Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas pavasara sesijas astotā sēde 2026. gada 28. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas 2026. gada 28. maija kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Administratīvā procesa likumā". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā darba kārtības 1. punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par likumprojekta "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" (Nr. 1348/Lp14) (steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2026. gada 28. maija uz 2026. gada 18. jūniju un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta otrajam lasījumam līdz 2026. gada 4. jūnijam". Komisija arī lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 13. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" (Nr. 1349/Lp14) (steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2026. gada 28. maija uz 2026. gada 18. jūniju un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta otrajam lasījumam līdz 2026. gada 4. jūnijam". Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 13. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" (Nr. 1334/Lp14).

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Runāt "pret" pieteikusies deputāte Maija Armaņeva.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vakar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā mums bija ļoti saspringta atmosfēra un emocionāli dialogi. Šodien es gribu vērst uzmanību uz konkrētiem faktiem – kas vispār notiek ar šo konkrēto deputātu iesniegto likumprojektu.

Vakar komisijā jau izteicu savu viedokli, kādēļ es balsoju "pret" šī likumprojekta tālāko virzību, un aicināju paļauties uz nozares ekspertiem, kuri vakar komisijas sēdē bija pārstāvēti ļoti kuplā skaitā, tostarp SEPLP, Kultūras ministrija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Baltijas Mediju izcilības centrs un citi. Diemžēl viņu piedāvātais alternatīvais likumprojekts pat netika ņemts vērā, kas, manuprāt, nav pieņemami, nemaz nerunājot par to, ka Juridiskā biroja viedoklis nevis vienkārši netika ņemts vērā, bet tika diskreditēts, es pat nebaidīšos no vārda "noniecināts".

Pēc vakardienas komisijas sēdes es aizdomājos par tādu jautājumu kā drošība – kas stiprina Latvijas drošību. Manuprāt, viens no galvenajiem kritērijiem... kas stiprina Latvijas drošību... ir spēcīgi, uzticami un profesionāli vietējie mediji. (Uzsvars ir uz vārdu "vietējie".) Vietējie mediji, kas sasniedz dažādas sabiedrības grupas jebkurā diennakts laikā, vienalga, vai ir kāda krīzes situācija vai parasta ikdiena. Tai skaitā, protams, dažādās valodās, par ko ir strīds saistībā ar likumprojektu.

Šobrīd piedāvātais likumprojekts ierobežos mazākumtautību valodu saturu sabiedriskajos medijos, kas nozīmē, ka diezgan ievērojamai daļai Latvijas iedzīvotāju būs diezgan sarežģīti no oficiālajiem avotiem uzzināt patiesas, oficiālas ziņas.

Kolēģi, uzsvars ir uz oficiāliem ziņu avotiem. Tas, kas tagad tiek darīts, – cilvēki tiek pārforvardēti lasīt ziņas kaut kur citur, kas mums nav izdevīgi. Es domāju, jums arī tas nav izdevīgi.

"Latvijas Sabiedriskā medija" uzdevums nav runāt tikai ar vienu sabiedrības daļu, tā uzdevums ir sasniegt visu sabiedrību, arī tos cilvēkus, kuri ikdienā informāciju patērē citās valodās. Ja mēs šo telpu neaizpildīsim ar kvalitatīvu, uzticamu un oficiālu saturu, to aizpildīs citi, kas nav Latvijai tik labvēlīgi. Tas, uz ko iet piedāvātais likumprojekts, ir tiešs ceļš, lai cilvēkus novirzītu uz citiem informācijas avotiem, tostarp Krievijas propagandas kanāliem. Jūs it kā esat pret to, bet paši ar savām balsīm to panāksiet.

Vakar komisijā nozares eksperti vairākkārt brīdināja, ka šādi grozījumi rada bīstamu precedentu ar politisku iejaukšanos sabiedrisko mediju saturā un, protams, redakcionālajā neatkarībā. Tas ir ļoti nopietns nozares signāls, kuru jūs nedrīkstat ignorēt. Tādēļ šādi grozījumi ir jāizstrādā ierastajā likumdošanas kārtībā – ar plašu diskusiju, iesaistot pašu nozari... kas netika vakar darīts. Vēlreiz nosaukšu – tie ir SEPLP, LSM, Mazākumtautību konsultatīvā padome un pārējie mediju nozares pārstāvji. Šādus jautājumus nedrīkst virzīt steigā, kā tas tiek darīts tagad, vai politisku emociju iespaidā. Ja sabiedriskajiem medijiem tiks liegta iespēja uzrunāt auditorijas arī svešvalodās, mēs riskējam nevis stiprināt valsti, bet zaudēt sabiedrības daļas uzticēšanos.

Aicinu jūs šodien nesteigties ar šo deputātu izstrādāto likumprojektu, kuru nokritizēja pat Juridiskais birojs, nerunājot nemaz par visiem nozares ekspertiem, un tomēr ņemt vērā viņu profesionālo viedokli, kurš jums visiem bija pieejams... vēl pirms šī konkrētā likumprojekta... un kuru jūs ignorējāt.

Tādēļ aicinu šodien balsot "pret" likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds "par" deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Pirms 36 gadiem šeit bija balsojums par Latvijas valsts neatkarību. Augstākās padomes deputāti lēma... un izgāja pa durvīm... un tauta sagaidīja ar aplausiem, ziediem, asarām un ovācijām.

Pa vidu ir notikuši ļoti daudzi notikumi – no Latvijas izvests Krievijas karaspēks, esam iestājušies ANO, NATO, Eiropas Savienībā, OECD un citur, esam lēmuši par to, ka izglītības sistēma būs latviešu valodā. Mums ir bijis referendums – noskaidrojām, vai vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Esam nojaukuši okupācijas pieminekli. No visa spēka atbalstām Ukrainu karā pret Krieviju, pret agresoru. Rit piektais kara gads... un mēs vēl šeit diskutējam... cilvēki kāpj tribīnē... diskutējam par to, vai faktiski krievu valoda ir obligāta Latvijas Republikā 36 gadus pēc neatkarības atgūšanas.

Par to ir bijušas diskusijas arī attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem. Mēs to nevarējām noskaidrot šeit, Saeimas zālē, jo bija tādi, kas stingri aizstāvēja krievu valodu, bija tādi, kas stingri aizstāvēja latviešu valodu, un bija tādi, kas mēģināja izšļūkt pa vidu. Tāpēc APVIENOTĀ SARAKSTA un Nacionālās apvienības deputāti vērsās Satversmes tiesā, lai tiesa lemj, kas ir pareizi un kas – nepareizi. Tiesa nolēma pašu galveno – latviešu valoda Latvijā ir vienīgā valsts valoda. Krievu valoda ir pašpietiekama valoda, un tai nav nepieciešami īpaši statusi un aizsardzība, pats galvenais – krievu valoda nevar un nekādā gadījumā nedrīkst kalpot kā tilts... Latvijas nacionālās drošības interesēs. Tā var būt tikai kā vairogs un izņēmuma gadījums. Tas ir galvenais Satversmes tiesas sprieduma secinājums.

Cienījamie kolēģi! Šeit, no šīs tribīnes, mēs visi simts esam devuši zvērestu, skaidri pasakot: "Es [..] tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti [..]." Tajā ietilpst arī valodas aizsardzība un valodas aizsardzības politika, kas ir jāveido šeit, Saeimā.

Ko paredz šis likumprojekts? To, ka mēs aizstājam pienākumu ar tiesībām. Vairs nav pienākuma nodrošināt saturu krievu valodā. Vakar komisijā... domāju, pilnajam ierakstam jātop publiskam... tas bija diezgan šokējoši, ka Saeimas deputāti, arī dažādi eksperti sāka teikt, ka šie grozījumi ir bīstami, ka tiem, kas šos grozījumus virza, balstoties uz Satversmes tiesas spriedumu, ir jānoliek mandāts, ka mēs iejaucamies sabiedrisko mediju saturā un apdraudam mediju redakcionālo neatkarību.

Kolēģi, mēs esam Saeimas deputāti ar tautas dotu mandātu... ar zvērestu un Satversmi... kuriem ir pienākums aizstāvēt latviešu valodu. Mēs veidojam valodas politiku. Ar to ir jānodarbojas Saeimas deputātiem.

Pirmais – mēs aizstājam pienākumu ar tiesībām. Sabiedriskajiem medijiem vairs nebūs pienākuma raidīt mazākumtautību valodās. Būs tiesības... un tikai tām mazākumtautībām, kuru valoda nav pašpietiekama. Tas ir fundamentāli svarīgi.

Otrais – attiecībā uz pašpietiekamām valodām. Būsim atklāti, mēs šeit runājam par krievu valodu, kurā saturs ir pieļaujams tikai izņēmuma gadījumos – ārkārtējā situācijā.

Trešais – novēršam iespēju veidot veselas programmas krievu valodā. Kolēģi, atgādinu, ka šim ir jābūt pārmaiņu brīdim, kad mēs saprotam un apzināmies, ka krievu valoda nedrīkst būt tilts, bet vairogs.

Mūsu pienākums ir aizstāvēt un sargāt Latvijas valsts pamatus un Satversmi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" (Nr. 1334/Lp14) iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā galaziņojums. Komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izstrādāto galaziņojumu izskatīt pirms sadaļas "Prezidija ziņojumi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē galaziņojums. Komisija lūdz galaziņojumu iekļaut sēdes darba kārtībā kā 1. punktu. Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Bērziņš, Juris Jakovins, Valdis Maslovskis, Līga Kļaviņa un Gunārs Kūtris lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās 1. punktu – likumprojektu "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Kolēģi, darba kārtībā – sadaļa "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana, apstiprināšana un ziņojumu izskatīšana".

Darba kārtībā – Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē galaziņojums.

Vārds Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē priekšsēdētājam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cienījamā Latvijas sabiedrība! Paralēli valdības veidošanas procesam mums arī citi darbi ir jāpadara līdz galam. Esam nonākuši līdz galaziņojumam par siltumenerģiju Rīgā un energodrošību.

Gribu pateikties kolēģiem... tiešām pateikties komisijas locekļiem, kas ar izpratni izturējās pret to, ka steidzamības kārtā sagatavojām... Katrs iespringām... lai galaziņojums šodien būtu gatavs. Darbi bija jāpabeidz... Ja gadījumā mani šodien ievēlē, es to nevarētu izdarīt noliktajā laika nogrieznī. Tāpēc paldies katram par jūsu darbu pēdējās dienās.

Kolēģi, esat jau sen daudz dzirdējuši no manis par siltuma jautājumu, par enerģētiku. Šis jautājums ir sarežģīts, tieši tāpēc šajā jautājumā ir ļoti daudz problēmu, tas ir grūti izskaidrojams sabiedrībai, grūti saprotams katram no jums, prasa iedziļināšanos un izpratni par tēmu.

Man personīgi šis jautājums jau bija dienaskārtībā, tikko es biju sācis darboties kā deputāts šī Saeimas sasaukuma pašā sākumā.

Pirmā Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas vizīte bija tieši TEC apmeklējums. Visi komisijas locekļi uz turieni aizbrauca. Tas, atcerieties, bija energokrīzes laiks, kad bija ļoti augsti tarifi. Mums toreiz TEC direktors, ejot ārā pēc sēdes, parādīja grafiku, kā strādā TEC, un teica: "Kā var būt... Lūdzu, deputāti, pievērsiet uzmanību! Kā tas iespējams, ka šajos apstākļos, kad visi sametas tarifa atbalstam iedzīvotājiem, mēs atļaujamies tik dārgu resursu kā siltums vienkārši izpūst gaisā?" Tas bija tas pirmais mirklis. Es sapratu – loģikas taču nav. Mēs aizņemamies naudu, rodas budžeta deficīts, mēs 100 miljonus dodam atbalstam – tarifu segšanai, bet vienlaikus... vienkārši pūšam gaisā. Man likās – tas nav iespējams, tā nevar būt. Es tam neticēju.

Tā tas jautājums aizsākās... lēnām ejot uz priekšu, sapratām, ka tas, kas tiek izpūsts gaisā... lai jums būtu saprotams konteksts... to, kas TEC tiek izpūsts gaisā, varēja paņemt, mēs to tagad zinām. To varēja paņemt, mēs to zinām, tas nav kaut kāds īpašais siltums, kas ir grūti paņemams. Liepājas pilsētas siltumapgādes apjomā... tiek izpūsts gaisā. Tas nav nedaudz, mazliet, tā ir visaugstākā līmeņa izšķērdība, resursa izšķērdēšana. Tas, ko ir samaksājis katrs no mums elektrības rēķinā, samaksājis CO₂ kvotās, tiek izpūsts... sistemātiski gadiem tam netiek pievērsta uzmanība. Un tā ir kopīgi izkopta sistēma. Tas nav nejauši, neprofesionalitātes vai slinkuma dēļ, bet tas ir vienaldzības un arī korupcijas dēļ.

Rokot dziļāk... tā nav tikai Rīgas iedzīvotāju problēma. Naudu ir samaksājuši visi Latvijas iedzīvotāji – caur šo atbalstu, rēķiniem... "Latvenergo".

Paldies, ka 2025. gadā man izdevās pārliecināt jūs izveidot šo izmeklēšanas komisiju. Tas nebija viegli, bet domāju, ka tie, kas strādāja komisijā, ieraudzīja pilno ainu – lēnām, pa gabaliņam... ka tie nav meli... jo sākumā teica, ka mēs pūšam pīlītes, mēs taču nesaprotam energosistēmu... tas nav tas siltums, tas ir cits siltums, kas nav izmantojams, jūs nepārzināt skaitļus. Tā mums sākās komisijas sēdes.

Kaut kas tajā visā bija ļoti pazīstams. Daži kolēģi, kas strādāja šajā komisijā, strādāja ar mani arī komisijā par "Rail Baltica", un mums radās tāds kā déjà vu – kaut kas tik ļoti līdzīgs. Un tas bija kārtējais piemērs, ka valsts pārvalde nespēj kopā risināt problēmas.

Vēl kas... atkal tas pats, kas "Rail Baltica" kontekstā... ir totāli sapuvusi valsts kapitālsabiedrību pārvaldība. Kārtējais piemērs, un mēs to ļoti spilgti ieraudzījām.

Vispirms konstatējām, ka siltuma izmešana nav mīts, tā ir īsta un apjomīga problēma. Ļoti palīdzēja... paldies Valsts kontrolei, kura verificēja precīzi to pašu, ko mēs tik daudz bijām teikuši. Jo mums var pārmest, ka mēs, politiķi, taču neesam enerģētiķi, mēs, politiķi, neesam viszinoši, mums varētu būt kļūdas. Bet Valsts kontrole skaidri un gaiši pateica – neapšaubāmi resurss tiek izmests gaisā, un tā ir izšķērdība.

Nav citu definīciju atlikumsiltumam kā... atlikumsiltums ir atlikumsiltums. Visu iesaistīto modus operandi līdz pēdējam brīdim bija nevis sadarboties ar mums izmeklēšanas komisijā, bet ņirgāties un ar argumentiem... aiz komata... apgalvot, ka tas, ko jūs redzat, nav tas, ko jūs redzat. Līdz pēdējām sēdēm tas tā bija.

"Rīgas siltums" pat izplatīja paziņojumus, ka siltuma izmešana atmosfērā ir mīts. Publiski vēl 2025. gada novembrī. Jūs varat ieiet apskatīt mājaslapā – stāv šie "mīti". "Latvenergo" sākotnēji uzskatīja, ka izmeklēšanas komisijai var nesniegt informāciju par izmesto siltumu, jo izlikās, ka to drīkst noslēpt tehniski, juridiski aiz definīcijas. Patiesībā paldies Valsts kontrolei, kas krietni pakliedēja miglu ar savu – paralēli mums, izmeklēšanas komisijai, – veikto izmeklēšanu, praktiski konstatēja tieši, precīzi to pašu, ko mēs, izmeklēšanas komisija. Pēc šī vairs neviens nenoliedza, ka tiek izmests un izšķērdēts energoresurss. Vai nav brīnumi? Mums ir sistēma, kas sastāv no regulatora, Konkurences padomes, Ekonomikas ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Rīgas domes, "Rīgas siltuma" un "Latvenergo". Tās visas ir iesaistītās puses.

Tātad es gribu pateikt reizi par visām reizēm. Siltumenerģija, kas pēc koģenerācijas cikla tiek izmesta atmosfērā, ir ar zemāku temperatūru, nekā ir nepieciešams centrālās siltumapgādes sistēmai, bet tai šo temperatūru var piešķirt ar niecīgu – niecīgu! – papildu kurināmā patēriņu, un iznākumā ir daudzkārt lētāks produkts nekā jebkura cita siltumenerģija, ko var iegūt, speciāli saražojot. Es to speciāli gribu pateikt. Tas ir gan izmeklēšanas komisijas secinājumos, gan Valsts kontroles ziņojumā. Un pietiek – pietiek! – ar dažādiem citiem papīriem mēģināt attaisnot kaut ko pretēju! Var bezgalīgi cīkstēties par visiem šiem saukļiem, skaitļiem... un atmosfērā izšķērdēto. Nav izšķirošas nozīmes, ko mēs izmeklēšanas komisijā secinājām, vai tā izšķērdība ir 40 vai 100 miljoni. Tā apmēri ir miljonos. Tas nav bišķiņ vai mazlietiņ, vai nenozīmīgi. Mums mēģināja pateikt, ka šie 100 miljoni ir nenozīmīgi. "Nu tas nav... tas tāds nenozīmīgs." Piedošanu, tie ir miljoni. Tos miljonus varēja nodot veselības aprūpei, pensionāriem, policijas, ugunsdzēsēju stiprināšanai – tieši tos miljonus, kas tika izpūsti gaisā.

Un kompetentām iestādēm vajadzētu to arīdzan identificēt. Es personīgi... no sevis... iesūtīju KNAB, jo es precīzi redzu, manā izpratnē, pārkāpumus, tiešus amatpersonu pārkāpumus. Es to aprakstīju un iesniedzu KNAB, lai KNAB sniedz savu vērtējumu. Kā jūs domājat, ko es saņemu e-pastā? Atbilde no KNAB: "KNAB nekonstatē." Kaut kur tik dzirdēta frāze. Ja jūs "Google" meklētājā ierakstīsiet "KNAB", pirmais, kas jums parādīsies, – "nekonstatē". Nevis konstatē, bet nekonstatē. Šī ir kārtējā reize, kad, man šķiet, dokumenti un viss pārējais parādīja pilnīgi pretējo. Bet tik ātri – divās nedēļās – mums atnāca atbilde.

Bezatbildīga izšķērdēšana vēl joprojām ir bezatbildīga izšķērdēšana. Un kā tad tā siltumenerģijas izmešana tika veikta? Es jums pastāstīšu. "Rīgas siltums" kā sistēmas operators izveidoja reālu, kroplu iepirkuma kārtību, kas bija neērta "Latvenergo", un Konkurences padome izdeva lēmumu, ka "Latvenergo" šis atlikumsiltums ir jāceno nevienam nesaprotamā veidā. Mēs visā šīs komisijas sešu mēnešu darbības laikā tā arī nespējām saprast, ko Konkurences padome ir domājusi ar šo slaveno frāzi, kā viņi izprot to, kā vajadzētu cenot? Ne "Latvenergo" to saprot, ne Konkurences padome, neviens eksperts to nezina. Regulators izlikās, ka neko neredz; Ekonomikas ministrija izlikās, ka neredz, ar ko nodarbojas tās kapitālsabiedrības un divas iestādes tās tuvumā; Rīgas dome nesaprata pilnīgi neko un rakstīja koncepcijas, ka vajag celt vēl vairāk katlumājas... kamēr skurstenī lidoja rīdzinieku labklājība... un jau esošajā termoelektrostacijā.

Savukārt "Latvenergo" šī situācija bija tik ļoti iepatikusies, ka tā ne tikai neprotestēja pret to, bet arī nepiedāvāja nopirkt izmesto siltumu tajā pašā ietvarā, kas tai bija pieejams. "Rīgas siltums" apauga ar šeptmaņu katlumājām un turpina to darīt arī šobrīd. Viņi ar lielu prieku par paaugstinātu cenu ietirgoja "Rīgas siltumam" savu šķeldas siltumu, kura cena tika pielīdzināta gāzes katlu siltumam. Un visi iedzīvojās! Visi! Visiem bija labi. Uz rīdzinieku, uz Latvijas iedzīvotāju rēķina.

Es gribu piefiksēt, ka 2022. gada krīzes laikā šī Saeima izdeva likumu, ja jūs atceraties, ka regulatoram jātarificē šīs neatkarīgās katlumājas, jo toreiz tā cena uzkāpa tik augstu un regulatoram bija uzdots fiksēt tarifu, lai nebūtu milzu cenas ar milzu peļņu. Ko darīja regulators? Vienkārši nedarīja! Divus gadus tā arī neieviesa tarifu, kas tika noteikts energokrīzes laikā. Tā tas arī ne ar ko nebeidzās. Šinī Saeimā mēs to atcēlām, jo tas bija bezjēdzīgi, tāpēc ka regulators to tā arī neieviesa. Valsts iestāde nepildīja Saeimas pieņemto likumu. Tik vienkārši. Varbūt viņi arī naivi nesaprata un neviens viņiem nebija pateicis, ka tirgus kārtība ir jāmaina. Un PIK darbības laikā mēs atradām, ka tas fakts ir bijis zināms jau no 2014. gada un "Latvenergo" to bija lūdzis jau 12 gadus atpakaļ. Dokumentos tas ir skaidri redzams.

Varbūt viņi tā neapzinājās, ka visa siltumenerģija tiek izmesta atmosfērā. Mēs, PIK, atradām rakstiskus pierādījumus, ka siltumenerģijas izmešanas fakts visiem iesaistītajiem bija skaidri nolikts uz galda 2023. gada 9. janvārī, dokumentāri precīzi aprakstīts, pilnīgi katrai iestādei izsūtīts. Un ar ko tā ziema toreiz bija tik īpaša? Ar to, ka "Rīgas siltums" saņēma valsts atbalstu 140 miljonu eiro apmērā, lai rīdziniekiem būtu mazāki rēķini. Bet tajā pašā laikā uz galda bija precīzs skaidrojums par to, ka tiek izšķērdēts siltums... Liepājas izmērā. Liepājas izmērā!

Kā tad šīs iestādes reaģēja, šo uzzinot? Katrai bija izsūtīta vēstule. Precīzi. "Latvenergo" nedarīja neko, regulators nedarīja neko, Konkurences padome nedarīja neko. Ekonomikas ministrija vispār nereaģēja, pat formālu atbildi neatrakstīja. Rīgas dome nedarīja neko. Klimata un enerģētikas ministrija – gods un slava, gods un slava! – 2023. gada maijā, vairākus mēnešus vēlāk, pavēlēja "Rīgas siltumam" mainīt iepirkumu kārtību. Vienīgā, kas reaģēja. Un tā ir vienīgā vēstule, pēc tam tālāk rīcības īsti nebija. Vai "Rīgas siltums", jūs domājat, kaut ko darīja? Dīvainā kārtā – ne. Un paskaidroja ar... nemāk... kā tad tā?

Un kas notiek? Es oficiālā izmeklēšanas komisijas sēdē prasīju paskaidrojumus "Rīgas siltuma" padomei, kāpēc nekas nav darīts, un "Rīgas siltuma" padomes priekšsēdētājs Belezjaka kungs paskaidroja, ka viņš par šādu siltuma izmešanu neko neesot zinājis. Kaut kad, gadu vēlāk, esot izlasījis žurnālā, ka tāda lieta notiekot.

Godātie deputāti! Izmeklēšanas komisijai rokās bija protokoli ar šī cilvēka personīgo parakstu, oficiālu uzņēmuma saraksti, kur visa problēma ir nolikta precīzi uz galda. Tas jau bija 2023. gada janvārī ar šī paša Belezjaka kunga parakstu. Un kas sanāk? Melo oficiālai Saeimas izmeklēšanas komisijai? Vispār tas ir krimināli sodāms nodarījums. Tas liecina par "labo" korporatīvo pārvaldību. Visi šie valdes un padomes cilvēki ir izgājuši cauri labas korporatīvās pārvaldības skrupulozam filtram. Izcilnieki ar licencēm, diplomiem, apmācību kursiem un skaistu valodu. Tieši šis personāžs.

Ejam tālāk – analizējam dokumentus. Mēs uzdūrāmies skrupulozi noformētai trauksmes celšanai. Jā, un šeit es īpaši gribu izcelt. Mēs Saeimā esam pieņēmuši likumu par trauksmes celšanu. Tas dod iespēju cilvēkiem, kas redz pārkāpumus, būt aizsargātiem un nodot šo informāciju attiecīgajām iestādēm, lai tās rīkotos gan šo cilvēku interesēs, viņus aizsargājot, gan novēršot izdarītos pārkāpumus.

Un kas gan ar to notika? Kā jums šķiet? Kā jums šķiet, kā šis likums tika pildīts? Trauksmes cēlējs tika apklusināts. Bet, ja trauksmes celšana ir apzināta, pēc likuma tas ir jārisina. Bet šeit tā apraujas bez jebkāda risinājuma. Likumā ir rakstīta obligāta secība ar darbībām, kas jāveic, ja trauksmes celšana ir notikusi. Tā vienkārši pazūd bez atbildēm. Neesot tāda ziņojuma. Mums pateica: neko nezinām, trauksme nav celta. Bet atkal – mums ir dokumenti, kur melns uz balta visi šie "neko nezinām" cilvēki paši ar saviem parakstiem apstiprina, ka ir sapratuši to, ka ir celta trauksme. Tā arī ir uzrakstīts dokumentos. Atkal – maldināja izmeklēšanas komisiju.

Ja reiz runājam par pārvaldību, izmeklēšanas komisija atklāja daudz "lieliskas", "labas" pārvaldības momentus "Rīgas siltumā". Trīs dienu konference uz Spāniju pārvērtās par septiņu dienu konferenci. Jo tur ir tik labi SPA pakalpojumi! Kāpēc ņem trīs dienas, ja uz valsts uzņēmuma rēķina var paņemt septiņas dienas? Gribēja vēlreiz aizbraukt uz Spāniju – aizbrauca vēlreiz. Apmaksāja hoteli precīzi 200 procentus virs valsts noteiktā limita par viesnīcām. Tērēja divreiz vairāk nekā atļauts ministram. Kāpēc gan ne? Kāda problēma?

Vajag "piebarot" kādu nenosakāmu publiku? Izpētām sintētisko metānu par 375 000 eiro. Kāds ir sausais atlikums no šī pētījuma? Nevaram īsti pateikt. Papētījām un pazudām. Tā arī bija. Šis dokuments stāv bez jebkāda izvērtējuma un pielietojuma.

Uzraujam pāris stratēģijas uzņēmumu par 120 000 eiro? Ārpakalpojumā. Kāpēc gan ne?

Bet ko darīt, ja ar to vēl nepietiek? Tad iepērkam stratēģijas veicināšanas pakalpojumu par 12 000. Jūs zināt, ko nozīmē stratēģijas veicināšana? Mēs arī ne. Bet 12 000 tika samaksāti.

Vēl par īsu! Tad ir integrētā mārketinga pakalpojumi – par 25 000. Monopola uzņēmumam, regulētam uzņēmumam, vajagot integrētus mārketinga pakalpojumus.

Vēl nepietiek! Tiek vēl uzrauta gaidu vēstule. Šie cilvēki vadības ziņā ir apmaksātākie Latvijā un nevar uzrakstīt, un tā vietā... ministrijas vietā... akcionāru vietā raksta gaidu vēstuli, bet paši to neraksta. To nopērk par 10 000 eiro ārpakalpojumā. Pat akcionāru līdzdalības izvērtējums tika pirkts no "Rīgas siltuma" par 10 000 eiro. Akcionārs par sevi raksta... Ne akcionārs, bet uzņēmums par sevi raksta un nodod to akcionāram.

Bet, ja par šo vajag kaut ko prezentēt, tad pērkam "Microsoft" prezentācijas izstrādi vēl par 15 000 eiro.

Ko vēl darīt? Ja par šo visu jautājumus uzdod Latvijas Republikas parlaments, tad rīdzinieki samet vēl pāris desmitus tūkstošu eiro "Sorainen" birojam, lai tas pasaka priekšā atbildes un konspektē Andra Kulberga sociālo tīklu ierakstus. Es jums nestāstu pilītes. Dokumentos ir rakstīts juridiskajam kantorim nodevumā, ka ir jāpēta un jāapkalpo ārpakalpojumā Andra Kulberga sociālajos tīklos rakstītais. Es nejokoju.

Tā tieši tiek tērēta rīdzinieku nauda. Tas viss nonāk tarifā. Tieši šis. Uz mūsu izmeklēšanas komisijas sēdi atnāca valde un padome. Un laikā, kad mēs izmeklējām, uzdevām jautājumus, viņiem aizmugurē suflēja juridiskais kantoris, kas deva atbildes, kā pareizi atbildēt. Uz jautājumiem par viņu pašu pieņemtajiem lēmumiem viņi nespēja atbildēt. Viņiem vajag ārpakalpojumu – juridisko kantori –, lai atbildētu. Tādus mēs ieliekam vadītājus un padomes locekļus mūsu valsts kapitālsabiedrībās, šos superapmaksātos. Cilvēki, kam ir 15 000 līdz 20 000 eiro alga, nespēj atbildēt uz elementāriem jautājumiem, par kuriem viņi ir pieņēmuši lēmumus. Viņiem vajag juristu kantori, kas sēž aizmugurē un suflē ekrānā, lai varētu atbildēt. Jūs saprotat, kādā līmenī mēs esam nonākuši, kāda ir tā korporatīvā pārvaldība, ko mēs esam "iesējuši" mūsu valsts uzņēmumos! Šeit ir piemērs. Šis ir identisks piemērs, ko mēs redzējām "Rail Baltica" un visur citur. Un tas reizi par visām reizēm ir jāizbeidz, jo tas viss nonāk tarifā. Un jūs brīnāties, kāpēc mums tas tarifs ir augstāks nekā Tallinā un Viļņā. Lūk, ir piemēri!

Labi, piekrītu Briškena kungam, ka šie ir sīkumi, ka es piesienos sīkumiem, bet tieši detaļās ir tas, kā šie cilvēki pieņem lēmumus par lielām lietām. Ja mazās lietās šādi pieņem, tad kā pieņem lielās lietās?

Labi, vēl viens piemērs. Valdes locekle par finanšu jautājumiem pieņem lēmumus par "Rīgas siltuma" iepirkumiem, kur viņas vīra uzņēmums konkursā vinnē astoņus miljonus eiro. Sakrita. Tas tieši sakrita ar to laiku, kad viņi sāka. Jā, tā gadās. Varbūt uz to visu var pievērt acis, ja aiz tā slēpjas lieliski panākumi, plaukstošs uzņēmums, vai ne? Varētu.

Rīgas domes izpilddirektors tikai izmeklēšanas sēdē atklāja, ka apmēram 10 procenti no Rīgas centrālā siltumapgādes tīkla ir bezsaimnieka manta – no kopējiem 860 kilometriem 76 kilometri siltumapgādes cauruļu sistēmas nevienam nepieder – nepieder... kuras atjaunošanai nevienam nav naudas un par kuru nevienam nav nojausmas. 76 kilometri nevienam juridiski nepieder, bet ir. Jūs jautāsiet, vai tie pārējie 90 procenti tīkla... tur taču gan viss ir labi, vai ne? Atbilde – stabili novecojam. Braucam pretī aisbergam. Es atbraucu no Tallinas, tur gadā būvē vidēji 20 kilometrus jaunu centrālo cauruļu sistēmu, bet tā ir par trešdaļu mazāka nekā Rīgā. Un viņi iet uz 20 gadu vidējo vecumu. Rīgā būvē astoņus kilometrus gadā. Un ar matemātisku noteiktību "Titāniks" grimst ar 0,6 gadi... gadā... vecuma pieaugumu uz katru kilometru katru gadu.

Ja uzdodam jautājumu "Rīgas siltumam"... Rīgas domei, tā atbildi iztulkojusi vieglā valodā – gan jau kaut kā saies. Tās caurules taču turas drusku ilgāk un ir bišķiņ labākas nekā Tallinā. Gan jau būs labi. Problēma ir tā, ka, ja ķersies klāt šīm caurulēm, tas automātiski nonāks tarifā. Šobrīd sistēma turas uz goda vārda, ka šīs caurules izturēs. Šobrīd tarifa kreditors ir tieši šī slēptā cauruļu sistēma, ko neredz ne rīdzinieki, ne kāds cits. Bet mēs ejam uz skaidru un gaišu novecošanu.

Rīdzinieki, jūs sapratīsiet vēl vienu interesantu faktu. Imantas TEC ir vēl viens lielisks piemērs virszemes saimniecībā. Imantas TEC ir trešā lielākā TEC valstī. 2022. gadā tā tiek nostrādināta līdz kliņķim un izslēgta. Mēs visi caur OIK esam investējuši 60 miljonus eiro, lai šī centrāle strādātu. Tai varēja nomainīt šos spēka agregātus, un tā varēja strādāt. Visus nākamos gadus... ko mēs tagad redzējām... bija krīze ar superaugstām elektrības cenām. Atceraties? Bet šī iekārta vairs neko nevarēja saražot, ne lētu atlikumsiltumu, kas būtu tieši tas pats kā no lielās TEC... no mazā Imantā būtu noderējis.

Nākamos četrus gadus "Rīgas siltums" sadedzina katlā blakus turbīnai vienu miljonu megavatstundu gāzes – vienu miljonu... gāzes! Jūs sakāt: gāze ir slikta. Bet tā ir vēl joprojām. Sadedzina vienu miljonu megavatstundu gāzes. Jūs katrs varat aprēķināt, cik tas ir eiro. Paņemiet vidējos tarifus, un jūs sapratīsiet. Tie ir vismaz 45 miljoni eiro gāzes... lieki sadedzināti, vienkārši elementāri ūdenssildāmajā katlā.

Ja mēs rokamies līdz lēmumiem, ar ko pamatota nekā nedarīšana, tad aizrokamies līdz pamatojumam. 2024. gadā... divus gadus pēc tam, kad stacija jau ir darbnespējīga, CEO Pētersona kungs ar padomes locekli Paegli savstarpējā disputā nospriež... dokuments šeit ir... tātad laikā, kad visa Latvijas energosistēma gatavojās nebijušam cenu šokam no frekvences balansēšanas... atcerieties – mēs slēdzāmies nost no BRELL, mirklis, kad mums pašiem Latvijā jāspēj balansēt tīklus... un atceramies, kāds balansēšanas pakalpojuma deficīts radās tajā mirklī... laikā, kad jebkura kontrolējamā ģenerācijas stacija ir mūsu valsts energodrošības jautājums, laikā, kad "Augstsprieguma tīkla" pārvades operators lūdz jebkurai stacijai piedalīties balansēšanas tirgū... un Latvijas sabiedrība apmaksāja... "Rīgas siltuma" valde un padome kolektīvi nolēma sekojošo... te ir citāts no dokumenta: "Piedāvātais balansēšanas pakalpojumu jautājums nav šobrīd pamatots, jo no pārvades sistēmas operatora ir izskanējis viedoklis, ka Latvija ir pilnīgi gatava atslēgties no BRELL sistēmas." Šādi spriež šie kungi.

Izmaksu šoks, ko mēs piedzīvojām pēc atvienošanās no BRELL, – un tas sabiedrībai ir jāzina – balansēšanas pakalpojumu deficīta dēļ, kas toreiz radās, bija graujošs. Tikai 2025. gada deviņos mēnešos Latvijas iedzīvotāji samaksāja apmēram 64 miljonus eiro par deficīta balansēšanu jaudā. Šī bija trešā lielākā termoelektrostacija, kas varēja strādāt un arī ļoti nopelnīt elektrībā, balansēšanas pakalpojumos, bet – nē, vienkārši konservē.

Esmu saņēmis Rotberga kunga sagatavoto pielikumu šim galaziņojumam. Rotberga kungs pievienoja savu viedokli. Es to izlasīju. Paldies. Viņš šim ziņojumam ir pievienojis savas atsevišķās domas, kur dedzīgi – dedzīgi! – par katru izmeklēšanas komisijas konstatēto piemetina, kādēļ tas neesot labs. Es nevēlos visus analizēt, pietiks ar vienu.

Rotberga kungs raksta, ka šī pamestā termoelektrostacija esot konservēta rezerve. Šī termoelektrostacija Imantā esot konservēta rezerve, ja nu tā vajadzīga elektrībai. Pats "Rīgas siltums" pat neslēpj, ka šī stacija ir sen bezcerīgi pamesta. Centrālais operators "Augstsprieguma tīkls" to ir izslēdzis no operatora ziņojuma kā pieejamo jaudu. Bet te kāds turpina Latvijas sabiedrībai pasniegt kaut kādas alternatīvas ziņas. Kādēļ jūs, Rotberga kungs, tā darāt? Varbūt mēs varam aizbraukt kopā un paskatīties, kā šo sistēmu varētu tūlīt iedarbināt un kā tā varētu strādāt. Varbūt kaut kā citādi pārvaldība ir bijusi laba, tikai ar dzelžiem varbūt nepaveicās.

Skatāmies tālāk. "Rīgas siltuma" padomē nav neviena enerģētiķa. Jūs iedomājieties! "Rīgas siltuma" padomē nav neviena enerģētiķa. Uzņēmumā, kur tas ir atslēgas cilvēks, kam būtu jāpieskata sistēma. Varam paskatīties dažādos laikos un dažādos sastāvos – nav neviena paša enerģētiķa. Toties ir persona, kas paralēli amatam padomē piestrādā struktūrā, kas valda vienā no privātajām šķeldas stacijām. Interešu konflikts it kā neskaitās.

Vēl ir cilvēks, kam ir neglīta situācija ar to, ka ir atņemta valsts pielaide un par to viņš ir izslēgts no iepriekšējās darbavietas. Vēl persona, kas nesen ir pavīdējusi IT iepirkumu kriminālprocesā. Vēl mums ir persona bijusi, kas nesen... aizveda no Valsts kancelejas par kokrūpnieku... korupcijas... ietekmēšanu. Vai tiešām tā ir tā slavenā labā pārvaldība, kurā mēs ieliekam labākos kadrus pārvaldīt mūsu kapitālsabiedrības?

Es labprāt analizētu visu, ko esam atklājuši. Bet, kolēģi, mums šodien ir vēl daudz darāmā, un es negribu jūs aizkavēt ar pārāk daudzām detaļām, bet gribu, lai šis ieietu Latvijas vēsturē un Saeimā kā svarīgs dokuments, kurā mēs kā komisijas locekļi nemeklējam tiešus vainīgos un neliekam vārdu un uzvārdu, bet meklējam secinājumus, priekšlikumus un risinājumus, kas būtu jāveic, lai sistēma sakārtotos.

Un PIK ziņojums noslēdzas ar sekojošām lietām.

"1. Klimata un enerģētikas ministrijai, Ministru kabinetam un Saeimai – izvērtēt grozījumus Enerģētikas likumā, nosakot siltumapgādes sistēmas operatoram skaidru pienākumu" – skaidru pienākumu, ja tas nav vēl skaidrs šobrīd! – "iepirkt siltumenerģiju secīgi no lētākās pieejamās un aizliegumu iepirkt dārgāku, ja pieejams lētāks". Nu, manuprāt, tas ir pašsaprotams jautājums. Bet, kā mēs redzam, gadiem tas nav bijis saprotams. Un vajadzētu tā kā pienaglot atlikumsiltuma definīciju. Nu, lai par visām reizēm vairs nav jāizmeklē vēl kādam atkal un atkal, kas tas ir.

"2. Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu un Ekonomikas ministrijām, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Konkurences padomi – izvērtēt obligātu pienākumu "Latvenergo" strādāt koģenerācijas režīmā, kad TEC darbojas elektroenerģijas ražošanai un centralizētajā siltumapgādē pastāv pieprasījums [..]". Vienkārši pateikt... tas ir... valsts kapitālsabiedrība "Latvenergo" ir mums piederoša, mēs tajā investējam, lai tā strādātu koģenerācijas režīmā, lai būtu lēts siltums un lēta elektrība. Un mēs nevaram atļauties – caur OIK esam šo visu maksājuši –, ka tā nestrādā šajā režīmā. Man tas ir valstiski. Tas ir valstij svarīgi, lai šī siltumenerģija neizietu gaisā. Tas ir jāpasaka tieši un konkrēti.

3. Regulatoram. Šeit es gribētu teikt, ka mēs, izmeklēšanas komisija, nonācām pie svarīgākā secinājuma, ka no daudzām iesaistītajām pusēm būtiskākā loma ir regulatoram. Tā ir iestāde, kam ir divreiz vairāk darbinieku nekā Igaunijā, daudz speciālistu. Visas likumā ierakstītās lietas... Atbildība iesaistīties un pārstāvēt sabiedrības un patērētāju intereses. Un tajās interesēs būtu jāstrādā. Viņiem būtu jāpārskata koģenerācijas tarifu metodika. Metodika, kas eksistē kopš 2010. gada – 2010. gada! –, kad elektrībā bija monopols, nebija ne "Nord Pool", ne kā tamlīdzīga. Apstākļi ir totāli mainījušies. Elektrības tirgus ir mainījies. "Nord Pool" ir mainījies, tehnoloģijas ir mainījušās. Bet tarifs palicis vecajā metodikā, nekad īsti līdz galam nepārskatīts. Tas ir tas, ko arī Valsts kontrole identificēja. Tas, ko arī mēs skaidri un gaiši redzam, – regulators nav pildījis savu pienākumu. Mūsu ieteikums – iet līdzi laikam. Mēs redzam, kā elektrodu katli... šobrīd saules paneļi... mēs redzam nulles cenas... ir spējīgi ārpus šķeldas, ārpus gāzes nodrošināt pilnīgi tīru, bez izmešiem, bez nekā dedzināšanas... šī ūdens sildīšana. Bet metodika nav pieejama, nav regulējuma, kurā viņi varētu strādāt... tarifā.

4. "Rīgas siltuma" sadarbība ar regulatoru pilnībā nodrošinātu ekonomiskā pamatojuma principu un konkurenci iepirkumā, ieviešot pilnīgu nākamās dienas siltumenerģijas tirgu ar atbilstošām lotēm un sankcijām par neizpildi. Ja "Rīgas siltums" taisa tirgu, tas nedrīkst būt diskriminējošs, tam jābūt interesēs par lētāko tarifa cenu, nevis tā, kā tas ir šobrīd. Dažādām metodītēm tiek izslēgti spēlētāji. Arī pēc tam, ja kāds cits spēlētājs ir lētāks, viņam nav iespējas tajā vairs neko piedāvāt. Rezultātā cietējs ir iedzīvotājs ar savu rēķinu. Sistēmas tika izstrādātas tā, lai tās būtu kāda interesēs, bet ne Rīgas iedzīvotāju interesēs.

Tad, lūdzu, vēl. "5. AS "Latvenergo" un Ekonomikas ministrijai (kā kapitāla daļu turētājai) – nodrošināt TEC atlikumsiltuma pilnvērtīgu nodošanu sistēmā un regulāru ziņošanu [..]." Te ir svarīgs punkts. Lietuvā, Igaunijā visi dati ir atvērti, jebkurš cilvēks var aiziet un apskatīties. Mums ir, ko mēs izmeklēšanas komisijā redzam, konstanta datu nepubliskošana. Nav nekādas caurspīdības, pa porcijām tiek parādīts. Mums... tikai mums! Ar pieciem mēģinājumiem mēs saņēmām datus no "Latvenergo" un "Rīgas siltuma". Tie bija ietērpti dažādos juridiskos saukļos, un beigās nācās lobīt pa cipariņam, pa cipariņam, lai nonāktu līdz pareizai, vienkāršai patiesībai. Un tas ir, kolēģi, tas, ka visā valsts pārvaldē ir problēma ar atvērtību, ar datiem, ar publisku informācijas pieejamību.

"6. Konkurences padomei – pabeigt uzsākto "Latvenergo" rīcības izvērtējumu, skaidri definēt", ko tad viņi domā ar šo ilgtermiņa vidējo papildu izmaksu saturu, un "izvērtēt tirgus modeļa atbilstību".

"7. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai un Ekonomikas ministrijai (kā kapitāla daļu turētājām) – nodrošināt aktuālu akcionāra gaidu vēstuli, uzraudzīt izvirzīto mērķu izpildi, pārskatīt AS "Rīgas siltums" kapitāla daļu pārvaldību [..]." Šeit mēs visi sapratām... un mums, komisijas locekļiem, nav skaidras receptes, bet tas nav normāli, ka "Rīgas siltuma" 49 procenti pieder Rīgas domei un 49 procenti – Ekonomikas ministrijai. Nav viena saimnieka, nav atbildības, un notiek futbols no viena uz otru. Kā mainās politiskie spēki, tā arī nekas... Mēs secinājām, ka ir jābūt risinājumam – vai nu viens, vai otrs. Kādam ir jābūt vairākumā. Mēs nespējām izvērtēt, kurš būtu labākais modelis, bet tas ir uzdevums ekspertiem to nodrošināt.

"8. Klimata un enerģētikas ministrijai un Saeimai – izvērtēt jaudu pārvaldības un siltumavotu pieslēgšanas regulējumu, lai novērstu nesamērīgu jaudu pārpalikumu [..]." Mēs redzam... kamēr komisija strādāja, mēs redzējām – vēl, vēl, vēl tiek būvētas klāt katlumājas šinī tirgū. Jaudas jau šobrīd ir piecreiz par daudz, nekā tas būtu vajadzīgs Rīgai. Bet mēs vēl liekam klāt un vēl liekam klāt. Saprotiet, ja jau kāds to dara, tad apzinās, ka viņš varēs ieguldītos līdzekļus atgūt. Tātad tur ir pietiekami liels, bagāts peļņas procents, ar ko var apmaksāt šo. Tātad tas nozīmē, ja pie šāda pārpalikuma... eksistē un kāds tur vēl redz biznesu, tad kāds par to samaksā. Rīdzinieki un Latvijas iedzīvotāji ir tie, kas to visu apmaksā. Tātad šī stratēģija ir jāpārskata.

"9. AS "Rīgas siltums" un Rīgas valstspilsētas pašvaldībai – izstrādāt un publiskot tīkla atjaunošanas plānu [..]." Mēs nevaram atļauties... Kolēģi, šis nav vienkārši... šis nav vienkāršs jautājums. Tas nav tāds smieklīgs jautājums. Ja šī lielā 1,2 metru caurule Rīgā ziemas spelgonī pāriet pušu ar to temperatūru, kas tur ir iekšā – ja mēs pieļaujam tādu novecošanu –, ja caurule iet gaisā centrālā krustojumā Rīgā, piecas dienas pie tās neviens nevarēs pieiet klāt, piecas dienas ies tvaiks ārā, un to nevarēs apturēt. Tā ir realitāte. Tā būs situācija, līdz kam tiks novests šis tīkls. Tie nebūs joki. Tāpēc tas ir svarīgs punkts, pie kura jāpiestrādā. Un tie ir tīri investīciju jautājumi.

"10. Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un attiecīgi Valsts ieņēmumu dienestam – savas kompetences ietvaros izvērtēt šajā galaziņojumā aprakstītos apstākļus [..]." Mēs neesam soģi, mēs neesam eksperti, bet tas, ko mēs redzējām... mēs redzējām nedarīšanu, mērķtiecīgu nedarīšanu, izvairīšanos, arī melošanu un informācijas sagrozīšanu. Un interešu konfliktus.

"11. Valsts kancelejai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Rīgas valstspilsētas pašvaldību – izvērtēt AS "Rīgas siltums" akcionāru struktūras pārskatīšanu[..]."

Atvainojos, ka jums nācās tik ilgi klausīties par siltumu. Tā nav vienkārša tēma. Visi komisijas locekļi, visi saprata, ka iedziļināties tik detalizēti... Manuprāt, mēs, komisijas locekļi, bijām vienīgie Latvijā, kas uz šo visu paskatījās no visiem skatpunktiem. Tā bija vēsturiska sēde – pēdējā sēde ar publiski uzaicinātām personām –, kurā vienreiz mūžā bija sasēdinātas kopā pilnībā visas iesaistītās puses. Tas nekad nebija noticis. Nekad šīs puses nebija savā starpā apsēdušās un pateikušas – mums ir problēma. Tas, ko mēs panācām, – ka slimnieks pateica: jā, esmu slims. Atzīšanās jau bija svarīgs moments, un tika meklēts kopējais risinājums, kā atrisināt šo situāciju.

Tāpēc es gribu pateikties kolēģiem, kas komisijā strādāja, veltīja tam laiku, katrs iedziļinājās. Paldies, Kaspar! Paldies, Kristap! Paldies Rotberga kungam! Paldies Maslovska kungam, Saļimova kungam! Jūs kā... Klotiņa kungs! Jūs katrs pielikāt roku. Un man ļoti patika, ka jūs vakardien spējāt ātri izlasīt, rīkoties un galaziņojums tomēr tapa, un šodien mēs to stiprinām Saeimā.

Galvenais uzdevums ir nevis atrast vainīgos (kas arī ir šeit), bet galvenais uzdevums ir, kā rīdziniekiem... nu, kā mums pelnīti nonākt līdz lētākajam siltumtarifam Baltijā, jo mums visa sistēma, viss atļauj to izdarīt. Un beidzot iestādēm būtu jāsadarbojas.

Bet man liekas, ka mēs sagatavojām – vai es sagatavoju – sev mājasdarbu (Smejas.) turpmākai valdībai realizēt te ieliktās lietas, un es jūtos atbildīgs. Ja jūs šodien apstiprināsiet mani par Ministru prezidentu, es tiešām pieskatīšu. Es nesolu, ka mēs tik īsā laikā paspēsim, jo redzam, cik gadu tas ir prasījis, lai vispār atzītu kļūdu, bet es noteikti solu, ka tiks pielikts pirksts kārtīgi sakārtot šo jautājumu strukturēti. Varbūt ne šo sezonu būs lielākais efekts, bet nākamajā noteikti tam ir jābūt.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Rotbergam. (Dep. U. Rotbergs: "Lūdzu apvienot debašu laikus!")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

U. Rotbergs (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atbilstoši likumam kā komisijas loceklis sniedzu savas atsevišķās domas. Laika ierobežojumu dēļ es varēšu runāt tikai par priekšlikumiem, manās domās ir viedoklis arī par pašu ziņojumu. Principā manas domas ir vērstas uz nepieciešamību nodalīt politiskos, interpretējamos vērtējumus no tehniski un juridiski pamatotajiem. Es atvainojos, laika trūkuma dēļ man būs jālasa, un nevarēšu te varbūt daudz žestikulēt, un es turpmāk būšu spiests nolasīt.

1. priekšlikums. Saeimai un Klimata un enerģētikas ministrijai izvērtēt grozījumus Enerģētikas likumā, nosakot siltumapgādes sistēmas operatoram skaidru pienākumu iepirkt siltumenerģiju secīgi no lētākās pieejamās un aizliegumu iepirkt dārgāku.

Centralizētā siltumapgāde ir kompleksa inženiertehniska sistēma, kas balstās uz līdzsvaru starp ekonomiskiem, tehniskiem un drošības apsvērumiem. Ekonomiskā izdevīguma princips nevar būt absolūts, tas piemērojams tiktāl, ciktāl tas neskar sistēmas drošību, tehnisko stabilitāti un nepārtrauktu pakalpojumu nodrošināšanu.

2. priekšlikums. Klimata un enerģētikas ministrijai un Saeimai izvērtēt obligātu pienākumu "Latvenergo" strādāt koģenerācijas režīmā, kad TEC darbojas elektroenerģijas ražošanai un centralizētajā siltumapgādē pastāv pieprasījums, lai novērstu lietderīgi izmantojama siltuma izvadīšanu un risku, ka jāatgriež saņemtais valsts atbalsts.

Šis priekšlikums par obligātu pienākumu "Latvenergo" TEC darbību vienmēr nodrošināt koģenerācijas režīmā, ja pastāv siltumapgādes pieprasījums, nav savienojams ar elektroenerģijas un siltumapgādes sistēmas operatīvās vadības principiem reģionālajā tirgū "Nord Pool" un valsts energodrošības prasībām. TEC darbība tiek noteikta, balstoties uz tirgus situāciju, sistēmas balansēšanas vajadzībām un tehniskiem ierobežojumiem. Normatīvi noteikts pienākums vienmēr nodrošināt koģenerācijas režīmu var samazināt sistēmas elastību un apdraudēt elektroapgādes jaudas pieejamību kritiskos brīžos.

3. ierosinājums... priekšlikums. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai – pārskatīt koģenerācijas tarifu metodiku atbilstoši esošajam tirgum, nodalīt koģenerācijas siltuma cenu noteikšanu no ūdenssildāmā katla līdzības un izstrādāt vadlīnijas atlikumsiltuma izmaksu attiecināšanai uz tarifiem, aktīvi izmantot likumā paredzētās tiesības lietotāju interešu aizstāvībai.

SPRK ir neatkarīga institūcija, kuras rīcību nosaka likums. Metodikas pārskatīšana, protams, ir regulatora kompetencē, taču tai jābalstās uz detalizētu tirgus analīzi un tehnisko pamatojumu. Koģenerācijas siltuma cenas nodalīšana no ūdenssildāmā katla izmaksu līdzības ir konceptuāli apsverama, taču jāņem vērā, ka koģenerācijas izmaksu struktūra ir cieši saistīta ar elektroenerģijas tirgus dinamiku. Atlikumsiltuma izmaksu attiecināšanas vadlīnijas varētu veicināt caurspīdīgumu, taču tām jābūt balstītām uz skaidri definētiem tehniskajiem kritērijiem, nevis politiskiem uzstādījumiem.

4. ierosinājums. "Rīgas siltumam" pilnībā nodrošināt ekonomiskā pakāpeniskuma principu un konkurenci iepirkumā, atkārtoti izvērtēt SIA "Rīgas BioEnerģija" integrāciju, pārskatīt ārpakalpojumu praksi atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 9.¹ pantam un nodrošināt bezsaimnieka tīkla uzskaiti un atjaunošanu.

Komisija visos šajos priekšlikumos var aicināt "Rīgas siltumu" izvērtēt, taču tā nevar pārņemt uzņēmuma lēmumu pieņemšanas atbildību. Komisijas prasība nodrošināt pilnīgu pāreju uz tikai ļoti īsa termiņa tirgiem var palielināt cenu svārstīgumu un samazināt piegāžu prognozējamību, kas krīzes un augsta pieprasījuma apstākļos var negatīvi ietekmēt patērētāju izmaksas un sistēmas drošību. Mehāniska "Rīgas BioEnerģijas" integrācijas pieprasīšana bez detalizēta ekonomiskā un juridiskā ietekmes izvērtējuma var radīt papildu administratīvās izmaksas un samazināt līdz šim sasniegto operacionālo elastību. Bezsaimnieka tīkla neiekļaušana tarifā līdz īpašumtiesību sakārtošanai ir pamatota, jo patērētāji nemaksā par aktīviem, kas juridiski nepieder operatoram.

5. "Latvenergo" un Ekonomikas ministrijai nodrošināt TEC atlikumsiltuma pilnvērtīgu nodošanu sistēmā un regulāru ziņošanu par izvadīto apjomu. Priekšsēdētājs jau šo minēja.

Akciju sabiedrības "Latvenergo" tehnoloģiskie dati par staciju darbības režīmiem ir pieejami uzraugošajām institūcijām. Papildu ziņošanas mehānismi rada tikai lieku administratīvo slogu.

6. Konkurences padomei pabeigt uzsākto "Latvenergo" rīcības izvērtējumu, skaidri definēt ilgtermiņa vidējo papildu izmaksu saturu un izvērtēt tirgus modeļa atbilstību konkurences tiesībām, lai novērstu lētākā produkta izstumšanu.

Konkurences padome arī ir neatkarīga iestāde, kas tirgus uzraudzību un izmeklēšanu veic saskaņā ar Konkurences likumu, nevis Saeimas komisijas politiskajiem uzstādījumiem. Tādēļ komisija var tikai aicināt Konkurences padomi turpināt uzsākto "Latvenergo" rīcības izvērtējumu, tostarp, ja nepieciešams, precizēt ilgtermiņa vidējo papildu izmaksu saturu un analizēt tirgus modeļa atbilstību konkurences tiesību prasībām, īpaši – attiecībā uz iespējamu lētākā produkta izstumšanas risku no tirgus. Vienlaikus komisija var norādīt uz minēto jautājumu augsto nozīmīgumu enerģētikas tirgus darbības caurspīdīguma un konkurences nodrošināšanā.

7. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai kā lielākajai akcionārei nodrošināt aktuālu akcionāra gaidu vēstuli, uzraudzīt izvirzīto mērķu izpildi, risināt bezsaimnieka tīkla problēmu un izvērtēt akcionāru struktūras optimizāciju.

Komisijas priekšlikumam par šo gaidu vēstuli var piekrist, vienlaikus jānodrošina, lai akcionāru struktūras vērtēšana nenotiktu sasteigti un nebūtu politiski angažēta ar iejaukšanos uzņēmuma operatīvajā darbībā.

8. Saeimai un Klimata un enerģētikas ministrijai...

Sēdes vadītāja. Laiks.

U. Rotbergs. Labi, nevarēšu nolasīt visu.

Beigās es gribu pateikt paldies komisijas priekšsēdētājam, kolēģiem par ieguldīto darbu. Un ceru, ka šis komisijas veiktais darbs veicinās mērķtiecīgāku, konstruktīvāku siltumapgādes politikas jautājumu...

Lūdzu iepazīties ar visu ziņojumu, jo laika trūkuma dēļ nevarēju...

Sēdes vadītāja. Tiešām laiks.

U. Rotbergs. Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nu, centrālais šī ziņojuma jautājums un faktiski iemesls, kāpēc šis ziņojums tika rakstīts, bija atlikumsiltuma izmantošana Rīgas termoelektrocentrālēs un – vai tas tiek novadīts Rīgas patērētājiem.

Taču ir lietas, ko saistībā ar šo jautājumu jūs neatradīsiet šajā ziņojumā. Jūs faktiski neatradīsiet to, ka Rīgā ir ieviests dienas atlikumsiltuma tirgus, ko ieviesa šī Saeima 2024. gadā, veicot attiecīgus grozījumus Enerģētikas likumā pēc mana priekšlikuma. Jūs neatradīsiet to, ka, pateicoties šiem grozījumiem, patērētāji ir ietaupījuši 20 miljonus gadā – Rīgas patērētāji ir ietaupījuši 20 miljonus gadā siltuma tarifos. Un droši vien jūs neatradīsiet to tāpēc, ka tajā laikā APVIENOTAIS SARAKSTS un Kulberga kungs nāca un argumentēja to, ka patērētājiem nevajag ietaupīt šos 20 miljonus gadā, un argumentēja pret šiem grozījumiem.

Tas arī ir skaidrs, kādā veidā ir jātulko šis ziņojums. Tas arī skaidri 11. rindkopā ir pateikts – "izmeklēšanas komisijas vērtējums ir politisks, un tās atzinumi var balstīties ne tikai uz pamatotiem pierādījumiem, bet arī uz deputātu subjektīvu attieksmi pret notikumu". Un tā arī tiek atspoguļots šajā ziņojumā.

Taču, manuprāt, būtu skaidri jānorāda arī tas, ka šis dienas siltuma tirgus tika ieviests Rīgā. Un tādā ziņā, piemēram, 43. rindkopā ir skaidra neprecizitāte, kas būtu jāizgaismo. Jāpaskaidro tas, ka atlikumsiltums faktiski darbojas Rīgā no 2024./2025. gada apkures sezonas, kad tika ieviests dalītais dienas iepirkums, kurā 60 procentus veidoja konkurējošais apjoms un 40 procentus veidoja nedēļas iepirkums. Un jau no pagājušās sezonas dienas tirgus tika ieviests, no 2025. gada 11. oktobra katru dienu Rīgā siltums tiek tirgots dienas tirgū. Tādā ziņā šis 43. rindkopā iekļautais apgalvojums vienkārši ir klaji nepatiess. Un tas arī ir skaidri devis ietaupījumu Rīgas patērētājiem iepriekšminēto 20 miljonu eiro apmērā siltuma tirgū.

Kas vēl, manuprāt, būtu jānorāda šajā, kas varbūt visspilgtāk atspoguļo komisijas darbu un to politisko... politizēto viedokli, kas saistīts ar šo darbu, ir, ka, piemēram, 58. rindkopā ir skaidri norādīts, ka divi pārstāvji pauda pretēju viedokli par to, kādā veidā faktiski koģenerācijas procesā jāsadedzina dabasgāze un cik daudz emisiju tur rodas, un kā tā sistēma vispār strādā. Un tad tiek secināts, ka komisijas darbā izskanējuši dažādi neviennozīmīgi viedokļi.

Kolēģi, tas ir vienkāršs fizikāls process. Aizejot uz kādu no Rīgas Tehniskās universitātes katedrām, jūs varējāt noskaidrot un uzzināt, kādā veidā šis atlikumsiltums veidojas, kādas emisijas veidojas un kā šis process tiek vadīts. Un to arī pilnīgi droši varēja uzzināt no akciju sabiedrības "Latvenergo", kā viņu termoelektrocentrāles darbojas, jo šī informācija pilnībā pieejama... droši vien parlamentārās izmeklēšanas komisijai pilnīgi noteikti.

Līdz ar to es aicinu vērtēt šo ziņojumu kā politisku ziņojumu, nevis kā faktos balstītu ziņojumu. Fakti ir tālu nepilnīgi, un es varu paust tikai savu nožēlu par to, ka šis komisijas darbs tādā ziņā ir kaut kādā mērā arī izniekots laiks... kur tiešām varēja... nodibināt tos faktus, kas ir, un tiešām strādāt uz tiem pilnveidojumiem, jo pilnveidojumi Rīgas siltuma tirgū ir nepieciešami. Taču šī diemžēl ir kārtējā vējā palaistā iespēja parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi, labi, ka mums ir kvalitatīvi sagatavots pārskats par problēmām un risinājumiem Rīgas siltumapgādē. Diemžēl šo pārskatu nav sagatavojusi Saeima un šī izmeklēšanas komisija. To ir sagatavojusi Valsts kontrole.

Sākot šīs izmeklēšanas komisijas darbu, es arī izteicu novēlējumu atcerēties, ka galvenais iemesls Rīgas siltumapgādes augstajām cenām ir atkarība no dabasgāzes. Un tiešām katrā no šīm izmaksu pozīcijām beigās var atrast atkarību no dabasgāzes, no ūdenssildāmajiem katliem. Tas rada augstākus tarifus, nekā tie ir citur. Diemžēl no Andra Kulberga puses ir darīts viss, lai no šī aspekta izvairītos.

Tāpēc... gan uzdodot sākotnējos jautājumus, gan sagatavojot šo ziņojumu... ziņojums nav pilnīgs. Tajā patiesībā ir līdzīgas problēmas kā Zemkopības ministrijas virzītajā kokrūpnieku lietas info ziņojumā. Tas vērtīgais, kas neapšaubāmi tajā ir, šobrīd izlasāms Valsts kontroles ziņojumā. Un pievienotā vērtība diemžēl šeit nav iekļauta.

Svarīgākais, kas ir iztrūcis katrā analīzes punktā (to esmu daudzreiz teicis iepriekš debatējot), – pastāv ierobežojumi, kuru dēļ ne vienmēr var pielāgot siltumenerģijas tirgu elektrības tirgum. Uz to norādīts arī Valsts kontroles ziņojumā. Uz to norādīja jūsu izmeklēšanas komisijas 12. maija sēdē Valsts kontroles padomes loceklis – pilnīga neatkarīgo ražotāju izslēgšana, jā, varētu samazināt koģenerācijas neizmantoto siltumu par 50 procentiem, bet, ja tā būtu pilnīga izslēgšana, izmaksas pieaugtu par 25 miljoniem, savukārt ietaupījums būtu tikai 8 miljoni. Valsts kontroles ziņojuma centrālais secinājums diemžēl izmeklēšanas komisijas ziņojumā ir kaut kā pazudis... ignorēts vai neredzēts.

Nav redzēts arī tas, kādas ir bijušas sekas vēsturiskajam Konkurences padomes lēmumam, kas ir ļāvis atkarību no dabasgāzes "atšķaidīt" ar biomasas avotiem, īpaši energocenu krīzes laikā. Ietaupījumi ir desmitiem miljonu eiro apmērā.

Ir vēl vairākas lietas, kas pazudušas no šīs analīzes. Man patika, ka ziņojumā kā labais piemērs minēta "Liepājas enerģija"... lūk, šādi vajadzētu virzīties. Bet "Liepājas enerģija"... paši norāda, ka lielākais solis izmaksu samazināšanas virzienā ir bijusi pāreja uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanā. Šis labais piemērs principā iesaka to secinājumu, kurš pilnībā ignorēts visā analīzē.

Ir pāris problēmu, kas ienāk skaitļu daļā, un to dēļ šo ziņojumu es nevarētu atbalstīt. Piemēram, neizmantotais koģenerācijas siltums. Ja izmantotu līdzīgu analīzi, kādu ir veikusi Valsts kontrole, skaitļi būtu citādi. Dati par CO₂ emisijām būtu citādi. Bet svarīgākais – secinājumi būtu citādi.

Mēs tikko no Andra Kulberga dzirdējām, ka ir kļūda celt vairāk katlumāju un samazināt atkarību no dabasgāzes, principā – mums vajadzētu saglabāt monopolu visdārgākajam enerģijas veidam. Un to Valsts kontrole ir parādījusi – joprojām koģenerācija bieži nestrādā, elektrības tirgus nepiedāvā šo pamatojumu... vienkārši dabasgāze tiek sadedzināta par daudz augstāku cenu... nekā izmantojot biomasas tehnoloģijas. Tas ir viens no galvenajiem augsta tarifa iemesliem. To bez alternatīvu veidošanas nevar novērst.

Daudz minēta problēma – jaudu pārpalikums. Es tieši vēlējos norādīt, ka nav iespējama konkurence un nav iespējams tirgus, ja jaudas nav lielākas kā pieprasījums. Un tad mēs nonākam pie tā, ka mums ir nepieciešams izvēlēties dārgāko piedāvājumu plus vairākas no tām izmaksām, kas līdz ar to nāk.

Ko no šī visa paņemt? Piecas minūtes ir īss laiks. Varbūt jāvelta atsevišķs laiks...

Svarīgākais – panākt, ka monopola zona no dabasgāzes (dārgākā resursa) samazinās. Arī šajā izmeklēšanas komisijas ziņojumā var atrast dažus piemērus, kā to var darīt. Vairāk – Valsts kontroles ziņojumā.

Otrs – pilnīgi piekrītu, ka pārvaldību pār "Rīgas siltumu" vajadzētu pilnībā nodot pašvaldībai, lai būtu viens atbildīgais.

Trešais – būtu svarīga datu redzamība. Piemēram, mēs redzam, kas noticis iepriekšējā sezonā.

Īpašs novēlējums Andrim Kulbergam... ko paņemt... Domāju – spēja nepazaudēt fokusu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Cepurītis. ... ir tas, ko varētu paņemt līdzi turpmākajā darbā valdībā. Īpaši svarīgi – lai netiek ignorēti būtiski dati. Kā redzam – ja šie principi netiek ņemti vērā, tas var radīt daudz lielākas izmaksas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Arī es vēlos izmantot iespēju skaidrot iemeslus, kāpēc atturējos attiecībā uz galaziņojumu, lai gan novērtēju to lielo darbu, kas kopumā ir ieguldīts.

Skaidrs, ka komisijas darba finiša taisne lielā mērā tika pielāgota politiskajam procesam. Līdz ar to, domāju, daudziem no mums nepietika laika, lai izravētu visas neprecizitātes, apšaubāmākās interpretācijas, faktoloģiskas kļūdas, arī – lai konsultētos ar kolēģiem. Bet noteikti novērtēju to, ka komisijas locekļi bija gatavi mobilizēties. Lai kāds būtu politiskais process... šodien jau esam gatavi ziņot.

Manuprāt, visvērtīgākā komisijas sēde bija viena no pēdējām – sēde, kurā pie galda sasēdās visi sadarbības partneri, visas iesaistītās puses. Man palika izjūta, ka šādai sēdei vajadzēja būt arī kaut kad sākumā un varbūt ne vienai, bet vairākām, jo tā sēde vislabāk parādīja, ka tajā brīdī, kad katrs nav atsevišķā telpā viens pats, var rādīt ar pirkstu uz kādu klāt neesošu kolēģi... domāju, tur patiesības vairāk bija. Ticamāka bija diskusija.

Man noteikti jāatzīmē... Rotberga kungs jau daudzas no šīm lietām izanalizēja... šajā ziņojumā ir zināma tendenciozitāte. Ārkārtīgi liels fokuss uz "Rīgas siltuma" pārvaldību, manuprāt, disproporcionāli mazāks fokuss uz "Latvenergo" pārvaldību, uz Ekonomikas ministriju kā ilggadējo enerģētikas politikas nozares veidotāju, pirms šī funkcija pārgāja Klimata un enerģētikas ministrijai. Patmalnieka kunga runā parādījās tās labās un jau izdarītās lietas, kas noteikti ir pamatotas... noteikti jau šobrīd uzlabo siltuma tarifu un kopējo sistēmas darbību... bet tika mazāk akcentētas. Manuprāt, Valsts kontroles ziņojums šajā ziņā ir līdzsvarotāks.

Atsevišķi eksperti, kas ziņoja... komisijā tika iecelti eksperta kārtā... tomēr savā profesionālajā gaitā faktiski ir veicinājuši Latvijas atkarību no importētās dabasgāzes. Cepurīša kungs tikko savā runā šim pieskārās.

Manuprāt, viena no atslēgām, kas maz apskatīta ziņojumā, ir Ekonomikas ministrijas interešu konflikts... ilggadējā enerģētikas politikas nozares veidotāja un vienlaikus naudas govs "Latvenergo" peļņas maksimizētāja, kapitāla daļu turētāja. Mēs ar Ābramas kundzi daudz šim interešu konfliktam pieskārāmies Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma kontekstā. Šobrīd – vismaz enerģētikas jomā – šīs lietas ir nodalītas, bet vēsturiski šis interešu konflikts ļoti labi parāda, ka par nozari atbildīgā ministrija, iespējams, ir ieinteresēta radīt apstākļus, lai šis sistēmsvarīgais uzņēmums varētu maksimizēt savu peļņu, arī sērfojot "Nord Pool" biržā, no otras puses, nepievēršot pietiekamu uzmanību tam, kā šī sistēma strādā kopumā un kā strādā mijiedarbība starp enerģētiku, elektrības ražošanu un siltumapgādi... apzinoties, ka Ekonomikas ministrija ir viens no lielajiem "Rīgas siltuma" akcionāriem.

Par trauksmes celšanu, ko Kulberga kungs akcentēja. Šeit man tomēr jārunā par dubultstandartiem, salīdzinot ar "Rail Baltica" izmeklēšanu. Ziņojumā ļoti plaši aprakstīta viena konkrēta trauksmes celšanas epizode. Savukārt izmeklēšanas komisijā par "Rail Baltica" figurēja 60 kopuzņēmuma "Rail Baltica" darbinieku publiski celta trauksme... nevis kādi konfidenciāli vai publiski nepieejami ziņojumi, bet publiski celta trauksme. Tā ziņojumā lielā mērā tika ignorēta. Tas, protams, man liek izdarīt secinājumu, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas arī šajā Saeimas sasaukumā nereti tiek izmantotas politisku mērķu sasniegšanai, politisku naratīvu veidošanai... uz objektivitātes rēķina. Tieši tāpēc šīs ir politiskas izmeklēšanas komisijas.

Kopumā (vismaz man un, domāju, visiem komisijas dalībniekiem) ir skaidrs, ka šī neefektīvā situācija ir sistēmisks feils. (Zālē troksnis.) Tā ir daudzu iesaistīto pušu darbības un bezdarbības mijiedarbība, kas noved...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

K. Briškens. ... pie šādas neefektīvas situācijas.

Vai es varu lūgt papildināt laiku, ja deputāti neiebilst?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

K. Briškens. Paldies.

Turklāt, lai mēs varētu risināt šādus smagus starpdisciplinārus jautājumus, valstij ir nepieciešama politiska līderība. Mēs to redzam visos jautājumos, tai skaitā tajos, kas vētīti parlamentārās izmeklēšanas komisijās. Var būt, ka Ekonomikas ministrija vēsturiski sava interešu konflikta dēļ šādu politisku līderību nav nodrošinājusi, jo mēs redzam, ka apstākļos, kad katrs lēmums tiek politiski vētīts, ierēdņiem un iesaistītajām amatpersonām paliek daudz grūtāk uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus.

Mans novēlējums topošajai valdībai – mazāk organizēt šāda veida raganu medības, kas acīmredzot šajā Saeimas sasaukumā ir bijis labs instruments, lai atsevišķi politiskie spēki slēptu savu politisko nolaidību. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt politisko līderību un ļaut cilvēkiem darīt savu darbu. Ceru, ka jaunajai valdībai būs tieši šāda sadarbības kultūra.

Esmu gandarīts, ka vienojāmies, ka ir jāpārskata "Rīgas siltuma" kapitāla daļu sadalījums. Tas nav normāli, ka "Rīgas siltumam" ir divi publiski akcionāri, nevienam no viņiem nav kontrolpaketes, un vienlaikus valsts nespēj realizēt vienotu siltumapgādes stratēģiju. Tāpēc man ir īpašs prieks par 2. punktu, par kuru pēdējā sēdē vienojāmies faktiski vienprātīgi, – ka Klimata un enerģētikas ministrijai tomēr ir jāveido siltumapgādes stratēģija, kas ņem vērā tehnoloģiskās izmaiņas, tehnoloģiskos procesus, kas ir ciešā sazobē ar elektroenerģijas tirgu un ražošanas profilu un kas, protams, ir eventuāli saistoša arī pašvaldībām, lai mēs valstī varam realizēt vienotu siltumapgādes stratēģiju. Iespējams, ir nepieciešamas izmaiņas arī lielajā enerģētikas stratēģijā un Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021.–2030. gadam.

Noteikti gribu akcentēt arī to, kas vairākkārt ir izskanējis, citējot komisijas ziņojumu, – ir svarīgi, ka komisija nav prokuratūra, komisija nav tiesa, spriedumi ir politiski, spriedumi ir subjektīvi, un komisija noteikti nav vērtējusi iesaistīto personu un institūciju rīcības likumiskajā, tiesiskajā nozīmē un noteikti neizdara tiesisku vainas vai noziedzīgu nodarījumu konstatējumu. Tas ir citu institūciju kompetencē. Un to ir svarīgi atzīmēt. Tas ziņojumā ir ietverts.

Paldies, kolēģiem, īpaši komisijas kolēģiem, par sadarbību. Domāju, mēs strādājām labā, konstruktīvā gaisotnē. Paldies arī priekšsēdētājam. Ir padarīts patiešām apjomīgs darbs. Un pievienojos Rotberga kungam...

Sēdes vadītāja. Laiks.

K. Briškens. ... visiem būtu vērtīgi šo ziņojumu izlasīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Sveiki, kolēģi! Es tikai īsi gribēju pienaglot... svarīgu jautājumu. Te nav runa par sliktu vai labu gāzi. Te ir runa par siltuma izšķērdēšanu.

Cepurīša kungs, mēs mēģinājām... un skatījāmies ar ekspertiem visus iespējamos variantus. Neeksistē – neeksistē! – dzīvē situācija un nav tādu piemēru mūsu platuma grādos, kad siltumu var nodrošināt tikai un vienīgi ar šķeldas katlumāju. Ja mēs to gribētu izdarīt, tas vienkārši maksātu nenormāli dārgi un būtu tehniski neiespējami. Jūs redzējāt – Imantā ir uzstādītas šķeldas katlumājas, bet, neskatoties uz to, viņi gadā sadedzina vienu miljonu megavatstundu gāzes. Kāpēc? Tāpēc, ka šķeldas katlumājas ir tehnoloģiski ļoti dārgs aprīkojums, kuram ir jāstrādā 8000 stundas gadā. Tām 20 dienām, kad ir ekstra auksts, ir nelietderīgi turēt šķeldas katlumāju. Ja tā nestrādā 8000 stundas... tas vienkārši ir nenormāli dārgs iespaids uz tarifu.

Te nav runa par gāzi, te ir runa par to, kā strādā TEC. Pagaidām nav lētākas alternatīvas kā TEC – tam jāstrādā ziemā, lai nodrošinātu... kad atjaunojamie energoresursi nav spējīgi to izdarīt. Mums jāpasaka – gāze ir slikta, un mēs to siltumu neņemam? Tieši to, kas šobrīd notiek? Vienkārši to neņemam un saražojam alternatīvu? Mēs alternatīvu vietā... esam izmetuši 290 tūkstošus tonnu CO₂. Alternatīvi... piesārņojoši vidi, reāli piesārņojoši vidi... 11 tūkstoši lieku kravas mašīnu ir iebraukušas Rīgā. Sabiles izmēra... reģionu... koki tika lieki izcirsti, lai izdarītu to... un izlaistu gaisā vienlaikus...

Tā ir jūsu domāšana par vidi, tā ir jūsu domāšana par to, kā būt prom no gāzes? Nav tādas ideālās pasaules. Ja varētu, es labprāt atteiktos... Es negribētu, ka mēs importējam resursus un par to samaksājam. Bet ir jāskatās saimnieciski. Nepastāv šodien sistēma, kurā atjaunojamie energoresursi spēj eksistēt bez kontrolējamas ģenerējamās jaudas. Nu nav. Vienīgā šobrīd lētākā kontrolējamā ģenerējamā jauda ir gāzes TEC. Parādiet man kāds, lūdzu, citu piemēru. Lūdzu! Tad jau igauņi un lietuvieši ir idioti, tagad būvējot jaunas TEC stacijas, darbināmas ar gāzi. Līdz 2035.–2040. gadam nav citu alternatīvu. Tāpēc man par šo bija jāreflektē.

Vēl. Igaunijā visas katlumājas virs 10 megavatiem ir koģenerācijā – ražo gan siltumu, gan elektrību vienlaikus no viena resursa, arī no šķeldas. Helsinki, Stokholma, Kopenhāgena ir pilsētas, kuras ir pielāgojušās nevis dienas, bet stundas tirgum – stundas tirgum! Un jūs sakāt: šitā nevar. Var! Vajag likt iekšā uzkrājējtehnoloģijas, akumulācijas lietas, vajag pārdot elektrību, vajag taisīt hibrīdsistēmu – tad to var izdarīt, tad tas strādā. Un uz to mums jāiet. Elektrodu katlus varam likt...

Kaspars pateica ļoti pareizus vārdus – vislielākā atbildība ir Ekonomikas ministrijai. Un tas netiek slēpts. Tiešām – vislielākā atbildība. Tāpēc, ka Ekonomikas ministrijai vēsturiski ir interešu konflikts. Vienlaikus grib nopelnīt ar "Latvenergo" maksimālu peļņu, tāpēc ir interese, lai nebūtu sakārtots šis tirgus, un būt "Rīgas siltuma" akcionārs. Taisnība. Un Ekonomikas ministrija bija agrīnā valsts energopolitikas veidotāja. Ir ļoti labi, ka mums ir neatkarīga KEM, kas spēj un kam ir jāizstrādā energopolitika. Mēs visi koncentrējamies uz elektrību, bet elektrība ir 14 procenti no visa energoportfeļa, 54 procenti ir siltums. Un tas stratēģijā praktiski nav pieminēts. Tam es pievienojos, tas ir punkts, ko mēs vakar ielikām, – uzdevums, kas ir jāizpilda.

Piekrītu Patmalnieka kungam, kurš minēja, ka ir izdarītas... lietas. Jā, ja nebūtu sacelts šis tracis, nebūtu izdarītas šīs lietas, nebūtu tāda fokusa. Tas ir ļoti labi, ka tā notiek, tāpēc ka mums ir arī risinājumi.

Par trauksmi. Jā, piekrītu par "Rail Baltica"... Tam bija jābūt tur atspoguļotam. Es mācos procesā un pievēršu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kulbergs. ... tagad uzmanību. Tā ka – paldies, Kaspar!

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Artūrs Butāns, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Māris Kučinskis... redzēju, Antoņina Ņenaševa... redzu, Agita Zariņa-Stūre un Edmunds Zivtiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem, kas vienmēr ir laikā. Un pārējos kolēģus, kas ir pie ekrāniem frakcijās, lūdzu atgriezties Saeimas Sēžu zālē.

Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Izskatām Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē galaziņojumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pēc pauzes runāt vienmēr ir grūti, jo tikai daļa deputātu ir ieradušies.

Tas, ko es gribēju pateikt, – manuprāt, komisijas darbs bija ļoti vērtīgs. Augstu novērtēju tieši bažas par neizlietoto siltumu. Faktiski, ja mēs kā valsts gribam būt konkurētspējīgi, mums ir jāspēj novērst jebkuru resursu izšķērdību. Līdz ar to tas, ar ko šī komisija sāka, bija ļoti, ļoti labi. Un, man liekas, komisija ļoti vērtīgi parādīja, ka galvenā problēma ir sistēma.

Tā ir sistēma, kurā ir pārāk daudz spēlētāju un pārāk daudz interešu. Ne vienmēr šīs intereses ir kādas privātas intereses, bieži ir resoriskās intereses, nozares intereses, pašvaldību intereses. Tajā brīdī, kad katra iestāde skatās no sava šauro interešu skatpunkta, pazūd kopējais skats, un rezultāts ir tāds, kāds ir, – siltums tiek izlaists gaisā... un izrādās, Rīgas iedzīvotāji par to stipri pārmaksā.

Ceru (Paskatās uz zāles labo pusi.)... Kulberga kunga nav... ceru, ka viņam izdosies atrisināt... veidot tieši sistēmisko pieeju... ka šīs dažādās iestādes var sastrādāties, nedomājot katra par savu lauciņu, bet – kā šo sistēmu pilnveidot.

Par siltumu es gribētu minēt vienu izcilu piemēru Latvijā. Mēs dažkārt aizmirstam, ka arī mums ir izcili piemēri, un tas ir "Salaspils Siltums". Tas ir uzņēmums, kas ir spējis sabalansēt dažādus siltuma avotus. Faktiski viņu sistēma lielā mērā ir balstīta uz zinātniski pamatotiem novērojumiem. Tas viņiem palīdz gan ievērojami samazināt izmaksas, gan būt ārkārtīgi klimatneitrāliem. Bet viņiem palīdz tieši tas, ka viņi pieiet pragmatiski, domājot par labākiem risinājumiem, nevis domājot par atsevišķu resoru interesēm.

Līdz ar to tas, ko es sagaidītu un ko es arī esmu dzirdējusi no regulatora, ka tas varētu būt viņu darba uzdevumu sarakstā, ir "Latvenergo" siltuma tarifu pārskatīšana, jo izskatās, ka tā ir viena no pamatproblēmām, kas kropļo tirgu un kas Rīgas iedzīvotājiem palielina maksu par siltumu. Līdz ar to tas ir ļoti būtisks uzdevums – pārskatīt šos tarifus tā, lai mēs nodrošinātu konkurētspējīgu siltumu iedzīvotāju interesēs. Tas arī ir pats svarīgākais. Un, jā, es ļoti ceru, ka darbā pie šiem uzlabojumiem vairāk vadīsies no pragmatiskā... un vēlmes uzlabot, nevis no atsevišķām politiskām interesēm vai arī vainas meklēšanas. Ja problēma ir sistēmā, nevainosim katru atsevišķo spēlētāju, domāsim par to, kā uzlabot kopējo.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim otro reizi.

E. Cepurītis (PRO).

Kaut arī Andra Kulberga šeit nav, paturpināšu debates, īpaši to vienu frāzi – ka viņš ir vienīgais cilvēks Latvijā, kas saprot, kā darbojas Rīgas siltumapgādes sistēma. Problēma, kas neparādās izmeklēšanas komisijas ziņojumā un kas ir cēlonis pārmaksai, ir tā, ka tad, kad nav nekā cita, ko paņemt, kad nav koģenerācijas siltuma, jo elektrības tirgus to neveido, kad nepietiek biomasas staciju jaudas, Rīgā izmanto ūdenssildāmajos katlos ražotu siltumu. Un mēs, Latvija, importējam resursu par daudz augstāku cenu, nekā mums ir pieejami vietējie, un tad to novirzām tarifā. Un pēc tam tur ir daudzi citi, kā ziņojumā aprakstīts, kas šo situāciju izmanto. Bet tas ir galvenais cēlonis.

Ja paskatās izmeklēšanas komisijas sēdes... uz to ir norādījuši vairāki iesaistītie – uz to ir norādījusi Valsts kontrole, Konkurences padome... ap šo vienu aspektu ir izveidots tāds ugunsmūris, ka mēs to nevaram iekļaut ziņojumā. Un tā arī mana kritika.

Attiecībā uz to, ko Andris Kulbergs pārmet man – ka mēs nevaram pāriet simtprocentīgi uz biomasu –, es nesaprotu, kā tas ir saistīts ar to, ko mēs runājam, jo tas nav tas, ko es vai kāds cits būtu piedāvājis. Jautājums ir, kāpēc mums jāturpina šī situācija, ja mēs zinām galveno cenu sadārdzinājuma iemeslu... un tikai tāpēc, ka mēs nevaram īstenot kaut kādu sapņu alternatīvu par 100 procentiem, mēs nevaram risināt tās problēmas, kas patiesībā ir.

Tā kā Andris Kulbergs ir atgriezies, mans novēlējums – uzņemoties jaunas atbildības, paskatīties nedaudz vairāk uz loģikas kļūdām, jo šī, protams, ir klasiska viltus izvēle. Nav nepieciešama kāda simtprocentīga pāreja uz atjaunojamiem resursiem, lai samazinātu galvenos sadārdzinājuma iemeslus, kas ir ūdenssildāmie katli, kuriem bieži vien nav alternatīvas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Diezgan liels darbs tika padarīts. Galaziņojums ir gatavs. Šodien ir noprezentēts. Protams, jebkuram dokumentam var piekasīties, sameklēt tajā nepareizi saliktus komatus, visādas kļūdas, juridiskos formulējumus un tā tālāk. Bet šīs komisijas galvenais iemesls un mērķis bija sakārtot iekšējo tirgu, lai visas institūcijas – "Latvenergo", "Rīgas siltums", regulators, Konkurences padome – strādātu labi, kvalitatīvi un efektīvi.

Šajā ziņojumā pats galvenais ir secinājumi. Regulatora nepienācīga pieeja. Viņiem bija nevis jāgaida kaut kāds iesniegums, pieprasījums no "Latvenergo", bet jāiesaistās šajos jautājumos, jānoregulē tirgus un izcenojums pareizi un kvalitatīvi, lai mūsu iedzīvotāji varētu saņemt visefektīvāko, vislētāko cenu. Tas netika darīts. To pašu varu pateikt arī par Konkurences padomi.

Tā ka galvenais mērķis – tehniski noregulēt mūsu iekšējo tirgu – ir sasniegts. Visas problēmas tur ir aprakstītas. Tas ir pats galvenais. Skaidrs, ka ir lietas, kuras mēs nekādā veidā nevaram ietekmēt, kā karš Ukrainā, Hormuza šauruma bloķēšana... un tā tālāk. Skaidrs, ka tas viss ietekmēs gāzes cenu. Bet mums jābūt gataviem, ka jebkurā gadījumā tuvākajā nākotnē... labi, ne tuvākajā, bet nākotnē gāzes cena būs noregulēta un mēs varēsim maksimāli efektīvi šo gāzi izmantot. Pat ja gāze būtu par velti, tāpat mums nav nekādu tiesību izpūst gaisā atlikumsiltumu. Mums tas ir jāizmanto maksimāli efektīvi.

Tā ka paldies mūsu komisijas locekļiem, paldies Kulberga kungam, mūsu priekšsēdētājam. Jūsu jaunajā amatā novēlu jums šīs praktiskās zināšanas maksimāli efektīvi izmantot, lai nākamajā apkures sezonā mēs jau saņemtu labākas cenas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labdien, dāmas un kungi, priekšsēdētājas kundze! Paldies Andrim Kulbergam, ka viņš rosināja izveidot šo izmeklēšanas komisiju. Tā bija ļoti vajadzīga. To parādīja mūsu darba gaita un arī tas, ka jau ir iezīmējušies rezultāti – ir stundas iepirkums, un ir izdevies dažādās iesaistītās institūcijas un puses kaut kā noskaņot tādā virzienā, kas ir vērsts uz kopīgo labumu, lai Rīgā būtu pēc iespējas ekonomiski pamatotāka un izdevīgāka siltuma pakalpojuma cena galapatērētājam. Es domāju, tas ir arī mūsu komisijas nopelns, bet ne tikai, bez šaubām, arī Enerģētikas likuma grozījumi...

Es novēlu, lai turpmāk valdības darbā jautājums par Latvijas enerģētikas neatkarības politiku būtu prioritārs un vērsts uz izdevīgu cenu galalietotājam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, mums nav jābalso. Mēs pieņemam zināšanai.

Darba kārtībā – Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā galaziņojums.

Vārds referentam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātie klātesošie! Mūsu parlamentārā izmeklēšanas komisija tika izveidota mazāk nekā pirms pusgada, un ļoti īsā laikā mēs aizvadījām 22 publiskās sēdes un vienu slēgto sēdi. Tika nosūtīts ļoti daudz papildu vēstuļu institūcijām un arī Eiropas Savienības institūcijām, lai daudzas lietas precizētu. Rezultātā mums ir tapis galaziņojums ar vairāk nekā simts rekomendācijām, kā būtu nepieciešams sakārtot imigrācijas jomu.

Jau uzreiz vēlos sākt ar Eiropas Savienības līmenī konstatētajām problēmām. Arī kopumā viss ziņojums ir tāds, kuru būtu vērts izlasīt ikvienam attiecīgās komisijas deputātam, lai saprastu, kādas izmaiņas ir nepieciešamas, īpaši Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem, lai saprastu, kur slēpjas dažādās blaknes imigrācijas jomā.

Par Eiropas Savienības problemātiku. Tika konstatēts, ka šī atvērto robežu politika ir nesusi negatīvas sekas. Kā piemēru var minēt Zviedriju, kura jau ilgu laiku ir zināma kā atvērto durvju politikas piekritēja un sastopas ar etniskās noziedzības pieaugumu, imigrantu izraisītiem bandu kariem un seksuālās vardarbības statistikas līknes strauju augšupeju. Zviedrijā ir pieaudzis tādu pusaudžu bandu skaits, kurās pārsvarā ir iesaistīti jauni imigrantu izcelsmes vīrieši. Tiek novērota etniska anklāva veidošanās ar sekojošu etniskās noziedzības pieaugumu. 2025. gada sākumā publicētais pētījums norāda uz satraucošiem faktiem. Statistika liecina, ka neproporcionāli – divās trešdaļās izvarošanas gadījumu – ir pārstāvēti imigranti.

Līdztekus gadījumiem Zviedrijā identiska aina ir vērojama arī Vācijā, kur neproporcionāli liels ir tieši trešo valstu pilsoņu pastrādāto noziegumu īpatsvars, uz 100 000 iedzīvotājiem tas veido... piemēram, no Sīrijas vai Afganistānas... 10 reižu lielāku īpatsvaru pastrādāto noziegumu ziņā. Eiropas valstis meklē risinājumus, kā cīnīties ar šo ielaisto problēmu. Šo risinājumu ir ļoti daudz, tie ir dažādi un arī pietiekami radoši, Latvijā daudziem tie varbūt būtu likušies pārāk radikāli.

Piemēram, Francija ir noteikusi, ka nestrādājošajiem, lai varētu saņemt ģimenes atbalstu, ir jāgaida pieci gadi. Tie, kuri strādā, ģimenes atbalstu saņem pēc 30 mēnešiem. Tātad nav tā, ka ģimenes valsts atbalsts tiek izmaksāts ieceļotājiem jau no pirmās dienas, kā tas faktiski ir Latvijā... ar atsevišķām normām... bet tas pienākums valstij iestājas tikai pēc vairākiem gadiem. Tāpat arī ģimenes apvienošanas iespējas Francijā ir padarītas stingrākas, proti, personām uzturēšanās atļaujai jābūt vismaz 24 mēnešus, kā arī jāspēj pierādīt, ka tām ir regulāri, pietiekami iztikas līdzekļi, kā arī tas, ka ir veselības apdrošināšana, pirms var apvienot ģimeni.

Latvijā viena no konstatētajām problēmām ir tā, ka uz mūsu ārējās sauszemes robežas tiek noķerti imigranti, kuriem kabatā ir vairāk nekā 10 000, dažam pat 15 000 eiro. Viņi iziet visas procedūras, un nauda paliek pie viņiem. Dānijā jau sen ir ieviests "rotaslietu likums", kas Dānijas varas iestādēm ļauj konfiscēt patvēruma meklētāja dārglietas un citus īpašumus, kuru vērtība pārsniedz 10 000 Dānijas kronu (aptuveni 1300 eiro). Konfiscētie īpašumi var tikt izmantoti bēgļa uzturēšanās izdevumu segšanai.

Savukārt Austrija ir noteikusi, ka imigrantiem, kas pamet demokrātijas vērtību un vācu valodas kursus, tiek piemēroti lieli naudas sodi, kuri var sasniegt vairākus tūkstošus eiro. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad imigranti neparaksta apliecinājumu par Austrijas demokrātiskā dzīvesveida pieņemšanu. Latvijā šobrīd ir runa par agrīnās integrācijas kursiem un naudas sodi ir paredzēti daudz, daudz zemāki.

Tāpat komisija apskatīja Migrācijas un patvēruma paktu un visas tās nianses, kas veidojas saistībā ar obligātajiem pienākumiem, kas tiek noteikti dažādām dalībvalstīm. Lai arī Latvija ir sniegusi argumentāciju, tai skaitā par PSRS imigrācijas mantojumu, Eiropas Komisijā tas nav pietiekami ticis ņemts vērā. Tomēr Latvija ir saņēmusi papildu finansējumu no Eiropas Savienības robežu stiprināšanai.

Eiropas Komisija jau ir uzsākusi gatavošanos 2027. gada solidaritātes rezerves diskusijām. Izmeklēšanas komisija uzskata, ka Latvijai ir jāīsteno aktīvs dialogs ar Eiropas Komisiju par iespējām ņemt vērā aktuālos izaicinājumus, ar ko Latvija saskaras, sargājot Eiropas Savienības ārējo robežu. Par to tālāk pieminēšu detalizētāk.

Lai Latvija varētu iegūt tādas valsts statusu, kura saskaras ar ievērojamu migrācijas situāciju, līdzīgi kā tas ir attiecībā uz Igauniju, vērtēšanas metodoloģijā būtu jāiekļauj aizturēto personu skaits uz Latvijas robežas, kas ļautu parādīt visus izaicinājumus, ar ko saskaras Latvija.

Tāpat arī mēs, izmeklēšanas komisija, veicām saziņu ar Eiropas Komisijas migrācijas komisāru par to, ka nav bijis pietiekami efektīvs darbs, lai stiprinātu likumdošanas bāzi attiecībā uz tām valstīm, kas saskaras ar lielāko migrācijas spiedienu. Tālākai vērtēšanai mums kā dalībvalstij ir tiesības vērsties pret attiecīgo komisāru, ka viņš nepilda Eiropas Savienības līgumu, lai pilnvērtīgi aizstāvētu mūsu kā dalībvalsts intereses. Tas ir izvērtēšanai nākamajam Ministru kabinetam.

Ja runājam par nelegālās imigrācijas novēršanu, tad aina paveras ļoti plaša. Jāsaka milzīgs paldies mūsu robežsardzei, kura kopš 2021. gada, kad Baltkrievija uzsāka īstenot hibrīdkaru pret Latviju, ir stāvējusi uz mūsu ārējās sauszemes robežas. Šajā laika periodā no robežas nelegālas šķērsošanas ir atturētas 40 000 personas. Kopš 2021. gada Latvijā nav ielaistas 40 000 personas.

Liela daļa nelegālo ieceļotāju caur Baltkrieviju ir no Somālijas, Bangladešas, Kubas un citām valstīm. Daļa no tiem, kuri vēlas ieceļot Eiropas Savienībā no Baltkrievijas, ir bijušie studenti, kas ir studējuši Baltkrievijas vai Krievijas augstskolās.

Nelegālie pārvadātāji izmanto sociālās platformas "Telegram" un "WhatsApp", un tas apgrūtina viņu identifikāciju. Daļa imigrantu maksā pārcelšanās īstenotājiem, pārvadātājiem līdz pat 15 000 eiro, pirms tam savā mītnes valstī pārdodot visu savu iedzīvi. Maksājumi visbiežāk notiek kriptovalūtā, un tas apgrūtina identifikāciju. Arī valstij rodas izmaksas saistībā ar piespiedu izraidīšanas procedūru. Robežsardze ir aplēsusi, ka vienas nelegālās personas izraidīšanas izmaksas kopumā vidēji sastāda nepilnus 2300 eiro... par katru personu, kas tiek izraidīta.

Komisija arī ļoti rūpīgi skatīja jautājumu par dokumentu, kas saistīti ar imigrāciju, viltošanu. Regulāri tiek konstatēti ieceļošanas un uzturēšanās pamatojuma dokumentu viltošanas gadījumi. Latvijā visbiežāk tiek viltoti izglītības dokumenti, identifikācijas dokumenti un autovadītāja apliecības.

Personas no trešajām valstīm, tostarp no Centrālāfrikas Republikas, Kamerūnas, Somālijas, Sudānas, Kongo, Mali, Indijas, Irānas, Bangladešas un citām, mēdz izmantot viltotus Eiropas Savienības dalībvalsts ceļošanas dokumentus, lai apietu robežkontroli un nonāktu galamērķa valstī.

Komisija arī konstatēja, ka internetā ir sludinājumi, kuros tiek piedāvāts izgatavot viltotus un autentiskus Latvijas personu identifikācijas dokumentus un autovadītāja tiesības. Sludinājumos viltotie dokumenti tiek piedāvāti par zemāku cenu, salīdzinot ar autentiskajiem. Komisija vērsa tiesībsargājošo iestāžu uzmanību uz šo problēmu, un iestādes savas kompetences ietvaros sāka pārbaudīt saņemto informāciju.

Komisija arī uzklausīja vairākus vēstniekus. Īpaši interesanta situācija veidojās attiecībā uz vēstniecību Indijā. Komisija konstatēja, ka uz Latviju pārcelties gribētāju pieteikumu anketas Indijā bieži aizpilda starpnieku kompānijas pārstāvji, nevis paši vīzu pieteicēji. Turklāt starpnieki iedrošina personas pārsūdzēt vīzu atteikumu, lai apgrūtinātu vēstniecības turpmāko darbu. Vēstniecība Indijā ir saskārusies arī ar gadījumiem, kad vairāki vīzu pieteikumi ir uzrakstīti identiski, turklāt diplomātiskās pārstāvniecības darbinieki konstatēja, ka vīzas pretendenta izglītības līmenis neļautu sastādīt dokumentu tādā līmenī. Minētā problēma apgrūtina vīzu pieteicēju objektīvu izvērtēšanu. Ir konstatēti arī banku izdruku viltošanas gadījumi, lai maldinātu par pieteicēja finansiālo stāvokli.

Pieminēšanas vērts ir tas, ka atsevišķas vēstniecības jau šobrīd ir ieviesušas kvotas, jo nespēj izskatīt visus pieteikumus no dažādām valstīm, jo pieteikumu skaits ir milzīgs. Ir milzīgs īpatsvars viltotu dokumentu, un tos ne visus izdodas identificēt, un tas tālāk apgrūtina šo institūciju darbību.

Komisija rekomendācijās arī ieteica, ka saistībā ar Baltkrievijas režīma uzsākto hibrīdkaru pret Latviju, instrumentalizējot nelegālo imigrantu plūsmu uz Latvijas valsts robežu, būtu jāvērtē attiecīgo personu atbildība tieši no Baltkrievijas amatpersonu puses... kas būtu pielīdzināms Krimināllikuma pārkāpumiem.

Tāpat arī konstatējām, ka ir nepieciešams stiprināt darba devēju un izglītības iestāžu atbildību, paredzot daudz augstākus sodus negodprātīgiem uzņēmējiem vai amatpersonām. Ir jāizskata iespēja slēgt tiesiskās palīdzības līgumus, tostarp tādus, kas nodrošina tikai Latvijas pusei tiesības saņemt tiesisko palīdzību, ar tām valstīm, no kurām nāk vislielākās migrācijas plūsmas un dokumentu viltojuma riski. Šādi līgumi ļauj operatīvāk pārbaudīt informāciju par personām un dokumentiem.

Atzinīgi ir vērtējams lēmums paaugstināt sodus nelegālo imigrantu pārvadātājiem, bet problēmas saglabājas, jo finansiālie ieguvumi no sekmīgas ieceļošanas Eiropā un iespējas pieteikties uz pabalstiem kādā no Rietumeiropas valstīm atsver potenciālos zaudējumus.

Latvijai ir jāveicina, lai Eiropas Savienības līmenī tiktu ieviesta daudz stingrāka atbildība tiem, kuri nodarbina vai nodrošina nelegālos trešo valstu valstspiederīgos ar iespējām uzturēties Eiropas Savienībā. Reidi saglabājas kā viens no efektīvākajiem instrumentiem. Vienlaikus tas ir jautājums par iestāžu kapacitāti.

Gadījumos, kad ir saskatāmi iespējami dokumentu viltojumi no trešo valstu valstspiederīgo puses, atbildīgajām iestādēm ir jāuzsāk kriminālprocess pret konkrēto personu, jo šobrīd pārsvarā notiek tikai fakta konstatācija, ka dokumenti ir viltoti, bez tālāka izvērtējuma, kas šo dokumentu ir sagatavojis un viltojis.

Par nākamo posmu patvēruma meklētājiem. Komisijā konstatējām, ka liela daļa no tiem, kas piesakās patvēruma meklētāja statusam, ir personas, kuras pašas Rīgas reģionā ierodas pie kādas valsts amatpersonas, visbiežāk policista, un saka, ka vēlas saņemt patvērumu.

Vēl mēs komisijā konstatējām, ka milzīga daļa no šiem patvēruma meklētājiem uzdodas par nepilngadīgajiem, neraugoties uz to, ka viņiem ir garas bārdas un faktiski viņi ir 30 gadus veci. To viņi dara, jo tādā gadījumā viņiem ir iespēja iegūt labvēlīgākus nosacījumus patvēruma izskatīšanas procedūrā. Mūsu atbildīgās iestādes gan mēģina novērst šādu ļaunprātīgu praksi, veicot arī papildu analīzes, lai konstatētu personas īsto vecumu.

Komisija ir konstatējusi situāciju, ka patvēruma iegūšanas procedūru izmanto nevis starptautiskās aizsardzības vajadzībām, bet gan ļaunprātīgiem mērķiem, izvairoties no izraidīšanas, slēpjot identitāti un mēģinot apiet imigrācijas regulējumu. Tas ietver tīšu nepatiesas informācijas sniegšanu par vajāšanas apstākļiem, vecumu, identitātes dokumentu iznīcināšanu, atteikšanos no pirkstu nospiedumu noņemšanas vai mēģinājumu slēpt ieceļošanas iemeslus.

Komisija arī konstatēja, ka no vairākiem tūkstošiem patvēruma meklētāju aptuveni 60 līdz 75 procenti (kā kurā gadā) ir patvaļīgi pametuši patvēruma meklētāju centrus. Tādos gadījumos tiek informēta Valsts policija, attiecīgās teritoriālās struktūrvienības, Valsts robežsardze un Valsts drošības dienests. Tomēr Valsts policija neizsludina šīs personas meklēšanā, izņemot gadījumus, ja tās ir nepilngadīgas personas. Ir konstatēts, ka daļa no personām ir centušās izceļot, izmantojot lidostu "Rīga" vai sauszemes sabiedrisko transportu un reģistrējot biļeti uz citas personas vārda. Prakse liecina, ka visbiežāk patvēruma centrus pametušās personas tiek atrastas Lietuvā un Polijā. Arī Vācija salīdzinoši daudz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu sūta uz Latviju, un Latvijai šīs personas nākas uzņemt. Pēc tam nereti šīs personas vēlreiz pamet šos patvēruma meklētāju centrus.

Attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem mēs konstatējām, ka šis regulējums ir izveidots ļoti plašs. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma izpratnē Ukrainas civiliedzīvotāji ir Ukrainas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un nevar atgriezties savā pilsonības valstī, bezvalstnieka statusu vai starptautiskās aizsardzības statusu ieguvušās personas un to ģimenes locekļi. Kopumā tātad Latvijā ir reģistrējušies 60 tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāju, no kuriem šis statuss aktīvs ir aptuveni 30 tūkstošiem personu, bet kopējais Ukrainas pilsoņu skaits, kas ir ieceļojuši Latvijā kopš kara sākuma vai kas ir uzdevušies par Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir mērāms vairākos simtos tūkstošu. Viena daļa no viņiem, protams, ir devušies prom uz kādu citu Eiropas valsti, izmantojot Latviju kā tranzītvalsti, bet nav zināms precīzs skaits, kuri ir apmetušies un nav oficiāli reģistrējušies Latvijā.

Attiecībā uz šo jomu ir jāņem vērā, ka Ukrainā dubultpilsonība ar Krievijas Federāciju nav atļauta, bet daļa to uztur slēptā veidā. Viena daļa no šiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieceļo Latvijas teritorijā, ir nākuši no Ukrainas ilgstoši okupētajiem apgabaliem. Tas var radīt arī ilgtermiņa drošības riskus.

Attiecībā uz kopējo situāciju ar jau legālo migrāciju... uzturēšanās atļaujām. Eiropas Savienībā ir izsniegtas 26 500 000 uzturēšanās atļauju trešo valstu pilsoņiem – 26,5 miljoni uzturēšanās atļauju! Eiropa ir reģions ar vislielāko trešvalstnieku īpatsvaru pasaulē. Latvijā ir izsniegtas, pēc PMLP datiem, 107 tūkstoši uzturēšanās atļauju, savukārt "Eurostat" dati uzrāda, ka Latvijā dzīvo 250 tūkstoši trešo valstu pilsoņu. Arī šeit veidojas atšķirības metodoloģijā, un to komisija aicināja novērst, jo "Eurostat" šajā uzskaitījumā iekļauj arī Latvijas nepilsoņus kā trešo valstu pilsoņus.

Ja runājam par derīgajām termiņuzturēšanās atļaujām, tad dominējoši lielākā daļa ir Ukrainas pilsoņi. Savukārt attiecībā uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujām dominējoši lielākā daļa ir Krievijas pilsoņi. Kopš 2022. gada, kad tika pieņemti grozījumi likumā, Krievijas pilsoņu īpatsvars samazinājās. Viena daļa pārreģistrējās uz termiņuzturēšanās atļaujām pēc šiem grozījumiem likumā, un viena daļa savukārt izceļoja no valsts. Kopumā šādas personas, kas izceļoja, ir 12 tūkstoši Krievijas pilsoņu.

Ja runājam par organizēto noziedzību, tad mēs komisijā saņēmām pietiekami būtisku informāciju no Valsts policijas, kura norādīja, ka Latvijā šobrīd nav konstatējami mononacionāli grupējumi, tomēr dažas tendences norāda uz iespējamu etnisku struktūru veidošanos nākotnē. Policijas analītiskajos materiālos uzsvērts, ka, ņemot vērā ģeopolitisko vidi, Krievijas un Baltkrievijas īstenoto hibrīdkara taktiku pret Eiropas Savienību un Latviju, kā arī strauji pieaugošo imigrantu plūsmu no Āzijas un Āfrikas, ir pamats gaidīt, ka Latvijā var izveidoties etniski balstīti organizēti noziedzīgi grupējumi. Šādas tendences jau ilgstoši novērotas Rietumeiropā un Skandināvijas valstīs, kur tieši imigrantu kopienu noslēgtība vai kultūras barjeras kļuvušas par nozīmīgu faktoru organizētās noziedzības strukturēšanā.

Latvijas Valsts policija komisijai norādīja, ka musulmaņu, hinduistu un citu etnisko un reliģisko kopienu organizētās grupas citās valstīs ir bijušas sarežģīti apkarojams fenomens Eiropā valodas, kultūras un paražu atšķirību dēļ. Līdz ar to šādas grūtības var rasties arī Latvijā, ja šīs kopienas turpinās pieaugt. Šie apstākļi palielina riskus, ka mazāk integrētas un savstarpēji cieši saistītas kopienas var kļūt par bāzi specifiskiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Arī Valsts drošības dienests sniedza mums informāciju, norādot, ka paralēli organizētajai noziedzībai drošības riski migrācijas kontekstā izpaudās arī kā individuālu trešo valstu pilsoņu radīti izlūkošanas vai terorisma apdraudējuma riski, kas tika identificēti galvenokārt robežkontroles, vīzu, uzturēšanās atļauju un patvēruma procedūru ietvaros, īstenojot mērķtiecīgus un preventīvus pasākumus.

Vienlaikus VDD secinājumi apliecina, ka lielākā daļa personu no augsta terorisma riska valstīm Latvijā neiesaistās ne teroristiskās, ne citās pret valsts drošību vērstās aktivitātēs un identificētie riski ir vērtējami kā reti un individuāli gadījumi, nevis sistemātiski pasākumi. Vienlaikus pastāv riski, ka no terorisma riska valstīm var ieceļot personas, kuras ir saistītas ar ekstrēmismu vai terorismu.

Lai nodrošinātu trešo valstu pilsoņu aktivitāšu uzraudzību, VDD amatpersonas sadarbībā ar citu iestāžu amatpersonām veikušas trešo valstu pilsoņu kontroles pasākumus.

Arī viena no izmaiņām, kas ir notikusi šogad, ka speciālajos Ministru kabineta noteikumos ir noteikts, ka šis saraksts ar īpašām pārbaudēm tiek attiecināts uz Tadžikistānas pilsoņiem. Bet būtu izsverams arī paplašināt loku ar valstīm... uz kurām būtu nepieciešams veikt papildu izvērtējumus.

Pieaugošās migrācijas plūsmas Eiropā, ārpolitiskie draudi un tendences, kas novērotas citās Eiropas valstīs, veido pamatu bažām par organizētās noziedzības un terorisma iespējamo attīstību vairākos virzienos. Šo risku kontrole prasa sistemātisku darbu ne tikai policijas un drošības iestāžu līmenī, bet arī politisku lēmumu pieņemšanas stratēģijas līmenī.

Es neiešu visās rekomendācijās detalizēti, bet es vēl tālāk vēlētos norādīt attiecībā uz pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām, kuru absolūti lielāko daļu jeb 90 procentus veido personas, kas ir bijušās Padomju Savienības pilsoņi.

Izmeklēšanas komisija uzskata, ka ir nepieciešams saglabāt un pilnveidot stingrus nosacījumus, kas ļauj efektīvāk identificēt un atsijāt personas, kuras nevēlas integrēties Latvijas sabiedrībā un rada ilgtermiņa drošības riskus. Tāpat mēs konstatējām, ka ģimenes definīcija dažādos likumos ļoti būtiski atšķiras un ka būtu jānonāk pie vienotas izpratnes.

Izmeklēšanas komisija arī uzskata, ka Latvijas institūcijām ir jāizskata iespēja noteikt to personu loku, kurām uzturēšanās atļauju kontekstā ir regulāri klātienē jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, lai pierādītu pastāvīgu uzturēšanos Latvijā, ņemot vērā, ka ne vienmēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var konstatēt personas reālo uzturēšanos mūsu valstī.

Runājot par termiņuzturēšanās atļaujām, viena liela daļa no termiņuzturēšanās atļaujām ir izveidojusies pēc tam, kad 2009. gadā tālaika satiksmes ministrs Ainārs Šlesers nāca ar politisko iniciatīvu veidot investoru programmu. Šī programma paredzēja, ka ir iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu, ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā, veicot ieguldījumu Latvijā reģistrētas kredītiestādes pakārtotajās saistībās vai iegādājoties īpašam mērķim paredzētus bezprocentu vērtspapīrus.

Ja runājam par katru programmu atsevišķi, tad attiecībā uz nekustamo īpašumu programmu līdz 2014. gadam tika konstatēti daudzi krāpšanas gadījumi. Piemēram, situācijas, kurās īpašums faktiski tika iegādāts par salīdzinoši zemu cenu, bet dokumentos tika uzrādīta paaugstināta vērtība, lai kvalificētos uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Arī šīs programmas ietvaros bija risks saistībā ar naudas atmazgāšanu lielos apmēros.

Attiecībā uz ieguldījumiem kapitālsabiedrībās. Šajā gadījumā tika konstatētas ļoti būtiskas problēmas. Uz šīm problēmām norādīja Finanšu izlūkošanas dienests, ka padziļinātajās izpētēs, kas ir veiktas no 2024. līdz 2026. gadam, ir konstatēti vairāki gadījumi, kuros ārvalstniekiem, iespējams, tiek nodrošināta iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz šķietami fiktīviem ieguldījumiem kapitālsabiedrību pamatkapitālā. Tā vietā, lai ieguldītie līdzekļi tiktu izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tie nereti tiek pārskaitīti shēmas organizētājiem kā aizdevumi vai aizdevumu atmaksa, pārskaitīti shēmas organizētājiem vai ar to saistītām personām kā darba samaksa, izmantoti nekustamo īpašumu un transportlīdzekļu iegādei, pārskaitīti uz citu fizisku vai juridisku personu kontiem par faktiski nenotikušiem darījumiem.

Konstatēti gadījumi, kuros shēmas organizētāji, piedāvājot iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju, potenciālos atļauju saņēmējus informē, ka dividendes viņiem netiks izmaksātas un veiktais ieguldījums netiks atmaksāts. Turklāt Finanšu izlūkošanas dienests ir konstatējis gadījumus, kuros vieni un tie paši līdzekļi tiek ieguldīti vairākas reizes, lai sasniegtu Imigrācijas likumā noteiktās ieguldījumu summas, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju.

Ja mēs runājam par vēl citām konstatētajām lietām, tad Tieslietu ministrija ir informējusi izmeklēšanas komisiju, ka 2026. gada 30. aprīlī ir notikusi starpinstitucionālā sanāksme un tajā tika pieņemts lēmums, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret ieguldījumiem kapitālsabiedrībās nesasniedz investīciju piesaistes mērķi, jo reālais tautsaimniecības ieguvums ir maznozīmīgs, bet ļaunprātīgas izmantošanas risks – ļoti augsts.

Runājot par termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar ieguldījumiem bezprocentu vērtspapīros... šai gadījumā runa ir par vienkāršu naudas ieguldīšanu uz laiku uz pieciem gadiem, nopērkot valsts parādzīmes un pēc tam šo naudu atgūstot atpakaļ pēc pieciem gadiem. Līdz ar to šāds ieguldījums nav uzskatāms par paliekošām investīcijām Latvijas tautsaimniecībā. Faktiski programma ārvalstniekiem nodrošināja iespēju uz pieciem gadiem izvietot līdzekļus drošā bezprocentu instrumentā, pretī saņemot termiņuzturēšanās atļauju. Valsts kase vairākus gadus informatīvajos ziņojumos ir norādījusi uz nepieciešamību slēgt šo programmu. Un, neskatoties uz to, ka Valsts kase ir atkal un atkal nākusi ar rosinājumu slēgt šo programmu, tikai tagad, līdz ar jaunā Imigrācijas likuma pieņemšanu, visticamāk, šī programma tiks slēgta.

Runājot par termiņuzturēšanās atļaujām saistībā ar ieguldījumiem Latvijā reģistrētu kredītiestāžu pakārtotajās saistībās, ir konstatējams, ka praksē šīs programmas īstenošana izpaudās kā ārvalstu personu līdzekļu ieguldīšana kredītiestādēs, pēc pieciem gadiem ieguldījumu atgūstot ar procentiem un šajā laikā saņemot termiņuzturēšanās atļauju. Konstatēti arī gadījumi, ka persona iegulda līdzekļus šajā programmā un vienlaikus no tās pašas kredītiestādes aizņemas attiecīgo naudas summu, tādējādi neveicinot Latvijas ekonomisko attīstību.

Attiecībā uz visām šīm programmām komisija konstatēja, ka tās ir slēdzamas un nav saglabājamas līdzšinējā veidolā.

Par trešo valstu studentu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā. Praksē mēs konstatējām, ka aiz vārdiem "augstākās izglītības eksports" slēpjas ļoti daudzas problēmas. Atsevišķas augstskolas ir noteikušas tikai 60 procentu obligāto studiju apmeklējumu. Apmeklējums tiek reģistrēts ar identifikācijas kartēm, kuras ārvalstu studenti var izmantot arī citu studentu reģistrēšanai. Atbildība par korektu apmeklējuma reģistrāciju nereti tiek uzticēta pasniedzējam, kuram ir jāvada lekcija 100 cilvēku auditorijai. Augstskolas pieļauj attālinātu pieslēgšanos lekcijām un semināriem, tostarp ar izslēgtām kamerām. Praksē ir konstatējams, ka paši studenti neslēpj, ka viņi atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, strādā un, jā, fonā it kā mācās. Netiek pietiekami kontrolēts, vai ārvalsts students faktiski neuzturas citā Eiropas valstī.

Kā es jau minēju, pirmais filtrs ir vēstniecības, nākamais filtrs ir Akadēmiskās informācijas centrs, kas arī tiek pārslogots ar ļoti daudziem pieprasījumiem attiecībā uz izglītības dokumentiem. Arī tur vairāk nekā 12 tūkstoši šādu dokumentu bija iesniegti aizvadītajā gadā, ir konstatētas ļoti lielas neatbilstības ar iespēju, ka šie dokumenti nav leģitīmi.

Izmeklēšanas komisijā uzklausījām piecas augstskolas, kurās ir vislielākais ārvalstu studentu īpatsvars. Faktiski mēs konstatējām, ka ir augstskolas, piemēram, Rīgas Ziemeļvalstu augstskola, kurās absolūti lielāko daļu no studējošo sastāva veido ārvalstu studenti. Mēs konstatējām, ka arī paši studenti, ārvalstu studenti, savās valodās publicē daudz materiālu. Mēs komisijas sēdēs šos materiālus... atspoguļojām... kuros viņi neslēpj, ka ļaunprātīgi izmanto Latvijas sistēmu. Viņi norādīja konkrētas augstskolas, kurās ir izdevīgi it kā mācīties, bet faktiski būt... strādāt kādā Latvijas uzņēmumā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Komisijā konstatējām, ka augstskolas aktīvi iesaistās studentu piesaistē ārvalstīs, tostarp valsts augstskolas. Tikai valsts augstskolām uzdevām jautājumu: ar kādām aģentūrām un kādus reklāmas līgumus jūs esat noslēguši trešajās valstīs? Situācija ļoti atšķīrās. Piemēram, Daugavpils Universitāte pauda, ka viņi maksā ārvalstu aģentiem (kas kaut kādā Indijas ciematā apkopo studētgribētājus) 1000 eiro par katru piesaistīto personu. Šīs aģentūras bieži vien vēl paņem naudu arī no paša studenta. Daugavpils Universitātes studiju maksa ir 3000 eiro. Faktiski 33 procenti no studiju maksas tiek samaksāti šim ārvalstu aģentam. Un nereti arī, protams, students nemaz to pirmo mācību gadu nepabeidz konkrētajā augstskolā. Viņš kaut kur jau ir pazudis.

Citās augstskolās šī likme ir noteikta 10 procenti no studiju maksas. Citā augstskolā ir noteikts, ka, jo vairāk piesaista, jo lielāku procentu saņem šis aģents. Piemēram, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte piemēro 20 procentu likmi no studiju maksas gadā tiem, kas piesaista īpaši daudz ārvalstu studentu. Savā ziņā čempione ir Rīgas Tehniskā universitāte, kura, lai ārvalstīs reklamētu iespēju studēt šajā augstskolā (trešajās valstīs, es domāju, nevis Eiropas Savienības dalībvalstīs), aizvadītajā gadā ir iztērējusi 361 tūkstoti eiro, vēl gadu iepriekš – gandrīz pusmiljonu eiro, lai piesaistītu studentus no Indijas vai Šrilankas. Tā vietā, lai šo naudu novirzītu mūsu pašu studentu piesaistei.

Vēl es vēlos norādīt, ka Valsts drošības dienests un Valsts robežsardze ir norādījusi, ka ikdienas praksē tiek konstatēti studenti, kuri nespēj pat primitīvā angļu valodā sniegt informāciju. Viņi it kā brauc studēt šeit programmās angļu valodā, bet līmenis ir ļoti, ļoti zems. Tāpēc arī izmeklēšanas komisija ir ieteikusi, ka mūsu institūcijām ir jābūt spējai oficiāli pārbaudīt angļu valodas prasmi, ja runā par ārvalstu studentiem.

Izmeklēšanas komisija arī konstatēja gadījumus, kad ārvalstu students tiek atskaitīts no augstskolas un viņam būtu jāatgriežas savā izcelsmes valstī, bet viņš atkal ātri pārlec uz citu augstskolu pat mācību gada vidū, ātri sakārto dokumentus un it kā turpina studēt. Mēs arī konstatējām, ka faktiski nav nekādas internacionalizācijas stratēģijas.

Bet, uzklausot šīs augstskolas, varu teikt, ka kaut kas pozitīvs jau ir sasniegts. Rīgas Tehniskā universitāte, atnākot uz mūsu komisiju, informēja, ka viņi pāries uz studentu piesaisti tikai no OECD un NATO dalībvalstīm, un, protams, Eiropas Savienības dalībvalstīm. Arī vēl citas augstskolas raugās līdzīgā virzienā. Bet būtu jānosaka, ka šis būtu universāls princips – ka nav labās gribas augstskolu, visas augstskolas ir ieliktas ļoti stingrā likuma rāmī.

Normatīvajos aktos ir jāparedz, ka augstskolas ārvalstu studentu īpatsvars nedrīkst pārsniegt pusi no kopējā studentu skaita, savukārt trešo valstu studentu skaits nedrīkst veidot nozīmīgu daļu no kopējā ārvalstu studentu īpatsvara augstskolā.

Ņemot vērā, ka ārvalstu studentu piesaiste ir finansiāli ļoti ienesīgs uzņēmējdarbības veids, Imigrācijas likumā ir jāparedz adekvāts sods uzaicinātājam – izglītības iestādei –, kas neievēro likuma prasības. Maksimālajam naudas soda apmēram nebūtu jābūt ierobežotam.

Tāpat Imigrācijas likumā ir jāparedz, ka students nevar mainīt augstskolas; ja tiek atskaitīts, viņš atgriežas atpakaļ savā valstī.

Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāparedz, ka mērķtiecīgi tiek atbalstīti diasporas latvieši neatkarīgi no viņu pilsonības, nevis trešo valstu valstspiederīgie.

Visām augstskolām Latvijā ir jānosaka aizliegums slēgt līgumus ar aģentūrām par trešo valstu valstspiederīgo piesaisti, kurām tiek tālāk maksāta atlīdzība par šo visu... bieži vien arī – lai popularizētu iespējas studēt Latvijā. Īpaši, kad mēs pētījām, kāda informācija ir pieejama hindi valodā, tad konstatējām, ka liela daļa reklamē Latviju nevis kā labu vietu augstākajai izglītībai, bet kā vietu, kur būs iespēja strādāt.

Runājot par nodarbinātību, mēs atradām pietiekami lielu neatbilstību oficiālajā statistikā. Mēs daudz kur redzam skaitli – aptuveni 20 tūkstoši. Tās ir uzturēšanās atļaujas, kas ir izsniegtas saistībā ar nodarbinātību, lai gan faktiski nodarbinātība ir pieejama aptuveni 100 tūkstošiem trešo valstu pilsoņu, kuri ir ieceļojuši arī pēc citām pazīmēm, piemēram, kā patvēruma meklētājs vai students. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

J. Dombrava. Tātad, pat neveicot padziļinātu izpēti slēgtos forumos, ir konstatējami daudzi gadījumi, kad hindi, uzbeku un krievu valodā publiski tiek izplatīti piedāvājumi, kuros atklāti tiek solīta nepilnvērtīga darba samaksa šiem ārvalstu darbiniekiem, īstermiņa nodarbinātība Latvijā un pēc tam brīva pārvietošanās pa Eiropas Savienību. Atbrauksiet, pastrādāsiet šeit noteiktu laika periodu, piemēram, par 900 eiro, un pēc tam jums ir brīvas rokas pārvietoties uz kādu citu Eiropas Savienības dalībvalsti.

Oficiālajā statistikā, ja runā par ārstiem un inženieriem, mēs neredzam, ka tiktu piesaistīti augsti kvalificēti speciālisti. Lielākā daļa, kas vispār parādās oficiālajā statistikā... Trešo valstu nodarbinātie... ārzemnieki strādā zemas pievienotās vērtības profesijās izmitināšanā, ēdināšanā, palīgstrādnieku darbos, nevis, kā dažkārt publiski tiek minēts, tiek piesaistīti augsti kvalificēti speciālisti. Un tas ir iemesls, kāpēc būtu jāsaglabā ļoti plašas iespējas.

Izmeklēšanas komisija konstatēja būtisku informācijas sadrumstalotību starp iestādēm. Lai gan tiek organizēti kopīgi reidi un dati tiek ievadīti kopīgos reģistros, praksē tie netiek sistemātiski izmantoti lēmumu pieņemšanā. Ņemot vērā plaši izplatīto praksi pamest valsti, pirms iestājas pienākums maksāt nodokļus (to arī mēs no ārvalstu nodarbinātajiem esam redzējuši), kā arī sistemātiskus pārkāpumus attiecībā uz darba stundu uzskaiti, ir jāatceļ iespēja trešo valstu pilsoņiem, kuri valstī uzturas ar ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, reģistrēties kā pašnodarbinātajiem.

Valsts darba inspekcija nespēj kontrolēt, vai trešo valstu valstspiederīgie tiek nodarbināti atbilstošu darba laiku, tāpēc Ekonomikas ministrijai ir jāizstrādā sistēma, kā uzaicinātajam darbiniekam nodrošināt darba stundu reģistrēšanu. Valsts darba inspekcijai ir jānodrošina iespēja ārvalstniekam ziņot par ekspluatējošu nodarbinātību, ja viņš nepārvalda Latvijā biežāk izplatītās svešvalodas. Valsts darba inspekcijai ir jānodrošina darba sludinājumu monitorings attiecībā uz nodarbinātību Latvijā (kuri ir publicēti ārpus Latvijas), jo pēc daudzām pazīmēm ir novērojams, ka ārvalstu darbaspēka piesaiste ir vienkārši finansiāli izdevīgāka nekā mūsu pašu darbinieku nodarbināšana. Šiem ārvalstu darbiniekiem tiek maksātas mazākas algas, vai arī, ja pat tiek maksāta lielāka alga, no viņa tiek paņemtas dažādu veidu komisijas maksas, piemēram, par dzīvošanu, dokumentu sakārtošanu, ēdināšanu.

Tāpat ir jānosaka liegums negodprātīgiem uzņēmējiem uzaicināt citus ārzemniekus ar tiesībām uz nodarbinātību. Liegums būtu attiecināms ne tikai uz uzņēmumu, bet arī uzņēmuma amatpersonām. Viena daļa nodarbina ārvalstniekus, izmantojot čaulas firmu, lai pašai šai ražotnei – vai kas tas ir par uzņēmumu – nebūtu tiesisko seku. Ir jāparedz atbildība uzņēmumam, kurā ārzemnieks faktiski tiek nodarbināts, lai izslēgtu situācijas, ka par pārkāpumiem tiek sodītas čaulas firmas.

Tāpat izmeklēšanas komisija uzskata, ka Ceļu satiksmes likumā ir izdarāmi grozījumi, paredzot, ka trešo valstu valstspiederīgajiem ir nepieciešams iegūt autovadītāja tiesības Eiropas Savienībā, ja tās ir nepieciešamas darba pienākumu veikšanai, jo diemžēl nav iespējams konstatēt, kurā brīdī persona ir ieceļojusi. Un rodas arī lielas problēmas attiecībā uz pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Par "Bolt" un "Wolt" runājot. Komisija uzklausīja attiecīgos uzņēmumus, institūcijas par problēmām un konstatēja, ka liela daļa no šiem "Bolt" un "Wolt" kurjeriem, kas braukā pa Rīgas ielām un citu pilsētu ielām, faktiski dažādos veidos apiet Latvijas likumu – izmanto citām personām piederošus kontus, lai pārvietotos... kuri ir sakārtojuši visus papīrus. Summa svārstās aptuveni septiņi eiro par diennakti... vai arī lielāka summa par mēneša konta izīrēšanu. Bet arī viena liela daļa ir paši reģistrējušies. No reģistrētajiem 8200 kurjeriem aptuveni puse ir trešo valstu kurjeri.

Valsts darba inspekcija pārbaužu laikā veic darbinieku aptaujas. Ja no darbinieka sniegtās informācijas izriet, ka viņš nesaņem minimālo darba algu vai līgumā paredzēto atlīdzību, turpmāka pārbaude tiek veikta pie uzņēmuma, kuru darbinieks norādījis kā savu darba devēju. Savukārt Valsts darba inspekcija nevar veikt pārbaudes attiecībā uz tādu uzņēmumu kā SIA "Bolt Services LV" vai SIA "Wolt Latvija" kurjeriem, jo tie darbojas platformu regulējuma ietvaros, kas nepakļaujas darba tiesiskajam regulējumam.

Arī nodokļu nomaksa šajā pašnodarbināto formā faktiski nenotiek. Valsts ieņēmumu dienests pauda, ka to nav iespējams izdarīt, jo liela daļa no šiem kurjeriem tajā brīdī, kad viņiem stājas spēkā pienākums maksāt nodokļus, nemaz nav sasniedzami, jo atrodas jau kaut kur pilnīgi citur.

Tātad ir konstatēti vairāki gadījumi, kad persona izmanto citas personas identitāti, lai strādātu par kurjeru vai šoferi. Tas attiecas arī uz "Bolt" un "Wolt" lietotnēm, kurās pastāv iespēja izmantot citas personas identitāti. Latvijā un citviet Eiropā konstatēti daudzi gadījumi, kad personas izīrē savus kontus trešo valstu valstspiederīgajiem. Turklāt konstatēta virkne gadījumu, kuros, izmantojot lietotnes, strādā personas, kurām nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā. Lietotnes pieļauj situācijas, kurās sadarbības partneri, proti, kurjeri, neveic nodokļu samaksu pilnā apmērā. Nav konstatējams, ka platformām, piemēram, "Wolt" vai "Bolt", būtu radīti šķēršļi darboties Latvijā ar tūkstošiem sadarbības partneru (tostarp no augsta terorisma riska valstīm), kuru naudas līdzekļu izlietojums nav caurspīdīgs un kuri neveic nodokļu samaksu pilnā apmērā.

Darba devēji. Ārvalstu darbinieki ir izdevīgi tieši tādēļ, ka viņus ir vieglāk pakļaut nesamērīgai darba slodzei un zemākai samaksai nekā vietējos darbiniekus, kuri var vērsties iestādēs ar sūdzībām.

Zīmīgi, ka, ja runājam par oficiālajiem nodarbinātības skaitļiem, tad uzņēmumā "Bolt" oficiāli strādā 100 darbinieki, kurjeru skaits ir aptuveni 30 reižu lielāks. "Wolt" strādā starp 60 līdz 90 darbiniekiem, kurjeru skaits ir 3900 personas. Šie uzņēmumi skaidri apliecina, ka tie neuzņemas atbildību par kurjeriem, kuri faktiski strādā viņu uzņēmuma labā, nesot viņiem peļņu.

Arī attiecībā uz valsts valodas lietošanu Valsts valodas centrs norāda uz satraucošu problēmu, ka ir konstatēti neskaitāmi daudzi gadījumi, kad tas tiek pārkāpts.

Darba laika uzskaite nenotiek. Neskatoties uz to, ka likumā ir noteikta 20 un 40 stundu nodarbinātība attiecīgi bakalaura un maģistra līmeņa studentiem, šī uzskaite nenotiek.

Komisija ir nākusi ar vairākiem secinājumiem, kā sakārtot šo kurjerdienestu. Ar tiem jūs varat iepazīties galaziņojumā.

Pavisam īsi par sociālo atbalstu trešo valstu pilsoņiem. Arī šai problēmai mēs pievērsām uzmanību un konstatējām, ka trešo valstu pilsoņiem tikai valsts institūcijas gadā sociālajos pabalstos izmaksā vairāk nekā 100 miljonus eiro. Tas neietver pašvaldību pabalstus.

Ir konstatējami gadījumi, ka sociālās drošības sistēma saskaras ar problēmām, kas saistītas ar informācijas nepieejamību par trešo valstu pilsoņu faktiskajiem ienākumiem, uzkrājumiem un īpašumiem ārvalstīs. Tāpat ir gadījumi, ka personas nepaziņo par izbraukšanu no Latvijas, un tas apgrūtina savlaicīgu valsts pabalstu izmaksu pārtraukšanu. Vienkāršoti runājot, sociālā sistēma neredz šo ārvalstnieku faktiskos ienākumus, kas nāk uz citiem bankas kontiem, viņu īpašuma stāvokli un to, vai viņi nesaņem pabalstus vēl no kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts.

Visbeidzot – par atbildīgo dienestu kapacitāti nodrošināt imigrācijas kontroli. Darbs ir pieaudzis aizvadīto gadu laikā, bet faktiski visas institūcijas – Valsts robežsardze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Valsts policija un pašvaldību policijas, arī valsts drošības iestādes – apliecina, ka vai nu šī kapacitāte ir nepietiekama, vai jau tiek strādāts pāri noteiktām robežām, lai varētu kvalitatīvi sekot līdzi visai informācijai.

Izmeklēšanas komisija konstatē, ka aizvien pieaugošais imigrantu skaits rada noslodzi visām atbildīgajām iestādēm, kā rezultātā veidojas kapacitātes iztrūkumi un samazinās iespēja kvalitatīvi pārbaudīt personas, kas vēlas ieceļot Latvijā. Īpaši liela problēma ir Valsts robežsardzei, kurai, neskatoties uz to, ka kopš 2021. gada hibrīdapdraudējums ir pieaudzis, faktiski amata vietu skaits nav pieaudzis, neskatoties uz to, ka slodze uz zaļās robežas ir būtiski, būtiski kāpusi. Attiecīgi valstspilsētās šīs kontroles iespējas ir nepietiekamas.

Valsts policija dara visu iespējamo savas atbildības robežās nelegālās imigrācijas kontrolē. Tomēr nelegālās imigrācijas pieauguma gadījumā būtu nepieciešams gan palielināt iesaistīto amatpersonu skaitu, gan uzlabot materiāltehnisko nodrošinājumu.

Ņemot vērā, ka atbildīgo iestāžu kapacitātes robežas jau ir sasniegtas pie līdzšinējā imigrācijas apjoma, komisija uzskata par lietderīgu noteikt kvotas kopējam trešo valstu pilsoņu skaitam, kas var saņemt termiņuzturēšanās atļaujas vai ilgtermiņa vīzas.

Izmeklēšanas komisija uzskata, ka, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko un ekonomisko situāciju, nav iespējams bezgalīgi palielināt atbildīgo dienestu kapacitāti. Tāpēc ir jāplāno, kā samazināt, nevis palielināt imigrantu plūsmu.

Aicinu tiešām atbildīgo komisiju deputātus iepazīties ar pilno galaziņojumu. Tāpat arī ministrijām – gan attiecībā uz Izglītības un zinātnes, Iekšlietu, Ārlietu... pat Kultūras ministrijai ir sava lomas šī ziņojuma kontekstā.

Vēlos teikt milzīgu paldies komisijas deputātiem, it īpaši Gatim Liepiņam, Ingmāram Līdakam, Jānim Dinevičam, kuri atbalstīja šo galaziņojumu un kuri arī ļoti produktīvi strādāja komisijā. Es domāju, ka mums kopā izdevās sasniegt to, par ko mēs... uz ko es sākotnēji aicināju, ka mēs varētu pie šī jautājuma strādāt, pārkāpjot kaut kādas savstarpējās partiju robežas, bet tiešām rūpīgi paskatoties uz imigrāciju no drošības aspekta. Es domāju, ka mums tas ir izdevies. Ir sagatavots faktiski rekomendāciju dokuments, uz kā pamata mēs varam izveidot imigrācijas politiku, lai nākotnē latvieši varētu turpināt dzīvot paši savā valstī.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Pirmajam vārds deputātam Jānim Dinevičam.

J. Dinevičs (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs pietiekami izsmeļoši izstāstīja par paveikto darbu. Un, kā saka, detaļas, bez šaubām, ir šajā galaziņojumā pieejamas un izlasāmas. Strādājot šajā komisijā... es tikai gribu dažas piebildes, kas man darba gaitā radušās.

Gribu sākt ar to, kāpēc bija vajadzīga šāda parlamentārās izmeklēšanas komisija. Kad tā tika veidota, no šīs tribīnes skanēja retorika, ka tāda komisija vispār nav vajadzīga, ka ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kura arī nodarbojas ar migrācijas jautājumiem, ka ir Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, kura arī ar to nodarbojas. Līdz ar to tādai izmeklēšanas komisijai pat īsti nebūtu jēgas. Gribu iebilst, ka procesi ir skatāmi arī ārpus Saeimas ēkas.

Ja šobrīd Latvijā ir 107 tūkstoši trešo valstu pilsoņu, sabiedrība to, bez šaubām, pamana. Un tas atspoguļojas arī socioloģijā. Socioloģijā uzskata, ka... Sociālais pētījums parāda, ka 80 procenti Latvijas iedzīvotāju migrāciju uzskata par problēmu, kura jārisina pietiekami ātri un pietiekami kvalitatīvi.

Priekšsēdētājs ziņoja arī par procesiem, kas notiek Eiropā. Gribētu piebilst tikai vēl vienu. Francija. Trīs dienas atpakaļ parādījās informācija, ka Francijā tiek diskutēts, lai ieviestu migrācijas monitoringu uz trīs gadiem. Tātad priekšlikums: trīs gadi – nekādas migrācijas. Vai tas parādīsies... realizēsies, grūti pateikt.

Vēl gribu atzīmēt, ka, veidojot jauno koalīciju, tika uzsvērts, ka šīs izmeklēšanas komisijas redzējums un rezultāti tiks izmantoti tālākajā darbā. Gribu jaunajam iekšlietu ministram... potenciālajam... novēlēt ļoti būtiski strādāt pie kapacitātes veicināšanas, par ko bija runa... dažādām iestādēm. Un tas parasti tiek darīts caur budžetu. Jācer, ka jaunā koalīcija ieklausīsies iekšlietās un atradīs līdzekļus, lai stiprinātu kapacitāti migrācijas jautājumu risināšanai.

Gribu teikt, ka migrācija – tas ir drauds nacionālajai identitātei, tas ir drauds nacionālajai drošībai. Un tajā pašā laikā migrāciju nevar galīgi apturēt, jo ir nepieciešams risināt arī nodarbinātības problēmas. Svarīgākais ir atrast balansu starp drošību un nodarbinātību.

Izmeklēšanas komisija, manuprāt, ir veltījusi lielāku uzmanību drošībai un ne tik lielu uzmanību nodarbinātības risinājumiem. Un tomēr tā nodarbinātība ir jārisina, bet jābūt daudz stingrākai uzraudzībai pār legālo migrāciju, ar kuru mums būs jāsadzīvo vēl pietiekami ilgu laiku. Ar migrācijas jautājumiem saskaras ļoti plašs struktūru loks. Tā pirmām kārtām ir Iekšlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Ārlietu ministrija, valsts drošības dienesti. Protams, ir jāievēro regulējumi, kuri mums nāk no Eiropas Savienības.

Manuprāt, galaziņojums ir tas dokuments, kas apvieno dažādo institūciju redzējumu migrācijas jautājumos. Šis galaziņojums varētu tikt veiksmīgi izmantots, kad tiks strādāts pie, teiksim tā, valsts imigrācijas vai migrācijas politikas, jo tāda migrācijas politika, kura būtu akceptēta Ministru kabineta vai Saeimas līmenī, manuprāt, joprojām nav līdz galam izstrādāta.

Noslēgumā es gribu novēlēt jaunajai koalīcijai strādāt tikpat saskaņoti, kā četras partijas strādāja pie šī noslēguma ziņojuma. Kā jau šeit tika atzīmēts... vēl tikai tāda piebilde... Līdakas kungam...

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Dinevičs. ... minūti... vienam pašam bija 70 priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Nevar minūti. Varat apvienot debašu laikus.

J. Dinevičs. Visi tika pieņemti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums par migrācijas politiku un trešo valstu pilsoņu ieceļošanu Latvijā ir tiešām apjomīgs dokuments, un tajā ir izceltas, identificētas reālas problēmas, kuras mēs nedrīkstam ignorēt. Tajā pašā laikā es gribu aicināt ļoti rūpīgi vērtēt, vai šī ziņojuma secinājumi nav pārāk vienkāršoti.

Migrācija nav homogēns fenomens. Mēs nevaram vienā kastītē ielikt ārvalstu studentu, kurš Latvijā godprātīgi studē medicīnu, inženierzinātnes vai starptautiskās tiesības, un shēmas, kurās šāds studenta statuss tiek izmantots, lai piesegtu ekspluatāciju vai nelegālo nodarbinātību.

PROGRESĪVIE iestājas par stingru migrācijas politiku, bet tai ir jābūt gudrai politikai, kas ir Latvijas plašākas sabiedrības interesēs. Tāpēc es šodien gribu izcelt trīs problēmas, kas šajā ziņojumā ir identificētas un kuras būtu vērts risināt.

Pirmkārt, tās ir problēmas ar atsevišķu augstskolu un starpnieku darbību. Ziņojumā ir norādīts, ka daļa augstskolu agresīvi rekrutē studentus trešajās valstīs un izmanto necaurskatāmas aģentūras, bet aģenti nereti sniedz maldinošu informāciju, rezultātā šo studenta statusu izmanto cilvēki, kuri Latvijā patiesībā nestudē. Šī problēma kaitē ne tikai migrācijas sistēmai, bet arī Latvijas augstākās izglītības reputācijai.

Tāpēc, protams, ir jautājums, kā mēs to risinām un vai pareizais risinājums ir mehāniski ierobežojumi vai mērķtiecīga un stingra kvalitātes kontrole, kas nozīmē nopietnāku akreditāciju, lekciju apmeklējuma monitorēšanu, studiju rezultātu auditu, daudz stingrāku uzraudzību pār aģentūrām, kas piesaista studentus. Ja cilvēks godprātīgi studē jomā, kurā Latvijā ir nepieciešami speciālisti, – medicīnā, IT, inženierzinātnēs –, tad problēma nav šis students, tieši otrādi. Demogrāfiskās lejupslīdes un darbaspēka trūkuma apstākļos mums ir svarīgi šos cilvēkus Latvijā noturēt, un mums ir svarīgi palīdzēt viņiem integrēties un nodrošināt latviešu valodas apguvi.

Otrkārt, mums ir problēmas ar negodprātīgu nodarbinātības praksi. Ziņojums izgaismo ekspluatācijas riskus, studentu darba ļaunprātīgu izmantošanu, negodīgu konkurenci un situācijas, ka uzņēmēji savu biznesa modeli balsta uz lētu, mazaizsargātu darbaspēku. Ir uzņēmēji, kas izmanto darba tiesību vājo uzraudzību, zemās algas un cilvēku nezināšanu par savām tiesībām. Ja nebūtu trešo valstu darbinieku, ļoti iespējams, šie paši negodprātīgie darba devēji meklētu citus neaizsargātus cilvēkus, arī Latvijas iedzīvotājus, kurus ekspluatēt.

Treškārt, ziņojums apstiprina, ka tā sauktās zelta vīzas ir modelis, kas ir absolūti izgāzies. Kāpēc es to pieminu? Un kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka arī šodien šī programma tiek lobēta. Investīciju uzturēšanās atļaujas vēsturiski plaši izmantoja Krievijas pilsoņi, un tās radīja sankciju apiešanas un naudas atmazgāšanas riskus. Šīs programmas ekonomiskais pienesums Latvijai ir bijis ārkārtīgi minimāls. Zelta vīzu īpašnieki Latvijā nedzīvoja, necēla Latvijas labklājību, nestrādāja profesijās, kurās mums ir iztrūkums darba tirgū. Līdz ar to šis modelis nerisina problēmas, kuras ir jārisina migrācijas politikai. Latvija un citas Eiropas Savienības valstis ir spērušas nopietnus soļus, lai atbrīvotos no zelta vīzām. Arī šī ziņojuma secinājumi mums skaidri atgādina, ka pie mums zelta vīzām nav jābūt.

Latvijai ir tiešām vajadzīga stingra migrācijas politika, kas risina eksistējošas... reālas problēmas, nevis balstās bailēs un aizspriedumos. Tai ir jābūt politikai, kas aizsargā valsts drošību, vienlaikus atbalstot godprātīgus studentus, speciālistus un uzņēmējus, kuri dod pienesumu mūsu valstij. Un tāda pieeja ir plašākas Latvijas sabiedrības interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Vispirms es vēlos pateikt paldies pārējo trīs frakciju pārstāvjiem, kuri strādāja un pielika pūles, lai šis ziņojums taptu, par konstruktīvo darbu pie priekšlikumiem un arī atbalstu tiem, – tātad Dombravas kungam, Līdakas kungam un Dineviča kungam.

Iesākumā vēlos pateikt, ka mēs nevaram pieļaut daudzu Eiropas valstu imigrācijas kļūdas, kā rezultātā 20, 30, 40 un pat vairāk procenti (kā kurā valstī) piedzimušo ir pirmās paaudzes imigrantu bērni. Latvijā tas ir mazāk nekā šis rādītājs, ir mazāk nekā 5 procenti, un 80 procenti jaundzimušo ir latvieši. Tas ir ļoti svarīgi – saglabāt šo (Nav saklausāms.)... Tātad nekontrolēta, masveidīga imigrācija būtu drauds mūsu nacionālajai drošībai un nācijas eksistencei. Migrācijas nosacījumu ļaunprātīga izmantošana potenciāli var radīt nopietnus riskus un izaicinājumus, tai skaitā ēnu ekonomikas, drošības un sabiedriskās kārtības riskus, kā arī spriedzi sabiedrībā.

Es vēlos teikt, ka labi, ka izmeklēšanas komisija nekonstatēja nekādas kriminālas darbības, īpaši – saistītas ar valsts iestādēm un imigrāciju. Kontrolējošās iestādes strādā pēc labākās sirdsapziņas un... iespēju robežās. Problēma ir, iespējams, iestāžu ierobežotā kapacitāte. Piemēram, viens no efektīvākajiem imigrācijas kontroles veidiem ir reidi. Un imigranti... Kur viņi koncentrējas? Viņi koncentrējas valstspilsētās, bet tieši tur Valsts robežsardzes kapacitāte ir visierobežotākā. Bet, neraugoties uz to, Valsts robežsardze kopā ar Valsts drošības dienestu veic kontroli, rīkojot regulārus reidus un pārbaudot, vai ārvalstniekiem ir tiesisks pamats uzturēties Latvijā.

Par uzturēšanās atļaujām. Termiņuzturēšanās atļauju iegūšana pret investīcijām, īpaši nekustamajā īpašumā. Mēs konstatējām, ka šāds investīciju veids nav lietderīgs un tā radītās problēmas ir lielākas nekā iespējamie ieguvumi.

Šobrīd lielākais un redzamākais robs imigrācijā ir trešo valstu studenti ar citu patieso ieceļošanas mērķi un to nodarbinātība. Mēs gribam talantus, tas ir ļoti labi. Bet realitātē dabūjam lielu skaitu kurjeru uz ielām. Un nākotnē tad augstskolām, kam kvalitāte nav prioritāte, bet kas tikai pelna naudu ar trešo valstu studentu piesaisti, jārēķinās ar sekām, kas var novest līdz pat akreditācijas zaudēšanai. Augstākajā izglītībā absolūtai prioritātei ir jābūt studiju kvalitātei, un trešo valstu studentu īpatsvars nedrīkst būt liels attiecībā pret vietējiem vai Eiropas Savienības un NATO valstu studentiem.

Prioritāri tagad ir Saeimai atbalstīt trešajā lasījumā esošos grozījumus Imigrācijas likumā. Daļu no priekšlikumiem Riharda Kozlovska un Daces Melbārdes vadītās ministrijas jau ar saviem priekšlikumiem iestrādājušas grozījumos. Iekšlietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbojas un aktīvi sniedz priekšlikumus, kas fiktīvu studēšanu padarītu praktiski neiespējamu. Un tur ir dažādi... virkne priekšlikumu. Nu, piemēram, ka būtu obligātais apmeklējums būtiski jāpalielina, samazinātos dienu skaits, cik drīkst neapmeklēt mācības, un daudzi, daudzi citi priekšlikumi, kuri... daļa no tiem jau ir atbalstīti. Un tad likums ir tikai jāpieņem, lai daļa no ziņojumā iekļautajiem priekšlikumiem jau darbotos dzīvē.

Bet šajā ziņojumā ir priekšlikumi, kuri vēl nav nekur iestrādāti un par kuriem vēl būs jālemj. Katrs lēmums ierobežot imigrāciju pēc būtības ir politiskā izšķiršanās, un tas ir esošās un nākamās Saeimas deputātu rokās. Četras Saeimas frakcijas ir spējušas vienoties oficiālā dokumentā par to, kāds ir to imigrācijas redzējums. Bet par imigrācijas ierobežošanu lēmumi ir jāpieņem Saeimai un valdībai. No diskusijām sociālajos tīklos ir jāiet prom. Laiks pieņemt reālus lēmumus un par tiem atbildēt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Migrācijas jautājumi Eiropā šobrīd ir ļoti aktuāla problēma, īpaši aktuāli tas ir Latvijā, jo nekur citur Eiropā valsts nav tik ļoti cietusi no migrācijas un kolonizācijas, kā tas ir Latvijā. Nekur citur migranti tādā apjomā nav pārplūdinājuši valsti, kā tas notika okupētajā Latvijā. Atgādināšu, ka septiņās lielākajās Latvijas pilsētās latvieši kļuva par minoritāti un daudz netrūka, lai par tādu kļūtu arī visā valstī.

Tas, ka šodien latviešiem ir jādzīvo kopā vienā sabiedrībā ar desmitiem tūkstošu Krievijas atbalstītāju, kuri ieradušies no Krievijas, ir tiešas PSRS kolonizācijas sekas. Un šīs sekas ne tuvu nav atrisinātas. Šādos apstākļos vest iekšā papildu jaunus migrantus ir klaja bezatbildība. Tāpēc ir ļoti labi, ka Saeimas izmeklēšanas komisija analizēja migrācijas jautājumu un sniedza savas rekomendācijas, kā izvairīties no kļūdām, kuras pieļāvuši citviet Eiropā.

Mēs varam lasīt ziņojumam pievienoto atsevišķo viedokli. Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir pievienojusi savu viedokli. Un tajā diezgan paredzami mēs redzam, ka LPV iebilst pret Krievijas pilsoņu diskrimināciju, respektīvi, to Krievijas pilsoņu, kuri, lai apietu ierobežojumus, ir pieņēmuši arī kādas citas valsts pilsonību – Izraēlas, Kipras vai citu. Komisijas ziņojumā ir rosināts, ka šādiem Krievijas dubultpilsoņiem vajadzētu liegt iespēju saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā. Varu apliecināt, ka Valsts drošības dienests arī tā uzskata. Tas ir izskanējis Iekšējās drošības apakškomisijā. Bet LPV tam iebilst.

Otra lieta, ko varam izlasīt pievienotajā dokumentā, ir tas, ka Šlesera partija iebilst pret termiņuzturēšanās atļauju programmas izbeigšanu. Tiek minēti un apskatīti ekonomiskie ieguvumi, kurus šī programma it kā esot devusi, bet pilnībā ignorēti drošības riski, proti, galvenais – neilgi pirms Krievijas agresijas kara sākuma Ukrainā Latvijā faktiski tika ielaisti 13 tūkstoši Krievijas pilsoņu.

Visi šie fakti ir minēti ziņojumā. Ir sniegtas arī rekomendācijas, un ceru, ka tās kalpos par vadlīnijām tālākai valsts politikai imigrācijas jomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Protams, pēc Dombravas kunga izsmeļošās, iedvesmojošās uzrunas man palicis pavisam maz, ko teikt. Bet dažas lietas tomēr gribu pateikt.

Pirmām kārtām – man nešķiet, ka šī bija izmeklēšanas komisija. Drīzāk tā bija inventarizācijas komisija, kas ļoti rūpīgi veica inventarizāciju šajā jomā. Jāpiemin, ka izmeklēšanas komisija strādāja, vairāk raugoties uz drošības aspektiem, nevis kopumā uz Latvijas attīstību, arī ekonomiku, izglītību un citām jomām.

Kāpēc šī nebija īsti izmeklēšanas komisija? Tāpēc, ka izmeklēšanas komisijai parasti, kā to norādīja Kulberga kungs, ir jāidentificē vainīgie. Vainīgo, paldies dievam, nav.

Tāpēc gribu pateikt lielu paldies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts robežsardzei, drošības dienestiem, Ārlietu ministrijai, kuri savu iespēju robežās, neskatoties uz dažādām krīzēm, ienākošajiem ukraiņu tūkstošiem un to, ka robeža ir caura, savu darbu veic godprātīgi. Pārmetumu tiešām nav. Vainīga varbūt ir ģeopolitiskā situācija un daudz kas cits, tikai ne tas. Un vainīga ir arī Eiropas Savienība, kurā atrodamies un kurai šobrīd ir ļoti liberāla politika attiecībā uz imigrāciju. Un vēl tas, ka mums nav konkrēti izstrādātas imigrācijas politikas.

Mēs neesam skaidri definējuši, kurus mēs šeit gaidām un kurus pilnīgi noteikti negaidām. Ir neapšaubāms fakts, ka mūsu augstākās izglītības iestādes bez ārzemju studentiem drīz nebūs dzīvotspējīgas. Ir absolūts fakts, ka Latvijai trūkst darbaspēka. Mēs gribam ekonomiski attīstīties, bet darbaspēka trūkst. Ir jābūt skaidrībai, ar kādiem nosacījumiem un no kurienes mēs gaidām darbaspēku un studentus.

Piemēram, ja Lietuva tikko noteikusi aizliegumu piesaistīt, ja nemaldos, Tadžikistānas pilsoņus, arī mums jābūt kaut kādai skaidrībai, kuru valstu pilsoņi var mums radīt drošības un arī kultūras riskus. Ir gana daudz valstu, kuras mums tiešām nekādus riskus neradītu.

Galvenais izmeklēšanas komisijas panākums, manuprāt, ir tas, ka dod cilvēkiem mieru. Šis galaziņojums neuzrādīja to, ka Latvijā ir krīze. Jā, ja mēs prātīgi, uzmanīgi, profesionāli nestrādāsim pie šī jautājuma risināšanas, krīze var iestāties, kā dažā citā Eiropas valstī. Bet šobrīd krīzes nav un cilvēki var mierīgi iet pa ielu un neskatīties uz katru pretimnācēju ar tumšu ādas krāsu kā uz potenciālu draudu vai ienaidnieku.

Dzīvojam mierīgi!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien! Pirmām kārtām paldies komisijai, kas izdarīja, es teikšu, ļoti labu darbu un visu apkopoja. Es redzu, ka sabiedrībā līdz šim ļoti daudz runāja par stereotipiem. Arī man pārmeta, ka es attiecībā uz migrantiem esmu stereotipisks, tāpēc gribu pateikt dažus piemērus. Piemēri ir saistīti ar drošību, jo viena lieta ir robežas drošība, valsts drošība, bet ir arī citas drošības.

Migranti, kā jūs zināt, strādā, arī ēdināšanas iestādēs. Kad es teicu, ka migranti, trešo valstu pilsoņi, kas masveidā ieceļojuši (kā te rakstīts virsrakstā), strādā ēdināšanas iestādēs un tajās ēdināšanas iestādēs ir higiēnas problēmas, tad daži pētnieki man teica: nē, tas ir ļoti stereotipiski, tā nevar būt. Un te ir fakti. Pārtikas un veterinārais dienests šogad pavasarī devās kontrolēt tieši tās ēdināšanas iestādes, kurās visvairāk strādā migranti. Ko viņi konstatēja? Vairāk nekā 70 procentos ēdināšanas iestāžu ir higiēnas problēmas, apmēram 30 procenti no apmeklētajām iestādēm uzreiz bija jātaisa ciet. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka reāli ir higiēnas problēmas. Tie nav stereotipi, tie ir fakti.

Ja jūs salīdzinātu, kā, piemēram, Indijā notiek ēdināšana (domāju, daži no jums tur ir bijuši), – tā ir cita pasaule. Tā nav salīdzināma ar mūsu standartiem. Jebkurš no jums, aizbraucot uz Indiju un paēdot vietējās ēstuvēs ielas malā, kur traukus mazgā uz ielas, noteikti ātri vien dabūtu vieglas kājas.

Tāpēc es uzskatu, ka drošība nav tikai valsts drošība. Drošība ir arī pārtikas drošība, tā ir higiēna un mūsu veselība. Tāpēc migrācijas jautājums ir daudz sarežģītāks un komplicētāks, un tas ir jārisina. Mums ir jāierobežo migrācija un jācīnās ar to, lai migranti, atbraucot uz Latviju, ievērotu Latvijas tradīcijas, likumus, atbilstoši – arī higiēnas normas, kuras ir jāievēro ikdienā, apkalpojot Latvijas iedzīvotājus. Un papildus tam viņiem ir jārunā latviešu valodā.

Šobrīd tas ir pilnīgi nekontrolēti. Atbrauc cilvēki, kuri nemāk latviešu valodu, un sniedz pakalpojumus. Latvijā visiem pakalpojumu sniedzējiem ir jāmāk latviešu valoda.

Paldies komisijai par izdarīto darbu, bet daudz kas vēl ir jādara.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mūsu kolēģis Edmunds Zivtiņš ir pievienojis ziņojumam savu atsevišķo viedokli, bet, tā kā viņa šodien nav, es viņa vārdā nolasīšu šīs pievienotās domas.

"Iepazīstoties ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto galīgo ziņojumu un tajā ietvertajiem secinājumiem [..], kategoriski iebilstu pret ziņojumā pausto konceptuālo virzienu.

Komisijas piedāvātais redzējums nav vērsts uz valsts ekonomisko attīstību, bet gan uz kapitāla piesaistes kanālu paralizēšanu, kas tiešā veidā grauj Latvijas reģionālo konkurētspēju. Aicinu mainīt valsts stratēģisko fokusu [..] uz "efektīvu, uz rezultātu vērstu kapitāla pārvaldību" [..].

I. Par valsts vērtspapīru programmas ekonomisko analīzi (ziņojuma 6.6. punkts)

[..] "Viena no iespējām iegūt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā ir ieguldījums īpašam mērķim noteiktos bezprocentu valsts vērtspapīros. [..] Līdz ar to šāds ieguldījums nav uzskatāms par paliekošu investīciju Latvijas tautsaimniecībā." Šāds secinājums liecina par fundamentālu finanšu pratības un makroekonomisko procesu izpratnes trūkumu komisijas vairākumā. [..]

II. Par Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) darbības formām un metodēm

Ziņojuma izklāstā [..] nepamatoti bieži tiek izmantotas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) padziļināto izpēšu (2024–2026) interpretācijas, norādot uz "šķietami fiktīviem ieguldījumiem kapitālsabiedrību pamatkapitālā".

FID pašreizējā darbības forma un metodes ir kļuvušas par galveno šķērsli saprātīgi brīvai kapitāla plūsmai un ārvalstu investīciju ienākšanai Latvijā. Tā vietā, lai darbotos kā mērķtiecīgs un diskrēts analītiskais dienests, FID un uzraugošās iestādes piemēro "vispārēju aizdomīguma un vainīguma prezumpciju". [..]

Ir nepieciešams konceptuāli pārskatīt uzraudzības iestāžu kompetences robežas un veikt to funkciju radikālu reformu un optimizāciju, likvidējot dublējošos mehānismus, jo pašreizējā formā dienesta darbība nodara lielāku kaitējumu valsts ekonomikai un reputācijai nekā novērš reālus riskus.

III. Par kolektīvās atbildības principu un dubulto pilsonību [..]

Kolektīvās atbildības principa automātiska piemērošana investīciju jomā nav savienojama ar tiesiskas un modernas valsts pamatprincipiem. Šīs domas tālākai analīzei ir trīs fundamentāli argumenti:

1. Tiesiskuma un Satversmes pamatprincipu pārkāpums

Demokrātiskas valsts iekārtas pamatā ir individuālās atbildības un izvērtēšanas princips. Automātisku, uz personu izcelsmi vai otru pilsonību balstītu aizliegumu noteikšana ir tiesisks solis atpakaļ. Ja persona ir ieguvusi mūsu stratēģisko Rietumu sabiedroto – ASV, Kanādas, Izraēlas vai kādas ES dalībvalsts – pilsonību, tiesiskai valstij ir jārespektē šo valstu izsniegtie tiesiskie statusi. [..]

2. Graujošs signāls stratēģiskajiem partneriem un sabiedrotajiem

Rosinājums ierobežot tiesības personām ar dubulto pilsonību sūta aizskarošu diplomātisko signālu mūsu galvenajiem ģeopolitiskajiem partneriem. [..]

3. Drošības iestāžu administratīvās mazspējas piesegšana

Nacionālās drošības sargāšana ir valsts prioritāte, taču tai jābūt profesionālai un mērķtiecīgai. Valsts drošības iestādēm (VDD, SAB) ir visi nepieciešamie instrumenti un tiesības veikt padziļinātu, individuālu katra pretendenta un tā kapitāla izcelsmes vētīšanu. [..]

Aizliegumu politika ir vieglākais ceļš ierēdņiem, kuri nespēj vai neprot pārvaldīt procesus un kontrolēt riskus individuāli. [..]

Pamatojoties uz augstāk minēto:

1. Uzskatu par nepamatotiem izmeklēšanas komisijas galīgā ziņojuma 6. nodaļas secinājumus [..].

2. Uzdot Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar finanšu un investīciju jomas ekspertiem izstrādāt jaunu, kvalitatīvu un reģionāli konkurētspējīgu investīciju un uzturēšanās atļauju regulējumu [..].

3. Ministru kabinetam sākt tiesībsargājošo iestāžu (tostarp FID) darbības reformu [..]."

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, mēs nebalsojam par šo ziņojumu. Tas ir izskatīts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, pulksten 13.30 sāksies Saeimas ārkārtas sēde ar vienu darba kārtības jautājumu. Šīsdienas sēdi mēs turpināsim pēc ārkārtas sēdes pabeigšanas.

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies deputāti: Inga Bērziņa, Artūrs Butāns, Dāvis Mārtiņš Daugavietis (Starpsauciens.)... Kur viņš ir? Zālē viņa nav. (Starpsauciens.) Okei... Jānis Grasbergs, Irma Kalniņa, Agita Zariņa-Stūre un Edmunds Zivtiņš.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad vēlreiz – pārtraukums, līdz tiek pabeigta Saeimas ārkārtas sēde, un tad turpinām.

(Pārtraukums.)

Latvijas Republikas 14. Saeimas pavasara sesijas astotās sēdes turpinājums 2026. gada 28. maijā pulksten 17.30

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Svinēsim pēc tam, vēl ir jāpastrādā.

Kolēģi, turpinām Saeimas 2026. gada 28. maija sēdi pēc pārtraukuma.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Andris Šuvajevs, Liene Gātere, Jana Simanovska, Leila Rasima un Kaspars Briškens lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" (Nr. 1377/Lp14). Deputātiem (Starpsaucieni: "Ir, ir!")... ir iebildumi.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Deputāte Leila Rasima... "par" vai "pret"?

Vārds deputātei Leilai Rasimai – "par".

L. Rasima (PRO).

Cienījamie kolēģi! Aicinām jūs šodien iekļaut darba kārtībā likumprojektu (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Vienu sekundīti!

Deputāte Leila Rasima – "par". Lūdzu!

L. Rasima. Tātad aicinām iekļaut mūsu iesniegto likumprojektu par Satversmes tiesas sprieduma izpildi attiecībā uz regulējumu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ko izstrādājusi SEPLP, jo uzskatām, ka jaunās konservatīvās koalīcijas vakar komisijā iesniegtais likumprojekts ir sasteigts, nekvalitatīvs un ievērojami sašaurina sabiedrisko mediju brīvību.

"PROGRESĪVIE" uzskata, ka latviešu valoda sabiedriskajos medijos ir jāstiprina. Tas viss jau ir noteikts kultūras ministres Agneses Lāces vadībā izstrādātajās un valdībā apstiprinātajās mediju politikas pamatnostādnēs.

Mēs cienām Satversmes tiesas spriedumu, tāpēc aicinām ar atbildību izturēties pret tajā ietvertajiem apsvērumiem par balansa veidošanu attiecībā uz valsts valodas stiprināšanu, valsts drošību un mazākumtautību tiesībām. Aicinām ieklausīties SEPLP un mediju ekspertu paustajā, ka deputātu iepriekš iesniegtais likumprojekts nepamatoti sašaurina SEPLP lomu un tādējādi mazina sabiedrisko mediju neatkarību un kopējo mūsu valsts piederību preses brīvību aizstāvošajām demokrātijām.

Aicinām atbalstīt mūsu iesniegto likumprojektu, kuru izstrādājusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurš pilda Satversmes tiesas spriedumā noteikto un kuru par daudz kvalitatīvāku variantu ir atzinis arī Juridiskais birojs.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" (Nr. 1377/Lp14) iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 25, atturas – 21. Likumprojekts nav iekļauts darba kārtībā.

Deputāti Andrejs Judins, Agnese Krasta, Ingrīda Circene, Edmunds Teirumnieks, Raimonds Bergmanis un Ainars Latkovskis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un pārcelt tās 34. punktu – likumprojektu "Grozījums Administratīvā procesa likumā" – pirms sadaļas "Prezidija ziņojumi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un pārcelt tās 32. punktu – likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" – pirms sadaļas "Prezidija ziņojumi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Oļegs Burovs, Ingmārs Līdaka, Uģis Mitrevics, Gatis Liepiņš un Ilze Stobova lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un pārcelt tās 33. punktu – likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" – pirms sadaļas "Prezidija ziņojumi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pārejam pie apstiprinātās darba kārtības.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījums Administratīvā procesa likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Grozījums Administratīvā procesa likumā paredz likuma pārejas noteikumu 26. punktā noteikto termiņu pagarināt par vienu gadu, proti, līdz 2027. gada 31. maijam, lai nodrošinātu iespēju tiesai pielāgoties lietas vešanai e-lietas vidē.

Šobrīd likums noteic, ka administratīvajā procesā tiesā lietvedību kārto e-lietā tiesu informatīvajā sistēmā, bet saskaņā ar pārejas noteikumiem līdz 2026. gada 31. maijam tiesa to nepiemēro, izņemot gadījumus, kad lietvedības kārtošana e-lietas formā ir iespējama un lietderīga. Norādāms arī, ka pāreja uz elektronisku materiālu apriti praksē ir nodrošināta un ieviesta, proti, jau šobrīd ir nodrošināts, ka dokumenti ir pieejami elektroniski un pievienoti tiesu informatīvajā sistēmā. Papīra formā saņemtos vai radītos dokumentus ieskenē, pievieno sistēmā un apliecina ar eZīmogu. Savukārt lietas dalībnieki e-lietas portālā var iesniegt pieteikumus vai citus dokumentus un iepazīties ar lietas materiāliem.

Vienlaikus tiek ieviestas testēšanas un ieviešanas laikā identificētas papildu vajadzības, un tas notiek paralēli, neapturot sistēmas izmantošanu, tādēļ ir lietderīgi pagarināt likumā noteikto pārejas perioda termiņu par vienu gadu, lai nodrošinātu iespēju tiesām pielāgoties šīm izmaiņām lietas kārtošanas procesā.

Jānorāda arī, ka netiek ietekmētas procesa dalībnieku tiesības iesniegt un saņemt tiesas dokumentus elektroniski e-lietas platformā.

Vispirms komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Administratīvā procesa likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Krasta. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Administratīvā procesa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Krasta. Ņemot vērā nepieciešamību likumam stāties spēkā 1. jūnijā, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Administratīvā procesa likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", otrais lasījums.

Iesniegti 23 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" otrajā lasījumā.

Iesniegti 10 priekšlikumi. Atgādināšu, ka tas ir par elektronisko smēķēšanas ierīču depozīta izveidi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiski tehniska korekcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 2. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Noteic, ka šis likumprojekts attiecas tikai uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kurās baterija nav atkārtoti uzlādējama. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 3. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Par konkrētas daļas svītrošanu... izslēgšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks labojums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 5. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Nosaka saistošo noteikumu termiņu. Agrāk bija divas nedēļas, un ar šo tiek piedāvāts, ka 10 darbdienu laikā tiek izvērtēta saistošo noteikumu atbilstība normatīvajiem aktiem. To dara Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē, kuros pantos kas parādās. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehnisks labojums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehniska korekcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 9. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Tas noteic, ka nedrīkst sajaukt dažādu veidu bīstamos atkritumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. Precizējums, jā. Tā, ļoti tālu jāmeklē, es atvainojos.

10. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Tas nosaka, kādā veidā uz iepakojuma vai depozīta ierīcēm tiks izvietota speciāla norāde par depozītu sistēmas piemērošanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 11. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Noteic, ka depozīta ierīču sistēmā drīkst ievietot arī tās elektroniskās smēķēšanas ierīces, kurām nav speciālās norādes, tātad Latvijas norādes (bet, protams, par tām netiks saņemts depozīts), lai atbilstīgi savāktu arī nelegāli izplatītās. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehnisks labojums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 13. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Arī tehnisks, varētu teikt, labojums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 14. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Precizē konkrēto normu... tātad tiek noteikta depozīta ierīču uzskaites un reģistrēšanas kārtība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 15. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Nosaka, kas depozīta ierīču sistēmas operatoram ir jāiesniedz Valsts vides dienestam. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 16. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Precizē attiecībā uz to, ka tiek izgatavots... tātad jau sniegts paraugs – depozīta ierīces speciālās norādes paraugs... un depozīta maksas apmērs. Tas ir Ministru kabineta uzdevumam... Ministru kabinetam dots uzdevums izstrādāt. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska korekcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 18. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Paredz, ka likuma grozījumi stājas spēkā 2026. gada 1. oktobrī. Tātad papildināta norma. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē, kādā veidā notiek apstrīdēšana. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumu papildināšanu attiecībā uz normām, kas nosaka termiņus, kādos turpinās apstrīdēšanas termiņš. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 21. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Ministru kabineta noteikumi ir jāizdod līdz 2026. gada 31. augustam. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumā norādītā termiņa precizēšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tātad likums stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. Līdz ar to visi 23 priekšlikumi – es sākumā kļūdījos, teikdama, ka 10 priekšlikumi, – ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

S. Ābrama. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", otrais lasījums.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", otrais lasījums, 10 priekšlikumi.

1. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Papildinājums. Būvētājs... fiziskā persona... papildināts ar tiem, kas veic mežsaimniecisko darbību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: "Balsojumu!")...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 9, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Šeit ir par militāriem objektiem, par to, ka varētu būt... tad, kāpēc nav normatīvi... bet šeit ir tehniski precizējumi, ka vajadzētu nodrošināt stiprību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Šī priekšlikuma būtība – samazināt administratīvo slogu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Ļoti būtisks priekšlikums. Kopīpašniekiem... ja dzīvokļi nav sadalīti uz dzīvokļu īpašniekiem, var savā īpašumā veikt izmaiņas, nesaskaņojot ar kopīpašniekiem. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Kaut gan tas ir saskaņots ar ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Juridisko biroju, diemžēl komisija to neatbalstīja. Bet uzreiz gribu pateikt, ka ir vienošanās ar ministriju un jaunievēlēto ministru, ka uz trešo lasījumu būs koriģēti priekšlikumi. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Šeit ir papildinājums, ka var sadalīt pa posmiem ne tikai jaunu būvniecību, bet arī ēkas pārbūvi. Lūdzu atbalstīt. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – komisijas priekšlikums. Runā par mežsaimniecību. Šeit es gribu pateikt uzreiz tiem, kam ir īpaša uzmanība tam, kas saistīts ar mežu... šeit ir runa par to, ka... veidot pirmās grupas būves, drenāžu, visas tādas elementāras lietas. Tie, kas bija kādreiz mežā, bez šaubām, to var atbalstīt. Komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai. (Zālē troksnis.)

J. Simanovska (PRO).

Piedodiet, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Visi ir ļoti noguruši. Es būšu... īsi, bet šim mēs nevaram piekrist, jo privātpersonai, ja kaut ko vēlas darīt... Vienmēr ir nepieciešama meža transformācija, ja mežā kaut ko grib celt. Es domāju, ka šis priekšlikums pilnīgi noteikti nav pietiekami izrunāts un tāpēc to nevar atļaut.

Un, lūdzu, parādiet arī vēlētājiem, ka jums rūp meži!

O. Burovs. Komisijas vārdā es varu pateikt, ka šis priekšlikums ir ierosināts no Ekonomikas ministrijas, no Zemkopības ministrijas un – vēlreiz! – skar tikai pirmās kategorijas būves. Šobrīd, ja mēs runājam par citām Zemkopības ministrijas nozarēm, tas viss notiek, tāpēc absolūti loģiski, lai, piemēram, drenāžu var uzlikt mežā. Paldies.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 9, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 8. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Šeit ir runa par termiņu – 2027. gads 1. marts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Kā es jau teicu, tas nav atbalstīts. Bet, pamatojot šo priekšlikumu, būs koriģēta redakcija uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Diskusija nav tikai par vēja parkiem. Tā ir diskusija par cilvēku tiesībām uz kvalitatīvu dzīves vidi un pašvaldību tiesībām aizstāvēt savu kopienu intereses. Zaļā politika nedrīkst būt par politiku, kurā cilvēku viedoklis tiek ignorēts. Latvijas cilvēki vēlas dzīvot tīrā, sakārtotā un līdzsvarotā vidē. Viņi vēlas saglabāt ainavu, dabu, mieru un savu dzīves telpu. Un tas ir pilnīgi saprotami. Tieši tāpēc pašvaldībām ir jābūt tiesībām pateikt: mūsu teritorija jau ir devusi pietiekamu ieguldījumu valsts enerģētikā, mūsu teritorija savu daļu jau ir uzņēmusies.

Un, kolēģi, 150 megavatu nav mazs apjoms. Tas ir ļoti būtisks ieguldījums enerģētikā. Vienā novadā tas var nozīmēt desmitiem turbīnu un būtisku industriālo koncentrāciju. Ja novadā jau ir izbūvēti un apstiprināti vēja parki ar ļoti lielu kopējo jaudu, pašvaldībām ir jābūt iespējai izvērtēt, vai turpmākā koncentrācija ir samērīga un atbilstoša iedzīvotāju interesēm un dzīves kvalitātei. Tas ir par līdzsvaru. Par līdzsvaru starp attīstību un cilvēku tiesībām dzīvot vidē, kurā viņi jūtas droši un sadzirdēti. Un mēs nevaram pieņemt lēmumus tikai no Rīgas kabinetiem, neieklausoties tajos cilvēkos, kuri dzīvo blakus vēja turbīnām.

Pašvaldības vislabāk zina savas apdzīvotās vietas, kur attīstās tūrisms, kur atrodas dabas vērtības un kur cilvēki jau šobrīd izjūt pārmērīgu slodzi. Ja valsts ignorē vietējo kopienu bažas, tad pieaug neuzticēšanās gan valstij, gan pašai zaļajai politikai. Savukārt tad, ja mēs dodam pašvaldībām tiesības lemt un aizstāvēt savu cilvēku intereses, mēs panākam daudz lielāku sabiedrības uzticēšanos un godīgāku atbalstu.

Kolēģi! Cilvēkiem ir tiesības ne tikai uz lētāku elektrību, cilvēkiem ir tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi, un mūsu pienākums ir šo līdzsvaru nodrošināt. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas stiprina pašvaldību tiesības un respektē cilvēku vēlmi, lai mēs nenonāktu tādā situācijā, kā dažas pašvaldības jau nonāca, ka ir jāiet tiesāties ar VARAM.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

O. Burovs. Komisijas vārdā aicinu respektēt komisijas lēmumu un neatbalstīt šo priekšlikumu. Tai pašā laikā es kā komisijas vadītājs varu apsolīt, ka mēs atradīsim kompromisu ar ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību uz trešo lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 26, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Un 10. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Šeit par stāšanos spēkā... Jā, paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. 2. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, bet vēl mums ir jānodod likumprojekti komisijām, lai komisijas var strādāt. (Starpsaucieni.) Un mani arī palūdza... bet komisiju priekšsēdētāji arī lūdza. (Starpsaucieni. Starpsauciens: "Izdarām, un miers!")

Kolēģi! Tātad turpinām ar sadaļu "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jekaterinas Drelingas, Jeļenas Kļaviņas, Viktorijas Pleškānes, Kristapa Krištopana un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 1365/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem ir (Starpsauciens: "Balsojumu!")...

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Deputāte Jeļena Kļaviņa vēlas runāt... "par" vai "pret"? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 1365/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 15, atturas – 46. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Vārds deputātei Jeļenai Kļaviņai motivācijai par balsošanas motīviem.

J. Kļaviņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mūsu iesniegtais likumprojekts paredz iekļaut attaisnotajos izdevumus recepšu medikamentus, kas nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Recepšu medikamentu iegāde daudziem Latvijas iedzīvotājiem rada nopietnu finansiālo slogu. Par to liecina ne tikai dati, bet arī tas, cik daudz mēs saņemam vēstules no cilvēkiem, kuri ikdienā dzīvo sarežģītos apstākļos un kuriem nākas sadzīvot ar hroniskām saslimšanām un to ārstēšanas blaknēm. Piemēram, kāda Latgales sieviete, kura jau vairāk nekā 10 gadus lieto recepšu zāles, mēnesī tērē ap 150 eiro. Un tā gadu no gada.

Recepšu zāles bieži tiek lietotas ne tikai slimības ārstēšanai, bet arī lai mazinātu spēcīgu medikamentu radītās blaknes, kas rodas ārstēšanas laikā. Un tieši šīs zāles visbiežāk netiek kompensētas. Pie šiem izdevumiem papildus ir jāpieskaita arī nepieciešamie ārsta izmeklējumi, jo Latvijā ir maksas medicīna, kā arī ikdienas izdevumi par komunālajiem maksājumiem un pārtiku. Šai sievietei ir meita, par kuru jāparūpējas vienai pašai, jo tēva ģimenē vairs nav un arī uzturlīdzekļu piedziņa Latvijā ir problemātiska.

Šis nav vienīgais šāda veida gadījums. Kā rāda statistika, pagājušajā gadā Latvijā izrakstīti 18 miljoni recepšu, bet pēdējos septiņos gados izsniegti gandrīz 200 miljoni recepšu zāļu. Un liela daļa no pacientiem saskaras ar finansiālām grūtībām. Domāju, ka visi Saeimas deputāti saņem lielu daudzumu ar vēstulēm un ziņām, kurās cilvēki norāda uz to, ka ir nostādīti izvēles priekšā, kuras veselības problēmas var atļauties ārstēt un kuras jāatliek uz nākamo mēnesi. Mēs nevaram šos cilvēkus ignorēt.

Tāpēc es balsoju "par" šī likumprojekta nodošanu komisijai, jo viņi neizvēlējās paši saslimt. Mums kā valstij ir par viņiem jāparūpējas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsaucieni.) Viens var runāt... Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, par procedūru ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Sagatavotajā likumprojektā ir prasīts: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā." Vai par šo var balsot? (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vispirms ir jānodod. Vispirms ir jānodod un tad tikai var balsot. Tātad deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera un Maijas Armaņevas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Tātad šeit ir runa par kapitāla pieauguma nodokli. Mēs visi zinām, ka 2025. gadā tas tika palielināts no 20 procentiem uz 25,5. Tas, kas faktiski notika, ir tas, ka summāri budžetā ienāca mazāk naudas pie lielāka nodokļa. Un daudzi no jums var jautāt: nu kā tad tas ir iespējams? Lielāks nodoklis, bet mazāka nauda? Patiesība ir tajā, ka šeit nostrādāja tā saucamā Lafēra līkne, kad vienkārši ir mazāk darījumu. Jo mēdz gadīties tā, ka, ja ir mazāks nodoklis, ir vairāk darījumu; vairāk darījumu, lielāka nauda ienāk iekšā.

Mūsu priekšlikums ir samazināt šo nodokļa likmi uz 10 procentiem. Tādā veidā mēs būtu daudz atraktīvāki. Tādā veidā mēs būtu zemāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Tādā veidā mēs arī stimulētu ekonomiku. Tāpēc, ka cilvēki, kad izvēlas investīcijas, salīdzina ar Lietuvu un Igauniju, un arī ar citiem reģioniem. Cita starpā te arī ir tas, kam jau es pieskāros, kad mēs balsojām par Kulbergu. Mums ir šī unikālā situācija, ka mājsaimniecībām noguldījumos ir aptuveni 12 miljardi eiro, kuri vienkārši bankās guļ un par kuriem bankas faktiski neko nemaksā. Un iemesls, kāpēc viņi neiet, teiksim, uz akciju tirgu, kas Latvijā ir ļoti maziņš, ir tas, ka mums ir ļoti augsts kapitāla nodoklis – 25,5, tas ir pārāk augsts. Ja tas būtu daudz mazāks, tad, iespējams, daļa tās naudas, kura guļ bankās un faktiski no kuras nav nekāda labuma, aizietu, teiksim, uz tiem pašiem kapitāla tirgiem.

Tā ka aicinu, kolēģi, – nododam komisijai, lai mēs varam sākt debatēt, domāt. Šis varētu būt labs starts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem (Starpsauciens.)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 19, atturas – 39. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 1368/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Maija Armaņeva.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi. Šis ir par to, kā var... viens no veidiem, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku privātajā sektorā. Konkrēti runa ir par pašnodarbinātajiem – 20 līdz 25 procenti diemžēl ir ēnu sektorā, kas nozīmē, ka viņi nemaksā nodokļus. Un ideja ir tāda, ka mēs atļaujam šiem cilvēkiem, kuri ir pašnodarbinātie, tātad kas rada kaut ko paši savām rokām, piemēram, amatnieki, rokdarbnieki, mājražotāji, mākslinieki un tā tālāk, kā arī pakalpojumu sniedzēji, piemēram, manikīres, frizieri, masieri, elektriķi, santehniķi, gabaldarba izpildītāji... Respektīvi, visiem vienu nodokli – 10 procenti, ja viņu ienākumi gadā nepārsniedz 30 tūkstošus eiro, kas ir diskutējams, ja šo jūs akceptējat un mēs virzām tālāk uz attiecīgo komisiju. Jā, protams, cilvēki varēs arī ņemt kredītus, līzingus, jo viņiem būs legāli ienākumi.

Aicinu tomēr atbalstīt, lai mēs vismaz komisijā varam nonākt pie vienota kopsaucēja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 1368/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 9, atturas – 51. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Aivas Vīksnas, Andas Čakšas, Andra Šuvajeva, Kristapa Krištopana un Jāņa Dineviča iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Ainara Latkovska, Raimonda Bergmaņa, Ilzes Indriksones, Harija Rokpeļņa, Andra Šuvajeva, Agneses Krastas, Jāņa Skrastiņa un Jāņa Grasberga iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 8, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, 21 deputāts nav reģistrējies. Ja dzirdat savu vārdu, tad skaļi atsaucieties!

Uldis Augulis, Česlavs Batņa, Inga Bērziņa, Artūrs Butāns, Anda Čakša, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Edmunds Jurēvics, Līga Kozlovska, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Andris Kulbergs, Nauris Puntulis, Igors Rajevs, Edvards Smiltēns, Ričards Šlesers, Edgars Tavars, Jānis Vitenbergs, Jānis Vucāns un Agita Zariņa-Stūre.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem par darbu un izturību.

Izsludinu pārtraukumu līdz turpmākam Saeimas Prezidija lēmumam.

Paldies.

(Pārtraukums.)

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---