Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas pavasara sesijas devītā (ārkārtas) sēde 2026. gada 28. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!

Kolēģi, sākam Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 28. maija ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam".

Vārds Ministru prezidenta amata kandidātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (Ministru prezidenta amata kandidāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ministri! Kolēģi un Latvijas cilvēki! Četrus gadus atpakaļ man nebija ne mazākās nojausmas, ka es varētu kļūt par deputātu, divas nedēļas atpakaļ man nebija ne mazākās nojausmas, ka es varētu kandidēt uz Ministru prezidenta amatu.

Vispirms vēlos teikt paldies Valsts prezidentam, kas uzticēja man iespēju kandidēt uz Latvijas Republikas Ministru prezidenta amatu. Paldies Saeimai par iespēju šodien šeit atrasties. Bet lielākais paldies Latvijas tautai, kas mani ievēlēja. Paldies kolēģiem par man uzticēto godu kandidēt uz Ministru prezidenta amatu.

Kolēģi, jūsu atbalsta un iesaistes rezultātā ir paveikts milzīgs darbs. Divu nedēļu laikā ir atrisināta politiskā krīze, un esmu lepns, ka valstij grūtā brīdī esam spējuši vienoties un rast kopsaucēju arī jūtīgos jautājumos.

Šīs valdības veidošanas process Latvijas politikā bija neraksturīgi ātrs. Pagājušas 10 dienas kopš nominācijas, un mums jau ir strādāt spējīga valdība, un šodienas apstākļi pieprasa tieši šādu pieeju – ātrumu, skaidrus un atbildīgus lēmumus. Latvijas sabiedrība pieprasa citu ātrumu. Gumijas stiepšanu, vilcināšanos sabiedrība nesaprastu. Latvijai vajadzīga efektīva, profesionāla un atbildīga valdība, reāli darīt griboša un lēmumus pieņemt spējīga valdība.

Valdības pienākums ir rūpēties par Latvijas drošību visplašākajā tās nozīmē – par valsts ārējo drošību, ekonomisko drošību, enerģētisko drošību un arī par cilvēku drošības sajūtu savā valstī. Ātrums un atbildība – gribu, lai šī valdība asociētos tieši ar šiem vārdiem. Mēs esam vienojušies par valdības deklarāciju, kurā galvenie punkti ir drošība, budžeta stabilizēšana, drošas vēlēšanas, cīņa ar karteļiem un korupciju. Tai ir jābūt rīcības koalīcijai.

Gribu paskaidrot katru no šiem punktiem, kāpēc tie ir mūsu valdības galvenās prioritātes un galvenais fokuss.

Ekonomika iet roku rokā ar drošību. Bez drošības nebūs ekonomikas, un bez ekonomikas nebūs drošības. Ukraina tam ir ļoti labs piemērs. Tā ir valsts, kura pilnīga kara apstākļos ir spējīga ražot, inovēt un eksportēt. Ir vērts no viņiem pamācīties.

Mēs nevaram turpināt iepriekšējo valdību uzņemto kursu ar konstantu dzīvošanu uz parāda. Septiņi gadi un ieplānotie četri gadi ir ar pilnīgu budžeta deficītu, pat maksimālo. Tā nav laba finanšu pārvaldība. Jābūt atklātiem – ko tas nozīmē? Sabiedrībai ir jāsaprot, ka matemātika ir neapskaužama. Šādi turpinot, ir tikai divi varianti – vai nu celt nodokļus, vai pelnīt vairāk, bet neko nedarīt nav izeja no šīs situācijas.

Sūri nopelnītā nauda ir jāizmanto daudz gudrāk. Gudri jāizmanto. Izšķērdībai ir jāpieliek punkts. Piemēram, nepamatotas naudas balvas. Mēs labi zinām decembra mēneša "fenomenu" – lieki komandējumi, iepirkumi... tēriņi ļoti daudz kur ir aizgājuši pāri normām. Tie neatbilst mūsu spējām pelnīt un samaksāt nodokļus.

Jā, es nebaidos uzņemties atbildību, tāpēc tādus jautājumus, kas iepriekš bijuši bezatbildības karstie kartupeļi, vēlos ņemt savā tiešā uzraudzībā. "Rail Baltica" jautājums, "airBaltic" jautājums un vēlēšanu norise – tās būs prioritātes, kam es pievērsīšu īpašu uzmanību.

Ir jāizbeidz lēmumu nepieņemšanas mode. Tā mums ir pārāk dārgi maksājusi. Būs smagi un nepatīkami lēmumi. Mums nav cita ceļa un izvēles kā vien godīgi runāt un godīgi paskaidrot sabiedrībai. Atklāta valoda. Tai ir jāienāk mūsu modernajā politikā. Latvijas cilvēki sapratīs smagus lēmumus, taču Latvijas cilvēki nepiedos izvairīšanos un miglas pūšanu.

Esmu jau minējis, ka politiķiem būs jāstrādā daudz un jāmeklē ātri, efektīvi, arī neordināri risinājumi. Tas attiecas gan uz nozarēm, gan uz valsts pārvaldi kopumā. Strādāt un domāt pa vecam, kā pēdējos 20 gadus, mēs vairs nevaram atļauties. Drošības un ekonomikas izaicinājumi ir jārisina nekavējoties. Ir daudz ekstravagantu un neparastu ideju, ir daudz ļoti skaistu plānu un stratēģiju. Tā mums tiešām netrūkst. Tie krāj putekļus ļoti daudzos plauktos. Bet diemžēl trūkst risinājuma. Risinājums ir kaut kas tāds, kas ir pabeigts, kas ir novests līdz galam, atrisinot konkrētu problēmu vai uzdevumu, – nevis procesa pēc, bet precīzi definēts rezultāts.

No manis nedzirdēsiet skaļus, deklaratīvus solījumus, bet skaidru un atklātu valodu. Es nesolīšu debesmannu. Mani nepārņems priekšvēlēšanu laiks, jo es esmu reālists. Mums jāsaprot mūsu iespējas un tās jāsalāgo ar risinājumiem. Ja mums nebūs risinājumu visām esošajām un nākotnes problēmām, mums nebūs atbilžu uz visiem jautājumiem, mēs nevarēsim izvērtēt pilnīgi visas prioritātes. Un dažas prioritātes būs jāuzliek ļoti limitētas, jo fokusēties uz dažām prioritātēm nozīmē atrast tām risinājumu, fokusēties uz daudzām nozīmē pazaudēt sevi un galarezultātu.

Es nevēlos postīt un graut, bet gan attīstīt un celt. Nenoliegšu, kļūdas būs. Es arī tās pielaidīšu. Bet kļūdas ir jāatzīst, tās jālabo, un no tām ir jāmācās. Manuprāt, es to esmu pierādījis. Es esmu gatavs atzīt kļūdas.

Mēs strādāsim ļoti īpašā laikā – priekšvēlēšanu laikā. Tepat, tūlīt. Atzīstu, ka tas nebūs viegli – visu šo sabalansēt, bet tas būs ļoti labs mērauklas mirklis, un tauta mums ļoti ātri pateiks, vai mēs esam darījuši labi vai esam darījuši slikti. 3. oktobris to parādīs. Tā būs atzīme šīs valdības darbam.

Mēs esam dažādi, ar dažādu un sarežģītu attiecību vēsturi, ar dažādām pieredzēm, attieksmi un uzstādījumiem. Un tādi arī paliksim. Tas ir dabiski un saprotami. Mums nav jākļūst par labākajiem draugiem, taču saprātīgiem un atbildīgiem partneriem gan ir jābūt.

Tāpēc, lūdzu, mēģināsim atstāt mūsu dažādību, skaļās frāzes un saukļus priekšvēlēšanu debatēm un diskusijām. Liksim malā arī intrigu zobenus, dunčus un nazīšus. Tie nepalīdz sasniegt rezultātu. Mums jāfokusējas uz galveno.

Paldies visām frakcijām par vēlmi iesaistīties valdības veidošanas procesā. Politika ir kompromiss. Demokrātija ir par kompromisa meklēšanu.

Man personīgi ir grūti sadzīvot ar konstanto dalījumu pozīcijā un opozīcijā. Teikšu godīgi, ienākot politikā, tas man ir visvairāk traucējis un es vismazāk to esmu sapratis. Visi – visi 100! – mēs esam ievēlēti. Un kāpēc mēs esam ievēlēti? Lai veidotu Latviju par labāku vietu. Mēs visi 100 esam devuši vienu un to pašu zvērestu. Tāpēc apsolu, ka labām idejām un labiem risinājumiem manas durvis būs vienmēr atvērtas visiem Saeimas deputātiem.

Es neaicināšu jūs būt iecietīgiem un saprotošiem, nelūgšu kādu īpašu saudzības režīmu. Dariet savu darbu. Tas ir svarīgi. Asa kritika tur valdību modru, un labi alternatīvi risinājumi un piedāvājumi vienmēr atrod dzirdīgas ausis. Latvijas tauta ir pierādījusi, ka ar smagu darbu tā var panākt galvu reibinošus panākumus sportā, kultūrā, mūzikā. Mēs esam pasaules līmeņa zvaigznes... valsts, kuras apmērs ir Ņujorkas kvartāla apmērā – ja skatāmies finansiāli un skaitliski –, bet mēs esam top līmenī ļoti daudzās lietās. Un priecājamies un lepojamies ar to.

Es vienmēr pie sevis esmu domājis, kāpēc mēs politikā nevarētu būt numur viens? Kāpēc? Es domāju, ka varam. Mums jāpierāda, ka arī politikā mēs varam būt labākie.

Latvija var kļūt par labāko vietu un valsti pasaulē bērniem. Ko tas nozīmē? Bērni – tā ir drošība. Tas ir par ģimenēm, par veselību, par izglītību, par nākotni. Un, ja tā būs labākā valsts pasaulē bērniem, tā būs arī labākā valsts pasaulē pensionāriem, visiem iedzīvotājiem. Tādu es gribētu redzēt Latvijas nākotni.

Mēs varētu būt arī ātrākā valsts pārvalde Eiropā. Mēs to varam. Mums tikai visiem tas ir jāgrib. Visiem.

Mans tēvs man teica: "Nav neiespējamu lietu, ja no sirds to vēlies un dari." Tāpēc tēva grāmatā (Rāda sava tēva – Viktora Kulberga – grāmatu "Neiespējamā misija".) tas ir īpaši uzsvērts. Un mans tēvs ir pierādījums tam, ka neiespējamas lietas var padarīt iespējamas. Jūs redzat šo nosaukumu, un tas to pierāda. Tēvs izdarīja neiespējamas lietas.

Tas ir iespējams, ja mēs visi gribam panākt kaut ko kopā.

Visbeidzot. Es gribu teikt vislielāko paldies manai ģimenei – sievai Annai, trīs bērniem un mammai. Ja viņi man nepalīdzētu, es šeit nestāvētu un nevarētu uzņemties šo godu un atbildību kļūt par Ministru prezidentu.

Paldies jums visiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Z. Kalniņa-Lukaševica (14. Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Godātie kolēģi! Vārds Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai.

D. Mieriņa (14. Saeimas priekšsēdētāja).

Ļoti cienījamie deputāti, ministri! Ļoti cienījamais Kulberga kungs! Klātesošie! Šodiena ir apliecinājums – ja grib, tad var. Mūsu politiķi, ja grib, ir spējīgi rīkoties ātri, izlēmīgi un atbildīgi. Jaunās valdības izveide īsā laikā pierāda, ka politiskajās sarunās ir iespējams nolikt malā personīgās ambīcijas un koncentrēties uz galveno – valsts iedzīvotāju interesēm. Ir pamats domāt, ka jaunā valdība strādās gan līdz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, gan arī pēc tām.

Tomēr lielais jautājums: kāda tad bija šī panākuma atslēga? Kāpēc tik ātri izdevās izveidot šo valdību?

Kulberga kungs politikā ir jaunpienācējs. Taču tieši tas ir devis dzinuli rīkoties, nevis ieslīgt ierastajās politiskajās spēlītēs, kā mēs bieži mēdzam salīdzināt. Viņš spēja līdzsvarot partneru ambīcijas, atrast kompromisu un nākt ar skaidru uzstādījumu – strādāt un panākt rezultātu.

Šīs valdības spēks būs līdzvērtīgā partneru sadarbībā. Tā nebūs vienas partijas dominance, bet visu koalīcijas partneru klātbūtne un iesaiste. Un gribu ticēt, ka tas tiešām tā būs. To apliecina arī ministru portfeļu sadalījums. Tas ir stabils pamats darbam un stabils pamats koalīcijas vairākumam Saeimā. Tas rada pārliecību, ka būtiski lēmumi netiks atlikti vai paslaucīti zem tepiķa, tie tiks risināti atbildīgi un pēc būtības. Tieši šī spēja sadarboties un meklēt kompromisu arī bija panākumu atslēga valdības izveidei. Esmu pārliecināta, ka jau tuvākajos mēnešos šie jautājumi tiks ievirzīti pareizajā gultnē, bet jau rudenī vēlētāji varēs novērtēt visu mūsu paveikto.

Sabiedrība sagaida nevis tukšus solījumus, bet konkrētu rīcību, konkrētus darāmos darbus un rezultātus. Šai valdībai ir visas iespējas to nodrošināt. Trīs skaidras prioritātes, kas, manuprāt, ir ļoti būtiskas šai valdībai, – veselība, drošība un dzīves dārdzības mazināšana. Veselība ir iedzīvotāju pati pirmā prioritāte.

Un tieši šie trīs virzieni ir arī mūsu kopīgā atbildība Latvijas sabiedrības priekšā.

Valsts drošība, robežu un aizsardzības spēju stiprināšana – tas nozīmē nodrošināt visu nepieciešamo atbalstu dienestiem, būtiski paātrināt aizsardzības nozares attīstību.

Veselības aprūpes pieejamība ir tikpat svarīga kā drošība. Ikvienam cilvēkam jāsaņem pieejama un kvalitatīva medicīniskā aprūpe un palīdzība, kurai nepieciešams gan lielāks finansējums, gan sistemātiski uzlabojumi.

Tikpat būtiski ir mazināt arī dzīves dārdzību. Cilvēki ik dienas izjūt cenu kāpumu. Mazāk birokrātijas, godīga konkurence, cīņa pret nepamatotu cenu celšanu turpmāk – tas, protams, samazinās izmaksas arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Valstij ir jāspēj dot cilvēkiem ne tikai drošības sajūtu, bet arī pārliecību par savu ikdienu, par šodienu un nākotni.

Kolēģi, šī valdība uzsāk darbu laikā, kad nav vietas bailēm vai neizlēmībai, nav iespējams palikt malā, no atbildības nevar izvairīties, citādi sabiedrība to vairs nesapratīs.

Jaunā koalīcija ir vienojusies par konkrētiem darbiem – no budžeta pārskatīšanas un birokrātijas mazināšanas līdz drošības stiprināšanai, ekonomikas attīstībai un, kā jau minēju, veselības sistēmas uzlabošanai. Praktiski uzdevumi ar konkrētiem termiņiem.

Bet, pirms es saku ceļavārdus Kulberga kungam, vēlos pateikt lielu paldies līdzšinējai Ministru prezidentei Evikai Siliņai un visam viņas vadītajam Ministru kabinetam par darbu Latvijas labā un par sadarbību. Paldies visiem!

Savukārt Kulberga kungam es novēlu vēsu galvu, pragmatiskus risinājumus un sabiedrībai vienmēr teikt tikai patiesību, lai cik skarba tā reizēm nebūtu. Bet pārējiem koalīcijas partneriem – saprast, ka šobrīd mēs visi esam vienā laivā un beidzot ir jāspēj izkāpt no opozīcijas kurpēm.

Veiksmi visiem!

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Šuvajevs – frakcijas vārdā.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Vispirms vēlos novēlēt veiksmi Andrim Kulbergam premjera amatā. Bet es savu darbu darīšu šeit, no šīs tribīnes. Kulberga kungs un arī visa valdība no PROGRESĪVAJIEM var sagaidīt neatlaidīgu, bet iespējami objektīvu kritiku. Mēs tiešām uzraudzīsim katru jūsu lēmumu. Es Saeimā esmu vērojis opozīcijas darbu un esmu daudz mācījies no jums – gan kā darīt, gan kā nedarīt. Mēs, PROGRESĪVIE, nebūsim ieinteresēti skaļā un tukšā retorikā un savstarpējos apvainojumos. Mēs rīkosimies atbilstoši valsts drošības interesēm un lēmumus kritizēsim, vadoties pēc to satura un ietekmes. Tomēr, kad mēs kritizēsim šo konservatīvo koalīciju, ikviens var būt drošs, ka mūsu kritika būs argumentēta. Tā būs bezbailīga, neatlaidīga un pārliecinoša.

Vēlos iezīmēt trīs galvenos aspektus, kāpēc PROGRESĪVIE šodien neatbalstīs jauno valdību.

Pirmkārt, – varat minēt – fakts, ka Zaļo un Zemnieku savienība turpinās vadīt Zemkopības ministriju. Es saprotu, ka pēdējās divas nedēļas Kulberga kungs pavadīja aktīvās valdības veidošanas sarunās, tomēr ticu, ka kādam no APVIENOTĀ SARAKSTA bija iespēja izlasīt jauno Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par "Latvijas valsts mežiem" un Zemkopības ministriju. Pēc tik graujošiem un skandaloziem secinājumiem uzticēt ministrijas vadību partijai, kas ne tikai piesedz shēmas, bet arī īsteno necaurskatāmas finanšu plūsmas, manā ieskatā, ir kategoriski nepieļaujami un tas atstās neizdzēšamu zīmogu uz nākamo valdību.

Kokrūpnieku afēra ir zīmogs Evikas Siliņas valdībai. Pusgadu no vietas PROGRESĪVIE rosināja aktīvas politiskas rīcības, bet tās pārsvarā tika ignorētas. Ja kaut kas tika darīts, tad tikai ar sakostiem zobiem. Potenciālie pārkāpumi bija skaidri redzami jau brīdī, kad sākām uzdot pirmos jautājumus, un, manā ieskatā, ne Armands Krauze, ne Evika Siliņa nebija ieinteresēti rast atbildes uz šiem jautājumiem. Diemžēl arī nākamā valdība, manā ieskatā, turpinās šo piesegšanu, jo vienīgais veids, kā demonstrēt stingru līniju pret potenciālu korupciju, būtu neuzticēt Zemkopības ministrijas vadību Zaļo un Zemnieku savienībai.

Turklāt runa nav tikai par kokrūpnieku afēru. Valsts kontroles revīzija atklāj graujoši sliktu pārvaldību ministrijā un, manā ieskatā, valsts svarīgākajā uzņēmumā. Pirms kāda laika ZZS frakcijas vadītājs šeit centās pamācīt PROGRESĪVOS, kā ir jāsaimnieko. Tomēr izrādās, ka patiesībā šīs mācības ir nepieciešamas viņiem pašiem. "Latvijas valsts mežu" dividenžu politika ir ne tikai necaurskatāma, tā ir klaji manipulatīva. Peļņas prognozes tiek samazinātas un pēc tam atkal gada laikā palielinātas, šādi radot it kā jaunus brīvos līdzekļus, kas tiek novirzīti dažādiem Zemkopības ministrijas projektiem. Kādiem – īsti nav skaidrs. Tikmēr pēdējos gados mēs dzirdam, ka nauda visiem ir jātaupa. Bieži vien tas nozīmē samazināt pakalpojumus iedzīvotājiem. Kamēr Zemkopības ministrija peldējās naudā, valdība nebija spējīga, piemēram, nodrošināt līdzekļus diabēta pacientiem... kā mēs to labi zinām. Kamēr ZZS šeit visus pamācīja, kā ir nepieciešams ietaupīt 850 miljonus eiro, Zemkopības ministrija pa kluso pārcilāja papīrus, lai no sabiedrības, valdības un Saeimas noslēptu lielākus budžeta ieņēmumus.

Tāpēc, skatoties uz nākamo valdību un tās deklarāciju, mani patiesi pārsteidza klusums ap šo problēmu. Gan APVIENOTAIS SARAKSTS, gan Nacionālā apvienība ilgstoši un pamatoti ir kritizējuši necaurspīdību valsts finansēs. Un šis ir viens pavisam konkrēts gadījums, kas prasa rīcību, budžeta atvēršanu un kapitālsabiedrības pārvaldības uzlabošanu. Šie ir darbi, kurus jaunā valdība varētu izdarīt jau līdz oktobrim.

Jaunā valdība vēlas atvērt visu budžetu, tomēr ikvienam ir zināms, ka tik īsā laikā tas nav iespējams. Daudz produktīvāk būtu sākt ar to, ka tiek atvērts Zemkopības ministrijas budžets. Pietiktu ar to, ka tiktu atvērts "Latvijas valsts mežu" budžets. Papildus tam mani īpaši pārsteidz tas, ka nākamā valdība neplāno apturēt atbalstu "PATA" grupas uzņēmumiem. Ja kādam šķiet, ka šī kokrūpnieku afēra ir kaut kāds pagātnes notikums, tad ļaujiet atgādināt: valsts joprojām sniedz atbalstu šiem uzņēmumiem, par spīti visiem kriminālprocesiem un par spīti graujošajai Valsts kontroles revīzijai.

Es uzskatu, ka Saeima un sabiedrība ir pelnījušas dzirdēt skaidrojumu par to, kāpēc jaunā valdība neplāno neko darīt šīs lietas labā. Tāpēc jau šobrīd ir skaidrs, ka ZZS, turpinot vadīt šo ministriju, pārmaiņas neplāno. Konservatīvās koalīcijas zīmogs būs izcirsti valsts meži, atbalsts savējiem un taupība sabiedrībai.

Otrs aspekts, kas PROGRESĪVAJIEM liedz atbalstīt konservatīvo koalīciju, ir pamatotas bažas par nodomiem griezt finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, kas iedzīvotājiem ir nepieciešami kvalitatīvai dzīvei. Trīs no četrām konservatīvās koalīcijas partijām ir apņēmušās samazināt budžeta izdevumus teju par miljardu, un arī valdības deklarācijā ir ierakstīta ļoti skaidra apņemšanās 2030. gadā virzīties uz sabalansētu budžetu. Plašākai sabiedrībai šādi solījumi, visticamāk, neko daudz neizsaka, tomēr Latvijas vēsturiskā pieredze skaidri norāda, ka šādi mēģinājumi vainagojas ar cilvēku aizbraukšanu no valsts un sociālās spriedzes pieaugumu.

Uzreiz gan ir svarīgi piebilst, ka PROGRESĪVIE atbalstīs to izdevumu pārskatīšanu, kas saistās ar publisko iepirkumu nepamatotiem sadārdzinājumiem. Šo punktu es redzu valdības deklarācijā. Visu cieņu! Pēdējos mēnešos esam pieredzējuši nu jau vairākus iepirkumu skandālus gan izglītības sektorā, gan veselības sektorā, nemaz nerunājot par visu valsts IT sistēmu.

Privileģēta piekļuve sabiedriskajiem resursiem padara mūsu valsti nabadzīgu un liek sabiedrībai pārmaksāt par sliktiem pakalpojumiem.

Pozitīvi vērtējama apņemšanās strādāt pie ministriju izdevumiem, jo, manā ieskatā, Finanšu ministrija līdz šim to nevēlējās darīt.

Tomēr PROGRESĪVIE neatbalstīs nekādu lineāru izdevumu griešanu un neatbalstīs priekšlikumus, kas samazina veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Treškārt, PROGRESĪVIE nevar atbalstīt šo valdību, jo mēs redzam, ka partijas tomēr nav spējušas vienoties par galvenajiem veicamajiem darbiem. Ir 52 solījumi. Ir vairāk nekā skaidrs, ka lielāko daļu solījumu četros mēnešos nav iespējams īstenot. Un papildus tam, kā es saprotu, katram ministram tuvākajā laikā ir jāsagatavo vēl trīs prioritāri veicamie darbi savā nozarē. Ir būtisks risks tam, ka valdības darbs jau no pirmās dienas būs izplūdis. Situācijā, kad visai valdībai kopīgi jāspēj demonstrēt vienota rīcība aizsardzības jomā un drošu vēlēšanu nodrošināšanā, Saeimas deputātiem tiek piedāvāta deklarācija, kas ir savstarpēji... pretrunīga. Tā ir vērsta gandrīz visos iespējamos virzienos un nesniedz atbildi uz svarīgāko jautājumu: kā šobrīd iedzīvotājiem justies droši? Mēs redzam priekšlikumu pārdalīt finansējumu civilās aizsardzības infrastruktūrai, bet neredzam apņemšanos sagatavot iedzīvotājus atbilstošai rīcībai apdraudējuma gadījumā.

Kad virs Rēzeknes lidoja drons, iedzīvotāji nebija ņēmuši vērā šūnu apraides ziņu norādījumus palikt mājās. Tieši šūnu apraide, paralēli pretdronu sistēmām, ir risināmo problēmu epicentrā, bet konservatīvā koalīcija acīmredzot nav veltījusi laiku sarunai par šo tematu. Tā vietā mēs redzam netaustāmus solījumus kaut kādā veidā palielināt budžeta ieņēmumus vai stiprināt energoneatkarību, nepasakot, kādā veidā... īpaši ņemot vērā, ka jaunais klimata un enerģētikas ministrs, visticamāk, iebildīs pret vēja parku attīstību, tādējādi stiprinot Latvijas atkarību no fosilajiem resursiem. Jau šobrīd iezīmējas jautājumi, kuros mēs redzam domstarpības topošās koalīcijas partiju vidū. Tā vietā, lai gatavotu 52 solījumus, būtu bijis lietderīgāk vienoties par svarīgāko.

Pēc vakardienas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" man galu galā nav skaidrs, vai tirdzniecība ar Krieviju tiks pārtraukta. Man nav skaidrs, vai ir koalīcijas atbalsts veselības ministra iecerei par dažādajiem slimnīcu līmeņiem. Koalīcija ir atvērusi ārkārtīgi daudz jautājumu, par kuriem acīmredzami nav panākta vienošanās. Šīs ir satraucošas pazīmes, jo Latvijai ir nepieciešama rīcībspējīga valdība, un rīcībspēja nosaka gatavību fokusēties uz būtisko.

Tāpēc PROGRESĪVIE, strādājot opozīcijā, apņemas divas skaidras lietas.

Vispirms – spiest valdību un jauno koalīciju fokusēties uz svarīgāko, uz tiem jautājumiem, kas šobrīd sabiedrībai ir visbūtiskākie. Koalīcijas partijām būs nepārvarama vēlme virzīt iniciatīvas, lai veicinātu savu reitingu pieaugumu, iniciatīvas, kas polarizēs sabiedrību un novirzīs uzmanību no būtiskā. Bet šobrīd pats svarīgākais ir sekmēt iedzīvotāju drošības sajūtu ne tikai militārā, bet arī ikdienas kontekstā.

Un papildus – PROGRESĪVIE stingri iestāsies pret jebkādiem centieniem veikt lineārus budžeta griešanas pasākumus. Mēs stingri iestāsimies pret jebkādiem centieniem vājināt sabiedrisko mediju neatkarību un pilsonisko sabiedrību. PROGRESĪVIE vienmēr iestāsies par demokrātisku un eiropeisku Latviju, kur ikvienam ir iespējas sasniegt savus mērķus.

Visbeidzot – pavisam īsi, pāris vārdos, par aizejošo koalīciju.

Tā bija pirmā, bet noteikti ne pēdējā valdība, kurā strādāja "PROGRESĪVIE". Šīs valdības vēsturiskie sasniegumi nebūtu bijuši iespējami bez "PROGRESĪVO" vīzijas par Latviju kā valsti, kas ievēro cilvēktiesības, par Latviju kā valsti, kas pasargā iedzīvotājus no vardarbības, par Latviju kā valsti, kas rūpējas par cilvēkiem, nepieļauj pārmērīgu nevienlīdzību un tic, ka investīcijas cilvēku veselībā un izglītībā būs mūsu valsts panākumu atslēga.

Mūsu vēlētājiem un atbalstītājiem es varu solīt, ka šī konservatīvā koalīcija būs īss, pārejošs posms Latvijas politikā. Jau pavisam drīz "PROGRESĪVIE" atgriezīsies valdībā, lai turpinātu uzsākto, lai turpinātu darbu pie labklājīgas un modernas valsts. Šo divarpus gadu laikā mēs parādījām, ka ideālisms strādā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Ilze Indriksone – frakcijas vārdā.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Esošie un topošie ministri! Kulberga kungs! "Nacionālā apvienība" ar lielu atbildību un enerģiju bija gatava iesaistīties valdības veidošanā šajā krīzes situācijā un šajā ģeopolitiski ļoti svarīgajā laikā. Šīs valdības prioritātes nav būtiski mainījušās drošības jautājumos. Bet noteikti šī valdība ir gatava atklāti un skaidri pateikt, kāda ir reālā situācija un ko darīt tuvākajos mēnešos. Un tikpat noteikti mēs strādāsim arī nākotnes labā.

Nav iespējams strādāt valdībā, nedomājot par gadu, diviem un vairāk gadiem uz priekšu. Tāpēc es gribu uzsvērt, ka Nacionālā apvienība vienmēr ir bijusi nacionālo interešu sardzē. Mēs gadiem ilgi esam iestājušies par latviešu valodu, izglītību, Latvijas vēstures patiesību, par mūsu kultūru, ģimeni un drošību.

Šodien nacionālā politika nenozīmē tikai valodu, kultūru un mūsu vēsturi. Šodien mēs esam gatavi strādāt valdībā nacionālo interešu labā arī visās citās tautsaimniecības jomās un īpaši jomās, kas saistās ar ekonomikas izaugsmi. Šīs valdības otrs lielākais uzsvars ir ekonomika un... nenovēršami... arī budžets, kas ikdienā ir saistīts neredzamām, bet ļoti svarīgām saitēm... jo turpināt iepriekšējo kursu uz finansējuma pārdalēm, ārējā finansējuma izmantošanu un patēriņa audzēšanu iekšpusē nav ilgtspējīgi.

Tāpēc arī ekonomikā ir jāstrādā tā, lai Latvija būtu un vienmēr paliktu latviska. Un latviska Latvija nozīmē vietu, kur mūsu bērniem un mazbērniem augt un justies droši, un, vislabāk, lai viņi nedotos prom, bet atgrieztos.

Esmu daudz dzirdējusi, ka ekonomikas izaugsme nav iespējama bez imigrācijas. Šī koalīcija un valdība ir spējušas vienoties, ka ir jāuzlabo situācija, steidzami jāstiprina imigrācijas kontrole un jāstrādā pie skaidras, paredzamas imigrācijas politikas, kāda līdz šim nav bijusi. Darbaspēka jautājums nav jārisina ar masveida imigrāciju no trešajām valstīm. Tas ir jārisina ar gudru cilvēkkapitāla attīstības politiku, ar gudru izaugsmes politiku, ar produktivitāti, atbalstu tehnoloģijām, robotizācijai, ieguldījumiem zinātnē, inovācijās, arī ar kvalificētu speciālistu piesaisti no publiskā sektora.

Mēs redzam potenciālu. Valsts pārvaldei jākļūst efektīvākai, arī tur jālieto tehnoloģijas, mākslīgais intelekts... ar jauniešu iesaisti darba tirgū (mums ir daudz jauniešu, kas nemācās un nestrādā), ar senioru un cilvēku ar invaliditāti iespējām iekļauties darba tirgū un rast pielietojumu savām prasmēm un zināšanām.

Ļoti svarīgi ir arī nodrošināt situāciju, lai jaudīgie, spēcīgie un gudrie jaunieši dotos studēt, bet pēc tam labprāt un ar degsmi atgrieztos Latvijā. Un to mēs varam sākt darīt arī piecos mēnešos, vērtējot visus attīstības risinājumus un piedāvājumus, skatoties, kā tas ietekmēs Latvijas nākotni. Tāpēc arī deklarācijā ir punkts par to, ka jāturpina strādāt – un daudz ātrākā tempā un skaidrāk – pie mūsu Nacionālā attīstības plāna. Nav pieņemami, ka Eiropas fondi tiek saplānoti ministru kabinetos un sazīmēti atvilktnēs un tad attīstības plāns tiek pielāgots fondu apguves vajadzībām, nevis Latvijas patiesajiem nākotnes mērķiem un uzdevumiem.

Protams, ir jārada arī piemēroti apstākļi ekonomikas izaugsmei, mēs nedrīkstam traucēt uzņēmējiem pieņemt lēmumus nopelnīt, bet – vienmēr paturot prātā, ka Latvijai ir jāpaliek latviskai, nacionālai, ar tām dabas un kultūras vērtībām, kas mums ir unikālas un citur pasaulē nav pieejamas. Mēs uzskatām, ka uzņēmējs nedrīkst justies kā aizdomās turamais savā valstī. Tātad jāstiprina uzticēšanās, jāturpina iesāktā sadarbība un tā jāuzlabo ar uzņēmējiem, ar cilvēkiem, kas reāli nopelna naudu visiem, arī valsts pārvaldei.

Šajos piecos mēnešos mēs neaizmirsīsim arī par demogrāfiju. Tā noteikti ir sadaļa, par kuru vienmēr ir jāpiedomā, pieņemot jebkurus lēmumus, jo demogrāfija nav tikai bērna piedzimšana, demogrāfija ir arī bērna drošība.

Drošība ir svarīgākā visās jomās. Arī klimata mērķi var pagaidīt, bet enerģētiskā drošība negaidīs. Tieši tāpēc drošība visās jomās un visās nozarēs ir primārā.

Ja mēs gribam tautas ataudzi, valstij savos vērtību uzstādījumos, arī izglītībā, kultūrā un attieksmē pret iedzīvotājiem, ir jāpierāda un jāparāda, ka kupla ģimene ir Latvijas spēks un lepnums. Latviska Latvija nozīmē, ka latviešu valoda kā valsts valoda ir ierakstīta ne tikai Satversmē, bet tā ir arī ikdienā – darbā, pakalpojumos, medijos un publiskajā telpā. Bet tas nenozīmē, ka mēs norobežojamies no ārpasaules. Tieši pretēji – Latvija ir valsts, kas sadarbojas ar citiem, bet nepazaudē sevi. Latvija ir Eiropā, bet vienmēr domā ar savu galvu un domā par nacionālas valsts interesēm.

Latvija vienmēr palīdz Ukrainai, stiprina NATO austrumu robežu, bet vienlaikus arī būvē savu ekonomisko spēku un nacionālo ekonomiku. Tāpat kā ar drošību. Mēs vienmēr atsaucamies uz Eiropu. Eiropa ir mūsu drošība. NATO ir mūsu drošība. Bet drošība nesākas tikai pie robežas, ar robežas apsardzību. Tā ir jau pieminētā civilās aizsardzības sistēma un cilvēku sajūta (kas ir vissvarīgākā), viņu spēja rīkoties. Un, lai viņi to spētu, mums kopā ļoti steidzami ir jārada pārliecība... un iespēja katram pieņemt lēmumu, ko noteiktā situācijā viņš darīs... un pārliecība, ka viņš to zina un var izdarīt. Precīzi rīcības algoritmi visām struktūrām, visām iestādēm, ideāli – arī visām ģimenēm.

Mūsu budžets aizsardzībai paredz 5 procentu finansējumu no IKP, bet ar to noteikti nepietiek. Mums un iedzīvotājiem ir jāredz, kā un cik efektīvi šī nauda tiek tērēta. Ir jābūt budžeta caurspīdībai – robežās, kuras ir atļautas, – ne tikai aizsardzības, bet arī iekšlietu, valsts pārvaldes sadaļās... visās jomās. Lai budžeta caurspīdība rada pirmo uzticēšanās soli... iedzīvotājiem, lai viņi redz, kur nonāk nodokļos nomaksātās naudas, kur krājas vai tiek tērētas viņu sociālās iemaksas.

Drošība nozīmē arī stingru imigrācijas politiku. Mums ir skaidri jāzina, kas un kāpēc uzturas Latvijā, kur strādā, vai studē un vai ievēro mūsu likumus. Mēs esam gatavi pastiprināt prasības iebraucējiem, bet noteikti ir jāatsakās no ilgtermiņa uzturēšanās atļauju masveida izsniegšanas. Ekonomikai vajag darbaspēku, bet, ja arī turpmāk... kā tas ir šobrīd... mēs vairumā ievedīsim mazkvalificētu darbaspēku, ekonomika nemainīsies un nekļūs vērtīgāka, jo produktivitāte nav daudzums, produktivitāte ir labklājība. Tās ir lielākas algas, arī lielāka peļņa uzņēmējiem. Un noteikti nekādas tolerances pret likumpārkāpējiem.

Vēlreiz gribu uzsvērt – Nacionālā apvienība šajā valdībā, tāpat kā visās valdībās, būs latviskas Latvijas un nacionālo interešu sardzē.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Linda Liepiņa – frakcijas vārdā.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Ministri! Izmantojot izdevību, vēlos pateikt paldies vēl esošajai Ministru prezidentei Evikai Siliņai par darbu. Un paldies, ka jūs arī mēģinājāt izstāstīt mums savu stāstu.

Bet nu – pie šodienas. Vērojot šodienas svinīgo un pat tādu nedaudz satraukto gaisotni šajā zālē, mani nepamet doma: jaunās valdības apstiprināšanu šodien Saeimā var salīdzināt ar iesvētībām baznīcā. Tas ir tāds skaists rituāls, kurā dzimst jauns statuss, tiek solīta mūžīga uzticība un visi izliekas ticam gaišai un skaistai nākotnei. Šodien šis naivais optimisms un prieks ir skaidri nolasāms gan topošā Ministru prezidenta sejā un uzrunā, gan ministru kandidātu sejās. Domāju, ka Kulberga kungam varētu būt pat divkāršs prieks, jo no skaļa opozicionāra ar skarbu valodu viņš ir panācis, ka šodien, visticamāk, kļūs par Ministru prezidentu.

Tomēr starp klasiskajām iesvētībām un šo politisko teātri ir viena būtiska un, es pat teiktu, bīstama nianse. Baznīcā iesvētāmajam aiz muguras stāv mīloši krustvecāki, kas vēl tikai labu, bet šodien, apstiprinot valdību, es domāju, te nav tikai tie duncīši, par kuriem jūs, Kulberga kungs, runājāt savā uzrunā, bet aiz katra jaunā ministra stāv viņa partija ar saviem pelēkajiem kardināliem, sponsoriem ar pavisam citām interesēm. Un kas ir šīs valdības patiesais krustvecāks? Jaunā VIENOTĪBA – pareizi.

Ar Eviku Siliņu aizgājuši neceļos, šobrīd, Jaunās VIENOTĪBAS kadri, jūs varat būt laimīgi. Tagad jums ir iespēja paslēpties aiz Andra Kulberga platās muguras, lai vēlēšanās jūs varētu teikt: ko nu mēs... "PROGRESĪVIE" nogāza valdību, tagad Andris Kulbergs un APVIENOTAIS SARAKSTS ir tie, kas ar savu jauno kursu visu ir sačakarējuši. Un, ja īstu krustvecāku uzdevums ir rūpēties par dvēseli, tad Jaunās VIENOTĪBAS primārais uzdevums šajā valdībā būs uzmanīt, lai jaunais Ministru kabinets un jaunais premjers, nedod dievs, nesāktu bāzt degunu tur, kur nevajag, un neaiztiktu "pareizās shēmas". Vienkāršā valodā – lai viss paliek, kā ir bijis. Un tā arī būs. Viņi jūs pieskatīs.

Kulberga kungs, jūs vairākkārt esat norādījis... es atvainojos, par to, ko esat norādījis, bišķiņ vēlāk... jūs lepni noraidījāt mūsu nesavtīgo piedāvājumu – jūs noraidījāt LATVIJAS PIRMAJĀ VIETĀ balsis, ar kurām jums bija iespēja veidot drosmīgu un efektīvu mazākuma valdību. Ceram, jūsu darbi pierādīs, ka mēs izdarām kļūdainus secinājumus par to, ka jums bija iespēja šai hidrai, ko sauc par Jauno VIENOTĪBU, nocirst galvas tā, lai vietā neizaug jaunas.

No malas raugoties, izskatās, ka, pieņemot šādu Jaunās VIENOTĪBAS dāvanu, jūs esat izvēlējies ērtāko ceļu. Negribētos domāt, bet mēs jau zinām, ka politikā par visu ir jāmaksā. Ar paklausību. Gribētos, ka es ļoti maldos, bet, manuprāt, šis būs parāds par jūsu augsto krēslu un to modeli, kādu esat izvēlējies. Bet vēlreiz atkārtoju – gribētu, ka es kļūdos.

Jūs vairākkārt esat solījis pārskatīt budžetu jau jūnijā, un mēs to arī sagaidām. Jau esam atraduši lupu, lai vērotu, kā tas notiks. Jūs sakāt, ka valsts finanses ir jāsakārto un nevar dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Jūs velkat paralēles ar ģimeni, kurai sarūk ieņēmumi un jāsavelk jostas. Tie ir skaisti vārdi, un tā tas tiešām ir. Bet mēs visi kopā raudzīsimies, vai jums pietiks drosmes šo jostu savilkt tā, lai tā būtu valsts aparāta josta, nevis kārtējo reizi – nodokļu maksātāju josta.

Tāpat jūs skaļi esat solījis cīnīties ar korupciju, pateikt treknu nē iepirkumu karteļiem. Arī to mēs gaidīsim. Tikai atcerieties, kurš jums sēž blakus koalīcijā un kurš šos karteļus gadiem audzējis.

Šodien ir pēdējā diena, kad jūs vēl varat mūs barot ar saldiem solījumiem un biezām deklarācijām. Šodien ir pēdējā diena, kad jūs vēl varat rādīt ar pirkstu uz priekšgājējiem un teikt: "Tie bija viņi... Mēs tikko atnācām." Līdz ar balsojumu šis teātris būs beidzies un notiks skaudra pāreja uz statusu "Tagad mēs esam atbildīgi".

Un nevajag lolot ilūzijas par ilgu valdīšanu. Tas atkal ir stāsts par tiem duncīšiem, par kuriem jūs pats stāstījāt no tribīnes. Šīs valdības reālais derīguma termiņš ir ekstremāli īss – tas ir 3. oktobris, kad notiks Saeimas vēlēšanas. Jums nav doti četri gadi. Jums ir tikai dažas nedēļas vasarā un dažas rudenī. Šis nav pastāvīgs projekts, bet tikai tāds priekšvēlēšanu pagaidu menedžments.

Jūs jau zināt, ka mūsu politiskajā kultūrā atbildība pārāk bieži nozīmē nevis drosmīgus lēmumus, bet prasmi profesionāli paslēpties aiz biezajām Eiropas Savienības direktīvu mapēm un ierēdņu atrakstīšanās vēstulēm. Šoreiz jums tam vienkārši nebūs laika.

Kolēģi, iesvētību diena ir skaista un svinīga, bet atcerieties – jau rīt nāks pelēkā un skarbā ikdiena, un opozīcija (lai gan vasarā ir starpsesiju periods) būs tepat, zālē, lai katrā sēdē līdz pat 3. oktobrim jums atgādinātu katru šodien šeit doto solījumu un katru savā deklarācijā ierakstīto solījumu, kas sākotnēji tapa kā deklarācija uz vienas A4 lapas.

Jums, Kulberga kungs, bija iespēja veidot valdību bez Jaunās VIENOTĪBAS. Jūs savu izvēli izdarījāt. Mēs to respektējam. Vēlu jums veiksmi gan personīgi, gan frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vārdā. Mēs savu izvēli izdarīsim šodien, un tā iemesla dēļ, ka esat aizgājuši kopā ar Jauno VIENOTĪBU, mēs balsosim "pret".

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica – frakcijas vārdā.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Godātais Ministru prezidenta amata kandidāt! Kolēģi deputāti! Savas runas sākumā es pirmām kārtām neapšaubāmi gribu teikt paldies premjerei Evikai Siliņai. Premjerei, kas ir bijusi ļoti empātiska, cilvēcīga, ieinteresēta, ar rūpēm par Latvijas cilvēkiem, nevis lietām. Skaidri redzam, ka Evika Siliņa ir līdere Eiropas Savienības sarunās un diskusijās par Eiropas drošību, arī diskusijās par atbalstu Ukrainai un Eiropas Savienības austrumu pierobežai. Latgale un visa Latvija gūs būtiskus līdzekļus no Eiropas Savienības budžeta, balstoties uz jau pieņemtajiem un panāktajiem lēmumiem.

Izdarīts ir ļoti daudz. Drošība ir un paliek prioritāte. Šīs valdības laikā mēs esam skaidri pieņēmuši lēmumu, ka 5 procenti no valsts iekšzemes kopprodukta tiek veltīti aizsardzībai. Tas ir nostiprināts ar likumu, un tas ir jāīsteno. Jā, lai piešķirtu finansējumu aizsardzībai, ir audzis valsts ārējais parāds, bet tas ir bijis vajadzīgs, jo drošība ir mūsu prioritāte. Tas ir labi un pareizi.

Valdība krita, kad mūsu premjere Evika Siliņa pieteica pulkvedi Melni aizsardzības ministra amatam. Šī valdība tiks apstiprināta ar pulkvedi Melni aizsardzības ministra amatā, jo mēs, Jaunā VIENOTĪBA, zinām prioritātes un stāvam par tām nelokāmi. Tā ir valsts drošība. Tieši drošības vārdā un drošības dēļ Jaunā VIENOTĪBA piekrīt šīs valdības ātrai izveidei, jo ir jāstiprina drošība. Ir jānodrošina vēlēšanas, ir jāaizstāv Latvijas intereses... daudzgadu budžetā. Ir jāturpina arī modeļa "Programma skolā" īstenošana. Tie ir tūlītēji darbi, kas fiksēti valdības deklarācijā. Tie ir darbi, par kuriem Jaunā VIENOTĪBA iestājās valdības deklarācijas izstrādes laikā.

Godātie kolēģi! Ir divas jaunas ziņas. Tieši šodien Ārvalstu investoru padome Latvijā ir publiskojusi pētījumu, kas skaidri parāda, ka Latvija no trīs Baltijas valstīm ir investīcijām pievilcīgākā valsts. To pēdējo trīs gadu laikā ir paveikusi Evikas Siliņas vadītā valdība. Lai celtu Latvijas turību, ir vajadzīgas ārvalstu investīcijas. Lai celtu cilvēku labklājību un dzīves kvalitāti, ir paveikti konkrēti darbi. Un tas ir jānosargā. Šodien arī skaidri un nepārprotami publiskota ziņa par Vācijas un Nīderlandes sadarbību, lai īpaši stiprinātu Baltijas aizsardzību NATO ietvarā. Tiek veidota jauna komandas struktūra, kam būs būtiska loma vēl lielākai Baltijas valstu aizsardzībai. Arī tas nenotiek pats no sevis. Ir konkrēti darbi, kas izdarīti.

Godātie kolēģi! Ja palūkojamies uz šodienu... tieši 28. maijā – pirms 15 gadiem – Valsts prezidents Valdis Zatlers izdeva rīkojumu Nr. 2, ierosinot tautas referendumu par Saeimas atlaišanu. Simboliski – tieši šodien ir 15 gadi. Pirms 15 gadiem tika atlaista Saeima, jo nenorobežojās no Šlesera shēmām un iegribām. Godātie kolēģi, lai tas kalpo mums visiem par stingru atgādinājumu – neļauties negodīgu tīkotāju interesēm, nepieļaut individuāla pseidobiznesa interešu vēsmas. Latvijā nav vietas korupcijai, nav vietas karteļiem, nav vietas oligarhiem un negodīgam biznesam. Latvijā nav vietas tirdzniecībai ar Krieviju.

Latvijas izaugsmei jānotiek godīga darba ceļā. Latvijā ir jāsargā cilvēks, demokrātija, Eiropas vērtības un cilvēktiesības. Un tas ir ielikts jaunās Andra Kulberga valdības deklarācijā. Tās ir lietas, par kurām ir iestājusies un iestāsies Jaunā VIENOTĪBA.

Tādēļ šodien, atgādinot prioritātes un ņemot vērā šībrīža neatliekamo vajadzību uzskaitījumu, mēs atbalstām šo jauno valdību. Vēlam izdošanos neatliekamo darbu paveikšanā un pamatprincipu nosargāšanā un noturēšanā, jo Jaunā VIENOTĪBA ir gatava strādāt valdībā, lai stiprinātu mūsu mīļo Latviju katru dienu – ar darbiem un neatlaidību. Tādēļ vēlam izdošanos šai valdībai un mūsu kolēģi tajā neatlaidīgi strādās.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Manas pārdomas par topošo valdību. Es pārdomas sākšu ar šo grāmatu. (Pagroza rokā grāmatu.) Droši vien atceraties – kad sākās iepriekšējā valdība, šī grāmata tika pieminēta.

Pirmām kārtām gribu teikt, ka Andra Kulberga degsme – pret izšķērdību un birokrātiju – ir reāla un pozitīva. To es esmu redzējusi. Un domāju, ka viņa vadītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas par to arī liecina. Tiesa, vērtīgus faktus nereti aizmiglo politiska retorika. Es iesaku palikt pie faktiem un pie sabiedrības interesēm.

Skatoties deklarāciju, ļoti atzinīgi vērtēju apņemšanos (citēju): "Sargājot tiesiskas un demokrātiskas valsts principus un tiesu varas neatkarību, turpināsim ar vislielāko likuma bardzību vērsties pret ekonomiskajiem noziegumiem, korupciju, karteļiem un sankciju pārkāpējiem." Apņēmība ir ļoti laba, bet nepieciešama arī principialitāte, sistēmiska pieeja un zināšanas. Un tas nozīmē – bez dubultstandartiem.

Šajā ziņā man bija interesanti pārlasīt Edvarda Smiltēna runu pirms Evikas Siliņas valdības apstiprināšanas, pieminot Orvela grāmatu... par dubultdomu. (Tāpēc es to grāmatu atnesu.) Citēšu vien pāris teikumu.

"Kā var uzticēties politiķiem, kas tik viegli, burtiski uzreiz, nomaina savus par ārkārtīgi principiāliem pasniegtos uzskatus? To, ko gadiem ar lepnumu un pārliecību stāstīja saviem vēlētājiem. Un jautājums – vai vārdiem vispār vēl ir kāda nozīme? Vai tiešām kažoka maiņai pietiek ar tēzi, ka vienkārši ir jauni apstākļi?

Arī mums, APVIENOTAJAM SARAKSTAM, piedāvāja nākt šajā valdībā ar vienu vienīgu uzdevumu – būt šī darījuma atmazgātājam, veļas pulverim un balinātājam."

Gribu teikt topošajam tieslietu ministram – Temīdai ir aizsietas acis. Un Temīdai ir aizsietas acis, lai nepieļautu dubultstandartus. Jūs būsiet valdībā, kurā Zemkopības ministriju, par kuras darbību noris aktīvs kriminālprocess, turpinās kontrolēt tas pats politiskais spēks, kura darbība to noveda līdz kriminālprocesam. Tie ir fakti.

Atkal atgriezīšos pie Kulberga topošās valdības apņemšanās: "Sargājot tiesiskas un demokrātiskas valsts principus un tiesu varas neatkarību, turpināsim ar vislielāko likuma bardzību vērsties pret ekonomiskajiem noziegumiem [..]." Šos vārdus ir vieglāk pateikt nekā ievērot.

Demokrātija prasa laiku, bet ir milzīgs spiediens darīt ātri. Un tā ir milzīga kolīzija. To salāgot ir visaugstākā pilotāža. Cīņa pret ekonomiskajiem noziegumiem prasa bezierunu principialitāti. Mūsdienās privātās intereses neklejo apkārt ar koferīti naudas, ko iedot politiķim, tās klejo apkārt kā mīlīgs lobijs, ziedotājs, draugs, nozare, kas elpo pakausī, kāds, kas skaisti apvārdo.

Šoreiz man Zemkopības ministrija ZZS vadībā rada nopietnas šaubas par jaunās, topošās valdības izpratni, kā novērst korupciju. Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" zaudējumi ir ap 50 miljoniem eiro, un atbalsts nozarei atlaidēs tika panākts, maldinot valdību un balstoties uz Zemkopības ministrijas sagatavotajiem dokumentiem. Tagad šī ministrija atkal nonāk tajās pašās rokās, un tas ir pretēji pretkorupcijas principiem. Un vēl – godīgi iepirkumi ir bez politiskām interesēm. Tas ir viens no pamatprincipiem.

Viena no kritikām, ko dzirdēju par "PROGRESĪVO" aizsardzības ministru, bija par to, ka Aizsardzības ministrija nepirka sistēmas no konkrētas valsts. Kolēģi, tas ir nepamanīts un, iespējams, neapzināts spiediens politizēt iepirkumus. Sprūda kungs turējās pie tehniskajiem kritērijiem, kurus noteica aizsardzības jomas vajadzības un eksperti. Un tas ir pareizi. Nav pareizi iejaukties no malas, politiski sakot, kurš būtu pareizāks piegādātājs. Un šī neizpratne par korupcijas mainīgo seju aptumšo cerības uz ekonomisko izaugsmi.

Vakar raidījumā "Krustpunktā" klausījos uzņēmēju diskusiju, un viņi cerēja uz ekonomiskās attīstības valdību. Tomēr, salīdzinot ar Eiropas Komisijas uzdevumā sagatavoto Mario Dragi ziņojumu par Eiropas konkurētspēju, tieši šis punkts šai valdībai ir ļoti vājš. Dragi galvenā tēze – Eiropa zaudē konkurētspēju, tāpēc ka trūkst strukturālu reformu, inovāciju un godīga tirgus. Un viens no galvenajiem šķēršļiem ir valsts resursu nepareiza sadale, kas bremzē efektīvākos uzņēmumus un subsidē neefektīvākos. Zemkopības ministrijā notikušais šajā kontekstā ir tieši pretējs. Kriminālprocess ir par to, ka "Latvijas valsts mežu" resursi, mūsu kopīgie resursi, tika sadalīti politiski labvēlīgiem kokrūpniekiem ar cenu korekcijām, nevis balstoties tirgus mehānismos. Un tas ir Dragi tēzes antipiemērs Latvijas mērogā.

Līdzīgi ir arī ar akvakultūras projektu. Neizprotama Zemkopības ministrijas pretimnākšana vienam uzņēmējam, sniedzot īpašas privilēģijas, ir pretrunā ar jūras plānojumu un sabiedrības un citu uzņēmēju interesēm. Mans aicinājums Vitenberga kungam – ceru, ka, ienākot valdībā, jūs turpināsiet šķetināt šos jautājumus, jo tas ir ļoti svarīgi mums un mūsu jūrai.

Es pieminēšu ne tikai kriminālprocesu pret Krauzes kungu. Viņa parlamentārais sekretārs Šmita kungs, apspriežot meža pamatnostādņu tapšanu, Ilgtspējīgas attīstības komisijā teica: mēs pārstāvam meža nozari, mums blakus ir meža izstrādātāji. Viņš nezinot, kā iesaistīt sabiedrību, tāpēc, ņemot vērā notikumus, es iebilstu pret deklarācijas solījumu "sagatavosim meža nozares attīstības pamatnostādnes ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai", jo ir jāsāk no nulles. Es apšaubu, ka šīs pamatnostādnes ir tapušas sabiedrības interesēs.

Mēs zinām, ka Latvijas sabiedrība mīl dabu, bet šīs pamatnostādnes to ignorē. Diemžēl dabu ignorē arī visa valdības deklarācija. Mēs domājam par bērniem. Bet kas ir tas, ko mēs atstāsim saviem bērniem? Kādu Latviju mēs atstāsim saviem bērniem? Izcirstus mežus un noplicinātu dabu?

Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā mēs skatījām zinātnisko pamatojumu, kas ir meža pamatnostādņu pamatā, un tas ir ļoti apšaubāms. Metodiskās nepilnības, vājš pamatojums liecina nevis par neatkarīgu, zinātnisku pieeju, kas ir sabiedrības interesēs, bet gan politisko pasūtījumu. Kā mēs dzirdējām, to nosaka politiķi, kas piemirst, ka pārstāv sabiedrību, nevis nozari. Mūsu mežu izciršanas apjomi pārsniedz ilgtspējības līmeni. Mēs cērtam vairāk, nekā mežs spēj dabiski atjaunoties, un tas apdraud pašu nozari.

Jā, es atzīstu, ka Zemkopības ministrijā bija ļoti lielas problēmas, un tas iezīmēja vienu no spriedzēm Evikas Siliņas valdībā. "PROGRESĪVIE", kā bijām solījuši, skrupulozi uzraudzīja stratēģiskos dokumentus un normatīvos aktus, un vairākus normatīvos aktus nācās noraidīt, jo tie nebija sabiedrības interesēs. Un mums bija laba sadarbība. Paldies, ka mums izdevās. Mēs izdarījām labas lietas.

Tāpēc es uzskatu, ka Zemkopības ministrija pelna krietni lielāku ievērību. Kamēr notiek aktīva izmeklēšana, to nedrīkstēja nodot tā paša spēka rokās. Meža pamatnostādņu izstrāde ir jāsāk no jauna – atbilstoši sabiedrības interesēm, nevis atsevišķu kokrūpnieku, kuri pārdod mežus kā lētu naftu, interesēm. Pastāstiet man, kur inovatīvi augstas pievienotās vērtības radītāji dabūs kokmateriālus, ja šobrīd mēs izcērtam vairāk, nekā mežs ataug?!

Vēl daži ceļavārdi. Kulberga kungs, Evikas Siliņas valdība sāka ar lielu apņēmību, un, liekas, mēs izdarījām ļoti būtiskas lietas – cilvēcīgāku Latviju, progresīvāku nodokļu sistēmu... Mēs novērsām būtiskas lietas. Problēmas sākās vēlāk, kad valdības darbā sāka klibot izpratne, kas ir nulles tolerance pret korupciju. Tāpēc es vēlreiz pateikšu – Temīdai ir aizsietas acis, lai nebūtu dubultstandartu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kulberga kungs! Deputāti! Ministru amatu kandidāti! Arī mani ceļavārdi konservatīvajai koalīcijai. Saturiski man ir trīs lielākās bažas.

Pirmā ir saistībā ar valsts budžetu, kuru neapšaubāmi ir nepieciešams un ir iespējams optimizēt, bet fantāzijas par budžeta samazināšanu līdz miljardam droši vien nav īsti vietā. Budžetu ir iespējams optimizēt, ieskaitot tajā arī rūpīgi slēptās "Latvijas valsts mežu" dividendes, bet ir ļoti svarīgi neiekrist Somijas slazdā, konservatīvajai koalīcijai aizraujoties ar fiskālo konsolidāciju un faktiski padziļinot Somijas ekonomisko stagnāciju.

Otrs lielais aspekts – vairākkārt ir akcentēts, ka līdztekus drošībai ekonomika esot topošās valdības galvenais uzsvars. Tomēr valdības deklarācijā nav nekā par industriālo politiku, specializāciju, atbalsta resursu koncentrēšanu augstvērtīgam, mērogojamam eksportam, arī par inovācijas ekosistēmu, jauno tehnoloģiju plašāku izmantošanu gan mūsu iedzīvotāju, gan mūsu uzņēmumu vidū.

Trešā no bažām ir par klimata politiku. Šajās debatēs jau izskanējušas vienkāršotas tēzes par klimata politiku un klimata mērķiem, kuri var pagaidīt, arī politiskais uzstādījums – likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju. Ļoti ceru, ka realitāte sagraus šīs populistiskās tēzes. Varu spriest arī pēc mūsu pieredzes Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbā, cieši strādājot ar Klimata un enerģētikas ministriju enerģētikas stratēģijas, enerģētikas regulējuma kontekstā, arī cīnoties par atbalstu klimata likumprojektu paketei. Domāju, tas ir vērtīgs un svarīgs darbs. Tā ir arī liela iespēja Latvijas ekonomikai attīstīt konkurētspēju šajās jomās.

Demisionējusī premjere Siliņa pati nogāza savu valdību un pēc tam ar pēdējo dienu exit intervijām ir kļuvusi par aizvainota zaudētāja karikatūru, nekautrējoties uzbrukt pat saviem partijas biedriem. Viņa ir uzlikusi jaunu, ārkārtīgi zemu latiņu kā augstprātīgs premjers tehnokrāts – bez vīzijas, bez atbildības, bez izpratnes par patiesu līderību, komandas darbu un motivāciju. Valdības beigu sākums bija tieši tas brīdis, kad sākās šī augstprātība, nevis brīdis, kad, rupji pārkāpjot koalīcijas līgumu, tika virzīts cits aizsardzības ministra amata kandidāts.

Tieši līderība, sadarbība un komandas darbs ir atslēga sekmīgam gan premjera, gan visas valdības darbam. Un man patiesi ir izjūta, ka topošais premjers šīs vērtības saprot un spēs realizēt labāk nekā viņa Jaunās VIENOTĪBAS priekšgājēja. Acīmredzama tā pazīme ir Andra Kulberga gatavība uzņemties atbildību un personīgu pārraudzību pār lielajiem rūpju bērniem, tai skaitā projektu "Rail Baltica". Šādu atbildību nosaka arī papildinātais likums, kura virzībai un jaunajam atbildības sadalījumam atsevišķi politiķi lika ļoti būtiskus šķēršļus.

Otrs, protams, ir "airBaltic" stratēģiskā attīstība – bez aizkulišu intrigām, ar spēju pieņemt smagus un, es ceru, Latvijas stratēģiskajai savienojamībai labvēlīgus lēmumus, spējot tos kā komandai pamatot sabiedrībai.

Trešā joma, šodien plaši izdiskutēta parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma kontekstā, ir enerģētika un siltumapgāde. Arī tajā ir nepieciešama premjera līderība un koordinācija, lai varētu salāgot šīs visai tautsaimniecībai svarīgās tēmas.

Vēlreiz – patiešām ticu, ka Andra Kulberga pieeja darbam iezīmēs fundamentālas atšķirības no priekšgājējas darbības stila, kas no pirmās dienas bija vērsts uz sava politiskā spēka ilgtermiņa atbildības un nolaidības slēpšanu, uzspēlētu teatrālu komunikāciju, kas nogalināja gan aizejošās koalīcijas, gan pašas Ministru prezidentes reitingu (es to atceros ļoti labi), arī partneru darba apzinātu sabotāžu. Andri, es zinu, ka tu vari labāk, un Latvija ir pelnījusi ko labāku.

Noslēgumā vēlos teikt dažus ceļavārdus topošajam satiksmes ministram Kozlovska kungam. Papildus tam, kas tikko jau izskanējis par satiksmes nozares rūpju bērniem, – paldies par gatavību turpināt darbu pie satiksmes drošības. Tas ir smags ilgtermiņa darbs, lai kopīgiem spēkiem glābtu dzīvības un vienlaikus vilktu Latviju ārā no Eiropas tabulu lejasgala attiecībā uz satiksmes drošību. Aicinu ministru vienlaikus turpināt ārkārtīgi vērtīgo darbu pie transporta infrastruktūras un pakalpojumu piekļūstamības. Mobilitātes brīvība ir viena no cilvēka autonomijas stūrakmeņiem. Cilvēkiem ar fiziskiem vai funkcionāliem traucējumiem tā dod iespēju pilnvērtīgi iekļauties sabiedrības dzīvē.

Līdz ar to es ļoti ceru, ka šai jomai tiks saglabāta augstākā prioritāte, jo arī šis ir darbs, kur roka būs jāpieliek vēl daudziem satiksmes ministriem.

Tā ka es novēlu labu ceļavēju.

Mēs būsim konstruktīva, jaudīga opozīcija.

Un tiekamies rudenī!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, labdien! Izlasīju jaunās valdības deklarāciju. Godīgi sakot, tā ir rakstīta skaistā, birokrātiskā valodā, mēģinot parādīt stabilitāti un atbildību, taču tajā ir pārāk maz dzīves sapratnes par to, kā šodien reāli dzīvo cilvēki Latvijā. Pēc fakta – tie paši cilvēki, tas pats saturs, tie paši tukšie solījumi.

Stiprināsim enerģētisko neatkarību. Kā tas izpaudīsies realitātē? Visu Latvijas teritoriju noklās ar vēja parkiem? Vai turpināsim paši savu elektrību pārdot biržā un pirkt atpakaļ paši savu elektrību, tikai stipri dārgāk? Vai tā ir enerģētiskā neatkarība?

Cīņa ar migrācijas sekām ir mēģinājums sasmelt izlieto ūdeni. Paši problēmu radījāt, paši tagad aktīvi ar to cīnāties.

Arī budžeta iespēju izvērtēšana. Prioritāte – palielināt finansējumu veselības nozarei. Kārtējais tukšais solījums? Jo paši kādu laiku atpakaļ teicāt: naudas budžetā nav. Vai naudas atkal ir tik daudz kā nekad?

Runājot par veselības un demogrāfijas jautājumiem, kas traucēja bijušajai valdībai visas šīs idejas īstenot? Trūka motivācijas, līdzekļu vai vēlmes strādāt?

Par kādu izglītības kvalitāti var būt runa, ja mums trūkst pedagogu... no kuriem daudzi atlaisti valodas jautājuma dēļ... un eksāmenu rezultāti tikai pasliktinās?

Kā es jau teicu, kārtējā valdības deklarācija ar skaļiem lozungiem un tukšiem solījumiem. Tieši tāpēc es neatbalstīšu šo valdību, šo koalīciju un šo politisko pieeju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī nav unikāla situācija. Arī iepriekš ir notikusi liela hokeja spēle vienā dienā ar valdības apstiprināšanu. Toreiz Latvija uzvarēja Krieviju. APVIENOTAIS SARAKST, jums šodien bija iespēja uzvarēt Jauno VIENOTĪBU. Jūs šo iespēju neizmantojāt, un jums šajā valdībā Jaunā VIENOTĪBA būs kā akmens pie kājas.

Satiksmes ministrija nonāk Jaunās VIENOTĪBAS pārziņā. "Rail Baltica" Jaunās VIENOTĪBAS valdību laikā ir kļuvis par kaunpilnāko projektu, un tas ir tieši politiskās nolaidības rezultātā. Premjerministre, kas nāca no Jaunās VIENOTĪBAS, pirms pāris gadiem pamanīja "zelta" pāli Daugavā un brīnījās, kā tas tur vispār ir nokļuvis. Pēc gadiem ilgas haotiskas pārvaldības un izmaksu pieauguma valdība tagad sola izstrādāt tālākās virzības modeli. Tas ir tiešs apliecinājums tam, ka projekts līdz šim ticis vadīts bez skaidras kontroles un atbildības. Šo četru mēnešu laikā vienīgais, ko jūs varētu par šo projektu pateikt, ir tas, ka termiņš ir 2030. gads. Tā vietā būtu jāliek bezgalības zīme, tas būtu godīgi arī pret mūsu kaimiņvalstīm. Ministru kabinets ir skaidri lēmis pārtraukt atsevišķus būvniecības darbu projektus. Taču acīmredzot būvnieku lobijs ir bijis daudz lielāks. Un, kā atzīst premjere, viņa nav spējusi nodrošināt, ka Ministru kabineta lēmumi tiek izpildīti.

Turpmāk par šiem lēmumiem nebūs vairs Jaunās VIENOTĪBAS atbildības, kaut arī ministrija būs viņu pārraudzībā. Premjerministram nāksies uzņemties atbildību par izšķērdēto naudu, par "zelta" pāli, kas kļuvis par simbolu nekontrolētam un neefektīvam projektam, un par to, vai vispār būs reāla pārvaldība pār "airBaltic". Tā būs tieši premjera atbildība. Un "airBaltic" pavisam drīz nāks pēc kārtējiem 100–200 miljoniem. Arī tas uzkritīs uz jūsu pleciem.

Drošības sadaļā valdība sola modernās tehnoloģijas, dronus, elektronisko pretgaisa aizsardzību. Un aizsardzība ir uzticēta Jaunajai Vienotībai. Vēl vakar dronu samitā premjeres Siliņas uzrunā skanēja skaisti vārdi par droniem, autonomām sistēmām, inovācijām un sadarbību, bet tajā nebija ne vārda par to, kas reāli notiek Latvijā. Ne vārda par to, ka pēdējo mēnešu laikā vairāki droni ir nokrituši Latvijas teritorijā, tostarp pie stratēģiskiem objektiem. Ne vārda par to, ka valsts nespēj laicīgi atklāt, izsekot un novērst šos incidentus. Ne vārda par to, ka iedzīvotāji tika brīdināti tikai pēc vairākām stundām, radot pilnīgu apjukumu un uzticības krīzi. Un, protams, ne vārda par atbildību.

Cienījamie Jaunās Vienotības pārstāvji! Jūs turpināt runāt tā, it kā nekas nebūtu noticis, it kā Sprūda atlaišana būtu bijusi tikai kārtējā personāla rotācija, nevis atzīšana, ka sistēma nestrādāja. Lielbritānijas eksperti skaidri norādīja un pateica, ka valdības rīcība bijusi nolaidīga un tā tagad ir sabiedrības problēma. To ir teicis nevis kāds garāmgājējs, bet Lielbritānijas aizsardzības atašejs Latvijā un drošības jautājumu eksperts. Viņš arī norādījis uz Latvijas valsts nopietnajām kļūdām pretgaisa aizsardzībā un krīzes vadības jomā. Jūs turpināt lepoties ar dronu koalīciju, bet paši nespējam ne uzstartēt... ne notriekt nevienu dronu savā gaisa telpā.

Jaunā Vienotība runā par jaunu domāšanu militārajā jomā, bet turpina darboties vecajā politiskajā stilā – slēpt kļūdas, izvairīties no atzīšanas un nomainīt vienu ministru pret citu no tās pašas partijas, cerot, ka sabiedrība neko nepamanīs. Kas tieši mainīsies pēc Sprūda demisijas, ja Aizsardzības ministrija ir uzticēta Jaunajai Vienotībai? Tieši nekas. Tā pati pieeja, tā pati komunikācija: viss ir kārtībā, mēs esam līderi, investēsim, sadarbosimies.

Kolēģi, tā nav līderība, tā ir izvairīšanās no atbildības. Mums ir vajadzīga patiesa paškritika un konkrēts rīcības plāns, kā novērst to, ka droni brīvi lido virs mūsu galvām, pāri mūsu teritorijām. Mums ir vajadzīga atklātība – kāpēc sistēmas nenostrādāja, kāpēc mācīšanās no Ukrainas pieredzes notiek tik lēni? Kāpēc mēs vēl joprojām esam ērts un viegls mērķis hibrīdkarā? Ja Jaunā Vienotība nespēj pat vārdos atzīt savas kļūdas, kā mēs varam ticēt, ka tās tiks labotas?

Pēc vairākiem gadiem pie varas esošā Jaunā Vienotība joprojām uzsāks darbus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Tas faktiski ir atzinums, ka iepriekšējā periodā valsts drošība nav bijusi prioritāte, nav bijusi sakārtota.

Budžeta sadaļā valdība runā par izdevumu efektivitāti un caurskatāmību, bet sabiedrība jau gadiem ilgi redz milzīgu valsts aparāta pieaugumu, dārgus konsultāciju iepirkumus un līdzekļu nesodītu izšķērdēšanu. Un tagad pēkšņi atkal tiek solīta prēmiju pārskatīšana un iepirkumu kontrole. It kā Jaunā Vienotība nebūtu bijusi pie varas jau vairākus gadus. Tad kāpēc tas netika darīts? Vai vispār to kāds vēlējās darīt?

Tāpēc padomājiet – vai kāds jums vispār ļaus to darīt, un vai kāds gribēs šos izdevumus pārskatīt.

Sociālajā politikā valdība sola gandrīz visu iespējamo – lielāku atbalstu ģimenēm, bāzes pensijas, mājokļa pieejamību, veselības finansējuma pieaugumu. Taču nav skaidrs, kā tas tiks paveikts līdz 3. oktobrim. Jums ir termiņš – 3. oktobris. Tātad līdz tam laikam gaidīsim bāzes pensijas un mājokļa pieejamību, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību bez rindām.

Pozitīvi vērtējams, ka deklarācijā ir vismaz pieminēta demogrāfija un ģimenes atbalsts. Taču nav ne konkrētu summu, ne termiņu, ne garantiju. Dzimstība Latvijā turpina kristies, un valstij ir vajadzīga nevis kārtējā koncepcija, bet reāla, tūlītēja rīcība.

Kopumā šī deklarācija vairāk atgādina politisku reklāmas bukletu, nevis profesionālu rīcības plānu. Tajā ir 52 punkti, tātad laiks katram punktam – trīs dienas, un tajā dominē neskaidri formulējumi: uzsāksim, izvērtēsim, stiprināsim, izstrādāsim... Pa kuru laiku? Un kāds būs rezultāts?

Latvijas sabiedrība no valdības gaida nevis kārtējās prezentācijas, bet konkrētu atbildību un izmērāmus rezultātus. Valdībai ir jābeidz dzīvot deklarāciju un PR pasaulē un jāsāk strādāt Latvijas cilvēku interesēs – ar zemākiem nodokļiem, lētāku enerģiju, stingrāku robežkontroli, atbalstu ģimenēm un reālu ekonomisko izaugsmi.

Šajā deklarācijā ir daudz skaļu solījumu, bet ļoti maz konkrētu atbilžu, kur ir nauda, termiņi un atbildīgie. Ja premjers gaidīja rīcības plānu uz vienas lapas, tad tas ir izstiepies jau uz četrām lapām. Valdība runā par stratēģijām, plāniem, izstrādi, nevis par reāli paveicamiem darbiem tieši līdz 3. oktobrim. Cilvēki gaida drošību, zemākas cenas, pieejamu veselības aprūpi un ekonomisko izaugsmi tagad... līdz 3. oktobrim.

Es nevaru atbalstīt šo valdību tāpēc vien, ka Jaunā VIENOTĪBA ir akmens pie šīs valdības kājas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies četri deputāti: Artūrs Butāns, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Aleksandrs Kiršteins un Agita Zariņa-Stūre. Aleksandrs Kiršteins ir? Nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē.

Topošie valdības ministri jau kavē. Jācer, ka tā ir tikai viena reize. (Pauze.)

Kolēģi! Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam".

Turpinām debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ņemot vērā to, ka mēnesī labi ja var izpildīt vidēji vienu valdības deklarācijas punktu, valdības deklarācijai pietiktu ar pieciem punktiem. Deklarācijā ir 52 punkti, un Ministru kabineta darba plānā vēl vairāk.

Es mēģināšu pieturēties pie diviem punktiem.

Mēs esam nonākuši tik tālu, ka katras valdības eksistenciālais jautājums ir: vai turpināsies iedzīvotāju izmiršana? Vai mēs to apturam un kaut kādā veidā lēnām sākam palielināt iedzīvotāju skaitu?

Valdības deklarācijā varētu būt šīs piecas atbildes... katru mēnesi viens, ko mēs realizējam un kas interesē iedzīvotājus.

Pirmais jautājums... es tā īsti neatradu... vai zaļais kurss ir vai nav krāpniecība? Vai tā ir daļēja krāpniecība? Tad kādā proporcijā? Piemēram, 90 procenti – ir krāpniecība un 10 procenti – nav krāpniecība... vai 50 pret 50... vai otrādi – 10 pret 90? Tas ir jautājums, kas skar gan dzīves līmeņa pazemināšanos, gan iedzīvotāju izmiršanu, gan budžetu. Ja mēs neatbildam uz šo pirmo jautājumu – tā ir vai nav krāpniecība –, nevaram sastādīt budžetu.

Otrais – pie tā paša – vai turpinām atteikties no izmešu kvotām, kas grauj gan Eiropas Savienības konkurētspēju un ekonomiku, gan Latvijas dzīves līmeni un ekonomiku?

Otrais jautājums: vai mēs turpinām esošo pussabrukušo izglītības sistēmu vai īstenojam izglītības reformu? Četros vai piecos mēnešos mēs nevaram to īstenot. Vidusskolas turpinās ražot brāķi, jo mums jau ir tūkstošiem vidusskolu beigušu bezdarbnieku, kuriem nav nekādas kvalifikācijas. Acīmredzot nākamajā mācību gadā tas turpināsies, jo tas būs sācies vēl pie tagadējās valdības.

Būtisks jautājums, runājot par mākslīgo intelektu, par dažādiem tehniskiem sasniegumiem: cik mums būs tas, ko starptautiski sauc par R&D jeb Research and development – pētījumi un attīstība. Vai mēs turpinām ar 1 procentu vai 1,5 procentiem? Vai mums tas būs 3,5 procenti, kā Skandināvijas valstīs (un kam tuvojas Igaunija), vai 5 līdz 6 procenti kā Klusā okeāna reģiona valstīs?

Nākamais jautājums, tam es arī īsti neatradu atbildi: vai mēs turpinām ņirgāties par pašvaldībām? Latvija, Malta un Igaunija ir trīs vienīgās Eiropas Savienības dalībvalstis, kur ir tikai viena līmeņa pašvaldības. Ļaut ārzemju vēja staciju īpašniekiem rupji uzspļaut vietējo iedzīvotāju interesēm... vai kaut kas tiks darīts, lai to apturētu?

Tad par drošību. Kas ir ārkārtīgi interesanti, tad, kad tika atlaists "PROGRESĪVO" ministrs, mani pārsteidza, ka nekur netika pieminēta Iekšlietu ministrija. Vai tad nav tā, ka dronus detektē un vispirms atrod robežsardze? Ja jūs paskatīsieties uz šo karodziņu un valsti, ko tas pārstāv... Ukrainā ir divas sistēmas. Un ir arī divas dažādas dronu sistēmas. Viena, kas ir robežsargiem, kas detektē, teiksim, un izlūko gaisa telpu. Es saprotu, ka mēs savā laikā esam robežsardzei piešķīruši 100 miljonus tieši tādu dronu iegādei, kuri nodarbojas ar dronu atklāšanu. Vai Iekšlietu ministrija nekur netika pieminēta tāpēc, ka bija pakļauta Jaunajai VIENOTĪBAI... un viss kaut kā tika uz Aizsardzības ministriju? Aizsardzības ministrija pārsvarā... Skatāmies atkal uz tiem pašiem ukraiņiem... Ir kaujas droni, kas tos notriec, pie kam to var darīt ar dažādām metodēm. Un, pirms droni bija ielidojuši, robežsargiem jau bija jāpaziņo, kas tie ir par droniem, vai ir bīstami vai nav bīstami un tā tālāk.

Otrs jautājums ir, vai mēs beidzot atjaunosim (vai to darīs nākamā valdība) iedzīvotāju pašaizsardzības organizāciju, lai mums būtu tā kā Somijā. Lai mums būtu 100 tūkstoši bruņotu vīru (varam viņus saukt par aizsargiem vai Strēlnieku savienību kā Lietuvā), kas nevis divās bāzēs kaut kur koncentrējas, bet kas ir katrā pagastā, katrā mazā un lielā novadā un kas kontrolē, kas darbojas autonomi, ir labi apmācīti un bruņoti. Un šajā pašaizsardzības sistēmā darbojas cilvēki... un piedalās bez vecuma ierobežojuma – tikai atkarībā no fiziskās sagatavotības. Viņus apmāca zemessardze, bet viņi nav pakļauti miera laika Aizsardzības ministrijai.

Te izskanēja jautājums, ka... es gandrīz sapratu, ka Jaunā VIENOTĪBA mums ir panākusi Vācijas un Nīderlandes trīs divīziju ierašanos Latvijā. Nākotnē tie būs 60 tūkstoši (maksimums) labi apbruņotu cilvēku. Bet šis process jau sākās vēl iepriekšējās valdības laikā. Tagad tikai ir izstrādāti plāni ātrai reaģēšanai, ja iebrūk Latvijā un Igaunijā. Un tiešām šie 60 tūkstoši, kas kopā ar mums... Ja mums būtu tāda sistēma kā Somijā, ka pirmajā dienā ir 300 tūkstoši bruņotu vīru un mobilizācijas laikā, teiksim, 900 tūkstoši, tad, es domāju, te neviens pat nesapņotu par iebrukumu Baltijas valstīs. Un nevajadzētu baidīt cilvēkus, ka, ja mēs neievēlēsim vienu vai otru partiju, kurai, teiksim, ir aizsardzības ministrs un ārlietu ministrs, tad Latvijai būs beigas. Nekā tāda nebūs.

Tad es paskatīšos šo deklarāciju. Es neaicinu balsot "pret", jo tik slikta valdība, kāda bija iepriekšējā, mums nebūs jebkurā gadījumā. Ir trīs labas lietas, kam es gribu pievērst uzmanību un ko varētu varbūt kādā no šiem pieciem punktiem arī iekļaut.

Pirmais. "Lai mazinātu publisko līdzekļu izšķērdēšanas riskus, uzsāksim prioritāro valsts iepirkumu un lielāko kapitālsabiedrību iepirkumu pārskatīšanu [..]." Tas noteikti ļautu šai valdībai ietaupīt vairākus miljardus. Tās nebūtu tikai IT sistēmas, simtiem miljonu vērtās, bet tas noteikti attiektos uz "Rail Baltica" un vēl dažām milzu būvēm. Un mēs varam tikai novēlēt, lai šai pagaidu valdībai veicas.

Drusciņ šaubas ir pie sadaļas "Latvijas intereses Eiropas Savienības daudzgadu budžetā 2028.–2034. gadam". "Nepieciešamību nodrošināt pietiekamu ES finansējumu Eiropas infrastruktūras savienojamības instrumentam (EISI), lai tiktu īstenots "Rail Baltica" projekts." Nu, es negribu piesaukt nelaimi, bet ne kapeiku mēs nedabūsim. To jau ir pateikušas daudzas atbildīgas amatpersonas Eiropas Savienībā. Un tā nelielā naudas summa uz tiem 10 vai cik tur lielvalstu pieprasījumiem, kuras visas grib kaut ko no tās naudas dabūt, – nez vai tur Latvija tiks iekļauta.

Tātad automātiski... "Lielo projektu vadības kontrole". 29. punkts. ""Rail Baltica" projekta īstenošanai [..] izstrādāsim projekta tālākās virzības modeli." Tur varētu rakstīt... Protams, es jau nevaru ieteikt neko, bet tur, man liekas, būtu jāuzdod jautājums: vai vajag, cik tas maksā, kas brauks? Un varbūt prāmi uz Zviedriju izdevīgāk ir palaist. Mēs joprojām neredzam šo analīzi, Kulberga kungs! Varbūt prāmi "Rail Baltica" vietā?

30. "airBaltic". Nu, "airBaltic" vajadzēs, tikai jautājums atkal, vai mums vajag 100 lidmašīnas, jo tagad ir kādas 36, kas apkalpo reisus. Varbūt sākumā pietiek ar 15, kas visas nes peļņu, un tad lēnām audzēt. Labi.

Otrs labais punkts, manuprāt, ir "noteiksim stabilu atbalsta pieauguma sistēmu ģimenēm ar bērniem". Un tur atkal ir tas jautājums, ko uzdod iedzīvotāji: vai mēs beigsim maksāt par elektroautomobili vairāk nekā par piedzimušu bērnu? Vai arī šī valdība turpinās to politiku, ko piekopa iepriekšējā? Es ceru, ka ne. Un es arī novēlu, lai beidzot par bērnu mēs samaksātu vairāk nekā par jaunu automobili.

Bet te, manuprāt, ir viena kļūda, ko var, protams, izlabot. Te ir rakstīts tā: "Izvērtēsim iespējas darba stāžā sievietēm ieskaitīt visu periodu par bērna kopšanu līdz bērna trīs gadu vecumam." Nu, piedošanu, ja ir trīs bērni līdz 18 gadiem, māmiņai vajadzētu viņus kaut kādā veidā audzināt un strādāt. Tātad acīmredzot vajadzētu pamācīties no tādām arī mūsu kritizētām valstīm, kurās, ja ir trīs un vairāk bērnu, tad šīm māmiņām sociālais nodrošinājums ir visu mūžu. Viņas var neuztraukties, viņas, ja grib, var strādāt, turpināt karjeru. Bet tikai tad, kad bērni jau iet pamatskolā vai ir to beiguši. Ja negrib, viņa var audzināt un palikt mājās, teiksim. Tā ka tur būtu vismaz kaut kas izdarīts.

Tagad "Ekonomika un tautsaimniecība". Tur ir dažas labas lietas. Un varbūt mani drusciņ mulsināja 46. punkts. Tas ir ļoti labs, bet tā kā neskaidrs. Te ir teikts tā: "Izstrādāsim Latvijas stratēģisko ekonomiskās sadarbības piedāvājumu sadarbībai ar pasaules lielajām ekonomikām, izmantojot Eiropas Savienības noslēgtos brīvās tirdzniecības līgumus." Nu, mēs zinām, ka lielās ekonomikas ir trīs – ASV, Ķīna un Indija. Kaut kā es nebūtu dzirdējis, ka Latvija ļoti gribētu attīstīt sakarus ar Ķīnu un Indiju. Mēs gribētu braukt uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Bet amerikāņi sevišķi negrib ar mums neko attīstīt. Tad uz kurieni? Uz Japānu? Uz Koreju, uz Taivānu?

Skatāmies valdības darba plānā ārlietu sadaļu. Ko mēs tur redzam? Izrādās, to, ko mēs jau 35 gadus darām. LSM no krievu valodas tā kā uz angļu valodu pāries. Tur viens punkts ir. Tas tā diezgan dīvaini, it kā nekas tāds būtisks nav. Nu, un tad ES prezidentūra 2028. gadā. It kā tas būtu šausmīgi svarīgi. Mums jau ir dalība ANO Drošības padomē, nu būs tagad prezidentūra. Te varbūt arī būtu interesanti, ja būtu uzrakstīts, kādā veidā Latvija attīstīs ekonomiskos sakarus ar valstīm, kurās ir nauda. Nu, naudas nav Vācijā, tur bankrotē uzņēmumi, arī Eiropas Savienībā nav. Viņi atpaliek gan konkurences ceļā, gan visos citos jautājumos no tām pašām ASV, Ķīnas, Indijas, Japānas, Korejas un Taivānas... arī zinātnē un tehnoloģijās, un visos pārējos jautājumos. Tad kāds ir Ārlietu ministrijas virziens? Kāds ir kurss? Nu, te kaut ko varēja uzrakstīt.

Bet kopumā ir šie trīs punkti – sadarbības piedāvājumi ar lielajām ekonomikām, dzimstības atbalstīšana, un, galvenais, es domāju, ka šī valdība arī tiešām izvērtēs visas šīs komunisma būves, visu šos faraonam nepieciešamos tādus Gīzas piramīdas objektus (vai kā tos varētu nosaukt) pie lidostām un visu pārējo. Un visus tos miljardus novirzīt šiem jautājumiem – izglītībai, tehnoloģijām, kaut kādā veidā demogrāfijai un valsts aizsardzībai –, tad, es domāju, tā valdība izdarīs 10 reizes vairāk nekā tagad esošā valdība un neko nesabojās.

Tāpēc aicinu nebalsot "pret" un novēlu panākumus jaunajai valdībai.

Un pēdējais. Tā kā es teicu, ka mēnesī var realizēt vienu punktu, bet valdības deklarācijā ir 52, tad izskatās, ka viņi taisās arī tos nākamos 48 mēnešus strādāt. (Smiekli.)

Labi, lai veicas!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministru prezidenta darbs nav pastaiga parkā, un tāpēc lielu cieņas apliecinājumu ir pelnījusi gan Ministru prezidente Evika Siliņa, gan Andris Kulbergs, kurš apņēmies uzņemties šo darbu. Tas noteikti nav viegls un ir viens no izaicinošākajiem amatiem, kāds ir Latvijā, kādu cilvēks var ieņemt valsts pārvaldē.

Paldies, protams, arī Ministru kabinetam, kas veica šo darbu līdz šim. Manuprāt, tas labākais novērtējums, ko var veikt, ir šodien Ārvalstu investoru padomes Latvijā izteiktā atzinība par tiem sasniegumiem, kas ir Latvijai konkurētspējas uzlabošanā Baltijas valstīs. Tas ir skaidrs novērtējums par valdības paveikto un skaidra ceļamaize nākamajai valdībai neatkāpties no jau sasniegtā un turpināt uzlabojumus.

Un skaidra arī jaunās valdības prioritāte, manuprāt, ir drošība... kur arī Jaunā VIENOTĪBA deleģē spēcīgus kandidātus. Šeit, manuprāt, sagaidāmi visi pagriezieni no tādas progresīvas domnīcas uz konservatīvu rīcību, kur droni tiek apturēti, nevis tiek stāstīts par sienu, kuras uz robežas nav.

Vēl viena prioritāte, protams, ir enerģētiskā drošība, un tur ir faktiski jāsadala gan īstermiņš, gan vidējais termiņš. Īstermiņā mums ir skaidrs – tuvojas nākamā apkures sezona, jābūt pārliecībai par to, ka mums ir resursi, mums ir pietiekami daudz resursu, lai to pārvarētu, jo satricinājumi, kas valda pasaulē, enerģētikā nav beigušies. Hormuza šaurums joprojām ir slēgts. Un mēs joprojām gaidām rezultātus, ar ko tas beigsies pasaules enerģētikā.

Vidējā termiņā ir skaidrs arī tas, ka ir jābūt straujākai atjaunojamo energoresursu attīstībai Latvijā. Tā vairs nav klimata politika. Tā ir politika, kas saistās gan ar mūsu drošību, gan neatkarību, gan cenu stabilitāti patērētājiem, mūsu uzņēmumiem, iedzīvotājiem.

Svarīgs būs rezultāts, ko Latvija sasniegs daudzgadu budžetā. Daudzgadu budžets būs tāds neredzams darbs, ko šī valdība veiks. Tas notiks šīs valdības termiņa laikā. Faktiski ir plānotas galasarunas. Un jāatceras, ka pēdējās sarunās Ministru prezidents (toreiz Krišjānis Kariņš) panāca, ja pareizi atceros, aptuveni miljarda pieaugumu daudzgadu budžetā. Tā pēdējā nakts ir tam, ka... faktiski tagad šai valdībai ir jāgatavojas uz sarunām, jo tas nav jautājums tikai par to, cik saņems mūsu lauksaimnieki... kādas subsīdijas. Tas arī ir jautājums, kādus resursus saņems mūsu enerģētikas infrastruktūra, kādus – ceļu infrastruktūra, kādu finansējumu saņems "Rail Baltica" un daudzas citas jomas, kuras līdz šim ir finansētas no Eiropas Savienības budžeta. Un mēs noteikti gribētu, lai lielu daļu no tām turpinātu finansēt no Eiropas Savienības ieguldījumiem.

Tā ka vēlam veiksmi, vēlam izdošanos! Un atbalstām šo lēmuma projektu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Mani pārsteidz tas, kas te bieži vien... it sevišķi Patmalnieka kungs tagad runāja... izrādās, mūsu valstī viss ir kārtībā! Tas nekas, ka 17 gadus VIENOTĪBA bijusi pie varas, un tā rezultātā Latvija faktiski ir beidzamā Eiropā visos ekonomiskajos rādītājos. Mēs klibojam, klumpurējam kaut kur aizmugurē visiem. Tas nekas, toties tagad ar jaunu uzrāvienu, ar jaunu spēku mēs sasniegsim jaunas tāles! Tas ir kaut kāds vispār... Man reizēm liekas, ka te kaut kādas šizofrēnijas parādības ir. Es nesaprotu, kur es vispār atrodos, kas te notiek. Kaut kāds vājprāts!

Bet, runājot par šo jauno valdību, es gribu teikt tā: neiedziļināšos visā, pateikšu tikai divas lietas. Tātad faktiski LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deva unikālu iespēju – unikālu iespēju! –, manā skatījumā, pie tam bez savtīgām interesēm. Pateicām, ka mums absolūti nav svarīgi nekādi amati, pilnīgi nekādi amati. Bez savtīgām interesēm mēs bijām gatavi dot jums 11 balsis, lai nodrošinātu mazākuma valdību. Un tā bija milzīga iespēja – milzīga iespēja! – pārvilkt treknu svītru pāri VIENOTĪBAS 17 gadu valdīšanas režīmam. Bet jāsaka tā, ka šo mājienu partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir sapratusi un secinājumus izdarīs.

Runājot par to, ko kolēģis minēja, ka šī ir konservatīva valdība, es būtu gatavs apšaubīt šo. Es būtu gatavs apšaubīt to, jo balsojumā, kad bija nepieciešams pieņemt lēmumu šajā Saeimā saistībā ar Stambulas konvenciju, tad visi šie četri... visas četras partijas nobalsoja pret it kā ar ieganstu, ka – lai nākamā Saeima to risina. Ko tad mēs te destabilizēsim situāciju vai vēl kaut ko... Nē, draugi mīļie! Vērtības ir ļoti būtiskas un svarīgas, un to pierāda arī reitingi.

"Nacionālā apvienība" vienmēr ir stāvējusi sardzē par nacionālajiem jautājumiem, bet, ja paskatās reitingus, kas tad mums ir šobrīd? Partiju LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalsta 6 procenti latviešu (pēc SKDS aptaujas), Nacionālo apvienību – 4,6. Tātad kaut kas mums nav kārtībā, draugi! Un es jums pateikšu, kas nav kārtībā. Mums ir jāapvieno tauta. Mums ir jāstrādā visiem kopā, visiem kopā jāstrādā pret korupciju, pret nelegālo migrāciju un jāceļ ekonomika valstī. Bet tas, tā teikt, ievadā.

Runājot par konkrētiem darbiem, ir skaidrs, ka Kulberga kungs arī gribēja uz vienas lapas šo visu uzlikt – valdības deklarāciju. Sanāca beigās – cik? Četras ar pusi. Arī tas ir stipri par maz. Tāpēc es pieskaršos... es negribu kritizēt un norādīt, ka tur nav iekļauts tas un tas. Es vienkārši pieskaršos, kam tiešām vajadzētu pievērst uzmanību... Kā saka, nemaldīšos pa finanšu džungļiem, bet... runājot par drošību.

Šobrīd faktiski deklarācija pārāk militāri nosaka mūsu drošību, manā skatījumā. Paskaidrošu, kāpēc. Jo tur ir uzsvērts, ka sargāsim robežu... Ieroču un tehnoloģiju attīstība, imigrācijas kontrole un tā tālāk, un tā joprojām. Mūsdienās drošībai ir daudzkārt komplicētāka būtība. Jā, tas viss iepriekš minētais neapšaubāmi ir, bet jāpievērš uzmanība mūsu ekonomiskajai drošībai, sociālajai stabilitātei, veselības sistēmai, izglītībai, kiberdrošībai, un šie visi jautājumi kopumā veido mūsu drošību. 5 procentus mēs veltām ārējai drošībai. No šiem 5 procentiem... Es, tā teikt, negribu kritizēt, bet gribu lūgt, lai padarītu maksimāli efektīvus šos 5 procentus, kas tiek novirzīti drošībai... bet uz visu to skatīties arī caur Latvijas ekonomisko prizmu.

Viens piemērs. Tātad rezerves lidlauku var uztaisīt kā četru joslu ceļu no Rīgas uz Liepāju, pieņemsim. Tāds precedents ir ar Jelgavas ceļu. Tas ir tikai viens piemērs, kā varētu skatīties, kā šos 5 procentus integrēt mūsu ekonomiskajā situācijā, lai to uzlabotu.

Protams, man ļoti nepatīk visi šie deklaratīvie saukļi – veicināsim, stiprināsim, pilnveidosim, uzlabosim... Tas nedaudz tracina. Bet, labi, es saprotu, ka deklarācija ir tik īsa, cik vien varēja būt, tāpēc arī tur nav tā visa pārējā.

Runājot par nelegālo imigrāciju, jāsaka tā, ka ir ļoti šaura robežšķirtne starp to, kas nodara mūsu valstij kaitējumu un kas dara mūsu valstij labu. Tāpēc akla... vienkārši tāda vienlīmeņa rezolūcija par to, ka jebkura imigrācija... Nelegālā, skaidrs, ka ir slikta, bet jebkura migrācija ir stingri jākontrolē. Visi – PMLP, policija, robežsardze, pašvaldības policija... tā nevar skatīties uz to... Arī kad pie mums izmeklēšanas komisijā atnāca pārstāvji no Baltijā lielākā pārvadātāja – uzņēmuma "Kreiss" – un stāstīja, kāda viņiem ir situācija uzņēmumā... Viņiem no 2300 autovadītājiem, šoferiem, 2000 ir trešo valstu pilsoņi, kurus... Tātad viņus uzņem, šeit reģistrē, apmāca, viņi maksā nodokļus šeit, Latvijā, un viņi strādā ārzemēs, braukā pa Eiropu. Bet kāpēc to nevar atbalstīt? Pasakiet man! 30 miljonus tā kompānija samaksā nodokļos Latvijā! Un visi šie jautājumi, es vēlreiz uzsvēršu, ir jāskatās tikai un vienīgi caur ekonomisko prizmu.

Tālāk. Kulberga kungs, piefiksējiet! Ekonomiskie (Smejas.)... Paņem, pieraksti! Šeit nebija nekas par to minēts, bet es ticu, ka tas ir tavā galvā. Cenu stabilitāte, mājokļu pieejamība, industriālā attīstība, produktivitāte un inflācijas mazināšana – šie ir jautājumi, kam ir jābūt tavā darba un (Starpsauciens.)...

Jā, kopumā jau kā bija? Šodien no rīta politologs salīdzināja šo koalīciju ar lodveida zibeni. Jāsaka tā, ka tie būs arī mani ceļavārdi konkrēti Dombravas kungam, jo viņam būs ļoti nopietna nozare jāvada. Es negribētu, ka... ziniet, kā lodveida zibens pa logu ielido iekšā, pa otru izlido ārā, un vienīgais, kas no tā ir, – tas aizdedzina aizkarus un pazūd tālēs zilajās. Lūdzu, ļoti nopietni pieejiet šai tēmai. Nevajag tricināt mūsu iekšējo drošību. Un atcerieties, ka... Dombravas kungs! Ziniet, pēc kā vērtē un atceras iekšlietu ministrus? Tikai pēc viena jautājuma. Tikai pēc viena jautājuma – vai tu palielināji algas darbiniekiem vai ne? Tikai viens jautājums. Nepalielināsi algas, aizmirsīs tevi nākamajā dienā.

Un personīgi no manis Kulbergam: Andri, lūdzu, strādā labi, jo tu brauksi ar apsardzi, a man ir jābraukā autobusā. (Smiekli. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Topošais Ministru prezident Kulberga kungs! Vārdu sakot, bija vērts piecus mēnešus pirms Saeimas beigām piedzīvot trešo cēlienu. It sevišķi tāpēc, ka nesamierināmie opozicionāri – kritizējošie, smagā artilērija – kļuvuši pavisam rāmi, mierīgi un sapratuši, ka tomēr bez Jaunās Vienotības – ni un ni! Nu, tā ir jūsu izvēle, un droši vien ar to arī jūs var apsveikt.

Bet, Kulberga kungs, es brīnos par tevi. Nu, kāpēc tu neizmantoji visu savu varu, šobrīd doto iniciatīvu, un nepateici topošajiem kolēģiem: beidziet man te ūdensgabalus nest! Jo no tiem 52 punktiem varēja uztaisīt vienu ļoti konkrētu lapu ar darāmiem darbiem piecu mēnešu laikā. Tā vietā mēs te lasām un nesaprotam: nu, kas tad te īsti notiek? Par to tik sen jau daudz kas ir runāts, turklāt vēl notiek kaut kādu faktu sagrozīšana. Piemēram, iepirkumu pārskatīšana, iepirkumu samērīgums. Vai jūs nezināt, ka Iepirkumu likums ir pieņemts un tur ir jaunās normas, kas dos arī instrumentu ar to visu cīnīties? Un tādu rakstīt iekšā... kā jūs tur to samērīgumu... iepirkumu izmaksas varēsiet vērtēt?

Vai arī runāja par "Rail Baltica", ka Finanšu ministrija nekad neparedz neko no budžeta. Tajā pašā laikā es lasu, ka pietiekams Eiropas Savienības finansējums "Rail Baltica"... Tad ko mēs darīsim ar "pietiekamu"...? Pietiekama finansējuma nekad nebūs no Eiropas Savienības. Un ko mēs darīsim ar to "Rail Baltica"? Nu, diezgan tukšs formulējums.

Vēl labāk ir pateikts, ka atbalstīsim uzņēmēju ieiešanu ārvalstu tirgos. Es domāju, ka tas pat nav jāraksta šīs valdības deklarācijā. Tas ir mūsu... kā āmen baznīcā, kā saka. Bet nekas nav pateikts, ka mēs atbalstīsim, lai uzņēmēji... uzņēmējiem būtu finansējums veikt pētniecību, inovācijas, kā tas tiks komercializēts. Par to nekas nav pateikts. Tā vietā atkal tāda ūdeņaina frāze.

Izstrādās valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koncepciju. Kulberga kungs, mums jau bija tāda polemika. Vai tad jūs nezināt, ka tikko nobruka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma reforma un ka mēs esam palikuši pie ļoti vārga varianta, kur nekāda attīstības... finanšu fonda izveide nav paredzēta caur centralizāciju? Kā tad jūs to pārskatīsiet, ja tūlīt tiks pieņemts likums? Tuvojas trešais lasījums. Atkal tukša frāze.

Kronis visam... tā ir tāda ļoti negatīva zīmotne pie jaunās valdības atloka... ar vislielāko bardzību vērsties pret ekonomiskajiem noziegumiem, korupciju un karteļiem. Jums šobrīd bija iespēja ar vislielāko bardzību, ētikas normu izpratnē, vērsties pret kaut kādām mazākajām aizdomām. Kaut vai tā pati kokrūpnieku lieta, bet ministrijas pārraudzību jūs esat atdevuši tai pašai partijai, kas daudzus gadus to ir darījusi... un par Zemkopības ministrijas kapitālsabiedrībām pārvaldības ziņā nav bijušas tās labākās atziņas. Bija pēdējais laiks nomainīt, lai iegūtu kaut kādu jaunu elpu, jaunu pieeju pārvaldībai. Jūs esat piekritis. Viss paliek pa vecam.

Jā, es saprotu, ka ir nevainīguma prezumpcija, bet man šķiet, ka politikā ir nepieciešams ievērot arī ētikas normas, ne tikai... nav pierādīta vaina... un tikai tad mēs vēršamies pret to. Man šķiet, ka politikā ļoti bieži pietrūkst ētikas.

Otra lieta. Mani pārsteidz, ka jūs runājat par atklātību, informāciju sabiedrībai, bet absolūti nav skaidrota personāla izvēle, kāpēc tāda ir notikusi.

Par Zemkopības ministrijas atstāšanu ZZS pārziņā es jau izteicos, tas ir ļoti, ļoti bēdīgs faktors, ko jūs esat pieļāvis. Man ir žēl, ka jums šajā gadījumā nebija pietiekami stingra mugurkaula, lai pateiktu nē.

Bet, runājot par Satiksmes ministriju... Visu cieņu Kozlovska kungam... bet kāpēc Kozlovska kungs ir izraudzīts par satiksmes ministru? Kāpēc ne Ašeradena kungs, kurš ir ļoti labi informēts par visām finanšu nebūšanām "Rail Baltica", "airBaltic" un kurš, atrotījis piedurknes, no pirmās dienas varētu ķerties un sākt domāt, ko ar to visu darīt? Kāpēc Rihards Kozlovskis?

Vai arī, runājot par KEM... Es saprotu, ka Vitenberga kungs jau kļūst par "universālo kareivi", kuram der visas ministrijas. Es tiešām apbrīnoju, ka Vitenberga kungs piekrīt visam, kas tiek piedāvāts. Es domāju, ja nākamajā Saeimā... tad droši vien jūs būsiet izstaigājis visas 14 ministrijas. Bet tomēr KEM. Tikpat labi varējāt atstāt Meļņa kungu... KEM ministrēšanas ziņā. Manuprāt, tas, kā viņš ir audzis, kā viņš pa šiem gadiem ir nobriedis un izpratis būtību līdz pamatiem, – viņam to vajadzēja turpināt. Jūs taču daudziem esat atļāvis turpināt darbu, it sevišķi Zaļo un Zemnieku savienībai... arī citās jomās.

Iekšlietu ministrija. Dombravas kunga dedzīgums ir laba lieta, bet es tomēr baidos, ka tik sarežģītā, tik smagā jomā... uzticēt Iekšlietu ministriju cilvēkam bez profesionāli dziļas vadības pieredzes... arī pašam ministram būs diezgan grūts uzdevums, jo, lai sāktu vadīt tādu ministriju, ir ļoti daudz pudu sāls jāapēd un jāsaprot, kā strādāt ar cilvēkiem... empātija, viss pārējais. Tā ka arī dīvains pārsteigums.

Par Tieslietu ministriju runājot, jāteic, ka tomēr kandidātam gan ētikas latiņa varētu būt augstāka, gan arī profesionālā pieredze...

Tā ka, Kulberga kungs, jūs varējāt skaidrot, kāpēc šie ministri ir izraudzīti, jo tā nav tikai jūsu sadarbības komanda, tā ir komanda, kas noteiks, kas notiks Latvijā šajos piecos mēnešos. Un mēs visi būsim atbildīgi par to, ja nenotiks tas, kam ir jānotiek.

Jā, varētu teikt gan daudz pozitīvu, gan kritisku lietu, teikt, kas ir labs, kas ir slikts, bet es saprotu, ka šodien tam nav nekādas nozīmes. Kaut vai tas, ka par daudzām lietām acīmredzot nav nonākusi informācija, runājot arī par tiem 52 punktiem... par finansējuma izlīdzināšanu pašvaldībām. Nesen dzirdēju – Ašeradena kungs teica, ka likums ir izstrādāts, bet netiek virzīts uz priekšu. Tad ko jūs tur gatavojaties atkal no jauna izstrādāt?

Tā ka parādās ļoti daudzas dīvainas lietas. Būtu to visu izmetuši ārā, uzrakstījuši konkrēti par pieciem mēnešiem, tad mēs zinātu, ko gaidīt. Bet parasti notiek tā, ka šādus domrakstus... sacerējumus ļoti plaši raksta tad, kad varbūt pietrūkst konkrētības un izpratnes, ko sagaidīt. Un, kad paiet pieci mēneši, tad jau var kaut ko pateikt – tur kaut kas ir iesākts, tur kaut kas ir procesā... un tā tālāk. Bet tas nav tas, ko vajadzētu darīt.

Neraugoties uz to, es atbalstīšu Kulberga kunga dēļ, jo es ticu Kulberga kunga enerģijai, un es gribu dot iespēju, lai jūs sevi pierādāt. Man šķiet, ka jūs kā tāds jaunās, neteikšu, paaudzes, bet domāšanas politiķis, profesionālis esat bijis ļoti noderīgs šajā Saeimā, arī ar visām parlamentārās izmeklēšanas komisijām, kaut gan mums bija arī pretrunas. Un šodien tam, ko jūs runājāt par Konkurences padomi, es absolūti nepiekrītu, bet es negāju aizstāvēties. Bet man būtu, ko par to pateikt.

Bet, Kulberga kungs, es gribu jums arī lūgt: turiet savu stingro mugurkaulu un neejiet uz jebkuru kompromisu un piekāpšanos, savu profesionālo godaprātu lieciet pirmajā vietā! Jo jums tas piemīt. Zinu no agrākiem laikiem, pirms jūs bijāt politiķis, tāpēc es gribu cerēt, ka jums tas izdosies. Lai jums izdodas!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Godātais Kulberga kungs! Vispirms tiešām gribu novēlēt jums veiksmi nākamajos mēnešos. Šis ir sarežģīts laiks.

Ir vairāki iemesli, kāpēc PROGRESĪVIE nevar atbalstīt šo konservatīvo koalīciju. Es izcelšu tikai divus no tiem.

Pirmais jautājums ir par tiesiskumu. Jūsu deklarācijā ir sadaļa, ko no šīs tribīnes jau citēja, – tā ir cīņa pret korupciju un karteļiem –, kurā ir teikts, ka koalīcija ar vislielāko bardzību vērsīsies pret ekonomiskajiem noziegumiem, korupciju, karteļiem un sankciju pārkāpējiem.

Bet runāsim konkrēti – vai vislielākā bardzība nozīmē arī politisku gatavību risināt problēmas tur, kur tās ilgstoši nav risinātas un ir ignorētas? Jo neviens no koalīcijas partneriem neredz problēmu tajā, ka Zemkopības ministriju turpinās vadīt Zaļo un Zemnieku savienība.

Valsts kontroles graujošajā revīzijas ziņojumā par "Latvijas valsts mežu" pārvaldību tika secināts, ka valsts budžetā būtu iespējams novirzīt ievērojami lielākas dividendes – vismaz 130 miljonu eiro vērtībā. Tajā pašā laikā sabiedrība redz īpašus nosacījumus atsevišķiem tirgus dalībniekiem un politiskās gribas trūkumu šo sistēmu pārskatīt. Joprojām ir spēkā zāģbaļķu cenu atlaides "PATA" grupas ilgtermiņa līgumiem. Jautājums: vai šī valdība būs gatava pārtraukt praksi, kur valsts resursi kalpo šaurām interesēm, un vai Zemkopības ministrijā būs pilns audits, vai būs reāla iepirkumu un līgumu pārskatīšana?

Otrs jautājums ir par taupību. Trīs no četrām koalīcijas partijām iepriekš ir runājušas par nepieciešamību samazināt izdevumus pat par 850 miljoniem eiro. Tas, protams, nav nepareizi, bet sabiedrība šobrīd baidās no lineāras griešanas politikas, no tā, ka taupība atkal tiks īstenota uz iedzīvotāju rēķina. Joprojām nav skaidrs, kā praktiski būs iespējams samazināt šādus izdevumus, neskarot skolotāju, sociālās aprūpes, ārstu, policijas, robežsardzes un citu iekšlietu sistēmas darbinieku algas. Nav skaidrs, kā tas notiks, nesamazinot pakalpojumu pieejamību reģionos, neskarot pensijas vai sociālos pabalstus. Kā tiks pasargāti tie cilvēki, kuri jau šobrīd izjūt augsto cenu slogu.

Par pozitīvo. Pozitīvi, ka deklarācijā ir uzsvērta drošība un ka tiks turpināti Andra Sprūda iesāktie darbi aizsardzības stiprināšanā. Pēdējos gados Latvija ir spērusi nozīmīgus soļus dronu, pretdronu spēju attīstībā, aizsardzības industrijas stiprināšanā, sabiedroto klātbūtnes paplašināšanā Latvijā, arī Nacionālo bruņoto spēku attīstībā. Šie ir virzieni, kas ir jāturpina konsekventi un profesionāli. Pēdējo trīs gadu laikā Latvija aizsardzības jomā ir kļuvusi par tehnoloģiju radītāju un testēšanas platformu gan NATO, gan Eiropas Savienības mērogā.

Mums ir reālas iespējas, lai Latvija kļūtu par vienu no Eiropas aizsardzības inovāciju centriem. Taču no jaunā aizsardzības ministra un no valdības kopumā tas prasīs gan ātrumu, gan sadarbību, gan spēju domāt globālā mērogā. Valstij ir jāspēj ilgtermiņā noturēt profesionālus cilvēkus dienestos, stiprināt civilās aizsardzības sistēmu, attīstīt vietējo industriju, mazinot atkarību no ārvalstu piegādēm. Un aizsardzības budžeta pieaugums ir jātērē gudri, balstoties attīstības prioritātēs.

Tāpēc es novēlu – īpaši nākamajam aizsardzības ministram – turēt stingru mugurkaulu, lai saglabātu iespējami lielu atklātību par nozares tēriņiem un iepirkumu procesu, jo sabiedrība to prasīs.

Es nevaru atbalstīt šo konservatīvo valdību, bet vienlaikus opozīcijas pienākums ir atbalstīt katru saprātīgu lēmumu, kas stiprina Latvijas drošību, tiesiskumu un cilvēku dzīves kvalitāti. Un PROGRESĪVIE to darīs. Es apsolu, ka mēs būsim aktīva opozīcija.

Novēlu valdībai spēju strādāt Latvijas interesēs, nevis šauru grupu ietekmē un spēku pieņemt tādus lēmumus, kas stiprina Latviju ilgtermiņā.

Lai jums veicas!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es arī gribu vēlēt jaunajai valdībai veiksmi. Tā vienmēr ir vajadzīga. Un es gribu vēlēt strādāt Latvijas ilgtspējīgas attīstības labā, nevis vienkārši situatīviem risinājumiem. Tas, protams, ir grūtāk, bet visai Latvijas sabiedrībai tas būtu svarīgi.

Tālāk – apsveicama ir topošās valdības vadītāja vēlme lietderīgi izmantot finanšu resursus un nepieļaut nelietderīgus tēriņus. Nekad neesmu bijusi par izšķērdību un pārlieku lieliem tēriņiem, bet kas ir svarīgi? Ir svarīgi taupības pasākumus veikt, meklējot naudu tur, kur nauda ir, nevis tur, kur tās trūkst. Tas nozīmē, ka būtu nepieļaujami palielināt sociālo nevienlīdzību, taupot budžetu uz mazāk aizsargāto grupu rēķina, piemēram, jauniešiem, cilvēkiem ar 1. tipa cukura diabētu un jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes.

Otrs jautājums, kam gribētos pieskarties... ir mans laba vēlējums Dombravas kungam, jo es domāju, ka viņam tik viegli neies. Es domāju, ka viņam būtu tomēr jāmaina Valsts civilās aizsardzības plāns, kur kā risks nav minēts militārs apdraudējums. Tas, ņemot vērā laiku kopš 2022. gada, ir diezgan nepiedodami. Iepriekšējais iekšlietu ministrs to nav risinājis. Es ceru, ka Dombravas kungs to risinās.

Valdības deklarācijā minēti arī Latvijā no kara patvērumu radušie ukraiņi. Mans vēlējums ir turpināt draudzīgas iekļaušanas politiku pret ukraiņiem, kuri mums ir ļoti svarīgi partneri aizsardzības jautājumu risināšanā un ar kuriem mums ir jāveido tālejošas pozitīvas attiecības. Tāpēc būtu svarīgi turpināt šībrīža kultūras ministres aizsākto draudzīgas iekļaušanas politiku, tāpat arī pasākumus, kurus veic Sabiedrības integrācijas fonds, jo tie ir ļoti svarīgi šo saišu stiprināšanai. Kāds ir risks? Risks ir tāds, ka deklarācijā ir minēta striktāka formālā kontrole, reģistrācija. Es baidos, ka pārlieka birokrātija, formāla pieeja šo sociālo iekļaušanu nerisinās veiksmīgi. Tās vispār ir atskaņas no postpadomju pieejas, kad visu risināja ar birokrātisku formālo pieeju, nevis ar pozitīviem, neformāliem pasākumiem.

Pēdējais jautājums, kam gribu pieskarties... arī tomēr ir zināms risks, ņemot vērā to, ka valdībā dzimumu proporcijas ir ļoti nelīdzsvarotas. Ir tikai divas ministres. Un nedomājiet... man nav nekas pret vīriešiem. Es vienmēr esmu labi izturējusies... cienu viņu spējas un varēšanu, bet šis nepilnīgais dzimumu līdzsvars rada risku, ka var netikt ievērotas to nozaru intereses, kur ir ļoti liels nodarbināto sieviešu īpatsvars, piemēram, veselības un sociālās aprūpes jomās. Es iesaku pievērst īpašu uzmanību šo jomu aizsardzībai, jo šīs ir divas jomas, kas ir ļoti svarīgas arī civilajā aizsardzībā.

Jaunajai valdībai vēlu strādāt, neizmantojot varas resursus šauru grupu interesēs, bet visas Latvijas sabiedrības labā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien es runāšu vairāk kā politiķis, mazāk kā ekonomikas ministrs un došu savu vērtējumu par to, kur mēs esam bijuši un kurp mēs dodamies... nākamos četrus mēnešus.

Objektīvi raugoties, man tomēr būtu jāuzsver... un jāsaka arī paldies visiem valdības kolēģiem, partneriem par to darbu, ko mēs teju trīs gadu laikā izdarījām. Ir vērts atgādināt, ka, ieejot šajā valdībā... tā situācija jau arī nebija vienkārša. Situācija nebija vienkārša – ārā... ielās bija skolotāji, bija pilns Doma laukums. Es domāju, ka jūs visi to ļoti labi atceraties. Ielās bija arī mediķi, ielās bija lauksaimnieki... visā Latvijā. Tā bija diezgan skarba situācija. Un tomēr tajā laikā, valdībai sākot strādāt, šīm trijām partijām izdevās atrast risinājumus 2023. gada nogalē, balsojot par 2024. gada budžetu, iedot skaidru redzējumu gan mediķiem, gan skolotājiem, gan iekšlietu struktūru darbiniekiem, gan lauksaimniekiem, pilnīgi visiem. Tie bija ļoti nepieciešami, ātri lēmumi, tai skaitā arī dzīves dārdzības mazināšanai, kas bija saistīti ar elektrības augstajiem rēķiniem. Daudzi to jau ir aizmirsuši. Šie visi lēmumi tika pieņemti ļoti strauji, un, manuprāt, šīs valdības darbības sākums bija straujš, ļoti produktīvs un uz mērķi orientēts.

Ja skatāmies tālāk, arī nākamais budžets iezīmēja ļoti būtisku pavērsienu tieši ekonomikas jomā, jo tika atbalstīts budžets... tātad darbaspēka nodokļa izmaiņas, kas viennozīmīgi deva ļoti labu impulsu tālākai ekonomiskajai izaugsmei un kas tieši ar tādu mērķi arī bija radīts. Ar darbaspēka nodokļa izmaiņām vairāk nekā 250 miljoni eiro tika ieguldīti Latvijas ekonomikā, cilvēku pirktspējas palielināšanā un ekonomikas stimulēšanā. Tas deva tūlītēju rezultātu, kas atspoguļojās 2025. gada rādītājos.

Kolēģi, nav bijis viegls laiks. Tāpat gribu izcelt arī šī gada budžetu. Vēl joprojām 5 procenti aizsardzībai. Otrā prioritāte – demogrāfija, 100 miljonu novirzīšana šim mērķim. Tāpat arī lauksaimniekiem – 60 miljoni. Virkne citu lietu. Tas pats Onkoloģijas centrs, kas šobrīd jau tiek būvēts. Manuprāt, tie bija iepriekšējās valdības spilgtākie lēmumi... kas dod pareizas atbildes Latvijas iedzīvotājiem un kas nebūt nenācās viegli.

Gribu pateikt paldies arī tiem ZZS ministriem, kas neturpinās darbu nākamajā valdībā, – gan Armandam Krauzem, gan Kasparam Melnim –, jo gan lauksaimniecībā tika sakārtotas ļoti daudzas lietas Eiropas un nacionālajā līmenī, gan enerģētikā mēs tomēr ļoti veiksmīgi atslēdzāmies no BRELL sistēmas, veicām ļoti būtiskus uzlabojumus, lai stiprinātu savu energoneatkarību. Šogad mēs piedzīvojām pirmo dienu Latvijas neatkarības vēsturē, kad Latvijā bija lētākā elektrības dienas cena ne tikai Baltijā, bet arī visā Eiropā. Un tas ir šīs politikas panākums. Kā saka, skaitīšana sākas no skaitļa viens, un cerams, ka būs arī otrā, trešā un ceturtā diena... kad mēs stiprināsim savu neatkarību.

Kolēģi, es nevaru nepieskarties arī jautājumiem, kas šodien tik bieži izskanēja no šīs tribīnes, – par dažādajiem problēmjautājumiem, kas bijuši šai valdībai un ar ko nācās saskarties.

Un vēršos arī pie mūsu PROGRESĪVAJIEM draugiem... es lietoju šo vārdu "draugiem"... tomēr arī jums jāspēj būt ne tikai skaļiem, ne tikai tādiem... stingriem, kā jūs šodien šeit sevi demonstrējat, bet jums jāspēj būt arī godīgiem – godīgiem arī pašiem pret sevi – un ar savu rīcību demonstrēt... kaut kāda veida pašu lēmumus, ko jūs būtu pieņēmuši. Piemēram, tajā brīdī, kad valsts pārbaudēs tika secināts, ka 72 miljoni eiro ir iztērēti pilnīgi bezjēdzīgos stabos Mārupes pļavās, kā vietā mēs varējām radīt 1500 jaunas darba vietas... tikai tādēļ, ka netika izpildīts valdības lēmums – skaidrs valdības lēmums to nedarīt... varēja tikt radītas 1500 darba vietas... mēs nedzirdējām nekādu rīcību no PROGRESĪVAJIEM... ka viņi kaut kā reaģētu. Rīcība bija tieši pretēja. Jūs aizstāvējāt savu ministru, sakot, ka tas bija pareizs, tiesisks lēmums, tie stabi kādreiz nākotnē mums vēl noderēšot. Es pieņemu šādu politiku, bet esiet godīgi.

Tas pats – tajā brīdī, kad saistībā ar "Rail Baltica" tika noslēgts par 267 miljoniem eiro dārgāks iepirkums, es neko nedzirdēju... kad ne tikai dažādi ārējie signāli nāca, jau laicīgi nāca, ministrs pieņēma lēmumu parakstīt līgumu par 267 miljoniem eiro dārgāku iepirkumu, zinot apkārtējo fonu, zinot, ka ir uzsākta izvērtēšana, un zinot, ka izvērtēšanas rezultātā IUB pateica, ka nevajadzēja slēgt šo līgumu, no tā varēja izvairīties, un valsts būtu varējusi ietaupīt simtiem miljonu. Es nedzirdēju jūsu aktīvu rīcību, ka jūs uzņematies atbildību un kaut kādā veidā šo situāciju risināt. Nē, bija tieši pretēji: "Mēs visu darījām tiesiski pareizi." Iepirkums par 267 miljoniem dārgāks. Viss bija tiesiski pareizi.

Labi. Mēs pieņemam to. Bet tajā laikā, kad KNAB darbinieki veica 60 cilvēku pratināšanu saistībā ar "Rail Baltica" iepirkumiem, arī tad mēs nevienā brīdī nedzirdējām izlēmīgu rīcību.

Citstarp jūs jau to esat pierādījuši – ir bijusi izlēmīga PROGRESĪVO rīcība tajā laikā, kad jūs nomainījāt vienu Agnesi pret citu Agnesi. Viņi taču paņēma savu ministri atpakaļ... iecēla... vienu Agnesi nost, citu Agnesi vietā... un viņi parādīja, ka viņi var. Es gan toreiz tā arī nesapratu (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

V. Valainis. Es gan toreiz nesapratu, kāpēc to pirmo Agnesi noņēma nost, bet tā bija partijas izvēle.

Bet arī šajā gadījumā ir bijis pietiekami daudz skandālu, un jums ir jābūt godīgiem savā vērtējumā arī pašiem pret sevi, kā jūs esat rīkojušies šo skandālu ietvarā. Un jābūt godīgiem arī kritizējot. Nav tā, ka ZZS neko nav darījusi saistībā ar Valsts kontroles secinājumiem. Jūs izvēlaties nedzirdēt un neredzēt tās darbības, ko ZZS veica jau tajā dienā... uzreiz pēc Valsts kontroles paziņojuma. ZZS tikās ar valsts kontrolieri, vienojās par visiem nepieciešamajiem pārvaldības uzlabojumiem, izdeva visus nepieciešamos rīkojumus, lai šos jautājumus... novērstu. Un par lielajiem pārmetumiem par to, ka tā nauda kaut kur tiek tērēta... Piedodiet, kolēģi, tā nauda – 130 miljoni – tur fiziski ir. Tā nauda nav palaista lidmašīnas propelleros... atmosfērā. Tā nauda tur fiziski ir.

Mēs visi kopā pagājušajā gadā lēmām, kur to naudu novirzīt... 60 miljoni lauksaimniekiem – tā bija tieši tā nauda. Ja jūs varbūt to nenolasījāt, nevajag teikt, ka tas tā nav. Tas bija tieši tā... jau pagājušā gada budžeta plānošanā. Valsts kontroles pārmetums bija par iepriekšējiem gadiem. Pagājušajā gadā tā nauda jau iegāja kopējā budžetā. Protams, tā bija liela cīņa. Mēs visi kopā to novirzījām atpakaļ zemniekiem.

Kolēģi, es turpināšu par pāris lietām... par to godīgumu. Ir jāsaprot... dzirdu ļoti daudz no šīs tribīnes... tā teikt, birst asaras par Latvijas dabu un Latvijas kokiem... Esiet godīgi! Ja mēs skatāmies, kā darbojas, piemēram, Rīgas dome... un, cik man zināms, Rīgas domi vadāt jūs... tajā brīdī, kad jums birs krokodila asaras par kailcirtēm Latvijas mežos, es jums, kolēģi, atgādināšu – Rīgas domei arī pieder meži. Un Rīgas dome šogad no 15 cirsmām... kā jums liekas, kolēģi, cik Rīgas domei no 15 cirsmām bija kailciršu? (Starpsauciens: "12!") Pareizi – 12... kāds vēl to zināja... 12 kailciršu no 15! Kāpēc jūs stāstāt citiem, ka nedrīkst tā darīt, kaut gan paši izcērtat mežus kā traki? Nu, 12 kailciršu no 15... johaidī! Tā ka tad, kad birdināt krokodila asaras, paskatieties savā dārziņā, vai gadījumā tur nav radušās kādas problēmas.

Bet, kolēģi, šobrīd mums tomēr jārunā par esošo valdību, par jauno valdību un to, kāpēc mēs ejam jaunajā valdībā un tajā strādāsim. Kolēģi, no ZZS puses mēs iezīmējam ļoti skaidrus darbus, kas jāizdara jau tuvākajā laikā mūsu ekonomikā.

Pirmais – akcīzes nodokļa degvielai samazinājums. Kolēģi, tas beidzas jau jūnijā. Ir nepieciešams tūlīt pagarināt šī akcīzes nodokļa samazinājumu vēl vismaz uz trijiem mēnešiem. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies.

V. Valainis. Akcīzes nodokļa degvielai samazinājums vēl vismaz uz trijiem mēnešiem ir viens no pirmajiem lēmumiem, kas jāpieņem jaunajai valdībai, tai skaitā Saeimai.

Otrā lieta – reģionālā attīstība. Reģionālā attīstība... pašvaldībām, cilvēkiem, kas dzīvo, mācās, strādā un kuriem ir svarīgi ceļi. Ir jāpieņem jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, lai dotu reģionu pašvaldībām pārliecību par finanšu pietiekamību pašvaldību funkciju nodrošināšanai, lai iedzīvotājiem būtu skaidra apziņa par stabilitāti. Ja mēs to neizdarīsim, tad nākamajā gadā valdībā... būs vismaz 20 citas pašvaldības, tāpat kā bija Valkas pašvaldība, kuras saskarsies ar tām pašām problēmām, lai varētu finansēt sociālos pakalpojumus, lai varētu rūpēties par izglītību un daudziem citiem jautājumiem.

Ļoti svarīgs jautājums ir dzīves dārdzība. Kolēģi, ir pieņemts lēmums par samazinātu PVN... bet svarīgi panākt, lai to godīgi ieviestu arī reālajā dzīvē. Un, protams, uzticības vairošana mazajam biznesam, birokrātijas mazināšana... Tās ir lietas, ko var pieņemt jau tuvākajā laikā, šajā sasaukumā.

Viena no svarīgām lietām ir solījuma pildīšana. Šī valdība deva ļoti svarīgu solījumu visiem Latvijas pedagogiem, apstiprinot algu paaugstināšanas grafiku. Un ir jāstāv kā klintīm, panākot, lai nākamajos budžeta plānošanas dokumentos algu paaugstinājums Latvijas pedagogiem tiktu iestrādāts.

Godātie kolēģi, vēlos vērsties arī pie Kulberga kunga. Domāju, Kulberga kungs šo pozīciju lielā mērā nav vienkārši ieguvis, viņš to ir izcīnījis. Bet nepietiek tikai ar to, ka pozīcijas tiek izcīnītas. Ar šīm pozīcijām tālāk jāstrādā ļoti, ļoti atbildīgi, jo ir pilnīgi skaidrs – kaut gan šai valdībai ir ļoti plašs Saeimas atbalsts, mums jādara viss iespējamais, lai tikpat plašs atbalsts saglabātos arī darāmajiem darbiem un lai darbi ietu uz priekšu tikpat ātri kā šīs valdības izveide. Tā ka, Kulberga kungs, tas būs mans novēlējums jums. Mēs no savas puses darīsim visu iespējamo, lai to izdarītu kopā.

Bet kas attiecas uz "PROGRESĪVAJIEM"... man jums noslēgumā no sirds... neliela pateicība. Sūtu jums ļoti sirsnīgus suminājumus. Un tiešām gribu pateikt milzīgu paldies, jo tieši jūs bijāt tie, kas palīdzēja un izdarīja lielu darbu, tāpēc būsim jums pateicīgi un draudzību saglabāsim. Lai mēs atjaunotu savu draudzību ar APVIENOTO SARAKSTU, Jauno VIENOTĪBU, Nacionālo apvienību un varētu strādāt kopā (Starpsaucieni.)... un cerams, ka mēs to darīsim arī nākamajā valdībā.

Paldies jums, kolēģi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Paldies, Viktor! Paldies par paldies.

Es arī gribu sākt šo uzrunu (Zālē troksnis.)... Ja vēl kādu no topošā kabineta un premjeru interesē, ko deputāti šeit runā, tad varbūt nedaudz, nedaudz klusāk... un sadzirdēsiet. Kamēr vēl neesat aizskrējuši prom uz saviem ministriju kabinetiem... jums vēl tomēr ir vajadzīgs deputātu balsojums... mūsu parlamentārajā demokrātijā. Žēl, ka arī Smiltēna kungs neatrodas savā vietā. Droši vien jau citur... bet vēl esam parlamentā. Priekšā vēl balsojums par jauno valdību.

Paldies Valaiņa kungam, ka atgādināja par to, kā šodien aizejošā valdība uzsāka savu darbu un ka šodien šai valdībai ir pēdējā diena. Un ir vērtīgi uzsvērt padarītos darbus.

Man žēl, ka šobrīd Evikas Siliņas nav zālē. Labprāt viņai pateiktos par darbu premjerministres amatā, jo šis nav viegls darbs. Andris Kulbergs arī, domāju, apzinās, ka šis nebūs viegls darbs. Kaut kādā ziņā vieglāks nekā trīs gadus noturēt dinamismu, ko iepriekšējā valdība ir solījusi un pašā sākumā izpildījusi.

Gribu jums atgādināt, kolēģi, ka iepriekšējā vai aizejošā valdība, Evikas Siliņas valdība, kuras sastāvā pirmo reizi bija arī "PROGRESĪVIE", toreiz ne tikai vienojās par deklarāciju, bet arī, kā jūs atceraties, par steidzami darāmajiem darbiem. Jaunajai valdībai neko tādu neredzu. Kaut gan toreiz mums nebija spriedzes izdarīt darbus četros mēnešos, mēs bijām apņēmušies līdz gada beigām izdarīt sešus konkrētus darbus.

Es varētu atgādināt, kuri tie bija (varat arī izlasīt), bet Viktors daļēji atgādināja... un tie ne tikai bija apsolīti, bet bija arī izdarīti sešu mēnešu laikā. Pēc tam, divarpus gadu laikā, protams, bija izdarīts vairāk, bet tie bija...

Elektroenerģijas sadales tarifu pieauguma daļēja kompensācija. Izdarīts.

Banku konkurences uzlabošanas risinājumi, hipotekāro kredītu refinansēšana... un tā tālāk... arī pārejot no bankas uz banku. Izdarīts.

Banku virspeļņas nodoklis. Izdarīts.

Ratificēta Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Izdarīts.

Nostiprināts pāru kopdzīves regulējums. Izdarīts.

Ilgtspējīga izglītības finansēšanas modeļa izstrādāšana. Izdarīts.

Toreiz iepriekšējās valdības deklarācijā bija solīts paaugstināt finansējumu aizsardzības nozarei līdz 3 procentiem. Šobrīd ir izdarīts... līdz 5 procentiem. Ir 5 procenti!

Solīts attīstīt militāro industriju. Ir.

Man prieks, ka jaunajā deklarācijā jūs sarakstījāt ļoti daudz... nevis izdarīt kaut ko jaunu, bet turpināt iepriekšējās koalīcijas veiksmīgos darbus. Jums pat, manuprāt, roka nav pacēlusies uzrakstīt, ka kaut ko mainīsiet, jo droši vien apzināties, ka četru mēnešu laikā nevarēsiet. Vismaz varēja deklarācijā lepni ierakstīt, ka jūs nesačakarēsiet, kā saka tautā, to, kas ir labi izdarīts.

Kas vēl bija izdarīts? Kā jau pieminēts, ir budžeti, ar kuriem mēs varam lepoties. Piemēram, 2025. gada budžets, kad tika pieņemta nodokļu reforma, kas tiešām samazināja, nevis palielināja nodokļus sabiedrības vairākumam, īpaši zemo algu saņēmējiem, palielināja neapliekamo minimumu, kas palielināja minimālo algu.

Tie bija darbi, kas īstenībā šobrīd... mēs redzam arī rādītājos... vainagojas ar to, ka mēs vairs neesam, kā daži mēģina apgalvot, pēdējās vietās, bet tieši otrādi – salīdzinot ar mūsu kaimiņiem, mums ekonomika vairs nestagnē. Šodien pieminēja Somijas situāciju, kad viņi taupības politikas un budžeta lineāras griešanas politikas rezultātā ieveda savas valsts ekonomiku lielākajā lejupslīdē. Tas, starp citu, vainagojies ar to, ka Somijā, piemēram, šobrīd konservatīvā valdība nav populāra, un droši vien nākamajās vēlēšanas pie varas nāks atkal kreisi centriska valdība. Droši vien ir, ko pamācīties mūsu topošajai konservatīvajai valdībai.

Kas vēl bija izdarīts? Īstenībā ļoti fascinē Valaiņa kungs. Valaiņa kungs, mani ļoti fascinē, ka jūs pieminējāt visas "PROGRESĪVO" iniciatīvas un darbus. Paldies, ka jūs tos atbalstījāt un šodien ar tiem lepojaties. Žēl, ka nepieminējāt nevienu savu iniciatīvu, ko jūs būtu atnesis un piedāvājis un mēs labprāt atbalstītu, un kas veicinātu izaugsmi. Bet paldies vismaz par to, ka atbalstījāt mūsu iniciatīvas.

Man bija tiešām interesanti lasīt jaunās valdības deklarāciju. Mani kolēģi jau vairākkārt pieminēja cīņu pret korupciju un karteļiem. Lieki pat piebilst, ka jaunā konservatīvā valdība nolēmusi turpināt to pašu izšķērdības politiku "Latvijas valsts mežos", to pašu izšķērdības politiku, ko piekopa vai piesedza, vai pat veicināja Zemkopības ministrijas iepriekšējā un, izskatās, arī topošā vadība. Man tiešām žēl, ka Kulberga kungs neizmantoja iespēju pateikt nē korupcijai, karteļiem un ekonomiskajiem noziegumiem, jo, ja mēs paskatīsimies uz to, ko varētu izdarīt jaunā, topošā valdība, tad tas varētu būt kāds ekonomisks izrāviens, kādi drosmīgi lēmumi, kurus varētu pieņemt četru mēnešu laikā. Bet jūsu deklarācijā es nevienu tādu neredzu, vismaz nevienu konkrētu.

Par nožēlu dzirdu... mēs dzirdējām, ko frakcijas vārdā runāja visi topošās koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība, Jaunā VIENOTĪBA, ZZS –, pašā sākumā arī Kulberga uzruna... un visu šo runu laikā es dzirdēju, ka visi četri partneri nosauc pilnīgi dažādas prioritātes. Katrs nosauca pavisam citu prioritāti. Diemžēl tā ir tā lieta, kas lika man vilties jaunajā valdībā burtiski divu dienu laikā. Kā var sākt ar to, kādus konkrētus darbus četru mēnešu laikā jūs varat izdarīt, un pēc nedēļas pabeigt ar tik neskaidru, izplūdušu deklarāciju? Un šodien no tribīnes visi četri partneri runā par dažādām prioritātēm... Izskatās, ka jūs katru deklarācijas punktu katrs saprotat pa savam.

Es ļoti gribētu, ka mana šodienas izjūta vai īstenībā vilšanās nepiepildītos. Tiešām ļoti gribu, lai tas tā notiktu un beigu beigās pa tiem četriem mēnešiem jūs atrastu lietas, par kurām vienoties. Mēs, parlaments, noteikti to pieskatīsim un prasīsim konkrētus darbus un rezultātus.

Protams, tajā brīdī, kad mūsu iepriekšējā vai aizejošā valdība pārgāja no konkrētiem darbiem un prioritātēm uz izplūdušu politiku un izdzīvošanu, tās problēmas ir sākušās. Jums ir visas iespējas parādīt, ka tādi nebūsiet.

Gribu novēlēt veiksmi dažiem konkrētiem ministriem jaunajā, topošajā konservatīvajā koalīcijā. Starp citu, par ministriem runājot... kāds varētu saukt šo koalīciju nevis par jaunu konservatīvu, bet vecu koalīciju, jo, ziniet, jauna koalīcija, kas sastāv praktiski no visiem vecajiem ministriem, kas kaut kad kaut kur ir bijuši amatā, arī kaut ko pasaka...

Bet Kulberga kungam gribētu (Meklē zālē ar skatienu.)... neredzu, Kulberga kungs atkal ir prom, viņu neinteresē, ko viņam novēl... bet labi.

Gribu vismaz topošajiem ministriem... īpaši premjeram, kuram ir degsme, izlēmība, vēlme, es ceru, izdarīt labas lietas, piemēram, tiešām pārskatīt nejēdzīgos tēriņus, bet tā, lai no tā necieš svarīgākie pakalpojumi, kā izglītība, sociālā aprūpe, kultūra vai veselība... novēlu viņiem arī... Ja sanāca pirms nedēļas pateikt nē karteļiem un korupcijai, bet šodien stiprināt valdību, kad nav nevienas konkrētas rīcības, kas varētu to mazināt... nezinu, vai varam to nosaukt... ka Kulberga kungs ticis apspēlēts kā nepieredzējis politiķis... bet gribu cerēt, ka nebija apspēlēts no pārējo partneru puses.

Novēlu Kulberga kungam ieklausīties pieredzējušos kolēģos, kas vairāk ir bijuši atbildīgos valsts amatos, un, ja viņš varēs ieklausīties, tad, domāju, viņam varētu arī izdoties. Un ļoti ceru, ka izdosies, jo negribas, lai četrus mēnešus pirms vēlēšanām nekas nenotiktu – nekādi lēmumi netiktu pieņemti.

Savukārt diviem topošajiem Nacionālās apvienības ministriem – izglītības un zinātnes ministram un kultūras ministram – novēlu drīzāk darīt to, kas ir rakstīts jūsu deklarācijā, nevis to, ko jūs paužat priekšvēlēšanu retorikā. Jūsu deklarācijā ir ļoti labi uzrakstīti pilnīgi visi darbi, ko pirms tam ir paveikusi un turpinās gan Kultūras ministrija, gan Izglītības un zinātnes ministrija. Ceru, ka pie šīs deklarācijas jums izdosies pieturēties un darīt tieši to, nevis pēkšņi mēģināt radikāli kaut ko mainīt vai izmantot priekšvēlēšanu laiku... Ne izglītības, ne kultūras joma noteikti nav tā vieta, kur spēlēties ar savu priekšvēlēšanu retoriku, īpaši – kaut ko mainīt vasaras laikā... pirms septembra.

Noteikti sadarbosimies komisijas ietvarā, meklēsim labākus darāmo darbu risinājumus. No darba nebaidāmies, ar ko mums it kā piedraud Kulberga kungs... ka būs jāstrādā. Parlaments ir gatavs strādāt. Ja būs nepieciešams, nāksim arī ārpus sesijas laika un strādāsim, jo izskatās, ka varbūt būs ne tikai jāstrādā... būs jānāk balsot.

PROGRESĪVAJIEM būs daudz uzmanīgāk jāskatās un jāraksta pieprasījumi un jautājumi, lai nepieļautu to, ka šajos četros mēnešos jūsu skaisti uzrakstītais punkts par drošām vēlēšanām un cīņa pret korupciju un karteļiem neizrādītos vienkārši priekšvēlēšanu sauklis ar pretēju efektu.

Novēlu jaunajai valdībai veiksmi. Atbalstīt nevarēsim jau nosaukto (Starpsauciens.) iemeslu dēļ.

Vēlreiz paldies Evikai Siliņai par iepriekšējās valdības darbu. Šis nav viegls darbs. Novēlu Jaunajai VIENOTĪBAI nepamest savu premjerministri noasiņot, kā jūs izdarījāt ar iepriekšējo, neatstāt viņu, bet atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir priekšlikums turpināt Saeimas ārkārtas sēdi bez pārtraukuma. (Starpsauciens: "Jā!")

Turpinām debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pārāk ilgi katra Latvijas problēma tiek skaidrota ar karu Ukrainā, enerģētisko krīzi vai Hormuza šauruma slēgšanu. Jā, pasaulē ir sarežģīti, un pašlaik situācija ir vēl sarežģītāka nekā citreiz. Jā, karš ietekmē visu Eiropu, bet tas ir visiem – inflācija ir visiem, enerģijas cenu krīze ir visiem. Tajā pašā laikā citas valstis turpina attīstīties, būvēt, investēt, modernizēt ekonomiku un stiprināt drošību. Bet kā ir mums? Mums jābeidz meklēt ārējos vainīgos visām savām iekšējām problēmām. Jāsakārto iekšējās problēmas. Jo stiprāka ekonomika, jo mazāka ārējā ietekme.

Latvijai nepieciešama valdība, kura spēj pieņemt lēmumus, ne tikai reaģēt uz krīzēm. Nepieciešama politika, kura vērsta uz attīstību, ražošanu, investīcijām un rūpēm par cilvēkiem. Ir jābeidz arī nepārtraukta ierobežojumu politika.

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Mēs nevaram dzīvot ilūzijās, ka iespējams pilnībā norobežoties no procesiem Eiropā un visā pasaulē. Migrācijas jautājumi jārisina gudri, pragmatiski un atbildīgi, nevis ar skaļiem lozungiem, kas vairāk šķeļ sabiedrību, nekā risina problēmas. Mēs nevaram uzbūvēt apkārt Latvijai ķieģeļu sienu un nelaist uz mūsu valsti, teiksim, viesus. Tas nav iespējams. Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts. Sabiedrību, tieši otrādi, vajag saliedēt. Mēs esam daudzkopienu valsts, līdz ar to šajos īpaši grūtajos, smagajos apstākļos mums visiem vajag saliedēties. Tieši grūtos laikos valstij jāspēj apvienot cilvēkus ar kopīgu mērķi – drošību, ekonomisko izaugsmi... ar pārliecību, ka Latvija var vairāk nekā tikai izdzīvot no vienas krīzes līdz nākamajai.

Jaunajai valdībai nebūs viegli. Problēmu uzkrājies daudz – veselības aprūpe, demogrāfija, reģionu problēmas, birokrātija, investīciju trūkums, darbaspēka jautājumi, drošība un valsts un sabiedrības savstarpējās uzticības krīze. Tas prasīs ne tikai skaistus saukļus, bet reālu politisko gribu un spēju pieņemt neērtus lēmumus. Daudz jautājumu, kurus vajadzētu sakārtot, bet šajā īsajā laikā līdz vēlēšanām diez vai tas izdosies.

Jebkurā gadījumā no visas sirds novēlu Andrim Kulbergam veiksmi. Jā, mantojumā ir diezgan daudz problemātisku jautājumu, kā "Rail Baltica", "airBaltic", siltumapgādes krīze un tā tālāk.

Strādājot ar Andri Kulbergu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, divās parlamentārās izmeklēšanas komisijās, varu teikt, ka Andris ir spējīgs, strādīgs profesionālis, it īpaši saimnieciskajos jautājumos esam vienisprātis. No savas puses novēlu veiksmi sasniegt visus mērķus. Bet diemžēl šo jauno valdību atbalstīt nevarēšu. Nepiedalīšos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Klātesošie! Vispirms vēlos pateikt paldies bijušajiem Ministru kabineta locekļiem, ministriem, ar kuriem man ir bijis tas gods un iespēja strādāt kopā pēdējos divarpus gadus. Mēs esam dzinuši viens otru uz priekšu. Mēs esam mācījušies viens no otra. Mēs esam mācījušies, kā darīt lietas un kā nedarīt lietas. Tā ka, es domāju, tas ir bijis izglītojošs process, kam noteikti ir tālākas mācību stundas nākotnē mums visiem.

Es noteikti novēlu veiksmi Kulberga kungam, jo tiešām šis ir valstisks uzdevums, kas jāveic. Un pirmie soļi ir atzinīgi vērtējami, noteikti ātrums, kādā spēja izveidot valdības piedāvājumu. Bet pilnīgi skaidrs, ka mēs, PROGRESĪVIE, nevaram atbalstīt šādu valdības piedāvājumu, jo ātrums nav vienīgais kritērijs.

Mēs bijām gatavi plašākai, valstiskākai, iekļaujošākai valdībai, noliekot malā ambīcijas par amatiem un ideoloģiskajām atšķirībām. Bet mēs šobrīd redzam, ka ir izveidojusies konservatīva koalīcija, kurā vairākums partiju bija par Stambulas konvencijas denonsēšanu, par lineāru izdevumu griešanu. Tomēr jāatceras ir tas, ka visas četras partijas, visas četras partijas, kas ir šajā valdībā, ir atbildīgas par to, kā mēs esam attīstījušies pēdējos 20 gadus ekonomiskajā izaugsmē, konkurētspējā, veselīgas dzīves ilgumā. (Starpsaucieni.) Šī atbildība ir jāuzņemas vispirms šīm partijām, kas ir bijušas pie varas pēdējos 20 gadus. Tāpēc arī no mūsu puses būtu bezatbildīgi atbalstīt balsojumā šādu valdību.

Vienlaikus es vēlreiz vēlos izteikt atzinību un laba vēlējumu Kulberga kungam par apņēmību uzņemties šo sarežģīto misiju – vadīt valdību pirms vēlēšanām. Atzinība arī par uzstādījumu, par to, ka ir jāprasa atbildība no ministriem par viņu vadītajām jomām, bet vienlaikus uzņemoties līderību, līdzatbildību par jautājumiem, kas ir stratēģiski svarīgi visai valstij, kas ir svarīgi cilvēkiem, cilvēku drošībai, ekonomiskajai izaugsmei.

Drošības jomā viens no nozīmīgākajiem jautājumiem ir civilā aizsardzība, kurā tiešām mēs iesaistāmies kopdarbā, kurā ir iesaistītas ministrijas, pašvaldības, kopienas. Un to skaidri nosaka ne tikai veselais saprāts un valdības loģika. Valdības vadība ir premjera atbildība, īpaši jau krīzes situācijās. To skaidri nosaka Nacionālās drošības likums. Krīzes vadībā premjeram ir jāsaņem atbalsts no attiecīgās nozares ministrijām, bet īpaši no Krīzes vadības centra. Likumā ir noteikts, ka Ministru prezidenta uzdevumā tas nodrošina krīzes vadības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu. Labā lieta – Krīzes vadības centrs ir izveidots, lai mēs spētu rīkoties, menedžēt un komunicēt, bet tam vēl jādod apgriezieni. Un tā vispirms ir premjera atbildība. Kopdarbam ir jāturpinās aizsardzības jomā.

Tagad par to, kas ir deklarācijā. Trīs lietas, kas ir, un trīs lietas, kā nav šajā deklarācijā.

Par to, kas ir deklarācijā. Noteikti atzinīgi ir vērtējama apņēmība novirzīt 5 procentus no IKP, un arī, iespējams, papildu Eiropas Savienības finansējumu aizsardzībai. PROGRESĪVIE ir stingri iestājušies par to, lai aizsardzībā šie 5 procenti tiktu ieguldīti. Mēs jau trīs gadus esam nodrošinājuši 0,25 procentus no mūsu IKP atbalstam Ukrainai, un, protams, ir jāturpina to nodrošināt arī nākamos gadus. Par to vēl ir jāpieņem lēmums.

Otrs, kas ir minēts deklarācijā, – turpināsim strādāt, lai paplašinātu NATO sabiedroto klātbūtni Latvijā. Laba apņemšanās. Šobrīd vairāk nekā 4000 NATO karavīru, ieskaitot amerikāņu karavīrus, 14 nācijas ir daudznacionālajā brigādē... Saprotu, varam sagaidīt to, ka šis skaits pieaugs, ka tie nebūs vairs tikai 4000. Mēs panācām to, ka NATO iznīcinātāji ir gatavi celties gaisā un arī notriekt dronus. Strādājām pie tā, lai Lielvārdē izvietotu papildu NATO iznīcinātājus, uzņēmām dažādu valstu iznīcinātājus un sagaidām, ka šis uzdevums tiks īstenots, ka Lielvārdē tiks izvietoti papildu iznīcinātāji.

Sēlijas poligona pirmā kārta ir pabeigta, un notiek mācības. Bet jāturpina arī otrās kārtas īstenošana, jo Sēlijas poligonā jau 2027. gadā būs izvietoti 1000 valsts aizsardzības dienesta karavīru. Šie darbi ir neatliekami. Šie darbi ir jāveic tagad.

Un visbeidzot, NATO klātbūtnes un spēju stiprināšana nav iedomājama bez Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanas. Un ceru, ka šeit ir sapratne un arī rīcības ceļa karte par aktīvu reģionālo sadarbību Ziemeļeiropā.

Atzinīgi ir vērtējama apņēmība moderno tehnoloģiju ieviešanā, kā arī bezpilotlidaparātu detekcijas sistēmas veidošanā. Tas ir norādīts deklarācijā. Tikai var akcentēt – nav jāveicina, ir jāievieš. Jāturpina tie darbi, kas ir izdarīti un kas tiek īstenoti. NBS tiek apgādāti ar prasībām... ar to prasībām noteiktiem dažādu līmeņu droniem... Latvijā izstrādātiem.

Kā aizsardzības ministrs esmu virzījis dronu attīstību Latvijā. Tā ir bijusi aizsardzības nozares ambīcija. Mēs varam lepoties ar mūsu industriju, ar mūsu uzņēmumiem. Industrija ir apliecinājusi sevi Latvijas vadītajā dronu koalīcijā. Tā piegādā dronus mūsu bruņotajiem spēkiem, arī citu valstu bruņotajiem spēkiem. Izveidots autonomo sistēmu kompetences centrs, tas sadarbojas ar industriju un ievieš Ukrainas pieredzi. Sēlija ir kļuvusi par NATO inovāciju un dronu poligonu.

Dronu samits, ko es iniciēju un kurā daudzi no mums piedalījās pēdējās dienās, ir apliecinājums gan mūsu valstiskajai mērķtiecībai starptautiski, gan industrijas... sasniegšanai. Un mērķu sasniegšanā ir iesaistīti uzņēmumi, universitātes, investori, un veidojas arī klasteri. Un, jā, mēs esam dronu lielvalsts. Mēs esam dronu lielvalsts. Tas nav tikai par ambīcijām – būt labākajiem konkrētajā jomā, bet arī par konkrētiem darbiem. Bet tas, protams, nenozīmē to, ka nav jāveic tālākie darbi, ka nav jāturpina darīt arī mājasdarbi, īpaši – attiecībā uz pretgaisa aizsardzību, attiecībā uz pretdronu spējām.

Ir ieguldīts vairāk nekā miljards eiro pretgaisa aizsardzībā. Mācība no Ukrainas – akustiskā detekcija. Pārtvērējdroni tiek testēti un saņemti, un izvietoti. Šogad ienāk vidējās darbības raķetes un papildu radari. Integrācija ir primārais uzdevums.

Tika pieminēta dronu siena. Patmalnieka kungs, es varbūt nebiju plānojis, bet nolasīšu jums citātu, kas tika izteikts pirms vairāk nekā gada. "Dronu siena nozīmē, ka bezpilota lidaparāti tiktu izvietoti valsts robežā visā garumā ar Krieviju, pārredzot arī kustības no otras puses." 2025. gada aprīlis. Kas ir šī citāta autors? (Starpsauciens.) Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Varbūt ir jāizdara savi mājasdarbi, pirms nākt ar paziņojumiem par dronu sienām. Tad varbūt būs labākas atbildes. Iekšlietu ministrijā tika atbildēts par to, ka šis projekts nav zaudējis aktualitāti. (Starpsaucieni.) Dombravas kungs, Iekšlietu ministrijā dronu siena nav zaudējusi aktualitāti. Tas ir Iekšlietu ministrijas apgalvojums. Es ceru, ka jūs varēsiet arī inventarizēt un apjautāties, kā tad tur īsti iet uz priekšu ar to visu.

Tā ka, jā, protams, mums jāturpina mācīties no Ukrainas. Un es pazīstu aizsardzības ministra kandidātu pulkvedi Melni. Ukrainā un Latvijā esam kopīgi padziļināti vērtējuši, kā varam virzīties uz priekšu, un ir bijušas konkrētas praktiskās aktivitātes. Es tiešām novērtēju aizsardzības ministra kandidāta profesionalitāti un ceru, ka tie darbi, kas ir darīti un plānoti, tiks... stiprināti.

Tas, kas deklarācijā neparādās, Kulberga kungs, jo noteikti tie ir daudzskaitlīgi darbi, kas vēl ir jādara, – ir jāstiprina ne tikai gaisa telpa, bet robeža kopumā. Tā ir Baltijas aizsardzības līnija, kas valdības vadībā kopumā tika realizēta. Te ir jāpiesaista arī Eiropas Savienības finansējums, jo tas nav tikai par Latvijas ārējo robežu, tas ir arī par Eiropas, NATO ārējo robežu. Un tas nav tikai par gaisu un gaisa telpas aizsardzību. Ir jāturpina bruņoto spēku transformācija kopumā un jāievieš visas tās spējas, kas ir nepieciešamas, lai būtu jaudīgi gan jūrā, gan uz zemes, gan gaisā.

Un beigu beigās ir jāatceras tas, kas arī nav norādīts deklarācijā, ka cilvēks ir lielākā spēja. Valsts aizsardzības dienestā šajā gadā ir 1500. Nākamajā gadā tie būs gandrīz 3000, kas ir jāintegrē bruņotajos spēkos. Ir jāveic visi priekšdarbi. Izglītības jomā ir jāiesaista aktīvi gan Jaunsardze, gan militārā skola, kas tiks veidota un atklāta jau šajā septembrī. Un, protams, arī tas, ko Saeima apstiprināja par Zemessardzes atbalstītājiem... indivīdi un organizācijas... ar mērķi divkāršot ar Zemessardzi saistītu cilvēku iesaisti.

Es vēlos izmantot iespēju pateikt lielu paldies visiem cilvēkiem nozarē. Ja mēs šeit runājam par to, ka samazināsim, griezīsim, noņemsim... Tikai tas, ka nozarē un valsts pārvaldē strādā godprātīgi cilvēki un slodze uz viņu pleciem nemazinās... Tieši tāpēc jāpatur prātā, ka tie cilvēki ir valsts patrioti, viņi pilda misiju, un arī viņiem jābūt attiecīgam un atbilstošam atalgojumam. Vēlos teikt paldies viņiem, novēlēt izturību un veiksmi – arī pie jaunās valdības.

Vēlreiz novēlu veiksmi aizsardzības ministra kandidātam. Mēs noteikti esam gatavi sadarboties. Premjera kandidātam, jo tas beigu beigās ir kopdarbs. Arī mēs esam gatavi atbalstīt valstiskus lēmumus. Nu, protams, arī ekonomikas ministram, bet sekosim līdzi gan Ekonomikas ministrijai, gan premjeram, gan aizsardzības jomai, lai šie darbi tiktu īstenoti, lai tikpat prasīgi, cik opozīcija bija pret mums – pamatoti prasīgi, un es saku arī paldies par to, jūs būtu arī paši pret sevi. Un spējīgi īstenot un turpināt tos daudzskaitlīgos darbus, kas ir izdarīti un uzsākti, lai visi droni tiktu notriekti, lai mēs iegādātos kvalitatīvus ieročus no mūsu pašu – tikai no mūsu pašu! – industrijas, lai to darītu maksimāli ātri, vienlaikus nodrošinot maksimālu atklātību un atbildību pret nodokļu maksātāju ieguldījumu.

Darbi ir veikti, tagad tikai jāturpina un jāīsteno. Lai izdodas arī jaunajai valdībai! Bet, protams, atbalstīt mēs šo valdību šoreiz nevarēsim. Paldies. Lai darbi to pierāda!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri, topošie ministri, bijušie ministri! Nebiju plānojis kāpt tribīnē. Runu neesmu sagatavojis. Bet, tā kā ir hokeja laiks, līdzīgi tā, kā hokejā mēdz teikt, Zanda Kalniņa-Lukaševica iedeva tādu piespēli, ka es to nevarēju neizmantot. Viņa lika mums atcerēties 15 gadus vecus notikumus. Viņa pieminēja Šlesera kungu. Nu tad es arī, kā saka, nepalikšu atbildi parādā.

Tieši 15 gadus atpakaļ radās šī politiķu paaudze, šīs Zatlera meitenes, kuras ir faktiski kosmiskā ātrumā izdarījušas to, lai Latvijas valsts atpaliktu no kaimiņiem. Tieši 15 gadi ir pagājuši kopš tā laika, un visi... faktiski visa statistika liecina par to, ka mēs tikai attālināmies un attālināmies no mūsu kaimiņiem visās statistikās.

Par Andri – jā, tik tiešām Valaiņa kungam ir taisnība. Viņš šo amatu ir izcīnījis. Man bija tas gods ar viņu strādāt parlamentārās izmeklēšanas komisijās – divās vēl pie tam – plecu pie pleca. Andrim ir ļoti daudz labu īpašību, un es esmu pārliecināts, ka viņam izdosies šis darbs daudz labāk nekā iepriekšējai valdības vadītājai. Par to man šaubu nav.

Bet tomēr izmantošu izdevību un bišķiņ pakritizēšu deklarāciju. Tātad līdz vēlēšanām ir palikušas 138 dienas, ir 53 punkti. Faktiski sanāk, ka katras trīs dienas viens no punktiem būtu jāizdara. Bet tā vēl būtu mazākā bēda. Tas, kas mani pārsteidz, – ka tur nav divu lietu.

Pirmā ir kreditēšana. Pats piedalījies parlamentārās izmeklēšanas komisijā par bankām... Faktiski nekas nav mainījies. Ja paskatāmies uz kreditēšanu... mēs joprojām kreditējam pret IKP. Viszemākais līmenis Eiropā – 30 procenti no IKP. Eiropā vidēji ir 90 procenti. Joprojām ir problēmas ar kontu atvēršanu. Ja tev izdotos to labot, mēs redzētu lielu atspaidu tautsaimniecībā.

Otra lieta, ko es neredzēju, – par kapitāla tirgiem. Šī ir tā lieta, par ko mēs runājam... nezinu, jau kura valdība par to runā. Tātad, ja mēs paskatāmies uz Latvijas fondu biržas kapitalizāciju, tai ir 400 miljoni, kas ir smieklīgi, jo tas ir 1 procents no IKP. Ja mēs skatāmies uz attīstītajām valstīm, tajās mēdz būt 100 procenti. Amerikai, piemēram, vispār ir 250 procenti. Lietuvai jau ir 6 procenti no IKP, Igaunijai – 11 procenti.

Ko es ar to gribu pateikt? Mēs esam unikālā situācijā ar to, ka mums mājsaimniecībām ir aptuveni 12 miljardi depozītos, kas stāv bankās un vispār netiek izlietoti. Ja tev kā premjeram izdotos to naudu kaut kādā veidā dabūt kapitāla tirgos un fondu biržas kapitalizāciju celt... jo, kā es saku, Latvijas mājsaimniecībām ir 12 miljardi kontos un mums ir fondu birža, kuras kapitalizācijai ir tikai 400 miljoni... ja tas izdotos, tad, domāju, tas būtu milzīgs grūdiens tautsaimniecībai un viss būtu daudz labāk.

Nobeigumā... kā mēs vienmēr beidzam mūsu parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes... novēlu tev veiksmi, spēku, izturību, un, jā, es tiešām ceru, ka būs labāk, nekā bija.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Gribētos izdarīt secinājumus par to, kā bija, un... vīziju par to, kā būs.

Kā mums bija, ko mums solīja iepriekšējā valdība? Pirmajā vietā mums bija drošība. Runājot par drošību, es gribētu, lai "PROGRESĪVIE" – Andris Sprūds, Liene Gātere un Leila Rasima – uzņemtos atbildību par saviem vārdiem, ka jūs aizsargājat mūsu valsti no pirmā centimetra. Mēs, dzīvojot Latgalē, saskārāmies ar to, ka jūs to neizdarījāt pilnīgi nekā.

Leila Rasima, Latgales apakškomisijā jūs teicāt, ka, pieņemot Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, mūsu uzņēmēji skries, ieguldīs un strādās Latgalē, ka mūsu uzņēmēji būs pasargāti no pretmobilitātes ar likumu. Un jebkura drošība saskaras... tikai jūsu vai mūsu sapņos... ka mums nebūs ne par ko jādomā, jo būs pretmobilitātes likums, būs drošība no pirmā centimetra. Tieši tā bija solīts.

APVIENOTAIS SARAKSTS, šeit uzstājoties, arī apgalvoja, ka mūsu zeme jāaizsargā no pirmā centimetra. Vai tā būs? Deklarācijā, kura tika uzrakstīta un pasniegta mums, es to nekur neredzēju. Kā jūs aizsargāsiet mūsu cilvēkus, latgaliešus? Es gribu, lai jūs atcerētos – kamēr jūs sēdēsiet siltos kabinetos vai brauksiet, sargu pavadīti, mūsu bērni sēdēs pagrabos vai koridoros.

Kas bija tālāk... Mani personīgi izbrīnīja fakts, ka Satiksmes ministrija tiek atdota Jaunajai VIENOTĪBAI. Kulberga kungs, kurš ļoti cīnījās par "Rail Baltica", "airBaltic", sabiedriskajiem reģionālajiem reisiem, atdod šo ministriju tiem, kuri visu to piesedz? Šajā deklarācijā es neko neizlasīju par reģionālo reisu samazinājumu, konkrēti sasniedzamajiem rezultātiem vai mērķiem, saistītiem ar "Rail Baltica" vai "airBaltic". Neko neredzēju par vinjetēm... ko mēs risinājām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... tas, par ko jūs iestājāties, bija pat piketi pie Ministru kabineta. Neko no tā es nevarēju atrast jūsu deklarācijā.

Ļoti interesanti bija klausīties Indriksones uzrunu. Ļoti spēcīga. Jūs vairāk runājāt par to, kā atgriezt bērnus, kuri saņēmuši izglītību ārzemēs, bet neviena vārda, kā aizsargāt, kā neslēgt skolas pierobežā. Es personīgi pieprasu saglabāt pierobežas skolas, jo tas ir drošības un Latgales attīstības jautājums un cilvēku palikšanas nosacījums, kas ir svarīgi ne tikai valstij, bet arī vietējai kopienai, kura tur vēl palikusi. Pēc pēdējiem notikumiem mēs pazaudēsim ne tikai bērnus, bet arī mūsu uzņēmējus.

Tāpēc uzskatu, ka tā nav deklarācija, bet vienkārši tukši vārdi... papīrs, lai piesegtu neizdarību. Mīļie cilvēki, īpaši latgalieši, ņemot vērā, kas šeit notiek un kā viss notiek, mūsu drošība un izdzīvošana ir mūsu rokās, un tā ir mūsu atbildība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Premjerministre! Ministres un ministri! Kolēģes un kolēģi deputāti! Es esmu deputāte no Latgales, kā mēs sakām, no pilsētas Latgales sirdī – Rēzeknes. Kā cilvēkam no pilsētas, kurā esam saskārušies ar jau ļoti daudziem potenciāliem un reāliem dronu apdraudējumiem, dažādām emocijām un pārdzīvojumiem par notiekošo ne vien gaisa telpā, bet arī sociālajos medijos, kuros izplatās dezinformācija un Krievijas propaganda, man jāpauž savas un daudzu jo daudzu latgaliešu bažas par Latvijas drošību un noturību gan pret gaisa, gan dažādiem hibrīdkara apdraudējumiem, tajā skaitā centieniem polarizēt sabiedrību. Ir patiešām svarīgi, lai šo draudu novēršana būtu jaunās koalīcijas prioritāte numur viens.

Vēlos no savas puses teikt paldies aizejošajai premjerei Evikai Siliņai. Kad mēs uzsākām kopīgo darbu šajā valdībā un šajā koalīcijā, patiešām panācām ļoti svarīgas lietas, tajā skaitā pretvardarbības konvencijas ratificēšanu un partnerattiecību regulējumu. Man bija gan lepnums būt sievietes vadītā koalīcijā, gan lielas cerības par tālāko kopīgo darbu un to, ka spēsim paveikt daudz labu lietu Latvijas cilvēku labā. Daļa manu cerību piepildījās, mums patiešām izdevās paveikt gana daudz cilvēktiesību jomā, fiziskās, seksuālās un emocionālās vardarbības izskaušanā, kā arī nevienlīdzības mazināšanā. Par to esmu priecīga un pateicīga koalīcijas partneriem un Evikai Siliņai.

Diemžēl pamazām darbs kļuva arvien sarežģītāks, jo virsroku ņēma politiskie reitingi un premjere vairs nevarēja tikt galā ar partneru izgājieniem, tā teikt, nolikt viņus pie vietas. Tad sākās pretvardarbības konvencijas denonsēšanas epopeja, kurai nesekoja stingra un drosmīga rīcība no premjeres puses. Tā savukārt man bija liela vilšanās, jo bija skaidrs, ka turpmākais darbs koalīcijā nebūs paredzams un tendēts uz labiem rezultātiem.

Arī šodien man ir liela vilšanās, jo sieviešu šajā jaunajā valdībā ir daudz mazāk nekā iepriekšējā. Turklāt jaunā premjera Kulberga kunga politiskā spēka valdības līmenī sieviešu nav vispār. Tas ir rādītājs šīs jaunās valdības konservatīvismam. Turpmāk no 16 Ministru kabineta locekļiem tikai divas būs sievietes. Būtībā tas ir ļoti uzskatāms solis atpakaļ un aptur līdz šim sasniegto progresu dzimumu vienlīdzībā, kas, lai arī nebija tuvu ideālam, tomēr bija daudz labāks nekā iepriekš un daudz labāks, nekā būs turpmāk šajos vismaz četros mēnešos līdz vēlēšanām. Par to man kā sievietei politikā ir patiešām ļoti žēl.

Tomēr jaunajai valdībai un jaunajam premjeram Kulberga kungam vēlos novēlēt izturību, veiksmi, spēju noturēt mugurkaulu un efektīvi vadīt šo jauno koalīciju. Nedomāju, ka tas būs viegli, ņemot vērā, cik lielas varas ambīcijas ir dažādiem politiskajiem spēkiem šajā jaunajā koalīcijā. Un tas, ka šis ir priekšvēlēšanu laiks, noteikti padarīs visu daudz grūtāku.

Ceru, ka Kulberga kungs patiešām rūpīgi sekos līdzi ZZS saimniekošanai Zemkopības ministrijā. Es uzskatu, ka vajadzēja panākt, lai to vada cits politiskais spēks, un izvairīties no tik milzīga riska uzņemšanās jaunajā valdībā.

Lai vai kā, novēlu jaunajai valdībai spēju piepildīt izvirzītās prioritātes – drošību, finanšu pārskatīšanu, drošas vēlēšanas un cīņu ar korupciju. Latvijas iedzīvotāji patiešām cer uz jēgpilnu, mērķtiecīgu darbu, nevis populismu un savu spalvu spodrināšanu.

Es kā latgaliete īpaši aicinu domāt ne vien par fizisko drošību Latgalē un visā austrumu pierobežā, bet arī par Latgales ekonomisko attīstību, pilsoniskās sabiedrības atbalstīšanu, latgaliešu valodas un kultūras stiprināšanu, tai skaitā līdz Līgo svētkiem pieņemot Latgales vēstniecības "GORS" pārvaldības likumu, jo arī šīs lietas ir mūsu valsts drošības jautājums.

Pleškānes kundzei vēlos ieteikt mazāk izmantot mākslīgo intelektu, jo tas, ko viņa pauda, nebija manis teiktais, bet pilnīgs izdomājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Vēlos pateikties Janai Simanovskai (Skatās uz zāles kreiso pusi.)... kur ir Jana? (Starpsauciens: "Šeit!")... par atgādinājumu par notikumiem pirms trīs gadiem. Man liels prieks... bija vajadzīgi trīs gadi... šobrīd jūs esat izlasījusi Orvela grāmatu "1984".

Veidojot šo valdību, mēs faktiski esam radījuši valdību, kas atguvusi rīcībspēju un spējīga vadīt valsti. Mēs esam novērsuši valsts rīcībspējas krīzi, bet priekšā vēl ir budžeta krīze, drošības un noturības krīze (cilvēki sagaida to novēršanu), demogrāfijas krīze un, pats galvenais, sabiedrības uzticēšanās krīze. Tāpēc mums visiem ir vajadzīgs daudz spēka, apņēmības un varbūt arī daudz negulētu nakšu šajā vasarā, jo, kā Kulberga kungs teica, – būs jāstrādā, lai mēs cīnītos par brīvu, neatkarīgu un demokrātisku Latviju, par tiesisku un taisnīgu Latviju, cīnītos pret korupciju un arī pret karteļiem.

Tāpēc es, Simanovskas kundze, gribu jums un "PROGRESĪVAJIEM" dāvināt grāmatu "Kafija. 99 brīnišķīgas kafijas receptes". (Pasniedz dep. J. Simanovskai minēto grāmatu. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mazliet enerģijas noslēgumā. Būšu īss. Es balsošu "par". Nevienam, domāju, nav pārsteigums. (Starpsauciens.) Aicinu jūs atbalstīt. Un, lai motivētu atbalstīt šo valdību, pateikšu, kādus es redzu trīs lielos plusus.

Pirmais. Šī ir pirmā valdība no vairākām... neatceros, kura būtu iepriekš bijusi... kura ir reāli orientēta uz ekonomisko attīstību. Ekonomika attīstīs labklājību, labklājība dos mums spēcīgu drošību. Kā Kulberga kungs teica – drošība un labklājība ies roku rokā.

Otrais. Ir tāds latīņu teiciens facta non verba – darbi, ne vārdi. Es ceru, ka tas ir par šo valdību, jo darbi parādīs, ko viņi ir vērti. Un ceru, ka partijas spēs atmest savas partiju intereses un sadarboties, vairojot Latvijas labklājību.

Un trešais pluss. Trešais pluss ir pluss mūsu vēlētājiem, jo priekšvēlēšanu kampaņa jau ir sākusies, un mums tagad paveras unikāla iespēja uzrunāt vēlētājus nevis ar šausmīgām sejām uz plakātiem, apnicīgiem džingliem un bezjēdzīgām avīzēm pastkastītēs, bet pierādot ar saviem darbiem, ka esam tā vērti, lai par mums balsotu.

Vēlreiz aicinu visus atbalstīt šo valdību. Beidzam runāt, ejam balsot!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 25, atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Sveicam deputātu Andri Kulbergu ar stāšanos Latvijas Republikas Ministru prezidenta amatā un sveicam viņa Ministru kabinetu! (Pauze. Ar ziediem tiek sveikts jaunievēlētais Ministru prezidents Andris Kulbergs un bijusī Ministru prezidente Evika Siliņa. Aplausi.)

Kolēģi! Pirms mēs reģistrējamies, gribu informēt par turpmāko darbu, tāpēc ka visiem ir jautājumi. Mēs piereģistrēsimies, šo sēdi slēgsim un turpināsim mūsu nepabeigto sēdi, jo ir trīs likumprojekti, kuri ir ļoti steidzami un tiešām būtu jāpieņem. Burtiski piecas minūtes būs tehniskā pauze, lai pārslēgtos un tad turpinātu. Lūdzu izturēties ar sapratni.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Artūrs Butāns, Alīna Gendele... redzu, Zanda Kalniņa-Lukaševica... redzu, Aleksandrs Kiršteins, Armands Krauze, Ingmārs Līdaka (Starpsauciens.)... Ingmārs ir, Ričards Šlesers un Agita Zariņa-Stūre.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Piecu minūšu pauze.

Ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.