Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 1. oktobra kārtējās sēdes turpinājums 2026. gada 8. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām Saeimas 2026. gada 1. oktobra sēdes neizskatīto darba kārtības jautājumu izskatīšanu.

Mēs palikām pie likumprojekta "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" izskatīšanas, pie 5. priekšlikuma.

Debates neslēdzām. Līdz ar to turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Kolēģi! Jau iepriekš Uģis Mitrevics aicināja šo priekšlikumu neatbalstīt, jo tas par vienu un to pašu sodu, fiksētu dažādos veidos, paredz atšķirīgu pieeju. Tas ir pretrunā ar esošo situāciju, jo principā izslēdz iespēju vainīgajai personai, sadarbojoties ar valsts pārstāvi, sodu mazināt.

Kolēģi, no audzinoša līdzekļa tas kļūst par sodu. Bet mūsu uzdevums būtu tomēr cilvēkiem šo labo attieksmi un likumu ievērošanu mēģināt panākt nevis caur sodu, nevis caur tādiem spaidiem, bet audzinot, stāstot. Un no šāda viedokļa šis priekšlikums nebūtu atbalstāms.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atgādināšu. Saprotu, varbūt tāds neliels mulsums. Mēs esam iesākuši veco sēdi, kas palika pusratā. Te kaut kādas debates... par ko tagad jābalso...

Šis likumprojekts un tas, uz ko Mitrevica kungs sāka aicināt pagājušonedēļ... arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalsta un aicina balsot vairākos jautājumos pretēji komisijā nobalsotajam – gan par soda piemērošanu, gan to, ka... Atcerēsimies, bija kādreiz tādi veci labi laiki, kad, ja nu gadījās tā, ka sanāca kāds pārkāpums kaut kur... nu, kā Zivtiņa kungs minēja, visi var kļūdīties, vai ne? Piemēram, vai nu nenomaksāts stāvvietas sods, vai sods par... fotoradars tavu transportlīdzekli ir noķēris... Tad, kad tu ej apskati, tu nevari apskati iziet, tev tie sodi ir jāsamaksā, nevis kā mums reizēm pēdējā laikā gadās, ka ir bijis, piemēram, aizmirsies nopirkt OCTA, esi pabraucis trīs reizes zem radara, un tev trīskārt tiek uzrēķināts sods. Tu neesi bijis informēts, tev sāk rēķināt nokavējuma naudu un tā tālāk.

Aicinājums ir atgriezties pie vecās labās kārtības, kas strādāja labi, kas bija ērta un kas mērķi sasniedza, mūsuprāt, efektīvi.

Tā ka šo priekšlikumu noraidām un sekojam līdzi kartītēm, un padarām to likumu saprātīgāku.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – lūdzu!

A. Judins. Kolēģi! Komisijas vārdā es gribu izskaidrot. Varbūt ne visi saprot, par ko viņi balso.

Ir 154. pants... patlaban ir spēkā. Tas paredz, ka gadījumā, ja klātienē izskata jautājumu par soda piemērošanu, redzot godīgu cilvēku priekšā un to, ka viņš nožēlo, var pieņemt lēmumu un samazināt viņam sodu.

Tagad ir jautājums... Mēs dzirdam par radariem. Jautājumus par soda piemērošanu pēc radara fiksētajiem pārkāpumiem neizskata klātienē. Vai kolēģi to saprot, man nav zināms, bet es informēju komisijas vārdā, ka šeit runa ir par citu jautājumu, nevis par to, par ko jūs runājat. Un šajos gadījumos, ja ir radara fiksēts pārkāpums, cilvēkam sūta lēmumu, viņam jāsamaksā minimālais sods, kas paredzēts par šādu pārkāpumu.

Es saprotu, ka kolēģiem ir iebildumi pret atsevišķiem priekšlikumiem, bet komisijas vārdā es lūdzu nofokusēties un saprast, pret ko jums ir iebildumi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt 5. priekšlikumu, kuru komisija atbalstīja, iekļaujot 6. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 30, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Paredz izteikt jaunā redakcijā 154. panta otro daļu.

Vēlos vēlreiz atgādināt – mēs nerunājam par atbrīvošanu no soda... samaksā 80 procentus, 20 procenti nav jāmaksā. Te ir runa par situāciju, ka, ņemot vērā pārkāpumu, individuālā kārtā cilvēkam var tikt samazināts sods. Ir izstrādāts priekšlikums, lai šo normu pilnveidotu.

Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aicinu neatbalstīt. Kamdēļ? Es izskaidrošu.

Sākšu ar vienkāršāko galu. Tātad pirmām kārtām mēs neuzticamies tām personām, kas pieņem šos lēmumus. Tas, ko 154. pants pasaka, – tā ir sadarbība starp amatpersonu, kas pieņem lēmumu par daļēju vai nosacītu atbrīvošanu no soda, un cilvēku, kurš šo pārkāpumu veicis. Esošā likuma redakcija ar otrajā lasījumā veiktajiem grozījumiem ļoti precīzi nosaka... tai skaitā ir iekšā tādi punkti kā "nav konstatēti apstākļi, kas pastiprina personas atbildību", "pārkāpuma lietā nav cietušā"... un daudzas citas pazīmes. Līdz ar to šis pants ar mūsu labojumu otrajā redakcijā nebija jāaiztiek un jāmaina. Kas šeit ielikts iekšā, ir lieks.

Patiesībā ir tā, ka skaļi izskanējusī ziņa, ka tagad būs 80:20... cilvēks maksā ātrāk, maksā mazāk... tā ir fikcija, kolēģi. Proti, kamdēļ? Tamdēļ, ka kopumā Latvijā ir apmēram 760 tūkstoši administratīvo sodu – apmēram, varbūt kļūdos –, no kuriem apmēram 90 procenti ir ceļu satiksmē, no kuriem pusmiljons – 500 tūkstoši – sodu par šo pantu būs tādi, ka tajos gadījumos nevarēs notikt sadarbība starp valsti... amatpersonu un pārkāpēju. To paģēr šis pants. Saprotiet – jūs taisāt šobrīd fikciju! 80:20 nebūs 90 procentos gadījumu. Visos gadījumos, kad ir konstatēts pārkāpums ar fotoradaru vai konstatēts pārkāpums bez personas klātbūtnes – un tie ir tie gadījumi, kas pagājušoreiz nepatika... ko es stāstu.

Bet tas ir gadījums... iebraucot sabiedriskā transporta joslā, tevi noķer ar fotoradaru, tu vairs nevarēsi saņemt soda samazinājumu, vienojoties ar valsti, ar amatpersonu, kura, tā teikt, pieņem lēmumu par soda apmēru. Ja tevi noķer ar fotoradaru, tu nevarēsi lūgt šo samazinājumu. Ja tevi noķer policijas ekipāža, kas stāv aiz stūra, – varēs samazināt. Viens un tas pats pārkāpums – divi dažādi sodi.

Tai pašai mammai ar bērnu, kas brauc uz slimnīcu naktī, sabiedriskajā joslā iebraucot, neizdarot neko sliktu sabiedrībai, nevienam transporta kustības dalībniekam, nevienam... un divi dažādi sodi. Tas ir normāli?! Tas nav normāli, mīļie draugi, ka šobrīd ir ielikts princips, ka mēs par vienu un to pašu pārkāpumu maksāsim divus dažādus sodus.

Par apstāšanos vai stāvēšanu pēc laika... divas stundas stāvot pilsētā, pārkāpjot 5 vai 10 minūtes... ja tevi noķers brīdī, kad būsi pienācis pie mašīnas, tu varēsi griezties un lūgt samazinājumu, ja būsi aizkavējies objektīvu iemeslu dēļ – ģimenes, citu iemeslu dēļ – 5, 10, 15 minūtes. Ja tev uzliks sodu par šo pārkāpumu bez tavas klātbūtnes, cauri! Samazināt neko vairs nevar – četras, nē, trīs naudas soda vienības, nē, sešas naudas soda vienības. Tātad 30 eiro, un viss. Ja esi klāt, samazinājums – 50 procenti. Kur ir loģika? Loģikas nav nekur.

Plus – Juridiskais birojs skaidri un gaiši pateica, ka 5. punkts šajā priekšlikumā ir neadekvāts un neatbilstošs, jo tas, kas attiecas... ja ir noteikts... Eiropas Savienības starptautiskā tiesību norma ir noteikusi fiksētu, noteiktu soda apmēru, tad arī šajos gadījumos nevarēs piemērot šo pantu par soda samazināšanu. Juridiskais birojs pasaka, ka tas ir kļūdaini ielikts šeit iekšā. To viņi teica komisijas sēdē, jo tas, ka... Jā, mēs nevaram samazināt sodu... mazāk, nekā Eiropā ir noteikts, bet soda izpildi mēs varam gan atlikt, gan sadalīt maksājumos, gan tai skaitā veicināt samaksu caur proporcijas 80:20 samaksu. Juridiskais birojs ir pateicis Juridiskajai komisijai, ka jūs esat ielikuši iekšā nepareizu normu.

Par ko jūs tagad cīnāties? Jūs cīnāties pret cilvēkiem un pret kaut kādu juridisko loģiku. Dubultā pret juridisko loģiku. Šeit nav nekādas loģikas! Kolēģi! Ja jūs šo pieņemat, tad tā ir fikcija... tam, ka mēs maksāsim ātrāk, maksāsim mazāk.

Es esmu par to, ka mēs būvējam šo valsti uz sadarbību. Šī valsts tiek būvēta vēl joprojām uz principa – mēs esam policejiska valsts. Jo vairāk ņemsim aiz ragiem, jo labāk. Jo īsāki termiņi, jo labāk. Jo vairāk tiesu izpildītāju atnāk, jo labāk. Visiem jādzīvo kārtībā. Un visi, kas nedzīvo kārtībā un neaiziet uz pastkastīti vai nepaskatās e-pastā, ka jāmaksā sods, ir ļaunie un sliktie!

Es saku – nē! Ejam pretim! Vecā latviešu paruna – kā mežā sauc, tā atsaucas. Kā mēs pret mūsu cilvēkiem, tā cilvēki pret mums. Es saku – ejam pretim! Jūs pats, Judina kungs, teicāt – ejam pretim! Dodam cilvēkiem iespēju samaksāt ātrāk, veicinām samaksu! Un tādā veidā mēs iegūsim sabiedrības uzticību. Cilvēki samaksās ātrāk. Viss notiks. Nauda par administratīvajiem sodiem nāks kā nākusi līdz šim. Līdz ar to šoreiz mēs būvējam nepareizi.

Līdz ar to es saku – noraidām šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Par loģikas esību vai neesību var runāt tad, kad mēs diskutējam par vienu un to pašu. Mums patlaban ir diskusija par 6. priekšlikumu. Ja, Mitrevica kungs, diskutējot par 6. priekšlikumu, vienlaikus runā par 11. priekšlikumu, es nezinu, kāda loģika viņiem liek to darīt.

Par ko ir 6. priekšlikums? 154. pants. Paskatieties, kas tur rakstīts. Tur ir paredzēta nosacīta daļēja atbrīvošana no naudas soda samaksas. Šī norma patlaban ir spēkā. To var darīt tagad. Šī likumprojekta mērķis ir izveidot jaunu institūtu, ko mēs saucam "maksā ātrāk – maksā mazāk". Par to ir 11. priekšlikums.

Kas ir paredzēts 6. priekšlikumā? Pārskatīt nosacījumus, kad jau esošo normu var piemērot. Patlaban, piemēram, rakstīts – to var piemērot, ja personu sauc pie atbildības un viņa atzinusi savu vainu un piekrīt lēmumam par naudas soda uzlikšanu. Par vainu mēs nerunājam administratīvo pārkāpumu lietās, to mēs piedāvājam izslēgt. Ir piedāvāts noteikt... Patlaban rakstīts, ka to var darīt, ja administratīvo pārkāpumu procesā nav cietušā. Ir piedāvāts rakstīt: ja nav nepilngadīga cietušā. Tātad precizēts šis nosacījums. Tālāk vēl viens nosacījums parādās – ja personai netiek piemērots papildsods. Patlaban tāda nosacījuma nav. Tālāk nākamais nosacījums ir klāt. Eiropas Savienības vai starptautiskā tiesību norma nenoteic fiksētu naudas sodu, noteiktā veidā aprēķināmu vai tā minimālo apmēru. Tā ir tā būtība, par ko mēs runājam. Un klāt ir tas, ko rosināja Juridiskais birojs 5. priekšlikumā.

Tātad, kolēģi, man ir prieks ar jums debatēt, bet gribētos, lai jūs debatētu par jautājumu, ko mēs apspriežam, nevis par savu... to, ko jūs izdomājat. Nu, lūdzu! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Mitrevicam otro reizi.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es debatēju par apspriežamo jautājumu. Jums ir taisnība: šis nav jautājums par 80:20, šis ir jautājums par 50 procentu soda samazinājumu. Vēl vairāk, šis ir jautājums par to, ka, sadarbojoties starp amatpersonu, kas pieņem lēmumu, un to, kas ir veicis pārkāpumu, sods tiek samazināts līdz pat 50 procentiem. Vēl trakāk. Līdz ar to tas ir vēl jūtīgāks jautājums. Bet mēs aiz strīpas atstājam tieši to pašu masu. Kāpēc es pieminu 80:20?

Tāpēc, ka mēs plānojam 19. nodaļas kārtībā pieņemtos lēmumus attiecināt gan uz tiem sodiem... kur var samazināt sodu līdz 50 procentiem, sadarbojoties pārkāpējam un amatpersonai, kas pieņem lēmumu, gan uz tiem, kas tiks pieņemti ar tehniskajiem līdzekļiem vai personai klāt neesot.

Līdz ar to vēl vairāk... tieši tas pats... to jau es arī saku... 154. pants runā par sadarbību starp valsti un cilvēku. Un tie ir 50 procenti. Jūs sakāt – 50 procenti... pusmiljonam administratīvi sodīto pārkāpēju nav jāpiemēro... vispār nav jābūt diskusijai – esi vainīgs, maksā 100 procentu apmērā! Es saku – nē! Es saku – padiskutējam un ieliekam iespēju, amatpersonām sadarbojoties... ja, protams, persona ir vērsusies un lūgusi.

Un kur vēl problēma? Es nelēcu tribīnē pie 153. panta. Mums ir vesels pants par to, kam jābūt norādītam šinī lēmumā. Un zināt, kā tur, mīļie draugi, nav? Tai lēmumā nav uzrakstīts, ka šī persona var lūgt samazināt sodu. Tur uzrakstīts viss kaut kas, bet arī tas... līdz ar to sodīt... vispār tikai amatpersonas zina – tikai no vienas puses –, ka viņas var samazināt sodu. Šobrīd liela daļa sabiedrības nemaz nezina, ka viņi var lūgt samazināt sodu, ja ir bijuši objektīvi iemesli. Tas arī mums 153. pantā nebūs turpmāk.

Tad vismaz atbalstām šo principu, ka pusmiljons administratīvi sodītu personu var lūgt iespēju samazināt sodu līdz 50 procentiem, ja ir pierādījumi tam, ka tas ir loģisks lūgums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Judins. Atgādinu, ka komisija 6. priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 33, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Nākamais – 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Groza 226. pantu, kurā runa ir par sprieduma formu un saturu un ir paredzēts, ka klāt ir iekļaujama informācija par to, vai personai ir tiesības samaksāt naudas sodu samazinātā apmērā... un samaksas termiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 8. – tieslietu ministres priekšlikums. 260. pantā piedāvāts izteikt citādi tā nosaukumu un pirmo daļu, proti, runa būs ne tikai par procesuāliem izdevumiem, bet arī par dabas resursiem nodarīto zaudējumu izpildi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 9. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozījumi 262. pantā. Piedāvāts izslēgt likumprojekta 10. pantu, proti, grozījumi, kas bija paredzēti 262. pantā. Tā vietā, lai iedzīvinātu principu "maksā ātrāk – maksā mazāk", ir iestrādāts 11. priekšlikums, par kuru mēs vēlāk arī debatēsim.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kaut kādā mērā es negribu būt jūtīgs un teikt, ka šī ir necieņa pret deputātiem, bet otrajā lasījumā pieņemtā redakcija, kurā visi deputāti balsoja "par"... Mēs noteicām, vienojāmies, ka princips, ka pēc mēneša tiesu izpildītājs ir klāt, tiek mainīts uz principu, ka tiesu izpildītājs sāk klauvēt pie durvīm pēc gada... To paredz šis priekšlikums, kuru šobrīd Juridiskā komisija grib, tā teikt, izsvītrot... ar iepriekšējās tieslietu ministres priekšlikumu.

Līdz ar to es saku – nē, esmu pret šo priekšlikumu, jo mēs nobalsojām, ka mēnesi izmainām uz gadu, tā, kā tas ir bijis agrāk, līdz 2020. gadam. Valsts kontrole ir teikusi, ka tas ir strādājis. Un tas ir bijis loģiski un saprotami.

Tieslietu ministres piedāvājums ir – nē, tas, ko deputāti vienbalsīgi ir nolēmuši, ir jāstrīpo, un atgriežamies... Šis priekšlikums konkrēti, ja mēs neiedziļināmies pārējos, paredz, ka atgriežamies pie viena mēneša. Es saku – nē! Nu kā tas var būt?! Nu kā var būt?! Tā kā mēs otrajā lasījumā vienojāmies, ka mēnesis tiek strīpots un tas ir gads, plus mēs vēl ielikām iekšā uzreiz principu "80:20". Tikai pēc gada tiesu izpildītājs nāk un klauvē pie durvīm un notiek visas darbības, ko mēs bieži vien... sajūtam uz mūsu līdzcilvēkiem.

Mēs vienojāmies otrajā lasījumā. Atlika pieslīpēt nianses. Jā, atsevišķi var būt kaut kāds izņēmums, kad šis nevar tikt iedarbināts. Nevis tika pieslīpēts un teikts: jā, deputāti, mēs cienām jūsu viedokli, mēs pieslīpējām vai, vēl vairāk, atradām zelta vidusceļu, bet tika pateikts: nē, izmetam šo ārā un iesim tā, kā mēs to esam izdomājuši. Tātad šinī gadījumā mēs patiesībā esam bijuši nulles, jo otrajā lasījumā esam pieņēmuši pilnīgi nepareizu lēmumu.

Es to nevaru pieņemt. Es tam nepiekrītu. Līdz ar to šim priekšlikumam es saku – nē. Lai paliek spēkā mūsu otrā lasījuma redakcija par to, ka tas ir gads, nevis mēnesis, līdz tiesu izpildītāji klauvē pie durvīm.

Tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Judins. Mēs runājam par 9. priekšlikumu?

Sēdes vadītāja. Jā, mēs runājam par 9. priekšlikumu.

A. Judins. Paldies, jo klausoties sāku šaubīties, vai joprojām runājam par 9. priekšlikumu.

Kolēģi, es nolasīšu, kas rakstīts 9. priekšlikumā: "Izslēgt likumprojekta 10. pantu." Tie grozījumi, kas bija iecerēti. Tas nav par mēnešiem, runa ir par principu, par kuru mēs visu laiku diskutējām un kas tiks izstrādāts 11. priekšlikumā.

Tātad komisijas vārdā aicinu atbalstīt 9. – tieslietu ministres priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 37, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

A. Judins. Tā, kolēģi, tagad mēs jau veidojam pretrunīgu likumu (Starpsauciens: "... viss būs kārtībā!")... Nē, kolēģi, es izmantošu vēl iespēju paskatīties, vai mēs jau pazaudējām vai vēl ne... jo te pretrunā veidojas likums. (Starpsaucieni.)

Tā, turpinām, kolēģi! Tātad 10. priekšlikums – grozījumi 262. pantā. Sodītajai personai piemērotais naudas sods pilnā apmērā samaksājams ne vēlāk kā divu mēnešu laikā. Patlaban ir paredzēts, ka naudas sods jāsamaksā mēneša laikā. Ir piedāvāts, ņemot vērā notikušās diskusijas, noteikt, ka tas ir samaksājams divu mēnešu laikā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jūs, Judina kungs, sakāt, ka nesaprotat, par ko es runāju. Es runāju par to, ka iepriekšējais priekšlikums paredzēja izslēgt 10. pantu un 10. pantā bija noteikta kārtība, ka mēs nemaksājam mēneša laikā, bet gada laikā. Es nesaprotu, ko jūs nesaprotat, jo es visu saprotu. 10. pants paredzēja izslēgt mūsu nobalsoto redakciju par gadu. Līdz ar to man ir grūti saprast, kas ir tā nesapratne.

Šis priekšlikums savukārt... 10. priekšlikums ir līdzīgs, un te vairs nav tas... Ja iepriekšējais priekšlikums būtu paģērējis, ja tas tiktu atbalstīts, tad te būtu atgriešanās atpakaļ pie tā viena mēneša. Šis priekšlikums ir jau nedaudz labāks. Un tas... Runājot ar kādu no jums, kolēģi, es jautāju: "Ko jūs domājat par šo?" – "Nu jā, šis ir labs priekšlikums, jo šis ir zelta vidusceļš." Nē, nopietni? Šis ir zelta vidusceļš?! Starp mēnesi un gadu vidusceļš ir divi mēneši? Vai kompromiss starp mēnesi un gadu ir divi mēneši? Tiešām?! Tas nav nekāds kompromiss! Ja tiešām būtu iesniegts priekšlikums godīgi, koleģiāli no Tieslietu ministrijas vai no kāda cita kolēģa, ka zelta vidusceļš jeb kompromiss ir seši mēneši, es, iespējams, šeit, tribīnē, netērētu jūsu laiku. Jo tiešām kompromiss, vai ne, Jurēvica kungs, būtu seši mēneši. Es tam nevarētu nepiekrist, un man tiešām būtu jāpadodas šinī sarunā. Bet kompromiss starp gadu un mēnesi divi mēneši nu nekādi man nesanāk.

Līdz ar to tas, ko jūs ar šo lēmumu gribat panākt, – ka, ja tiesu izpildītāji varēja klauvēt pie durvīm pēc viena mēneša un vienas dienas, tad ar šo lēmumu jūs patiesībā, kā Judina kungs teica, trīs gadus strādājot pie šī likumprojekta, esat nonākuši līdz tam, ka tiesu izpildītāji varēs klauvēt pie durvīm nevis pēc mēneša un vienas dienas, bet pēc diviem mēnešiem un vienas dienas. Nē, tiešām?! Tad tas ir tas plāns?! Tad tas ir mūsu plāns sadarboties ar savu tautu, ar iedzīvotājiem?! Jā, kāds saka, viņi visi ir sliktie... Nē, viņi kļūdās. Arī šodien mēs dzirdējām – dažiem sanācis kļūdīties. Līdz ar to no viena mēneša pāriet uz diviem mēnešiem nav nekāds kompromiss. Divi mēneši un viena diena – un tiesu izpildītāji atkal klauvē pie durvīm – nav nekāds piedāvājums. Līdz ar to atgriežamies pie otrajā lasījumā pieņemtās redakcijas – gads. Ja cilvēki nemaksā administratīvos sodus, tiesu izpildītāji klauvē pie durvīm pēc gada. Citu variantu nav.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo šis nav kompromiss. Tā ir vienkārši viena mēneša pielikšana klāt pie visa tā... ar ko mēs šobrīd dzīvojam.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi, manuprāt, matemātika ir tīri skaidra. Ja šobrīd ir mēnesis, tad ar jauno priekšlikumu tiek doti divi mēneši, lai nomaksātu sodu.

Mitrevica kungs, es vēlos atgādināt, ka jūs ar savu priekšlikumu piedāvājat par pilnīgi visiem administratīvajiem pārkāpumiem administratīvo sodu ļaut maksāt gadu. Pēdējo gadu laikā ir ļoti daudz administratīvo sodu par Valsts valodas likuma pārkāpumiem, tostarp mēs redzam, ka trešo valstu pilsoņi neievēro Valsts valodas likumu, arī Latvijas uzņēmēji neievēro Valsts valodas likumu. Un mēs ļausim viņiem šo sodu gadu nemaksāt. Tad varbūt jāievieš kaut kāda gradācija.

Kolēģi, divi mēneši ir saprātīgs termiņš. Bieži vien ar iestādēm var vienoties par atmaksas grafiku. Bet tā vienkārši ļaut visus sodus maksāt gadu, arī vairākiem simtiem personu, kas spļauj virsū Valsts valodas likumam, manuprāt, nebūtu samērīgi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Mitrevicam otro reizi.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jūs turpināt to pašu kļūdu, kas tika pieļauta 2020. gadā. Labi strādājoša sistēma par ceļu satiksmes pārkāpumiem – tie ir 90 procenti no visiem administratīvajiem sodiem – bija ļoti laba sistēma, to atzina arī Valsts kontrole. Vienreiz gadā CSDD pie lodziņa atnāci bez... tai skaitā elektroniskajiem maksājumiem, kas šobrīd ir apdraudēti CSDD datu noplūdes un visa cita dēļ... atnāci, nomaksāji, un viss bija kārtībā. Un tanī brīdī kāds izdomāja, ka, nē, šī labi strādājošā sistēma ir jāpielīdzina 10 procentu sistēmai... kur bija šis viens mēnesis.

Līdz ar to es nevaru piekrist tam, ka no jūsu puses tas ir pareizi. Jūs šobrīd sakāt, jā, administratīvie sodi par valodas jautājumiem un vēl atsevišķi administratīvie sodi... Atkal jūs sakāt to pašu, ka šī... No 760 tūkstošiem pārkāpumu ap 600 tūkstošiem (es varbūt kļūdos ar skaitļiem) pārkāpumu ir ceļu satiksmē. Tie nav valodas jautājumi un nav citi jautājumi. Tas, ko es jau piedāvāju otrajā lasījumā, – uztaisām šos izņēmumus. Tā vietā – kur ir jūsu priekšlikumi? (Starpsauciens.) Nē, ja jūs neuztaisāt priekšlikumus, mans priekšlikums ir... Nesarunāties ar zāli, vai ne?... Ja mēs nevaram vienoties par to, ka ir izņēmumi, tad mans priekšlikums – neattiecinām visus šos atsevišķos izņēmumus pret kopējo masu ceļu satiksmē, lai visi nebūtu spiesti samaksāt divos mēnešos.

Tas, ko vēl var izdarīt un ko Tieslietu ministrija ir teikusi, – nozaru likumos var noteikt iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus. Mums vēl ir nozaru likumi, tai skaitā Ceļu satiksmes likums, kur – mēs vēl varēsim padiskutēt par to –, iespējams, iestrādāsim iekšā normas, kādi pakalpojumi būs aprobežoti personām par valodas jautājumiem, par spļaušanu uz ielas, par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Mēs to varēsim iestrādāt nozaru likumos. Bet vispārējai normai, par ko mēs runājām arī ar Kūtra kungu, kas ir bijis cienījams tiesnesis... vispārējā norma, vispārējā kārtība – gads. Tiesu izpildītāji neaiztiek cilvēkus gadu. Un tas ir pamatprincips.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, par šiem jautājumiem mums bija vairākas diskusijas, bet es varu apliecināt, ka šis likumprojekts nekad nebija politizēts.

Mūsu komisiju apmeklēja Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvji. Par abām ministrijām bija atbildīga Jaunā VIENOTĪBA, un viņi strīdējās, jo mēs uzskatījām, ka šis jautājums juridiski korekti jāatrisina. 2020. vai 2021. gadā Valsts kontrole norādīja, ka viņiem ir šaubas, vai ir pamats mainīt kārtību, kāda bija līdz tam. Tobrīd nebija skaidrs. Tagad ir 2026. gads. Mēs saprotam, ka jaunā sistēma strādā, problēmu nav. Bet, atsaucoties uz 2020. gadu, mūs aicina atgriezties pie vecās kārtības. Un man ir tā sajūta – visu laiku fokusā ir ceļu satiksmes pārkāpumi.

Pēdējā komisijas sēdē eksperti Mitrevica kungam norādīja, ka tehniskā apskate vairs nav katru gadu un nav kā kādreiz – atbrauca, samaksāja naudas sodus, un viss kārtībā. (Starpsauciens.) Tagad ir gadījumi, kad cilvēks divus gadus neapmeklē CSDD. Tas ir viens jautājums, kuram vajadzētu vērst uzmanību.

Otra lieta. Ir pārkāpums, piemēram, totalitāro simbolu slavināšana. Jūs tiešām domājat, ka vajag gaidīt gadu, lai viņš samaksātu naudas sodu? Kā tas var būt? Kur jūs esat? Es saprotu, ka ir partijas, kurām būtībā... tās varbūt pat negrib, lai par to būtu sods. Bet par ko domājat jūs, kolēģi?

Man ir aicinājums sekot komisijas variantam. Pie tam es gribu vērst uzmanību. Patlaban ir viens mēnesis. Nav tā, ka Tieslietu ministrija negrib runāt un nedzird. Nē, viņi saprot – jā, mēnesis, varbūt tiešām vajag pagarināt uz diviem mēnešiem. Tālāk mēs runāsim – trīs mēnešu laikā institūcija vēl nerīkojas, tas nav tā, ka viss notiek ļoti ātri. Mēs uzreiz neiesaistīsim tiesu izpildītājus. Bet es saprotu, ka kompromisa nav, kolēģiem tas nav vajadzīgs. Un pamatproblēma, runājot par visu sistēmu, – fokuss uz radariem, uz vienu atsevišķu grupu, aizmirstot, ka pārkāpumi ir dažādi.

Sēdes vadītāja. Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Viesturam Vitovskim.

V. Vitovskis (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, kolēģi! Nebiju plānojis šodien runāt par šo jautājumu, bet mums ar Mitrevica kungu iepriekš bija saruna. Un es jau Juridiskajā komisijā definēju Mitrevica kunga teikto, ka viņš atbalsta nevis principu "maksā ātrāk – maksā mazāk", bet "maksā mazāk – nemaksā nekad".

Kolēģi, mēs, neatbalstot iepriekšējo priekšlikumu, tautā audzinām tiesisko nihilismu. Kas ir sods? Kāda ir soda būtība? Tā ir speciālā preventīvā funkcija. Es izstāstīšu cilvēciskiem vārdiem.

Tātad speciālā prevencija – atturēt konkrēto indivīdu no līdzīgu nodarījumu vai jebkādu pārkāpumu izdarīšanas nākotnē. Vispārējā prevencija – lai visi pārējie neizdarītu pārkāpumus. Nav policejiska valsts. Tā ir tiesiska valsts. Tāpēc ka mēs esam sabiedrība un sabiedrībā tiesiskums valda tad, kad ir noteikumi un kad šos noteikumus ievēro. Ja mēs tagad atliksim soda izpildi uz "kaut kad" vai "nekad", tas nekādā veidā neaudzinās sabiedrību.

Mitrevica kungs, mēs ar jums parunāsim par šo. Man ļoti patika diskusija ar jums. Mēs noteikti to turpināsim. Bet, lai sodam būtu atturoša, preventīva funkcija, tas nevar būt patīkams, atlikts uz "kaut kad". Sodam ir jābūt tūlītējam, neizbēgamam, nepatīkamam un atbilstošam pārkāpuma smagumam. Ja mēs to atliksim uz gadu un tad "sliktie" tiesu izpildītāji vēl apķīlās visus kontus, un mēs viņiem neļausim... mums... nekad šos parādus piedzīt, tad tautas acīs sodiem – administratīvajiem sodiem, kriminālsodiem – nebūs nekādas jēgas. Mēs vienkārši parādīsim... un audzināsim tiesisko nihilismu.

Runājām ar Judina kungu par šiem priekšlikumiem, kāda varētu būt kombinācija... šī likumprojekta tālākai virzībai. Runājām, ka tagad mēs varētu iedot sodu samazinājumu. Šobrīd izskatās, ka šāds likumprojekts – ar tik lielām pretrunām – beigās nevar tikt atbalstīts... lai to pieņemtu galīgajā lasījumā. Tad mēs paliksim pie tā, ka vispār nav nekā, turpināsim bezgalīgas diskusijas, parādīsim tautai, ka mēs nevaram vienoties, un parādīsim tautai, ka mēs veicinām tiesisko nihilismu. Tiesiskā valstī, kāda ir Latvija, to nedrīkst pieļaut.

Tādēļ, lūdzu, kolēģi, sekojam līdzi, kādi ir priekšlikumi, domājam, kāda ir to būtība, un pieņemam pareizus lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Ārkārtīgi skumji šeit dzirdēt, ka sodu mēs saredzam kā vienīgo veidu, kā var ietekmēt sabiedrību.

Vitovska kungs, man šķiet, ka pirmām kārtām uzdevums ir nevis sodīt, bet mācīt cilvēkiem, lai viņi negribētu pārkāpt noteikumus. Un tajā brīdī, kad... man ir sods, es to varu tūlīt samaksāt... kāpēc lai...? Es varu samaksāt sodu un... darīt tālāk. Man šķiet, ka tas nav audzinoši.

Kolēģi, šis piedāvājums ir atlikt tiesu izpildītāju iesaisti no viena mēneša uz diviem mēnešiem. Pēc būtības tā ir apziņa, ka es nevis nedrīkstu pārkāpt, bet es drīkstu pārkāpt, ja samaksāju 30 dienās. Kāpēc ne? Mierīgi! Maksāju un pārkāpju.

Pirmkārt, būtu jāpanāk, lai tiktu novērsts pārkāpums un vairs negribētu to atkārtot. Otrkārt, cilvēkiem ir jāļauj samaksāt saprātīgā laika posmā, jo pārkāpumi mēdz būt dažādi, sodi mēdz būt dažādi. Mana pieredze liecina, ka valsts iestādes ne vienmēr grib novērst pārkāpumu. Mēs visi esam dzirdējuši, ka, piemēram, par OCTA... sods atnāk tikai pēc diviem trim mēnešiem. Ja ir jānovērš pārkāpums, tad tam bija jāatnāk uzreiz, CSDD ir visi dati.

Tāpēc, kolēģi, noraidām šo priekšlikumu un paliekam pie tā, ka prevencija ir nevis sods, bet līdzeklis, kā mēs cenšamies komunicēt ar sabiedrību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ko jūs runājāt pagājušajā nedēļā? Atcerieties, ko jūs visi esat teikuši un rakstījuši, – kā mēs uzvedīsimies šomēnes.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Judins. Komisijas vārdā varu vien atgādināt, ka 10. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 39, atturas – nav. Rezultāts vienāds. Ir jāpārbalso.

Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 43, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts. (Daži deputāti aplaudē.)

A. Judins. Kolēģi, turpinām darbu.

Nākamais – 11. – priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu – 262.¹ – pantu, kas nodrošinās principa "maksā ātrāk – maksā mazāk" iedzīvināšanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vai Mitrevica kungam pietiks ar trīs minūtēm? Pietiks ar trīs minūtēm?

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Kolēģi! Tagad galvenais nekļūdīties, jo jāpiekrīt Judina kungam – tagad gan mēs nedrīkstam nobalsot tā, ka beigās nekas nesanāk. Esam nobalsojuši "pret" 9. un 10. priekšlikumu, un mums nav variantu – ir jābalso arī "pret" 11. priekšlikumu, jo citādi nesaies visi gali kopā.

Kamdēļ "pret" 11. priekšlikumu? Pēc būtības... Ziniet, kas ir viena no mistikām? Es pat brīnos, kurš to ir izdomājis. Viens ir ierakstījis, ka naudas soda samazināto apmēru nosaka, noapaļojot uz leju vistuvākajai naudas soda vienībai. Jūs kaut ko tādu varat iedomāties? Nevis noapaļojam naudu, bet noapaļojam līdz vienībai. Piemēram, ja sods ir divas naudas vienības, tātad 10 eiro, 80 procentu sods ir 8 eiro ("maksā ātrāk – maksā mazāk"), pēc šī priekšlikuma sanāk, ka šis sods jānoapaļo uz 5 eiro – uz vienu naudas vienību. (Starpsauciens.) Tātad no divām naudas vienībām mēs noapaļosim uz vienu naudas vienību. To paredz šis priekšlikums. Tas ir kaut kāds kuriozs, ja godīgi jāsaka. Līdz ar to tas nav atbalstāms.

Bet pamatā pats princips, kāpēc tas nav atbalstāms, – atkal iekšā ir 19. nodaļas noteiktajā kārtībā pieņemtie lēmumi. Pusmiljons administratīvo sodu nevarot tikt maksāts pēc principa "maksā ātrāk – maksā mazāk". Ja mēs pieņemam šo priekšlikumu, tad visi fotoradaru... visi bez personas klātbūtnes pieņemtie sodi nepakļaujas principam "maksā ātrāk – maksā mazāk". Tas ir nepareizi. Tas, ko es visu laiku mēģinu pateikt, – tas ir nepareizi, jo tādā veidā mēs neveicināsim sodu nomaksu, neveicināsim, lai cilvēki sadarbotos, maksātu ātrāk un nomaksātu valsts budžetā sodu, kas, kā minēja kolēģi no Tieslietu ministrijas, citstarp un prioritāri ir prevencija tam, lai turpmāk šādi pārkāpumi nenotiktu.

Princips "80:20" ir ļoti labs stimulators, lai cilvēki savlaicīgi samaksātu sodus un lai tas neievilktos līdz gadam... ko kāds pieminēja – ka tagad visi nemaksās gadu. Vēl trakāk – no šīs tribīnes tika minēts, ka cilvēki vispār vairs nemaksās sodus. Nē, mīļie draugi! Sodu neizbēgamību mēs šodien neesam atcēluši. Sodi būs jāmaksā, tikai sakarīgā, cilvēcīgā termiņā un pēc principa "maksā ātrāk, sadarbojies ar valsti – maksā mazāk!" Ja mēs nobalsosim "par" šo priekšlikumu, šis princips apmēram 90 procentos gadījumu netiks īstenots.

Līdz ar to es aicinu balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Judins. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 44, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 80 deputāti, nav reģistrējušies 20 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Česlavs Batņa... ir, Gundars Daudze, Jekaterina Drelinga... ir, Raivis Dzintars, Liene Gātere, Arnolds Jātnieks... ir, Zanda Kalniņa-Lukaševica... ir, Jurģis Klotiņš, Jeļena Kļaviņa... ir, Agnese Krasta, Ainars Latkovskis, Lauris Lizbovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Antoņina Ņenaševa... ir, Viktorija Pleškāne... ir, Edgars Putra, Evika Siliņa... ir, Jana Simanovska un Edmunds Teirumnieks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Paldies visiem, kas ir ieradušies laikā. Tas ir arī cieņas apliecinājums vienam pret otru.

Bet nav kvoruma, ir tikai 41 deputāts. (Starpsauciens: "Tūlīt būs!")

Aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē.

Tā. Atnāca... Ir kvorums.

Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Mēs vēl joprojām turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" trešajā lasījumā.

Iesniegts 21 priekšlikums.

Esam izskatījuši 11 priekšlikumus.

Darba kārtībā – 12. priekšlikums.

Lūdzu, Judina kungs!

A. Judins. Kolēģi, turpinām darbu.

12. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozījums 263.¹ pantā. Ir rosinājums izslēgt attiecīgo normu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Nākamais – 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir identisks. Izslēdz 263.¹ pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Nākamais – 14. – iekšlietu ministra priekšlikums. Precizē 263.¹ pantu. Ņemot vērā, ka mēs nolēmām šo pantu izslēgt, tas nav arī precizējams. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 15. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Grozījumi 266. pantā. Līdzīgs arī nākamais – 16. – Tieslietu ministrijas priekšlikums. Grozījumi 266. pantā. Runa ir par nolēmuma par soda izpildes atlikšanu vai naudas soda sadalīšanu daļās, un ir paredzēts pagarināt laiku no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem.

Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 16. – tieslietu ministres priekšlikums. Tāds pats. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 17. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Grozījums 266. pantā. Līdzīgs arī 18. priekšlikums. Ir paredzēts mainīt laiku un noteikt, ka sešu mēnešu vietā – līdz vienam gadam. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 18. – tieslietu ministres priekšlikums. Līdzīgs. Saturā vienīgi... vienā priekšlikumā bija 12 mēneši, otrā priekšlikumā – gads. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 19. – tieslietu ministres priekšlikums. Par sodu izpildi. Patlaban ir noteikts, ka iestāde pēc naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņa beigām nekavējoties nodod nolēmumu par soda piespiedu izpildi zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Diskutējot mēs konstatējām, ka loģiski būtu tomēr nelietot vārdu "nekavējoties" un paredzēt, ka tas var notikt trīs mēnešu laikā.

Šo priekšlikumu formulēja Tieslietu ministrija.

Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 20. – iekšlietu ministra priekšlikums. Precizē likumprojekta 13. pantu. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, es vēlos...

Sēdes vadītāja. Vienu sekundīti.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Judina kungs, jā, mēs nobalsojām tā, kā nobalsojām, un šobrīd, kolēģi, saliekot visu kopā, šie pārejas noteikumi, 21. priekšlikums... Tātad mēs esam nobalsojuši, ka turpmāk administratīvo sodu izpilde... cilvēkiem nebūs jāsamaksā mēneša laikā, bet gada laikā. Tātad tas ir svarīgi. Ceru, ka Jurēvica kungs un citi kolēģi strādās ar attiecīgajiem nozaru likumiem, nāks ar priekšlikumiem, kādā veidā tas, ko Tieslietu ministrija likusi priekšā, ka nozaru likumos var paredzēt tā, kā tas ir Ceļu satiksmes likumā, – iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus... kādā veidā tos, kas ir veikuši administratīvo pārkāpumu, ierobežot daudzās citās darbībās bez liekas birokrātijas tiesu izpildītājiem. Visas tās sistēmas, kas bija.

Kā mēs to varam panākt? Caur attiecīgajām nozarēm, caur šīm iestādēm – aizliedzot vai aprobežojot personām pakalpojumus. Un tāpat, kā tas ir Ceļu satiksmes likumā ierakstīts, ka personām, kas nav norēķinājušās, nav nomaksājušas administratīvos sodus, ir zināmi aprobežojumi, tieši tāpat par valsts valodas lietošanas pārkāpumiem, par spļaušanu uz ielas un daudzām citām lietām – nozaru likumos. Tieslietu ministrijai jāaicina kopā visi kolēģi no visām institūcijām, kurās ir gadījumi, kad... tiek pieņemti administratīvie sodi, tai skaitā vides jomā. Mēs zinām daudzas jomas... grāmatvedībā – šodien dzirdējām... kādā veidā attiecīgajos nozaru likumos iestrādāt normas, ka pakalpojumi un daudzas citas lietas cilvēkiem tiek ierobežotas arī tad, ja esam devuši viņiem tiesības gadu nemaksāt, pareizāk sakot, tiesu izpildītāju klauvēšanu pie durvīm esam atlikuši no viena mēneša uz gadu. Tas darbs ir jāturpina.

Aicinu kolēģus, kas iestājas par to, ka šo vajag darīt, sniegt arī priekšlikumus.

Bet attiecībā uz 21. priekšlikumu – aicinu to neatbalstīt, jo tajā ir salikts iekšā viss vienā katlā. Iekšā ir ielikti arī pārejas noteikumi attiecīgajiem pantiem, kas netika atbalstīti tā, kā to piedāvāja Juridiskā komisija. Līdz ar to 21. priekšlikums nav atbalstāms. Vēl jo vairāk – 2027. gada 1. oktobris, kad tas viss stājas spēkā, nu nekādi neder. Mēs visi ļoti labi zinām, ka ir noplūduši Csdd dati. Mēs vēl neesam – ptu, ptu, ptu, paldies dievam! – saskārušies ar to, ka Csdd datu noplūdes dēļ cieš mūsu sabiedrība, bet nezinām, tas būs vai nebūs. Manuprāt, šobrīd mēs nevaram vilcināties ar to, ka vēl joprojām cilvēkiem spiežam maksāt mēneša laikā... vai kā citādi. Mēs šorīt pieņēmām, ka tas ir gads. Līdz ar to cilvēki varēs nesteigties ar saņemtajiem elektroniskajiem paziņojumiem par to, ka sods ir jāsamaksā tūliņ un nekavējoties, citādi tiesu izpildītāji būs klāt.

Mums nevajadzētu vilcināties ar šī likuma pieņemšanu... tā stāšanos spēkā. Būtu labi, ka tas stātos spēkā savlaicīgi, sakarīgā termiņā. Es nekādi nevaru piekrist tam, ka tas ir 2027. gada 1. oktobris. Manuprāt, arī Juridiskais birojs ir pateicis, ka tas, kas ir ielikts pārejas noteikumos, vairs neatbilst tam, kā šobrīd mēs esam nobalsojuši.

Kolēģi, ņemot vērā to, ka mēs esam vienojušies par principiem, kurus īstenosim, 21. priekšlikums nav atbalstāms.

Par likumprojektu kopumā es aicinu balsot "par".

"Pret" 21. priekšlikumu, "par" likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, mēs nonācām situācijā, kad vairs nav svarīgi, vai jūs balsosiet "par" vai "pret". Vienalga būs pretruna, ko nevar atrisināt. Ja mēs atbalstām 21. priekšlikumu, parādās 262.¹ pants, kuru jūs nolēmāt noraidīt. Ja mēs neatbalstām, paliek otrajā lasījumā atbalstītā redakcija, kur parādās atsauce uz 115. pantu un Iekšlietu ministrijas atbalstītais priekšlikums, kas jau ir iestrādāts likumā. To nevar vēlreiz pieņemt.

Līdz ar to komisijas vārdā es aicinu... ko es tūlīt... drīz darīšu... atbalstīt priekšlikumu.

Bet savā vārdā es aicinu nodot likumprojektu komisijai, lai tā turpina darbu un var sagatavot to nodošanai 15. Saeimai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Mitrevicam otro reizi.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Paldies, Judina kungs, ka izskaidrojāt šo situāciju, bet jūs to izskaidrojāt tikai pēc tam, kad es aicināju nobalsot "pret". Visādi citādi mēs jau gandrīz spiedām pogas, lai balsotu "par" komisijas ieteikto... atbalstīšanu. Līdz ar to es vēl joprojām aicinu balsot "pret". (Starpsauciens.) Jā, es zinu, ka būs jāpaskatās, kā juridiski tas viss ir salicies kopā.

Jūs teicāt, ka, iespējams, abos gadījumos – gan balsojot "par", gan "pret" – ir problēmas, bet vēl joprojām mēs, vairākums, esam nobalsojuši par tiem principiem, par ko esam nobalsojuši. Mums jāturas pie tā un jābalso "pret". Tamdēļ es aicinu, kolēģi, nevis vienalga – "par" vai "pret" – ir problēmas... nē, balsojam "pret" un tālāk skatāmies, kā tas juridiski saliekas. Iespējams, Juridiskajā komisijā pārejas noteikumi vēlreiz būs jāskata, bet tas jau būs juridisks jautājums.

Līdz ar to aicinu balsot "pret" priekšlikumu, "par" likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es saprotu, ka jūs varat kaut ko necienīt, bet man ir lūgums: cienīsim šo māju, kurā mēs esam strādājuši un strādās vēl citi cilvēki!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Parlamentārās debates ir cieņas izpausme pret parlamenta tiesībām izteikt viedokli par katru likumprojektu, tāpēc arī šī diskusija ir vietā.

Kolēģi! Es neteiktu, ka normas nepieņemšana jeb Uģa Mitrevica priekšlikuma atbalstīšana, tas ir, nepiekrišana šai normai, radītu dižas problēmas. Ja šajā normā ir pieminēts viens pants – 262.¹ pants –, ko parlaments nav pieņēmis, tas vēl nenozīmē, ka šī norma ir jāpielieto... ja likumā nav panta. Es saprotu, ka juridiski, tehniski pēc parlamenta balsojuma vārdus izņemt ārā nedrīkst. Bet, ja pārejas noteikumos ir nosaukts pants, kura likumā nav, tad tas vienkārši netiek piemērots. Tas ir loģiski, ja likumā zūd pants. Tas ir līdzīgi kā tad, ja Satversmes tiesa atzīst pantu par spēkā neesošu, pants nav piemērojams, kaut arī likumā tas vēl it kā ir ierakstīts.

Otra lietiņa – par datumu. Šajā pārejas noteikumā ir rakstīts, ka visi grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1. oktobrī. Jo Iekšlietu ministrijas datorizētajā informācijas sistēmā nepaspēs ātrāk ieviest visas tās soda samazināšanas, ātrāku maksāšanu.

Cienījamie kolēģi! Tad, kad mēs darbojāmies bez datorsistēmām, likums varēja stāties spēkā nākamajā dienā un to piemēroja. Mūsdienās, kad ir tehnoloģijas, mēs vairs nevaram likumu ātrāk ieviest, jo tehnika traucē ātrāk rīkoties. Manuprāt, arī šo normu ir iespējams noraidīt un nekādu pretrunu nebūs, ir iespējams šo normu atbalstīt, vienīgi tad daudzi grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1. oktobrī, izņemot to samazināto summu, kas ir otrajos pārejas noteikumos rakstīta... un arī darbosies.

Tā ka ir izšķiršanās – vai mēs gribam ieviest nākamgad, vai gribam, lai sāk darboties pēc likuma publicēšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

A. Judins (JV).

Jā, mēs sākām runāt par juridiskajām niansēm. Kolēģi, otrajā lasījumā ir 8. un 17. punkts. Mums ir jāņem ārā šie punkti, tos nedrīkst atbalstīt galīgajā lasījumā. To mēs nevaram tagad izdarīt. Ja mēs balsojam "par" 21. priekšlikumu, parādās 262.¹ pants, kura nav. Ja mēs balsojam "pret", mums nav izņemts tas, kas ir jāizņem, tāpēc ka tas ir pretrunā ar likumā pieņemto.

Un es vēlos precizēt. Es aicināju nodot likumprojektu komisijai darba turpināšanai, bet sākumā es aicinu nobalsot "par" 21. priekšlikumu, lai būtu skaidrība.

Komisijas vārdā es aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 41, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. A. Judins: "Aicinu nodot atpakaļ komisijai!")

Judina kungs aicina – balstoties uz Saeimas kārtības rulli, tāda iespēja ir – atdot likumprojektu komisijai precizēšanai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atdošanu atpakaļ komisijai precizēšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 42, atturas – nav. Tātad komisijai nav nodots.

Līdz ar to mums jābalso par likumprojekta "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Judins. Komisijas vārdā es tikai varu norādīt, ka komisija aicināja likumprojektu atbalstīt, bet vienlaikus jāņem vērā, ka mēs jau ieslēdzam pretrunu. Jautājums, kurš apturēs šo brāķi, – Valsts prezidents vai... kādā citā veidā, jo ir pretruna, likumā vienkārši ir pretruna.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 1, atturas – 33. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Autortiesību likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien! Komisija ir iepazinusies ar Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Autortiesību likumā" un atbalstījusi to pirmajā lasījumā. Plānotie likuma grozījumi stiprinās tiesisko skaidrību un autortiesību aizsardzības efektivitāti, precizēs skatuves mākslas darbu autoru loku. Tiks skaidrāk noteikts, ka darbu izmantošana bez piekrišanas ir pārkāpums, vienlaikus ievērojot likumā paredzētos tiesību ierobežojumus.

Tāpat arī grozījumi sakārtos civiltiesiskās aizsardzības līdzekļus, paredzot skaidrāku rīkojumu un kaitējumu atlīdzības piemērošanu atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam. Kaitējuma atlīdzības regulējums kļūs elastīgāks un taisnīgāks, aptverot mantisko un nemantisko kaitējumu un ļaujot izmantot zaudējumu, licences maksas vai pārkāpēju negodīgi gūtās peļņas aprēķinu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Autortiesību likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Autortiesību likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Zariņa-Stūre. Šī gada 29. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Juris Viļums, Harijs Rokpelnis, Daiga Mieriņa, Agnese Krasta, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka, Edgars Putra, Raivis Kalējs, Dāvis Melnalksnis un Raimonds Bergmanis lūdz grozīt apstiprināto sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" (Nr. 1454/Lp14)". Deputāti lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 13. punkta – likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Harijs Rokpelnis, Daiga Mieriņa, Agnese Krasta, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka, Edgars Putra, Raivis Kalējs, Dāvis Melnalksnis un Raimonds Bergmanis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījumi Filmu likumā" (Nr. 1455/Lp14)". Deputāti lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 14. punkta – likumprojekta "Grozījumi Filmu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts civildienesta likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts precizē ierēdņu atstādināšanas kārtību un darba samaksas nosacījumus atstādināšanas laikā. Likumprojekta būtība ir skaidrāk noteikt gan iestādes rīcību, gan ierēdņu tiesības atstādināšanas laikā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. 13. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"".

Lūgums atbalstīt to pirmajā lasījumā, bet ne galīgajā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Bērziņš. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Bērziņš. Otrajam lasījumam... pēc piecām dienām...

Sēdes vadītāja. 13.

A. Bērziņš. 13., jā.

Sēdes vadītāja. 13. oktobris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Darba kārtībā – sadaļa "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" (Nr. 1454/Lp14)", ko iesnieguši deputāti Juris Viļums, Harijs Rokpelnis, Daiga Mieriņa, Agnese Krasta, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka, Edgars Putra, Raivis Kalējs, Dāvis Melnalksnis un Raimonds Bergmanis.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 4, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", otrais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jānis Eglīts.

J. Eglīts (NA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" otrajā lasījumā.

Otrajam lasījumam tika saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ar šo priekšlikumu tiek precizēta likuma 23. panta 5.¹ daļas redakcija, nošķirot divus atšķirīgus izņēmumu piemērošanas kritērijus – elektronisko plašsaziņas līdzekli ar zemu apgrozījumu un pakalpojumu ar šauru auditoriju.

Izskatīšanas laikā komisijā tika spriests arī jautājums par likumprojektā paredzētā finansiālā ieguldījuma pienākuma attiecināšanu uz "Latvijas Sabiedrisko mediju". Ņemot vērā "Latvijas Sabiedriskā medija" īpašo lomu un tam noteikto īpašo tiesisko regulējumu un īpašos pienākumus, tai skaitā filmu nozarē, tas nav pielīdzināms pārējiem komersantiem, kuri sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā paredzētā iespēja noteikt pienākumu veikt finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā nav attiecināma uz "Latvijas Sabiedrisko mediju".

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē kārtību, kādā vērtējama finansiālā ieguldījuma pienākuma izpilde triju pārskata gadu periodā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē redakciju, novēršot neskaidrību par periodu, par kuru Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome aprēķina neveiktā finansiālā ieguldījuma apmēru. (Starpsauciens.) Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. 4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē Ministru kabinetam noteikto termiņu noteikumu izdošanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. 5. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ar šo priekšlikumu tiek precizēta redakcija, ka 300 000 eiro ir minimālais finansiālā ieguldījuma apmērs, ja tiek izmantota pārejas regulējumā paredzētā iespēja. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pirmā pārskata iesniegšanas termiņu. Daļēji atbalstīts un ietverts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. 7. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu 51. punktu, nosakot, ka pirmais pārskats par 2027. gadā veiktajiem finansiālajiem ieguldījumiem iesniedzams līdz 2028. gada 31. maijam, savukārt, ja 2027. un 2028. gadā tiek veikts fiksētais finansiālais ieguldījums vismaz 300 000 eiro apmērā, attiecīgi 2026. un 2027. gadā gūtie ieņēmumi nav jādeklarē. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. 8. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Eglīts. Piedāvājam priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 14 dienas. Tas būtu 22. oktobris.

Sēdes vadītāja. 14 dienas. Vai Viļuma kungam ir cits...?

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Man šķiet, ka formāli... tā kā komisija nebija lēmusi par šādu termiņu, šajā gadījumā... no deputātu puses... no Eglīta kunga vai no manas puses... tiešām 22. oktobris... kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstām.

Darba kārtībā – sadaļa "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījumi Filmu likumā" (Nr. 1455/Lp14)", ko iesnieguši deputāti Juris Viļums, Harijs Rokpelnis, Daiga Mieriņa, Agnese Krasta, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka, Edgars Putra, Raivis Kalējs, Dāvis Melnalksnis un Raimonds Bergmanis.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 8, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Filmu likumā", otrais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jānis Eglīts.

J. Eglīts (NA).

Šie ir saistīti likumprojekti.

Izskatot un sagatavojot likumprojektu "Grozījumi Filmu likumā" otrajam lasījumam, tika saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz papildināt likuma 3. panta 1. punktā iekļauto Latvijas filmu un radošās komandas profesiju uzskaitījumu, tādējādi paplašinot Latvijas filmas definīciju un radot lielākas iespējas Latvijas filmu producentiem piedalīties Eiropas filmu kopproducēšanā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. 2. – arī kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz precizēt valstu uzskaitījumu, kurās norisinoties filmas darbībai... Latvijas filma var saņemt publisko finansējumu tās veidošanai. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas sagatavotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Precizē redakciju, lai to attiecinātu uz visām Eiropas kultūras konvencijas dalībvalstīm, kurām ir saistoša Pārskatītā Eiropas Padomes konvencija par kino kopražojumiem neatkarīgi no to pievienošanās brīža un pievienošanās formas. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. 4. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Tiek precizēts likumā noteiktais publiskā finansējuma piešķiršanas kritērijs, paredzot, ka tam atbilst arī Latvijas mazākuma kopražojuma filma, kas tiek subtitrēta latviešu valodā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē likuma 8. panta piektās daļas terminoloģiju, nosakot, ka Nacionālais kino centrs publisko finansējumu (tajā skaitā komercdarbības atbalstu ārpus atbalsta programmām) piešķir atbilstoši normatīvajiem aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. 6. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Tiek precizēta atsauce, paredzot, ka Nacionālais kino centrs kopražojuma statusu piešķir, tai skaitā saskaņā ar Pārskatīto Eiropas Padomes konvenciju par kino kopražojumiem. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. 7. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Eglīts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Filmu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Līdzīgi kā iepriekšējam likumprojektam – aicinām iesniegt priekšlikumus līdz 22. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par "Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Dāvis Melnalksnis.

D. Melnalksnis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņoju par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"".

Likumprojekta mērķis ir vienkāršot Uzņēmumu reģistra pakalpojumu saņemšanu un reģistrācijas procesus, plašāk izmantojot arī elektroniskos risinājumus. Paredzētas trīs galvenās izmaiņas.

Pirmā – pāreja uz elektronisku pieteikumu iesniegšanu Uzņēmumu reģistra tiešsaistes formā. Tātad, ja attiecīgajai reģistrācijas darbībai šāda forma vēl nav izveidota, dokumentus varēs iesniegt e-adresē vai e-pastā. Savukārt personām, kuras nevar vai nevēlas izmantot elektronisko vidi patstāvīgi, būs iespēja iesniegt pieteikumu ar zvērinātu notāru starpniecību.

Likumprojektā noteiktajos reģistros jau ierakstītajiem subjektiem, tostarp biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, paredzēts pārejas periods līdz 2030. gada 1. janvārim. Savukārt pieteikumus par darbības izbeigšanu, likvidāciju vai izslēgšanu no reģistra papīra formā pa pastu varēs iesniegt līdz 2030. gada 30. jūnijam.

Otrā – likumprojekts rada tiesisku pamatu automatizētai lēmumu pieņemšanai bez Uzņēmumu reģistra amatpersonas iesaistes. Tas būs iespējams tikai tad, ja pieteikumā būs visa nepieciešamā informācija, dati būs korekti un pilnīgi un informācijas sistēmā veikto pārbaužu rezultāts būs nepārprotams. Automatizāciju paredzēts ieviest pakāpeniski, sākot ar vienkāršākiem procesiem.

Trešā – paredzēts vienkāršot labvēlīgu lēmumu noformēšanu. Attiecīgi – ja iesniedzēja prasījums būs pilnībā apmierināts, Uzņēmumu reģistram būs tiesības nesagatavot atsevišķu rakstveida lēmumu. Par pieņemto lēmumu liecinās attiecīgais reģistra ieraksts vai reģistrētās ziņas, kas būs pieejamas Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. Šīs izmaiņas ļautu mazināt administratīvā darba apjomu un vairāk resursu novirzīt pieteikumiem, kuriem nepieciešams individuāls juridisks izvērtējums.

Vienlaikus Uzņēmumu reģistram ir nepieciešams laiks klientu informēšanai, konsultēšanai un sagatavošanai jaunajai dokumentu iesniegšanas kārtībai, tādēļ likumu nepieciešams pieņemt savlaicīgi, vēlams – vismaz vienu līdz divus mēnešus pirms tā spēkā stāšanās. Likumam ir noteikta spēkā stāšanās 2027. gada 7. janvārī.

Likumprojekts komisijā ir izdiskutēts un atbalstīts.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

D. Melnalksnis. Paldies.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

D. Melnalksnis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – šā gada 12. oktobra pulksten 11.00, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 15. oktobra Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

D. Melnalksnis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā", otrais, galīgais, lasījums.

Komisija izstrādājusi vienu priekšlikumu, kas attiecas uz likuma grozījumu spēkā stāšanos. Likums stājas spēkā ar šā gada 1. decembri.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Pēdējais darba kārtības punkts – patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par Saeimas viedokli saistībā ar 2026. gada 31. augustā Satversmes tiesā rosināto lietu Nr. 2026-15-0103", ko iesnieguši deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers, Ilze Stobova, Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš un Maija Armaņeva.

Uzsākam debates.

Frakcijas vārdā – deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vai veselajam saprātam, dabai un mūsu Satversmei atbilst tas (Starpsauciens.), ka dzimšanas apliecībā var ierakstīt divas vai trīs mātes, māti un draudzeni, kaimiņu un māti vai – partneri un vēl dažus partnerus? Kur ir robežas? Mēs dzīvojam valstī, kurā Satversmes 110. pants skaidri noteic: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības." Ne daudzveidīgas ģimenes konstrukcijas – divas mātes, trīs vecākus, draugus un kaimiņus kā juridiskus vecākus.

Satversmes tiesa uzdod mums atbildēt, liek diskutēt par to, vai tiesa var interpretācijas ceļā paplašināt šo tekstu tā, lai dzimšanas apliecībā parādītos divas sievietes kā mātes bez tēva, bez vīrieša... bez bioloģiskās realitātes. Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu un liek mums izteikt viedokli. Mums, 14. Saeimas deputātiem, pēdējās darba dienās tas ir jāizdara... par to, vai Civillikuma 146. pants, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 761 atbilst Satversmei.

Kolēģi! Bērns nav eksperiments, bērns nav ideoloģijas demonstrācijas objekts. Bērns ir dzīva būtne, kuram ir bioloģiskā māte un bioloģiskais tēvs... vienmēr, pat tad, ja kāda no viņiem nav klāt. Bioloģiju nevar atcelt ar Ministru kabineta noteikumiem vai tiesas progresīvu interpretāciju. Ja mēs pieļaujam, ka dzimšanas apliecībā var ierakstīt divas mātes, tad rīt pieļausim trīs, parīt – māti un sociālo tēvu, pēc tam vēl divus tēvus un vienu māti, tad jau arī ģimenes draugu un kaimiņu... visus, kas emocionāli piedalījās audzināšanā. Kur beidzas šī absurda spirāle? Kad mēs beidzot pasakām – pietiek?

Galvenais, lai šādas interpretācijas vairs nebūtu iespējamas, Satversmē skaidri un nepārprotami jānosaka, ka cilvēkam ir tikai divi dzimumi – sieviete un vīrietis. Ne dzimumu spektrs, ne pašidentificēts dzimums, ne juridiskais dzimums, kas var mainīties, tikai divi – sieviete un vīrietis. Tikai tad tiesa, ierēdņi un politiķi vairs nevarēs elastīgi interpretēt Satversmes 110. pantu. Tikai tad dzimšanas apliecībā nebūs iespējams ierakstīt divas mātes vai divus tēvus. Tikai tad mēs beidzot pasargāsim bērna tiesības zināt savu bioloģisko izcelsmi un realitāti.

Satversmes tiesa nedrīkst kļūt par politisku spēlētāju. Tā nedrīkst aizstāt konstitucionālo likumdevēju. Tā nedrīkst būtiskuma doktrīnas vietā pārrakstīt Satversmi. Varas dalīšanas princips pastāv tieši tāpēc, lai tiesa nevarētu naktī pārvērsties par likumdevēju. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Stambulas konvencijas jautājumu atstāj lemšanai nākamajai Saeimai, taču mums ir tiesības skaidri pateikt, ka mēs nepiekrītam konvencijas interpretācijām, kas ievieš sociālos dzimumus un maina ģimenes jēdziena izpratni.

Tagad mums ir jāsniedz viedoklis lietā, kas skar pašus Satversmes pamatus – ģimeni, dzimumu, bērnu tiesības. Un es skaidri saku: dzimšanas apliecība nav politisks plakāts, nav ideoloģijas instruments; tas ir oficiāls dokuments, kas fiksē faktus, ne vēlmes, ne fantāzijas, ne jaunās realitātes. Ja mēs šodien klusēsim, rīt mūsu bērniem mācīs, ka māte var būt jebkurš, ka tēva loma kļūst nesvarīga, ka ģimene ir tas, ko katrs pats iedomājas. Tad mēs vairs nebūsim valsts, kas aizsargā bērnu, bet valsts, kas upurē bērnu ideoloģijai.

Satversmes tiesa ir uzdevusi sniegt atbildes un juridisko pamatu, tāpēc mūsu viedoklim Satversmes tiesai ir jābūt skaidram un nesatricināmam. Civillikuma 146. pants, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums un MK noteikumi Nr. 761 atbilst Satversmei, jo Satversme aizsargā ģimeni kā vīrieša un sievietes savienību, jo bērnam ir tiesības uz māti un tēvu, ne uz divām mātēm, ne uz draugiem un kaimiņiem. Un beidzot Satversmē ir jāieraksta: cilvēkam ir divi dzimumi.

Mums, 14. Saeimai, rit pēdējās darba dienas, mēs šajās dienās... tieši šodien ar šo balsojumu varam pateikt skaidru patiesību. Un patiesība ir tāda, ka daba nav diskriminācija, bioloģija nav naids un Satversme nav plastilīns tiesnešu rokās.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien jau vairākkārt ir izskanējis aicinājums atcerēties, ka vēlēšanas ir beigušās. Bet vienalga... es par būtību.

Šodien mums piedāvā pieņemt Saeimas paziņojumu par lietu, kuru Satversmes tiesa vēl tikai izskata. Tiesa nav lūgusi politisku deklarāciju, tiesa nav lūgusi dažādus politiskus paziņojumus. Tā Saeimai ir lūgusi atbildes rakstu... faktus, juridisku pamatojumu. Saeimai tas ir jāsniedz, bet Saeimai nevajag balsot par spriedumu pašas tiesas vietā. Varas dalīšana nenozīmē, ka parlaments un tiesa nedrīkstētu sarunāties. Tā nozīmē, ka katrs dara savu darbu – mēs pieņemam likumus un pamatojam savus lēmumus; tiesa neatkarīgi pārbauda, vai tie atbilst Satversmei. Šis princips īpaši svarīgs tad, kad lieta skar cilvēka pamattiesības.

Iesniegtajā tekstā ir runa par bērna ierakstīšanu dzimšanas reģistrā, taču gandrīz pazūd pats bērns. Iesniegtajā projektā lietoti dažādi vārdi – "izdomātas konstrukcijas", "sveša sociālā formula" un "daudzveidīgas ģimenes konstrukcijas" – juridiskas fikcijas par attiecībām, kurās cilvēki bērnu faktiski audzina un par viņu rūpējas.

Aicinu kolēģus uzdot vienkāršu jautājumu – kāds risinājums šim bērnam dos lielāku drošību? Kurš varēs viņu pārstāvēt, pieņemt nepieciešamos lēmumus, uzņemties atbildību? Svarīgi ir skaidri noteikt to cilvēku pienākumus un tiesības, kuri par bērnu rūpējas ikdienā. Vienu jautājumu nevar atrisināt, izliekoties, ka otra nav. Kā jau minēja, šobrīd Satversme aizsargā laulību kā vīrieša un sievietes savienību. Vienlaikus Satversmes tiesa ir atzinusi valsts pienākumu juridiski aizsargāt visas ģimenes. Šīs atziņas nav jānostāda viena pret otru, liedzot bērnam vai pieaugušajam tiesisko drošību. Ir jāļauj tiesai izvērtēt konkrēto lietu pēc Satversmes likuma un lietas faktiem.

Mēs, "PROGRESĪVIE", iestājamies par valsti, kurā ikviena cilvēka cieņa ir svarīga un bērnu intereses ir kas vairāk par frāzi politiskā paziņojumā, kā šobrīd tiek piedāvāts. Mūsu uzdevums nav izmantot parlamenta autoritāti, lai tiesvedības laikā norādītu neatkarīgai tiesai, pie kāda secinājuma tai būtu jānonāk.

Aicinu šo paziņojuma projektu neatbalstīt... lai Saeima iesniegtu tiesai argumentētu atbildi. Ļausim tiesai spriest neatkarīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds tieslietu ministram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (tieslietu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien esmu spiests kāpt Saeimas tribīnē, lai iestātos par tiesisku valsti, par tiesisku Latvijas Republiku.

Kolēģi! Demokrātiskas un tiesiskas valsts pastāvēšana nav iedomājama bez stipras un neatkarīgas tiesu varas. Tiesu vara ir pats pēdējais bastions, kurā cilvēki var lūgt izvērtēt savu lietu un aizstāvēt savas tiesības tad, kad visas citas iespējas ir izsmeltas. Tiesu varai ir pēdējais vārds par Saeimas pieņemtu likumu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Konstitucionālajai – Satversmes – tiesai ir šādas pilnvaras un pienākums.

Pirmsvēlēšanu laikā un šodien Saeimas darba kārtībā ir frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un atsevišķu frakcijām nepiederošu deputātu virzīts paziņojums, kura mērķis ir paust neizpratni par Satversmes tiesā ierosinātu lietu. Kolēģi... par ierosinātu lietu... ko procesuāli, iespējams, nemaz citādāk nevar darīt.

Lēmuma projekta autori norāda, ka lietas ierosināšana Satversmes tiesā it kā liecinot par tiesas iesaistīšanos politiskā procesā. Man ir jautājums – kolēģi, kas būs nākamais? Šodien kādam nepatīk, ka viendzimuma pāris vēršas Satversmes tiesā un tiesa ierosina lietu, rīt varbūt kādam nepatiks cita ādas krāsa, etniskā izcelsme, pārliecība, sociālais stāvoklis vai citi aspekti, kuru dēļ liegsim cilvēkiem viņu tiesības aizstāvēt sevi tiesā un nosodīsim lietu ierosinājušu tiesu. Nopietni?

Latvijas Republikas Satversmes 91. un 92. pants paredz, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses tiesā. Satversmes 83. pants noteic, ka tiesneši ir neatkarīgi un padoti vienīgi likumam. Tiesu neatkarība, kolēģi, nav pašmērķis. Tas ir instruments cilvēka tiesību aizstāvībai. Tas ir mūsu demokrātijas pamats un demokrātijas būtība.

Šāds politiski motivēts paziņojums ir vērtējams ne tikai kā mēģinājums ietekmēt tiesas spriešanu un apdraudējums neatkarīgai tiesu varai, bet vēl vairāk – tas pēc būtības ir vērsts uz Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts diskreditēšanu un valsts pamatu graušanu, Saeimas reputācijas graušanu.

Kolēģi, Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu. Saeima un Ministru kabinets ir aicināti līdz 2026. gada, tātad šī gada, 2. novembrim (pavisam drīz) sniegt Satversmes tiesai atbildes rakstus par lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Attiecīgi šis ir pienācīgs formāts, kurā Saeimai un Ministru kabinetam paust savu vērtējumu par ierosināto lietu un apstrīdētajām normām likumā noteiktajā kārtībā. Man nav ne mazāko šaubu, ka Saeima un Ministru kabinets savos atbildes rakstos sniegs visaptverošu izklāstu un izvērtējumu par valstī esošo civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmu, bērnu izcelšanos un reģistrāciju valsts reģistros.

Cienījamie kolēģi! Es vēršu jūsu uzmanību, ka atbilstoši Civillikumam bērna māte ir sieviete, kas bērnu ir dzemdējusi. Maternitātes noteikšana pamatojas uz grūtniecības un dzemdēšanas faktu, savukārt ziņas par tēvu balstās paternitātes pieņēmumā. Par bērna tēvu uzskata bērna mātes vīru, neprasot atsevišķi pierādīt bioloģisko izcelšanos. Savukārt, ja bērna izcelšanās no tēva nav konstatējama vai tiesa atzinusi, ka bērns nav cēlies no viņa mātes vīra, bērna izcelšanās no tēva pamatojas uz paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tās noteikšanu tiesas ceļā. Tādējādi personas atzīšana par bērna māti vai tēvu ir iespējama tikai likumdevēja noteiktajos gadījumos, bērna izcelšanās noteikšanai vispirms konstatējot maternitāti un attiecīgi sekojoši – bērna izcelšanos no tēva. Tāda ir kārtība.

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumu civilstāvokļa akts ir fakts vai notikums personas dzīvē, kas rada, izmaina vai izbeidz ar personas radniecību saistītās ģimenes un citas mantiskās un nemantiskās tiesības un pienākumus. Dzimšanas fakta kā civilstāvokļa akta reģistrācija ir administratīvais akts, ar kuru tiek noteikts personas publiski tiesiskais statuss, atzīta personas eksistence, apliecināta tās identitāte un saistoši nostiprinātas bērna radniecības attiecības ar viņa vecākiem.

Latvijas tiesiskajā sistēmā ar radniecību tiek saprastas divu vai vairāku personu starpā ar dzimšanu radušās attiecības, vienai personai izceļoties no otras. Satversmes tiesa savos spriedumos līdz šim ir atzinusi, ka ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm. Faktiskas ģimenes attiecības starp bērnu un personu var pastāvēt arī tad, ja starp viņiem nepastāv bioloģiska saikne vai juridiski atzītas bērna vai vecāku attiecības.

No Satversmes 110. panta pirmā teikuma izriet likumdevēja pienākums nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību, nosakot sociālajā realitātē pastāvošos ģimeņu attiecību tiesiskos regulējumus. Vienlaikus likumdevējam ir rīcības brīvība šā regulējuma formas un satura izvēlē. Tomēr šī rīcības brīvība nav neierobežota. Neapšaubāmi, ka valstij atbilstoši Satversmes 110. pantam ir pienākums nodrošināt juridisku aizsardzību arī tādām ģimenes attiecībām, kurās starp bērnu un personu nepastāv bioloģiska saikne vai juridiski nostiprinātas bērnu un vecāku attiecības, tomēr ir jānošķir jautājums par ģimeņu aizsardzību un tas, kādas personas dzimšanas reģistrā ierakstāmas kā bērna vecāki.

Ģimeni var veidot arī brāļi, māsas, vecvecāki un citas mājsaimniecībā esošas personas. Tomēr, pat ja tās pēc būtības pilda vecāku lomu bērna dzīvē, tās juridiski un dzimšanas reģistros netiek ierakstītas kā bērna vecāki. Bērna mātes un tēva tiesiskais statuss Latvijas tiesību sistēmā balstīts konceptā par bērna izcelšanos bioloģiskā ceļā no vīrieša un sievietes dzimumšūnām, izņemot adopcijas gadījumus. Līdz ar to arī ģimenēs, kurās vecāku tiesības ir reģistrētas vienai personai, nav juridiski iespējams reģistrēt kā otru vecāku jebkuru mājsaimniecībā esošu citu personu, pat ja šīs personas atrodas reģistrētā vai nereģistrētā partnerībā vai laulībā.

Cienījamie kolēģi! Ļausim neatkarīgai tiesai spriest tiesu atbilstoši likumam un tiesībām! Tiesai jādara savs darbs, un Saeimai jādara savs, bet abiem ir jāaizstāv tiesiskas un demokrātiskas valsts pamati.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es pilnībā piekrītu tam, kā tieslietu ministrs skaidroja šos likumus, kas Latvijā šobrīd regulē šo kārtību. Man liekas, laikam būtu muļķīgi, ja mēs nākotnē prasītu bērna dzimšanas apliecībā ierakstīt divas mātes vai divus tēvus. Jo, piemēram, arī laulībā varētu būt tā, ka ir viens tēvs, bet ir viena bioloģiskā māte un ir faktiskā māte. Un tad varētu prasīt atzīt visiem šo vecāku statusu. Taču reālajā dzīvē mēs vienmēr apzināmies, kas ir kas. Un Smiltēna kungs ļoti pareizi to izskaidroja.

Taču ir viens mazs momentiņš. Satversmes tiesa ir aicinājusi Saeimu sniegt atbildi. Mēs esam Saeima. Saeimai ir tiesības sniegt atbildi. Un praksē ļoti labi šīs atbildes, protams, sagatavo Juridiskais birojs un paraksta Saeimas priekšsēdētāja. Taču Saeimai ir tiesības paust arī savu viedokli. Un, manuprāt, Juridiskajam birojam ir pienākums šajā atbildes rakstā ierakstīt arī Saeimas pausto viedokli. Mēs nevaram aizrādīt, ka tiesa ir ierosinājusi lietu. Tās ir tiesas tiesības. Mēs nevaram prasīt tiesai izbeigt lietu vai pieprasīt konkrēto spriedumu. Tā ir tiesas lieta. Mēs varam paust savu viedokli atbildes rakstā, proti, likumdevēja viedokli. Un jebkurā gadījumā likumdevējam ir tiesības arī pieņemt likumu, kurā vēl precīzāk paužam savu viedokli tiesību normā, jo tā būs politiskā griba, kas ierakstīta likumā.

Protams, šajā lēmumā ir viena lieta, kas dažreiz cilvēkos izraisa bažas, – ka konstitucionālajai tiesai dažās valstīs ļoti gribas arī politiski palemt kādu jautājumu... proti, paplašināt Satversmē ierakstīto normu. Un tas ir risks. Katrai konstitucionālajai tiesai tas ir risks. Un tas ir jautājums, vai šajā brīdī tiesa nepārkāpj savu kompetenci un neielien likumdevēja lauciņā. Tāpēc šāds lēmums, kuram es daļēji piekrītu, bet daļēji arī nepiekrītu, es teiktu, drīzāk ir tāds sava viedokļa... likumdevēja viedokļa paušana, kurā mēs zināmā mērā sakām Satversmes tiesai, ka gribam redzēt Satversmes tulkojumu šādā virzienā, bet mēs nevaram pateikt, ka Satversmes tiesa to nevērtē savādāk.

Tāpēc es aicinu godpilni izturēties pret Saeimas tiesībām paust savu viedokli, neliedzot, protams, konstitucionālajai tiesai šo lietu vērtēt no Satversmes un, protams, cilvēktiesību principiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Lēmuma projekta autori norāda, ka lietas ierosināšana Satversmes tiesā ir tiesas iesaistīšanās politiskajā procesā. Es tam nepiekrītu, jo, manuprāt, patiešām Satversmes tiesai ir jālemj katra Latvijas pilsoņa... nu, šajā gadījumā pamatots iesniegums jeb pieteikums par to, vai tas atbilst vai neatbilst Satversmes būtībai.

Vēl vairāk – es pats esmu bijis viens no deputātiem, kas savulaik vērsās Satversmes tiesā pēc būtības pret vienu Saeimas vairākuma lēmumu. Satversmes tiesa atzina, ka man un citiem deputātiem nebija taisnība. Mēs respektējām šo Satversmes tiesas lēmumu.

Līdzīgi arī šajā gadījumā. Manuprāt, mums visiem ir svarīgi, lai Satversmes tiesa izvērtē attiecīgo pieteikumu un dod savu galaslēdzienu, vai pieteikums atbilst vai neatbilst Satversmei. Ja neatbilst Satversmei – viss kārtībā. Ja gadījumā atbilst, tad piedodiet, kolēģi, acīmredzot nākamajam parlamentam būs jādomā, kā Satversmi grozīt. Tas ir mans personīgais viedoklis.

Turpinot par Satversmes tiesu un tās darbu. Mēs kā Saeima runājam caur likumiem un runājam, ja nepieciešams, kā jau teicu, par Satversmes grozījumiem, ja tādi būs nepieciešami. Taču ar paziņojumiem, ko mēs arī šīs Saeimas laikā esam daudz akceptējuši, pēc būtības nekādu rezultātu nesasniedzam. Tāpēc, manuprāt, parlamentam ir jānodarbojas ar savu pamatdarbu, tātad ar likumu pieņemšanu, likumu grozīšanu un, kā jau vairākkārt pieminēju, ja būs nepieciešams, Satversmes grozīšanu. Protams, tam ir atsevišķa kārtība un tas nav tik viegli izdarāms. Bet tomēr tas ir izdarāms.

Katrā ziņā, kolēģi, es aicinu šodien šo lēmuma projektu neatbalstīt, jo tas aicina apstiprināt konkrētu redakciju Saeimas paziņojumam. Citstarp, tur joprojām ir 17. septembris ierakstīts iekšā. Un, ja mēs šo lēmuma projektu atbalstīsim, tad pēc būtības Mieriņas kundzei būs jāparaksta lēmuma projekts, kurā tā arī minēts: "Daru zināmu, ka Saeima šā gada... 2026. gada 17. septembra sēdē..." un tālāk teksts... Mēs pat šo nevaram izmainīt, jo nenodevām to komisijai, bet attiecīgi lēmām par lēmuma projekta skatīšanu pilnā redakcijā.

Tāpēc, kolēģi, es patiešām aicinu šo lēmuma projektu neatbalstīt. Manuprāt, vislabākais un visadekvātākais risinājums būtu tāds pats, kā bija no rīta, ka iesniedzēji vai vismaz viens no iesniedzējiem vienkārši atsauktu savu parakstu un, kā jau teicu, ļautu Satversmes tiesai darīt savu darbu... un mēs šeit, Saeimā, attiecīgi darītu savu. Ļausim neatkarīgai tiesai spriest savu spriedumu atbilstoši likumam un tiesībām un paši darīsim likumdevēju darbu.

Aicinu šo lēmuma projektu neatbalstīt.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Es, ja godīgi, īsti nesapratu, par ko ir raidījums. Jau trīs nedēļas. Es atceros, kad vēl skolā gāju, 8. klasē sociālo... tiesību mācībā mācīja, ka ir lēmējvara, izpildvara un tiesu vara.

Es domāju, ka mēs joprojām esam demokrātiska un tiesiska valsts. Ja kāds pilsonis ir vērsies Satversmes tiesā, jūs uzskatāt, ka pret viņu ir nepareizi piemērots likums, tiesa par to spriedīs. Bet mēs šeit trīs nedēļas... tā kā uz tādu mīnu lauku visi nāk, stāsta kaut ko, citē, ņemas. Es nesaprotu, no kā jūs baidāties? No tā, ka ir tiesiska valsts? Nu jā, dažiem laikam ir bailes no tiesiskas valsts. Bet, kolēģi, šis tomēr ir simptomātiski. Mēs atskatāmies nedaudz uz šī parlamenta kopējo četru gadu darbu, daudz kas labs ir izdarīts, esam daudzas labas lietas padarījuši, bet kaut kādas... ik pa laikam visādas tādas iedomu lietas kā... atceros, kad sākās Saeimas sasaukums, tad mūs baidīja, ka mēs pieņemsim partnerības likumu un tad drīz kāds gribēs precēties ar lampu. Nu, man liekas, Petravičas kundze kaut ko tamlīdzīgu teica. Un tad bija par dženderbenderiem... vesela dzeja tika lasīta no Saeimas tribīnes. Tā ka, jā, tas bija Lindas Liepiņas tāds radošs... es teiktu, radoši spēcīgs gājiens. Tā ka, kolēģi, nu, jāsaka godīgi, es īsti... domāju: a ko jūs darīsiet nākamajā Saeimā? (Starpsaucieni: "Strādāsim!"; "A jūs ko?") Strādāsim (Starpsaucieni.)... strādāsim! Bet, kolēģi mīļie, man liekas ļoti, ļoti, ļoti dīvaini... tāda šodien arī man... Paldies tieslietu ministram, kas neatkarīgi no politiskās piederības spēja pateikt, ka šis lēmuma projekts ir prettiesisks un pret demokrātiskas valsts principiem.

Bet vēl viena lieta, ko es gribētu teikt. Nu, Viļuma kungs, nevajag arī uz katru tādu Liepiņas kundzes vadītās frakcijas priekšlikumu reaģēt un teikt, ka, iespējams, būs nepieciešami Satversmes grozījumi. No mums pašsaprotamām lietām... nu nevajag Satversmes grozījumus arī solīt cilvēkiem. Es domāju, ja savā veidā pievēršam šādam marginālam lēmuma projektam tik lielu uzmanību, mēs savā ziņā to leģitimizējam.

Tā ka es, kolēģi, aicinu noraidīt Lindas Liepiņas frakcijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas viedokli saistībā ar 2026. gada 31. augustā Satversmes tiesā rosināto lietu Nr. 2026-15-0103"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 27, atturas – 12. Lēmums noraidīts. (Starpsaucieni.)

Darba kārtībā vēl ir sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Antoņina Ņenaševa, Andris Šuvajevs, Atis Švinka, Jana Simanovska, Andris Sprūds, Liene Gātere, Edmunds Cepurītis, Leila, Rasima, Kaspars Briškens, Ieva Brante un Agita-Zariņa-Stūre iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei "Par ģimenes veselības mācības ieviešanas nepilnībām un satura neatbilstību vispārējās izglītības programmā". Nododam to Pieprasījumu komisijai.

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus darba kārtības jautājums.

Mums vēl paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 8. oktobrī pulksten 17.00.

Deputātu Andra Šuvajeva, Andra Sprūda, Lienes Gāteres, Ata Švinkas un Kaspara Briškena jautājums Ministru prezidentam Andrim Kulbergam, ārlietu ministrei Baibai Bražei un iekšlietu ministram Jānim Dombravam "Par Rīgas domes deputātes Jūlijas Stepaņenko saņemtajiem ienākumiem, kas saistīti ar Krievijas militārās industrijas peļņu, finanšu līdzekļu izcelsmes padziļinātu pārbaudi un nacionālo sankciju noteikšanu". Ministru prezidents jautājumu deleģējis iekšlietu ministram Jānim Dombravam sadarbībā ar Ārlietu ministriju atbildes sniegšanai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 8. oktobrī pulksten 17.00 nenotiks.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Tātad reģistrējies 81 deputāts. Nav reģistrējušies 19 deputāti: Arvils Ašeradens, Skaidrīte Ābrama, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Liene Gātere, Jurģis Klotiņš, Līga Kozlovska, Agnese Krasta, Ainars Latkovskis, Lauris Lizbovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Inga Priede, Edgars Putra, Uģis Rotbergs, Jana Simanovska, Edmunds Teirumnieks un Aiva Vīksna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem