to, lai viņš nedzīvo interešu konflikta situācijā, es teiktu tā: lūdzu, aizej prom no advokatūras, izstājies! Šādā situācijā var izstāties, un tad nav jāmaksā nekāda nauda. Ja tu pēc kāda laika – pēc četriem vai astoņiem deputāta vai ministrēšanas... laikiem – gribēsi atjaunot... stājies par jaunu un pierādi, ka tavs profesionālais līmenis atbilst.

Šobrīd tā procedūra ir tāda, ka cilvēkam ir jāmaksā, bet viņš var arī izmantot advokatūras piedāvātās iespējas, proti, iet uz advokātu kolēģijas apmaksātām mācībām, lai nezaudētu savu profesionālo līmeni. Un viņam nav jāizkalpojas ne klientam, ne padomei. Viņš rūpējas par sava profesionālā līmeņa nezaudēšanu. Tāpēc, manuprāt... Arī šajā situācijā tā ir kopējā kolēģijas nauda, no kuras tiek apmaksāti gadījumi, kad kolēģija cilvēkam nodrošina bez maksas juridisko pakalpojumu. Lai nebūtu interešu konflikta, cilvēks var aiziet no advokatūras, un nav problēmu. Tad nav arī jāmaksā. Ja viņš grib saglabāt šo savu... vienu kāju saglabāt durvīs, atgriezties advokatūrā, viņam šī dalības maksa tomēr ir jāmaksā.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 38, atturas – 25. Priekšlikums noraidīts.

A. Krasta. 3. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Vērsts uz to, lai informāciju par advokātu padomes darbu varētu saņemt gan sabiedrība, gan advokāti. Tas paredz: "Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēžu darba kārtību izsludina, publicējot informāciju zvērinātu advokātu tīmekļvietnē. Padomes sēžu protokols ir publiskojams zvērinātu advokātu tīmekļvietnē ne vēlāk kā septiņas dienas pēc padomes sēdes."

Komisijā priekšlikums tika izdiskutēts, uzklausot arī Zvērinātu advokātu padomes pārstāvjus, kas skaidroja, ka advokātu padomes sēžu protokoli pašlaik tiek publicēti anonimizētā veidā un nodrošina līdzsvaru starp informācijas atklātību un konfidencialitātes pienākumu gadījumos, ja tā ietver, piemēram, informāciju par advokātu klientiem.

Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Vēl tikai tāds retorisks jautājums. Bija piemirsies, vai priekšlikuma iesniedzējs Judina kungs nav advokāts? Vai šeit nav interešu konflikts? (Starpsauciens: "Nē!") Nav. Nē, es tikai jautāju. Vienmēr pārmetat, kad kāds (Starpsauciens.)... Nav nekāda interešu konflikta par šo? (Starpsauciens: "Docents!") Es tikai tā jautāju. Nē, tas, ka docents, – tas ir skaidrs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilim Sruoģim.

V. Sruoģis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies par doto vārdu. Es īsi par informāciju, kas tiek pieņemta advokātu padomē ikmēneša sēdēs. Šie lēmumi, kas tiek pieņemti, tajā pašā vakarā tiek nosūtīti uz e-pastu visiem advokātiem, tai skaitā tiem, kuriem darbība ir apturēta. Es šo informāciju katru mēnesi pēc katras padomes sēdes saņemu. Turklāt tuvākajā "Jurista Vārda" numurā... ja kāds šo žurnālu ir redzējis, tad ir pamanījis, ka pēdējās lapaspusēs vienmēr tiek publicēta informācija par lēmumiem, kas ir pieņemti advokātu padomē, visa informācija – vārdi, uzvārdi, adreses – par tiem, kam apturēta prakse, kam mainīta prakses vieta. Tas viss tiek publicēts žurnālā "Jurista Vārds".

Un, kā jau tika teikts, anonimizēta informācija ir pieejama visiem, kuri vēlas ieskatīties advokatūras mājaslapā "advokatura.lv", var ienākt un redzēt visu informāciju, kas notiek Zvērinātu advokātu padomē... pēc katras padomes sēdes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 32, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Turpinām. Par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 1522/Lp14). Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis un Česlavs Batņa lūdz likumprojektu iekļaut 8. oktobra sēdes darba kārtībā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 1508/Lp14). Deputāti Juris Viļums, Ingmārs Līdaka, Andrejs Svilāns, Dāvis Melnalksnis un Česlavs Batņa lūdz likumprojektu iekļaut 8. oktobra sēdes darba kārtībā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Raimonds Bergmanis, Juris Viļums, Aiva Vīksna, Edmunds Jurēvics un Harijs Rokpelnis lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pārcelt 36. punktu – likumprojektu "Grozījums Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā" – pirms 33. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā", otrais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 30. septembrī skatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Atgādinu, ka tas ir par Valsts ieņēmumu dienestu saistībā ar tiesisko regulējumu VID informācijas sistēmās attiecībā uz automatizētu lēmumu pieņemšanu.

Saņēmām piecus Juridiskā biroja priekšlikumus. Tie visi ir pārsvarā precizējoši, papildinoši, tehniski.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs Arī 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Šuvajevs Komisija piedāvā 13. oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Šuvajevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā", otrais lasījums.

Iesniegti 14 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" otrajā lasījumā. Komisija šo likumprojektu izskatīja savā 29. septembra sēdē.

Tika saņemti 14 priekšlikumi.

1. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – arī Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Tas ir par pieņemšanu, uzņemšanu, iesaukšanu, atrašanos dienestā vai amatā Nacionālajos bruņotajos spēkos... neatbilst Nacionālās drošības interešu likumam... Tātad par pielaidēm. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Tieslietu ministrs šo priekšlikumu ir atsaucis.

Sēdes vadītāja. Tālāk.

R. Bergmanis. Arī 4. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Arī 4. priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tālāk.

R. Bergmanis. 5. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Attiecas uz administratīvajiem procesiem, kurus veiks Militārā policija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 6. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Saistīts ar to, ka no nākamā gada valsts aizsardzības dienestam tiks pakļauti arī diasporā dzīvojošie jauniesaucamie, arī par viņu transporta izdevumiem un citām lietām. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 7. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Par dienesta pienākumu izpildes kompensāciju. To var saņemt arī alternatīvā dienesta veicēji, tāpēc (Nav skaidri saklausāms.)...

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 8. – deputāta Sprūda priekšlikums. Saistīts ar piedāvājumu, kā skatīties uz iespējām studēt tiem, kas valsts aizsardzības dienestā pieteikušies brīvprātīgi. Sprūda kungs piedāvā priekšlikumu ar vaučeru sistēmu... šo apmēru noteikt līdz 3000 eiro. Piedāvā arī, ka šos... varētu finansēt privātās augstskolas.

Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi un kolēģes! Šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai pilnvērtīgi nodrošinātu finansiālu atbalstu tiem mūsu brīvprātīgajiem valsts aizsardzības dienestā, kas uzsāks studijas Latvijas augstskolās.

Mēs varam lepoties ar to, ka brīvprātīgo skaits valsts aizsardzības dienestā ar katru gadu pieaug, šajā gadā sasniedzot gandrīz 2000. Līdz ar to pieaug arī interese par studijām Latvijas augstskolās. Šajā gadā ir aptuveni 300 studējošo, kuri pirms tam bija pieteikušies brīvprātīgi valsts aizsardzības dienestā. Mēs varam lepoties, priecāties, jo dienests ir kvalitatīvs, ir gan nepieciešamā infrastruktūra, gan instruktori, jaunieši ir gatavi brīvprātīgi pieteikties un pēc tam turpināt studijas augstskolās.

Šis priekšlikums ir par to, ka tiem jauniešiem, kas brīvprātīgi iestājās valsts aizsardzības dienestā un to beidza, tiek piešķirts vaučers, kas tiek līdzfinansēts gan no aizsardzības budžeta, gan no izglītības budžeta, un viņi ar šo vaučeru var uzsākt studijas jebkurā Latvijas augstskolā – gan publiskā valsts augstskolā, gan privātā. Tas nozīmē arī to, ka valsts pasūtījums konkrētajā jomā tiek nodrošināts. Šobrīd budžeta vietas vispirms aiziet brīvprātīgajiem, kas beiguši valsts aizsardzības dienestu. Tas nozīmē, ka jauniešiem, kas dažādu apstākļu dēļ neiet dienestā, šīs iespējas ir ierobežotākas.

Šo priekšlikumu konceptuāli atbalstīja gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan augstskolas, gan Studentu apvienība, jo tās risina jautājumu par to, ka brīvprātīgo skaits pieaug un augstskolās tiek nodrošinātas vietas tiem jauniešiem, kas ir dienējuši, tādējādi sakot viņiem paldies, kā arī stiprinot augstskolu sistēmu kopumā, dodot iespējas arī citiem jauniešiem saņemt stipendijas, budžeta vietas.

Tā ka aicinājums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 43, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 9. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Tas attiecas uz dienestu... Aizstāj vārdus "valsts aizsardzības dienestam" ar skaitli un vārdiem "11 mēnešus ilgam valsts aizsardzības militārajam dienestam, ir pabeidzis pamatapmācību, izņemot, ja tā nav pabeigta veselības stāvokļa dēļ".

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 10. – deputāta Sprūda priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumiem. Tā kā netika atbalstīts 8. – deputāta Sprūda priekšlikums, tad komisija neatbalstīja arī 10. – deputāta Sprūda priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 11. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 12. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 13. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Arī saistīts ar pārejas noteikumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Arī 14. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumiem. Komisijā arī guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 13. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Neraugoties uz valsts drošības iestāžu vairākkārtējiem brīdinājumiem, publiski ir parādījusies informācija, ka atsevišķu pašvaldību deputāti turpina izbraukt uz divām agresorvalstīm – uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku –, pamatojot to ar saimniecisko darbību vai personiskiem iemesliem.

Šobrīd likuma 2. pants un otrā daļa... tur ir skaidri uzskaitītas valsts pārvaldes sektora amatpersonas un darbinieki, kuriem ir šāds aizliegums un par to pienākas sods. Starp citu, tur iekļauti Saeimas deputāti, bet nav iekļauti pašvaldību deputāti.

Šī likumprojekta, ko komisija izskatīja savā sēdē un vienbalsīgi atbalstīja, mērķis ir novērst potenciālos nacionālās drošības riskus, ko rada pašvaldības deputātu izbraukšana uz agresorvalstīm, kā arī nodrošināt vienotu pieeju visām sabiedrības vēlētām amatpersonām. Saeimas deputāti ir šai sarakstā, un komisija uzskata, ka arī pašvaldību deputātiem tur ir jābūt.

Aicinu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka likumprojekts "Grozījums Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā" tiek atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Latkovskis. Komisija aicina likumprojektu arī atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Pirmajā!

A. Latkovskis. Pirmajā, jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Latkovskis. Aicinu atbalstīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums", otrais lasījums.

Iesniegti 69 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu "Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums" otrajā lasījumā.

Tika saņemti 69 priekšlikumi.

Ir notikušas ļoti plašas diskusijas. Latgales apakškomisijas deputāti, kuri bija šī likumprojekta autori, un arī uz otro lasījumu iesniegto priekšlikumu autori piedalījās šajās debatēs. Daudzus priekšlikumus komisija nav atbalstījusi, bet tie ir pārveidoti kā komisijas priekšlikumi – ar citu koncepciju.

Varam sākt darbu.

1. priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 2. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 3. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 4. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 5. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vai jums ir zināms, kas ir šantāža? A kas ir politiskā šantāža, zināt? Es jums izstāstīšu. (Starpsauciens.) Nē, pastāstīšu, kā dara JAUNĀ VIENOTĪBA. Mēs sākām šo darbu, lai palīdzētu Latgalei, lai cilvēki tur varētu palikt, strādāt, audzināt bērnus, lai pierobeža būtu dzīva, ar cilvēkiem. Tagad mēs vēl nezinām, cik būs naudas, bet visi jau to dala. Naudas nav, bet mēs dalām. Vēl nav garantiju, bet pie galda jau ir visi. JAUNĀ VIENOTĪBA, man jums ir ļoti tiešs jautājums: kur jūs bijāt, kad vajadzēja risināt Latgales problēmas? (Starpsaucieni.) Tieši tad, kad parādās iespēja saņemt īpašu atbalstu (Starpsauciens.), kļūst svarīgi šim likumam pievienot vēl citus novadus. Pareizi? Priekšlikums pievienot citus novadus. Pareizi? Pareizi. (Starpsauciens.) Īsta. Tā ir īsta šantāža. Un būs priekšlikums par Jēkabpils novadu. Jā. (Starpsauciens.) Atbalstīsim likumu... nebūs – neatbalstīsim. Pareizi? (Starpsauciens.) Ja šajā likumprojektā būs pārējie novadi, it īpaši Jēkabpils novads, tad mēs atbalstīsim šo likumprojektu, ja nebūs, tad neatbalstīsim. (Starpsauciens.)

Es negribu aizvainot Valkas, Smiltenes, Gulbenes, Madonas vai Jēkabpils iedzīvotājus. Arī viņiem ir problēmas – un daudz problēmu. Arī viņiem vajag labus ceļus, skolas, ārstus un darbavietas. Taču šis likumprojekts tika veidots īpašai situācijai, ko nevar ignorēt. Latgalei pierobežas drošības slogs nāk klāt jau ilgstošām ekonomiskajām un demogrāfiskajām problēmām. Mūsu pierobežā cilvēkiem atsavina zemi aizsardzības infrastruktūrai, zemi, kuru viņi ir (Starpsauciens.) kopuši, uz kuras strādājuši un plānojuši savu saimniecību nākotnē. Es nesaku, ka ārpus Latgales nav drošības problēmu. Alūksne jau sākotnēji bija iekļauta likumprojektā. Bet šis Latgales pierobežas loks sakrīt ar pastiprinātu robežaizsardzību, nelegālās migrācijas spiedienu un ikdienas ierobežojumiem. Tas skar cilvēkus, kuri tur dzīvo un strādā.

Cik reižu cilvēks dienā brauc pa vienu to pašu ceļu, tik reižu viņu aptur. Un tās var būt divas, trīs, piecas ekipāžas 500... garumā... attālumā, bet, vienalga, ja viņš brauc 5, 10, 50 reizes, viņu 3–5 reizes aptur un pārbauda. Jā, drošība ir svarīga, bet vietējiem iedzīvotājiem kaut kā pareizi tas jāpaskaidro, kāpēc viņus pārbauda. Drošības pasākumiem ir jābūt saprotamiem vietējiem iedzīvotājiem. Es nevēršos pret robežsargiem, policistiem vai NBS karavīriem. Viņi dara savu darbu. Es jautāju valstij, kādu atbalstu saņems cilvēks, kura ikdienu šie nepieciešamie pasākumi padara sarežģītāku. Arī brīdinājumi par gaisa telpas apdraudējumu nav tikai paziņojums telefonā. Cilvēki domā par bērniem, par drošību, par darbu. Uzņēmējiem jādomā, kā rīkoties un turpināt darbu. Ir arī problēmas ar tūrisma nozari. Tas viss situācijas dēļ uz mūsu robežas.

Un mēs piedāvājam viņiem vēl pagaidīt, kamēr sadalīsim iespējamo atbalstu plašākā teritorijā. Kolēģi, Latgalē jau tagad ir tukšas mājas. Cilvēki aizbrauc, un katrs, kurš aizbrauc, paņem līdzi gan savu darbu, gan bērnus, gan savu nākotni. Ja reģionā nepietiek... vai nepaliek cilvēki, ko tieši tur stiprināsim? Kam būs domāti ceļi, saimniecības? Kas strādās uzņēmumos? Robežu nevar padarīt drošu tikai ar žogu un grāvi. Tur ir jādzīvo cilvēkiem.

Tāpēc man ir jautājums par pašiem priekšlikumiem. Kur ir garantija, ka, pievienojot jaunus novadus, pieaugs arī finansējums? Vai vispār būs šis finansējums? Kur ir garantija, ka Latgale saņems nepieciešamo atbalstu? Šajos priekšlikumos šādu garantiju nav. Mēs palielinām saņēmēju loku, bet nepasakām, cik būs naudas, un saucam to par palīdzību Latgalei. Tas man nav pieņemami. Es redzu politisko spiedienu. Lai Latgalē atbalsta likums virzītos uz priekšu, tam jāpievieno vēl citu teritoriju intereses.

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Pleškāne. Manā vērtējumā, tās ir robežas...

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, laiks!

V. Pleškāne. ... ar politiku.

Var apvienot...?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

V. Pleškāne. Manā vērtējumā, tās jau ir robežas ar politisko šantāžu. Latgales vajadzības nedrīkst kļūt par cenu, ar kuru maksājam par atbalstu citiem.

Un vēl. Šajā likumā ir runāts par Latgales kultūrtelpu un latgaliešu valodas stiprināšanu. Kā teritorijas paplašināšana palīdzēs sasniegt konkrēti šo mērķi? Mani ļoti interesē, kā Valkas, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Jēkabpils novadā stiprinās latgaliešu valodu. Jūs ievedīsiet to skolā? Jūs atļausiet pašvaldībām pieņemt iesniegumus latgaliešu valodā? Kā šie novadi stiprinās latgaliešu valodu? Jums nav, ko teikt. Es saprotu, tā ir šantāža. Tāpēc jūs mēģināt atrunāties.

Varakļānu jautājums. Mēs ilgi strīdējāmies par piederību un robežām. Viņi aizskrēja, kad mums bija slikti, bet tagad visi grib būt tajā likumā, lai tikai dabūtu naudu. Kad ir runa par iespējamu finansējumu, vieta pie kopīga galda pēkšņi vajadzīga daudziem. Es gribu redzēt tikpat lielu interesi par Latgales cilvēku ikdienu. Es būtu gatava apspriest teritorijas paplašināšanu, ja tai līdzi nāktu konkrēts papildu finansējums un skaidras garantijas Latgalei un tiešajai pierobežai. Šobrīd mums piedāvā paplašināt karti un paļauties uz nākotnes solījumiem. Ar to nepietiek. Latgales cilvēki jau pārāk ilgi gaida.

Es neaicināšu neatbalstīt, bet paturēšu prātā un sirdī, ka naudas dēļ jūs esat gatavi uz visu. Par naudu un tikai par naudu, bet ne par darbiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Kolēģi, mans priekšlikums, kas ir iesniegts likumprojektā "Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums", ir iesniegts austrumu teritorijas likumā, nevis Latgales atbalsta likumā... vai kā citādāk. Priekšlikums paredz noteikt līmeņus pašvaldībām, kas robežojas ar agresorvalstīm. Nākamais līmenis, kas ir jau aiz... un ļoti iespējams, ka būtu uz trešo lasījumu... ļoti iespējams, ka ir nepieciešams papildināt vēl ar trešo līmeni, jo patiesībā mēs – visa valsts – esam austrumu robeža. Un būtu korekti dalīt proporcijās, jā, kaut ko noteikti tām pašvaldībām, kuras atrodas tieši pie robežas, tām noteikti būtu nepieciešams lielāks finansējums, lai nodrošinātu uzņēmējdarbību, lai attīstītu tūrismu un veiktu visu pārējo nepieciešamo. Bet mēs jau esam šādas kļūdas pieļāvuši, investējot Latgalē, bet līdz Latgalei uzņēmējs nemaz netiek, jo pa vidu ir citas milzīgas teritorijas, kurām nav pieejams finansējums loģistikas parkiem, ceļiem un vēl virknei citu pasākumu.

Tāpēc, protams, mēs varam ļoti daudz runāt par atbalstu Latgalei, bet, ja pa vidu nav šīs saiknes... un tieši tāpēc, lai nodrošinātu šo saikni, manā priekšlikumā ir iekļauts arī Ogres novads. Man šķiet, ka ir tikai loģiski veidot saprotamu stāstu, ko mēs pasniedzam saviem uzņēmējiem, kāpēc viņiem investēt Latgalē, – pa vidu būs pieejami gan ceļi, gan infrastruktūra, lai to visu nodrošinātu.

Tāpēc es gribu teikt paldies komisijai par to, ka mans priekšlikums tika daļēji atbalstīts. Tā ir kā diskusija nākamajam lasījumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Tā kā Pleškānes kundze par manu un Felsa kunga priekšlikumu runāja pie šī priekšlikuma, man nekas cits neatliek, kā atspēkot viņas melus pie šī, Eglīta kunga, priekšlikuma.

Numur viens. Ir pilnīgi loģiski, ka mums ir šis likums... Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums. Un, neapšaubāmi, absolūti lielākajai daļai... vislielāko slodzi tur tieši Latgales pašvaldības, un Latgales pašvaldībām ir vislielākais negatīvais efekts no mūsu agresorkaimiņa – par to nav šaubu. Un tās ir jāatbalsta īpaši.

Bet, Pleškānes kundze, es saprotu, ka jūs neko īpaši daudz nesaprotat no Latvijas ģeogrāfijas. Paskatieties Latviešu vēsturisko zemju likumu! Arī daļa no Jēkabpils novada – atsevišķi pagasti – ir Latgales vēsturiskajās teritorijās. Numur viens.

Un, kolēģi, tie, kas varbūt... Es nezinu, Pleškānes kundze, jūs varbūt biežāk atrodaties Ukrainas neatkarības ielā Nr. 1, nevis reģionā. Ja jūs būtu bijusi, piemēram, Jēkabpils novada Leimaņu pagastā un Rēzeknes novada Rikavas pagastā, tur ekonomiskā situācija ir diezgan vienāda, jāsaka godīgi. Mums ir jāatbalsta arī tās teritorijas. Ja mēs rēķinām, cik kilometru ir no Jēkabpils novada līdz agresorvalstij Baltkrievijai, tas ir diezgan līdzīgi kā citām Latgales pašvaldībām un pat tuvāk... ja mēs skatāmies attālumu no Baltkrievijas.

Tā ka, Pleškānes kundze, es absolūti nekautrējos, ka mēs ar Mārtiņu Felsu šajā likumprojektā esam iekļāvuši to, ka Jēkabpils novadam ir jābūt Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumā. Bet jūs, Pleškānes kundze, pilnībā neinteresē Latgale. Kad ir laba iniciatīva par austrumu teritorijas attīstības likumu, jūs kārtējo reizi tikai interesē stāstīt, ka viss ir slikti, un izplatīt demagoģiju. (Starpsaucieni.) Jums tā ideoloģija... Jums pat negribētos, lai kaut kas labs Latgalē notiktu, jo jums tikai patīk nomelnot cilvēkus. Un es gribu teikt, ka Latgalē un arī Jēkabpilī ir stipri cilvēki.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 5. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

A. Brakovska. Jā, pareizi.

Sēdes vadītāja. Vai ir nepieciešams balsojums? (Starpsauciens: "Nē!") Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 6. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 7. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 8. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim. Nav...

Tātad 8. priekšlikums ir atbalstīts.

A. Brakovska. 9. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 10. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 11. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 12. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 13. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 14. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 15. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 16. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 17. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 18. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 19. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 20. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 21. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 22. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 23. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 24. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 25. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 26. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 27. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 28. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 29. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 30. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. – komisijas priekšlikumā un 29. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 31. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 32. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 32. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 33. priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 34. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 35. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 36. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 37. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 38. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 39. priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 40. priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 41. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Alīnai Gendelei.

A. Gendele (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Pie šī priekšlikuma es gribu jūs uzrunāt, cerot, ka varbūt tomēr mēs vienosimies un atbalstīsim šo priekšlikumu. Kāpēc?

Priekšlikums nav par priekšrocību piešķiršanu vienai pašvaldībai uz citas rēķina. Tas ir par taisnīgu un pamatotu pieeju teritorijām, kurām ir atšķirīga sociālekonomiskā situācija. Latvijas austrumu teritorijas attīstības likuma tvērums ir paplašināts. Es arī tam piekrītu. Jo kritērijs šai paplašināšanai bija – līdz 90 kilometriem no Eiropas Savienības ārējās robežas. Taču šajās teritorijās sociālekonomiskā situācija ir ļoti atšķirīga. Tāpēc, manuprāt, nav pareizi visām pašvaldībām piemērot vienādu atbalsta intensitāti, līdzfinansējumu un sasniedzamos rezultātus.

Tieši tādēļ likumā ir nepieciešams skaidri nostiprināt principu, ka Ministru kabineta noteikumos var tikt piemērota diferencēta pieeja, ņemot vērā objektīvus sociālekonomiskos rādītājus. Jau tagad, skatot jautājumu Latgales apakškomisijā, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija mums skaidri definēja (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti! Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Gendele. ... kurām pašvaldībām ir visgrūtākā situācija. Līdz ar to es varu teikt, ka metodoloģija mums ir.

Komisijā diskutēja par šo jautājumu un bija arguments, ka to varētu darīt Ministru kabineta noteikumos. Bet, manuprāt, daudz pārliecinošāk būtu, ja tas tiktu ierakstīts likumā. Ja šo principu skaidri neierakstām likumā, pastāv risks, ka tas vēlāk netiks pietiekami ņemts vērā, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus konkrētām valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmām.

Ko mēs ar to vēlamies pateikt? Diferencētu līdzfinansējuma apjomu, ja tas ir nepieciešams, atšķirīgus sasniedzamos rezultātus un iespēju paredzēt mērķētu finansējumu teritorijām ar lielākiem attīstības izaicinājumiem. Vienāda pieeja ne vienmēr nozīmē taisnīgu pieeju. Ja vienai pašvaldībai ir būtiski zemāki rādītāji nekā citai, tad arī atbalsta intensitātei ir jābūt iespējai būt atšķirīgai.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un likumā nostiprināt skaidru principu: jo lielāki ir teritorijas attīstības izaicinājumi, jo mērķētākai un atbalstošākai ir jābūt valsts un Eiropas Savienības palīdzībai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, vai jums pietiks ar četrām minūtēm?

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Milzīgs paldies par šo runu. Un tiešām, ja JAUNĀ VIENOTĪBA piedāvā atbalstīt 41. priekšlikumu, es arī – "par" to.

Aicinu arī pārējos Saeimas deputātus atbalstīt 41. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 2, atturas – 31. Priekšlikums atbalstīts.

A. Brakovska. Varam turpināt?

42. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 43. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 44. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 45. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 46. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 47. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 53. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 48. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 49. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 50. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 51. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 52. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 53. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 54. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 55. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 56. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 57. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 58. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 59. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 60. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 61. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 62. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 63. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 60. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 64. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 65. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 66. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 67. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 68. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 69. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Brakovska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 13. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Reģistrējušies 89 deputāti, nav reģistrējušies 11 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Anita Brakovska... ir, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Liene Gātere, Jurģis Klotiņš, Lauris Lizbovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Edgars Putra, Jana Simanovska un Edmunds Teirumnieks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem, kas vienmēr ir laikā.

Aicinu tos, kas klausās vai dzird frakcijās, atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Esam 27... 32 (Pauze.)... Laikam vajag tādu spīkeri, kas pats vienmēr kavē. Tad ir viss (Pauze.)...

Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" (Nr. 1401/Lp14), pirmais lasījums, iesniegusi Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, un alternatīvais likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" (Nr. 1580/Lp14), pirmais lasījums. Šo likumprojektu komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

Atgādinu, ka debates notiks par abiem likumprojektiem.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Saeima bieži negroza Pilsonības likumu. Pastāv pat tāds viedoklis, ka to vispār nekad nevajag darīt, jo viss ir skaidrs un ir svarīgi saglabāt stabilitāti. Bet šodien mēs strādājam ar grozījumiem Pilsonības likumā.

Pirmām kārtām man gribētos paskaidrot, kādu problēmu gribam risināt. Pēc tam – par juridiska rakstura jautājumiem.

Kā visiem labi zināms, Latvija neparedz dubultpilsonību ar visām valstīm, un iespējama situācija, ka kādam bērnam pirms pilngadības sasniegšanas var izveidoties dubultpilsonība ar valsti, ar kuru dubultpilsonība nav pieļaujama. Šajos gadījumos jaunietim līdz 25 gadiem ir jāizdara izvēle – viņš var saglabāt Latvijas pilsonību, atsakoties no otras pilsonības, vai atteikties no Latvijas pilsonības un dzīvot kā citas valsts pilsonis. Tomēr ir problēma – nepietiek ar to vien, ka cilvēks negrib būt par citas valsts pilsoni. Lai viņš atteiktos no otras valsts pilsonības, ir svarīgi saņemt apliecinājumu, ka tā otra valsts to akceptē.

Šogad mēs saņēmām informāciju par vairākiem gadījumiem, kad jaunieši vēlas atteikties no otras pilsonības, viņi grib būt mūsu pilsoņi, bet nevar saņemt apstiprinājumu, ka otra valsts viņu vēlmi akceptējusi. Un kas notiek šajos gadījumos? Saskaņā ar likumu pilsonības migrācijas sabiedrība.... es atvainojos, PMLP, es gribu teikt, tieši PMLP uzsāk procedūru un būtībā virza lēmuma pieņemšanu par Latvijas pilsonības atņemšanu. Tas nav labi! Tas nav pareizi!

Vairāki cilvēki sazinājās ar Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju un stāstīja savus stāstus. Viņi grib būt Latvijas pilsoņi... bet saskaņā ar likumu viņi to zaudēs.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā notika vairākas diskusijas, un komisija piedāvāja risinājumu. Un tas ir likumprojekts Nr. 1401/Lp14.

Juridiskā komisija, strādājot ar šo likumprojektu, uzklausīja ekspertus. Mēs redzam, ka piedāvātais risinājums ir ļoti sarežģīts un var radīt jaunas problēmas. Jo, ja mēs grozām vairākas normas, tad ir ļoti sarežģīti nepieļaut tādu situāciju, kas nākotnē var radīt problēmas.

Tāpat iesniegtais projekts neatrisina vienu, manuprāt, būtisku problēmu. Proti, ir gadījumi, kad otra valsts nedod atbildi, bet var būt arī situācija, kurā otra valsts pateiks – nē, tāpēc ka cilvēkam, piemēram, vajadzētu ierasties un reģistrēties militārajam dienestam. Mēs negribam, ka mūsu cilvēki brauktu uz Krieviju, lai viņus, piemēram, ņemtu uzskaitē, jo mēs saprotam, kas var notikt. Bet formāli sanāk tā, ka, ja būs atteikums uz to iesniegumu, ko jaunietis ir iesniedzis, tad mums viņam ir jāatņem pilsonība. Un tas arī nav pareizi.

Tāpēc pēc visām diskusijām mēs nolēmām, ka jautājums ir jāatrisina... problēma jāatrisina, bet risinājumam ir jābūt korektam.

Vislielāko kritiku mēs dzirdējām no PMLP. Viņiem ir bažas, ka, risinot jautājumu, mēs vienlaikus radīsim jaunas problēmas. Viņi arī stāstīja, ka, strādājot ar šādām lietām, viņi nesteidzas pieņemt lēmumu par pilsonības atņemšanu. Viņi gaida, kad būs problēma atrisināta. Bet viņiem nav juridiska pamata to darīt. Vienkārši ar empātiju, ar izpratni pret cilvēkiem viņi to dara. Tas ir ļoti labi. Bet ir svarīgi, lai viņiem būtu juridisks pamats rīkoties šādā veidā.

Pastāv vēl viena problēma. Ir valstis, kas neļauj atteikties no viņu pilsonības. Vakar komisijā runājām un es minēju, piemēram, Sīriju, kur nevar atteikties no pilsonības. Arī vēlāk kolēģi stāstīja par Argentīnu. Līdzīga situācija. Es vēlos jums atgādināt, ka samērā nesen mēs uzņēmām Latvijas pilsonībā Sīrijas pilsoni. Viņš ir atnācis uz Saeimu ar trīs bērniem. Ja gadījumā... ja tiem bērniem ir Sīrijas pilsonība, tad, sasniedzot 25 gadu vecumu, viņiem ir jāzaudē Latvijas pilsonība. Viņi dzīvo Latvijā, viņi mācās Latvijā, Latvijas skolās. Viņi ir latvieši. Bet saskaņā ar likumu pilsonību viņi zaudēs, ja mēs nepieņemsim grozījumus.

Uzklausot visus viedokļus, nolēmām virzīt izskatīšanai alternatīvu likumprojektu. Mēs gribam, lai Saeima to pieņemtu galīgajā lasījumā, un mēs ļoti ceram, ka institūcijas, kas varbūt bija kritiskas, piedāvās iespēju pilnveidot šo likumprojektu. Vakar diskutējot nebija iebildumu no Tieslietu ministrijas, nebija iebildumu no Juridiskā biroja. Iebildumi bija tikai no PMLP un Iekšlietu ministrijas. Mēs piedāvājam rīkoties, ievērojot steidzamības kārtību, vienlaikus nodrošinot iespēju sagatavot un iesniegt priekšlikumus.

Tātad, kolēģi, komisijas vārdā es aicinu noraidīt likumprojektu Nr. 1401/Lp14 un atbalstīt un virzīt steidzamības kārtībā alternatīvo likumprojektu, kuru sagatavojusi Juridiskā komisija.

Aicinu atbalstīt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Tad vispirms balsosim par likumprojektu, kuru komisija aicina noraidīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" (Nr. 1401/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 16, atturas – 45. Likumprojekts noraidīts.

Tagad mums jābalso par alternatīvo likumprojektu.

Vispirms par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" (Nr. 1580/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Judins. Kolēģi, es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" (Nr. 1580/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimā.

A. Judins. Priekšlikumus gaidām līdz 19. oktobra pulksten 15.00, un izskatīšana galīgajā lasījumā – 22. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Alīna Gendele.

A. Gendele (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi grozījumu Veselības aprūpes finansēšanas likumā un virza to izskatīšanai plenārsēdē.

Šobrīd Veselības aprūpes finansēšanas likumā ir iekļauts tā saucamais divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu princips. Dalītais veselības aprūpes finansēšanas modelis no Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšanas brīža līdz šim nav īstenots, un kopš 2018. gada ir atlikta to normu spēkā stāšanās, kuras paredz divu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu principu. Šobrīd likumā ir ierakstīts – līdz 2026. gada beigām.

Komisijā mums Veselības ministrija ziņoja, ka darbs notika, bija arī vairākas darba grupas, tika diskutēts arī Ministru kabinetā, bet diemžēl nav atrasts risinājums starp sociālajiem partneriem. Līdz ar to, lai nepieļautu situāciju, kurā stājas spēkā divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu princips, jāveic grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz minētās normas spēkā stāšanās atlikšanu līdz 2027. gada 31. decembrim.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Gendele. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Gendele. Paldies, kolēģi, par atbalstu pirmajā lasījumā.

Komisija aicina izskatīt un pieņemt šo likumprojektu Saeimā uzreiz arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Gendele. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kiršteina kungs! Jūs... par procedūru? Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 1522/Lp14), pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Kolēģi! Likumprojekta būtība ir sakārtot kriptoaktīvu tirgus regulējumu Latvijā. Šis likumprojekts nosaka skaidrus noteikumus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem uzraudzībai un atbildībai, lai nozare darbotos caurskatāmi un droši.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas regulējums būtu saskaņots ar Eiropas Savienības prasībām. Būtiskākā izmaiņa – kriptoaktīvus ir paredzēts pilnvērtīgi iekļaut ieguldījumu konta režīmā. Tas ļaus investoriem pirkt, pārdot un mainīt kriptoaktīvus konta ietvaros, nerēķinot nodokli pēc katra darījuma.

Likumprojekts ievieš pārejas mehānismu tiem, kam kriptoaktīvi jau pieder, proti, tos varēs deklarēt pēc stāvokļa uz 2026. gada 31. decembri, samaksājot 10 procentu nodokli, un deklarētā vērtība kļūs par sākotnējo iegādes vērtību turpmākajiem darījumiem.

Tātad būtība ir sakārtot gan nākotnes kriptoinvestīciju aplikšanu... gan legalizēt un sakārtot vēsturiskos kriptoaktīvu uzkrājumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vispirms – par steidzamību.

K. Krištopans. Ā... steidzamību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 1522/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 1522/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K. Krištopans. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – 15. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 1508/Lp14), pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Kolēģi! Šis likumprojekts pēc būtības nav par vienas nodokļu likmes maiņu, tas ir plašs iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējuma precizējumu kopums, kura mērķis ir novērst līdzšinējās neskaidrības un pielāgot likumu praktiskām situācijām.

Īpaši izceļamas ir izmaiņas ieguldījumu konta regulējumā. Ja ieguldījumu konts zaudē savu statusu, tajā esošie finanšu instrumenti un naudas līdzekļi tiek pielīdzināti izmaksai no konta. Tāpat tiek regulēta situācija, kad Latvijas rezidents kļūst par nerezidentu. Šīs normas būs īpaši nozīmīgas cilvēkiem, kuri investē caur ārvalstu brokeriem.

Otrs būtisks bloks ir VID iespējas nodokļu kontroles ietvaros izmantot aprēķina metodes ienākumu noteikšanai. Ir būtiski nodrošināt, lai šīs metodes būtu skaidras, objektīvas un pārbaudāmas.

Likumprojekts arī precizē paziņotās saimnieciskās darbības regulējumu, tā saucamo cashback, un lojalitātes maksājumus, atvieglojumus par apgādājamiem, kā arī darba samaksas un nodokļu piemērošanas būvniecības apakšuzņēmēju ķēdēs.

Tātad parlamentam galvenais jautājums nav tikai, vai šīs normas ir nepieciešamas, bet – vai tās ir pietiekami skaidras un samērīgas nodokļu maksātājiem. Īpaši tas attiecas uz ieguldījumu kontiem un VID tiesībām izmantot aprēķinu metodes.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Kā daži no jums jau zina, iedzīvotāju ienākuma nodoklis vispār ir viens no vecākajiem nodokļiem Latvijā. Konkrētajam nodoklim gada laikā ir uztaisīti vairāk nekā 200 dažādi ielāpi.

Komisijā mēs runājām par divām lietām. Respektīvi, mēs gribētu uz otro lasījumu neredzēt sadaļu par cashback, ko komisijas vadītāja mums apsolīja... un ko es grasos uz otro lasījumu iesniegt. Un bija pretenzijas no būvniecības nozares, un komisijas vadītāja arī teica, ka ņemsim ārā.

Likumprojekts pats par sevi ir vairāk nekā 90 lapas. Tajā ir ļoti daudz labu lietu, bet ir arī lietas, kuras, domāju, prasīs daudz laika, lai mēs varētu izanalizēt.

Līdzīgi kā Batņas kungs solīja par izglītības lietām... tīri mans personiskais viedoklis... iespējams, nākamajam sasaukumam daudz vienkāršāk būtu šo likumprojektu uzrakstīt no jauna, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un pārējos aspektus. Domāju, ka finanšu pakalpojumu nozare un visa cunfte būtu tikai pateicīga, ja tas tiktu rakstīts no jauna.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 1508/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. Termiņš – 15. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – sadaļa "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 1129/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi lēmuma projektu par apropriācijas pārdali 2026. gada valsts budžetā un ir to atbalstījusi.

Lēmuma projekts paredz pārdalīt kopumā 12,34 miljonus eiro uz programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Finansējums tiek pārdalīts no vairākām ministrijām un valsts institūcijām, tostarp no Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Aizsardzības ministrijas un prokuratūras. Būtiskākās pārdales ir 5,45 miljoni no prokuratūras, 2,59 miljoni no Izglītības un zinātnes ministrijas un 1,86 miljoni no Ekonomikas ministrijas.

Komisija lēmuma projektu ir atbalstījusi un aicina arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mēs visi ļoti labi saprotam, ka gada beigās daudzām pozīcijām budžetā tiešām ir nepieciešami papildu līdzekļi, tāpēc šī pozīcija "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" būtu papildināma. Taču ir jautājums par to, vai tiešām izvēlētās pozīcijas ir atbilstošākās.

Vai tiešām valsts attīstības vārdā mēs varam atļauties paņemt nost pusmiljonu eiro no programmas, kas bija paredzēta skolotāju gatavošanai STEM jomā? Tas šajā projektā ir iekšā. Vai mēs varam 270 tūkstošus paņemt nost no valsts pētījumu programmām, kuras atbilstošā Saeimas komisija ir vētījusi, bet zinātnieki apgalvo, ka gribētu pētīt intensīvāk?

Pieminētajos praktiski 2,5 miljonos no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta ir arī nauda, kas bijusi paredzēta skolēnu ēdināšanai. Konkrēti ir runa par 1,8 miljoniem eiro. Saprotu, ka tā nauda kaut kur ir ieekonomēta, bet, ja jūs rūpīgi lasīsiet sagatavoto dokumentu, tajā ir teikts, ka tā ir provizoriskā summa, kuru bija paredzēts precizēt uz 1. septembri. Mēs varam salīdzināt... šī provizoriskā summa un tā, par ko mēs šodien balsosim, sakrīt. Tas nozīmē, ka uz 1. septembri nekāda precizēšana nav notikusi.

Ar to es gribu pateikt, ka man kā izglītības un zinātnes jomas pārstāvim tomēr ir šaubas, vai šajā pozīcijā līdzekļi ir paņemti adekvāti. Acīmredzot, balstoties uz to, es šajā balsojumā atturēšos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Jānis pēc būtības jau iezīmēja situāciju. Man, godīgi sakot, ir vēl vairāk pārliecības un ir daudz jautājumu. Kā mēs strādājam? Ja mums trūkst pedagogu, nav, kas māca... tajā pašā laikā mēs pasakām, ka 272 tūkstošus varam paņemt no pedagogu sagatavošanas. Man tiešām ir jautājums varbūt pašam sev un arī jums – a ko mēs esam darījuši šo pusotru, divus gadus? Pusotru, divus gadus?! (Starpsauciens. Smiekli.) Man šobrīd ir jautājums – ko darīja iepriekšējā valdība? Kā jūs plānojāt (Zālē troksnis.)... Kā jūs plānojāt (Starpsaucieni: "Jūs esat koalīcijā jau sešus mēnešus!"; "Lai runā! Ļaujiet runāt!")...

Man ir jautājums – kā darbu plānoja valsts sekretārs, ja viņam ir budžets, ja viņam ir konkrēti sasniedzamie rezultāti, bet viņš šobrīd var atļauties atdot 272 tūkstošus? Man ir jautājums – kā darbus plānoja nākamie... kā plānoja valsts sekretāri... piemēram, par ko esmu teicis... Aizsardzības ministrijas sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju pirms šī gada budžeta apspriešanas... ka veicam valsts pasūtījumu pētījumus, programmas tieši drošības stiprināšanai, iesaistām zinātni... kā jūs to darījāt?

Pašā noslēgumā man ir secinājums – paldies visai latviešu tautai, kura saskatīja šīs nejēdzības un neiebalsoja tos politiskos spēkus, kuri šīs nejēdzības darīja. Ticiet man, APVIENOTAJAM SARAKSTAM būs risinājums. Ir risinājums. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi! It kā saka: pēc vēlēšanām tie prāti kļūst bišķi vēsāki un saprātīgāki. Kolēģi, beidziet čīkstēt! Jūs uzvarējāt vēlēšanās... ir jāsāk strādāt! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Mēs varam diskutēt par jebkuru no apropriācijām. Šeit nav viena, bet vesels saraksts.

Vienlaikus man jāreflektē uz Batņas kunga teikto – kā mēs strādājam. Kolēģi, ja viena politiskā spēka ministrs šo iesniedza Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un tā paša politiskā spēka vadītajā komisijā tas tiek virzīts, man rodas jautājums – kā jūs strādājat, ja šobrīd runājat pretēji? Aicinu tā nedarīt. Manuprāt, tā nav laba darba prakse.

Manuprāt, tas, ko komisija izdarīja un ko darījām kopā ar APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģiem, bija ļoti labs sākums. Man jāuzslavē Vīksnas kundze par to, kā tiek vadīts komisijas darbs un cik detalizēti mēs šobrīd komisijā strādājam.

Šīs valdības sākumā... pirmajā sēdē mēs apropriācijās ietaupījām piecus miljonus. Sēdē, kurā tika izskatītas šīs apropriācijas, tika rasti 12 miljoni, kurus pēc tam no 74. resora varēs novirzīt citām vajadzībām.

Gribu uzslavēt Vīksnas kundzi, gribu uzslavēt Ministru kabinetu, kas ir uzsācis darbu, lai pārskatītu izdevumus. Manuprāt, tas ir risinājums. Manuprāt, tas ir pareizs virziens. Jā, gadīsies arī kaut kas nepopulārs, bet šeit mēs runājam par to, kas ir neapgūts, tātad nekas nevienam netiek izrauts no rokām.

Tāpēc, domāju, atdzesējam prātus un pragmatiski virzāmies uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

Labi, Kristaps Krištopans nevēlas runāt. Un Batņas kungs... arī.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 1129/Lm14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 1130/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Kolēģi! Šis lēmuma projekts paredz 787 760 eiro pārdali, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs.

Šī pārdale ir nepieciešama, jo pēc jaunā mācību gada sākuma ir precizēts faktiskais izglītojamo skaits, līdz ar to arī nepieciešamais finansējuma apjoms. Līdzekļi tiek novirzīti tur, kur šobrīd ir reāla nepieciešamība – pedagogu atalgojuma nodrošināšanai un jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" īstenošanai.

Būtiskākais ir tas, ka mēs neradām jaunus budžeta izdevumus, bet efektīvāk izmantojam jau apstiprinātos līdzekļus, pielāgojot tos faktiskajai situācijai.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 1131/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Šis lēmuma projekts paredz 272 022 eiro pārdali, lai nodrošinātu nepieciešamo mēbeļu un aprīkojuma iegādi Valsts robežsardzes un Pārtikas un veterinārā dienesta darbam jaunajā infrastruktūrā Kundziņsalā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu, lai dienesti varētu efektīvāk pildīt savas funkcijas un nodrošinātu nepieciešamo kontroli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums – paziņojuma izskatīšana.

Paziņojums par administratīvi sodītajiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2026. gada 10. aprīļa līdz 2026. gada 30. augustam.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš. (Zālē troksnis.)

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie un cienītie...! Paziņojums par administratīvi sodītiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2026. gada 10. aprīļa līdz 2026. gada 30. augustam.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem. Saskaņā ar Sodu reģistra datiem laika periodā no 10. aprīļa līdz 30. augustam pie administratīvās atbildības ir saukti šādi Saeimas deputāti:

Artūrs Butāns. (Zālē troksnis.) Katrs var kļūdīties. (Smiekli.) Tas ir tikai cilvēcīgi. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 9. grupa 2026. gada 30. jūnijā pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta ceturto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā). (Starpsaucieni.) Izteikts brīdinājums.

Tālāk – Jekaterina Drelinga. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 8. grupa šī gada 17. maijā pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta astoto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 līdz 30 kilometriem stundā). (Zālē troksnis.) Ja būtu virs 30, tad – tiesību atņemšana! (Starpsaucieni.) Tā, tā... ā, 533. ceļa zīmes darbības zonā. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 3. jūnijā. (Starpsaucieni.)

Iļja Ivanovs. A kas ir Iļja Ivanovs? (Smiekli. Aplausi.) Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 4. grupa šī gada 5. aprīlī pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta ceturto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 23. aprīlī.

Juris Jakovins. Dakteri, johaidī! Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļa 2026. gada 28. maijā pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ārstniecības likuma 87. pantu (par darbnespējas lapas izsniegšanas un anulēšanas kārtības neievērošanu). (Starpsauciens: "Tas nekas traks nav!") Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 16. jūnijā. (Starpsauciens: "Cik?") A nav rakstīta naudas summa.

Ā, divreiz! Es atvainojos, te ir vēl viens. Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļa 2026. gada 14. aprīlī (Starpsaucieni.)... tas jau ir recidīvs... pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ārstniecības likuma 86. pantu (par medicīnisko atzinumu sniegšanas pārkāpumiem vai veselības aprūpes pārkāpumiem). Arī piemērots naudas sods. Stājies spēkā šī gada 1. maijā.

Mārcis Jencītis. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 2. grupa šī gada 4. maijā... saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta trešo daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 21. maijā.

Dmitrijs Kovaļenko. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 3. grupa šī gada 31. maijā pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 51. panta otro daļu (par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 17. jūnijā.

Linda Liepiņa. (Smiekli.) Jubilāre. (Mīlīgā balsī.) Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Ziemeļvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 2. grupa šī gada 6. augustā... par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta septīto daļu... tātad no 21 līdz 30 kilometriem stundā ar vieglajiem... un tā tālāk. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 25. augustā.

Dāvis Melnalksnis. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 3. grupa šī gada 26. jūnijā pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta vienpadsmito daļu... no 31 līdz 40 kilometriem stundā. (Starpsaucieni: "Ooo!") Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 14. jūnijā.

Kaspars Melnis. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 9. grupā šī gada 19. jūlijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes 55. panta septīto daļu... no 21 līdz 30... Jā, jā, visi baigi skrēja. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 5. augustā.

Uģis Mitrevics. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 6. grupa šī gada 11. jūlijā pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta ceturto daļu. Nu, ceturtā daļa – no 11 līdz 20... Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā šī gada 29. jūlijā.

Edgars Putra. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 7. grupa šī gada 18. maijā pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta trešo daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem... un tā tālāk). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 4. jūnijā.

Jana Simanovska. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Saistību izpildes nodrošināšanas daļas Pirmā nodaļa 2026. gada 31. martā pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Grāmatvedības likuma 42. pantu (par grāmatvedības kārtošanas noteikumu neievērošanu, gada pārskata un konsolidētā gada pārskata neiesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam noteiktajos termiņos vai normatīvajiem aktiem neatbilstoša gada pārskata un konsolidētā gada pārskata iesniegšanu). Jēziņ, cik sarežģīti! Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2026. gada 21. aprīlī.

"Vēršam uzmanību, ka sniedzamajā informācijā netiek sniegtas ziņas par Saeimas deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, kuriem piemēroti sodi saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļu "Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās"." Nu, tas ir par fotoradariem.

Tas arī viss šoreiz.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Labi, kolēģi, esam izskatījuši visus 8. oktobra sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Piecas minūtes būs pārtraukums, un turpināsim ar neizskatītajiem 1. oktobra sēdes darba kārtības jautājumiem.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 86 deputāti, nav reģistrējušies 14 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Liene Gātere, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jurģis Klotiņš, Agnese Krasta, Armands Krauze, Lauris Lizbovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Edgars Putra, Jana Simanovska, Edmunds Teirumnieks un Juris Viļums... ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Kolēģi, piecu minūšu pārtraukums, tad uzreiz turpinām darbu.