• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2022. gada 26. maija stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas septītā sēde 2022. gada 26. maijā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 1.06.2022., Nr. 105 https://www.vestnesis.lv/op/2022/105.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 325

Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 823 "Noteikumi par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu"

Vēl šajā numurā

01.06.2022., Nr. 105

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 26.05.2022.

OP numurs: 2022/105.2

2022/105.2
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas septītā sēde 2022. gada 26. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 26. maija sēdes darba kārtību.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Juris Pūce, Aigars Bikše, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Mārtiņš Bondars un Inese Voika lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jura Pūces atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Juris Pūce, Aigars Bikše, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Mārtiņš Bondars un Inese Voika lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jura Pūces ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Marija Golubeva, Aigars Bikše, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Mārtiņš Bondars, Inese Voika un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Marija Golubeva, Aigars Bikše, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Mārtiņš Bondars, Inese Voika un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni: "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts lēmuma projekts "Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 6, atturas – nav. Lēmuma projekts tiek iekļauts sēdes daba kārtībā.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt 17. punktu – likumprojektu "Civilās savienības likums". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts tiek izslēgts no sēdes darba kārtības.

Deputāti Karina Sprūde, Ēriks Pucens, Ieva Krapāne, Kaspars Ģirģens un Ramona Petraviča lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par valsts apmaksātu ēdināšanu izglītojamiem".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Skaidrs, ka šodien mēs pieņēmām ļoti svarīgus lēmumus. Mēs iecēlām divus ministrus. Mēs atbalstījām Ukrainas civiliedzīvotājus.

Bet es šodien ļoti pieticīgi gribētu atgādināt, ka mums nav atrisināta viena lieta, kas ļoti svarīga būs 1. septembrī. Tās ir brīvpusdienas skolā.

Lai ietaupītu naudu valsts budžetā, koalīcija 2020. gadā pieņēma lēmumu ietaupīt uz bērniem, nosakot, ka brīvpusdienas mazākajām klasītēm, 1.–4. klasei, valsts turpmāk finansēs tikai daļēji; vismaz puse jāfinansē pašvaldībām. Pārējām klasēm brīvpusdienas – tā ir pašvaldību iniciatīva.

Tas nenoliedzami ir novedis pie nevienlīdzības, jo viena pašvaldība var atļauties brīvpusdienas arī vidusskolēniem, bet cita diemžēl nevar. Piemēram, kūrortpilsēta Jūrmala var atļauties pabarot visus bērnus, kamēr Babītes pagastā brīvpusdienas pieejamas tikai 1.–4. klasei. Pārējās klasēs par pusdienām maksā vecāki. Bet vai bērns Jūrmalā ir izsalkušāks par bērnu Babītē? Un vai deviņgadīgais ir izsalkušāks par četrpadsmitgadīgo?

Saistībā ar straujo cenu kāpumu gan energoresursiem, gan pārtikai skolu ēdinātāji vairs nespēj iekļauties skolēnu pusdienām atvēlētajā finansējumā uz vienu skolēnu. Tāpēc pašvaldības jau lūgušas palielināt valsts mērķdotāciju skolām.

Kādas būs sekas, ja mēs nereaģēsim tagad? Jā, likums noteic, ka pašvaldībām tik un tā būs jānodrošina brīvpusdienas mazākajām klasēm, jākompensē cenu kāpums, bet... Atņemts tiks vecākajiem bērniem, jo pašvaldības uz saviem pleciem iznest visu cenu kāpumu nevarēs. Būs jāatņem brīvpusdienas vecāko klašu skolēniem.

Cilvēki jau tagad knapi savelk galus. Kas notiks, ja no 1. septembra vecākiem būs vēl arī par skolēnu pusdienām jāmaksā? Cilvēki nevarēs to atļauties, bērni netiks pat pie vienas siltas maltītes dienā. Silta un skolā pieejama ēdienreize ir ļoti būtiska gan veselībai, gan attīstībai. Turklāt bezmaksas ēdienreize, ko bērns saņem izglītības iestādē, kalpo arī kā sociālais atbalsts ģimenēm.

Bērnu tiesībām ir jābūt nodrošinātām katram bērnam – bez jebkādiem izņēmumiem un neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē. Tas atbilst valsts kopējām interesēm. Valstij jārūpējas par visiem bērniem – gan par bērniem, kuri aug turīgās ģimenēs, gan arī par bērniem sociāli mazāk aizsargātās ģimenēs. Valstij jārūpējas par bērniem gan Jūrmalā, gan Babītē, Cēsīs, Talsos, Rēzeknē...

Šis lēmuma projekts ir par to, ka valstij ir jāuzņemas atbildība, lai bērni var mācīties – domāt par matemātiku un literatūru, nevis par saviem tukšajiem vēderiem. Šis lēmuma projekts ir par to, lai mācību stundu laikā skanētu skolotāju balsis, nevis bērnu kurkstošie vēderi.

Šis lēmuma projekts ir par to, ka tad, kad mēs ieguldām naudu skolēnu ēdināšanā un valsts pērk produktus, mums tie primāri ir jāpērk no vietējiem ražotājiem, lai tas ieguldījums paliktu mūsu pašu valstī.

Es aicinu nepažēlot naudu bērniem, jo, kamēr Saeimas deputātiem varbūt ir laiks un nauda, lai no rīta uzvārītu saviem bēniem putru ar pienu, ar sviestu, ieliktu tajā varbūt kādu odziņu vai ievārījumu, tikmēr pārējās ģimenes no pulksten pieciem rītā jau sāk strādāt, strādā divos trijos darbos... Un tagad tām būs jādomā par vēl kādiem papildu darbiem...

Šis ir ļoti svarīgs jautājums.

Es zinu, ka tagad... ir vasara, bet visas tikšanās... Mūsu politiskā partija tiekas ar cilvēkiem, ar ekspertiem, mums ir sarunas... Tikšanās sākas ar sarunām par ekonomiku, par lauksaimniecību, bet beidzas ar stāstījumiem par to, ka bērni ģībst...

Mēs nevaram runāt, ka bērniem ir jānodrošina pulciņi pēc skolas, lai viņi būtu aizņemti, lai viņi sportotu, lai viņi aizbrauktu uz nometnēm. Un beidzas visa cilvēciskā saruna... Kādas vēl nometnes, ja bērni pat nevar... nav spēka pat aizskriet uz laukumu un uzspēlēt futbolu! Tie nav joki, kad man zvana ģimenes ārsts un saka – tu vari ziedot ne tikai kaut kādas jaunas mantiņas vai vēl kaut kādas saburzītas, drusciņ lietotas, bet arī zeķes ar caurumiem... jo bērni pēc skolas nāk pie ģimenes ārsta padzert tēju ar cukuru un kādu cepumiņu dabūt. Tas ir fakts. Man zvana un stāsta – ziedo visu, kas ir iespējams...

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Nav jau vispār nekādu šaubu par to – šis nav lēmums par akmeņiem, par nedzīvām lietām, šis ir lēmums par dzīviem cilvēkiem, par bērniem.

Es gribu atgādināt: ja vēsture nemelo – un, man šķiet, tā nemelo –, viens no tādiem dižiem, vēsturiskiem politiķiem (viņa uzvārds – Mannerheims) ieviesa Somijā bezmaksas pusdienas bērniem. Viņš bija dižs vīrs. Tas bija sākums ceļam, kas noveda pie tā, ka Somijai tagad ir pasaulē labākā izglītības sistēma. (Starpsauciens.)

Bērnu ēdināšana skolās bez maksas, sākot no bērnudārza līdz izlaidumam pēdējā, 12., klasē, – tas ir tas, kas nosaka valsts nākotni. Un balsojums par to ir daudz svarīgāks nekā balsojums par akmeņiem.

Bezmaksas izglītība un bezmaksas ēdināšana, saņemot bezmaksas izglītību, – tās ir izšķirīgi svarīgas lietas; no tām ir atkarīgs, vai Latvija eksistēs, vai Latvija būs. Kāpēc? Tāpēc, ka tas nav tikai jautājums par sociālo palīdzību. Tas visupirms ir jautājums par to, ka bērniem iemāca veselību. Tas ir par to, ka bērniem dod smadzenēm vajadzīgo, jo šim ēdienam, es atvainojos, nav jābūt kā pie cūkām (kā tas dažviet ir), bet kā restorānā. Un par valsts naudu, par nodokļu maksātāju naudu.

Izglītība sākas ar bērnu kārtīgu paēdināšanu ar vislabāko – ar svaigām zivīm, ar svaigiem dārzeņiem. Un jūs varat tur mazliet smīkņāt un ņirgt, bet tas ir izšķirīgi svarīgi bērnu izglītībai. Tam ir tiešs un nepārprotams sakars ar veselību un fizisko attīstību. Tam ir tiešs sakars ar latviešu eksistenci nākotnē, jo tas, ka Latvijā nerūpējas par bērniem un nemīl bērnus, ir iemesls, kāpēc Latvijā bērni nedzimst.

Šis jautājums, kaut ir ielikts... Saeimas sēdes pašās beigās... Šis jautājums, par kuru mēs nediskutēsim, par kuru koalīcija tūlīt nobalsos "pret" (Dep. D. Šmita starpsauciens.), ir daudz būtiskāks par pieminekļiem, Didzi Šmit. (Dep. D. Šmita starpsauciens.)

Un es aicinu balsot visus "pret", kas ir pret Latvijas nākotni, tas ir, pret bērniem, jo bērni ir Latvijas nākotne. Nevis akmeņi, nevis prievītes un karogi, bet bērni ir Latvijas nākotne. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)

Un brīvpusdienas bērniem... jau no bērnudārza, jau no pirmās klasītes... jau no pirmajiem soļiem bērnudārzā līdz pat izlaidumam vidusskolā (Starpsauciens: "Aldis ir pret ēdināšanu skolās!")... ir par (Starpsauciens: "Gobzems ir pret bērniem!")...

Jūs varat, protams, censties mani pārtraukt, bet balsojums parādīs – balsojums parādīs! –, ka tieši jūs, JKP, nobalsosiet pret bērniem. Jūs nobalsosiet pret bērniem, nevis es. (Starpsaucieni; dep. S. Riekstiņš: "Tavi ir Spānijā. Ko tu uztraucies? Tavi ir Spānijā, ko tu te brēc tagad? Ej sēdi! Piegriezies klausīties.") Ja piegriezies klausīties, Riekstiņ, noliec deputāta mandātu un tinies!

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par valsts apmaksātu ēdināšanu izglītojamiem" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 48, atturas – nav. Lēmuma projekts nav iekļauts sēdes darba kārtībā.

Deputāti Jānis Vitenbergs, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: "Nav.") Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Vitenbergs, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Jānis Dombrava un Jānis Iesalnieks lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Māris Možvillo, Ramona Petraviča un Aldis Gobzems lūdz darba kārtības 27. punktu – lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Civilās savienības likums" (Nr. 1380/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2022. gada 30. oktobrim" – izskatīt pirms darba kārtības 17. punkta – likumprojekta "Civilās savienības likums". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības (Starpsaucieni.)...?

Jā, tas neliedz iekļaut šo jautājumu, mainīt darba kārtības punktus... Jā, šis likumprojekts tika izslēgts no sēdes darba kārtības, bet tas neliedz mums lemt par šo priekšlikumu.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mēs aicinājām šo darba kārtības punktu, kas pagarināja priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim skandalozajam – nu jau skandalozajam, Butāna kungs! – likumprojektam... lai šis likumprojekts tiktu uz nākamo Saeimu. Un tad vienkārši... varbūt godprātīgi deputāti varētu izlemt, vai šis likumprojekts ir vajadzīgs vai ne. Bez tehniskām pauzēm, bez čukstēšanas Geidāna kungam un bez Butāna kunga dalības Juridiskajā komisijā. (Starpsauciens: "Es varu apsolīt, ka Geidāna kungam nečukstēs.")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai darba kārtības 27. punktu – lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Civilās savienības likums" (Nr. 1380/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2022. gada 30. oktobrim" – izskatītu pirms... kas mums tagad sanāk... 17. ... lai izskatītu pēc darba kārtības 16. punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 40, atturas – 1. Darba kārtības grozījums netiek apstiprināts, sēdes darba kārtība netiek mainīta.

Sākam izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

Cileviča kungs, runāsiet "pret"? (Dep. B. Cilevičs: ""Pret".")

"Pret" pieteicies runāt Boriss Cilevičs.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tā ir slikta prakse, ka likumu grozījumus iesniedz citas komisijas, nevis tās komisijas, kuras parasti nodarbojas ar attiecīgajiem likumiem. Mēs redzam, ka likumprojekta kvalitāte būtiski cieš no tā.

Pirmkārt. Faktiski mums likumos jau ir noteikta atbildība par nelegālu iekārtu uzstādīšanu un izmantošanu komerciāliem mērķiem; nesen mēs noteicām arī atbildību lietotājam. No likumprojekta anotācijas nav skaidrs, kāda ir šī likumprojekta pievienotā vērtība.

Otrkārt. Šis likumprojekts veido jucekli ar definīcijām, konkrēti – sakarā ar Autortiesību likumu. Autortiesību likuma 1. panta 12. punktā ir termina "izziņošana" definīcija, 14. punktā – termina "publiskošana" definīcija, bet šajā likumprojektā faktiski termins "izziņošana" tiek izmantots tieši tādā nozīmē kā Autortiesību likumā – "publiskošana". Un tas faktiski vēl vairāk... Normu, kura paredz atbildību par programmas izziņošanas ierobežojuma pārkāpšanu, tiek piedāvāts piemērot arī gadījumos, kad programma tiek izziņota publiski, piemēram, publiskas izklaides vietā vai publiska pasākuma laikā, un ir adresēta vairākām personām ārpus ierastā ģimenes loka.

Bet Autortiesību likumā šādai darbībai ir paredzēts cits termins – "publisks izpildījums". Tas ir Autortiesību likuma 1. panta 15. punkts. Tādējādi veidojas pretrunas. Es neapskaužu tās amatpersonas, kurām būs jāpiemēro šīs normas.

Treškārt. Likumprojekta 2. pants... tas pavisam īss, bet aizliedz nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas nodrošina piekļuvi programmai, kura nav iekļauta Latvijā retranslējamo programmu sarakstā. Un ar to domāta ir arī no satelīta brīvi uztveramu programmu skatīšanās. Bet tam nav nekāda sakara ar komercdarbību! Ja persona pa taisno no satelīta uztver kādu programmu, tur nekāda komersanta pa vidu nav.

Ceturtkārt. Tas ir vēl būtiskāk – likumprojekts faktiski sajauc pirātismu, tātad ekonomiskas dabas pārkāpumu, ar aizliegta propagandas satura izplatīšanu. Bet, kolēģi, naidīgo propagandu nevar efektīvi apkarot, pamatojoties uz autortiesību aizsardzību, jo šajā gadījumā, propagandas gadījumā, tieši, tā teikt, tiesību turētājam ir interese nevis pelnīt, bet maksimāli izplatīt savu saturu bez jebkādiem ierobežojumiem. Tātad tās ir divas pilnīgi atšķirīgas situācijas un nekādi ierobežojumi nav iespējami.

Piektkārt. Tas ir vēl sliktāk – šķiet, ka likumprojekta autori vēl dzīvo iepriekšējā gadsimtā un viņiem ir vājš priekšstats par mūsdienu satura izplatīšanas tehnoloģijām.

Tās Tricolor kastes, kuras... tas ir pieminēts anotācijā... jā, vēl tiek lietotas dažreiz, bet aizliegtais saturs pārsvarā tiek izplatīts caur internetu vai satelītu. Piemēram, šobrīd vairāk nekā 20 Krievijas propagandas kanāli tiek raidīti no lielas jaudas satelītiem uz visu Eiropas Savienības teritoriju nekodētā veidā, un tie brīvi, bez maksas, uztverami – pat bez satelīta uztvērēja tieši uz televizora. Šo izplatīšanu nav iespējams apturēt ar administratīviem līdzekļiem.

Kolēģi, es visnotaļ atbalstu pirātisma, naida runas, propagandas un viltus ziņu apkarošanu, tas ir leģitīms mērķis, un ierobežojumi ir pamatoti un nepieciešami, bet tiem jābūt efektīviem, saskaņotiem ar citu likumu normām un atbilstošiem mūsdienu tehnoloģijām. Piedāvātie grozījumi diemžēl neatbilst šiem kritērijiem. Un tāpēc es nevaru atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Manuprāt, ir ļoti svarīgs viens arguments, kas ir jāievēro. Mēs ilgu laiku domājām par to, kā rīkoties gadījumā, ja cilvēki, teiksim, veic uzņēmējdarbību un dod iespēju citiem cilvēkiem skatīties nelegālo saturu (proti, runa ir par satelītiem, Tricolor kastēm), un nu šis likumprojekts piedāvā risinājumu. Un, manuprāt, risinājums var būt ļoti efektīvs.

Kaut gan Cileviča kungs norādīja, ka cilvēks, kurš skatās... tad neveic uzņēmējdarbību... Jā, taisnība, un šeit jautājums nav par šo konkrēto cilvēku. Jautājums ir par tiem cilvēkiem, kas piedāvā šādus pakalpojumus, kas par attiecīgu samaksu ir gatavi piedāvāt iekārtas, programmatūru. Un, ja mēs pieņemsim attiecīgus grozījumus, tad likumā būs iestrādāts aizliegums veikt tādu uzņēmējdarbību. Man gribētos vērst jūsu uzmanību, ka Krimināllikuma 208. pants paredz atbildību par aizliegtu uzņēmējdarbību.

Mēs ilgi runājām par to, kā rīkoties, lai atbildība nebūtu nesamērīgi plaša. Un šis risinājums, manuprāt, ļauj rīkoties selektīvi gadījumos, kad mēs nevaram ignorēt faktu, ka cilvēki veic kaitīgu darbību.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Jāņa Krišāna, Vitālija Orlova, Valērija Agešina un Artūra Rubika iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" (Nr. 1478/Lp13) nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Jānis Krišāns.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Frakcijas SASKAŅA deputāti, vērojot esošo situāciju, kad inflācija mums strauji pieaug, cenas palielinās pārtikai, medikamentiem, energoresursiem, un redzot vismazāk aizsargāto iedzīvotāju izmisumu par dzīves dārdzību, saprot, ka ir steidzīgi, neatliekami vajadzīgs valsts atbalsts.

Es domāju, ka ar šo jautājumu mēs nedrīkstam kavēties. Tikai žēl, ka valdošā koalīcija un Ministru kabinets to ir nolicis kaut kur tālākā atvilktnē, jo viņiem tur jādala ministru amati, lai gan mums valstī ir daudz svarīgākas lietas.

Frakcija SASKAŅA ir izstrādājusi priekšlikumus pensiju indeksācijas pilnveidošanai, proti, ir iesniegusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"".

Iesniegtais likumprojekts paredz, ka pensiju indeksācijai jānotiek 1. septembrī un 1. aprīlī, ja vidējais patēriņa cenu līmenis laika posmā no iepriekšējā gada 1. augusta līdz kārtējā gada 31. janvārim ir vienāds vai lielāks par pieciem procentiem.

Tālāk. Ierosinām, lai, sākot ar 2022. gadu pensiju indeksāciju, ja inflācija pārsniedz piecus procentus gadā, indeksējot pensijas personām, kuru pensijas apmērs ir mazāks par 500 eiro un kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam strauji augošās inflācijas dēļ, tiktu piemērots inflācijas koeficients. Šobrīd mūsu valstī vidējais pensijas lielums penionāriem ir nedaudz vairāk par 400 eiro un invalīdiem – 236 eiro. Tas ir vidējais invalīda pensijas apjoms valstī.

Uzskatām, ka pašreizējos straujas inflācijas apstākļos jāatbalsta ne tikai mazo pensiju saņēmēji, bet arī... 2022. gada indeksācijas formulā jānoteic, ka pensionāriem ar darba stāžu virs 45 gadiem pensija tiek indeksēta 100 procentu apmērā, pensionāriem ar darba stāžu no 40 līdz 45 gadiem – 90 procentu apmērā, pārējiem pensionāriem – pensijas daļa... līdz 500 eiro... apmērā.

Es nezinu, kas būs rudenī, jo pensijas ir tādas, ka diez vai tie vientuļie pensionāri spēs nomaksāt komunālos... Jūs zināt, cik pensionāri šodien var nopirkt pārtiku un par cik veselīgas pārtikas lietošanu mēs runājam?

Un otra lieta – pensionāriem, senioriem, cilvēkiem, kuri ir cienījamā vecumā, nāk arī dažādas kaites. Vakar man šajā sakarā bija saruna ar medicīnas darbiniekiem. Pensionāri nevar vairs nopirkt zāles. Viņi nevar saprast, kā rīkoties – pensijas naudiņu lietot pārtikai vai apzinīgi veikt maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem.

Pensionārs atnāk pie daktera, zāles nepērk, atnāk otro reizi, trešo... un tad viņš nonāk stacionārā. Viņš nevar nopirkt zāles. Un tad valstij tas viss maksā daudz vairāk.

Un tāpēc, godājamie deputāti un cienījamās deputātes, lūdzu, jautājumu par pensionāriem neatliksim uz ilgu laiku! Es saprotu, drīz visiem sāksies vasaras atvaļinājums... Un ko tad? Ko mēs darīsim rudenī?

Lūdzu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" (Nr. 1478/Lp13) nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! (Starpsaucieni.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 45, atturas – nav. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas un Armanda Krauzes iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (Nr. 1479/Lp13) nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Iepriekšējais runātājs jau izstāstīja, manuprāt, diezgan, diezgan sīki par situāciju, kāda ir senioriem. Varu tikai pievienoties katram viņa vārdam.

Tomēr... Šis priekšlikums ir veltīts savā ziņā partiju apvienībai Attīstībai/Par! un viņu valdības locekļu publiskajai retorikai, Attīstībai/Par! politiķu retorikai, par to, kad būtu jāindeksē pensijas.

Šonedēļ valdība pieņēma lēmumu par ātrāku pensiju indeksāciju – no 1. oktobra mainīt uz 1. septembri... Pareizi. Mūsu ieskatā, tas varēja būt arī ar 1. jūliju.

Pavisam nesen vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, valdības loceklis, publiski bija paudis, ka, viņa ieskatā, tam būtu jānotiek 1. jūlijā. Arī citi valdības politiķi ir pauduši to, ka tam būtu jānotiek jau ar 1. jūliju.

Lai vai cik liels izaicinājums būtu to tehniski izdarīt 1. jūlijā... mēs piedāvājam tiešām praktiski izdarāmu lietu – pensiju indeksāciju noteikt ar 1. augustu.

Kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu un tiešām beidzot sākt darīt, nevis tikai runāt publiskajā telpā par to, ar kādu datumu būtu jāindeksē pensijas. Valdība ir piedāvājusi 1. septembri, bet Attīstībai/Par! politiķi uzskata, ka tam būtu jābūt 1. jūlijam. Valdības diskusijās mēs nedzirdējām neko no tā, ka tam būtu jābūt ātrāk, un uz Saeimu šobrīd tiek virzīts likumprojekts, ka ar 1. septembri.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt, jo tas skaidri pasaka to, ka – ar 1. augustu.

Kolēģi, mums pensijas jāindeksē ātrāk.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" (Nr. 1479/Lp13) nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 48, atturas – 1. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas un Armanda Krauzes iesniegto likumprojektu "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir bez ietekmes uz budžetu. Aicinu to ļoti nopietni izsvērt.

Mēs redzam un ikviens, es domāju, redz to spriedzi, kas galvaspilsētā ir radusies attiecībā uz personu apliecinošiem dokumentiem. Lai tos dabūtu, ir jāstāv mēnešiem garās rindās.

Mēs piedāvājam attiecībā uz tām personām, kuras ir pēc 15 gadu vecuma (šobrīd tām tiek uzlikts obligāts pienākums šo personu apliecinošo dokumentu, ID karti, saņemt), vismaz pārlikt šo termiņu vēl par kādu gadu, lai neradītu papildu spriedzi.

Mums nule kā bija ziņa par to, ka 18 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju nevarēs piedalīties Saeimas vēlēšanās. Daudz tiek runāts par to, ka vajag celt aktivitāti uz vēlēšanām, bet reālu rīcību diemžēl mēs neredzam.

Mūsu ieskatā, būtu jāatslogo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbs – vismaz šādā veidā, kā mēs to piedāvājam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsaucieni: "Balsot!"; "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 45, atturas – 5. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Tālāk – par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no šā gada 13. jūnija līdz 17. jūnijam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Raivja Dzintara iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 13. jūnija līdz 17. jūnijam. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no šā gada 13. jūnija līdz 17. jūnijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Atvaļinājums ir piešķirts.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Dombravam šā gada 19. maijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Dombravas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19. maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Tālāk – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Jura Pūces atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jura Pūces atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Jura Pūces ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jura Pūces ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 3, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 5, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti Juris Pūce, Krišjānis Feldmans, Raivis Dzintars, Atis Zakatistovs un Kārlis Šadurskis lūdz izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu līdz šā gada 2. jūnijam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdē tiktu izsludināts pārtraukums līdz šā gada 2. jūnijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 4, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti! Man jūs jāinformē saistībā ar šodien paredzēto sēdi – atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Ramonas Petravičas un Māra Možvillo jautājumu veselības ministram "Par iegādāto Covid-19 vakcīnu ziedošanas apjomu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka slimības dēļ nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Līdz ar to šodien atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Rubiks, Tutins, Ribakovs, Kucins un Ločmele iesnieguši jautājumu "Par Latvijas valdības gatavību palīdzēt Latvijas sabiedrībai pārvarēt sagaidāmo globālo pārtikas krīzi". To nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Deputāti Rubiks, Tutins, Ribakovs, Kucins un Ločmele iesnieguši jautājumu "Par Latvijas valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi". To nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Deputāti Rubiks, Agešins, Tutins, Kucins un Klementjevs iesnieguši jautājumu "Par Latvijas biomasas izmantošanas iespējām enerģētikā". To nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Deputāti Rubiks, Agešins, Tutins, Kucins un Klementjevs iesnieguši jautājumu "Par siltumenerģijas patēriņu un ēku energoefektivitātes pasākumiem". To nododam ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei atbildes sniegšanai.

Un deputāti Ločmele, Tutins, Kabanovs, Nikonovs un Dolgopolovs iesnieguši jautājumu "Par ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga īstenotā Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa turpināšanu". To nododam ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Blumbergs, Ilze Indriksone, Janīna Jalinska, Aleksandrs Kiršteins, Armands Krauze, Romāns Naudiņš, Didzis Šmits (Starpsauciens.)... Šmits ir, Edmunds Teirumnieks, Jānis Urbanovičs un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz šā gada 2. jūnija pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!