Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 24. septembra kārtējā sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē... tie, kas dzird un klausās attālināti. Šodien strādājam līdz pulksten 17.00. (Pauze.)

Kolēģi, kvorums ir. Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 24. septembra kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Ilze Stobova, Edmunds Zivtiņš, Jekaterina Drelinga, Maija Armaņeva, Mārcis Jencītis, Viktorija Pleškāne un Ričards Šlesers lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē".

Runāt "par" pieteikusies deputāte Maija Armaņeva.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi deputāti! Tas, ko es šodien redzu... skaidrs, ka visi jau noguruši no garajām debatēm... visiem jau gribas... kuram – uz mājām, kuram – uz nākamajām debatēm vai intervijām.

Bet ātri tāds ievads, ko es vispār dotajā brīdī redzu, skatoties uz jums visiem. Un es pateikšu, ka šeit, zālē, es redzu tikai divus dzimumus: sieviete, vīrietis, vīrietis... divas sievietes sēž. Mēs varam saskaitīt... Rekur, vēl viens vīrietis man māj. Es neredzu nevienu ne trešo, ne astoņpadsmito, ne piecdesmito, ne simto kādu dzimumu. Ja kāds jūtas savādāk, tad tā vienkārši ir jūsu sajūta, jo realitātē ir tikai divi dzimumi.

Par to es vēlos šodien arī runāt – lai mēs iekļaujam dienaskārtībā šo jautājumu ne tikai par diviem dzimumiem, bet arī par to, kas ir laulības institūts. Es gribu arī pieskarties un uzrunāt katru frakciju atsevišķi.

Es sākšu ar PROGRESĪVAJIEM. Godīgi sakot, jūsu vīzija, ideoloģija ir skaidra un saprotama. Man nav jautājumu. Man ir ļoti svarīgi, ka cilvēki pieturas pie savām vērtībām, pie savām ideoloģijām, nemaina ne kažoku, ne pārliecību, bet stingri turas pie sava. Tas ir labi. Jūs šodien varat droši balsot "pret" iekļaušanu dienaskārtībā, jo tā ir jūsu ideoloģija, ko es, kā jau minēju, vienmēr uzskatu par pareizu – pieturēties pie tā, kā tu uzskati.

ZZS. Zaļie zemnieki. Redzu jūs. (Starpsaucieni.) Es paspēšu. Starp citu, jā, es ceru, ka paspēšu. Ieslēgšu ātrumu. Tātad zaļie zemnieki. Es redzu, ka ir bijis daudz mainītu domu, viedokļu. Kažoki ir bijuši mainīti. Kaut vai palasiet, ko par jums stāsta vēlētāji. Bet mans jautājums: vai tas tiešām bija tā vērts? Jūs varat man neatbildēt, bet atbildiet sev vai jūsu vēlētājam: vai tas tiešām bija tā vērts?

Tālāk – JAUNĀ VIENOTĪBA. Nu viss ir skaidrs. Skaidrs, ka jūs daudz kur lienat, arī PROGRESĪVO lauciņā, bet... Un runājot, jūs vienmēr mēģināt palabot, ka ir dzimums, dzimte, dženders. Draugi, tie ir tikai nosaukumi. Tie ir dzimumi, un ir tikai divi dzimumi. Jūs to varat saukt, kā gribat.

Tālāk – "Nacionālā apvienība". Arī ir bijis daudz momentu... tā pati Stambulas konvencija vispār pielika punktu arī šīm vērtībām. Bet es tomēr gribu jūs atgriezt atpakaļ pie tā, ko jūs iepriekš vienmēr esat teikuši, – jūs esat par tradicionālām ģimenes vērtībām un laulības institūtu. Tādēļ es vēlos, lai šodien tomēr jūs uzklausāt un atgriežaties atpakaļ pie savām vērtībām, un atkal nepārdomājat pēdējā brīdī.

APVIENOTAIS SARAKSTS. Ziniet, arī kaut kā bišķiņ nesakrīt viedoklis ar premjerministra Kulberga viedokli, kurš tikko pateica, ka viņš tā kā būtu gatavs atbalstīt viendzimuma laulību Latvijā. Kā ir ar jums? Vai visa jūsu frakcija tam piekrīt, vai jums arī viedokļi dalās? Vai jums būs brīvais balsojums? To mēs šodien redzēsim.

Un, protams, mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Mēs vienmēr esam iestājušies par to, ka... Mēs esam skaidri teikuši, par ko mēs esam – par diviem dzimumiem, ka ir tikai vīrietis un sieviete, un laulības institūts ir iespējams starp vīrieti un sievieti. Ja kāds grib precēties, lūdzu, dariet to citās valstīs. Ir daudz Eiropas valstu, kur to var izdarīt, viendzimuma pāri var apprecēties. Brauciet atpakaļ uz Latviju! Dzīvojiet laimīgi! Bet lai Latvija paliek tradicionālo vērtību zeme! Man tā gribētos to redzēt. Maniem vēlētājiem to gribētos redzēt. Un LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ vēlētājiem arī to ļoti gribas redzēt. Un tas ir tas, par ko viņi mūs ciena, – ka šajos jautājumos mēs nemainām ne savu viedokli, ne savu nostāju, neapmetam kažoku...

Tādēļ mēs stingri iestājamies par to un aicinām šodien atzīt... nevis atzīt, bet iekļaut dienaskārtībā to, ka valsts atzīst, ka pastāv tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete –, aizsargā sievietes un vīrieša statusu, neatbalstot mākslīgi veidotu dzimšu izplatību... un laulība ir tāda savienība starp vīrieti un sievieti, kurai nevar pielīdzināt citas juridiski nodibinātas attiecību formas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam – "pret".

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, vienīgie, kas šajā zālē satraucas par savu dzimumu, ir LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Viņiem kaut kas nav skaidrs. Kolēģi, mēs visi varam atvērt savas pases vai e-ID kartes un redzēt, ka ir tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete. Tas ir pašsaprotams fakts. Vienīgā, kas to nesaprot, ir Šlesera partija. Kādās ideoloģiskās līnijās šobrīd Šlesers iet, man ir grūti saprast. Šobrīd varbūt tādās ļoti liberālās... laikam.

Bet, ja nopietni, kolēģi, šim visam ir gaužām vienkāršs izskaidrojums. (Starpsauciens: "Šlesers!") Nē, draugi mīļie! Jūs esat nobijušies no Jūlijas Stepaņenko, kas jūsu elektorātu tā rubina, rubina nost. Tagad jūs izvelkat veco kārti un mēģināt baidīt Latvijas cilvēkus ar iedomātu jautājumu par dzimumiem. Latvijā jau sen likumā noteikts, ka ir vīrietis un sieviete. Tas ir fakts un... loģika.

Kolēģi, jūs tagad vienkārši ākstāties. Kas būs nākamnedēļ? Kādu likumprojektu jūs varētu piedāvāt? (Starpsauciens.) Ko, lūdzu? Jā...

Sēdes vadītāja. Nesarunāties ar zāli!

E. Jurēvics. Visticamāk, nākamā lieta (Starpsauciens.), ko Šlesera partija, baidoties par to, ka Stepaņenko ņem viņiem nost elektorātu... varbūt vēlreiz mēģinās, lai Latvija izstājas no Stambulas konvencijas pret vardarbību. Mēģinās. Bet kāpēc tas nenotiek? Paldies dievam, jo zina, ka Latvijas sabiedrības vairākums visus jūsu centienus noraidīs arī šoreiz.

Nu, draugi mīļie! Spēlēties ar Satversmi un ākstīties šādā – Šlesera – veidā pirms Saeimas vēlēšanām ir pilnīgi nepiedodami. Kāpēc jūs baidāt savus Latvijas cilvēkus ar šādiem iedomātiem tekstiem! Ziniet, no kurienes parasti nāk teksti par to, ka Latvijā kaut kas notiek ar dzimumiem... ir vairāki dzimumi? No Kremļa televīzijas propagandistiem, kas stāsta, ka Eiropa ir slikta, bet Krievija – laba, Krievijā ir tradicionālās vērtības. Kolēģi, ar šādiem meliem jūs pūšat Kremļa stabulēs, jūs sašķeļat Latvijas sabiedrību, kurai šobrīd būtu jābūt vienotai, lai aizstāvētu Latvijas un Eiropas vērtības.

Kolēģi, aicinu balsot "pret" šo bīstamo Šlesera frakcijas populismu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 23, atturas – 2. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim (Starpsaucieni.) – par balsošanas motīviem.

Par balsošanas motīviem. Lūdzu, ieslēdziet...

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! (Zālē troksnis.) Likumprojekta mērķis ir Satversmē nostiprināt...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

M. Jencītis. ... normu, ka Latvijā atzīst tikai divus dzimumus – vīrieti un sievieti. Valstiskā līmenī tiek skaidri noteikts, ka netiek veicināta vai atbalstīta mākslīgi veidotu dzimumu identitāšu izplatība.

Šis balsojums parāda politiķus un partijas, kuras patiesi atbalsta tradicionālu ģimeni, un tās, kuras vairāk pakļaujas īslaicīgam politiskam labumam. Vēl šis balsojums parāda tos, kas sevi dēvē par konservatīviem politiķiem, bet kuru vieta patiesībā ir "PROGRESĪVO" rindās. Ja tagad politiķi nespēj atbalstīt tik pašsaprotamu lietu – vīrieti un sievieti –, tad citā brīdī viņi vēl vairāk pārkāps savas postulētās konservatīvās vērtības.

Citās valstīs pēdējā laikā pieaug atbalsts tradicionālas ģimenes izpratnei. Tas notiek ne tikai ASV, bet arī Eiropas valstīs, piemēram, Slovākijā 2025. gadā tika pieņemti konstitūcijas grozījumi par divu dzimumu nostiprināšanu valsts pamatlikumā. Likumprojekts tika pieņemts, no 150 deputātiem "par" balsojot 90 deputātiem, un koalīciju atbalstīja arī daļa opozīcijas deputātu. Pagājušajā gadā Lielbritānijas Augstākā tiesa atzina, ka Vienlīdzības likumā jēdzieni "sieviete", "vīrietis" un "dzimums" attiecas uz bioloģisko dzimumu, izbeidzot diskusijas par bioloģisko vīriešu vēlmi iegūt tiesības un priekšrocības, kuras pienākas tikai sievietēm.

Latvijas Civillikuma 146. panta pirmajā teikumā ir definēts: "Par bērna māti atzīstama sieviete, kas bērnu dzemdējusi." Satversmes tiesā pieteiktā prasība par divām mātēm ir klajā pretrunā ar Latvijas tiesu sistēmu, tāpēc šis likumprojekts nostiprina divu dzimumu un tradicionālās ģimenes izpratni mūsu valsts pamatlikumā, kas uzliktu par pienākumu to ņemt vērā gan Satversmes tiesai... gan visiem citiem normatīvajiem aktiem. Satversmes grozījumi paredz nostiprināt, ka pastāv tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete. Valsts aizsargā sievietes–mātes un vīrieša–tēva statusu, lai izbeigtu visas kreiso politiķu spekulācijas par laulības un ģimenes jēdzieniem un mēģinājumus izmainīt pašsaprotamas lietas, kas Satversmes tēviem pat ļaunākajos murgos nerādījās.

Simtprocentīgi atbalstu šo Satversmes grozījumu.

Sēdes vadītāja. Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Annijas Mazapšas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Jana Simanovska, Andris Šuvajevs, Atis Švinka, Liene Gātere un Leila Rasima lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Deputāti Mārcis Jencītis, Maija Armaņeva, Edmunds Zivtiņš, Linda Liepiņa, Ilze Stobova, Viktorija Pleškāne, Ričards Šlesers, Jekaterina Drelinga, Kristaps Krištopans un Jeļena Kļaviņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par cilvēktiesību aizsardzību pandēmiju laikā". Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu (Starpsauciens.)... Es atvainojos, vienu sekundīti!

Viens deputāts ir pieteicies runāt "par". Deputāts Mārcis Jencītis. Lūdzu!

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lēmuma projekts "Par cilvēktiesību aizsardzību pandēmiju laikā".

Es aicinu Ministru kabinetu turpmāk iespējamo pandēmiju laikā ievērot augstus cilvēktiesību standartus un nepieļaut tādu rīcību, kāda bija vērojama Kariņa valdības laikā. Citās valstīs tiesas līdzīgās situācijās valdību pieņemtos lēmumus ir atcēlušas un atzinušas par prettiesiskiem.

Spānijas Konstitucionālās tiesas spriedums 2021. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu īstenošanas veidu pasludināja par prettiesisku, jo ierobežojumi bija bez skaidriem kritērijiem un pārkāpa samērīguma principus. Rezultātā daudzi Covid-19 sodi tika atcelti un anulēti, piemēram, par pārvietošanās ierobežojumiem, jo Spānijā pats lokdauns tika atzīts par antikonstitucionālu.

Austrālijā daudzi Covid-19 ierobežojumu sodi tika atcelti, jo tiesībsargs paziņoja, ka sodi bija nesamērīgi un pārmērīgi.

Anglijā Kroņa prokuratūras dienests atcēla visas ar 2020. gada Koronavīrusa likumu saistītās... uzsāktās lietas un atcēla uzliktos sodus.

Francijā, Itālijā, Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē un citās Rietumvalstīs ir tiesas spriedumi, kas atzina Covid-19 laikā īstenotos ierobežojumus, darbinieku atstādināšanas un uzņēmumu ierobežošanas pārkāpumus un izmaksāja kompensācijas.

Amerikas Savienotajās Valstīs pat Entonijs Fauči, kas bija Nacionālā alerģijas un infekcijas slimību institūta vadītājs un galvenais Covid-19 noteikumu izdomātājs, tiek apsūdzēts par Covid-19 laikā pieņemtajiem ierobežojumiem, kas patiesībā bija izdevīgi viņam pašam, nevis sabiedrības vairākumam un veselībai. Ar visu Džo Baidena piešķirto valstisko apžēlošanu štati var turpināt celt apsūdzības un Fauči potenciāli var saņemt sodu.

Pēdējo 10 gadu laikā Pasaules Veselības organizācija ir pasludinājusi pandēmiju Zikas vīrusa, Ebolas vīrusa, pērtiķu baku un Covid-19 dēļ. Tas nozīmē, ka ik pēc pāris gadiem PVO kādu sabiedrības veselības jautājumu cenšas padarīt par pandēmiju un aicina ieviest īpašus globālus ierobežojumus. 2025. gadā PVO plānoja ieviest pandēmijas līgumu ar potenciāliem saistošiem noteikumiem nacionālajām valstīm. Un šis ir simbolisks lēmums atzīt, ka pandēmijas laikā bija pieļautas pārmērības un ne visi ierobežojumi bijuši samērīgi. Satversmes tiesa un atsevišķi politiķi, tai skaitā arī koalīcijas politiķi, ir atzinuši, ka Covid-19 ierobežojumos ir pieļautas kļūdas un pārmērības. Un vēl būtu nepieciešams izvērtēt Covid-19 ierobežojumus Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas un Rietumu valstīm.

Ar šo lēmuma projektu es aicinu apņemties uzturēt augstus cilvēktiesību standartus iespējamo pandēmiju laikā un aizsargāt personu tiesības uz privāto dzīvi, tiesības uz brīvu pārvietošanās un pulcēšanās brīvību, tiesības uz nodarbošanos, izglītību un reliģisko brīvību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par cilvēktiesību aizsardzību pandēmiju laikā" iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 42, atturas – 10. Darba kārtībā nav iekļauts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un 26. punktu – likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā" – izskatīt kā pirmo jautājumu darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām darba kārtību ar sadaļu "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jekaterinas Drelingas, Ričarda Šlesera, Viktorijas Pleškānes, Kristapa Krištopana un Mārča Jencīša iesniegto likumprojektu "Pedagogu izdienas pensiju likums" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteikusies deputāte Jekaterina Drelinga.

J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi, klātesošie! Šodien es atkal nāku jūsu priekšā ar jautājumu, kas skar visu izglītības sistēmu, katru skolu, bērnudārzu Latvijā. Mēs esam iesnieguši jaunu likumprojektu "Pedagogu izdienas pensiju likums". Ar šo iniciatīvu nākam atkārtoti, jo problēma nozarē nekur nav pazudusi. Mūsu pedagogi un pirmsskolas izglītības iestāžu audzinātāji ik dienu atdod savu sirdi un spēku mūsu bērniem. Taču pēc 30–35 gadiem izdegšanas sindroms un hronisks nogurums ir reāla... dokumentu īstenība. Prasīt no pedagoga 60 gadu vecumā tādu pašu darba intensitāti un resursu kā karjeras sākumā nav ilgtspējīgi.

Izdienas pensijas no 60 gadu vecuma ar 35 gadu stāžu nav privilēģija. Tas ir sociālais taisnīgums un drošības jautājums. Tas ir tiešs solis pedagogu profesijas prestiža celšanai un jaunu speciālistu piesaistei izglītības nozarē.

Es ļoti ceru uz jūsu izpratni un atbalstu nodot šo likumprojektu izskatīšanai Saeimas komisijā, lai sāktu profesionālu un būtisku diskusiju par mūsu pedagogu nākotni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... iebildumi? Ir.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Pedagogu izdienas pensiju likums" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 17, atturas – 35. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Arhitektūras likums" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Ramonas Petravičas, Ilzes Stobovas, Edmunda Zivtiņa, Jekaterinas Drelingas, Maijas Armaņevas, Mārča Jencīša, Viktorijas Pleškānes un Ričarda Šlesera iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām komisijām un Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt šī likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai, lai arī skaidrs, ka komisija nepaspēs šo likumprojektu skatīt šajā sasaukumā.

Bet kādēļ tas ir svarīgi? Tas ir svarīgi – parādīt Latvijas pilsoņiem, ka mums nav pieņemami, ka tik svarīgu dabisku vērtību, kas Latvijā ir pastāvējusi, kopš Satversmes tēvi rakstījuši mūsu valsts pamatdokumentu, mēs nedrīkstam atļaut... es pat nezinu, kā lai nosauc šo JAUNĀS Vienotības biedru, kas te pirms mirkļa kāpa tribīnē. Nu, līdz tādam Kremļa līmenim vai jautājumam nolaist – tas pat nav zemiski, tas ir vēl zemāk. Kad liekas, ka vairs zemāk nav kur, tad no apakšas klauvē JAUNĀ Vienotība un rāda, ka ir.

Šis ir svarīgi tieši tādēļ, ka Satversme jau vairākkārt ir interpretējusi to, kas mums pirms daudziem gadiem ir bijis pats par sevi saprotams, – kas ir laulība, kas ir vīrietis, kas ir sieviete. (Starpsauciens.) Un tanī brīdī, kad šīs robežas tiek dzēstas vai plūdinātas kaut kā kopā ar partnerattiecībām, ar paplašinātu skaidrojumu – kas varētu precēties, kas nevarētu precēties –, tad vienkārši gribot negribot ir jāatgādina, ko mēs katrs ar to saprotam. Tādēļ es jūs aicinu, it sevišķi tagad, pirms Saeimas vēlēšanām, parādīt vēlētājiem, kāda ir jūsu katra nostāja šajā jautājumā.

Kādēļ vēl tas ir svarīgi? Tādēļ, ka ir izskanējuši dažādi viedokļi no politiskajām partijām... un diametrāli pretēji viedokļi. Kulberga kungs nesen pauda, ka viņš atbalstītu viendzimuma laulības. Tas ir viņa viedoklis, tas ir viņa viedoklis, un viņš ir apvienotā saraksta Ministru prezidenta amata kandidāts.

Paskatāmies, kā pagājušajā nedēļā Apvienotais saraksts balsoja par to, ka vienam bērnam varētu būt divas mātes, ko fiksē dokumentā. Man bija pārsteigums, cik ļoti liberāli pret šo jautājumu attiecas cilvēki, kas līdz šim, likās, pārstāv kristīgas vērtības. Tādēļ šis ir ļoti svarīgs balsojums, bet ne mums, ne mūsu frakcijas deputātiem, jo mēs savu nostāju nekad neesam mainījuši no pirmās dienas. Mūsu nostāja ir ļoti skaidra gan par to, cik Latvijā ir dzimumu, gan to, ko mēs laulājam, ko mēs atzīstam par laulību un ko ne.

Šis balsojums ir vajadzīgs jums, "Nacionālā apvienība", Apvienotais sarakst un Zaļo un Zemnieku savienība! Par JAUNO vienotību man viss ir skaidrs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds "pret" – deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi, manuprāt, nav nekā skumjāka, kā aiz dziļas un īstas ticības, aiz kristietības slēpt naidu un taisīt uz to politisko kapitālu. Diemžēl, manuprāt, Šlesers... Šlesera partija šobrīd ar šo pilnīgi populistisko, melīgo likumprojektu cenšas sanaidot Latvijas cilvēkus, izmantojot... ņemot mutē Dieva vārdu, cenšas sagrozīt cilvēkiem prātu.

Un, jā, vienā lietā Šlesers ir konsekvents – lai arī mainot septiņas partijas (Starpsauciens.), paliek parādā valstij miljonu. Vienu lietu gan viņš katrās vēlēšanās dara. Katru reizi, kad atklājas kārtējais... vai viņa kriminālprocess, vai kārtējais šofera dēls, viņš izvelk tā saucamo geju kārti un baida Latviju ar gejiem. Tie ir meli! Tie ir meli! Latvijā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Un Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, ir divi dzimumi. Bet jūs ar šo jautājumu šobrīd cenšaties diskreditēt mūsu Satversmi, mūsu Satversmes tēvus, kas ir šo Satversmi izveidojuši un apstiprinājuši. Apmelojat Latviju. Jūs šodien runājat par kaut kādām pilnīgi izdomātām lietām, kas Latvijā nenotiek. Bet, no otras puses, jūs naidojat pret tiem cilvēkiem, jā, kas ir dzimuši citādi. Jūs veicināt naidu un tādu politiku, jūs vienmēr esat to darījuši. Bet jums, kolēģi, tas neizdosies, pat ja šis likumprojekts tiks nodots komisijai.

Bet es gribu vērsties pie Ministru prezidenta. Ministru prezidents, veidojot šo koalīciju, kā vīrs teica, ka ir koalīcijas līgums, sadarbības līgums par principiem, uz kā mēs veidojam šo koalīciju. Ministru prezidents Kulbergs no APVIENOTĀ SARAKSTA solīja un arī savu parakstu uzlika... parakstu tam, ja nebūs vienprātības koalīcijā, Satversmes grozījumi netiks atbalstīti. Un šī koalīcija neatkāpsies no cilvēktiesību standartiem. Ja APVIENOTAIS SARAKSTS šobrīd nobalsos "par", tad Kulberga paraksts, manā skatījumā, ir bijis liekulīgs.

Otra lieta. Kolēģi, ar Satversmi spēlēties ir pilnīgi nepieņemami. It īpaši šajā situācijā, es atvainojos, valstiski domājošās partijas... situācijā, kad jūs redzat, ka gan šajā parlamenta zālē, gan ārpus parlamenta durvīm jau klauvē atklāti prokremliskie politiskie spēki, kuru līderes tēvs viņu finansē no Krievijas, mēs te kārtējo reizi "pavelkamies" uz Šlesera murgiem, es atvainojos. Jūs jau vienreiz, APVIENOTAIS SARAKST, "pavilkāties" uz Stambulas konvencijas denonsēšanu. Vai šis balsojums pierāda arī to, ka nākamajā Saeimā jūs atkal balsosiet par Latvijas izstāšanos no konvencijas pret vardarbību, kolēģi? (Starpsauciens: "Jā!") Jā? Jūs dzirdējāt, no šīs zāles starpsaucienos APVIENOTAIS SARAKSTS teica, ka viņi nākamajā Saeimā balsos "par" Latvijas izstāšanos no konvencijas pret vardarbību. Lūdzu, visi APVIENOTĀ SARAKSTA potenciālie vēlētāji, to piefiksējiet! Stenogrammā ierakstīts.

Kolēģi, es aicinu balsot "pret". Mēs esam Eiropas valsts un neejam līdzi kaut kādiem Šlesera frakcijas populisma murgiem! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" nodošanu visām komisijām (Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 25, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots. (Daži deputāti aplaudē.)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Janas Simanovskas, Andra Šuvajeva, Ata Švinkas, Lienes Gāteres un Leilas Rasimas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteikusies deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kāpēc vispār šādas izmaiņas ir nepieciešamas? Mēs zinām, ka Latvijā ir labi izstrādāts Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums, kura mērķis ir nodrošināt demokrātiju un arī to, ka finanses tikai līdz zināmai robežai var ietekmēt vēlēšanu rezultātu, proti, katra partija var iztērēt tikai noteiktu summu.

Tajā pašā laikā attiecībā uz pašvaldībām ir zināmi robi. Un tie robi ir konkrēti tādi, ka lielās partijas, kandidējot atsevišķās pašvaldībās, var iztērēt šajā pašvaldībā krietni vairāk līdzekļu nekā reģionālās mazākās partijas, kuras vispār nesaņem valsts finansējumu. Tāpēc ka lielākās partijas, ja tās kandidē vairākās pašvaldībās, visu šo naudu, kas ir atļauta katrā atsevišķā pašvaldībā, var saskaitīt kopā un finansēt visas savas reklāmas vienā konkrētā pašvaldībā.

Šāda problēma, piemēram, bija Jūrmalas domes vēlēšanās 2025. gadā, kad faktiski viena partija – Latvijas Zaļā partija – Jūrmalā... Jūrmalas reklāmās iztērēja piecreiz vairāk līdzekļu, nekā vietējām partijām bija atļauts. Tātad vietējām partijām bija atļauti 24 tūkstoši eiro, bet faktiski atbilstoši KNAB iesniegtajai informācijai un arī raidījuma "Nekā personīga" ziņotajam tēriņi bija 123 tūkstoši eiro. Un tas veido ļoti netaisnīgu attieksmi pret citām partijām, it īpaši mazajām reģionālajām partijām, kas nevar pietiekami labi pārstāvēt sevi, pietiekami labi reklamēties, jo faktiski visas reklāmas vietas jau ir izpirktas un aizņemtas, un līdz ar to veidojas ārkārtīgi negodīga konkurence.

Tāpēc mēs uzskatām – ir nepieciešami grozījumi, ka šie vēlēšanu limiti attiecas... ka partijas, lielās partijas, nedrīkst summēt katras atsevišķās pašvaldības summas kopā, bet tomēr ir jāpiemēro izdevumi katrai atsevišķai pašvaldībai tik tālu, ciktāl mēs to varam saskaitīt. Protams, ir izdevumi, kurus mēs nevaram attiecināt uz konkrētu pašvaldību, – reklāmas radio vai vispārīgas reklāmas, bet tomēr ir atsevišķi izdevumi, par kuriem mēs skaidri un gaiši varam pateikt, ka tie attiecas uz konkrēto pašvaldību.

Līdz ar to mūsu ierosinājums ir tāds, ka attiecībā uz šiem konkrētajiem izdevumiem arī attiecīgā iestāde, KNAB, pārbauda un skatās, lai netiek pārsniegtas šīs summas. Mēs uzskatām, ka ar šiem grozījumiem mēs tiešām varam panākt taisnīgākas vēlēšanas un tādā veidā atbalstīt mazākās reģionālās partijas, neuzstādot tām neiespējamas... teiksim, konkurences iespējas.

Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, lai mēs varētu nostiprināt godīgas vēlēšanas, vienlīdzīgas vēlēšanas visās pašvaldībās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Turpinām darba kārtību ar sadaļu "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Darba kārtībā – deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Ilzes Stobovas, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Kristapa Krištopana, Edmunda Zivtiņa un Maijas Armaņevas lēmuma projekts – patstāvīgais priekšlikums "Par Saeimas viedokli saistībā ar 2026. gada 31. augustā Satversmes tiesā rosināto lietu Nr. 2026-15-0103".

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Ir iebildumi. Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Tātad runāt "pret" pieteikusies deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Lai gan vēlēšanās Ungārijā Orbāns zaudēja, jūs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, turpināt nest orbānisma idejas Latvijā. Iepriekš jau esat mēģinājuši vājināt un politiski ietekmēt Latvijas nevalstisko sektoru un mediju brīvību, tagad gribat ķerties klāt arī tiesu varai. Un tas īpaši neizbrīna. Īpaši – izlasot Aināra Šlesera pausto "Rīdzenes" sarunās, kur viņa izpratne par demokrātiju un tiesisku valsti kļūst visai skaidra.

Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, un jebkāda tieša vai netieša iejaukšanās tās darbībā, kas saistīta ar tiesas spriešanu, demokrātiskā un tiesiskā valstī nav pieļaujama. Tikpat ačgārni būtu, ja Saeima pieņemtu lēmuma projektu par Aināra Šlesera atzīšanu par vainīgu vai nevainīgu kādā tiesvedībā.

Ir jābūt arī īpaši spilgtai iztēlei, lai šo jautājumu saistītu ar Valsts prezidenta Saeimai atgriezto Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kuru jūs neveiksmīgi mēģinājāt denonsēt... Jums par nožēlu, sabiedrības vairākums nodemonstrēja, ka ir demokrātiski eiropeisku un tiesiskuma vērtību pusē, nevis austrumu stila autokrātijas piekritēji.

Kolēģi, atstāsim tiesas spriešanu tiesai. Citādi šis ir ļoti bīstams ceļš.

Aicinu noraidīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Runāt "par" pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par to, vai bērna dzimšanas apliecībā ierakstīt divas mātes. Tātad bioloģiskajai mātei blakus ierakstīt mātes partneri – sievieti. Nu tad, Jurēvica kungs, man jautājums jums: vai tā nav Satversmes diskreditēšana? Kas tas tāds ir?

Tāpēc jau mums arī ir jānosaka, ka ir divi dzimumi, lai nebūtu šādas lietas, ka mēs varam iedomāties Satversmē ierakstīt divas mātes, divus tētus vai vēl nezin ko. Mums, Saeimai, ir uzdots jautājums, un mēs esam aicināti atbildēt. Mana atbilde ir skaidra – nē. Bērnam ir māte un tēvs. Un punkts. Nevis divas mātes, nevis divi tēvi, nevis vecāks Nr. 1 un vecāks Nr. 2. Māte un tēvs. Un tā ir bioloģiskā, ģenētiskā un juridiskā realitāte, kuru neviens politiskas modes vilnis nevar atcelt. Bērnam ir tēvs – vīrietis – un māte – sieviete. (Starpsaucieni.) Tas nav politisks uzskats. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

R. Petraviča. Tā ir dabas un zinātnes faktu valoda.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, mazliet klusāk!

R. Petraviča. Jebkura mākslīga konstrukcija ar divām vai vairāk mātēm, ar vairākiem tēviem ir mēģinājums aizstāt patiesību ar ideoloģisku fikciju. Valsts reģistri nav vieta, kur rakstīt pieaugušo fantāzijas vai modes ideoloģijas.

Tad mēģināsim iedomāties, kur šī loģika aizved. Ja šodien reģistrā blakus mātei ieraksta otru – mātes partneri –, kas notiks rīt, kad šī partnere mainīsies? Vai dzimšanas apliecību tad papildinās ar trešo, ceturto, piekto māti? Cik vietas tur atvēlēsim? Bezlimita? Kad nākamā partnere ienāks, vai iepriekšējo svītrosim kā kļūdainu ierakstu? Vai atstāsim visus, lai bērns uzaug ar pieciem uzvārdiem un pieciem vecākiem? Un tad uzturlīdzekļi. No kā tos piedzīs? No bioloģiskā tēva, kurš, iespējams, nemaz nav reģistrēts? No bijušās partneres, kura sen aizgājusi (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ļaujam runātājai pabeigt runu!

R. Petraviča. ... vai no tās, kura šobrīd jūtas kā vecāks?

Juridiskā fikcija rada juridisku haosu. Satversmes 110. pants nosaka: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni [..]." Šis jēdziens nav tukšs. Tas ir vēsturiski un saturiski saistīts ar vīrieša un sievietes savienību, ar bērnu tiesībām zināt savus bioloģiskos vecākus.

Latvijas konstitucionālā identitāte, kā to skaidri norāda Satversmes ievads, balstās arī uz kristīgām un vispārcilvēciskām vērtībām. Ģimene nav sociāls eksperiments, tas ir sabiedrības pamats.

Starptautiskās institūcijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesa joprojām atstāj valstīm plašu rīcības brīvību laulības un ģimenes jautājumos. Mums nav pienākuma pieņemt svešas konstrukcijas, mums ir pienākums saglabāt savu. Un Satversmes tiesai nav tiesību ar interpretācijas palīdzību aizstāt konstitucionālā likumdevēja – Saeimas – un tautas politisko izvēli.

Tieši lai šādas interpretācijas nebūtu, mums arī Satversmē skaidri jāpasaka: ir divi dzimumi. Divi. Partnerības regulējums, ko mēs esam pieņēmuši, nekādā mērā nav un nedrīkst tikt pielīdzināts laulībai. Un dzimšanas reģistram ir jāatspoguļo objektīvā bioloģiskā un tiesiskā patiesība, nevis subjektīvas ideoloģiskas fantāzijas.

Godājamie kolēģi! Ja mēs šodien piekāpsimies un ļausim sarakstā ierakstīt divas mātes, rīt mēs jau būsim spiesti diskutēt par to, cik māšu vēl tur var ielikt un no kā piedzīs uzturlīdzekļus. Tas nav progress. Tas ir haoss, kas tiek pārdots kā solidaritāte.

Bērnam ir māte un tēvs. Tas ir viss, kas par šo jautājumu ir jāpasaka.

Paldies. (Aplausi. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par Saeimas viedokli saistībā ar 2026. gada 31. augustā Satversmes tiesā rosināto lietu Nr. 2026-15-0103" iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 25, atturas – 1. (Aplausi. Starpsaucieni.) Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Vārds deputātei Lindai Matisonei – par balsošanas motīviem.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Vai Latvijā bērna dzimšanas apliecībā var ierakstīt divas mātes un divus tēvus? Atbilde ir – nē. Latvijas normatīvais regulējums to nepieļauj.

Satversmes tiesa pēc ierosinātās lietas ir lūgusi Saeimai sniegt viedokli par šo jautājumu līdz 2. novembrim, un Juridiskais birojs gatavo juridiski korektu atzinumu. Taču skaidrs ir viens – Latvijas likumi un normatīvie akti nepieļauj bērnam divas mātes vai divus tēvus, jo Latvijā viendzimuma partneriem nav atļauta bērnu adopcija, līdz ar to bērnam nevar būt viendzimuma vecāki. Turklāt Civillikuma 146. pants skaidri noteic, ka par bērna māti atzīstama tā sieviete, kas bērnu ir dzemdējusi.

Mana un APVIENOTĀ SARAKSTA pozīcija šajā jautājumā ir skaidra un nepārprotama – bērnam var būt tikai viena māte un tikai viens tēvs. Mēs atbalstām Satversmē nostiprināto laulību starp vīrieti un sievieti. Un tā tam būs būt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi ar sadaļu "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Annijas Mazapšas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Svilāns.

A. Svilāns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija 2026. gada 23. septembra sēdē skatīja un vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu "Par Annijas Mazapšas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"... ar 2026. gada 28. septembri.

Kopš 2004. gada Annija Mazapša ir strādājusi Valsts cilvēktiesību birojā un Tiesībsarga birojā, par padomnieci Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā un par tiesas priekšsēdētāja pētnieciski analītisko palīgu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Ar plašu un detalizētu pieredzes aprakstu ir iespēja iepazīties sēdes darba kārtībai pievienotajos dokumentos.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu "Par Annijas Mazapšas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Annijas Mazapšas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

A. Svilāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis...

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā". Komisija lūdz izskatīt likumprojektu kā 1. jautājumu Saeimas 24. septembra kārtējās sēdes darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā – sadaļa "Pieprasījumu komisijas atzinums".

Deputātu Andra Šuvajeva, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas, Edmunda Cepurīša, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Andra Sprūda, Skaidrītes Ābramas pieprasījums Ministru prezidentam Andrim Kulbergam "Par valsts civilās aizsardzības un kritisko pakalpojumu gatavību pēc 2026. gada augusta vētras".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija izskatīja deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam saistībā ar valsts civilās aizsardzības un kritisko pakalpojumu gatavību pēc 2026. gada augusta vētras.

Pieprasījumā deputāti uzdeva jautājumus par trim galvenajiem aspektiem: krīzes vadības un koordinācijas organizāciju vētras laikā; valsts un pašvaldību gatavību situācijā, kad vienlaikus tiek traucēti vairāki kritiskie pakalpojumi; līdz šim neizpildītajiem uzdevumiem krīžu vadības jomā. Ministru prezidenta vārdā Pieprasījumu komisijā uz jautājumiem atbildēja parlamentārais sekretārs, bet rakstiskajā atbildē premjerministra kungs skaidro, ka vētras laikā institūcijas darbojās savās normatīvajās kompetencēs. Krīzes vadības centrs nodrošināja monitoringu un resursu koordinēšanu, bet Ministru kabineta krīzes vadības sēde sasaukta 24. augustā.

Atbildē ir norādīti vairāki turpmāk veicamie pasākumi: kritisko pakalpojumu minimālā nodrošinājuma principa izstrāde; 72 stundu noturības prasības; vienotas situācijas ainas veidošana; skaidrāka komandķēde; noturības centru izveide; plaša mēroga mācības.

Pieprasījumu komisija šo jautājumu izskatīja un balsojot (par – 2, pret – 7) pieprasījumu noraidīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Kolēģi! Man liekas, ir pilnīgi normāli, ka pēc vētras, kura notika šā gada 22. un 23. augustā, bija jāizvērtē pieņemtie lēmumi un koordinācija, lai mēs nevis kritizētu viens otru, bet izvērtētu... un kļūtu stiprāki. Lai izvērtētu mūsu atbildību un būtu gatavāki nākamajiem izaicinājumiem. Par atbildību vai par bezatbildību.

Arī šodien šī sēde ir vēsturiska – redzam, ka APVIENOTAIS SARAKSTS spēlējas ar Satversmi, uzskatot to par rotaļlietu... gatavi ar Šleseru roku rokā tuvināties Kremlim. Tāpēc ir nopietni jāskatās uz katru konkrēto gadījumu.

Mēs pēc augusta vētras pievērsām uzmanību kritisko pakalpojumu gatavībai – kāda tā bija. Tika minētas atbildes, bet tās neviesa skaidrību jautājumos, kas uzdoti mūsu pieprasījumā.

Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots nāca un minēja vairākus argumentus, kāpēc kaut kas notika vai nenotika. Patiesībā – vainīgas visas iepriekšējās valdības, kuras neko nav darījušas. Šī valdība ir tikko atnākusi un šokēta, ieraudzījusi esošo situāciju.

Interesanti, kāda rīcība... Līdz šim vienmēr teica: birokrātiju – mazāk, skaidrākus lēmumus – ātrāk. Pieprasījumu komisijā bija risinājums – nekavējoties ir jāgatavo daudzi jo daudzi normatīvie akti. Galvenā šīs vētras krīzes problēma – normatīvo aktu trūkums. Visām ministrijām, daudzām institūcijām tagad ir ražīgi jāstrādā, lai gatavotu nākamos normatīvos aktus. Droši vien būsim gatavāki nākamajām krīzēm.

Vēl mēs uzdevām jautājumu – kāpēc šajā 22. un 23. augusta vētrā netika sasaukta krīzes sanāksme? Atbilde bija interesanta: nav jāsasauc dažādas sapulces un sanāksmes, galvenais – katram cilvēkam ir jāstrādā. Bija pārsteigums, ka parlamentārais sekretārs Krists Avots minēja, ka tā bija apzināta rīcība – neko nesasaukt, jo atbildīgās personas esot telefona zvana attālumā un varot visus lēmumus pieņemt. Bet kādi bija rezultāti? Daudzi cilvēki pat vairāk nekā nedēļu bija bez sakariem, bez atbalsta, bez elektrības. Šādu vētru un šādas sekas mēs ilgi nebijām pieredzējuši.

Mēs kategoriski nepieņemam šīs atbildes, kategoriski nepieņemam šādu attieksmi un gatavību... drīzāk, negatavību un bezatbildību. Es aicinu APVIENOTO SARAKSTU tomēr rūpīgāk izvērtēt savus lēmumus... jūs to esat ar savu balsojumu pirms neilga brīža apliecinājuši... vai esat gatavi būt valstiska partija... tikko jūs apliecinājāt, ka esat gatavi balsot par konvencijas pret vardarbību denonsēšanu... ko daudzi vēlētāji nemaz nezina.

Tāpēc neguvām... atbalstu... un atbildes uz mūsu pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, mēs esam vienojušies. Man tiešām ļoti žēl. Visiem ir jāiet prom...

Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.)

Mums vēl ir Enerģētikas likums. (Starpsauciens: "Tas gan ir jāizskata!")

Tad mums ir jāizskata šis jautājums. Mēs nevaram (Starpsauciens: "Nē, nē, beidzam!" Starpsaucieni.)...

Mēs varētu izskatīt Pieprasījumu komisijas atzinumu un likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā" un sēdi slēgt. Der? (Starpsauciens: "Jā!")

Mums vēl ir debatētājs.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām gribu izteikt atzinīgus vārdus visiem iesaistītajiem dienestiem, kas likvidēja šīs lielākās vētras kopš 1968., 1969. gada sekas. Tiešām no šīs tribīnes visiem iesaistītajiem spēkiem – policistiem, robežsargiem, glābējiem, armijai, zemessargiem – liels paldies. Un jāteic, ka mūsu tauta kopumā bija gatava. Pēc tam piedalījās... un joprojām piedalās... dažviet leišmalē piedalās cilvēku pašu organizētas grupas, kas attīra ceļus un zāģē kokus, lai cilvēki varētu tikt līdz saviem lauku īpašumiem.

Gribu pateikt divas lietas. Piekrītu iepriekš minētajam par to, ka mums ir jāpadomā par lietām, kuras nebija pietiekami sakārtotas. Pateikšu no savas pieredzes... kā man bija. Vakarā pazuda elektrība... no rīta agri domāju, ka jāsaprot, ap ko valstī grozās lietas... sakaru ar ārpasauli nebija nekādu. Ieslēdzu "Latvijas Radio 1", kurā vajadzēja būt kaut kādai informācijai... tādai informācijai, kāda nolemta normatīvajos aktos. Absolūti nekādas informācijas. Skan "Gulbju ezers"... ļoti aizdomīgi.

Tātad pirmā lieta – visi šie jautājumi... es saprotu, ka... tas tāds neliels pārmetums... vienkārši tas ir nākamajai mūsu rīcībai – kas mums ir jādara, lai ne tikai cilvēki būtu gatavi, bet arī visas valsts iestādes būtu gatavas šādai krīzei.

Vēl... nelielai iesildīšanai... es iesniedzu likumprojektu, kas ir saskaņots ar nozari. Tas parādīsies... visticamāk, pirmdien jūs varēsiet ar to iepazīties... būs iekļauts parastajā dienaskārtībā.

Par ko ir stāsts? Stāsts ir par vējā lauztajiem kokiem, un stāsts ir ļoti būtisks.

Mans piedāvājums būs... lai jūs to apsvērtu... es jau kā nelielu iestrādi uz nākamo ceturtdienu... par to, lai saimniekam ļautu kokus, kas tiek salauzti vējgāzēs, iztīrīt un izvest no meža, nepiemērojot visus nodokļus, kas ir Pvn likme un tā tālāk. Šobrīd Valsts ieņēmumu dienestu it kā neinteresē līdz 54 tūkstošiem... saimnieciskā darbība, ja šādi gadījumi notiek vienā nogabalā. Bet mums diemžēl... nevis diemžēl, bet – par laimi... cilvēkiem ir vairāki meža nogabali. Un sanāk tā: tiklīdz vējgāze ir divos nogabalos, ir jāreģistrē... Tas ir administratīvais slogs, tā ir nodokļu maksāšana... viss pārējais. Tas viss ir drausmīgi samudžināts un sarežģīts administratīvajā procesā... tā teikt, birokrātiskajā procesā.

Tāpēc šis piedāvājums... protams, pieļauju, varbūt kaut ko var uzlabot un droši vien vajag uzlabot... vienkārši jau šobrīd par to runāju, lai mēs nākamreiz varētu nodot komisijām. Tas atvieglotu darbu visai nozarei, tas atvieglotu darbu mūsu meža īpašniekiem.

Likums ir tāds, ka ieslēdzas... tikai gadījumā, kad Ministru kabinets noteic ārkārtas situāciju... drīkst saimnieks rīkoties ar savu mežu attiecīgi... kā nu viņš to lems.

Domāju, ka mūsu valsts guva lielu mācību ar to, kas notika šajās vējgāzēs... ne tikai cilvēki... nepastarpināti... bet arī valsts iestādes. Cerams, nākamreiz tas nenotiks, bet, ja notiks, mēs būsim tam gatavi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam "Par valsts civilās aizsardzības un kritisko pakalpojumu gatavību pēc 2026. gada augusta vētras"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 46, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījums Enerģētikas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (JV).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā" otrajam lasījumam.

Iesniegti trīs priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir 6.¹ panta pirmās daļas papildinājums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Līdzīga rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 3. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Nav šaubu, ka ātrāk ir jāsalabo bojājumi, lai cilvēki ātrāk saņemtu elektrību vai siltumu, vai gāzi. Nav šaubu, ka cilvēkiem jāmaksā par pārslodzi, par nakts stundām, ka cilvēki jānodrošina ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, lai viņi nebojātu savu veselību, būtu pasargāti no traumām, saglabātu dzīvību. Tas ir ļoti svarīgi. Un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem ir jābūt piemērotiem, laikam atbilstošiem, jauniem, moderniem. Bet, zināt, jauni un atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi nemaksā maz. Saprotu, ka ne visi ir bijuši darba devēji, ne visiem ir tā prakse, ne visi zina, cik maksā paši jaunākie, modernākie individuālie aizsardzības līdzekļi.

Piekrītu... nav šaubu... ka cilvēkiem jāsamaksā par grūto, sarežģīto darbu un labi jāsamaksā. Bet, ja tās ir niecīgas izmaksas, kā saka Klimata un enerģētikas ministrija, kuru vada Nacionālā apvienība, lai tad pati KEM šīs izmaksas cilvēkiem sedz, neieliek tarifā, bet – sedz ministrija. Ministrija pa četriem gadiem – no 2023. līdz 2026. gadam – saņēma 337 miljonus eiro. Ja ir niecīgas izmaksas, domāju, tās ministrija var segt. Pareizi, "Nacionālā apvienība"? Neredzu nekādu... lai jūs nesamaksātu... tās niecīgās izmaksas... bet nav pieļaujams, ka cilvēki segtu šīs izmaksas. Pacelt tarifu tikai tāpēc, ka nevarat dot cilvēkiem citu alternatīvu... pat Kem... pat "Latvenergo", kuriem peļņa ir milzīga – līdz 200 miljoniem eiro gadā. Domāju, tās niecīgās, kā jūs saucat... bet mūsu sabiedrībai viens eiro pie rēķina jau ir daudz.

Gribu jūs pabrīdināt: balsojot pret manu priekšlikumu, jūs balsosiet par tarifu celšanu, par to, lai cilvēki saņemtu dārgāku elektrību, lai pensionāri maksātu vairāk. Kā jūs paskaidrosiet tagad, priekšvēlēšanu laikā, ka paaugstināt elektroenerģijas tarifus? Tad, cienījamie kolēģi, gatavojiet runas debatēm, lai paskaidrotu, kāpēc tarifi celsies. Ar vienu roku... kā jūs, jaunā vienotība, sakāt... jūs uztrauc cilvēku dzīvība, dzīves dārdzība, nabadzības līmenis, bet ar otru... paceļat tarifus. Nav smuki, nav labi, draugi!

Tāpēc vēlreiz atkārtoju: balsojot pret manu priekšlikumu, jūs balsosiet par tarifu celšanu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Eināram Cilinskim.

E. Cilinskis (Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Vispirms gribu izteikt lielu paldies komisijai un Juridiskajam birojam par efektīvu un steidzamu darbu, sagatavojot šo likumprojektu izskatīšanai. Un ceru, ka mēs šodien par to nobalsosim.

Konkrētajā priekšlikumā... kaut izdevumi nav būtiski un lieli un nekādus tarifus necels, šiem izdevumiem ir jābūt likumīgam pamatam, lai sistēmas operatori varētu tos īstenot. Ja deputāti nākotnē vēlētos iekļaut tos budžetā citā pozīcijā, tas noteikti ir apskatāms jautājums. Bet šobrīd citādi nav iespējams. Tarifi no tā necelsies. Ja celsies, tad par 0,0... nezinu, cik. Tas nebūs jūtams. Bet, ja mēs par šo nenobalsosim, ko, iespējams, daži deputāti vēlas, tad drošība gan samazināsies.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 47, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.

Brigmaņa kungs, jūs – par procedūru? (Starpsauciens: "Nav!") Nav.

A. Ašeradens. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Enerģētikas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam "Par Latvijas Bankas aktīvu pārvaldīšanu". Jautājums tiek nodots Latvijas Bankas prezidentam atbildes sniegšanai.

Deputāti Andris Šuvajevs, Andris Sprūds, Liene Gātere, Atis Švinka un Kaspars Briškens iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam, ārlietu ministrei Baibai Bražei un iekšlietu ministram Jānim Dombravam "Par Rīgas domes deputātes Jūlijas Stepaņenko saņemtajiem ienākumiem, kas saistīti ar Krievijas militārās industrijas peļņu, finanšu līdzekļu izcelsmes padziļinātu pārbaudi un nacionālo sankciju noteikšanu". Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam, ārlietu ministrei un iekšlietu ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedrei Lindai Matisonei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

L. Matisone (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Godātie kolēģi! Reģistrējušies 73 deputāti. Nav reģistrējušies deputāti: Inga Bērziņa, Andris Bērziņš, Kaspars Briškens, Artūrs Butāns, Edmunds Cepurītis, Gundars Daudze, Jānis Dinevičs, Ligita Gintere, Jānis Grasbergs, Līga Kļaviņa, Armands Krauze, Inese Lībiņa-Egnere, Kaspars Melnis, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa, Edgars Putra, Harijs Rokpelnis, Uģis Rotbergs, Amils Saļimovs, Evika Siliņa, Zane Skujiņa-Rubene, Andris Sprūds, Ilze Stobova, Edvīns Šnore, Juris Viļums, Aiva Vīksna un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, izsludinu pārtraukumu līdz turpmākam Prezidija lēmumam.

Paldies visiem par darbu.

(Pārtraukums.)