Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 17. septembra kārtējās sēdes turpinājums 2026. gada 24. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam sēdi. Turpinām izskatīt 17. septembra sēdē neizskatītos darba kārtības jautājumus.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Klīnisko universitātes slimnīcu likums". Komisija lūdz iekļaut likumprojektu pirms darba kārtības 23. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, aicinu – mazliet klusāk! Kolēģi! (Noklaudzina ar āmuru. Starpsaucieni.) Turpinām!

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā". Komisija lūdz iekļaut likumprojektu pirms darba kārtības 23. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā". Komisija lūdz iekļaut likumprojektu pirms darba kārtības 23. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1553/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā". Komisija lūdz iekļaut likumprojektu pirms sadaļas "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Valsts kontroles likumā". Komisija lūdz iekļaut likumprojektu pirms darba kārtības 17. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Satversmes tiesas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā". Komisija lūdz iekļaut likumprojektu pirms sadaļas "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Linda Matisone, Jānis Eglīts, Harijs Rokpelnis un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1553/Lp14) nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1553/Lp14) nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts kontroles likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Satversmes tiesas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jura Viļuma, Lindas Matisones, Jāņa Eglīta, Harija Rokpeļņa un Edmunda Jurēvica iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Un ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1553/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut pirms darba kārtības 18. jautājuma. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Valsts kontroles likumā". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut pirms darba kārtības 17. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Satversmes tiesas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut kā 1. punktu sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar diemžēl visiem redzamu degvielas cenas kāpumu. Likumprojekta galvenā doma šoreiz ir samazināt akcīzes nodokli gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam vidēji par astoņiem centiem par litru.

Lai likums stātos pēc iespējas ātrāk spēkā un cilvēki to sajustu degvielas uzpildes stacijās, lūgums šim likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E. Jurēvics. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Bet Harijs pastāstīs vēl kaut ko ļoti svarīgu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šis ir mazs, bet labs solis. Pavasarī, kad sākās problēmas ar degvielas piegādēm visā Eiropā, valdība skaidri izstrādāja rīcības plānu, kā rīkoties pie attiecīga cenu līmeņa sasniegšanas, jo degviela ne tikai palīdz vienam otram aizbraukt uz veikalu vai darbu, degviela ir būtisks tautsaimniecības elements, pamatresurss, kas atstāj ietekmi uz pilnīgi visu, sākot ar sabiedriskajiem pārvadājumiem... kur vēl nule kā piedzīvojām streikus... un beidzot ar pārtikas cenām veikalā.

Pēc iepriekšējās analīzes, sniedzot esošo degvielas cenu līmeni, ir jāveic nopietni pasākumi, lai, kā minimums, apturētu degvielas cenas kāpumu. Es ļoti atbalstu premjera iniciatīvu, ka jāpanāk 20 centu samazinājums degvielai.

Šodien šo likumprojektu virzām steidzamības kārtībā, lai jau no 1. oktobra šis efekts stātos spēkā. Jāsaka gan, ka šis mazais solis, par kuru šobrīd runājam, patiesībā ir tikai pussolis. Kā jau Jurēvica kungs minēja, šobrīd piedāvātais akcīzes nodokļa samazinājums... ja pilnīgi viss nodokļu samazinājums atspoguļosies cenā (un vēsturiskā pieredze rāda, ka diemžēl tā nenotiek), tad runa ir par 8 centiem.

Nav jau īsti daudz variantu, ko vēl var darīt. Ir degvielas rezerves, ko valsts iepērk un kas arī ir daļa no cenas... bet tas ir drošības jautājums. Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā lēma šo jautājumu vēl apspriest. Es domāju, ka būtiski būtu saņemt arī Nacionālās drošības komisijas atzinumu par to, vai šī ir tāda situācija un tāds laiks, lai pieķertos stratēģiskajām valsts rezervēm un to iepirkšanai.

Otrais vai, pareizāk sakot, trešais elements ir biopiejaukums. Vēl šodien zinātnieki strīdas, vai piejaukuma atcelšana atstās vai neatstās ietekmi uz cenu. Degvielas tirgotāji, rēķinoties ar to, ka šim piejaukumam ir jābūt, līgumus ir noslēguši un saistības ir uzņēmušies. Taču tas, kas ir svarīgi vidējā termiņā un, iespējams, var atstāt pozitīvu ietekmi, – vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā arī lēmām, ka lauksaimniekiem un militārajai tehnikai virzāmies uz atteikšanos no šī piejaukuma.

Un paliek ceturtais elements, līdz kura izskatīšanai diemžēl vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija netika. Acīmredzot bija darāmas svarīgākas lietas. Ceturtais elements ir pievienotās vērtības nodokļa samazinājums. Jā, cilvēki teiks, ka šis ir riskants gājiens; jā, tas ir pretrunā ar vairākām Eiropas direktīvām un regulām. Bet, lai šo mītu kliedētu, atgādināšu, ka pirmām kārtām Eiropas Komisija šī gada pavasarī nāca klajā ar ziņojumu par to, kā valstīm būtu jārīkojas enerģētiskās krīzes apstākļos, tai skaitā pieļaujot ārpus kārtas manevrus attiecībā uz nodokļu regulējumu ar nosacījumu, ka šie lēmumi ir terminēti. Tātad lēmumi, kas konkrētā brīdī izbeidzas. Tas, par ko mēs šobrīd runājam... īkšķus turot, ka tuvākajā laikā situācija Tuvajos Austrumos atrisināsies... ir trīs mēnešu periods. Mēs nerunājam par kaut kādām atlaidēm mūžīgi mūžos. Šie visi lēmumi ir terminēti. Ja mēs jautājumu par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu neapstiprinām, tad to cēlo mērķi – būtiski samazināt degvielas cenas – mēs nesasniegsim.

Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, protams, atbalstām arī soli attiecībā uz akcīzes nodokli. Arī šajā likumprojektā mums vēl būs papildu priekšlikumi, un par tiem komisijā diskutēsim.

Nav laika vilcināties. Kolēģi, atbalstām šo likumprojektu un virzāmies izlēmīgi uz priekšu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi, labrīt! Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ gan atbalstīs šos grozījumus, gan gribētu atbalstīt arī visus citus iespējamos grozījumus, kas šobrīd nav uz galda. Bet šie astoņi centi, kas varētu būt degvielas cenas samazinājums uz šo brīdi, nerisinās problēmas aktualitāti un iespējamo dzīves dārdzības pieaugumu, tajā skaitā inflāciju. Līdz ar to mēs uzskatām, kā jau arī iepriekš esam minējuši, ka šie papildu rīki, kurus mēs būtu gatavi atbalstīt, ir degvielas cenas samazinājums vēl aptuveni par pieciem sešiem centiem, kas ir pievienotā maksa par degvielas rezervju krājumiem. Tas ir viens.

Otrs. Mēs atbalstītu arī PVN samazinājumu. Un tas, ka šobrīd mums saka, ka tas nav iespējams, ka Eiropa ir pret... es atvainojos, Eiropa esam arī mēs. Un man ir viens jautājums: ja mums Eiropā ir vesela ierēdņu armija, ko viņi dara? Vai mūsu balss Eiropā vispār neko nenozīmē? Ir jābūt – ir jābūt! – risinājumam, un mums arī jāpaceļ sava balss šajā tik būtiskajā jautājumā par degvielas sadārdzinājumu. Tas jau nav tikai pie mums Latvijā. Liks atcelt kā Polijā, labi, atcelsim pēc trīs četriem mēnešiem. Bet šis arī noteikti būtu risinājums. Un, lai gan iepriekš mēs neesam atbalstījuši likumprojektu par virspeļņas nodokli, šobrīd mēs izskatītu arī šādu versiju, lai būtu pārliecināti, ka arī uzņēmēji šajā problemātiskā situācijā rīkojas godprātīgi.

Tā ka paldies valdībai par šo, bet mēs gaidām arī citus, nākamos soļus.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi, frakcijas vārdā. Protams, JAUNĀ VIENOTĪBA atbalstīs šos grozījumus. Jāsaka godīgi, ka mēs visi apzināmies, ka astoņi centi pēc būtības, principā šo problēmu nespēs risināt, bet tas nedaudz atvieglos gan mūsu uzņēmējiem, gan pārējiem cilvēkiem šo cenu kāpumu. Šis likumprojekts ir jāpieņem steidzamības kārtībā, lai tas stātos spēkā pēc iespējas ātrāk.

Ja mēs skatāmies datus. Jā, Rokpeļņa kungam ir taisnība. Šie grozījumi maksimālo cenu samazinās par 8 centiem par litru. Tie noteikti nav 20 centi, ko Ministru prezidents solīja. Tas ir jāatzīst. Tas ir fakts. Šobrīd tāda piedāvājuma nav arī bijis no Ministru prezidenta. Bet, kolēģi, ko vēl ir būtiski uzsvērt, – iepriekš mēs esam mazinājuši akcīzi tikai dīzeļdegvielai. Mēs esam ļoti gandarīti, ka arī kolēģi ir atbalstījuši Jaunās VIENOTĪBAS priekšlikumu, ka akcīze ir jāmazina arī benzīnam, jo arī benzīnu cilvēki lieto savās mašīnās.

Ja mēs skatāmies uz šo jautājumu plašāk, mums visiem ir diezgan skaidri jāapzinās, ka tuvākie mēneši, šī ziemas sezona nebūs vienkārša, tādēļ ir ļoti labi, ka parlaments, Sociālo un darba lietu komisija, steidzamības kārtībā virzīs arī grozījumus par mājokļa pabalsta paplašināšanu. Tas ir ļoti svarīgi īpaši vientuļajiem senioriem, maznodrošinātajiem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Man būtu aicinājums vēl vairāk strādāt saistībā ar elektrības atbalstu. Šobrīd ir aizsargātā lietotāja atbalsts, tie ir 20 eiro mēnesī. Es aicinu tomēr arī šo atbalstu kāpināt vismaz līdz 30 eiro mēnesī. Īpaši cilvēkiem ar invaliditāti, maznodrošinātajiem cilvēkiem, lai atvieglotu šos rēķinus. Skaidrs, ka nebūs iespējams palīdzēt visiem, bet mums ir jāgatavojas šai apkures sezonai, lai dažādos veidos palīdzētu mūsu iedzīvotājiem ar mājokļa pabalstu, samazinot nodokļus degvielai un arī paredzot papildu atvieglojumus tām grupām, kam visvairāk atbalsts ir nepieciešams.

Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā – mēs šo likumprojektu atbalstīsim, bet noteikti vēl ir darbs, kas ir darāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija pirmā, kas reaģēja uz šo cenu kāpumu, mēs pat sagatavojām un nosūtījām vēstuli Valsts prezidentam par to, lai būtu aktīva rīcība. Protams, mēs atbalstīsim šos nodokļu samazinājumus, kas skar degvielas cenas. Un šie 8 centi – lai tie ir, jā, bet, manā skatījumā, daudz būtiskāk ir izskatīt citus variantus. Es nezinu, vai tie 8 centi kaut ko reāli dos, vai tas reāli ietekmēs cilvēku maciņus un vai mēs uz tiem tablo saskatīsim cenu kritumu, jo arī šobrīd visādas akcijas notiek, kur tiek samazinātas cenas par 10 centiem.

Vajadzēja skatīties nevis šauri uz vienu šo problēmu, bet paskatīties nedaudz plašāk. Proti, kādā veidā? Tātad visu Eiropas regulu un direktīvu dēļ mēs nevaram samazināt, jo ir tie divi pazeminātie procentpunkti, ko mēs jau piemērojām, un ar degvielu mēs esam palikuši ārpus svītras, bet mums ir daudzi citi instrumenti, ko vajadzētu Finanšu ministrijai... nest klāt un dot.

Es nedaudz ieskicēšu, nodošu pa visu laukumu, kā saka, lai jūs saprastu manu domu, kā vajadzētu rīkoties tādā situācijā. Tātad Ministru kabinetam, nekavējoties noreaģējot, bija jāizvērtē arī tādi gadījumi, kā šo var kompensēt. Proti, ja mēs neaiztiekam nekādus nodokļus, kas skar degvielu, valstij attiecībā uz šo cenas pieaugumu rodas...

PVN iekasēšana palielinās. Un tad ir jādomā, kā mēs varētu cilvēkiem to kompensēt. Ir daudzi un dažādi mehānismi, kā to izdarīt. Pieņemsim, atcelt, es nezinu, nekustamā īpašuma nodokli vai ceļu nodokli uz vienu gadu, vai, es nezinu, pilnīgi jebko. Tātad paskatīties caur citu prizmu uz šo jautājumu. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti, Zivtiņa kungs! Kolēģi! Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Zivtiņš. Jo, manā skatījumā, ir tā, ka mēs tagad ieciklējamies uz to degvielu. Degvielai mēs varam samazināt par astoņiem centiem. Tas īsti nedod vēlamo rezultātu, bet mums jau ir citi mehānismi un citi instrumenti, caur kuriem mēs varētu paskatīties, lai dotu atbalstu gan lauksaimniekiem, gan visai iedzīvotāju kopienai. Tā ka, man liekas, vajag skatīties uz šiem jautājumiem daudz dziļāk un plašāk.

Bet kopumā atbalstām!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Protams, es esmu pārliecināts, mēs visi esam pārliecināti, ka visi nobalsosim "par" šo likumprojektu.

Nedēļas sākumā Ministru prezidents paziņoja (kā APVIENOTĀ SARAKSTA sauklī): "Mums ir risinājums!" Un tas risinājums ir 20 centi. Tas ir absolūti apsveicami. Bet droši vien risinājums nav tikai sauklis, ir plāns. ZZS bez saukļiem ir arī risinājums. (Zālē troksnis.) Un tie likumi...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, izskatās, ka nevienu neinteresē (Starpsauciens.)...

O. Burovs. Ja nevienu neinteresē, to pateiksim pēc Saeimas sēdes tautai.

ZZS risinājums – likumprojektu pakete, kas pagājušajā nedēļā tika iesniegta. Biopiedevas, materiālās rezerves un PVN. Tas kopumā dod samazinājumu patiešām ap 20 centiem.

Ko mēs redzam šobrīd? Šobrīd mēs redzam akcīzi 8 centi. Tas ir ļoti labi, lieliski. Paliek tikai atrisināt jautājumu vēl par 12 centiem, lai tie nebūtu tukši vārdi.

Pēdējais, ko es gribu pateikt... jau ne jums, kolēģi, kaut gan mēs visi esam autovadītāji, bet Latvijas tautai. Jā, mēs pieņemsim šo likumu steidzamības kārtā. Mēs, protams, steidzamies ne tikai dārdzības dēļ, bet 3. oktobra dēļ.

Bet, cienījamie Latvijas iedzīvotāji, ar likuma pieņemšanu cenas nesamazinās uzreiz. Akcīze... Degviela ir iepirkta, un par to akcīze ir samaksāta. Un nevajadzētu mānīt ne sevi, ne tautu. Cenas paliek tādas pašas. Reālais samazinājums, piemēram, ar 1. oktobri... Tur recepte ir viena – tikai PVN.

Man ir aicinājums: nu, paņemsim šo recepti, ko izrakstīja... ne dakteris Jakovins... ko uzrakstīja ZZS frakcija, un izmantojam to uz laiku. Kāpēc mēs braucam uz Poliju, uz Spāniju? Redzam, ka viņi to izdarīja uz laiku.

Darām to uz trīs mēnešiem, un pēc tam redzēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt! Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šķiet, ka nevienam no mums nav šaubu par to, ka šajā situācijā ir jāveic pasākumi degvielas cenas samazināšanai, lai izbēgtu no tās cenu spirāles, kas ietekmētu visu tautsaimniecību tuvākajā laikā.

Taču, ja mēs paskatāmies uz iespējamiem līdzekļiem, kādus ir lietojušas dažādas Eiropas Savienības dalībvalstis, tad tie ir vairāki. Protams, ir akcīzes samazināšanas variants, bet tur mums rokas... ierobežo atbilstošie Eiropas Savienības normatīvi. Attiecībā uz dīzeļdegvielu risinājums pēc būtības ir tāds, ka mēs pielietosim Eiropas Savienībā zemāko iespējamo akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai. Attiecībā uz bezsvina benzīnu atstarpe vēl ir pietiekami liela, jo mums šobrīd bezsvina benzīnam likme ir 555 eiro par 1000 litriem.

Likumprojekts piedāvā samazināt uz 490, bet apakšējā robeža ir 359. Tas nozīmē, ka mēs praktiski trīsreiz vai četrreiz vairāk varētu samazināt... to deltu ielikt trīsreiz četrreiz lielāku, nekā šobrīd taisāmies to darīt. Neapšaubāmi, tas diezgan būtiski ļautu samazināt kopīgo bezsvina benzīna cenu. Ja paskatāmies... ja pieņemam, ka bez nodokļiem benzīna cena ir 1,70 eiro (es aptuveni saku), tad pēc šī brīža likmes akcīzē mēs samaksājam klāt 67 centus kopā ar PVN. Un tad rēķiniet – ja akcīzes likmi samazinātu vēl vairāk, samazinājums būtu krietni būtiskāks.

Vēl es gribu teikt, ka, paskatoties vēsturiski, ko Eiropas Savienības dalībvalstis līdzīgā situācijā ir darījušas... Teiksim, ir Spānijas piemērs, tur vispār atlaide tika piemērota... nevis procentuālā, nevis kaut kādas likmes veidā, bet vienkārši – uz katru pērkamo litru valsts piedāvāja atlaidi. Toreiz Spānijā tie bija 20 centi par litru, un viņi mācēja salāgot šo risinājumu ar Eiropas Savienības prasībām, jo tas bija terminēti, un viņi izskaidroja, kāpēc tas tiek darīts. Tā ka risinājumi ir dažādi.

Es aicinu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju domāt par to, kā novērst iespējamo cenu sadārdzinājumu dažādās tautsaimniecības nozarēs, kas varētu izrietēt no akcīzes... no tās situācijas, kāda mums šobrīd ir. Bet jebkurā gadījumā šis kā pirmais solis ir atbalstāms. Tālāk tad lai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija meklē vēl labākus risinājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man liekas, ir jāsaprot viena lieta. Šis būs dīvainais likumprojekts, ka visi nāk un atbalsta, bet visiem ir viedoklis, tomēr visi nobalsos "par". Es no savas puses gribu teikt – tas ir risinājums, ātrs risinājums, momentāns risinājums. Bet, piemēram, ZZS, jūs nākat – mums ir iespējas... Nu, lieciet uz galda šīs iespējas rīt, sestdien, svētdien, pirmdien, un pēc nedēļas balsojam. Es piekrītu, es pieteikšu (Starpsaucieni.)... Es gribu pateikt vienu, ka Saeima ir likumdevējs un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieņem lēmumus. Savukārt, ja Ekonomikas ministrija nevar atnākt un uzlikt uz galda savu piedāvājumu, kas šodien viņiem ir likts... tad nāciet lieciet, nevis no zila gaisa izdomājiet – mēs varētu šādi, mēs varētu tādi, un beigās mēs nevaram nekādi. Uzlieciet piedāvājumu, atnesiet, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to izskatīs un akceptēs. (Starpsauciens.) Nevis tagad gudri runāt, ka mēs darām lietas, kuras ir pareizas, bet mēs darām lietas, kuras īsti nav pareizas, jo varētu darīt pareizākas lietas.

Lieciet uz galda tās vispareizākās lietas, un pēc nedēļas mēs nobalsosim par šīm vispareizākajām lietām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram. (Starpsauciens: "Edgar, pasaki taisnību!")

E. Putra (AS).

Jā, taisnību droši vien visvairāk... labāk zina tieši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti. Šis ir likumprojekts, ko sagatavoja APVIENOTAIS SARAKSTS, sagatavoja atbildīgi un iesniedza komisijā, un mēs to kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu virzām visi kopā... līdzatbildīgi.

Bet (Starpsauciens: "Bet tomēr jūs sagatavojāt...")... kas attiecas uz ZZS – nāk tribīnē, stāsta, ko vēl varēja darīt... un visu kaut ko. Pagājušo ceturtdien iesniedzāt likumprojektu. Šodien... vakardien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas (Starpsaucieni.)... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē nāk ZZS ministrs Valainis un stāsta, ka, redz, šie risinājumi, ko jūs piedāvājat, nav labi. Tad jums tur laikam nav koordinācijas līdz galam no... neesat nokoordinējušies. Ja jau iesniedzāt šādu likumprojektu, tad vajadzētu būt vienprātībai. Bet par rezerves maksām, es saprotu, mēs uzņemsimies, visticamāk, līderību un sagatavosim likumprojektu, jo citādi tā muļļāšanās un neizdarība no jūsu puses... Tos astoņus centus mēs vēl nesamazināsim. To prasa arī lauksaimnieki, to prasa sabiedrība, to prasa uzņēmēji (Starpsauciens.)... lauksaimniekiem tas palīdzēs tiešā veidā, jo šī rezervju maksa ir iekļauta cenā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim otro reizi.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ir pienācis tas maģiskais brīdis, kad par dārznieku ir gatavi būt visi, Batņas kungs! (Starpsauciens.) Attiecībā uz piedāvājumiem – ekonomikas ministrs visiem valdības ministriem pirms vairāk nekā mēneša nosūtīja informāciju, kas ir gatava jau no pavasara, kurā ir skaidri atrunāti visi veicamie soļi. Rīcība nesekoja. Pirms divām nedēļām Zaļo un Zemnieku savienība pieteica koalīcijas sanāksmē, ka varbūt, kolēģi, tomēr ir laiks rīkoties. Rīcība nesekoja. Tad Zaļo un Zemnieku savienība iesniedza trīs likumprojektus, kuri, es atzīstu, nebija kvalitatīvi izdiskutēti ekspertu līmenī, jo rīcība no valdības nesekoja. Un tagad... vakar tas bija, kad sākām beidzot diskutēt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā kā uz tirgus plača, tad izvēlējās šos jautājumus "noairēt", vienkārši neskatīt.

Un, Batņas kungs, ja būtu balsojums, tad šodien mēs te balsotu par PVN. Un mēs to...

Sēdes vadītāja. Rokpeļņa kungs, lūdzu nekliedziet!

H. Rokpelnis. Mēs to premjera uzstādīto mērķi arī sasniegtu. (Starpsaucieni.) Bet jūs solāt vienu un darāt kaut ko citu.

Un, jā, mēs arī šo likumprojektu atbalstīsim, protams, ka atbalstīsim. Bet ir jādara vairāk. Vai jūs gribat darīt vairāk vai ne? (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E. Jurēvics. Nu, savā vārdā gribētu ko piebilst, bet komisijas vārdā nedrīkst piebilst. Bet komisijas vārdā var piebilst tikai to, ka šo likumprojektu ir izstrādājusi Finanšu ministrija un iesnieguši (Starpsaucieni.) darbam Saeimā visi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, nevis viena partija. (Starpsaucieni.) Tieši tādēļ es aicinu visus 100 deputātus būt vienotiem un atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsojam!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

E. Jurēvics. Kolēģi, paldies par vienprātību.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: "Ir iebildumi!")

E. Jurēvics. Jā... ja kolēģiem ir iebildumi. Līdz ar to komisija ir lēmusi, ka priekšlikumu termiņš ir piecas minūtes un šī likumprojekta izskatīšana galīgajā lasījumā – šīs dienas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja Vai kāds grib runāt par procedūru? Nē.

E. Jurēvics. Piekrīt.

Sēdes vadītāja Tad citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Valsts kontroles likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Komisijas izstrādātais likumprojekts "Grozījums Valsts kontroles likumā" ir izstrādāts un tapis uz garu diskusiju pamata. To atbalsta gan Valsts kontrole, gan komisija.

Likumprojekts nosaka Valsts kontrolei tiesības veikt finanšu revīziju par Saeimas sagatavotā gada pārskata pareizību. Pašlaik Saeimas finanšu informācija tiek iekļauta valsts konsolidētajā gada pārskatā, taču Valsts kontrolei nav tiesību to pārbaudīt. Piedāvātais risinājums nodrošinās neatkarīgu Saeimas gada pārskata pārbaudi, vienlaikus respektējot parlamenta konstitucionālo statusu un autonomiju. Tas ir kompromisa solis, lai stiprinātu Saeimas finanšu pārredzamību un sabiedrības uzticēšanos likumdevējam.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi un kolēģes! Pirmām kārtām apsveicami, ka beidzot sabiedrības spiediena rezultātā Saeima tomēr ir nolēmusi svītrot šo izņēmuma statusu attiecībā uz Saeimas revīzijām... ko varētu veikt Valsts kontrole. Tas ir apsveicami. (Zālē troksnis.)

Nevarētu palūgt, lai bišķīt klusāk?

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, klusāk!

S. Ābrama. Jā, tas ir apsveicami. Bet konkrētais priekšlikums, kolēģi, nav tas, ko sabiedrība no mums sagaida. Tas ir tāds zināmā mērā maldinošs plīvurs – pateikt, ka tagad izņēmums beidzas un Valsts kontrole būs tiesīga veikt gada pārskatu pareizības revīziju.

Iestāžu vadītāji un, es domāju, arī cilvēki, kas ir iepazinušies vairāk ar revīziju procesu un rezultātiem, saprot atšķirību starp gada pārskatu pareizības pārbaudi un lietderības un atbilstības revīzijām. Sabiedrība, esmu pārliecināta, sagaida no mums, ka mēs beidzot atvērsim Saeimas budžeta tēriņus, izdevumus tieši lietderības pārbaudēm, nevis... pārbaudīt gada pārskatus, kas, es esmu pārliecināta, Saeimā vienmēr noteikti bijuši ideālā kārtībā. Tiem, kas apmeklē Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, droši vien jau sen ir skaidrība, ko nozīmē gada pārskata pareizības pārbaude (ko mēs principā tikpat kā vairs neklausāmies, jo tādas Valsts kontrole gandrīz vairs neveic un neprezentē) un ko nozīmē lietderības revīzijas. Mēs visi uzklausām Valsts kontroles profesionālos ieteikumus, analīzi, vērtējumus, apstiprinām termiņus. Un tai pašā laikā, likvidējot šo izņēmuma stāvokli, mēs sabiedrībai... pasniedzam: nu, atļausim Valsts kontrolei tikai parevidēt mūsu gada pārskatus. Kolēģi, tas ir naivi, un tas ir smieklīgi, un tā ir necieņa pret vēlētājiem, pret sabiedrību. Ne to sabiedrība no mums gaida.

Un vēl nedaudz par šo procesu – likumdošanas procesu. Mani pārsteidz, ka šobrīd ir šis jaunais... jaunradītais priekšlikums, kas neatbilst gaidām, ko mums vispār vajadzētu sagaidīt no Valsts kontroles revīzijām, tiek ielikts pirms likumprojekta, kurā ir pēc būtības... par to mēs varētu diskutēt. Dīvainā kārtā kā priekšlikuma iesniedzēja... es kā neatkarīga deputāte... mani pat neuzskatīja par vajadzīgu pieaicināt pie diskusijas, jo es jau tad būtu runājusi, kāda ir atšķirība starp lietderības revīzijām un gada pārskata revīzijām. Vēlreiz atkārtoju: tas ir ļoti naivi. Tas, ko jūs tagad mēģināsiet sabiedrībai pasniegt, nav tas, ko sabiedrība sagaida.

Vēl ir viena lieta. Jā, Saeima... mēs esam viena no nedaudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās augstākā revidējošā iestāde – Valsts kontrole – nav bijusi tiesīga ielūkoties budžeta izdevumu tēriņos, lietderībā, atbilstībā. Tagad jūs gribat pasniegt gada pārskatus. Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Zviedrijā – daudzās valstīs valsts kontroles veic lietderības, atbilstības, likumības revīzijas, un tās netiek ierobežotas ar vienu šādu gada pārskata revīziju.

Tā ka, kolēģi, es aicinu to neatbalstīt un pēc būtības diskutēt pie nākamā likumprojekta, kur ir teikts, ka Valsts kontrolei ir tiesības veikt revīzijas Saeimā. Un par to, kāda veida revīzijas, varētu pēc tam spriest... Saeimas kārtības rullī.

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu šādā redakcijā. Valsts kontrolei jābūt tiesībām veikt revīzijas Saeimā gan attiecībā uz lietderību, gan atbilstību. Tas nebūtu nekāds konstitucionāls pārkāpums. Tā būtu mūsu atklātība, vēlme iedziļināties mūsu izdevumos un saprast, cik lietderīgi tiek tērēti miljoni, kas ar katru gadu palielinās.

Aicinu šādu redakciju neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vairākas reizes ir sniegusi grozījumus par to, ka Saeimai vajadzētu uzticēt Valsts kontrolei revidēt Saeimas gada pārskatus... un ne tikai. Mēs uzskatām, ka, līdzīgi kā jau Ābramas kundze teica, mums ir jāļauj Valsts kontrolei sniegt atzinumu arī par Saeimas tēriņu, vienu vai otru tēriņu, lietderīgumu.

Man ir jautājums – no kā jūs baidāties? No tā, ka Valsts kontrole galaziņojumā varētu pateikt, cik lietderīgi ir bijis, piemēram, apmaksāt transporta izdevumus "4. maija Deklarācijas kluba" prezidentei Veltai Čebotarenokai... tos braucienus... Kāda tur ir bijusi lietderība? Cik lietderīgs ir darbs Saeimas pārstāvim, kas mums tagad ir Amerikas Savienotajās Valstīs? Cik tur tās izmaksas gadā bija... 220 tūkstoši? Var jau būt, ka kāds pietuvinātais varas partijām kaut ko ir dzirdējis par šī amata lietderību un to, kāds ir tā pienesums. Katrā ziņā uz mūsu frakciju neviens šāds ziņojums nav atceļojis.

Cik lietderīgas ir kompensācijas? Par lietderību parunāsim. Ir lietderīgas vai nav – transporta, dzīvokļa kompensācijas? Arī par lietderību... Es esmu daudz dzirdējusi par viena otra Prezidija locekļa daudzajiem komandējumiem... kur tā lietderība arī varētu tikt vērtēta.

Tā ka es domāju – nav ko baidīties! Ja jau mēs esam tādā situācijā, ka jātaupa budžeta līdzekļi, ir jāsāk, kolēģi, ar sevi. Mēs atbalstīsim šo, bet tas nav pietiekami. Jāiet tālāk arī uz to, ka Valsts kontrolei jāļauj vērtēt un analizēt Saeimas tēriņu lietderību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šobrīd Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir pats galvenais likumprojekts – "Grozījumi Valsts kontroles likumā" –, kas būs nākamais darba kārtībā. Likumprojektu, kas tiešām samazina birokrātiju, samazina administratīvo slogu, iesniedza Valsts kontrole. Par to mēs vienojāmies ar Korčagina kungu decembrī, un viņam ir liels lūgums pieņemt to pēc iespējas ātrāk, tāpēc tas ir steidzams.

Diemžēl vairākās sēdēs mēs to nevarējām izdarīt dažu iemeslu dēļ. Un aicinājums no Valsts kontroles šo diskusiju – nākamajā likumprojektā ir Ābramas kundzes un Stobovas kundzes priekšlikumi – izdalīt. Tas tika izdalīts. Šis priekšlikums ir absolūtais kompromiss, par ko es kā komisijas vadītājs esmu pateicīgs visām frakcijām, visiem komisijas locekļiem, tāpēc ka tie priekšlikumi pieņemti vienbalsīgi – pēc konsensa principa. Tas ir izdiskutēts vairākas reizes.

Un viennozīmīgi, Ābramas kundze, kad jūs teicāt... par vārdu "lietderība"... mēs šo ideju noraidījām, tāpēc ka aiz lietderības var skatīt... es atvainojos... a kāpēc viena delegācija brauc kaut kur tālāk? A kādā sastāvā? Kāpēc ir tāda prezentācija? Kāpēc ir tādi reprezentatīvie izdevumi? Un tā tālāk.

Nākamais – tiem, kas ir sen Saeimā... Mēs esam jauni, zaļi... pirmais sasaukums. Bet tai pašā laikā, es domāju, visa Latvijas tauta atceras vienu no bijušajiem Valsts kontroles vadītājiem, kura katrs paziņojums izskatījās faktiski kā politisks paziņojums. Tas bija ceļš uz jaunu partiju... tiešām ceļš uz jaunu partiju. Vai mēs to gribam pieļaut?

Par to, ka šobrīd Valsts kontrole strādā ļoti profesionāli, ļoti korekti, ļoti rezultatīvi, paldies Korčagina kungam, tiešām... visiem. Bet, tāpat kā mums nav garantēta vieta mūžīgi, tā arī Korčagina kungam.

Šobrīd tas ir pirmais solis, tas tiešām ir kompromisa variants. Varbūt pēc dažiem gadiem diskutējot var iet tālāk, bet es gribu pateikt – ja tās pārbaudes rezultātā... revīzijas rezultātā kaut kas būs atklāts, tad, protams, Valsts kontrole par šo jautājumu var iet dziļāk un to izpētīt.

Tāpēc lūdzu šobrīd atbalstīt šo variantu. Nākamo likumprojektu lūdzu vērtēt kā steidzamu un atbalstīt tos variantus, ko sniedza Valsts kontrole.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamie kolēģi! Šī likumprojekta tapšana apliecina to, ka Valsts kontrole, kura ir līdz šim veikusi savas pārbaudes daudzās valsts iestādēs, arī kapitālsabiedrībās, ir apliecinājusi to, kā valsts kontrolējošajām iestādēm ir jāstrādā.

Ja šobrīd Saeima cīnās par Valsts kontroles pārbaudi savā namā, tā īstenībā ir slavas dziesma Valsts kontrolei.

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ jau sen iesniedza priekšlikumus, lai Valsts kontrole varētu veikt revīziju Saeimā, bet tie tika noguldīti plauktā. Tuvāk vēlēšanām visi sarosījās. Šis likumprojekts laikam ir solis uz to, ka Saeima atver savas mājas durvis, un tas noņems no dienas kārtības tādus jautājumus, par kuriem mēs nezinām... jo šobrīd ir diezgan liela plaisa starp Saeimas Administrāciju un deputātiem. Mēs līdz pat šai dienai neesam saņēmuši atbildi par Ārlietu ministrijas pārstāvi Saeimā. Viņš arī nav nācis uz Publisko izdevumu un revīzijas komisiju stāstīt par tiem panākumiem, ko esam guvuši. Varbūt mums kā deputātiem viņi nav jāzina... tikai – izredzētajiem.

Valsts kontrole ir atklājusi, kur valsts vēl varētu savās iestādēs ieekonomēt. Un es kā Publisko izdevumu un revīzijas komisijas dalībniece varu teikt, ka šie atzinumi nekad nav bijuši sensacionāli un kādu nosodoši, ņemot vērā to, ka Valsts kontroles atzinumi ir rekomendējoši. Ja mēs tik ļoti, ļoti, ļoti gribam kaut ko noslēpt un neparādīt, tad tas sabiedrībai liek uzdot jautājumu – ko tieši mēs negribam parādīt? Kādus izdevumus? Mēs visi redzam gan Saeimas deputātu kompensācijas, gan auto nobraukumus – tas viss nodots atklātībā, apspriežams. Bet paliek atklāts jautājums – cik daudz lietu ir lietderīgas? Varbūt, ja izvērtēs visus faktorus, Saeimā atgriezīsies ēdināšana, jo šobrīd, cik saprotam pēc faktiem, tai pat nav izdevīgi te strādāt.

Saimnieks, kas nebaidās no savas saimniecības, ir labs saimnieks. Ar šo likumprojektu Saeima spers pirmo soli, lai apliecinātu, ka ir atklāta pret sabiedrību. Ja mēs prasām sabiedrības uzticību, tad mums jāpauž tieši tas pats sabiedrībai.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskanēja jautājums, ka Saeimas deputāti nezinot, kāda jēga ir no Saeimas pārstāvja Amerikas Savienotajās Valstīs. Es jums tūdaļ to pateikšu.

Vēl politiski interesantāk man šķiet, ka partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, kas, no vienas puses, mēģina tēlot lielāko amerikāņu draugu, vienlaikus gribot tirgoties ar Krieviju, jau ne pirmo reizi apšauba Latvijas parlamenta ciešāku sadarbību ar ASV Kongresu. Bet es jums teikšu – tieši tā ir viena no mūsu darba prioritātēm (Starpsauciens.) šogad, un tajā ļoti mērķtiecīgi ir ieguldīti līdzekļi.

Kāda ir Latvijas parlamenta pārstāvja Amerikas Savienotajās Valstīs, kas īpaši strādā ar ASV parlamentu, pievienotā vērtība? Nosaukšu divas lietas. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Kopā ar mūsu diplomātiem, kopā ar mūsu Amerikas latviešiem (Starpsaucieni.) šogad ir panāktas divas lietas.

Pirmkārt, lai gan sākotnējā ASV budžeta piedāvājumā atbalsts Baltijas drošības iniciatīvai nebija iekļauts, ļoti aktīva darba rezultātā (liela nozīme tajā bija mūsu pārstāvim ASV Kongresā) tika panākts, ka ASV budžetā šogad Baltijas drošības iniciatīvai ir 200 miljoni eiro. Un ir ļoti svarīgi (Starpsauciens.)... simboliski svarīgi, ka ASV budžetā ir īpašs finansējums Latvijas atbalstam. Man jāteic, ka tieši vakar satikos ar mūsu iepriekšējo pārstāvi ASV diplomāti Evitu Čikuti, lai teiktu paldies par darbu.

Otra lieta, ko ir panākuši mūsu diplomāti (ļoti liela nozīme ir bijusi tieši Latvijas parlamenta pārstāvja sadarbībai ar ASV Kongresu) un vakar tas tika izziņots publiski, – ASV Senāta Baltijas sadraudzības grupa ir kļuvusi par lielāko sadraudzības grupu ASV Senātā, daudzskaitlīgāka nekā līdz šim lielākā, kas bija Taivānas atbalstam.

Šie ir tikai divi piemēri lielai pievienotajai vērtībai. Saprotu, ka vienam otram svarīgāk šķiet ērti paēst pusdienas Saeimā, bet man šķiet svarīgi aizstāvēt mūsu drošību un neļaut apšaubīt mūsu sadarbību ar ASV Kongresu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dāvim Melnalksnim.

D. Melnalksnis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Nezinu, vai šo mēs varam nosaukt par tādu kā džentlmeņu vienošanos, kas tika panākta komisijā, bet, kā jau iepriekšējie runātāji minēja, trīs frakcijas iesniedza savus alternatīvos likumprojektus, katru ar savu vēstījumu, kurš – plašāks, kurš – šaurāks. Manuprāt, grozījumi, kas ir sagatavoti, ir pirmais solis, lai Valsts kontrole varētu veikt revīziju. Jā, šobrīd ir runa par gada pārskatu, bet mēs zinām, ka, revidējot gada pārskatu, var skatīties pa pozīcijām un uzdot jautājumus detalizētāk. Tā nav tikai vienkārši skaitļu apskatīšana.

Mēs, vairākas komisijas, par šo likumprojektu diskutējām un izstrādājām vienotu variantu ar mērķi trīs lasījumos nonākt pie labākā kopsaucēja. Līdz ar to vakar komisijā izskanēja, ka faktiski jau ir sagatavoti priekšlikumi, kas varētu tikt iesniegti otrajam lasījumam.

Kā jau komisijas priekšsēdētājs teica, arī es aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un virzīties uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Stobova. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts kontroles likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Stobova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir 29. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Apstiprināts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts kontroles likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Četri priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Godājamie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Valsts kontroles likumā" ir izstrādāts pēc Valsts kontroles iniciatīvas, lai pilnveidotu tās darbības tiesisko regulējumu, precizējot institucionālās struktūras un personāla pārvaldības jautājumus, informācijas pieprasīšanas tiesības, procesuālos termiņus un zaudējumu piedziņas kārtību.

Otrajam lasījumam iesniegti četri priekšlikumi par Valsts kontroles pilnvarām veikt revīziju Saeimā. Tie paredz jaunu regulējumu un būtiski paplašina sākotnējā likumprojekta tvērumu.

Pēc plašām diskusijām komisija ir izstrādājusi atsevišķu likumprojektu "Grozījums Valsts kontroles likumā", kas nosaka Valsts kontrolei tiesības veikt finanšu revīziju par Saeimā sagatavotā gada pārskata pareizību. Šis kompromisa risinājums guvis gan Valsts kontroles, gan komisijas atbalstu, un Saeima to tikko konceptuāli ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Līdz ar to Valsts kontroles tiesībām veikt finanšu revīziju Saeimā jau saņemts Saeimas konceptuāls atbalsts, nostiprinot to atsevišķā likumprojektā.

Komisijas lēmums – neatbalstīt šajā likumprojektā iesniegtos četrus priekšlikumus – nav idejas noraidījums pēc būtības, jo šim jautājumam ir pirmajā lasījumā atbalstīts atsevišķi izstrādāts risinājums.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu šim likumprojektam iesniegtos četrus priekšlikumus noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ziņot par katru priekšlikumu atsevišķi.

1. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mani priekšlikumi šim likumprojektam tika iesniegti, kad vēl nebija pienākušas tik tuvu vēlēšanas un frakcijas nebija sniegušas savus priekšlikumus. Respektīvi, es tos iesniedzu jūnijā, tieši tajā laikā, kad bija noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam "Grozījumi Valsts kontroles likumā".

Runāšu par abiem saviem priekšlikumiem, jo tie ir saistīti. Un gribu pateikt, ka pirms tam es konsultējos... tie nebija no galvas radīti... paskatījos... pirms vēlēšanām pasolīt vairāk. Jāņem vērā, ka neesmu ieinteresēta solīt vēlētājiem visu iespējamo, ko pēc tam nevar pildīt.

Tātad mans pirmais priekšlikums paredz izbeigt izņēmuma stāvokli attiecībā uz Saeimu – lai ir kā visās valsts pārvaldes iestādēs, pašvaldības iestādēs, kapitālsabiedrībās – Valsts kontrolei ir jābūt tiesībām revidēt arī Saeimu. Šis priekšlikums ir izslēgt 46. panta otro daļu, kurā ir ierobežojums Valsts kontrolei.

Otrais – papildināt likumu ar 46.¹ pantu šādā redakcijā:

"(1) Valsts kontrole Saeimā veic atbilstības un lietderības revīzijas attiecībā uz Saeimas budžeta līdzekļu izlietojumu un rīcību ar valsts mantu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās revīzijas neattiecas uz Saeimas likumdošanas darbību."

Tā ir atbilde tiem, kuri visu laiku biedēja, ka tagad Valsts kontrole sāks revidēt likumdošanas procesu, liks mainīt likumus. Tas ir absurds, un tas vispār nav iespējams.

Šis būtu bijis arī ātrākais variants, kā, ņemot vērā steidzamību, Valsts kontrolei dot pilnvaras, pēc iespējas ātrāk ieviest dažādu pārkāpumu novēršanu un saukšanu pie atbildības, arī ietvert nolēmumu, ka Valsts kontrolei ir tiesības revidēt Saeimu. Kādā veidā, apjomā? Domāju, tas varētu būt Saeimas kārtības ruļļa jautājums. Tas tika ļoti gari un plaši diskutēts 2023. gadā, kad mēs skatījām priekšlikumus Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem un tie tika absolūti vairuma deputātu noraidīti. Kad bija balsojums, ka Valsts kontrolei jādod tiesības revidēt Saeimu, bija ļoti daudz noraidījumu un atturēšanās. Nebija vēlēšanās...

Līdz ar to es uzskatu, ka šis ir ātrākais veids – šodien balsot par to, ka Valsts kontrolei ir tiesības veikt Saeimā lietderības un atbilstības revīziju, jo ir skaidrs, ko tas nozīmē. Valsts kontrole Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (es piedalījos attālināti) jums ļoti skaidri un gaiši paskaidroja, ko nozīmē lietderība – redzēt, kādi mērķi noteikti Saeimai, kā mēs uz šiem mērķiem ejam, kādi līdzekļi tiek tērēti, vai tie ir samērīgi, vai mērķi sasniegti, vai tos nevarētu sasniegt varbūt ar citiem līdzekļiem.

Tas nav nekāds rezultāts ar sodu vai sankcijām. Ieteikums. Beigās būtu ieteikums. Un nevienā gadījumā Valsts kontrole... varu teikt no savas kā vadītājas pieredzes... uzreiz nenāk skaļi paziņojumi, ka tā un tā iestāde rīkojusies nelietderīgi, nauda tērēta... un tā tālāk. Vienmēr notiek pārrunas, tikšanās, diskusijas, skaidrojumi. Arī manā praksē ir bijuši gadījumi, ka Valsts kontrole ir atzinusi, ka tas pārmetums, kas izteikts manai iestādei, ir nepamatots, acīmredzot mēs bijām dažādi lasījuši likumus un bija dažāda izpratne.

Aicinu atbalstīt manus priekšlikumus, lai izbeigtu šīs bezjēdzīgās debates par gada pārskatu pareizības pārbaudi, jo, vēlreiz atkārtoju, tā ir sabiedrības maldināšana. Ja tas ir pirmais solis, esmu pārliecināta, ka tas būs arī pēdējais solis. Un man ir stipras bažas, vai vispār komisijā šo jautājumu varēs pagūt līdz vēlēšanām... Līdz vēlēšanām jau vairs neko nevar pagūt, vai ne? Vai šajā Saeimā tas būs iespējams? Iespējams, tas notiks arī tālāk... kā, manuprāt, teica Līdakas kungs, ka viņš jau piecās Saeimās dzirdējis diskusijas par to, ka vajag dot Valsts kontrolei revidēt Saeimu, bet atsaucība nav bijusi... par un pret.

Kolēģi, īpaši tie, kas piedalās Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, vēlreiz aicinu... jūs ļoti labi zināt, ko mēs revidējam... uzklausām lietderības ieteikumus, termiņus. Par gada pārskatu pareizībām principā runa vairs nenotiek, jo arī Valsts kontrole ir teikusi, ka, revidējot iestādes, laika gaitā atklājas, ka gada pārskati tiek sastādīti pareizi, atbilstoši visām prasībām. To apstiprina zvērināts revidents, un tur īsti nav, ko revidēt. Nav, ko revidēt. Bet, protams, es domāju, ka vajadzētu. Vēl labāk būtu, ja Valsts kontrole pati var pavariēt, kādu revīziju veic.

Bet tas noteikti nebūtu tikai aprobežoties ar gada pārskatu, ko vispār, man liekas, vienreiz pabeigtu un varētu to turpmāk nedarīt. Lietderība un atbilstība ir tas, ko, domāju, sabiedrība sagaida no mums – ka mēs lemsim... atvērsim savus budžeta izdevumus, tēriņus. Lietderības un atbilstības revīzija.

Aicinu atbalstīt manus priekšlikumus... steidzamības kārtībā, lai mēs izbeigtu vēl pirms vēlēšanām... jūs gūtu bonusus...

Sēdes vadītāja. Ābramas kundze, laiks.

S. Ābrama. ... savu vēlētāju priekšā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Par nepieciešamību, lai Valsts kontrole veic revīziju Saeimā, man liekas, pirmā sāka runāt Saeimas priekšsēdētāja vēl pirms gada. Ne uzreiz, pateikšu godīgi, bet vēlāk Mieriņas kundzei pievienojās (Starpsauciens.) visa ZZS frakcija, jā, visa ZZS frakcija. Šobrīd es nerunāju par autortiesībām uz šo ideju... esmu pateicīgs, protams, Ābramas kundzei, Stobovas kundzei... pēc tam frakcijai LPV, ZZS frakcijai, frakcijai PROGRESĪVIE... par to, ka šī diskusija ir uzsākta.

Mēs tiešām vairākas reizes diskutējām... komisija nofiksēja... tādi paziņojumi, ka to vajadzētu darīt uzreiz, steidzamā kārtā, nebija ne no viena komisijas locekļa. Mēs visi saprotam, ka šo jautājumu vajadzētu izdiskutēt. Diskusijas nepieciešamību atbalstīja Danovska kungs no Juridiskā biroja, Valsts kontrole... rezultātā mēs visi vienojāmies: jā, mēs to darām – darām ar atsevišķiem grozījumiem.

Tikko mēs vienbalsīgi nobalsojām par iepriekšējo likumprojektu. Kā komisijas vadītājs es jums varu apsolīt... tas neaiziet steidzamā kārtā, bet tikko jūs nobalsojāt par minimālo termiņu priekšlikumiem – piecas dienas... esošā Saeima pieņems šo redakciju.

Ābramas kundze, citi kolēģi, jūs varat piecu dienu laikā iesniegt priekšlikumus. Bet jūsu viedoklis, ko jūs, Ābramas kundze, stāstījāt ļoti pārliecinoši... tikai lietderība... komisijā nesaņēma vienbalsīgu atbalstu. Es atvainojos, jūs piedalījāties (Starpsauciens.)... Ābramas kundze, es nevaru ar jums runāt, tāpēc es skatos tā (Žestikulē.)... uz turieni... Ābramas kundze, mierīgi... jūs piedalījāties, runājot par lietderību... atvainojos par turpmāko nedaudz emocionālo izteiksmi... jūs piedalījāties sēdē no Austrijas un diezgan ilgi, staigājot pa Vīni, stāstījāt, cik nepieciešama ir lietderība. Man personīgi uzreiz rodas jautājums – varbūt mums vajadzētu sākt izskatīt visu komandējumu lietderību? Nedomāju.

Tāpēc, cienījamie kolēģi... bez emocijām... mēs nobalsojam, sākam diskusiju. Bet likumprojekts, kas tiešām steidzams un skar... viens priekšlikums... šobrīd nav tabulas... uz otro lasījumu. Pamats tam, kāpēc šis likumprojekts ir Saeimā... noņem piedziņu no pirmā eiro. Tas ir ļoti būtiski. Ļoti būtiski Valsts kontrolei, ļoti būtiski otrai pusei.

Beidzam diskutēt par šo, palaižam steidzamo likumprojektu un par šo turpinām diskusiju nākamajās sēdēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Ir svarīgi runāt gan par saturu, gan par juridisko formu. Ja šis likumprojekts būtu vienīgais un tāds priekšlikums būtu pieteikts, es nobalsotu "par" šo priekšlikumu. Bet pirms 10 minūtēm mēs strādājām ar citu likumprojektu, kas paredz, ka Valsts kontrole varēs revidēt Saeimu. Kādā apjomā? Mēs par to runāsim, strādājot ar šo otro likumprojektu. Bet nevajadzētu radīt haosu.

Mums iepriekšējā nedēļā, trešdien, bija Juridiskās komisijas sēde. Dienaskārtībā bija trīs likumprojekti ar grozījumiem Valsts kontroles likumā un trīs likumprojekti ar grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Seši likumprojekti, kuros principā viens un tas pats jautājums.

Šodien sākam darbu ar nākamo likumprojektu. Varbūt tomēr vienu likumprojektu mēs varētu pabeigt, sakārtot jautājumu, jo juristiem jau vienkārši grūti orientēties visā šajā plūsmā. Mēs to risināsim saturiski.

Atbalstu Valsts kontroles tiesības revidēt Saeimu. Bet pabeigsim to likumprojektu, par kuru visi tikko nobalsoja.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai otro reizi.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tagad par procesu. Pirmām kārtām jau teicu, ka savus priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Valsts kontroles likumā" iesniedzu noteiktajā termiņā – jūnijā – tad, kad bija noteikts.

Skatījām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā... bija atvērts šis likumprojekts... skatījām uz otro lasījumu steidzamības kārtībā, un mani priekšlikumi automātiski tika noraidīti, jo atklājās, ka ir iesniegti trīs frakciju priekšlikumi un galvenais – arī Mieriņas kundzes priekšlikums... viss tika noraidīts. Pēc tam komisijas sēdē atklājās, ka deputātiem principā iebildumu nav, ka Valsts kontrole revidē Saeimu. Bet mani priekšlikumi tika automātiski jau pašā sākumā noraidīti, jo, kā saka, sorry, iesniedza deputāts bez amata un pie frakcijas nepiederošs.

Burova kungs! Kamēr es staigāju pa Vīni... es tajā reizē biju konferencē, starp citu, nevis pastaigā pa Vīni, kad jūs man devāt... vienīgo reizi izteikties par lietderību... mēģināju jums paskaidrot, kas ir lietderība, bet izskatās, ka to nevēlējāties saprast.

Tad jautājums par procedūru. Kāpēc tik ļoti tika sarežģīts viss process? Es atceros, dzirdēju, kā jūs runājat... ko nu tagad darīsim... ir divu deputātu un trīs frakciju iesniegumi... Mieriņas kundzes toreiz nebija klāt. Ko nu mēs darīsim? Ko nu mēs darīsim? Bet deputāti atbalstīja, ka Valsts kontrolei jādod tiesības revidēt. Un tas ir mans pirmais priekšlikums šajā likumprojektā, par ko mēs tagad runājam.

Es neieliku to jaunuzcepto likumprojektu pirms šī. Tas, protams, tika darīts apzināti, lai jūs visi varētu nobalsot. Un Judina kungs tagad saka: ko man darīt, es nobalsoju par to pirmo. Bet tā nebija mana izvēle – ielikt kā pirmo. Manuprāt, šajā gadījumā process nebija sevišķi korekts pret mani kā pret iesniedzēju... ka jūs ielikāt jauno... pēc tam jau, protams... kā mēs balsosim par otru likumprojektu, par Valsts kontroles tiesībām revidēt... un nosakot detalizētāk.

Tā ka, ja runājam par procesu, esam korekti. Diemžēl es nepiedalījos tālākajās diskusijās, kad bija frakcijas. Nesaprotu, kāpēc netiku pieaicināta...

Sēdes vadītāja. Ābramas kundze, laiks.

S. Ābrama. ... ņemot vērā, ka man bija priekšlikumi. Tā ka esam korekti, ja runājam par procesu, kā šie likumprojekti nonāca Saeimā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu nevajadzētu dažas nedēļas pirms vēlēšanām sākt nodarboties ar populismu! Bija četri gadi... un visi varēja iesniegt priekšlikumus.

Ja runājam, kādā veidā kontrolēt, tad atcerēsimies vienu lietu... Kāpēc mēs nemācāmies, piemēram, no Zviedrijas vai Somijas? Mēs taču sakām, ka gribam būt Ziemeļvalsts. Ziniet, kāpēc, piemēram, Somijā Valsts kontrole nekontrolē parlamentu? Ļoti vienkārši.

Valsts kontrole ir atkarīga no Saeimas. Saeima nosaka gan Valsts kontroles algas, gan budžetu. Un jums pašiem neizraisa smaidu tas, ka pirms vēlēšanām, Ābramas kundze, jūs nākat un stāstāt, ka vajadzētu izmest pantu par to, ka Valsts kontrole nekontrolē?

Kas kontrolē Somijā? Somijas parlamentu kontrolē pieaicināta auditorfirma, kura nav atkarīga no tā, ko tai iedod parlaments. Kāpēc mēs neskatāmies šos variantus? Tas nav tik vienkārši. Zviedrijas parlamentā ir speciāla komisija, kas kontrolē administrācijas izdevumus. Un no ārpuses tiek piesaistīti auditori, kas kontrolē pašu komisiju.

Mums jau arī Saeimā ir komisija, kas pārbauda izdevumus, – Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Bet, domāju, šie jautājumi nav tādi, lai pirms vēlēšanām izskrietu un teiktu... tāpat kā mēs sakām par degvielu... par 8 santīmiem samazināsim... balsojiet par mums, jo mūsu partija visgudrākā. Kamēr mēs te pļāpājam, degvielas cena pati par 10 santīmiem nokritīs, jo tas jau nav atkarīgs no tā, ko mēs te spriežam. Mums nav jājaucas ne tirgus sistēmā, ne šeit. Šie priekšlikumi nav izstrādāti.

Vēlreiz atkārtoju: padomāsim par to, ka nevar kontrolēt iestādi tie, kuri ir pakļauti šai iestādei un kuras budžetu un labklājību, šīs iestādes vadītāja labklājību nosaka pats parlaments. Tas taču ir smieklīgi!

Tāpēc vispār vajadzētu atlikt likumprojektu uz nākamo Saeimu un nebalsot ne par vienu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 23, atturas – 26. Priekšlikums noraidīts.

2. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Šis priekšlikums tapa brīdī, kad vēl nebija alternatīvā likumprojekta. Tas ietver ideju, ka Valsts kontrole veic finanšu revīziju par katru saimniecisko gadu. Valsts kontrole savas revīzijas veic atšķirīgāk, nekā to veic pārējie revidenti, viņiem ir iespēja skatīties daudz plašāk.

Aicinu šo priekšlikumu šajā likumprojektā atbalstīt, lai Saeima vēlreiz varētu apliecināt, ka nebaidās no tā, ka tiks revidēta katru gadu, lai varētu apskatīties, kā tiek pieņemti saimnieciskie lēmumi, jo man – atšķirībā no Kalniņas-Lukaševicas kundzes – rūp visu Saeimas deputātu labklājība, ne tikai personiskais ēters ārzemju vizītēs.

Aicinu atbalstīt 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad deputātes Stobovas priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 28, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

3. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: "Balsojam!") Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 33, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

4. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 33, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Stobova. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts kontroles likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Ir iesniegtas divas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija (Skatīt precizējumu pirms šā darba kārtības punkta izskatīšanas pirmajā lasījumā.) lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija (Skatīt precizējumu pirms darba kārtības punkta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" izskatīšanas pirmajā lasījumā.) lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" (Nr. 1524/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" (Nr. 1505/Lp14), ko iesnieguši deputāti Kaspars Melnis, Daiga Mieriņa, Harijs Rokpelnis, Oļegs Burovs un Jānis Dinevičs, un alternatīvais likumprojekts "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" (Nr. 1546/Lp14), ko ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Diskutēsim par abiem likumprojektiem vienlaicīgi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atbilstoši procedūrai es ziņošu par abiem likumprojektiem.

Saeimas vēlēšanu regulējums ir izstrādāts un pieņemts 1995. gadā – neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pārsvarā ārzemēs dzīvoja Latvijas pilsoņi, kas devušies emigrācijā PSRS laikos, un emigrantu pēcteči. Valsts rīcībā nebija datu par personu pēdējām dzīvesvietām Latvijā, un tika pieņemts lēmums visus pieskaitīt Rīgas vēlēšanu apgabalam.

Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai radītas plašas ceļošanas, darba un izglītības iespējas ārpus valsts, diemžēl arī ekonomisku apsvērumu dēļ daļa pilsoņu pieņem lēmumu kādu laiku dzīvot ārvalstīs. Valstī parādījās informācija par cilvēku pēdējo deklarēto dzīvesvietu Latvijā.

Par šo ir sagatavoti ZZS frakcijas likuma grozījumi, tomēr atbalstīt tos tādā redakcijā, kā tie sagatavoti, nevar – uz to norādīja Juridiskais birojs –, jo ir dažas juridiskas neskaidrības. Pēc Juridiskā biroja ieteikuma tika sagatavots alternatīvais likumprojekts, faktiski paņemot par pamatu ZZS frakcijas... 1. pantu... par to, ka ārvalstīs dzīvojošus vēlētājus pieskaita to vēlēšanu apgabalu vēlētāju skaitam, kuros bija reģistrēta pēdējā deklarētā dzīvesvieta Latvijā, ja tas nav Rīgas vēlēšanu apgabals. Tāds ir priekšlikums.

Sakarā ar to aicinu noraidīt likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" un atbalstīt komisijā izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vispirms balsosim par deputātu iesniegto likumprojektu, ko komisija ierosina noraidīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" (Nr. 1505/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 30, atturas – 43. Likumprojekts nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" (Nr. 1546/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 23, atturas – 15. Likumprojekts nav atbalstīts.

O. Burovs. Priekšlikumus otrajam lasījumam...

Sēdes vadītāja. Likumprojekts nav atbalstīts. Viss. Likumprojekts nav atbalstīts.

Turpinām darba kārtību. (Dep. O. Burovs neatstāj tribīni.)

Burova kungs, viss! Likumprojekts nav atbalstīts. (Dep. O. Burovs atstāj tribīni.)

Turpinām darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Līga Kozlovska. (Pauze.)

Kozlovskas kundze! (Pauze. Dep. L. Kozlovska: "Piedodiet!")

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā". Mums bija garas diskusijas, kādēļ tas ir vajadzīgs. Pamatā tas skar mājsaimniecības un atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas.

Atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summai koeficients tiek paaugstināts no 2,1 uz 2,5. Mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, koeficients tiek paaugstināts no 1,7 uz 2. Mājsaimniecībai, kurā ir bērni līdz 18 gadu vecumam vai pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, koeficients tiek paaugstināts no 1,7 uz 2.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Noteikti šodien jāatbalsta šis likumprojekts gan pirmajā, gan otrajā, galīgajā, lasījumā. Gribu teikt pāris lietu.

Šis likumprojekts ir īstajā laikā, lai stātos spēkā ar 1. novembri – uz apkures sezonu. Bet frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA aicina izvērtēt uz tuvāko nākotni priekšlikumu saistībā ar to, ka ir nepieciešams izveidot vēl papildu kategoriju – mājsaimniecības, kuras būtu īpaši jāatbalsta. Mūsu skatījumā, tie būtu cilvēki, kuriem ir I invaliditātes grupa, vai ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti. Kopā Latvijā ir 20 tūkstoši cilvēku, kuriem ir I invaliditātes grupa, un 10 tūkstoši bērnu, kuriem ir piešķirta invaliditāte. Mūsu priekšlikums bija izveidot šādu jaunu kategoriju un noteikt tai... koeficientu 3.

Paldies Sociālo un darba lietu komisijai, kas to uzklausīja. Šobrīd, es saprotu, ir lūgts Labklājības ministrijai sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju (Zālē troksnis.) šo jautājumu izvērtēt un tuvākajā laikā nākt ar atsevišķu likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk! Tūlīt iesim pārtraukumā.

E. Jurēvics. Kolēģi, šis mūsu sabiedrībai ir nopietns jautājums, īpaši tuvojoties apkures sezonai.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, bet neaizmirst ideju, kuru paudu iepriekš. Paldies komisijas vadītājam par šīs idejas tālāku virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Kolēģi! Apsveicama iniciatīva, tā ir jāatbalsta. Un pareizi, ka ir steidzamība.

Vēlos vērst uzmanību, ka šajā piedāvājumā mājsaimniecībām, kurās ir bērni līdz 18 gadu vecumam vai pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, koeficients, protams, tiek paaugstināts, bet paaugstināts tikai līdz 2. Manā ieskatā, šai iedzīvotāju grupai koeficients ir jāpalielina vairāk. Kā zināms, valstī nabadzības risks pieaug tieši ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu. Ienākumi vecākiem ar katru bērnu nepieaug, tie jāsadala uz bērniem ģimenē. Un šajā sakarā ģimenēm ar bērniem vajadzētu šo koeficientu paaugstināt vismaz līdz 2,5.

Kā mums zināms, ir ģimenes, kurās tikai viens no vecākiem audzina bērnus, ģimenes, kurās ir trīs un vairāk bērnu, un tām apkures sezonā finansiālais slogs noteikti kļūst lielāks, nabadzības risks palielinās.

Būtu jāveic labojums – komisijai attiecīgi jāvienojas paaugstināt koeficientu mājsaimniecībām, kurās ir bērni līdz 18 gadu vecumam, vismaz uz 2,5.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

L. Kozlovska. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā... pirms darba kārtības 18. jautājuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

L. Kozlovska. Tā, pagaidiet! Tas bija...

Sēdes vadītāja. Tātad komisijas lēmums – bez izskatīšanas atkārtoti komisijā... uzreiz otrajā lasījumā.

L. Kozlovska. Jā, tātad Sociālo un darba lietu komisija lūdz likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā bez izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Pirms pārtraukuma gribu informēt... aicinu jūs visus pulksten 10.35 uz ceļojošās izstādes "Zinātne Latvijai 2026" atklāšanu Saeimas nama Lielajā vestibilā. Izstāde stāsta par 12 izciliem Latvijas zinātniekiem, viņu pārstāvētajām institūcijām un nozīmīgiem pētījumiem dažādās zinātnes nozarēs.

Vārds paziņojumam Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi, lūdzu, sanākam pulksten 10.35 uz komisijas sēdi un izskatīsim... par akcīzi... ņemot vērā, ka iesniegts viens priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretārs).

Kolēģi, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Artūrs Butāns, Edmunds Cepurītis, Gundars Daudze, Ligita Gintere, Juris Jakovins, Antoņina Ņenaševa, Amils Saļimovs un Zane Skujiņa-Rubene. Juris ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica, Agnese Krasta, Juris Viļums, Ināra Mūrniece un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un pārcelt 51. punktu – likumprojektu "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" – kā pēdējo punktu darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Iesniegti trīs priekšlikumi, kurus varētu raksturot kā tehniskus precizējumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāt vārdus "ne retāk kā vienu reizi gadā" ar vārdiem "ne retāk kā reizi divpadsmit mēnešos". Komisijā izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 2. – iekšlietu ministra priekšlikums. Papildināt pārejas noteikumus. Arī komisijā izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J. Skrastiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā". Likumprojekts ir steidzams.

Priekšlikumu nav.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Klīnisko universitātes slimnīcu likums", trešais lasījums.

Iesniegti 102 priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, strādāsim ar Sociālo un darba lietu komisijas izskatīto un atbalstīto likumprojektu "Klīnisko universitātes slimnīcu likums" trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu ir iesniegti 102 priekšlikumi.

1. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 2. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 3. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 4. – veselības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 93. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 6. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 7. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 8. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 9. – finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 10. – veselības ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 11. – veselības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 12. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 13. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 14. priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 15. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 16. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 17. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 18. priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 19. priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 20. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 21. priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 22. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 23. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 24. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 25. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 26. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 27. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 28. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 29. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 30. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 31. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 32. priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 34. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 33. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 34. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 35. priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 40. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 36. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 37. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 38. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 39. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 40. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 41. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 42. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 42. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 43. priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 50. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 44. priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 50. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 45. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 46. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 47. priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 50. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 48. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 49. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 50. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 51. priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 59. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 52. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 53. priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 59. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 54. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 59. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 55. priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 59. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 56. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 57. priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 59. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 58. priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 59. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 59. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 60. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 61. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 61. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 62. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 63. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 64. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 64. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 65. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 66. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 66. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 67. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 68. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 69. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 70. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 71. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 72. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 73. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 74. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 75. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 76. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 77. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 78. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 80. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 79. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 80. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 80. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 81. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 83. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 82. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 83. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 84. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 85. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 86. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 87. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 88. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 89. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 90. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 90. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 91. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 92. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 93. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 94. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 95. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 96. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 97. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 98. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 99. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 100. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 101. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 101. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 102. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Klīnisko universitātes slimnīcu likums" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", trešais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

1. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 2. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 3. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 4. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 5. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 6. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 7. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 8. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Jā, ir viens priekšlikums, ko iesniedzis kolēģis Gundars Daudze. Mēs komisijā vienojāmies, ka to nododam... drīzāk tā būtu Ministru kabineta kompetence – šos jautājumus izrunāt... un kā būtu iespējams tehniski to visu darīt. Priekšlikums kā tāds netika noraidīts, bet šeit tas ir noraidīts, tas būs izstrādāts kā Ministru kabineta noteikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Bērziņš. Kolēģi, es gribu pateikt lielu paldies visiem, kas strādāja ar šo likumprojektu. Tas ir jauns likums. Ļoti daudz darba ir veikušas Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Finanšu ministrija. Milzīgs paldies mūsu Juridiskam birojam, Dambītes kundzei, kura strādāja ar šo likumprojektu. Un pats galvenais, šī ir iniciatīva, kas nāk nevis no augšas, no ministrijas, bet šī iniciatīva nāk no ārstiem, no akadēmiskās vides, no vienkāršiem ārstiem, kas vēl nav ieguvuši profesora vai akadēmiķa titulu, no tiem, kas vēlas, lai būtu citādāk.

Laika gaitā likumā tiks izdarītas vēl daudzas korekcijas. Tas, kas diktēs, kā būs jādara. Priekšā ir pats svarīgākais – kāds būs finansējums. Finansēšanas modelis ir atrunāts ar Finanšu ministriju – kad tas stāsies... Būs atsevišķs likums, kas dos iespēju darboties. Pašlaik šis likums kā bērns ir sācis elpot, bet no sistēmas vēl nav atvienots vai arī nav vēl pievienots.

Vēlreiz liels paldies. Cerēsim, ka veiksies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu.

Deputāti Juris Viļums, Raimonds Bergmanis, Lauris Lizbovskis, Jānis Vucāns un Ingmārs Līdaka, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142. pantu, lūdz izdarīt pārbalsošanu par likumprojektu "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā", jo vairākiem deputātiem nenostrādāja balsošanas sistēma. (Starpsauciens: "Stunda nokavēta!")

Saeimas kārtības rullis paredz pārbalsošanu, ja ir saņemts iesniegums ar piecu deputātu parakstiem.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Deputāts Ingmārs Līdaka pieteicies runāt... "par" vai "pret"? (Starpsauciens.) "Par".

Lūdzu!

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Es biju viens no tiem, kam nenostrādāja balsošanas sistēma. Tā problēma ir tāda – es nezinu, varbūt jums tā nav – mani speķainie pirkstiņi atstāj diezgan pamatīgus nospiedumus tajā vietā, kur jāspiež. Tā kā es esmu pozīcijā, tā poga "Par", kas kādreiz bija poga, tagad ir pleķītis. Un tā redzamība... tas zaļais iedegas vai ne... ir gauži, gauži slikta.

Šobrīd es esmu rūpīgi noslaucījis savu pulti un esmu gatavs paust savu viedokli.

Sēdes vadītāja. "Pret" pārbalsošanu – deputāts Andris Šuvajevs.

Kolēģi, pēc procedūras vispirms mums būs jābalso par to, vai mēs pārbalsojam vai nepārbalsojam. Tātad vispirms būs tāds balsojums.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien, kolēģi! Es nezinu, cik daudziem deputātiem ir speķaini pirksti, bet, ja motivācija ir saistīta ar to, ka nenostrādāja balsošanas sistēma, tad, pirms mēs balsojam par šo deputātu priekšlikumu, droši vien būtu svarīgi deputātiem iegūt neatkarīgu apliecinājumu, vērtējumu, ka tiešām ir bijusi balsošanas sistēmas tehniska kļūme.

Es aicinu balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, neatkarīgi no tā, nostrādāja vai nenostrādāja balsošanas poga, ja pieci deputāti lūdz, deputātiem ir jālemj par to, vai pārbalsojam vai nepārbalsojam. (Starpsauciens.)

Kolēģi, vispirms būs balsojums par to, vai mēs ļausim vai neļausim pārbalsot par minēto likumprojektu. (Starpsauciens. Zālē troksnis.)

Balsojums ir par to, vai deputāti piekrīt, ka mēs pārbalsojam par likumprojektu "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 42, atturas – nav. Deputāti pārbalsošanai nepiekrīt. Viss, līdz ar to jautājums slēgts.

Kolēģi, turpinām.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi! Tagad pievēršamies ļoti nozīmīgam likumprojektam. Lūdzu, lai šoreiz nevienam neslīd pirksti un jau pirmajā reizē visi nobalso atbilstoši savai pārliecībai. Šis ietekmēs visus Latvijas cilvēkus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Jurēvics. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Par šī likumprojekta stāšanos spēkā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātais un atbalstītais priekšlikums paredz, ka likums stājas spēkā 1. oktobrī, lai pēc iespējas ātrāk šo normu varētu iedzīvināt dzīvē.

Atgādinu, ka pati likumprojekta ideja un norma ir samazināt akcīzi par astoņiem centiem dīzeļdegvielai, par astoņiem centiem – benzīnam.

Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Kolēģi! Šis ir ļoti labs priekšlikums – lai grozījumi likumā stātos spēkā jau no 1. oktobra. Tas ir pierādījums, ka risinājumam ir jābūt arī lēmumos un dabā, ne tikai galvās vai uz plakātiem.

Papildus šim risinājumam mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā stāv vēl viens risinājums, kas palīdzētu uzlabot situāciju, – potenciāli grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tā kā šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un Saeima vēl turpinās darbu, tad no šīs tribīnes aicinu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju... pulksten 12.40... komisijas sēdē iekļaut arī jautājumu par pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu.

Turpinām darbu, atbalstām šo priekšlikumu un šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A. Latkovskis (JV).

Vakar vakarā es kā kārtīgs latvietis ielēju sev krūzē kumelīšu tēju un apsēdos noskatīties "Latvijas Televīzijas" ziņu raidījumu "Panorāma". Ziņu raidījumā tika pieteikts sižets par to, ka no rīta Latvijas premjerministrs ir solījis, ka degvielas cenu un akcīzi varētu samazināt par 20 centiem. Pēc tam sižetā tika stāstīts par to, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atļāvusies gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam samazināt akcīzes nodokli tikai par astoņiem centiem. Man ir tikai viens jautājums: kurš pa ceļam līdz Saeimai nozaga 12 centus?

Paldies. (Smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (JV).

Jā, man sanāk paturpināt JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģi Ainaru Latkovski. Mēs arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā meklējām, kur palika šie 12 centi, jo šobrīd samazinājums, pieņemot iepriekš minētos priekšlikumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā... labākajā gadījumā samazinās par astoņiem centiem. Ja būs šis samazinājums, tas būs labi. Tāpēc mēs ļoti gaidām no valdības nākamos priekšlikumus. Šodien vienojāmies, ka, neskatoties uz to, ka ZZS iesniedza savu priekšlikumu... bet viņiem mazliet mainījās ideja... mēs vienojāmies, ka gaidīsim no valdības papildinājumus un, iespējams, arī ierosināsim Eiropas Savienības komisijai jautājumu par vēl zemāku akcīzes noteikšanu. Bet finanšu ministram ir jāuzsāk šāda sarunu procedūra, lai mēs būtu laicīgi, jo, ja tā sarunu procedūra beigsies pēc trīs mēnešiem, būs par vēlu, tad cenas būs jau aizgājušas... stipri augšā un būs jāsamazina nevis par 20, bet vēl vairāk.

Tā ka, kolēģi, es atbalstu šo likumprojektu, bet mēs ar Latkovski iesim meklēt tos 12 centus. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A. Brigmanis (ZZS).

Sveiki, kolēģi! Es esmu ļoti labticīgs cilvēks. Es absolūti ticu premjeram. Šobrīd esmu apturējis visu tehniku... degvielas liešanu, lauku darbus, savu mašīnu vairs nepildu ar degvielu, es gaidu 1. oktobri. Es domāju, ka no 1. oktobra visa Latvijas tauta ieraudzīs, ka degviela būs par šiem 20 centiem lētāka. Benzīntankā. Bet, ja tā nebūs (Starpsauciens.)... Es paļaujos uz premjeru. Bet, ja 1. oktobrī nebūs, kurš tad blefo? Kurš blefo?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS)

Kolēģi, netēlosim muļķīšus! (Starpsaucieni.) Koalīcijas sadarbības padomē katram politiskajam spēkam, kam ir atbildība, piemēram, Ekonomikas ministrijai vai Klimata un enerģētikas ministrijai, bija uzdots konkrēts rīkojums. Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, savu pienākumu attiecībā uz akciju, ko bija deleģējis Ministru prezidents Kulbergs, izpildījām.

Attiecībā uz stratēģiskajām rezervēm. Šāda priekšlikuma no Ekonomikas ministrijas nav. Ir astoņi centi. Attiecībā uz biopiedevu – tas ir Klimata un enerģētikas ministrijas jautājums. Arī risinājums nav piedāvāts. Jūs paši prasāt, kur ir, bet nevarat atnest dokumentus. Tā ir tāda augstākā mērā divkosība. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Es īsti nezinu, kurā klasē skolā māca procentu rēķinus, bet tie rēķini, izejot no dotajiem lielumiem, ir visai vienkārši. Izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, es jau minēju, ka attiecībā uz dīzeļdegvielu šis iesniegtais priekšlikums jau izmanto Eiropas Savienības atļauto minimālo cenu līdz absolūtai robežai un vairāk ar akcīzes samazināšanu... vairāk par šiem astoņiem centiem par litru ieekonomēt nav iespējams. Runājot par bezsvina benzīnu, ja mēs no 550 eiro par 1000 litriem pakāptos lejā uz 359 eiro par 1000 litriem, kas ir Eiropas Savienības noteiktā apakšējā robeža, iznāktu precīzi 20 centi par litru. Jautājums, vai mēs to esam gatavi darīt ar akcīzi, vai mēs tomēr meklējam arī kaut kādus citus ceļus. Iespējams, ka ar akcīzi vien to nevajag darīt, bet ar akcīzes samazināšanu to ir iespējams izdarīt līdz 20 centiem par litru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. ...

E. Jurēvics. Neprasīja balsojumu neviens.

Sēdes vadītāja. Prasīja.

E. Jurēvics. Prasīja?

Sēdes vadītāja. Jā... par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

E. Jurēvics. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu šoreiz vienprātīgi un pirkstiem neslīdot, atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

E. Jurēvics. Kolēģi, komisijas vārdā vēlos teikt paldies visiem komisijas dalībniekiem, arī Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai par iesaisti šī likumprojekta izstrādē. Bet nu vienu gan – likumi netop ne ar tvītiem, ne ar rīkojumiem, bet ar Saeimas balsojumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, trešajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", kas papildina likumu ar jaunu 211.¹ pantu, paredzot kriminālatbildību kartelistiem. Atbildība tiks paredzēta par aizliegtu vienošanos. Šai Saeimai tas nav pirmais mēģinājums pieņemt šādu lēmumu. Iepriekš citā likumprojektā tas bija noraidīts. Patlaban, strādājot Juridiskajā komisijā un to pilnveidojot, mums ir izdevies vienoties par redakciju.

Izskatot mums ir jālemj par vienu priekšlikumu, proti, tas paredz, ka likums stāsies spēkā šā gada 15. oktobrī.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, ņemot vērā, ka priekšlikums ir atbalstīts, lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", trešais lasījums.

Trīs (Starpsauciens.)... Jā, atvainojos!

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, šis likumprojekts saistīts ar tikko atbalstīto. Saeima nolēma, ka kartelistiem būs jāatbild par aizliegtu vienošanos. Bet likums paredz, ka atbildība iestājas, ja nodarījums izdarīts lielā apmērā, un ir svarīgi noteikt, kādā apmērā, kādos gadījumos būs iespēja saukt pie kriminālatbildības.

Pirmajā lasījumā mēs atbalstījām robežu – 100 tūkstoši, otrajā lasījumā Saeimas vairākums noteica, ka ir jābūt trīs miljoniem. Strādājot komisijā, tika meklēts kompromiss.

Ir iesniegts deputātes Gāteres priekšlikums, kas piedāvā aizstāt trīs miljonus ar 500 tūkstošiem eiro. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Juridiskā komisija diskutēja par iesniegto priekšlikumu, un mēs, neatbalstījuši 1. priekšlikumu, tomēr uzsākām diskusiju un meklējām risinājumu. Pēc diskusijas tika izstrādāts kompromisa variants.

2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka trīs miljonu eiro vietā... atbildība iestāsies, ja apmērs sastādīs 750 tūkstošus vai vienu miljonu eiro būvdarbu līguma gadījumā.

Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Šis likumprojekts un konkrētais priekšlikums raisīja diezgan asas diskusijas. Tad, kad šis likumprojekts tika nodots izskatīšanai Saeimas sēdē, es kolēģiem prasīju, vai iet un runāt, apzinoties to, ka mūsu vidū ir deputāti, kas par jebkuru ideju, ar kuru cilvēks mēģina sakārtot tiesisko sistēmu, saka, ka viņš ir vai nu noziedznieku atbalstītājs, vai korumpēts, izsaka miglainus mājienus, proti, ka jebkura juridiskās domas attīstība ir noliedzama, ja tā nesaskan ar viena konkrētā priekšlikuma ideju.

Šajā gadījumā es pievēršu jūsu uzmanību, ka Saeima otrajā lasījumā atbalstīja robežšķirtni jeb slieksni saukšanai pie kriminālatbildības – trīs miljonus iepirkumiem. Es cienītu piedāvāto komisijas kompromisa variantu, ja komisija būtu godīgi izdarījusi to, ko pati bija apsolījusi, proti, uzklausījusi iesaistīto institūciju viedokli. Komisija pieprasīja iesaistītajām institūcijām... kopumā tās bija piecas.

Ekonomikas ministrija norāda, ka viņi vispār neatbalsta kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos, bet, ja nu kas, tad piekrīt – trīs miljoni ir saprātīga summa.

Otra institūcija – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera – norāda, ka komisija neizprot uzņēmējdarbības pašu būtību. Un, ja Saeima tomēr atbalsta, ka kriminālatbildība pastāv, tad samērīgāks un praksē pamatotāks būtu piecu miljonu eiro slieksnis. Tātad tika uzskatīts, ka jau Saeimas noteiktie trīs miljoni ir par zemu.

Nākamais. Latvijas Darba devēju konfederācija savā vēstulē norāda tieši tos pašus argumentus... es varētu veltīt... vēl garākai analīzei... norāda, ka par trīs miljoniem zemāk nevajadzētu iet.

Prasīja Iepirkumu uzraudzības birojam. Iepirkumu uzraudzības birojs saka to, ka, ievērojot jau esošos grozījumus likumos... Publisko iepirkumu likums paredz, ka iepirkums pilnā apmērā attieksies uz būvdarbiem ar līgumā paredzēto līgumcenu – viens miljons. Proti, jebkurš būvdarbu iepirkums, publiskais iepirkums, jau sasniegs to, ka būs kriminālatbildības slieksnis. Te nav nekāda paaugstinājuma.

No piecām uzaicinātajām institūcijām četras saka...

Arī Konkurences padome saka, ka, viņuprāt, saprātīgākā summa būtu trīs miljoni vai, ja... vai vairāku iepirkumu kopējā līgumcena nav bijusi mazāka par pieciem miljoniem. Norādītās konkrētās lietas, kur ir bijuši aizliegtie karteļi, pārsniedz šīs summas – 4,5 miljonus, 10 miljonus, 24 miljonus. Tātad tās ir tās... kas ir saprātīgs slieksnis, lai būtu kriminālatbildība, ja ir beigusies administratīvā atbildība.

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija uzklausīja vēl piekto institūciju. Nez kāpēc prasīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja viedokli, kā viņi uzskata. Es paskatījos Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam nav pilnīgi nekādas kompetences par šīm lietām izmeklēšanā. Nav. Paskatījos Kriminālprocesa likuma 7. pantu, atvainojos, 117. ... nē, 387. pantu, kas nosaka izmeklēšanas iestāžu kompetenci. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam nav šīs kompetences. Kāpēc Juridiskā komisija neprasīja viedokli Valsts policijai, kurai ir kompetence šajās lietās? Vēl vairāk – KNAB savā vēstulē pat kļūdaini norādīja, ka jau notiek... šādās vienošanās sadala līgumu, iepirkuma summu sīkākos līgumos, lai nebūtu kriminālatbildības. Bet to viņi norāda par tiem, kas organizē iepirkumus, – par valsts amatpersonām. Mums jautājums nav par organizatoriem. Mums ir jautājums par tiem cilvēkiem, kas piedalās, – par uzņēmējiem.

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka katram var būt savs viedoklis. Es aicinu izsvērt godprātīgi un taisnīgi. Manuprāt, trīs miljonu slieksnis ir pamatots.

Aicinu balsot "pret" 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šī nav pēkšņa vai kaut kāda priekšvēlēšanu ideja. Es atgādinu, ka frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA kolēģis Andrejs Judins jau 2024. gadā rosināja noteikt kriminālatbildību personām, kuras iesaistās karteļos. Toreiz, to noraidot, bija arguments, ka šī ideja nav pietiekami izdiskutēta. Tagad, pēc pietiekami ilgām diskusijām, mēs esam nonākuši līdz trešajam lasījumam. Vēlreiz ir jāatkārto, ka naudas sodi, ko administratīvā procesa ietvaros piemēro un arī turpmāk piemēros Konkurences padome, nav sodi fiziskajai personai, tos nomaksā uzņēmumi. Kriminālatbildība attiektos tikai un vienīgi uz fiziskajām personām liela apmēra iepirkumos.

Par šiem sliekšņiem. Pieņemot, ka iepirkuma līgumcenas pārmaksātā daļa veido 10 vai vairāk procentu, tās summas, kas aizliegtu vienošanos rezultātā varētu tikt izkrāptas no valsts budžeta, ir gana būtiskas, tāpēc arī līgumsodu... līgumcenu... sliekšņus, no kuriem iestātos kriminālatbildība, komisija ir vienojusies noteikt šādus.

Kolēģi, aizliegtas vienošanās jeb karteļi ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, tāpēc ir tikai pareizi, ka ir jāmeklē veidi, kā padarīt gan karteļu atklāšanu, gan to izmeklēšanu efektīvāku. Šajā Saeimā, reaģējot uz Augstākās tiesas Senāta spriedumu tā dēvētajā būvniecības karteļa lietā, mēs jau pieņēmām Operatīvās darbības likuma grozījumus, paredzot operatīvās darbības laikā iegūtās informācijas izmantošanas un nodošanas kārtību citos procesos.

Un vēlreiz – mērķis ir pilnveidot esošo atbildības sistēmu, lai tā būtu efektīva, tāda, kas atbilst nodarījuma kaitīgumam, jo līdzšinējie sodi acīmredzami nespēj atturēt no iepirkumu sarunāšanas. Karteļi iepirkumos nav uzņēmējdarbība, pēc būtības tā ir zādzība no sabiedrības.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, brīžiem, kad es domāju, kas ir paredzēts mūsu likumos, definējot atbildību, kādos gadījumos mēs piemērojam sodu un kad redzam mēģinājumus pasargāt no atbildības, man gribētos teikt, ka tas ir neizskaidrojami. Ja mēs paskatāmies uz mūsu sodu sistēmu, cilvēks, kurš iegāja veikalā un no plaukta paņēma kaut kādu mantu, ir saucams pie kriminālatbildības un atbildība ir no pirmā centa. Bet mēs diskutējam, vai gadījumā, ja darījums – aizliegta vienošanās – ir par vienu miljonu, trīs miljoniem, simts tūkstošiem... vai šīs summas ir pietiekami lielas, lai sauktu pie kriminālatbildības. Es saprotu kolēģus. Viņu atskaites punkts ir cits. Atbildībai nav jābūt, jo šo darbību veic inteliģenti cilvēki uzvalkos. Jā, viņi, protams, veic darbību, ko var nosaukt īstajā vārdā – tā ir izkrāpšana. Tā ir valsts, pašvaldības naudas iegūšana.

Ja mēs runājam par summām. Tātad viens miljons. Mēs droši vien esam dzirdējuši, ka labuma guvēji mēģina ielikt savās kabatās 10–20 procentus. Jautājums: vai gadījumā, ja puses vienojas sadārdzināt iepirkuma cenu par kādiem 100–200 tūkstošiem eiro, mums vēl ir jāmeklē kaut kādi īpaši pierādījumi, lai pārliecinātu kolēģus, ka tie, kas to dara, ir noziedznieki? Mēs diskutējam par to, vai viņus saukt vai nesaukt pie atbildības.

Es saprotu, ka daudzi cilvēki, kuriem ir interese, neslēpj to, aizstāv, bet man ir prieks, ka vismaz Juridiskajā komisijā lēmums ir pieņemts. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi noteikt zemāku slieksni, nekā otrajā lasījumā ir atbalstīts. Viens miljons eiro – tā nav maza nauda.

Es vēlos arī vērst jūsu uzmanību, ka šos kriminālprocesus varēs uzsākt tad, kad Konkurences padome konstatēs pārkāpumu un informēs izmeklēšanas iestādi. Tātad noteikti būs iesaistīta Konkurences padome. Bez tāda iesnieguma kriminālprocesa nebūs. Par to mēs šodien runāsim, strādājot ar nākamo likumprojektu.

Kolēģi, rīkosimies saprātīgi! Es ar šo jautājumu strādāju visu šo Saeimu. 2024. gadā bija cits likumprojekts. Līdz vēlēšanām bija tik tālu, ka deputātiem bija drosme noraidīt. Es ļoti ceru, ka šoreiz jums tādas drosmes nebūs un jūs neatbalstīsiet cilvēkus, kas nodarbojas ar naudas izkrāpšanu.

Lūdzu atbalstīt 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs debatējam par to, kāpēc summai, no kuras iestājas kriminālatbildība par iesaisti aizliegtās vienošanās, būtu jābūt starp simts tūkstošiem un trīs miljoniem. Manuprāt, arī komisijā mēs izdarījām ļoti labu darbu. Šo informāciju mēs ieguvām no virknes iesaistīto institūciju, kas strādā ar karteļu pārkāpumiem un publiskajiem iepirkumiem.

Lai šī norma nebūtu deklaratīva, šai summai ir jāaptver būtiski pārkāpumi, tas nozīmē – būvdarbu iepirkumu līgumi, pakalpojumu iepirkumu līgumi, tostarp pašvaldībās. KNAB piedāvātās summas ir iekļautas arī šajā Juridiskās komisijas kompromisa priekšlikumā. KNAB ir vienīgā institūcija, kas reāli veic kriminālizmeklēšanu līdzīgās lietās, tāpēc viņi saprot, kas realitātē notiek, kur ir šie pārkāpumi. Tāpēc arī Juridiskajā komisijā mēs ieklausījāmies KNAB minētajos datos, un es domāju, ka tiem deputātiem, kas šo kompromisu atbalstīja, ir skaidrs, ka priekšlikums ir samērīgs, mēs neaizejam nevienā galējībā, tas ir balstīts datos un Latvijas realitātē, kāda tā šobrīd ir.

Es vēlos vēl atgādināt tikai vienu lietu – aizliegtu vienošanos kriminalizēšanai, ko mēs šobrīd ieviešam, ir vairāki mērķi, un viens no tiem ir tieši preventīvais mērķis – atturēt tirgus dalībniekus no iesaistes karteļos. Ja šis slieksnis būs pārmērīgi liels, šī norma būs deklaratīva un visam tam mūsu darbam, kas ir ieguldīts, nebūs nekādas jēgas.

Lūdzu atbalstīt 2. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, ar karteļiem ir tā, ka, manuprāt, sabiedrībā vēl īsti nav izpratnes, ka aizliegta vienošanās par tirgu, par klientiem, par cenām ir ļoti smaga zādzība no sabiedrības, no publiskajiem resursiem. Visi uzskata, ka tā ir valsts vai pašvaldību nauda, lai tad viņi uzvārās uz to, lai viņi tur vienojas! Tad, kad tas skar indivīdu, individuālas zādzības, tad ir citāda attieksme.

Teikšu godīgi, es neesmu pārāk liela šādas kriminalizēšanas fane, bet es respektēju deputātu gribu, jo, manā skatījumā, daudz efektīvāk būtu, ja Konkurences padomei pašai būtu arī tiesības vērsties pret fiziskajām personām – konkrēti pret tiem, kas šos līgumus, vienošanās aizliegti ir sarunājuši, slēguši –, lai tām būtu lielāka atbildība. Bet, ja mēs esam nonākuši jau tik tālu, ka tas būs arī Krimināllikumā un šie sāks... būs tiesības uzsākt kriminālprocesu, es domāju, jo zemāks ir šis slieksnis, jo preventīvāk tas ir. Pateikt, ka trīs miljoni ir daudz, bet zem trīs miljoniem ir maz, neko nedarām – tas ir tāds ļoti neparasts skaistumkonkurss attiecībā uz cipariem.

Es domāju, ka šis, 2., priekšlikums ir ļoti samērīgs. Es kā konkurences tiesību praktiķe atceros visas tās lietas, ko mēs esam skatījuši. Un iepirkumi... preču iepirkumi... 750 tūkstoši... ļoti daudz ir bijušas arī dažādas pārkāpumu lietas attiecībā uz pašvaldību iepirkumiem. Miljons... Man arī nāk... virkne dažādu iepirkumu, kur bijuši piemēroti lēmumi, kas stājušies spēkā un tikuši apstiprināti.

Es domāju, šis priekšlikums ir atbalstāms. Lai ir 750 tūkstoši un viens miljons, lai ir prevencija. Es ceru, ka tie kartelisti, kas gribētu par to vienoties, redzēs šo pantu un stipri padomās, vai ir vērts riskēt ar šādu izmeklēšanas procedūru, naudas sodu, reputācijas apdraudējumu un neizbēgamām sekām.

Tā ka es atbalstu šo priekšlikumu un ar lielu interesi arī sekošu, vai būs šādi procesi, kā tālāk notiks izmeklēšanas. Jo, kā es teicu, būtu daudz vienkāršāk, ja iestāde pati būtu tiesīga darboties ar pārkāpējiem – fiziskajām personām –, kuru dēļ uzņēmums maksā sodus, bet fiziskās personas izmūk no soda, var mainīt uzņēmumus, atstāt tukšas čaulas, dibināt... un darboties pēc vecām tradīcijām.

Tā ka es atbalstīšu šo priekšlikumu un aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Tā kā no šīs tribīnes izskanēja informācija, kas varētu likt domāt, ka tie, kas balso "pret", vispār iestājas pret sodiem šādiem karteļiem par šādu vienošanos, es uzskatu, ka man kā frakcijas vadītājai būtu jāpaskaidro, ka tas īsti neatbilst patiesībai. Mēs neatbalstīsim ne šo priekšlikumu, ne šo likumprojektu. Bet kāpēc?

Tātad vēl pirms pāris gadiem Igaunija tika minēta kā piemērs Latvijai – tur par karteļiem ir noteikta kriminālatbildība. Taču tiem, kuri nezina, es vēlos pastāstīt, ka pērn Igaunija veica reformu, kuras rezultātā par karteļiem vairs nav paredzēta kriminālatbildība. Un ne jau tādēļ, ka igauņi vēlējās nesodīt, bet viņi šo ceļu gāja nedaudz gudrāk, minot, ka galvenie iemesli, kādēļ viņi maina šo regulējumu, bija ārkārtīgi zemā izmeklēšanas un sodīšanas efektivitāte, jo kriminālprocesi ir daudz smagnējāki. Visa šī pierādīšana... Ļoti daudzos gadījumos ir gandrīz neiespējami pierādīt karteli un ārpus saprātīgām šaubām katras konkrētas fiziskās personas tiešu nodomu un vainu. Lietas ievilkās gadiem, un sodi nesekoja. Mēs zinām, kā tas ir, kad tiesas process velkas gadiem un cilvēki netiek sodīti. Starp citu, šo jūs varat izlasīt "Dienas Biznesā", tajā ir labs raksts par to, ko es šobrīd arī citēju. Ir salīdzināts šis Latvijas gadījums, ko jūs šodien taisāties atbalstīt, ar to, kādu praksi Igaunija ir gājusi.

Visbeidzot – paredzot reālus cietumsodus fiziskajām personām, nevis naudas sodus uzņēmumiem, tika paralizēta jebkāda iecietības parādīšana. Proti, ja uzņēmums atzīst vainu par vienošanos vai par karteli un, atzīstot vainu, ir gatavs nomaksāt sodu, vadītājs tik un tā nonāks cietumā, ja mēs atbalstām šos grozījumus.

Palasiet – tie, kas īsti nesaprot, par ko šodien balso. Bet šis ir... kādēļ LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalstīs šos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Es tikai vēlos informēt saistībā ar Igauniju. Jā, katra valsts mēģina risināt problēmu, kā var. Bet kāda bija Igaunijas pamatproblēma? Divas institūcijas vienlaikus bija atbildīgas par vienu jautājumu. Tās konkurēja, un tas tiešām varēja traucēt.

Ko darām mēs, lai nepieļautu šādu situāciju? Mēs daudz konsultējāmies ar Konkurences padomi, un arī viņiem bija bažas, lai nesanāktu tā, ka viņi strādā un vienlaikus policija kaut ko uzsāk. Un kurš tad... Teiksim tā, būtībā nevis viens otram palīdz, bet traucē. Tāpēc – ko mēs izdarījām? Mēs paredzējām, ka sākumā, ja ir informācija, ar to strādā tikai Konkurences padome, policijai tur nav ko darīt. Bet, kad Konkurences padome pabeidz savu darbu, tā var nodot informāciju policijai, lai viņi turpinātu.

Ko nozīmē – turpināt un uzsākt darbu? Konkurences padome strādā ar juridisko personu pārkāpumiem un sodus piemēro juridiskajām personām. Bet mēs visi saprotam – aiz juridiskajām personām ir dzīvi cilvēki, kas veic noziedzīgas darbības. Un patlaban sanāk, ka tie dzīvie cilvēki var atpirkties. Faktiski uzņēmums samaksā, un viņi turpina dzīvot uz valsts vai pašvaldības rēķina, izmantojot to izkrāpto naudu. Tāpēc mēs paredzam – pabeigts darbs ar juridisko personu, ir konstatēts pārkāpums, un Konkurences padome informē policiju, ka ir konkrēts cilvēks, kurš tiek turēts aizdomās, un policija turpina savu darbu.

Tāpēc, lūdzu, pārtrauksim atsaukties uz Igaunijas pieredzi! Šajā gadījumā mēs neveidojam to pašu sistēmu. Mēs veidojam efektīvu instrumentu, kas ļaus krāpniekiem piemērot sodu.

Lūdzu atbalstīt 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim otro reizi.

G. Kūtris (ZZS).

Parasti otro reizi tribīnē nekāpju, bet, ja no tribīnes skan neprecizitātes, cilvēkus tas var maldināt.

Pirmkārt, Igaunija atteicās no kriminālprocesa jeb krimināltiesiskās atbildības, tāpēc ka kriminālprocesā rīcība... pierādīšana ir krietni smagāka nekā administratīvajā procesā. Un Konkurences padomei vieglāk ir sodīt juridisko personu par vienošanos nekā kriminālprocesa gaitā pierādīt, ka šī vienošanās tiešām ir bijusi. Igauņi atteicās no šī, tāpēc ka rezultātu kriminālprocesiem nebija, administratīvajiem procesiem – bija.

Otrkārt, Gāteres kundze neprecīzi kolēģiem teica, ka mēs uzklausījām iesaistīto institūciju viedokli, un gandrīz vai skanēja atbalsts, ka mēs esam ievērojuši... bet mēs ievērojām tikai KNAB viedokli. Un KNAB tiešām likumā nav institūcija, kas izmeklē šos noziegumus. Uz kura likuma pamata balstoties, jūs sakāt, ka viņiem ir šīs tiesības? Kurā likumā tas ir ierakstīts? Tas nozīmē, ka viņi pārkāpj savu likumā noteikto kompetenci? Šobrīd vispār šādu kriminālprocesu nevarēja būt.

Treškārt, es gribētu pievērst kolēģu uzmanību tam... varbūt ne kolēģu... bet tam... Latvijas uzņēmēji un tie, kas pārstāv uzņēmējus, pievērsiet uzmanību, ka jūsu viedokli, jūsu organizāciju viedokli ne PROGRESĪVIE, ne JAUNĀ VIENOTĪBA neuzklausa. Viņi paprasa pieklājības pēc, saņem šo viedokli un pilnībā noignorē. Paldies, ka uzklausa viedokli, bet uzklausīšana nozīmē arī izvērtēšanu. Šādas izvērtēšanas nebija. Uzklausīja, izvērtēja tikai KNAB viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 14, atturas – 7. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Attiecas uz likuma spēkā stāšanos. Paredzēts, ka tas stāsies spēkā šī gada 15. oktobrī.

Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 11, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tā ir viena pakete no trīs likumiem. Pirmais – "Grozījumi Būvniecības likumā".

Ir trīs priekšlikumi, visi redakcionāla rakstura.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sakarā ar to, ka priekšlikumi nav saņemti, aicinu uzreiz balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā", trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Visi trīs priekšlikumi ir komisijas priekšlikumi un redakcionāla rakstura.

1. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – arī komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Sakarā ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ieroču aprites likumā", trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 9. septembra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Ieroču aprites likumā".

Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegti trīs priekšlikumi. Pirmie divi ir saistīti ar to, ka mēs esam nodibinājuši vēl vienu skolu jauniešiem ar militārām interesēm. Militāras lietas. Mums bija Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola, un tagad mums ir arī Pētera Radziņa profesionālā vidusskola. Līdz ar to redakcionālas izmaiņas bija nepieciešamas arī Ieroču aprites likumā.

1. – aizsardzības ministra Meļņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Arī 2. – aizsardzības ministra Meļņa priekšlikums. Saistīts tieši ar to pašu. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Un 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumiem. Pārejas noteikumu 21. punkts izteikts šādā redakcijā: "Grozījums par šā likuma 16. panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī." Arī šis priekšlikums komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieroču aprites likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Latgales vēstniecības GORS likums", otrais lasījums.

Iesniegti 27 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Skatām likumprojektu "Latgales vēstniecības GORS likums", otrais lasījums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 1. panta pirmo daļu, uzsverot, ka likuma viens no mērķiem ir saistāms ar nacionālās drošības veicināšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 2. – deputātes Rancānes priekšlikums. Tiek uzsvērta latgaliešu valodas nozīme. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Kā jau minēju, tas ir par latgaliešu valodu (likuma mērķī precizējot to kā latgaliešu rakstu valodu) un tās saglabāšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 4. – deputātes Drelingas priekšlikums. Paredz likuma mērķī ietvert valsts budžeta līdzfinansējumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Priekšlikuma būtība ir tāda – ja mēs atdodam vai arī izdarām tā, ka pašvaldība vairs nevarēs pilnīgi kontrolēt vai, teiksim, strādāt ar "Goru", kurš iepriekš piederēja... gan ēka, gan viss, tad jāparedz gan budžetā, gan visur finansējums tā, lai valsts arī pilnvērtīgi piedalītos pārvaldībā. Tagad pašvaldība maksā par "Goru", un "Gora" dotācijas no pašvaldības ir 750 tūkstoši eiro gadā. Valsts nodrošina vai valsts apmaksā tikai 120 tūkstošus, paredzot tos kaut kādām... plus mīnus atsevišķām programmām. Kopumā pašvaldība apmaksā kredītus par "Goru", bet valsts pārņem šo ēku, tomēr nedod finansējumu.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Annai Rancānei.

A. Rancāne (JV).

Cienījamā Saeima! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Es atgādināšu, Latgales vēstniecības GORS likuma galvenais mērķis ir uzsvērt šī objekta nozīmi nacionālās drošības veicināšanā Latvijas austrumu teritorijā. Un šis nav likums par kādas reģionālas koncertzāles uzturēšanu. Tas ir likums, lai nodrošinātu skaidru, ilgtspējīgu un valstiski koordinētu, stratēģiski nozīmīgu kultūras objektu aizsardzību, kas tos pasargātu no īstermiņa politisku vai fiskālu lēmumu ietekmes.

Es tik tiešām nevaru galvot, kas būtu noticis ar koncertzāli "Gors", ja Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība būtu īstenojusi savus sākotnējos plānus par šī kultūras objekta nonākšanu privātā pārvaldībā. Un tikai sabiedrības aktīvais protests un Valsts prezidenta izlēmīgā nostāja lika šos lēmumus mainīt. Bet tagad Rēzeknes valstspilsēta izliekas, ka nekas tāds nav noticis.

Pašvaldību likuma 8. panta otrā daļa un pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka valstspilsētu pašvaldības piedalās valsts un starptautiskas nozīmes vēstures objektu, nacionālās nozīmes kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā. Tas ir pašvaldības pienākums un arī iespēja, jo šāds nozīmīgs kultūras objekts ne tikai prasa budžeta ieguldījumu, bet arī sniedz pozitīvu ietekmi kopienas dzīves aktivizēšanā un pilsētas tēla veidošanā, veicinot uzņēmējdarbības, it sevišķi tūrisma biznesa, attīstību.

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem Rēzeknes vārds saistās ar to, ka tur atrodas viena no labākajām akustiskajām koncertzālēm un ne tikai Latvijā vien. Valsts Kultūras ministrijas personā turpinās ieguldīt līdzekļus koncertzāles darbībā, atbalstot profesionālās mākslas pieejamību Latgales reģionā. Kultūras ministrijas tiešais ikgadējais finansējums Latgales vēstniecībai "Gors" caur Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu pēdējos gados ir bijis robežās no 240 līdz 250 tūkstošiem eiro gadā. Un tieši šis likums paredz vēl plašāku valsts iesaisti koncertzāles darbības nodrošināšanā, jo Kultūras ministrija turpmāk varēs deleģēt pārvaldniekam valsts pārvaldes uzdevumus kultūras un kultūrizglītības jomā, it īpaši attiecībā uz latgaliešu valodas un kultūras saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Latvijā ir vairākas reģionālās koncertzāles – Liepājā, Cēsīs, Ventspilī.

Bet situācija ar "Goru" tik tiešām ir īpaša. Tāpēc arī tapa šis likums, kas dod drošības sajūtu Latgales iedzīvotājiem, ka Latgales vēstniecībai "Gors" būs byut.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agitai Zariņai-Stūrei.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Kolēģi, es aicinu no šīs tribīnes runāt patiesību un, ja nezinām, tad iepazīties ar likumprojektu. Es tikko dzirdēju frāzi, ka pašvaldība nevarēs strādāt ar "Goru", – pierakstīju.

"Gors" vēl joprojām ir kultūrnozīmīga vieta Latvijai, Latgalei. Un ko paredz šis likumprojekts? Paredz precīzāku pārvaldības sistēmu, telpu izmantošanu kultūrizglītības vajadzībām, satura atbilstību tam, kāpēc "Gors" ir uzcelts, lielāku atbildību Kultūras ministrijai kā pārvaldošajai iestādei.

Pašvaldībai nekas netiek atņemts – ne īpašums, ne kādas cita veida tiesības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 55, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 5. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizēts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 7. – deputāta Normunda Dzintara priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Tā... tas bija 7., jā.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pārvaldnieka jēdzienu, deleģēšanas līgumu saskaņošanu ar Kultūras ministriju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 9. – deputātes Drelingas priekšlikums. Paredz, ka Kultūras ministrijas atzinumam ir rekomendējošs raksturs.

Komisijā secinājām, ka, atbalstot iepriekšējo priekšlikumu, šis pēc būtības zaudē aktualitāti un neatbilst likumprojekta pamatprincipam, tāpēc priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 10. – arī deputātes Drelingas priekšlikums. Paredz saglabāt vispārējo valdes locekļa nominēšanas un atsaukšanas kārtību, nosakot, ka Kultūras ministrijas atzinumam ir rekomendējošs raksturs. Komisijā šo priekšlikumu neatbalstījām. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 56, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 11. – komisijas priekšlikums. Tajā runāts par 5. pantu un to, kā tiek izraudzīts valdes loceklis. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par 6. pantu, kurā runāts par Kultūras ministrijas uzraudzību. Papildina likumprojektu ar normu par komercdarbības atbalsta noteikumu ievērošanas uzraudzību. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 13. – deputātes Rancānes priekšlikums. Paredz 6. pantā uzsvērt latgaliešu valodas un latgaliskās identitātes nozīmi. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 14. – kā jau minēju iepriekš, komisijas priekšlikums, kas balstās uz 12. – Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 15. – deputātes Drelingas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar atsevišķu pantu par valsts finansiālo līdzdalību "Gora" darbības nodrošināšanā. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 57, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē "Gora" darbības mērķi. Daļēji atbalstīts un iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 17. – deputātes Rancānes priekšlikums, kas vairāk runā par latgaliskās identitātes un valodas saglabāšanas nostiprināšanu. Komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā runāts par to, kāda saimnieciskā darbība nekustamajā īpašumā ir pieļaujama. Komisijā tika skaidrots, ka šī komerciālā darbība ļautu nodrošināt ar koncertzāles darbību saistītos pakalpojumus, pieļaujot ar tās mērķi nesaistītu izmantošanu. Priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 19. – komisijas priekšlikums par iepriekš minētajiem trīs priekšlikumiem, kas apvieno gan "Gora" mērķi, gan latgaliešu rakstu valodu, identitāti un kultūras vēsturiskās vides saglabāšanu, kā arī pieļaujamo saimniecisko darbību, par ko tikko runāju par 18. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 20. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Izsaka 8. pantu jaunā redakcijā, precizējot "Gora" darbības plānošanas dokumentus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 21. – deputātes Drelingas priekšlikums. Tajā runāts par Kultūras ministrijas atzinumu kā rekomendējošu. Komisijā tika norādīts, ka likumprojekta mērķis prasa Kultūras ministrijas iesaisti, īpaši jautājumos, kas skar valsts kultūrpolitiku, deleģētos uzdevumus, kā arī valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. Līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsosim!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 22. – deputātes Drelingas priekšlikums. Tika piedāvāta mazliet citāda pārvaldes valdes locekļa atbilstības izvērtēšana, nekā ir likumprojektā plānots. Līdz ar to komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā runāts par to, kas notiek gadījumā, ja Kultūras ministrija konstatē pārvaldnieka valdes locekļu neatbilstību likumā noteiktajiem kritērijiem. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 25. – deputātes Rancānes priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Un, kā jau minēju, 26. – komisijas priekšlikums. Tajā sakārtots tas, kas minēts 24. un 25. priekšlikumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Un pēdējais. 27. – komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2027. gada 31. martam sniegt Saeimai ziņojumu par valsts finansiālās līdzdalības iespējām "Gora" darbības nodrošināšanā, tai skaitā par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras, kultūrizglītības, latgaliešu rakstu valodas un latgaliskās identitātes jomā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Ir izskatīti visi 27 priekšlikumi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Latgales vēstniecības GORS likums" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Latgales vēstniecības GORS likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Zariņa-Stūre. Priekšlikumus trešajam lasījumam gaidīsim līdz 2026. gada 29. septembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" ir izstrādāts pēc Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas iniciatīvas, paplašinot saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas pēc notikuša ceļu satiksmes negadījuma, un paredz lietderīgāk izmantot Valsts policijas resursus ceļu satiksmes uzraudzības jomā, attiecīgi dodot iespēju Valsts policijai attālināti izvērtēt ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un pieņemt lēmumu par Valsts policijas amatpersonu izbraukšanu vai neizbraukšanu uz notikuma vietu. Likumprojekta izstrādes mērķis ir pārskatīt kritērijus, kas paredz obligātu pienākumu transportlīdzekļa vadītājam paziņot Valsts policijai par notikušo ceļu satiksmes negadījumu. Vienlaikus tiek paplašinātas iespējas saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanā pēc notikuša ceļu satiksmes negadījuma, kurā iesaistīti vairāki transportlīdzekļi, kā arī paredzēta iespēja vienpusēji veikt saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanu. Precizēta arī paša ceļu satiksmes negadījuma definīcija.

Šī brīža situācijā, veicot ceļu satiksmes uzraudzību ikdienā, viens no Valsts policijas pamatpienākumiem ir reģistrēt ceļu satiksmes negadījumu un veikt dokumentāru fiksēšanu. Ir acīmredzami, ka šis pienākums prasa ievērojamus Valsts policijas resursus, kas personāla trūkuma apstākļos rada būtisku slodzi un ierobežo iespēju veikt tiešos satiksmes uzraudzības pienākumus. Tāpēc tiek meklēti risinājumi ceļu satiksmes drošības nodrošināšanai. Arī apkopotā statistika liecina, ka vairāk nekā pusē ceļu satiksmes negadījumu ir panākta vienošanās starp iesaistītajām pusēm, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapu.

Tas pierāda, ka transportlīdzekļu vadītāji bieži vien paši ir spējīgi atrisināt situāciju savā starpā bez nepieciešamības pieaicināt Valsts policiju. Arī Valsts kontrole savā revīzijā pamatoti secināja, ka Valsts policijas klātesamība un redzamība vistiešākajā veidā ietekmē iedzīvotāju drošības sajūtu, tai skaitā ceļu satiksmes jomā, jo ir maz ticams, ka ceļu satiksmes dalībnieks izdarīs pārkāpumu, zinot, ka pārkāpums tiks fiksēts un ceļu satiksmes dalībnieks par to tiks sodīts.

Tāpēc, īstenojot arī šī revīzijas ziņojuma ieteikumus, Valsts policija ir secinājusi, ka vajadzētu atbrīvot ceļu satiksmes uzraudzībā iesaistītās Valsts policijas amatpersonas no citu pienākumu izpildes, kas nav saistīti ar satiksmes uzraudzību un kontroli, attiecīgi par prioritāti izvirzot tieši darbu ceļu satiksmes uzraudzības jomā.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Briškens. Komisijas vārdā piedāvāju priekšlikumu iesniegšanas termiņu – šī gada 1. oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

K. Briškens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likums", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Melnis.

K. Melnis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Likumprojekta mērķis ir ieviest skaidrus noteikumus par atbildību par precēm un pakalpojumiem ar trūkumiem, kas atbilstu digitālā laikmeta un aprites ekonomikas produktu būtībai un radītajiem riskiem, lai nodrošinātu, ka cietušajām personām ir iespēja efektīvi saņemt kompensāciju par kaitējumu, ko radījusi prece vai pakalpojums ar trūkumiem.

Likumprojekts komisijā ir atbalstīts.

Un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Melnis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 1. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

K. Melnis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Arnolds Jātnieks.

A. Jātnieks (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā.

Likumprojektu Saeimā iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojektu sagatavojusi Aizsardzības ministrija pēc Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta iniciatīvas, lai noteiktu efektīvāku tiesisko regulējumu niršanai jūrā un ierobežotu nirēju piekļuvi zemūdens infrastruktūrai.

Grozījumi paredz paplašināt niršanai aizliegto teritoriju loku, atsakoties no niršanai ierobežotām teritorijām.

Kā norāda Aizsardzības ministrija, konstatētie zemūdens infrastruktūras bojājumu gadījumi Baltijas jūrā liecina, ka pastāvošā hibrīdapdraudējuma situācijā nepieciešams noteikt aizliegumu personām nirt Latvijas valstij svarīgās zemūdens kritiskās infrastruktūras tuvumā. Latvijas ūdeņos atrodas zemūdens infrastruktūra – vairāki komunikāciju kabeļi, kuru tuvumā pašlaik nav noteiktu ierobežojumu nirt. Tādēļ ir būtiski paredzēt mehānismu, kā ierobežot personu piekļuvi valstij svarīgiem zemūdens infrastruktūras objektiem, kā arī nodrošināt kontrolētu piekļuvi zemūdens infrastruktūrai, lai garantētu tās aizsardzību.

Likumprojekts arī paredz atteikties no niršanas atļaujām. Nirējam vairs nebūs 30 dienas iepriekš jāpieprasa atļauja Krasta apsardzes dienestam, bet gan tikai 24 stundas iepriekš jāpaziņo par plānoto niršanu jūrā. Tādējādi nirējiem, kas vēlas nirt jūrā, samazināsies administratīvais slogs, nebūs jāpilda pieteikumi un jāmaksā valsts nodeva.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Jātnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 1. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija, vārds paziņojumiem – vispirms deputātam Andrejam Judinam, pēc tam deputātei Aivai Vīksnai.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Juridiskās komisijas deputātus aicinu uz komisijas sēdi.

A. Vīksna (AS).

Man būs divi paziņojumi. Tūlīt... tikai uz trīs minūtēm... deputātus... veicinot sadarbību ar Grieķiju. Mums tur formalitātes – ir jāievēlē vadītājs.

Pulksten 12.40 ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretārs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies 12 deputāti. Lūdzu mirkli uzmanības! Ja dzirdat savu vārdu, tad, lūdzu, atsaucieties! Česlavs Batņa, Andris Bērziņš, Artūrs Butāns, Edmunds Cepurītis, Gundars Daudze, Ligita Gintere, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Līga Kozlovska, Antoņina Ņenaševa, Amils Saļimovs, Zane Skujiņa-Rubene un Andris Šuvajevs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu visus atgriezties Sēžu zālē. Tie, kas vēl pie ekrāniem sēž frakcijās... Paldies visiem, kas vienmēr ir laikā. (Pauze.) Laikam komisijas iet. Komisiju sēdes vēl iet, tāpēc (Starpsauciens.)... Beidzās?

Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Komisija pirmajā lasījumā skatīja un atbalstīja likumprojektu "Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums".

Likumprojekta mērķis ir veicināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, izveidojot nacionālo novirzīšanas mehānismu un paredzot nogaidīšanas perioda piešķiršanas un šā perioda pārtraukšanas nosacījumus cilvēku tirdzniecības upuriem.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret un atturas – nav. Nav kvoruma. (Starpsaucieni.) Līdz ar to mums ir jābalso vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

E. Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 9. septembra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" otrajā lasījumā. Atgādinu, grozījumi likumā paredz, ka turpmāk sociālajiem dienestiem būs pieeja Kontu reģistra likumā noteikto fizisko personu kontu izrakstiem.

Komisijā tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – finanšu ministra Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 1. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 1233/Lp14), otrais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Es atgādināšu, ka šo Tieslietu ministrijas virzīto grozījumu mērķis ir noteikt skaidru procesuālo kārtību kopīpašuma izbeigšanai, tostarp sadalei dzīvokļu īpašumos.

Jau pirms pirmā lasījuma komisija, uzklausot visas regulējuma izstrādē iesaistītās puses, konstatēja, ka pastāv bažas saistībā ar prasību avansā segt izdevumus, kas radīsies pēc tiesas sprieduma par nekustamā īpašuma sadalīšanu dzīvokļu īpašumos. Proti, gadījumā, ja prasītāji vai citi lietas dalībnieki nesamaksās tiesas noteikto avansa summu, tiesa nevarēs pieņemt spriedumu par sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, tādējādi ierobežojot īpašnieku tiesības uz kopīpašuma sadali. Tāpat arī tika diskutēts par iespējamiem kopīpašuma reiderisma riskiem.

Un arī, izskatot likumprojektu pirms otrā lasījuma, komisijā joprojām bija diskusija par šiem jautājumiem. Līdz ar to, atbalstot likumprojektu otrajā lasījumā, komisija uzsvēra nepieciešamību Tieslietu ministrijai nākt ar piedāvājumu, kā šos jautājumus atrisināt, un kliedēt bažas, lai būtu iespējams virzīties ar likumprojektu tālāk.

Komisija saņēma piecus priekšlikumus, kurus visus bija iesniegusi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.

Pirmie divi priekšlikumi ir savstarpēji saistīti. Attiecas uz vardarbīgas uzvedības mazināšanas kursa atkārtotu noteikšanu. Mērķis ir paredzēt, ka gadījumos, kad tiesa šādu kursu personai nosaka atkārtoti, atbildētājs sedz kursa izmaksas pilnībā.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Arī 2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Ar to tiek salāgots regulējums, paredzot, ka arī apelācijas instances tiesa papildspriedumu var pieņemt rakstveida procesā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 4. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz rakstveida procesa piemērošanas paplašināšanu attiecībā uz atsevišķām procesuālajām darbībām civilprocesā un attiecīgi uz izpildraksta dublikāta izsniegšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 5. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz papildināt likuma pielikumu, kurā noteikts mantas saraksts, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem, ar jaunu punktu, nosakot, ka uz mājas un istabas dzīvniekiem piedziņu nevar vērst. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 1233/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas, proti, šī gada 8. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" mērķis ir mazināt birokrātisko un administratīvo slogu, vienkāršojot procedūras un saziņu ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas speciālisti ir ieguldījuši lielu darbu, lai izstrādātu šos grozījumus. Likumprojekts paredz, ka Sabiedriskā labuma komisijas sastāvu turpmāk apstiprinātu kultūras ministrs kā atbildīgais par politikas veidošanu, nevis Ministru kabinets, tādējādi paātrinot personāla sastāva izmaiņas.

Pieteikumi sabiedriskā labuma organizācijas statusa iegūšanai būtu iesniedzami tikai Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Arī VID lēmumi un citi dokumenti tiktu paziņoti šajā sistēmā, uzskatot tos par paziņotiem otrajā darba dienā pēc ievietošanas. Mainoties organizācijas nosaukumam vai juridiskajai adresei, atsevišķs VID lēmums vairs nebūtu nepieciešams, dati reģistrā tiktu aktualizēti automātiski.

Tāpat likumprojektā paredzēts nostiprināt pienākumu informāciju par organizācijas darbību un turpmākajiem plāniem iekļaut gada pārskata vadības ziņojumā EDS līdz 31. martam.

Šie grozījumi ļautu samazināt manuālo darbu un pasta sūtījumus, nodrošinātu vienkāršāku, ātrāku administratīvo procesu.

Likumprojekts komisijā ir izdiskutēts un atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Švinka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – šā gada 29. septembris. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edgaram Putram – par procedūru.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Ņemot vērā, ka ir bijis valdības locekļu lūgums... par šo jautājumu viņi vēlas iesniegt priekšlikumus, bet infoziņojumu valdībā skatīs 6. datumā... un viņi vēlas šajā atvērumā iesniegt priekšlikumus... būtu lūgums kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 15. oktobri.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 15. oktobri? Nav.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15. oktobris. Paldies.

A. Švinka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums", otrais lasījums.

Iesniegti 26 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu "Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums".

Iesniegti 26 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Par nosaukuma maiņu – aizstāt vārdu "kompensācijas" ar vārdu "atlīdzināšanas", līdz ar to veicot grozījumus pārējā likumprojekta tekstā. Tādējādi tas labāk atbilst likuma būtībai.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikums atbalstīts. Deputāti neiebilst.

Inese Kalniņa. 2. – tieslietu ministra priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo, redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls – aizstāt visā likumprojektā vārdu "institūcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts zemes dienests" (attiecīgā locījumā). Līdz ar to tiek norādīta konkrētā iestāde, ar ko sazinoties var šo atlīdzinājumu saņemt. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – arī tieslietu ministra priekšlikums. Tas pēc būtības noteic, ka par atlīdzinājuma aprēķina pamatu jāņem ienākums 2,5 procentu apmērā no likumiskajā lietošanā esošās zemes universālās kadastrālās vērtības, kas zemes īpašniekam būtu jāsaņem kā ienākums no zemes likumiskās lietošanas maksas pēc nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – deputāta Edmunda Teirumnieka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – arī deputāta Edmunda Teirumnieka priekšlikums. (Starpsauciens.) Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 54, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 7. – tieslietu ministra priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 8. – tieslietu ministra priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 9. – deputāta Edmunda Teirumnieka priekšlikums. To komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 10. – tieslietu ministra priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 11. – tieslietu ministra priekšlikums. Atlīdzinājuma apmēra noteikšanai ir izstrādāta konkrēta aprēķina formula un iekļauta likumā. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 12. – deputāta Edmunda Teirumnieka priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Attiecīgi precizē, kāda izskatītos formula, aprēķinot atlīdzinājuma apmēru. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 14. – tieslietu ministra priekšlikums. Precizēts, kāda informācija iesniedzama Valsts zemes dienestam atlīdzinājuma saņemšanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 15. – tieslietu ministra priekšlikums. Precizē iesnieguma iesniegšanas sākuma un beigu datumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 16. – tieslietu ministra priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 17. – tieslietu ministra priekšlikums. Noteic, ka Valsts zemes dienestam iesnieguma izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai ir ne vairāk kā seši mēneši. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 18. – tieslietu ministra priekšlikums. Paredz trīs mēnešu termiņu atlīdzinājuma izmaksai pēc tam, kad ir pieņemts lēmums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 19. – tieslietu ministra priekšlikums. Dots risinājums gadījumam, ja objektīvu apstākļu dēļ atlīdzinājumu nav iespējams ieskaitīt zemes īpašnieka kontā. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 20. – tieslietu ministra priekšlikums. Precizē tiesību normu, kas nosaka gadījumus, kuros Valsts zemes dienests pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt atlīdzinājumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 21. – deputāta Edmunda Teirumnieka priekšlikums. Par institūcijas pieņemto lēmumu. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 22. – tieslietu ministra priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 23. – tieslietu ministra priekšlikums. Paredz to, ka, ja zemes īpašnieks ir sniedzis nepatiesu informāciju, no viņa var pieprasīt izmaksātā atlīdzinājuma atmaksu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 24. – tieslietu ministra priekšlikums. Tehniska rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 25. – tieslietu ministra priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanos nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 26. – tieslietu ministra priekšlikums. Precizē likuma spēka zaudēšanas datumu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Redzot šo priekšlikumu, jūs varat saprast, ka likums pieņemts uz salīdzinoši īsu laiku. Bet man gribas pievērst jūsu uzmanību, ka mēs kārtējo reizi risinām problēmu, kurai vispār nevajadzētu būt. Un problēmas nosaukums – piespiedu dalītais īpašums.

Bija vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kas aicina Saeimu palīdzēt atrast kompromisu, kas apmierinātu zemes īpašnieku intereses un dzīvokļu īpašnieku intereses. Un mēs strādājam, grozām likumu, meklējam, kādi būtu procenti, kā noregulēt šīs attiecības, bet mums visu laiku ir divas nelaimīgās puses: dzīvokļu īpašnieki, kuriem ir jāmaksā (viņiem brīžiem šķiet, ka vairāk nekā vajadzīgs), un zemes īpašnieki – tādā pašā stāvoklī, jo viņiem ir īpašums, kuru viņi nevar izmantot. Un mēs pat nonācām situācijā, kad viņi nodokļos faktiski maksā par īpašumu vairāk nekā saņem no tiem, kuri dzīvokļus izmanto.

Kolēģi, ir laiks izbeigt piespiedu dalīto īpašumu! Pirms diviem gadiem es par to runāju komisijas sēdē. Un man ir patiess prieks, ka mūsu parlamentārā sekretāre, kas strādāja Tieslietu ministrijā, Paegļkalnas kundze saprata šo jautājumu, domāja līdzīgi, un mēs bijām gatavi to virzīt. Tieslietu ministrija nosūtīja mums vēstuli: darām to! Pateiksim, ka no 2033. vai 2035. gada... nu paskatīsimies, no kura gada to var izdarīt... izbeidzam piespiedu dalīto īpašumu, pasakām, ka sniedzam atbalstu dzīvokļu īpašniekiem, lai viņi varētu izpirkt tos dzīvokļus, palīdzam viņiem, nosakām kārtību... Ja kādam ir komforts, lai viņš turpina dzīvot. Attiecības sabojājas – lūdzu, uz tiesu!

Bet mēs visu laiku esam situācijā, ka visi nāk uz Saeimu un saka: pasakiet, kādiem procentiem ir jābūt! Mums ir speciālais likums, kas dod iespēju izpirkt zemi.

Šajā Saeimā mēs šo darbu nepabeigsim, bet es aicinu Tieslietu ministriju, tieslietu ministru pievērst uzmanību šim jautājumam, jo citādāk tādi likumi kā šis būs jātaisa arī nākotnē. Tas nav normāli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Inese Kalniņa. Ir izskatīti visi iesniegtie priekšlikumi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Termiņš ir piecas dienas, tātad 29. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Inese Kalniņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (Nr. 1370/Lp14), otrais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 9. septembra sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" otrajā lasījumā.

Atgādinu, ka likumprojekta mērķis ir precizēt un papildināt Finanšu instrumentu tirgus likuma normas, lai paredzētu alternatīvu sabiedriskas nozīmes struktūras revīzijas komitejas ievēlēšanas iespēju, tādējādi novēršot slogu, kas šobrīd ar esošo revīzijas komitejas ievēlēšanas kārtību ir uzlikts sabiedriskas nozīmes struktūrai.

Komisijā tika izskatīti deviņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 4. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 5. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 6. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 7. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 8. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 9. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (Nr. 1370/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 1. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā", otrais lasījums.

Iesniegti 23 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 9. septembra sēdē turpināja skatīt otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā".

Ir saņemti 23 priekšlikumi.

Ieskicēju, ka šis ir Ministru kabineta 2023. gada vasarā iesniegtais likumprojekts. Tā mērķis bija pilnveidot ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu interešu aizsardzības sistēmu, noteikt LTAB deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus ar regulējumu to izpildes uzraudzībai, noteikt regulējumu attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuācijas izdevumu noteikšanas kārtību, kā arī noteikt regulējumu attiecībā uz personas veselības datu apstrādes prasībām zaudējumu atlīdzības noteikšanā.

Likumprojekta izskatīšanas gaitā atsevišķu deputātu iesniegtie priekšlikumi ir iestrādāti un stājušies spēkā jau citos – saistītajos – likumos, tāpēc zaudējuši aktualitāti vai tikuši atsaukti. Šobrīd komisija ir izskatījusi un virza balsojumam plenārsēdē aktuālās redakcijas, lai likumprojekts jau tuvākajā laikā tiktu pieņemts arī trešajā lasījumā.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – deputāta Kulberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – deputāta Štekerhofa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 11. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 12. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 14. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 15. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 16. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 17. – deputāta Kulberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 18. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 19. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 20. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 21. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 22. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 23. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 1. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Alīna Gendele, Raimonds Čudars un Jānis Patmalnieks lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un pārcelt 51. punktu – likumprojektu "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" – aiz 55. punkta. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: "Nekādu!") Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis un nākamais likumprojekts ir daļa no likumprojektu pakotnes, kas ir saistīti ar 2023. gada 12. jūlijā pieņemto e-pierādījumu pakotni, kas sastāv no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas saistībā ar e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem, e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un attiecīgās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto iedibinājumu izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu elektronisko pierādījumu vākšanai kriminālprocesā.

Vienlaikus 2022. gada 12. maijā tika pieņemts un parakstīšanai atvērts Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem Otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu. Šo papildu protokolu Latvija ir parakstījusi 2025. gada 27. martā. Tas vēl nav stājies spēkā. Un attiecīgais ratifikācijas likumprojekts ir pieņemts Ministru kabinetā, bet nav vēl iesniegts Saeimai, taču ir cieši saistīts ar šo likumprojektu pakotni.

Likumprojekts, kā jau minēju, ir daļa no anotācijā uzskaitīto saistīto tiesību aktu – likumprojektu – pakotnes, kas ir izstrādāti, lai arī Latvijā ieviestu e-pierādījumu regulu un šo otro papildu protokolu, kā arī veiktu citus nepieciešamos tehniska rakstura grozījumus. Lai gan pati e-pierādījumu regula ir tieši piemērojama, tiesiskās skaidrības labad nozaru likumos ir nepieciešams noteikt pakalpojumu sniedzējiem adresētu vispārēju norādi uz e-pierādījumu regulu.

Tāpēc tiek veikti grozījumi Elektronisko sakaru likumā, papildinot to ar pantu, kas paredz, ka e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu pakalpojuma sniedzējs izpilda e-pierādījumu regulā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā regulējuma ieviešanas datumu – šī gada 18. augusts –, tiek papildināti šī likuma pārejas noteikumi, salāgojot ar šo datumu, un atsevišķā pantā tiek noteikta administratīvā atbildība par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu neizpildi.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4 atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Briškens. Lūdzam noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – šī gada 29. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

K. Briškens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Paturot spēkā ievadu pie iepriekšējā likumprojekta, arī "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" ir daļa no šīs likumprojektu pakotnes. Un atkal, neskatoties uz to, ka regula ir tieši piemērojama, tomēr tiesiskās skaidrības labad arī šajā nozares likumā nepieciešams noteikt pakalpojumu sniedzējam adresētu vispārēju norādi uz e-pierādījumu regulu. Tāpēc arī "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" papildina likumu ar pantu, kas nosaka to, ka e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu pakalpojumu sniedzējs izpilda e-pierādījumu regulā noteiktajā kārtībā. Tiek salāgoti arī datumi pārejas noteikumos – līdzīgi kā iepriekšējā likumprojektā. Analoģiski tiek noteikta arī administratīvā atbildība par šo e-pierādījumu sniegšanas, e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma neizpildi. Līdz ar to spoguļattēls no iepriekšējā likumprojekta arī šeit, likumprojektā "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā".

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Briškens. Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam, priekšlikumu iesniegšanas termiņa priekšlikums – šī gada 29. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

K. Briškens. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai – grozījumi Vēlētāju reģistra likumā. Pirmām kārtām tie paredz Iekšlietu ministrijas Informācijas centru pārdēvēt par Iekšlietu digitālo centru.

Tad seko vairāki grozījumi, kas saistīti ar nesen veiktajiem grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā. Tātad turpmāk vēlētājam, lai varētu vēlēt pašvaldības domi, vismaz 45 dienas pirms vēlēšanu dienas ir jābūt reģistrētam dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Līdz šim bija minētas 90 dienas. Līdzīgi arī par īpašuma reģistrāciju. Nu, un vēl sākotnējā vēlētāju saraksta izveide tiks nodrošināta ne vēlāk kā 36 dienas pirms pašvaldības domes vēlēšanām, nevis 45, kā noteikts līdz šim.

Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu un apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

I. Līdaka. Tātad gaidām priekšlikumus līdz 28. septembra pulksten 11.00, un izskatīšana – 1. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1553/Lp14), pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Skatām grozījumu Enerģētikas likumā.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt enerģētikas infrastruktūras darbības nepārtrauktību apdraudējuma un katastrofu gadījumos. Tas paredz sistēmas operatoriem, siltumenerģijas ražotājiem un noteiktiem lielajiem elektroenerģijas ražotājiem iepriekš noteikt amata vietas... kur darbinieki ir nepieciešami sistēmas darbības nodrošināšanai, bojājumu novēršanai un darbības atjaunošanai. Apdraudējuma gadījumā būs jānodrošina šo darbinieku gatavība veikt nepieciešamos pienākumus, kā arī atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi. Likumprojekts paredz iespēju katastrofas gadījumā pārsniegt Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku, vienlaikus nosakot, ka kopējais darba laiks nedrīkst pārsniegt 60 stundas nedēļā. Par virsstundu un nakts darbu paredzēts paaugstināt samaksu, kā arī saglabājamas darba aizsardzības un atpūtas laika prasības.

Tāpat paredzēts, ka sistēmas operatora pamatotās izmaksas, kas saistītas ar darbinieku gatavības nodrošināšanu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un speciāla darba režīma piemērošanu, tiks iekļautas attiecīgās sistēmas pakalpojumu tarifā. Likumprojekts tādējādi izveido vienotu tiesisko ietvaru enerģētikas nozares rīcībai situācijās, kad nepieciešama operatīva infrastruktūras darbības atjaunošana.

Gribu teikt – kopumā šis ir ļoti svarīgs likumprojekts. Tas dod mandātu ar enerģētiku saistītām institūcijām brīdī, kad rodas neparedzētas situācijas Latvijas energosistēmā, veikt nepieciešamos darbus arī visdažādāko apdraudējumu gadījumā.

Ņemot vērā likumprojekta mērķi un nepieciešamību pēc regulējuma savlaicīgas spēkā stāšanās, komisijas vārdā aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Enerģētikas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Ašeradens. Paldies.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Uzreiz pateikšu, par ko man ir šaubas un kas satrauc daļu mūsu sabiedrības. Ja pēc vētras, avārijas vai cita nopietna apdraudējuma cilvēki dodas atjaunot elektrības, gāzes vai siltuma padevi, viņiem jābūt visam, kas vajadzīgs drošam darbam, – labam aizsargaprīkojumam, atpūtai un pienācīgai samaksai par virsstundām un darbu naktī. Pret to es neiebilstu. Es domāju, ka neviens šajā zālē neiebilst. Kad mājās pazūd elektrība vai apkure, mēs gaidām, kad kāds atbrauks un bojājumu novērsīs. Bieži vien šie cilvēki strādā aukstumā, lietū un... bojājumus... bīstamos apstākļos. Viņiem par šo darbu ir obligāti jāsamaksā. Viņi ir jāsargā.

Bet šajā likumprojektā ir vēl viena daļa. Lūdzu, paskatieties tieši uz to! Tur ir rakstīts, ka sistēmas operatora pamatotās izmaksas par šiem pasākumiem jāiekļauj tarifā. Godātie kolēģi! Nav īstais laiks celt tarifu, celt cenas cilvēkiem. Mēs tikko pieņēmām vienu likumu, kurā devām iespēju tirgotājiem pazemināt degvielas cenas. Bet šeit ar otro roku mēs paceļam elektroenerģijas tarifus.

Ko tas nozīmē cilvēkiem? To, ka šie izdevumi nonāks viņu rēķinā. Cik tie būs lieli, mums nepasaka. Aprēķinus neparāda, bet likumā jau ieraksta, ka izmaksas jāiekļauj tarifā. Es gribu jautāt likumprojekta autoriem: kāpēc jūs atkal sākat ar iedzīvotāju maciņiem? Kāpēc tad, kad jāsargā svarīga valsts infrastruktūra, gatava atbilde atkal ir: tarifs un, vienīgais, tarifs?

Paskatieties, kā cilvēki vispār dzīvo! Pēc Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem publicētajiem datiem par 2024. gadu, nabadzības riskam bija pakļauti gandrīz 400 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Tie ir 22 procenti. Latgalē vidējie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 673 eiro mēnesī, bet piektajai daļai trūcīgo mājsaimniecību – vidēji tikai 317 uz vienu cilvēku. Tie nav vienkārši cipari. Tie ir tie paši pensionāri, kuri, saņemot tādus rēķinus, domā, ko viņiem samaksāt vispirms – par apkuri vai... nopirkt zāles. Tā ir ģimene, kurā pēc dzīvokļa rēķina samaksas skaita, cik palicis līdz nākamajai algai. Tie ir parasti cilvēki, kuri strādā un kuriem pietrūkst naudas pat samaksāt kredītus. Viņi strādā, bet ir spiesti taupīt uz ikdienas vajadzībām. Arī 2025. gada dati rāda, ka mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem cilvēki tērē 16 procentus no saviem patēriņa izdevumiem. Vientuļie pensionāri vai seniori mājokļa uzturēšanai vidēji tērē 20 procentus no saviem ienākumiem. Savukārt no ģimenēm, kurās viens pieaugušais audzina bērnus, gandrīz katrai vienpadsmitajai ģimenei pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz vienu reizi ir bijis parāds par komunālajiem maksājumiem. Un tagad mēs šiem cilvēkiem gribam pateikt: enerģētikas sistēmai būs vēl papildu izdevumi, samaksājiet arī par tiem!

Godātie kolēģi, tas nav godīgi! Es jau dzirdu atbildi no jums, ka tarifā iekļaus tikai pamatotas izmaksas. Tas vēl... pārbaudīs, kuras ieliks, kuras ne. Labi, tad parādiet aprēķinus! Par kādu summu mēs runājam? Par tūkstošiem, simtiem tūkstošu, miljoniem? Ko tas varētu nozīmēt ģimenes rēķinam? Kurš pārbaudīs tos izdevumus? Un kā cilvēki varēs pārliecināties, par ko viņi maksā? Uz šiem jautājumiem jāatbild, pirms jūs balsosiet, nevis tad, kad cilvēki jau saņems rēķinus.

Un vēl viens jautājums. Koncerns "Latvenergo" 2025. gadā strādāja ar gandrīz 200 miljonu eiro peļņu. Uzņēmuma akcionārs nolēma valstij dividendēs izmaksāt 141 miljonu eiro. Es labi saprotu, ka "Latvenergo" un katrs sistēmas operators nav viens un tas pats uzņēmums, bet šie skaitļi rāda, ka mums ir jārunā par citiem veidiem, kā segt šīs izmaksas. Kāpēc likumprojektā ir skaidri pateikts, ka tas nonāks tarifā, bet nav pateikts, kādi citi risinājumi vispirms ir apsvērti? Kad uzņēmumam ir peļņa, valsts gaida dividendes. Kad rodas jauni izdevumi, cilvēkiem liek gatavoties tam, ka tie būs iekļauti tarifā. Cilvēkiem ir tiesības jautāt, kāpēc vienā gadījumā nauda atrodas, bet otrā tiek prasīta no cilvēkiem. Es nesaku, ka avārijas brigādēm jāstrādā bez aizsargaprīkojuma. Es nesaku, ka viņiem nav jāmaksā par virsstundām. Tieši otrādi – samaksājiet viņiem kārtīgi un godīgi! Dodiet visu, kas vajadzīgs drošam darbam, gatavojoties, iespējams, krīzēm laikus. Bet vispirms parādiet tās izmaksas, pasakiet, kas ir paredzēts uzņēmumu budžetā. Paskaidrojiet, ko uzņēmumi var segt paši un ko valsts var darīt kā savu uzņēmumu īpašniece. Tikai tad var godīgi runāt ar iedzīvotājiem par naudu un jauniem tarifiem.

Šis likumprojekts paredz, ka katastrofas gadījumā darbinieks varēs strādāt līdz 60 stundām nedēļā. Tā ir ļoti liela slodze. Mēs pamatoti prasām, lai darba devējs rūpējas par šī cilvēka atpūtu, drošību un apmaksu. Bet padomāsim arī par cilvēku, kuram būs jāmaksā rēķins. Nevajag nostādīt mūs izvēles priekšā – vai nu aizsargājam darbiniekus, vai sargājam iedzīvotājus no dārgākiem rēķiniem un tarifiem. Ir jāizdara abi.

Turklāt šo likumprojektu grib pieņemt steidzami. Es saprotu, ka pēc katastrofas elektrība jāatjauno ātri, bet tas nav iemesls steigā pieņemt lēmumu par tarifiem, neredzot pat aprēķinus, cik tas būs. Ja lēmums jāpieņem tūlīt, tad arī skaitļi deputātiem jāparāda tūlīt.

Un, kolēģi, neslēpsim lēmumu par naudu likumprojekta beigās, kā tika darīts. Cilvēki savus rēķinus lasa, viņi pamana katru pieaugumu. Enerģētikas darbinieki ir pelnījuši aizsardzību un pienācīgu samaksu, bet Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši skaidru atbildi, pirms viņiem uzliek vēl kādas izmaksas un paceļ tarifu. Es saprotu, ka jums nav interesanti. Es saprotu, ka jums vienalga, par cik palielinās jūsu rēķinus, jums ir nauda, ko samaksāt. Bet es lasīju jums un teicu, cik cilvēku ir uz nabadzības līmeņa, un viņi nevarēs tik ātri samaksāt, viņiem nāksies ņemt gan kredītus, gan viss... Padomājiet par tiem cilvēkiem, par kuriem... tagad jūs balsosiet un celsiet tarifus.

Tāpēc es šo likumprojektu... šo daļu par tarifiem nevaru atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis piemērs īstenībā parāda, cik ļoti viegli vajadzīgu likumprojektu un vajadzīgus grozījumus var pārvērst par kaut kādu... mazliet par balagānu. Jo situācija ir ļoti vienkārša. Kas notiek tajos brīžos, kad tiek izsludināta trauksme, trauksmes stāvokļi, un kādā veidā mēs cilvēkiem pēc iespējas ātrāk atjaunojam elektroenerģiju, sniedzam pakalpojumus, nodrošinām cilvēka cienīgu dzīvi... Un šobrīd to visu pārvērst par tādu (Starpsauciens.)... par tādu, nu, joka objektu, manuprāt, nav korekti. Tieši pirms vēlēšanām par šo runāt, izmantojot to, ka tik tikko bija vētra un šie cilvēki, neskatoties uz to, kādi bija apstākļi, gāja un darīja savu darbu. Un jūsu piedāvājums ir viņiem nemaksāt par to, izņemt ārā... šo iespēju viņiem saņemt naudu.

Kolēģi, šis priekšlikums ir ļoti svarīgs un ļoti būtisks, tieši skatoties uz vēlēšanām, kas tuvojas, un situācijām, kādas varētu būt tad, jo mēs zinām, ka mums kaimiņos dzīvo pilnīgi sajucis prātā agresors, kurš var veikt visādas provokācijas.

Lai nodrošinātos no šī, lai nodrošinātu cilvēkiem taisnīgu atlīdzību par to, ko viņi dara, lai sniegtu pakalpojumu, manuprāt, šis grozījums ir tikai korekts.

Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pleškānes kundze, arī izsaucieniem no zāles ir jābūt cieņpilniem.

Vārds Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Eināram Cilinska kungam.

E. Cilinskis (Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Klimata un enerģētikas ministrijas vārdā gribu teikt lielu paldies komisijai un ziņotājam par šī likumprojekta steidzamu virzību. (Starpsaucieni.) Šis likumprojekts ir steidzams, jo, kā jau minēja iepriekšējais runātājs, mēs (Zālē troksnis.)... mēs nezinām, kurā brīdī...

Sēdes vadītāja. Mazliet klusāk!

E. Cilinskis. ... kurā brīdī šis likums tiešām būs vajadzīgs. Šinī gadījumā ietekme uz tarifu tā dēļ, ka būs jānopērk individuālie aizsardzības līdzekļi, būs absolūti minimāla, bet skaidrs, ka arī šie rādītāji ir jāietver regulatora apstiprinātajos tarifos. Ja ir jautājums, kas to vērtēs, – tas, protams, būs regulators.

Tālāk jautājums par maznodrošinātajiem. Es varētu īpaši pat nerunāt par šo, jo tik tiešām ietekme, ja vispār būs, tā būs, nu, nekāda vai tuvu tam, bet diemžēl ietekme enerģētikas sektorā būs, un to primāri nosaka pieaugošā enerģijas cena.

Šajā gadījumā arī šodien Saeima ir spērusi nopietnu soli un strādājusi pie mājokļa pabalsta palielināšanas. Līdz ar to mēs esam uzlabojuši vienu mehānismu maznodrošinātajiem. Klimata un enerģētikas ministrija strādā pie aizsargātā lietotāja atbalsta palielināšanas, kas, cerams, tiks izskatīts Ministru kabinetā nākamajā nedēļā vai vismaz tuvākajā laikā. Tātad šie risinājumi atbalstam maznodrošinātajiem tiek rūpīgi aprēķināti, tie ir, un tie būs arī turpmāk.

Un vēlreiz – tas, protams, nav tiešā veidā saistīts ar šo, jo šis likumprojekts... tarifs nepalielinās vai... varbūt par kaut kādu absolūti niecīgu daudzumu. Bet tas, kas ir ļoti būtiski, – lai mēs šodien apstiprinātu šo likumprojektu pirmajā lasījumā un, vēlams, arīdzan otrajā lasījumā, jo nezinām, kurā brīdī tas reāli būs vajadzīgs. Šis likumprojekts skar enerģētikas sistēmas darbiniekus, siltumenerģijas... lielāko elektroenerģijas ražotāju, elektroenerģijas un gāzes sistēmas operatoru darbību, un tas ir absolūti būtiski. Likumprojekts ir saskaņots ar visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri šo atbalsta un gaida.

Tāpēc, godājamie deputāti, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un atrast arī iespēju šodien pieņemt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei otro reizi.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie "Nacionālās apvienības" deputātu... pārstāvji! Atkārtošu jums vēlreiz. Ja jūs nedzirdējāt no pirmās reizes, mēģināšu jums kaut kā paskaidrot, varbūt ar zīmēm, lai jūs labāk saprastu, ko es teicu. Ja jūs latviski nesaprotat, mēģināšu ar... kaut kā vēl.

Ir divas daļas, kurās mēs runājam par to, ka, jā, tas ir jādara. Pareizi. Jā, mums jānodrošina, lai cilvēki saņemtu gan elektrību, gan gāzi, gan siltumu – un ļoti ātri. Mēs saprotam, ka cilvēki ļoti, ļoti smagi strādā. Tāpēc mēs pagarinām šo laiku no 40... Jūs zināt, cik ir nedēļas normālais laiks? 40 stundas nedēļā mēs pagarinām uz 60 (lai jūs zinātu), un par šo virsstundu laiku mēs samaksājam 100 procentus no algas un 50 procentus no nakts darba... no likmes. To jūs saprotat. Bet runa ir par to, ka šo visu summu, lielo summu... un par aizsarglīdzekļiem... nevajag iekļaut tarifā. Jūs tagad saprotat, ko es teicu? Es ceru, ka jūs tagad no otrās reizes sapratāt.

Mēs neesam pret to, ka cilvēkiem nevajag maksāt. Mēs piedāvājam... vai pat ministrija nepiedāvā vēl vienu alternatīvu, kā to izdarīt. Viņi tikai visu atkal nomet uz cilvēkiem un paaugstina tarifu. To nevajag darīt, it īpaši tagad, kad mēs jau dzīvojam krīzes laikā, kad cilvēki nevar samaksāt par rēķiniem.

Es jums iedošu stenogrammu, ko lasīju, lai jūs vēlreiz izlasītu, ka tas, ko jūs teicāt no šīs tribīnes, nebija patiesība. Kāpēc jūs melojat? Kāpēc jūs teicāt to, es nezinu, savā prātiņā izdomāto tekstu, kas nebija teikts šeit. Tāpēc nevajag pārgriezt faktus, manu runu... un vēlreiz – nemelot no tribīnes. Šeit nav nekāda priekšvēlēšanu, kā jūs teicāt, programma vai vēl... Es vienkārši rūpējos par cilvēku naudu, par cilvēku maciņu. Jūs, es uzskatu, – ne. Jums vienalga. Cilvēki maksās par elektrību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Jā, patiesībā šis ir traki, jo... Es gribu teikt, ka tiešām gribu novērtēt Klimata un enerģētikas ministriju, kas lieliski nostrādāja vētras laikā. Viņi bija tie, kas uzņēmās visu smagumu uz sevi, vadīja visu un novadīja situāciju, lai atjaunotu elektrību pēc iespējas ātrāk.

Šis likumprojekts radās pēc tam, kad mēs izskatījām situāciju, ka tiešām esošais regulējums traucē ārkārtējā situācijā risināt šos jautājumus pietiekami precīzi un efektīvi. Otrs, KEM ir gājusi tālāk, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Ņemot vērā hibrīdkara apdraudējumus... šis likumprojekts paredz tieši mehānismu, kā var strādāt hibrīdkara apdraudējumā. Un te es tiešām... visu cieņu ministrijai, kura to ir paredzējusi.

Patiesībā mums ir vajadzīgs daudz plašāks likums, kā strādāt dienestiem, ja ir jānovērš nelaime vai kādi postījumi... un ja vēl papildus ir apdraudējumi. Un šis likumprojekts to paredz. Tiešām – visu cieņu! Tas ir sagatavots, un mums tas ir maksimāli ātri jāpieņem.

Tas, ko mēs redzam šodien, ir mēģinājums to ar sociālajiem jautājumiem bloķēt. Nē, nu šito nevajag, to vajag atlikt. Neskatām! Un nebūt valstij gatavai šādas lietas novērst un atrisināt. Tā, man liekas, ir milzīga bīstamība, un no tā gan mums, kolēģi, vajadzētu vairīties.

Attiecībā uz tarifiem. Ir skaidrs, ka tā ietekme ir 0,0, jo tas ir tikai pārvades sistēmas tarifu jautājums, tas tiešām prasa... Visas enerģētikas kompānijas ir stingri regulētas, tām jāsaprot, kur tad to izmaksu ielikt, ja tāda rodas. Bet tas, kas mums visiem ir svarīgi, – šīs kompānijas ir gatavas saskaņā ar šo likumu iepirkt ekipējumu, bruņuvestes, visu, kas ir nepieciešams, lai gadījumā, ja ir jādodas to darbu veikt, tās ir gatavas.

Tiešām ļoti labs, ļoti svarīgs likumprojekts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Ašeradens. Tas ir aicinājums arī komisijas vārdā...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1553/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Ašeradens. Cienījamie kolēģi, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

(Starpsauciens.) Par procedūru?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Viktorijai Pleškānei – par procedūru.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Lūdzu dot laiku priekšlikumu iesniegšanai.

Sēdes vadītāja. Ir iebildumi.

Lūdzu!

A. Ašeradens. Cienījamie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10 minūtes. Un lūdzu Saeimu izskatīt likumprojektu šodien, 25. septembrī.

Sēdes vadītāja. Ir iebildumi pret 10 minūtēm.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es piedāvāju dienu.

Sēdes vadītāja. Cik?

V. Pleškāne. Vienu dienu.

Sēdes vadītāja. Vienu dienu.

Vai Jānis Eglīts – par (Starpsauciens.)...? Piecas minūtes.

Vispirms mums ir jābalso par tālāko priekšlikumu.

Tātad mums ir jābalso par tālāko priekšlikumu – par vienu dienu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1553/Lp14) būtu viena diena! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

Vēl ir priekšlikumi par 10 un 5 minūtēm.

Tad balsosim par 10 minūtēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 10 minūtes! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 16, atturas – nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10 minūtes.

Un likumprojekta izskatīšana Saeimā?

A. Ašeradens. Šajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Šodien.

A. Ašeradens. Šodien.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Satversmes tiesas likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Dāvis Melnalksnis.

D. Melnalksnis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Komisijas iesniegtais likumprojekts "Grozījums Satversmes tiesas likumā" ir saistīts ar Saeimas šodienas sēdē jau pieņemto likumu "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā". Šis likumprojekts ir nepieciešams abu likumu saskaņošanai.

Likums "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā" noteic, ka tiesības apturēt pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbību tiek nodotas Ministru kabinetam... pēc šodienas lēmuma. Līdz šim šīs tiesības bija viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram.

Lai saskaņotu abu likumu regulējumu, paredzēts papildināt Satversmes tiesas likuma 17. panta trešo daļu, nosakot pašvaldības domei tiesības vērsties Satversmes tiesā par attiecīgā Ministru kabineta lēmuma atbilstību likumam. Tādējādi, mainoties lēmuma pieņēmējam, tiek saglabāta pašvaldības iespēja aizstāvēt savas tiesības Satversmes tiesā un nodrošināt pieņemtā lēmuma tiesiskuma pārbaudi.

Likumprojekts vakar komisijā tika izdiskutēts un atbalstīts.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Satversmes tiesas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

D. Melnalksnis. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Satversmes tiesas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

D. Melnalksnis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – 29. septembris, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – 15. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

D. Melnalksnis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Reaģējot uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 22. septembra sēdē uzsākto diskusiju par dzīvnieku barībai paredzēto Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta kravu kontroli, komisija virza likumprojektu "Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā".

Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu dzīvnieku barības kravu kontroli un pārbaudītu barības deklarēto izcelsmi, tostarp gadījumos, kad pastāv aizdomas par barības izcelsmi no Ukrainas okupētajām teritorijām. Sākotnēji nepieciešamība pēc šādas kontroles konstatēta attiecībā uz barības kravām, ko pārvieto no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas un ko nav paredzēts izplatīt Eiropas Savienībā.

Vienlaikus jāņem vērā iespēja, ka var mainīties gan kontrolējamo barības produktu veidi, gan to pārvietošanas maršruti un veidi, kā tiek norādīta to izcelsme. Tādēļ likumā nav lietderīgi izsmeļoši noteikt konkrētās kontrolējamo kravu kategorijas vai to nosūtītājvalstis, jo nepieciešamība veikt kontroli var mainīties atkarībā no identificētajiem riskiem, barības kravu pārvietošanas maršrutiem un citiem apstākļiem.

Konkrēto kontrolējamo kravu noteikšana deleģējama Ministru kabinetam. Lai iespējami īsā laika posmā varētu uzsākt dzīvnieku barības kravu robežkontroli, sagatavots grozījums likuma 21. pantā, paredzot Ministru kabinetam pilnvarojumu noteikt tās dzīvnieku barības kravas no trešajām valstīm, kurām veicama robežkontrole, kā arī prasības un kārtību, kādā Pārtikas un veterinārais dienests veic šo kontroli.

Komisija lūdz noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M. Felss. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Mīļie draugi! Es netirgoju graudus, neesmu laboratorisko pārbaužu speciāliste, nepiedalos graudu darījumos un netaisos lemt, kurš kuram drīkst pārdot graudus. Es uz to skatos kā cilvēks, kā Latvijas iedzīvotāja. Ja kādā Āfrikas valstī cilvēkiem nav, ko ēst... Man vispirms ir svarīgi, lai pasaulē neviens nemirtu badā, tāpēc es gribu saprast, ko jūs īsti darāt.

Es vēršos pie tiem, kuri virza šādus likumprojektus un nodarbojas ar muļķībām. Grozījums par dzīvnieku barības kravu pārbaudēm, ko mēs šodien skatām, ir daļa no plašāka stāsta par graudu tranzītu. Vienā likumā mēs mainām maksu par pārvadājumiem, citā – dodam valdībai tiesības noteikt, kuras kravas pārbaudīt. Ņemsim paraugus, pētīsim izcelsmi, salīdzināsim iegūtos rezultātus ar laboratorijas datiem. Tam valstī atrod laiku, cilvēkus, laboratoriju, veidu, kā ātri pieņemt likumus. Kāpēc es neredzu tādu pašu steigu, kad runa ir par mūsu pašu cilvēkiem? Tā ir sveša prece, svešs pirkšanas un pārdošanas darījums. Pārvadātājam ir līgumi, saņēmējam – visas savas vajadzības un tiesības.

No šīs tribīnes jau bija teikts, ka šo graudu pircēji ir Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumi un graudus ved uz Āfriku.

Un vēl – pasakiet cilvēkiem, kas notiks pēc graudu pārbaudes. Ja laboratorijas rezultāti radīs aizdomas, vai apturēs vagonu? Uz cik dienām? Kam jūs tos graudus atdosiet atpakaļ? Vedīsiet uz lauku, kur tie auga? Kuru pierādījumus jūs dabūjāt no laboratoriskā pētījuma... Vai jums tādā brīdī būs iesniegums no zemnieka, kuram tie ir nozagti? Kā visa tā sistēma darbosies? Ja aizdomas neapstiprināsies, kas atlīdzinās zaudējumus?

Šodien es daudz dzirdu par to, kā jūs pārbaudīsiet, bet es gribu dzirdēt arī to, kā un ko jūs pēc tam darīsiet. Ar saviem negudrajiem lēmumiem jūs pakļaujat dzelzceļa pārvadātājus un ostas bankrota riskam. "Latvijas dzelzceļš" un ostas nav tukša vieta kartē. Tur strādā cilvēki. Viņiem ir algas, ģimenes, kredīti. Ja krava aizies pa citu ceļu, jūs neatvedīsiet viņus uz darbavietu atpakaļ ar skaistu runu no Saeimas tribīnes. Pārvadātājs nemeklēs vietu, kur viņa vagons var stāvēt nezināmu laiku un noteikumi mainās darījuma vidū. Viņš atradīs citu ceļu, jo tas ir bizness. Un tā strādā bizness. Pēc tam jūs atkal jautāsiet, kāpēc dzelzceļam nav kravu, kāpēc tam jāmaksā tik lielas dotācijas, kāpēc ostās ir mazāk darba, kāpēc cilvēki brauc prom no Latvijas.

Bet paskatīsimies, ar kādu rūpību valsts izturas pret nelaimēm, kas notiek tepat, mūsu acu priekšā. Pagājušajā gadā cauri Latvijai izbrauca krava ar 450 kilogramiem heroīna. Tā nonāca Liepājā, no turienes ar prāmi izbrauca uz Vāciju, un tikai tur narkotikas aizturēja. Latvijas iestādēm bija informācija par šo risku. Mūsu muita nodeva ziņas vācu kolēģiem, bet Latvijā kravu neapturēja, neņēma nekādu laboratorisku izmeklējumu. No kurienes tā krava? No kurienes tās narkotikas? Vienkārši izveda cauri Latvijai 450 kilogramus heroīna. Tas nav aizdomīgs izcelsmes vietas nosaukums uz papīra. Tās ir narkotikas, kas nogalina cilvēkus un izposta ģimenes. Un šī krava izbrauca cauri Latvijai. Kur tad bija tā neatlaidība? Kur bija gatavība darīt visu iespējamo, lai šo kravu apturētu tepat? Kādus secinājumus jūs izdarījāt, un ko jūs mainījāt, lai tas vairs neatkārtotos? Narkotikas nenodara ļaunumu tikai kaut kur tālu no mums. Mēs visi zinām, ka tās salauž mūsu jauniešu dzīves. Vecāki baidās par saviem bērniem. Es gribētu, lai valsts pret šīm bailēm izturētos tikpat nopietni, cik nopietni šodien izturas pret jautājumu par graudu ģeogrāfisko izcelsmi.

Tas pats ir ar zādzībām, nogalināšanu un citiem noziegumiem. Ja cilvēkam kaut ko nozog, viņam tā nav statistika. Tā ir viņa paša nopelnīta manta. Cilvēks gaida atbildi, kad notika un kurš to izdarīja. Un cik bieži atbildes vietā cilvēkam paliek sajūta, ka viņa lieta vienkārši stāv uz vietas – bez speciāliem laboratoriskajiem izmeklējumiem par izcelsmi. Es gribētu redzēt tikpat lielu politisko degsmi, meklējot risinājumus šīm problēmām un šiem noziegumiem. Ja vajag ekspertīzes, nodrošiniet tās. Trūkst darbinieku... pasakiet to... un atrodiet tam naudu. Kaut kas nestrādā starp iestādēm, salabojiet to.

Tikai nesakiet Latvijas iedzīvotājiem, ka viņiem ar viņu problēmām atkal jāgaida, kamēr mēs steigā ņemsimies ar svešām kravām. Man jautās: vai tad jūs esat pret pārbaudēm? Es esmu par to, lai valsts rīkotos tur, kur cieš cilvēki, mūsu valsts cilvēki. Un es esmu pret to, ka šajā jautājumā valdība izrāda milzīgu apņēmību, bet saviem iedzīvotājiem tai bieži nav ne atbilžu, ne palīdzības. Es negribu, lai aiz skaistiem vārdiem pazūd vienkāršs jautājums: cik šie lēmumi maksā Latvijai? Cik pārbaužu plānots? Cik maksās analīzes? Cik ilgi kravas stāvēs?

Vai valdība to visu ir saskaitījusi? Likumprojekta anotācijā rakstīts, ka tas neietekmēs budžetu. Man to ir grūti saprast. Paraugus ņems cilvēki, analīzes veiks laboratorijā. Kādam par to būs jāmaksā. Ja ne valstij, tad uzņēmumam. Bet, ja maksās uzņēmums, tas sadārdzinās ceļu caur Latviju. Un kurš maksās par to, ja mēs pazaudēsim arī šo biznesu vai šo tranzītu? Pasakiet, kā jūs nepieļausiet, ka graudi, kas varētu nonākt pie cilvēkiem, kuriem trūkst pārtikas, bez nopietna iemesla iestrēgs jūsu izdomāto noteikumu dēļ? Es neprasu atļaut... viltotus dokumentus, es prasu saprotamu un samērīgu rīcību. Lai valsts pati zina, ko dara un kāpēc. Man nav pieņemami, ka Latvijas iedzīvotāji atkal paliek ar zaudējumiem, bet tie, kas pieņem lēmumu, pēc tam atkal raudās un raustīs plecus.

Nebūs tā, ka zaudējumus jutīs kaut kāda abstrakta nozare, zaudējumus jutīs mūsu dzelzceļa nozare, tos jutīs konkrēts dzelzceļnieks, konkrēts ostas darbinieks un viņa bērni. Tos jutīs visa valsts, kurai jau tagad ļoti vajag darba vietas un ienākumus.

Tāpēc es šodien prasu valdībai izturēties pret Latvijas iedzīvotāju problēmām ar tādu pašu nopietnību, ar kādu jūs esat ķērušies pie saviem darījumiem un pie šiem graudiem un kravām. Meklējiet narkotikas kravas, atklājiet zādzības, dodiet atbildes cietušajiem, sargājiet mūsu darba vietas un pirms balsojuma skaidri pasakiet, kāds ir šo pārbaužu mērķis, kur tas beigsies un ko Latvija no tā iegūs. Jo balsojuma... atbildes... tie, kuri šodien nospiedīs pogu "par"... bet ar sekām būs jādzīvo tiem cilvēkiem ārpus šīs zāles, kuri pazaudēs gan darbu, gan būs spiesti braukt ārpus Latvijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Godātie kolēģi! Mēs joprojām redzam, cik viegli var salikt visu vienā maisā. Pilnīgi absurdas lietas. Stāsts ir par graudiem, bet mums liek priekšā piemēru par narkotikām, kas ir pavisam cits stāsts un kam vispār šeit nebija jābūt.

Priekšlikums paredz izdarīt pārbaudes, lai gūtu pārliecību, ka ar kravu, ko pārvadā konkrētais pārvadātājs, viss ir kārtībā. Man šķiet, ka Pleškānes kundze savā uzrunā lieliski parādīja to, ko viņa atbalsta šajā agresora karā pret Ukrainu, kuru pusi viņa atbalsta un kuru pusi atbalsta tā partija, no kuras viņa startē. Pavisam vienkārši ir salīdzināt, salikt maisā visu, visu, visu, runāt par skaļām tēmām, par darba vietām, par tranzītu, par virkni citām... biedēt ar kaut kādām lietām.

Bet ir pavisam vienkārši. Šobrīd Krievija ir iekarojusi daļu... nevis ir iekarojusi, bet ir okupējusi daļu Ukrainas zemes, no kuras nelikumīgi ievāc ražu, nelikumīgi vāc graudus un ved projām. Man gribas pajautāt Pleškānes kundzei: ja kāds nozog viņas televizoru, vai kādam citam ir tiesības pārbaudīt, kur tas televizors ir radies? Es domāju, ka šobrīd uz šo jautājumu viņa diemžēl neatbildēs.

Kolēģi, atbalstām likumprojektu un virzāmies uz priekšu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribu atbildēt Pleškānes kundzei. Viņa acīmredzot nesaprot, kāda ir saistība starp šiem potenciāli "asiņainajiem" graudiem, kas varētu nākt cauri Latvijas teritorijai, ar Latvijas iedzīvotāju labklājību. Mums blakus ir agresorvalsts un ļoti draudzīga valsts šai agresorvalstij, kas ir uzbrukusi Ukrainai. Mēs palīdzam Ukrainai, jo mēs uzskatām, ka cīņas Ukrainā un Ukrainas cīņa pret agresoru ir arī mūsu valsts neatkarības interesēs. Tāpat mēs esam ievērojami cēluši aizsardzības budžetu, tāpēc ka mēs vēlamies aizsargāt mūsu valsti. Protams, ja mums blakus nebūtu šāda agresora, daudz no šīs naudas mēs varētu izmantot citādāk – savu iedzīvotāju labā. Bet šobrīd mūsu iedzīvotāju labā šī nauda ir jāiegulda aizsardzībā. Savukārt Krievija barojas no šiem graudiem. Tā nozog tos Ukrainā, ved tos pāri robežai, un nauda par tiem iet Krievijas kara mašīnai. Līdz ar to mūsu interesēs ir nesniegt nekādu palīdzību un jebkurā brīdī pārtraukt iespēju, ka šī nauda palielina Krievijas Federācijas ieņēmumus... kas savukārt liek mums domāt, kā vēl vairāk stiprināt aizsardzību, tā vietā, lai mēs varētu darīt kaut ko citu.

Tā ka nevajag jaukt rūpes par cilvēkiem ar to, ka mēs vēlamies jebkurā gadījumā pārtraukt... agresorvalstij gūt ienākumus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Felss. Komisijas un veselā saprāta vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Felss. Ņemot vērā steidzamību, komisija lūdz izskatīt likumprojektu šodien otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kolēģi! Mazliet par sēdes darba kārtību. Tātad tuvojas pārtraukums. Ir priekšlikums izskatīt visus jautājumus, tad taisīt pārtraukumu, kura laikā varēs rīkot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi vai kādu citu, ja vajag, un tad turpināt. Vai jūs piekrītat? (Starpsauciens: "Jā!") Tad turpinām strādāt.

Savukārt likumprojekts "Grozījums Enerģētikas likumā" (Nr. 1553/Lp14) tiks pārcelts uz šīsdienas nākamās sēdes darba kārtību, pareizāk sakot, tāpēc mēs to varam pārlikt uz šīsdienas nākamo sēdi.

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā", pirmais lasījums. Deputāti ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

Kolēģi, man ir neliels precizējums. Pirms mēs uzsākam izskatīt abus šos likumprojektus – darba kārtības 81. un 82. punktu –, vēlos precizēt, ka abu likumprojektu iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā, kā arī steidzamības noteikšanu abiem likumprojektiem lūgusi nevis Juridiskā komisija, bet 10 Saeimas deputāti – Juris Viļums, Edmunds Teirumnieks, Gunārs Kūtris, Andrejs Svilāns, Aiva Vīksna, Raimonds Bergmanis, Ingmārs Līdaka, Raivis Kalējs, Dāvis Melnalksnis un Inga Priede.

Un tagad uzsākam likumprojekta izskatīšanu.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Paldies, kolēģi. Paldies par precizējumu, jo Juridiskā komisija šos likumprojektus nevirza izskatīšanai un nerosina arī steidzamību. Mēs izskatījām abus likumprojektus. Vakar uzklausījām ieinteresētās puses, ekspertus, Juridiskā biroja viedokli un nolēmām, ka šie likumprojekti ir noraidāmi.

Par likumprojekta būtību. Šovasar mēs pabeidzām darbu, reformējot Maksātnespējas likumu un paredzot, ka turpmāk nebūs tādas atsevišķas iestādes kā Maksātnespējas kontroles dienests, tā funkcijas pārņems Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija. Darbs ir pabeigts, grozījumi bija pieņemti jūnijā.

Patlaban ir runa par diviem likumprojektiem. Viens likumprojekts, par kuru mēs tagad debatējam, ir "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā", otrs likumprojekts ir saistīts ar noziedzīgā ceļā iegūtā legalizāciju. Abos likumos maksātnespējas administratoriem, Maksātnespējas kontroles dienestam un Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijai ir zināmi pienākumi. Proti, runa ir par to, ka gadījumā, ja, piemēram, ir aizdomīgi darījumi, ja ir pamats domāt, ka var notikt noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācija (tas ir otrs likums) vai ir pārkāptas starptautiskās sankcijas, maksātnespējas administratoriem vai asociācijai, vai Maksātnespējas kontroles dienestam ir jārīkojas.

Kad šie priekšlikumi bija pieteikti, mūsu uzmanība bija vērsta uz to, ka ir svarīgi izpildīt tehnisku darbību. Institūcijas nebūs no 1. oktobra, ir svarīgi nomainīt nosaukumu. Tam var piekrist, un komisijas sēdē nevienam iebildumu nebija. Bet kopā ar tādiem nepieciešamiem grozījumiem ir paredzēts noteikt, ka maksātnespējas administratoriem turpmāk nebūs pienākuma rīkoties, reaģēt uz gadījumiem, kad ir pamats aizdomām, ka ir pārkāptas starptautiskās sankcijas, ka ir veiktas darbības, kas kvalificējamas kā noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācija.

Eksperti mums norādīja, ka riski šai profesijai tiešām nav ļoti lieli, bet tādi riski tomēr ir. Un, ja mēs skatāmies likumus, redzam, ka vairākām citām personām ir pienākums strādāt šajā jomā. Un ne tikai bankām, arī notāriem, advokātiem. Tas viss ir paredzēts. Arī Juridiskais birojs norādīja, ka par šo jautājumu var diskutēt. Bet nevajadzētu to pasniegt tādā veidā, kā tas notiek šoreiz. Es gribu atgādināt, ka ar šiem likumprojektiem, sākot... nevis ar likumprojektiem, bet ar šiem jautājumiem sākumā strādāja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un tos neatbalstīja. Uz to reaģēja deputāti. Šos likumprojektus iesniedza pieci deputāti... ar parakstiem.

Pēc loģikas vienam likumprojektam būtu jāiet uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, varbūt uz Ārlietu komisiju – par sankcijām, otram – uz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Bet tika nolemts, ka ar to var strādāt Juridiskā komisija. Mēs sākām strādāt un konstatējām, ka priekšlikumi virzīti lielā ātrumā. Un mums par tiem nav pārliecības. Mēs izdiskutējām un komisijā neatbalstījām.

Kāds var būt risinājums? Ir darbs, kas ir jāizpilda, un to komisijā mēs norādījām, proti, var sagatavot alternatīvus likumprojektus un noteikt, ka... ņemot vērā, ka Maksātnespējas kontroles dienesta vairs nav, labot un norādīt, kura institūcija ir atbildīga. Tas ir jāizdara. Bet kopā ar šo tehniska rakstura darbību ir piedāvāts noņemt atbildību maksātnespējas administratoriem par tādām svarīgām lietām, kas saistītas ar sankciju pārkāpšanu un noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Un steidzamība.

Juridiskā komisija neatbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums jābalso par steidzamību.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" steidzamību pieteicies runāt deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Judina kungs ļoti plaši stāstīja dažādos aspektus saistībā ar šo likumprojektu. Par šo konkrēto jautājumu jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika runāts saistībā ar citu likumprojektu. Toreiz deputāti, kā es to sapratu no atreferējuma, pēc būtības vienojās, ka šī problēma ir jāatrisina līdz 1. oktobrim.

Juridiskajā komisijā šo jautājumu skatīja. Cik es saprotu, vairāku deputātu nebija klāt, kādam bija jāskrien uz citu komisiju aizstāvēt savus priekšlikumus, līdz ar to Juridiskā komisija šo likumprojektu neatbalstīja.

No savas puses... Mēs, 10 deputāti, parakstījām lūgumu tomēr atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt tam arī steidzamību, lai Tieslietu ministrijai no 1. oktobra nebūtu jāveido šī īslaicīgā un resursu ietilpīgā maksātnespējas administratoru uzraudzības sistēma, kas, kā jau arī Judina kungs norādīja, pēc ekspertu viedokļa ir ar zemu risku, tā prasa salīdzinoši lielus resursus. Mūsu un – šajā gadījumā – Tieslietu ministrijas jau sākotnējais pamatojums bija tāds, ka mēs varētu no tā izvairīties.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu, izskatīt to steidzamības kārtībā, bet ne abos lasījumos, šodien nodot komisijai, vēlreiz izrunāt, ja nepieciešams – koriģēt un otrajā lasījumā apstiprināt droši vien nākamnedēļ.

Kolēģi, aicinu darboties konstruktīvi un atbalstīt šo likumprojektu gan pirmajā lasījumā, gan, kā jau teicu, tā izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam – "pret" steidzamību.

A. Judins (JV).

Kolēģi, aicinu neatbalstīt steidzamību un noraidīt šos likumprojektus. Bet esmu konstruktīvs. Mums ir jāizdara grozījumi, kas attiecas uz nosaukuma maiņu. Līdz ar to es aicinu tagad neatbalstīt šo rosinājumu, bet sagatavot likumprojektu, ar kuru būtu nomainīti nosaukumi. Un pēc tam steidzamība... vienā dienā izdarīt nepieciešamo darbu.

Citādi mēs tagad varam atbalstīt steidzamību, varam atbalstīt pirmajā lasījumā, bet pēc tam Juridiskajā komisijā atkal diskutēsim par to, ko mēs jau izrunājām, – ka ir problēma un ar steidzamību mēģina mainīt ļoti būtisku jautājumu – vēlreiz atkārtoju – noņemt atbildību par starptautisko sankciju pārkāpšanas kontroli un par darbību, kas attiecas uz noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizāciju.

Risināsim problēmu, kas deg, kas ir akūti svarīga, – mainām nosaukumus, nevis, izmantojot iespēju, ka ir jāmaina nosaukumi, izdarīt vēl kādu citu darbību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 8, atturas – 21. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Viesturam Vitovskim.

V. Vitovskis (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jau iepriekš bija sagatavoti priekšlikumi, lai mainītu nosaukumu. Taču sākšu ar to, ka šie jautājumi jau tika izrunāti, vērtējot politisko iniciatīvu, un, ja tāda nebūtu bijusi, mēs būtu palikuši... tehniski... pie nosaukuma maiņas. Taču tāda bija, un Tieslietu ministrija sagatavoja šos grozījumus, kas šodien tiek likti priekšā jums balsošanai.

Aicinu atbalstīt abus likumprojektus un pieņemt tos šodien pirmajā lasījumā.

Jā, es atzīstu, ka šo konkrēto likumprojektu varēja virzīt labāk, ātrāk, taču, kā man skaidroja Tieslietu ministrijas kolēģi, tas netika izdarīts, jo tika gaidīts risku atzinums saistībā ar šiem jautājumiem. Tādēļ sākotnēji likumprojekts tika iesniegts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai... otrajā lasījumā. Droši vien tas būtu arī aizgājis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai... pieņemšanai, taču politiskā vienošanās bija tāda, ka šis likumprojekts tiek sniegts kā atsevišķs likumprojekts. Nu tad mēs to arī sniedzam kā atsevišķu likumprojektu. Faktiski tas jau bija iesniegts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Bet, ja bija tāda vēlēšanās, lūdzu, šeit tas ir. Tā kā tas ir pretrunā ar vienkāršu nosaukumu maiņu, mēs šo nosaukuma maiņu – tehnisko, kosmētisko – esam atsaukuši un līdz 1. oktobrim to jebkurā gadījumā nepieņemsim. Bet es izstāstīšu, vai tas vispār ir nepieciešams.

Tātad īsi par būtību. No 1. oktobra tiek likvidēts Maksātnespējas kontroles dienests. Ja mēs neko nemainām, Tieslietu ministrijai būs jāpārņem maksātnespējas administratoru īpašā uzraudzība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju jomā. (Turpmāk es to saukšu AML, lai nebūtu gari jāizsakās.) Tas nozīmē veidot procedūras, uzturēt uzraudzības sistēmu, apmācīt cilvēkus un, pats svarīgākais, tērēt valsts resursus. Šobrīd ir jautājums par valsts resursu taupīšanu, birokrātijas apkarošanu, tad, lūk, šeit ir viens no variantiem.

Jautājums: kāda riska novēršanai? Jaunākais maksātnespējas sektora risku novērtējums dod diezgan skaidru atbildi. Sektora kopējais risks ir vidēji zems. Tas ir tāpat kā kriminālprocesā – lai personu atbrīvotu no piespiedu ārstēšanas, tiesneši ļoti stingri raugās, ka risks vispār pastāv, tāpēc neatbrīvo personas no ārstēšanas arī tad, ja risks ir zems. Faktiski tas nozīmē, ka... Arī zems risks nozīmē, ka tas pastāv, tikai niecīgs. Un risks pastāv jebkurā situācijā.

Tāpat maksātnespējas administratori nav to subjektu vidū, uz kuriem saskaņā ar Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām ir attiecināmas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas... legalizācijas... jomā. Tāpat maksātnespējas administratori nav iekļauti jaunajā AML regulā to subjektu lokā, uz kuriem būtu attiecināmas minētās regulas prasības.

Šodien Finanšu izlūkošanas dienests ir publicējis 2026. gada Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu... kā arī sankciju pārkāpšanas risku novērtējumu. Galvenā atziņa tajā – maksātnespējas procesa administratoriem nav identificēti tādi riski un pamatojums maksātnespējas sektora saglabāšanai AML jomā.

Manuprāt, kas ir ļoti būtiski? Vakar Juridiskajā komisijā tika uzaicināts arī Finanšu izlūkošanas dienests. Finanšu izlūkošanas dienests nav vienkārši kaut kāda iestāde, tā ir vadošā un centrālā iestāde Latvijā finanšu noziegumu novēršanā un starptautisko un nacionālo sankciju izpildes uzraudzībā. Arī Finanšu izlūkošanas dienesta rekomendācija bija izņemt maksātnespējas administratorus no uzraugāmo subjektu loka.

Kas ir būtiski? Maksātnespējas administratori nav klasiski pakalpojumu sniedzēji. Viņi nevar izvēlēties sev klientu. Arī parādnieks nevar izvēlēties administratoru. Konkrētā procesā administratoru ieceļ tiesa pēc automatizēta nejaušības principa. Administrators nevar pat īstenot vienu no klasiskajiem AML pamatelementiem – pirms attiecību uzsākšanas izlemt, vai ar konkrēto klientu vispār sadarboties.

Kas ir svarīgi? Kas ar šī likuma pieņemšanu mainīsies vai nemainīsies? Mainīsies tas, ka administratoriem vairs nebūs jāuztur atsevišķa AML un sankciju iekšējās kontroles sistēma un valstij nebūs jāuztur īpaša šīs sistēmas uzraudzība. Taču kas saglabāsies? Administratori joprojām pārbaudīs parādnieka darījumus un mantu, joprojām būs pienākums reaģēt uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm. Protams, sankcijas būs jāievēro arī turpmāk, jo sankciju likums attiecas uz mums visiem, tai skaitā arī uz administratoriem. Tātad kontrole pār maksātnespējas procesu nekur nepazūd. Mēs vienkārši atsakāmies no papildu birokrātiska mehānisma, kura uzturēšanu vairs nepamato identificētais risks.

Un steidzamība nav formāla. Maksātnespējas kontroles dienests ar 1. oktobri beidz pastāvēt. Ja mēs tagad negrozām likumu, no 1. oktobra Tieslietu ministrijai būs jāsāk pārņemt un organizēt uzraudzības funkcija, ieguldot budžeta līdzekļus, lai uzraudzītu funkciju, no kuras jebkurā gadījumā mums būs jāatsakās nākamajā gadā. Jaunā AML regula būs piemērojama visās dalībvalstīs no 2027. gada 10. jūlija. Kā jau es minēju, AML regula neparedz maksātnespējas administratorus kā AML subjektus. Tas nozīmē, ka šobrīd mēs izveidosim kārtību, veltīsim tai resursus, lai no tās drīz atteiktos.

Līdz ar to šobrīd ir pats piemērotākais brīdis izdarīt to, kas valstij ir nepieciešams, – atteikties no liekas birokrātijas, izdevumiem tādas funkcijas uzturēšanai, kas pati no sevis atmirs dabīgā nāvē nākamajā gadā.

Līdz ar to šis nav vienkārši par to, ka mums būtu kosmētiski jāmaina uzraugošās iestādes nosaukums. Šis ir par to, lai nebūtu jāuztur funkcija, kas drīz vairs nebūs nepieciešama.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 10, atturas – 24. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena diena, tātad 25. septembris, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 1. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā".

Atgādinu, ka arī šī likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā, kā arī steidzamības noteikšanu lūgusi nevis Juridiskā komisija, bet 10 Saeimas deputāti – Juris Viļums, Edmunds Teirumnieks, Gunārs Kūtris, Andrejs Svilāns, Aiva Vīksna, Raimonds Bergmanis, Ingmārs Līdaka, Raivis Kalējs, Dāvis Melnalksnis un Inga Priede.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, ziņojot par iepriekšējo likumprojektu, es jums izklāstīju jautājuma būtību. Šis ir otrs likumprojekts, kas ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu. Arī šo likumprojektu Juridiskā komisija neatbalstīja un, kā jau minēju, uzskata, ka problēma jārisina, bet to var darīt citādāk.

Ņemot vērā iepriekšējo jautājumu... es neaizkavēšu, un lēmumu varam pieņemt balsojot.

Sēdes vadītāja. Vispirms likumprojekts jāatzīst par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 1, atturas – 27. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 8, atturas – 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Viļumam – priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanai.

J. Viļums (AS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25. septembris, likumprojekta izskatīšana – Saeimas 1. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Darba kārtībā – sadaļa "Lēmumu projektu izskatīšana".

Ministru kabineta iesniegtais lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās Hormuza šaurumā".

Vai ir ziņotājs no Ministru kabineta – ministrs vai parlamentārais sekretārs? Ziņotāja nav.

Vai ir vēlme debatēt? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās Hormuza šaurumā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Deputātu Andra Šuvajeva, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas, Edmunda Cepurīša, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Andra Sprūda un Ievas Brantes iesniegtais lēmuma projekts "Par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas graudu ievešanas Latvijā, tai skaitā tranzītā caur Latviju, nekavējošu pārtraukšanu un turpmāku nepieļaušanu".

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nu, baigā epopeja, trešo nedēļu pēc kārtas par šo runājam, bet nekur baigi tālu netiekam. Bet labi. Galīgajā lasījumā ir pieņemts likums "Grozījumi Dzelzceļa likumā", kas stājās spēkā 22. septembrī, vienu dienu pēc izsludināšanas, un darbosies līdz gada beigām. Procedūra paredz to, ka... Agrāk dzelzceļa tarifu izmaiņas bija jāpaziņo divus mēnešus iepriekš, jaunais regulējums ļauj to izdarīt divu nedēļu laikā. Vienlaikus valdība ir aicinājusi arī "LatRailNet", kas ir infrastruktūras maksas noteicošā institūcija, nedēļas laikā izvērtēt un noteikt 300 procentu lielo dzelzceļa infrastruktūras maksu. Beidzot ir skaidrs... ņemot vērā manas uzrunas pēdējās divās nedēļās... Beidzot ir skaidrs, ka runa ir tikai un vienīgi par infrastruktūras maksas trīskāršošanu, nevis četrkāršošanu konkrētajiem graudu pārvadājumiem ar izcelsmes staciju Krievijā, jo sākotnēji bija teikts, ka būs klāt 300 procentu tarifs. Izrādījās, ka klāt ir tikai 200 procenti... summāri ir trīskāršots... tieši labības pārvadājumiem, kuru pavaddokumentos norādīta nosūtīšanas stacija Krievijā.

"LatRailNet" ir apliecinājis, ka ir sācis aprēķināt... skaidrs, ka tā metodika nav vienkārša... un plāno kopš tās izsludināšanas 21. septembrī, vēlākais, nākamās nedēļas sākumā pabeigt aprēķinus un publicēt jaunās infrastruktūras maksas.

Kā zināms, gan mēs, PROGRESĪVIE, būdami opozīcijā, gan "Nacionālā apvienība" esam pieprasījuši pilnīgu graudu tranzīta aizliegumu. Izskatīšanai ir nodots arī attiecīgs likumprojekts. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šonedēļ bija iespēja to skatīt. Varbūt skatīsim nākamnedēļ... vai nākamnedēļ būs vēl visādas interesantas lietas, ko skatīt. Nākamnedēļ paredzēta tikai viena Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde. Līdz ar to izskatās, ka koalīcijā esat vienojušies līdz vēlēšanām to paturēt kaut kur atvilktnē... aploksnē. "Nacionālā apvienība" var turpināt izlikties, ka jūs jau tā kā cīnījāties, bija vesels likumprojekts... un ar šo 300 procentu tarifu var radīt iespaidu, ka kaut kas ir izdarīts. Bet es pieturos pie tās tēzes, ko PROGRESĪVIE pēdējo nedēļu laikā jau vairākkārt ir akcentējuši, – tas neko nemainīs. Mēs runājam par dažu desmitu eiro atšķirību par tonnu šiem pārvadājumiem, bet tas milzīgais apjoms, kas šobrīd gāžas cauri Latvijai... jūs droši vien esat redzējuši tās bildītes ar graudu vagonu rindām Liepājā, mazākā mērā arī Ventspils ostā.

Mēs redzam, ka zemnieki protestē. Zemnieki uztraucas par to, vai viņiem izdosies savu ražu laikus izvest ārā, ņemot vērā visu šo sastrēgumu. Sastrēgums jau ir vairāku iemeslu dēļ. Skaidrs, ka tā ir mūsu pašu ražas sezona, tie ir Krievijas graudi, kas tagad masveidā nāk cauri Latvijai, un tās ir arī nelegālo graudu kontroles, kas būtiski palēnina apstrādes jaudu. Es nebrīnos, ka zemnieki protestē un droši vien turpinās protestēt.

Kas ir svarīgi? Es uzskatu, ka tas ir liels apdraudējums Latvijas ekonomikai – gandrīz puse no termināļos pārkrautajiem graudiem ir no Krievijas. Par to ziņo Liepājas ostas pārstāvji. Vienlaikus tie termināļi, kas ir iesaistīti šajā ogļu... laba sakritība – kādreiz bija ogles, tagad ir graudi... brīdina, ka pilnīga šī tranzīta pārtraukšana var novest pie termināļu slēgšanas. Tātad, neraugoties uz to, ka Krievija jau piecus gadus realizē pilna mēroga agresiju Ukrainā, neraugoties uz to, ka arī es pats, savā laikā būdams satiksmes ministrs, aicināju nozari pārkārtoties, koncentrēties uz Rietumu izcelsmes kravām, pašmāju kravām, uz militāro mobilitāti, uz ostu un speciālo ekonomisko zonu industriālo darbību, mums joprojām ir termināļi, kas pārkrauj miljoniem tonnu... un ir pilnībā atkarīgi no Krievijas tranzīta. Es domāju, ka tā nav normāla situācija.

Ļoti aktīvi krauj Panamax kuģus, tai skaitā Latvijas graudu eksportam. Papildus ir šīs pastiprinātās pārbaudes, protams, ar pamatotām aizdomām par iespējami zagtu Ukrainas graudu transportēšanu, nereti ar viltotiem Krievijas izcelsmes dokumentiem. Tas, kā jau minēju, ietekmē vagonu plūsmas ātrumu.

Interesanti... te es vēršos pie APVIENOTĀ SARAKSTA... ļoti labi atceros mūsu polemiku šajā pašā Saeimas zālē gan par mangāna rūdu, gan par vagonu fotografēšanu, Krievijas reģistrācijas numuru fotografēšanu, gan par asiņainajiem graudiem. Šobrīd Vīksnas kundze, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja, saka: Latvijai nav jāveicina Krievijas labības tranzīts. Nu, tāda orveliska termina izvēle... nevis jāaizliedz vai jebkādā veidā jāpretdarbojas, panākot absolūtu apstāšanos... bet – nav jāveicina. Un praksē mēs redzam... ar šo valdības lēmumu jūs tā kā neveicināsiet... par dažiem desmitiem eiro palielinot tikai un vienīgi infrastruktūras maksas komponenti dzelzceļam. Un vienlaikus ieņēmumus no paaugstinātās maksas paredzēts novirzīt Ukrainas aizsardzības vajadzībām. Visu cieņu! Palīdzot Ukrainai, mēs aizsargājam arī paši sevi.

Tas skaidri parāda, ka jūs koalīcijā rēķināties, ka šie pārvadājumi turpināsies. Tie ģenerēs papildu ieņēmumus "LatRailNet", "Latvijas dzelzceļa" holdingam, un tos varēs, sirdsapziņu kliedējot, novirzīt Ukrainas aizsardzības vajadzībām. Labi, ka tā. Bet katrā ziņā pamatmērķis netiks sasniegts.

Mums joprojām ir zombijtermināļi, kas ir atkarīgi no Krievijas tranzīta plūsmām. Ogles un naftas produkti aizgāja, cerams, uz neatgriešanos, graudi palika. Un šie graudi tur pie dzīvības termināļus, kuriem, protams, nekādas maksas nebūs jāpaaugstina. Droši vien valsts to nekādā veidā arī nevar panākt, bet turpina šāda veida darbību.

Domāju, ka daudz uzņēmēju Latvijā, arī pāris Saeimā pārstāvēto politisko spēku, būs sajūsmā tajā brīdī, kad Krievijas tranzīta vārti atkal atvērsies. Pēc gadiem sadarbība ar agresīvo kaimiņu tiks normalizēta un atkal, protams, varēs izmantot veco, 30 gados iestaigāto taciņu ar atkarību no Krievijas izcelsmes kravām.

Mans pēdējais komentārs. Šobrīd Saeimā ir atgriezusies ostu reforma. Tur ir institucionālā komponente, par ko mēs droši vien nākamnedēļ padziļināti runāsim, bet vienmēr ir bijusi arī biznesa komponente. Ostu reformai vajadzēja sakārtot ne tikai ostu zemju un pārvaldības institūciju jautājumu, vēlams, nostiprinot valsts izšķirošo kontroli šajos stratēģiskajos aktīvos, bet arī biznesa komponenti.

Mēs, "PROGRESĪVIE", savulaik, vadot Satiksmes ministriju, strādājām pie tā, lai atrastu veidus, kā mūsu pārvadājumu nozarei, kas ir plaša... multimodāla transporta loģistikas nozare, kas nav tikai dzelzceļš un ostu termināļi, kas pārkrauj kravas, bet plašāka multimodāla transporta nozare... kā mums diversificēties un vairāk skatīties uz Rietumiem, nevis uz Austrumiem. Un šis – ar valdības kosmētiskajām darbībām – nostiprina pārliecību, ka vienmēr tiks tolerēta uzņēmējdarbība, kas turpina uzturēt mūsu atkarību no Krievijas kravu tranzīta tā vietā, lai dotu skaidru, nepārprotamu signālu – nē, šis ir bīstami Latvijai, šis ir bīstami mūsu reģionam, šis ļoti slikti izskatās mūsu stratēģisko partneru un ukraiņu acīs.

Tas ir arī slikts, neilgtspējīgs bizness, kuram ir zema pievienotā vērtība un kurš izspiež no nozares augstākas pievienotās vērtības segmentus, kurus es jau minēju, – konteineru kravas, ro-ro kravas... vietējo kravu attīstību, tai skaitā iekšzemes sausās ostas, sausos termināļus, kas ir militārā mobilitāte. Tā ir moderna loģistikas apgāde, kas ir mūsu ekonomikas asinsrite. Tā vietā, protams, privileģētā stāvoklī ir tranzīta termināļi, kas daudzus gadu desmitus ir dzīvojuši, balstoties uz Krievijas tranzītu un veicinot Latvijas ekonomikas atkarību. Kādreiz bija arī Krievijas ātrās naudas tranzīts caur mūsu finanšu sistēmu.

Tā ka joprojām aicinu... varbūt varam paspēt... nākamajā otrdienā skatīsim ostu reformu... nu, paskatām pie viena "Nacionālās apvienības" iesniegto likumprojektu. (Starpsauciens.) Varbūt varam tomēr vienoties par pilnvērtīgu aizliegumu, mēģinot mazliet reabilitēties par pavisam neērto situāciju, kas radusies un sūta negatīvus signālus gan mūsu transporta un loģistikas nozarei, vismaz tai nozarei, kas tiecas uz rietumniecisku, augstāku pievienoto vērtību, gan mūsu partneriem Ukrainā, gan, protams, mūsu Eiropas un NATO partneriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ievai Brantei.

I. Brante (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Arī no manas puses dažas piezīmes par šo lēmuma projektu. Kāpēc atbalstu? Man ir vienkāršs pretjautājums – kāpēc Latvijai būtu jāpalīdz Krievijai atrisināt tās problēmas? Kļūstot sarežģītāk izmantot Melnās jūras un Azovas jūras ceļus, Krievija meklē citus maršrutus savām kravām. Viens no tiem ir Baltijas jūra un Latvija. Neredzu iemeslu, kāpēc Latvijas ostām un infrastruktūrai būtu jākļūst par Krievijas rezerves ceļu.

Tie ir tikai graudi, nevis ieroči – jā, taisnība, tikai graudi, prece, kuru pārdod un saņem naudu. Bet tā ir daļa no Krievijas ekonomikas. Mēs nevaram vienlaikus palīdzēt Ukrainai aizstāvēties pret Krieviju un palīdzēt Krievijai nopelnīt, nodrošinot tai ērtu tranzīta ceļu.

Krievijas graudi taču nav aizliegti ar Eiropas Savienības sankcijām! Arī taisnība. Tas ir būtisks juridisks jautājums. Tāpēc Saeimas lēmuma projekts ir aicinājums Ministru kabinetam nodrošināt šo ierobežojumu un strādāt arī Baltijas valstu un Eiropas Savienības līmenī. Saeimai ir tiesības skaidri pateikt, kādu politiku mēs sagaidām no valdības.

Kāpēc ar pārbaudēm nepietiek? Pārbaudes ir vajadzīgas, tāpēc ka Ukraina ir sniegusi informāciju par okupētajās teritorijās nelikumīgi iegūtiem graudiem, kas var tikt uzdoti par Krievijas izcelsmes graudiem. Taču man ir kāds pretjautājums – ja pārbaudē noskaidrots, ka tie tiešām ir Krievijas graudi, vai tad viss ir kārtībā? Arī tad, manuprāt, – nē. Tie ir Krievijas graudi, kurus Krievija grib pārdot, izmantojot Latvijas infrastruktūru.

Valdība piedāvā procentu tarifu... vai tad ar to nepietiek? Tarifs nozīmē faktu, ka mēs ļaujam... jūs drīkstat braukt caur Latviju, tikai maksājiet vairāk. Aizliegums nozīmē, ka mēs savu infrastruktūru šim mērķim nedodam. Tās ir divas atšķirīgas politiskās izvēles.

Latvija, iespējams, zaudēs naudu. Jā, tranzīta ierobežošanai var būt ekonomiska cena. Par to ir godīgi jārunā. Taču kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvija jau daudzkārt ir pieņēmusi lēmumus, kuros drošība un mūsu ārpolitikas principi ir svarīgāki par konkrēto ekonomisko ieguvumu. (Zālē troksnis.) Ja vienīgais arguments – par Krievijas kravām – ir tas, ka mēs ar tām varam nopelnīt...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti! Kolēģi...

I. Brante. ... tad ar to nav pietiekami.

Sēdes vadītāja. ... mazliet klusāk! Paldies.

I. Brante. Vai nav riska, ka kravas vienkārši aizies caur Lietuvu vai Igauniju? Ir. Tāpēc ar Latvijas lēmumu vien nepietiek. Latvijai ir jārunā ar Lietuvu un Igauniju un jāvirza šis jautājums arī Eiropas Savienībā.

Vai es apgalvoju, ka šie graudi ir nozagti Ukrainai? Nē, to es neapgalvoju. Ukrainas puse ir sniegusi informāciju par šādu risku. Un tas ir nopietni.

Ko es vēlos ar šo panākt? Ļoti vienkārši – lai Latvijas ostas un infrastruktūra nekļūtu par Krievijas rezerves ceļu laikā, kad Krievija turpina karu Ukrainā. Vēlreiz atkārtošu – mēs nevaram ar vienu roku palīdzēt Ukrainai, bet ar otru palīdzēt Krievijai atrast jaunus ceļus savai ekonomikai.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas graudu ievešanas Latvijā, tai skaitā tranzītā caur Latviju, nekavējošu pārtraukšanu un turpmāku nepieļaušanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 17, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, pēdējais darba kārtības jautājums – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā", otrais lasījums.

Iesniegti 18 priekšlikumi.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Ilgi gaidītais un lolotais likumprojekts "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā", kas Ārlietu komisijā sagatavots otrajam lasījumam.

Ir saņemti 18 priekšlikumi. Visi ir no Juridiskā biroja, pilnveidojot redakcijas pēc būtības un tehniski, bet ne tā, lai kā īpaši grozītu saturu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Visā likumprojekta un likuma tekstā aizstāt vārdus "Atestācijas komisija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "atestācijas komisija" (attiecīgā locījumā).

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo izmaiņu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls – par komisijas sastāva izveidošanu un apstiprināšanu ar rīkojumu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 7. panta otrās daļas ceturto teikumu pēc vārda "atņemšanu" ar vārdu "atjaunošanu".

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī pēc būtības redakcionāls.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā redakcionāli precizētā variantā izteikt 9. panta trešās daļas pirmo un otro teikumu. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 9. panta piektās daļas otro teikumu ar pāris vārdiem. Tiešām redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē likumprojekta 6. panta pirmās daļas redakciju: "papildināt panta tekstu pēc vārdiem "attiecīgās nozares ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts kanceleja" (attiecīgā locījumā)". Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 6. panta otro un ceturto daļu, jo ir konstatēts, ka tieši šādā redakcijā tie nav nepieciešami. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 14. panta vienas no daļām redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. 14. panta 2.¹ daļas redakcija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 16. panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. 16. panta pirmās daļas 2. punkta jauna redakcija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 16. panta pirmās daļas 3. punktu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt 19.¹ panta trešo daļu pēc vārdiem "Saeimas Prezidija" ar vārdiem "Valsts kancelejas". Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Visbeidzot – 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 14. pantu, jo šie jautājumi jau ir atrisināti citādi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Liels paldies.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas – 29. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, esam izskatījuši visus 17. septembra sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija, vārds paziņojumam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tiek sasaukta pēc piecām minūtēm 431. telpā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretārs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 22 deputāti: Inga Bērziņa, Andris Bērziņš, Kaspars Briškens, Artūrs Butāns, Edmunds Cepurītis, Gundars Daudze, Ligita Gintere, Līga Kļaviņa, Kristaps Krištopans, Inese Lībiņa-Egnere... Kristaps ir, Kaspars Melnis, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa, Edgars Putra, Uģis Rotbergs, Amils Saļimovs, Evika Siliņa, Zane Skujiņa-Rubene, Ilze Stobova, Juris Viļums, Aiva Vīksna un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 16.00. Mēģinām visu ātri, laicīgi izdarīt.