Ropažu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 22/24

Ulbrokā 2024. gada 15. maijā

1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu, nekustamajiem īpašumiem "Remeikas-1" un "Remeiku plānotie grāvji", Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums);

1.2. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem. Grafiskā daļa pieejama Ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_29787.

2. Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

Ropažu novada pašvaldības domes
priekšsēdētājas 1. vietnieks A. Vaičulens

1. pielikums
Ropažu novada pašvaldības domes 2024. gada 15. maija
saistošajiem noteikumiem Nr. 22/24

Ropažu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000067986
Institūta iela 1a, Ulbroka, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
novada.dome@ropazi.lv https://ropazi.lv

Redakcija 1.2.

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

1. pielikums. Lokālplānojuma teritorijas attīstības kārtas

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus Grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā (turpmāk – Lokālplānojuma teritorija).

2. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Garkalnes novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam ar 2015. gada grozījumiem prasības tiktāl, ciktāl Apbūves noteikumi nenosaka citādi.

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

3. Piekļuvi Lokālplānojuma teritorijai organizē pa esošu ceļu, kas pieslēdzas pie Jaunciema gatves, Rīgā, pa Ropažu novada pašvaldības ielu – Ceļmalas iela un pašvaldības ceļu Jaunciema ceļš – Mežciems. Plānoto piekļuvi pa Ropažu novada pašvaldības ceļu Jaunciema ceļš – Mežciems īsteno pēc pašvaldības ceļa pārbūves.

4. Nobrauktuves uz Lokālplānojuma teritoriju ierīko saskaņā ar Grafiskās daļas karti "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums" un "Sarkano līniju plāns". Nobrauktuves no Ropažu novada pašvaldības ceļa Jaunciema ceļš – Mežciems ierīko pēc pašvaldības ceļa pārbūves.

5. Lokālplānojuma teritorijas iekšējo ielu plānojumu ierīko atbilstoši Grafiskās daļas kartei "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums" un "Sarkano līniju plāns".

6. Plānoto ielu kategorija – D, sarkano līniju minimālais platums atbilstoši Grafiskās daļas kartei "Sarkano līniju plāns".

7. Ielu šķērsprofilus sarkanajās līnijās precizē būvprojektā, ņemot vērā inženiertīklu izvietojumu un normatīvo aktu prasības.

8. Ielu sarkanajās līnijās ierīko nepieciešamos inženiertīklus un to objektus, atbilstoši ielas šķērsprofila risinājumam, precizējot to būvprojektā. Ielu sarkanajās līnijās ierīkojot teritorijas labiekārtojumu ņemt vērā esošo inženiertīklu aizsargjoslas un tajās noteiktos aprobežojumus.

9. Savrupmāju apbūves inženiertehniskajai apgādei nepieciešamo inženiertīklu izbūvi nosaka būvprojektā, izstrādājot detalizētus risinājumus, saskaņā ar attiecīgā inženiertīkla turētāja nosacījumiem.

10. Plānotās dzīvojamās ēkas nodrošina ar lokālo ūdensapgādi (dziļurbumu).

11. Plānotajām dzīvojamajām ēkām kā pagaidu risinājumu līdz centralizētas kanalizācijas tīklu izbūvei ierīko decentralizētu kanalizācijas sistēmu, kas nodrošina vides aizsardzības normatīvu prasībām atbilstošu vides aizsardzības līmeni un piesārņojuma nenonākšanu vidē. Paredz pieslēgšanas iespējas centralizētajam kanalizācijas tīklam pēc to izbūves. Pēc centralizēto kanalizācijas tīklu izbūves pieslēgums tiem ir obligāts.  

12. Plānoto ielu sarkanajās līnijās izbūvē nepieciešamās elektroapgādes inženiertīklus un to objektus līdz patērētājiem un ielu apgaismojumu.

13. Dzīvojamo ēku siltumapgādi nodrošina individuāli, paredz konkrētus risinājumus būvprojektā.

14. Plānoto ielu būvprojektos paredz vietu perspektīvā iespējamam gāzes vada trases izvietojumam ar iespēju pieslēgties inženiertīklam. Paredz vietas gāzes vada pievadiem no esošā gāzesvada līdz katrai plānotajai savrupmāju apbūves zemes vienībai.

15. Ielu būvprojektos paredz vietu perspektīvā iespējamam elektronisko sakaru kabeļu kanalizācijas trases izvietojumam ar iespēju pieslēgties inženiertīklam. Paredz vietas kabeļu kanalizācijas pievadiem no projektējamās kabeļu kanalizācijas līdz katrai plānotajai savrupmājas apbūves zemes vienībai.

16. Plānoto ielu sarkanajās līnijās izbūvē lietus ūdens drenāžu vai grāvjus lietus ūdens savākšanai.

17. Ārējai ugunsdzēsībai ierīko virszemes ugunsdzēsības hidrantu, tehniskos risinājumus un precīzu tā novietojumu paredzot būvprojektā.

18. Pirms Lokālplānojuma teritorijā paredzētās apbūves veikt meliorācijas sistēmu pārbūvi.

19. Lokālplānojuma risinājumu īstenošanas rezultātā vai mainot zemes augstuma atzīmes nav pieļaujama melioratīvā stāvokļa pasliktināšanās Lokālplānojuma teritorijai blakus esošajās teritorijās.

20. Pārbūvējot vai pārkārtojot esošās meliorācijas sistēmas un ierīkojot jaunas nodrošina grāvju vienotas noteces sistēmas darbību.

21. Ēkas grīdas atzīmi plānot 2,40 m LAS no zemes virsmas, veicot teritorijas paaugstināšanu zem ēkām vai pagalmiem saskaņā ar vertikālo plānojumu.

22. Veicot zemes līmeņa paaugstināšanu, kā būvprojekta vai teritorijas labiekārtošanas projekta daļu izstrādā teritorijas vertikālo plānojumu, ko var izstrādāt arī katrai teritorijas attīstības kārtai atsevišķi. Veicot ielu un inženiertīklu būvniecību, vienlaicīgi tiek veikta arī apbūves teritorijas paaugstināšana saskaņā ar izstrādāto vertikālo plānojumu. 

23. Apbūves teritorijas jāplanē, veidojot 3 līdz 6‰ slīpumu virzienā uz ielu un ceļa teknēm.

24. Starp plānoto ielu un pašvaldības ceļa sarkano līniju un būvlaidi ievēro šādus minimālos attālumus:

24.1. no C kategorijas ielas (pašvaldības ceļš Jaunciema ceļš – Mežciems ) – 6 m;

24.2. no D kategorijas ielas – 3 m.

25. Zemes vienību atļauts iežogot:

25.1. ielas vai ceļa pusē – pa sarkanās līnijas robežu;

25.2. pa zemes vienības robežu;

25.3. stūra zemes vienībās – pa redzamības brīvlauku.

26. Žogu gar grāvi, kas robežojas ar nekustamo īpašumu "Vāverāji" (kadastra Nr.80600010610), nekustamo īpašumu "Dzērvenīte" (kadastra Nr. 80600010512) un nekustamo īpašumu "Lejas – Čoderi" (kadastra Nr. 80600010446), izvietot 3 m attālumā no grāvja augšējās krants. 

27. Zemes vienības ielu vai pašvaldības ceļa pusē nožogo ar koka vai metāla kaltiem žogiem. 

28. Ēkas arhitektūras vizuālo risinājumu saskaņo ar Lokālplānojuma teritorijas apsaimniekotāju.

29. Ēku orientācija zemes vienībā ir brīvi plānojama, ievēro vispārīgās prasības apbūves izvietojumam (piemēram, apbūves atbilstība zemes vienības robežām, attālumi starp ēkām), kā arī, lai maksimāli saglabātu esošos kokus un kāpas reljefu.

30. Apbūvi plāno ārpus īpaši aizsargājamo dabas vērtību (biotopu, sugu) aizņemtajām platībām, izņemot meža zemes, kur veikta atmežošana vai saņemta koku ciršanas atļauja.

31. Kāpas nogāzes aizsargājamā biotopa 2180 Mežainas piejūras kāpas platībā, kur tas iespējams, nostiprināmas ar atbalsta sienām augstumā līdz kāpas virsmai.

32. Lokālplānojuma risinājumā plānotie publiskās ārtelpas elementi jāuztur labā tehniskā stāvoklī, nodrošinot to ekspluatācijas vai lietošanas drošumu un higiēniskumu, nekaitīgumu cilvēku veselībai un videi.

33. Lokālplānojuma teritorijā aizliegts ierīkot apstādījumus, izmantojot invazīvas vai ekspansīvas augu sugas, kas var nekontrolēti izplatīties piegulošajās meža zemēs.

34. Norobežojošo apstādījumu grupas ainavu telpas radīšanai starp dzīvojamajām ēkām un citus apzaļumošanas risinājumus, paredz katra atsevišķā būvprojekta teritorijas labiekārtojuma sadaļā.

35. Apbūvei paredzētās teritorijas uzbēršanai aizliegts izmantot nereģenerētus ražošanas atkritumus.

36. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS9) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve.

37. Savrupmāju apbūve (11001).

38. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, ēdināšanas uzņēmumi, sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

39. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

40. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde/ grupa.

41. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses.

42. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

43. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra.

44. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

46. Zemes vienības minimālā fronte – 15 m.

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

47. Transporta infrastruktūras teritorija (TR12) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un inženiertehnisko apgādi.

48. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes, pazemes inženierkomunikācijas un inženiertīkli, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves.

49. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): ceļi, ielas.

50. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.

Nenosaka

Nenosaka

51. Jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība, apbūves parametri – jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība, apbūves blīvums, minimālā brīvā zaļā teritorija transporta infrastruktūras teritorijā netiek noteikta. Tos pieņem atkarībā no katra objekta specifikas.

52. Būvprojektā paredz stilistiski vienota apstādījumu kompozīcija ar esošajiem stādījumu tipiem gar plānotajām ielām (piemēram, koku rinda, vai atsevišķi integrēti koku stādījumi).

Nenosaka

53. Dabas un apstādījumu teritorija (DA8) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, dabas un līdzīgu funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās.

54. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

55. TIN11 teritorija noteikta lokālplānojuma teritorijā, kā teritorija, kurā izstrādājams meliorācijas pārbūves vai pārkārtošanas projekts, kā arī veicama teritorijas inženiertehniskā sagatavošana.

Nenosaka

56. Lokālplānojuma teritorijā plānoto ēku nodošanu ekspluatācijā var veikt pēc meliorācijas sistēmas pārbūves vai pārkārtošanas, atbilstoši meliorācijas sistēmas izpētei un būvprojektam, kā arī pēc teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas, inženiertīklu un ielu izbūves, un nodošanas ekspluatācijā. 

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

57. Lokālplānojuma teritorijas īstenošanas kārtas:

57.1. lokālplānojuma teritorijas īstenošanu var veikt pa kārtām (1. pielikums), kuras norāda būvprojektā;

57.2. lokālplānojuma īstenošanas kārtas iespējams dalīt apakškārtās, kā arī mainīt kārtu secību, ņemot vērā teritorijas nodrošinājumu ar inženiertīklu apgādi un transporta lineāro infrastruktūru un meliorācijas sistēmas pārbūvi.

58. Veikt meliorācijas sistēmu izbūves un  pārbūves  būvprojekta izstrādi, t.sk. izstrādāt teritorijas vertikālo  plānojumu  visā lokālplānojuma teritorijā vai teritorijas attīstības kārtā.

59. Veikt  inženiertīklu un to objektu – elektroapgādes, gāzes apgādes, ārējā apgaismojuma un ārējās ugunsdzēsības tīklu izbūves dokumentācijas izstrādi visā lokālplānojuma teritorijā vai teritorijas attīstības kārtā.

60. Veikt sadzīves kanalizācijas tīklu projektēšanu lokālplānojuma teritorijā.

61. Veikt ielu izbūvi ar  šķembu vai grants segumu, vienlaikus izbūvējot inženiertīklus un meliorācijas sistēmu, teritorijas paaugstināšanu un labiekārtošanu atbilstoši teritorijas vertikālajam plānojumam visā lokālplānojuma teritorijā vai teritorijas attīstības kārtā.

62. Vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un meliorācijas sistēmas projektēšanu var izdot būvatļaujas ēku būvniecībai. Ēku  būvdarbi var tikt uzsākti vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un meliorācijas sistēmas būvdarbiem. Ēku nodošana ekspluatācijā var tikt veikta pēc ielas līdz šķembu vai grants seguma, inženiertīklu (elektroapgādes, ārējā apgaismojuma, gāzes apgādes, ārējās ugunsdzēsības tīklu, lokālās ūdensapgādes un kanalizācija) un meliorācijas sistēmas pārbūves nodošanas ekspluatācijā teritorijas attīstības kārtā.

63. Savrupmāju apbūves teritorijā, īstenojot teritorijas attīstības pirmo kārtu (50 dzīvojamās mājas), kā pagaidu risinājumu līdz centralizētās kanalizācijas tīklu izbūvei līdz lokālplānojuma teritorijai, ir atļauts ierīkot decentralizētu sadzīves kanalizācijas risinājumu, – hermētiski izolētu sadzīves notekūdeņu krājtvertni ar noslēgtu atzaru līdz robežai ar ielu, kas nodrošina vides aizsardzības normatīvu prasībām  atbilstošu vides  aizsardzības līmeni.

64. Perspektīvās centralizētās sadzīves kanalizācijas tīklu būvniecību lokālplānojuma teritorijā var uzsākt īstenojot teritorijas attīstības pirmo kārtu.

65. Lai lokālplānojuma teritorijā īstenotu savrupmāju dzīvojamo apbūvi pēc 50 dzīvojamās mājas būvniecības jeb teritorijas attīstības otro kārtu ir jāparedz centralizētās kanailizācijas risinājums – izbūvēt lokālās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vai izbūvēt kanaizācijas tīklu ar pieslēgumu esošajam kanalizācijas tīklam Bukultos, vai pieslēgties kanailzācijas tīklam, kas izbūvēts gar lokālplānojuma teritoriju vai tās tuvumā (ja ir pieejams centralizētās kanalizācijas tīkls ārpus lokālplānojuma teritorijas). 

66. Ielu cietā seguma izbūvi atļauts veikt pa teritorijas attīstības kārtām, bet obligāti ielas ar cieto segumu jāizbūvē pēc 50 dzīvojamo māju būvdarbu pabeigšanas.

67. Veikt zemes ierīcības projekta izstrādi visā lokālplānojuma teritorijā vai teritorijas attīstības kārtā pirms inženiertīklu un meliorācijas sistēmas projektēšanas un izbūves.

68. Ja nepieciešams, tad par lokālplānojuma īstenošanas kārtību lokālplānojuma teritorijas īstenotājs un pašvaldība var slēgt administratīvo līgumu. 

69. Aizsargjoslas Lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Lokālplānojuma teritoriju esošās apgrūtinātās teritorijas un aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m vai vairāk attēlotas Grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums".

70. Lokālplānojuma teritorijā plānoto inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības dokumentāciju un izpildmērījumiem, saskaņojot ar inženiertīklu turētāju.