Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas sestās sēdes turpinājums 2022. gada 26. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie Saeimas deputāti! Ministru prezidenta kungs! Ministru amata kandidāti! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas sēdi.

Darba kārtībā ir Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 19. maija kārtējās sēdes neizskatītie jautājumi.

Ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Ministru kabinets ierosina sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (Nr. 1485/Lp13) – nodošanai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru prezidents lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram Kristapam Eklonam". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru prezidents lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" un iekļaut to pirms sēdes darba kārtības 26. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni.) Deputātiem ir iebildumi. Balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā iekļautu likumprojektu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", to iekļaujot pirms darba kārtības 26. punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Lēmums pieņemts – likumprojekts tiek iekļauts sēdes darba kārtībā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut paziņojumu par Jāņa Vitenberga 13. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu un iekļaut to sēdes darba kārtībā kā 1. punktu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sāksim izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.

Paziņojums par Jāņa Vitenberga 13. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5. panta otro daļu un Jāņa Vitenberga 2022. gada 18. maija iesniegumu ar lūgumu atjaunot viņam Saeimas deputāta mandātu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo, ka Jānim Vitenbergam tiek atjaunotas 13. Saeimas deputāta pilnvaras.

Līdz ar to 13. Saeimas deputāta pienākumus beidz pildīt Aivars Geidāns, kura mandātu Saeima apstiprināja uz laiku, kamēr no partijas "KPV LV" kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts pildīja ministra pienākumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, paziņojumu esam uzklausījuši.

Aicinu Jāni Vitenbergu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Un paldies Aivaram Geidānam par darbu 13. Saeimā.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram Kristapam Eklonam".

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Ja tā mirkli padomā, kāds ir bijis mūsu kopīgais darbs kopš šī Saeimas sasaukuma sākuma, kopš tā laika, kad mēs izveidojām valdību, – mēs faktiski esam dzīvojuši tā: no krīzes krīzē.

Izveidojot valdību, pirmais darbs, kas daudziem varbūt jau ir piemirsies, bija tikt galā ar lielo bankas... uzticības krīzi, kas bija mūsu valstī. Starptautisks skandāls... Ne tikai mūsu valsts reputācijai, bet, iespējams, arī mūsu ekonomikai draudēja nopietnas sekas, ja mēs iekļūtu tā saucamajā pelēkajā vai melnajā sarakstā, no kā mēs veiksmīgi izkļuvām.

Izkļuvušiem no šīs krīzes, mums uznāca – ne tikai mums, bet visai pasaulei – kovidkrīze, kas... divus gadus šī pandēmija plosījusies. Kā man pašam nupat atgādināja... būdams kontaktā ar cilvēku, kurš, lai gan pandēmija it kā ir atkāpusies, tik un tā ir saslimis... Tas ir atgādinājums, ka tas mums visiem vēl nav aiz muguras, bet... mēs labi atceramies izaicinājumu, kas mums visiem, visai sabiedrībai, bija, – tikt ar to galā.

Apmēram bijām tikuši galā ar šo krīzi, kad mums pagājušajā vasarā vēl uznāca Baltkrievijas robežas krīze: Baltkrievijas valdība organizēja trešo personu reisus uz Minsku un tad ar savu drošības struktūru palīdzību centās panākt, ka šie cilvēki nelegāli šķērso Eiropas Savienības ārējo robežu, tātad arī Latvijas ārējo robežu. Arī ar to mēs veiksmīgi tikām galā. Tiesa, situācija nav pavisam pazudusi – aizvien, laiku pa laikam, notiek šādi mēģinājumi. Bet šajā laikā mūsu valsts robežsardze, policija un bruņotie spēki ir iemācījušies lieliski sadarboties. Un mūsu robeža ar Baltkrieviju tiek lieliski uzraudzīta. Tā ka mēs apmēram tikām galā ar Baltkrievijas robežas situāciju.

Tad Krievija frontāli – neprovocēti – uzbruka Ukrainai, un šis karš nu jau vairāk par trim mēnešiem ilgst – ar visām tām sekām pasaules drošības situācijai. Un, protams, tas tiešā veidā ietekmē arī mūs, tas ir, ar Ukrainas civiliedzīvotāju... jeb ar tā saucamajiem Ukrainas bēgļiem, kuri ir parādījušies Latvijā. Mēs, sabiedrība, cenšamies viņus uzņemt, iekļaut, palīdzēt viņiem un pasargāt viņus.

Visā šajā laikā mēs esam izrādījuši – gan kā sabiedrība, gan kā Saeima un valdība – neticamu izturību. Līdzsvars, ko mēs esam noturējuši valstī, ir bijis nepieciešams kā tāds ķīlis kuģim, kas, neskatoties uz bangām, neļauj kuģim apgāzties.

Manuprāt, mums ir uzdevums un pienākums noturēt mūsu valsti stabili šajos laikos, lai palīdzētu izvest to cauri arī šiem laikiem. Šajā sakarā ir ārkārtīgi svarīgi, ka valdība var turpināt savu darbu pilnā sastāvā. Un konkrēti mums šodien ir runa par vēl divu jaunu ministru apstiprināšanu.

Šis jautājums ir tieši par Eklona kungu. Iekšlietu ministra postenis šobrīd tiek pildīts, to pilda mūsu aizsardzības ministrs, bet viņam ir, kā saka, pilna laika darbs tieši savā ministrijā. Mums vajadzīgs cilvēks, kas varētu pārņemt atkal grožus... pilna laika... iekšlietu sistēmā.

Eklona kungs ir ģenerālis, viņš ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja vietnieks. Viņam ir apmēram 30 gadu stāžs šajā dienestā, un viņš ir savas jomas... augstas raudzes profesionālis, par to nevienam šaubu nevar būt.

Šai ministrijai ir uzticēts, kopš sākās karš, kopš 24. februāra, kad no Krievijas puses sākās šis frontālais uzbrukums visai Ukrainai, koordinēt un vadīt Ukrainas bēgļu uzņemšanu Latvijā. Un šis izaicinājums tik tiešām ir liels, jo mēs sākumā domājām, ka trijos mēnešos apmēram noskaidrosies... taču tagad, pēc trim mēnešiem, mēs redzam, ka tā situācija diemžēl ieilgs un varētu ieilgt uz mums nezināmu laiku. Tas nozīmē, ka mums ir jāizdomā – vēlreiz –, kādā veidā palīdzēt ilgtermiņā tiem Ukrainas bēgļiem, kuri nevar un nevarēs iesaistīties darba tirgū.

Mums ir ļoti daudz bērnu... mums skolas ir atvērtas... Gandrīz pieci tūkstoši ukraiņu bērnu ir pierakstījušies mūsu mācību sistēmā.

Kādi 3500 ukraiņu jau ir atraduši darbu Latvijā, bet kopumā mūsu valstī uzturas aptuveni 30 tūkstoši, no kuriem nepilni 10 tūkstoši tiek arī dažādos veidos izmitināti.

Un tas ir konkrēti šī ministra kā atslēgas personas uzdevums un priekšrocība – ierosināt, kā mums vislabāk ar šo tikt galā vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Un tāpēc es domāju, ka ir ļoti svarīgi, ka mēs šo posteni... pildām; ka Saeima varētu atbalstīt Eklona kungu strādāšanai šajā amatā, lai valdība atkal varētu būt pilnā sastāvā.

Par otru ministru es runāšu tad, kad nonāksim pie nākamā darba kārtības jautājuma, bet šajā gadījumā uzsveru – šis ir viens no diviem posteņiem, kas mums ir jāpilda, lai mēs varam turpināt pilnvērtīgi palīdzēt Ukrainas bēgļiem un nodrošināt arī iekšējo drošību valstī kopumā.

Aicinu jūs, Saeimas deputātus, atbalstīt Kristapu Eklonu, balsot par to, lai viņš būtu nākamais iekšlietu ministrs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Izvirzot ģenerāli Kristapu Eklonu iekšlietu ministra darbam, Attīstībai/Par! ievēro trīs pamatlietas: jāturpina ieviest pārmaiņas, no kurām ir atkarīga valsts iekšējā drošība; jāstiprina dienesti, no kuriem ir atkarīga iedzīvotāju drošība un civilā aizsardzība; krīžu pārvaldībā ir jāsadarbojas visām nozarēm. Tikai tā ir iespējams risināt tādas daudznozaru lietas kā palīdzība Ukrainas bēgļiem vai hibrīdapdraudējuma novēršana.

Par pārmaiņu turpinājumu. Pēdējo 11 mēnešu laikā ir uzsāktas un daļēji ieviestas sen iekavētās pārmaiņas iekšlietu jomā:

notiek policijas strukturālās reformas, kuru rezultātā policija varēs labāk nodrošināt noziegumu izmeklēšanu un sabiedrisko kārtību;

ir paceltas izmeklētāju un operatīvo darbinieku algas;

vasarā sāks darbu Izmeklētāju mācību centrs, kas sniegs sen nepieciešamo atbalstu izmeklētāju profesionālajai attīstībai;

valdība ir atbalstījusi Iekšējās drošības akadēmijas izveidi, un pašlaik notiek pēdējie darbi, lai parakstītu izglītības konsorcija līgumu starp Valsts policijas koledžu, Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti;

ir veiksmīgi atvairīts hibrīduzbrukums no Baltkrievijas;

ir ieviesti mobilitātes pabalsti robežsargiem, kas strādā uz robežas;

ir izbūvēti 50 kilometri dzeloņstiepļu žoga, un pašlaik notiek vērienīgi darbi, lai līdz gada beigām varētu izbūvēt lielo žogu visos prioritārajos posmos.

Kā stiprināt dienestu spēju pasargāt iedzīvotājus, tai skaitā – kā stiprināt civilo aizsardzību?

Ģenerālis Eklons vairāk nekā 30 gadus ir strādājis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Latvijā nav neviena cilvēka, kurš labāk pārzinātu civilās aizsardzības jomu. Par civilās aizsardzības nozīmi viņš atkal un atkal atgādinās partneriem valdībā, bez kuru atbalsta nav iespējams veiksmīgs atrisinājums 10 gadus uzkrātām problēmām.

Līdz šim ir nepietiekami stiprinātas pašvaldību civilās aizsardzības spējas un atbildība un nav izveidota krīžu pārvaldības kapacitāte valdības centrā. Uz tās nepieciešamību mums norāda gan starptautiskie eksperti, gan kovidkrīzes... pašvaldības sūrās mācības. Visām šīm pārmaiņām nepieciešama iekšlietu ministra turpmāka līderība.

Par sadarbību ar citām nozarēm. Saikne starp iekšējo un ārējo drošību ir nepārprotama, un Attīstībai/Par! rūpēsies par to, lai Eklona kunga centieniem stiprināt iekšējo drošību vienmēr būtu Aizsardzības ministrijas atbalsts. Tomēr ir arī citas jomas, kā, piemēram, atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem, kur risinājumi ir iespējami, tikai sadarbojoties un esot uz "vienas lapas" Iekšlietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Labklājības ministrijai. Un tam ir nepieciešams arī valdības vadītāja atbalsts. Mēs aicinām visu politisko spēku pārstāvjus valdībā un Saeimā uz ciešāku un atbildīgāku sadarbību šai jomā.

Visbeidzot – es novēlu Eklona kungam sekmīgi iestāties par to, ka iekšējā drošība ir visas valdības un visas sabiedrības prioritāte ne tikai vārdos, bet arī darbos. Patiesi – viens nav karotājs. Diemžēl Eiropā ir īsts karš, un īstā karā vajag īstu komandu, tādu kā ugunsdzēsēju un glābēju vienība, kuras devīze ir skaidra un vienkārša: "Viens par visiem, visi par vienu!"

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labdien, Latvijas sabiedrība! Es balsošu "pret" un paskaidrošu, kāpēc. Es esmu balsojis pret visu, ko ir darījis Krišjānis Kariņš, jo tas nav bijis Latvijas tautas interesēs.

Ir skaidrs, ka izmantot argumentu, ka Eklona kungs ir profesionālis, – tā ir diezgan vāja argumentācija, jo būtu dīvaini, ka cilvēks, kurš 30 gadus strādājis ugunsdzēsības dienestā, nav profesionālis. Ja viņš nebūtu profesionālis, tad viņš droši vien varētu būtu tikai ministra draugs vai vairāku ministru draugs.

Ir skaidrs, ka šodien, visticamāk, Eklona kungu apstiprinās ministra amatā. Tāpēc – ceļa vārdiem – Eklona kungam kā iekšlietu ministram kā pirmo darbu es novēlētu sākt atbrīvot no amata... iestāties par to, lai no amata tiktu atbrīvots tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Paskaidrošu.

Šonedēļ Latviju pāršalca ziņa, ka tika aizturētas divas personas par viena no smagākajiem noziegumiem izdarīšanas pasūtīšanu un organizēšanu, proti, tika aizturēts uzņēmējs Mihails Uļmans un uzņēmējs Babenko. Bezkompromisu tiesiskuma seja un tā paudējs Jānis Bordāns savā dzīvē ilgstoši ir bijis nepārprotamās uzticības attiecībās ar abiem aizturētajiem. To pierāda Jāņa Bordāna kā valdes locekļa amati tādā kompānijā kā SIA "Pilsētas ganības" (Starpsauciens: "Par tēmu!")... To pierāda...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es aicinu tomēr runāt par jautājumu, kuru mēs izskatām, – par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram Kristapam Eklonam.

A. Gobzems. Es arī runāju par jautājumu, kas saistīts ar Eklona kunga pirmo darbu, kas viņam būtu jāveic iekšlietu ministra amatā, jo tiesiskā valstī iekšlietu ministram ir jānodrošina tiesiskums. Un tiesiskums sākas ar to, ka tieslietu ministra amatā nevar atrasties persona, kurai ir uzticības attiecības ar aizturētām personām par vienu no vissmagākajiem noziegumiem.

Tādēļ, Eklona kungs, es ceru... ja jūs šodien, uzsākot savu darbu, kā pirmo no pienākumiem veiksiet tieši... lai ieviestu bezkompromisu tiesiskumu, tad es varu mainīt savu viedokli, bet, ja jūs ignorēsiet šos faktus, tad es būšu jūsu lielākais kritiķis, tostarp arī par jautājumiem, kas saistīti ar jūsu iepriekšējo pieredzi, sodot ugunsdzēsējus tikai par to, ka viņi ir izteikuši savu viedokli un nav piekrituši obligātajai vakcinācijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Visupirms es tomēr gribētu atgriezties pie tā, kā mēs vispār nonācām šādā situācijā un kāpēc mums šodien šāds jautājums ir nolikts uz galda – kāpēc mums ir jābalso par jaunu ministru.

Un te, bez šaubām, 9. maija, tālāk jau 10. maija notikumi, to tālākā eskalācija bija pamats un, manā ieskatā, pamatots pamats. Arī mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, iesniedzām ministres demisijas pieprasījumu – šeit bija jābūt politiskajai atbildībai. Tajā situācijā, kad augsti ierēdņi, politiķi šajā visnotaļ saspīlētajā situācijā sāka rādīt viens uz otru ar pirkstu – tad valdība vainīga, tad Rīgas dome vainīga –, kādam bija jāuzņemas politiskā atbildība. Nedrīkstēja būt tā, ka par visu situāciju, kas izveidojās 10. maijā, vainīgs ir kāds traktorists no Tukuma.

Kolēģi, šobrīd, kad mums ir jaunais ministra kandidāts... es domāju, neapšaubāmi, kandidāts ir profesionālis... Ļoti daudziem Saeimas deputātiem, pašvaldību vadītājiem, ekspertiem ir bijusi tieša sadarbība ar Eklona kungu viņa iepriekšējā amatā. Es šajās dienās diezgan daudz paguvu satikties un aprunāties ar nozares ekspertiem un vispār iekšlietu jomas ekspertiem, un – tik tiešām – viņš ir nozares profesionālis, līdz šim viņš savu darbu ir darījis pēc visaugstākajiem kvalitātes standartiem, un es ļoti ceru, ka viņš arī ministra amatā turpinās ievērot šos pašus principus, ko viņš... darījis līdz šim.

Tomēr jāsaprot, ka izaicinājumi, kas būs Eklona kungam, ir tādi, kas ir pāri vienas ministrijas iespēju robežām. Un te es minēšu arī vienu no šībrīža galvenajām aktualitātēm – tie ir Ukrainas kara bēgļi. Godātie kolēģi, tas, ka mēs šodien balsosim par 30 dienu pagarinājumu Ukrainas kara bēgļu izmitināšanas termiņam, ka mēs pagarināsim šīs 90 dienas, – tā nav nekāda valdības uzvara, tā nav nekāda pretimnākšana Ukrainas kara bēgļiem. Tas ir tikai un vienīgi tas, ka valdība nav tikusi galā ar šo pārejas periodu. Vai šodien kāds var teikt, ka mēs bijām gatavi šim 90 dienu pārejas periodam? Vai kāds var teikt, ka tā ir tikai un vienīgi iekšlietu ministra atbildība?

Pašlaik valdībā šis process tiek organizēts gan Labklājības ministrijā, gan Iekšlietu ministrijā, gan Satiksmes ministrijā, gan Finanšu ministrijā. Un kurš tad ir galvenais atbildīgais? Vai šajā gadījumā tam nebūtu jābūt pašam valdības vadītājam? Mēs redzam, ka valdības vadītājs šo jautājumu komentē tā, it kā būtu skatītājs no malas, un pēc būtības nav gatavs uzņemties šī procesa tiešu, nepārprotamu vadību.

Es nedomāju, ka situācija varētu būtiski mainīties pēc tam, kad mēs apstiprināsim Eklona kungu, – attiecībā uz to, kurš būs šī procesa vadītājs. Es domāju, ka Eklona kungam būs jāņem groži savās rokās un ar pilnu atbildību jāuzņemas šī procesa vadība, neskatoties uz to, kādām ministrijām tas ir pakļauts, – vai tas ir pabalstu jautājums, vai tas ir transporta jautājums. Tam būs jābūt vienam ministram, kuram būs jāuzņemas šī virsvadība.

Savā ziņā es varu pateikt tikai paldies Golubevas kundzei kā ministrei. Vismaz šajā jautājumā viņa tiešām centās... par šo procesu uzņemties vadību, bet tās iespējas, kā mēs redzam, bija ārpus vienas ministrijas kompetences. Golubevas kundze nevarēja risināt jautājumus, kas ir Finanšu ministrijas kompetencē vai Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē.

Diemžēl situācija ir tāda, ka, manuprāt, Eklona kungam šī atbildība būs jāuzņemas, jo nav jau citu variantu. Ja premjers to nedara, tad kādam tas ir jādara. Trīsdesmit dienu pagarinājums – tā ir valdības kopējā neizdarība. Un tas ir tas, kas jāsaprot arī jaunajam ministram, – tā ir valdības kopējā neizdarība.

Arī citas iekšējās reformas, kuras šodien no šīs tribīnes jau tika pieminētas, protams, ir jāturpina, bet, manuprāt, jābūt arī lielākam dialogam ar Saeimu, jo šo iekšējo reformu virzīšanā ir pietrūcis dialoga ar Saeimu. Diez vai visi Saeimas deputāti zina, kādas reformas šobrīd notiek Iekšlietu ministrijas iekšienē. Dialogam jābūt atklātākam, vairāk jāiesaista arī Saeima, vismaz informējot par to, kas notiek šajos procesos.

Bet es iešu vēl tālāk. Es domāju, ka viens liels jautājums ir par izmaksām. Uz visa šī fona mēs esam palaiduši garām arī to, ko šodien pieminēja premjera kungs attiecībā uz krīzi ar Baltkrieviju... kad Baltkrievija savā ziņā uzsāka šo hibrīdkaru, kas parādīja visas mūsu neizdarības attiecībā uz Baltkrievijas žoga izbūvi vai neizbūvi. Attiecībā uz šo žogu mums ir bijuši vairāki pieprasījumi, un tas, mūsu ieskatā, ir bijis tīri izmaksu jautājums.

Mums ne tikai jāskatās, kā izdarīt darbus, bet arī jāseko līdzi, cik tas mums maksā, cik tas maksā valsts budžetam, lai mēs to varētu izdarīt maksimāli efektīvi un maksimāli ietaupot valsts budžeta līdzekļus. Vai tas šobrīd tiek darīts?

Kolēģi, mēs varam paskatīties, kā ir mainījušās cenas attiecībā uz žoga piegādi, un krīze vēl... Ukrainas karš vēl nebija sācies, tas viss vēl notika pirms tam, pa kārtām pieauga šīs izmaksas. Mēs varam paskatīties, kādā veidā un cik šobrīd mums izmaksā Ukrainas kara bēgļu uzņemšana. Neapšaubāmi, mums ir jāziedo savs laiks, nauda, resursi, lai palīdzētu Ukrainas kara bēgļiem, bet mēs nedrīkstam aizmirst arī to, cik tas maksā.

Rudenī mums pašiem būs pietiekami daudz izaicinājumu enerģētikas jomā, kur būs nepieciešams atbalsts. Mēs nevaram radīt iekšējus saspīlējumus, mēs nevaram nonākt situācijā, kad sāks salīdzināt, cik saņem Latvijas cilvēks... iedzīvotājs... kādus pabalstus... un kādus pabalstus saņem Ukrainas kara bēgļi. Diemžēl tas jau ir sācies. Tas jau ir sācies. Cilvēki jau to dara – jau salīdzina. Mums ir jāskatās, kādā veidā maksimāli ātri integrēt šos cilvēkus mūsu sabiedrībā, lai mēs no tā izbēgtu. Mums būs milzu saspīlējumi enerģētikas jomā, mums būs jāpalīdz visiem Latvijas iedzīvotājiem, ne tikai Ukrainas kara bēgļiem.

Tāpēc tas, kas Eklona kungam jau pirmajā mēnesī... pēc būtības ir uzdots uzdevums – pirmajā mēnesī panākt skaidru sistēmu, kādā veidā ilgtermiņā... ne tikai uz divām trim nedēļām vai uz vienu mēnesi, bet lai jau pēc mēneša ikvienam Ukrainas kara bēglim būtu skaidra atbilde uz to, kur viņš būs septembrī, oktobrī, novembrī, ja viņam nebūs iespējas atgriezties mājās... lai viņam būtu skaidra atbilde, lai viņš nesēdētu tā, kā šobrīd viņš sēž uz čemodāniem un gaida, un nesaprot valdības signālus – būs atbalsts vai nebūs atbalsta.

Simtiem bērnu nav... Bērni, kas ir atbraukuši uz šejieni... tiek piedāvāts viņiem ņemt nost brīvpusdienas. Viss, kas notika, parādīja to, ka mēs nebijām gatavi šai pārejai. Es teiktu vairāk – valdība kopumā nebija tai gatava.

Godātie kolēģi! Arī mēs, visa frakcija, šodien atbalstīsim Eklona kunga apstiprināšanu amatā, tādā veidā dodot ministra kungam maksimāli plašu mandātu – maksimāli plašu mandātu! –, lai viņš varētu strādāt un jau no pirmās dienas sākt cīnīties ar tiem izaicinājumiem, kas ir ministram.

Mūsu frakcija būs atvērta un piedalīsies jebkādā veidā, sniedzot palīdzību, iesaistot pašvaldības, lai tiktu galā ar tiem izaicinājumiem, kas šobrīd šim ministram ir uz galda. Un, kā jau minēju, mēs nedrīkstam aizmirst, ka šie izaicinājumi ir ne tikai viņa kompetencē, bet arī citu ministru kompetencē. Rezultāta nebūs, ja visa valdība nenāks šim ministram palīgā.

Paldies, un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Partija "Republika" iestājas par profesionāliem kandidātiem ministru amatos. Šobrīd, protams, mēs saskatām, ka Eklona kungs ir un varētu būt profesionāls iekšlietu ministrs.

Mēs redzam tos piemērus, ko nozīmē ielikt politiķus, kuriem pilnīgi nav nekāda redzējuma tam, kā attīstīt šo spēka struktūru. Katru reizi mēs redzam, kā nāk... arī bijusī iekšlietu ministre ar lapiņu un lasa jau sarakstīto tekstu, ko pati nav uzrakstījusi. Vai tiešām mēs Latvijā vēlamies redzēt šādu ministru, kurš lasa no lapiņas, bet nespēj redzēt piecus soļus uz priekšu?

Mēs ļoti ceram, ka Eklona kungs spēs sakārtot šo nozari, bet tam ir dots tikai pāris mēnešu. Šie pāris mēneši ir nepietiekami, lai sakārtotu to pašu policiju. Policija šobrīd ir katastrofālā situācijā: atalgojums... daudziem cilvēkiem nav motivācijas; mēs redzam šos 11 miljonus, kuri ir pazuduši, kuri bija paredzēti iekšlietu sistēmai, lai sakārtotu policijas iecirkņus. Tieši to pašu mēs redzam attiecībā uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kuram katastrofāli trūkst ekipējuma.

Tāpat mēs redzam arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Vēl nesen bija informācija par to, ka pirms vēlēšanām 18 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nebūs pieejami dokumenti, lai varētu doties nobalsot. Mēs redzam, ka situācija gada laikā ir pasliktinājusies... uz slikto pusi. Un šeit ir nepieciešams profesionālis, kurš spēj sakārtot. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Tādēļ varu teikt, ka es atbalstīšu Eklona kunga kandidatūru ar cerību, ka šīs lietas tiks sakārtotas... uz pareizo pusi.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Konservatīvo frakcija priecājas, ka ir izdevies pietiekami strauji izvirzīt profesionālu iekšlietu ministra kandidātu, un šajā balsojumā par uzticības izteikšanu, protams, atbalstīs minēto kandidātu, bet vēlos iezīmēt piecas lietas, kam Konservatīvie sekos aktīvi līdzi... kā šīs lietas ministram izdodas virzīt.

Tātad pirmā lieta. Un tad ir nedaudz... Mēs jau nonākam līdz tam, kāpēc mēs vispār esam šajā situācijā. Konservatīvie sagaida izlēmīgu – izlēmīgu! – reakciju, reaģējot uz pretvalstisko spēku provokācijām, kas nešaubīgi periodā līdz Saeimas vēlēšanām un arī līdz 15. novembrim, datumam, kas ir saistīts ar okupācijas pieminekļa nojaukšanu, par ko arī Saeima lems... šis periods būs saspringts, un mēs sagaidām asu, nekavējošu reakciju sadarbībā ar drošības struktūrām, lai ierobežotu pretvalstisko spēku veiktās aktivitātes Latvijas teritorijā.

Tāpat man jāatgādina, ka arī robežas krīze nav beigusies, šobrīd pierobežas novados arvien ir ārkārtējā situācija. Baltkrievijas diktators nav līdz galam aprēķināms. Kaut gan situācija ir nedaudz uzlabojusies (tādā ziņā, ka pēdējā laikā nav tik daudz nelikumīgu robežas šķērsošanas gadījumu), jebkurā gadījumā krīze turpinās, un jāsaka – ar žoga celšanu mums kaut kā nav veicies. Tā ka tas droši vien būs viens no pirmajiem darbiem, ar kuru ministram būs jāielec braucošā vilcienā. Žogam jābūt. Labs piemērs – Lietuva.

Trešā lieta. Saistībā ar vēlēšanām. Varētu teikt, ka būtu ļoti, ļoti slikti, ja daļa Latvijas pilsoņu kāda iemesla dēļ nevarēs piedalīties vēlēšanās, tāpēc ka viņiem nebūs derīga personu apliecinoša dokumenta. Varbūt PMLP jautājums nav jāskata izolēti tikai Iekšlietu ministrijas kontekstā, varbūt ir jāapspriež sadarbība arī ar citām ministrijām, kuru pārraudzībā ir kapacitāte, lai asistētu šajā jautājumā.

Ceturtā lieta ir policijas darba vide un ne tikai policijas, bet vispār iekšlietu struktūru darba vide. Man vēl nesen saistībā ar... Būtībā vakar, ņemot vērā dažādās pretvalstisko spēku aktivitātes, es apmeklēju kādu iecirkni Rīgā, un jāteic, ka nekas daudz nav mainījies arī Rīgas pilsētā attiecībā uz to, kā strādā policija, – ja salīdzina ar divtūkstošajiem gadiem. Protams, ir nopirkta jauna datortehnika, bet vide kā tāda nav īpaši uzlabojusies. Es atceros, ka arī koalīcijā un valdībā esam sprieduši par to, ka pietiekami daudz resursu ir jāvelta tieši iekšlietu sektorā strādājošo darba vides uzlabošanā. Ir bijuši jau konkrēti projekti, un konkrētas naudas tam atvēlētas. Tā ka jautājums – kā ar to veiksies.

Un piektā lieta. Mums ir jānodrošina (tas īpaši šobrīd ir Iekšlietu ministrijas kompetencē) civilās aizsardzības sistēmas efektīva darbība, kas, protams, jāvērtē kontekstā ar visaptverošu valsts aizsardzību. Jāatgādina, ka civilās aizsardzības sistēmā tieši Iekšlietu ministrijas struktūras ir koordinējošās, un mūsu aicinājums ir strādāt stingrā sazobē ar pašvaldībām, kā arī vajadzības gadījumā (un ne tikai vajadzības gadījumā) īstenot mācību procesu, ja nepieciešams, fizisku mācību procesu vai tā saucamās galda izspēles un visu pārējo, lai stiprinātu civilās aizsardzības sistēmu Latvijā... kā arī pašvaldību darbinieku un potenciālu iedzīvotāju reģionos sapratni par iespējamo rīcību civilās krīzes (un ne tikai civilās krīzes) iestāšanās gadījumā.

Labu ceļavēju!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezident! Dāmas un kungi! Es patiesi apbrīnoju Kristapa Eklona drosmi dažus mēnešu pirms šī sasaukuma beigām uzņemties iekšlietu ministra amata pienākumus, īpaši redzot, kā priekšgājējai šai amatā ir gājis, kāds mantojums ir atstāts saistībā ar robežas iepirkumu un nedienām ap to, kāds mantojums ir atstāts... respektīvi, kāds haoss ir atstāts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē saistībā ar identifikācijas un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas kārtību. Mēs redzam, kāds haoss ir atstāts bēgļu uzņemšanas jomā, cik daudz ir nepilnību.

Neskatoties uz īso termiņu, kas ir atlicis šai sasaukumā... šai valdībai, es patiesi uz Kristapu Eklonu skatos ar lielām cerībām, jo atzinīgi vērtēju šī cilvēka līdz šim paveikto darbu. Esmu lasījis un esmu dzirdējis par viņa redzējumu saistībā ar zvērestu, ko dod amatpersonas, stājoties amatā, – kalpot visas sabiedrības interesēm. Es zinu, ka VUGD augstākās amatpersonas, visas amatpersonas, stājoties dienestā, šo zvērestu ir devušas. Un es patiesi novēlu jums kalpot visas sabiedrības interesēm, kalpot mūsu valstij, ievērojot Latvijas Republikas Satversmi, nevis kādas vienas politiskās partijas politbiroja locekļu intereses.

Vēlu veiksmi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministres kundze! Kolēģi, kolēģes! Klātesošie sēdes skatītāji un klausītāji! Šodien mēs lemsim par uzticības izteikšanu Latvijas Republikas iekšlietu ministram ģenerālim Kristapam Eklonam, kurš ir pieredzējis iekšējās drošības, civilās aizsardzības un glābšanas dienesta profesionālis ar 33 gadu uzticamu dienestu Latvijai.

Eklona kungs ir komandas cilvēks. Darbs komandā šajā laikā ir īpaši svarīgs. Ar pieredzējušu līderi darbā komandā arī īsā laikā var sasniegt lieliskus rezultātus un radīt tik nepieciešamo drošības sajūtu ikvienam Latvijas pilsonim. Kristaps Eklons ir bijis komandas cilvēks savā jomā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, tagad viņa dienests Latvijai turpināsies Iekšlietu ministrijā un Ministru kabinetā.

Ministra kandidāts ir līderis, kas spēj apvienot spēkus labiem darbiem un koncentrēties uz sasniedzamajiem mērķiem. Ģenerālis ir civilās aizsardzības eksperts, kurš gatavs jaunā līmenī risināt problēmas, ir vadījis dažādas krīzes... vadījis glābšanas darbus Zolitūdes traģēdijas laikā, piedalījies dažādu apjomīgu ugunsgrēku un to seku likvidēšanā... plūdu situācijās, virzījis un pārstāvējis dienesta jautājumus Saeimā un ministrijās. Piedalījies vairākās starptautiskās misijās pasaulē un ik nedēļu ir bijis kontaktā ar kolēģiem Ukrainā, lai koordinētu atbalstu uzvarai.

Arī šobrīd ir ugunsgrēki, kas jādzēš, taču pārnestā nozīmē – karš Ukrainā, bēgļi Latvijā, hibrīduzbrukums uz robežas ar Baltkrieviju un sabiedrības izturētspēja.

Eklona kunga, ko man ir bijis gods aizvadītajās dienās iepazīt, sirsnība un cilvēcība ir tās vērtības, kas ļaus turpināt vairot cieņu, uzticēšanos un sadarbību starp iekšlietu sistēmu un sabiedrību kopumā.

Darbs Iekšlietu ministrijā ir apjomīgs. Ministres Marijas Golubevas iesāktie darbi izglītībā, robežas infrastruktūras izbūvē, atalgojuma celšanā un citās jomās ir atbildīgi jāturpina, lai nodrošinātu sekmīgu iekšlietu jomas attīstību arī turpmāk, un Eklona kungs ir izrādījis apņemšanos tos turpināt. Labi atalgoti, sabiedrībā augsti novērtēti dienesta darbinieki, kuri ieguvuši izglītību modernā vidē, – tas ir ceļš, kas jāiet. Pavisam drīz mēs ieraudzīsim rezultātus. Turpinās darbs pie konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" izveides. Kā jau minēts, valdība apstiprinājusi plānu atalgojuma palielināšanai iekšlietu nozarei turpmākajos gados.

Jāturpina uzraudzīt personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas uzlabojumu ieviešana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kā arī kopā ar Valsts policijas vadību jādara viss, lai uzlabotu policijas reaģētspēju un gatavību priekšdienu drošības izaicinājumiem.

Visbeidzot – mums jāstiprina valsts civilās aizsardzības jauda valdībā, ministrijās, iestādēs, pašvaldībās un jāstiprina katra iedzīvotāja spējas, prasmes rīkoties krīzes situācijās.

Ir jāīsteno Iekšlietu ministrijas jau izstrādātā stratēģija par Latviju, kura ir starp piecām drošākajām valstīm Eiropā, apzinoties, ka ieguldījumi iekšējā drošībā ļaus garantēt drošības sajūtu ikvienam Latvijā, drošu uzņēmējdarbības veikšanu un mazinās likumpārkāpumus. (Starpsauciens: "Paldies!")

Aicinu Saeimu atbalstīt jauno iekšlietu ministru – ģenerāli Eklonu, kurš ir Latvijas patriots, uzticams komandas biedrs (Starpsauciens: "Paldies!") un cilvēcīgs līderis.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Pirmām kārtām gribas izteikt atbalstu tajā kontekstā, ka beidzot valdībā tiek skatīta iespēja iecelt profesionālu cilvēku. Šajā gadījumā cilvēks ir jeb faktiski... precīzāk sakot, Eklona kungs, ar uzplečiem, kas nozīmē, ka viņš ne tikai saprot situāciju no iekšienes, bet arī faktiski ir dienējis ilgu laiku šajā struktūrā un ļoti labi pārzina situāciju.

Neapšaubāmi, šobrīd, Eklona kungs, jums nāksies sastapties ar tādu nedaudz negaidītu situāciju, kad bieži vien jūs nāksiet ar labām iniciatīvām un atdursieties pret Finanšu ministriju, kas diemžēl ne vienmēr ir gatava atbalstīt visas nepieciešamās iniciatīvas, protams, salāgojot to ar budžeta iespējām. Bet arī Ministru prezidents ir tas, kurš sastāda dienaskārtību Ministru kabineta sēdēs, un iespējams, ka arī tur kādreiz nāksies pabuksēt.

Bet katrā ziņā tādu nedaudz... jautājumu bloku, kas ir saistīts ar tādām sasāpējušām lietām... ir cilvēku pases... identifikācijas dokumentu izsniegšanas kārtība. Vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs notiek procedūra – cilvēkam ierodoties iestādē tikai vienu reizi, nofotografējoties, aizpildot... visus nepieciešamos datus un pēc tam personu apliecinošo dokumentu saņemot pa pastu, nevis divas reizes braucot. Mums ir šāda iespēja.

Turklāt, ja mēs šodien paskatāmies uz rindām, tad cilvēkam, kas vēlas pieteikties uz personu apliecinošu dokumentu, ir jāgaida trīs četras nedēļas un tuvākā iespēja, piemēram, rīdziniekam, ir diemžēl Alūksnē. Divas reizes braukt turp un atpakaļ – tas, pirmkārt, nav zaļi domājoši; otrkārt, tas prasa cilvēkam pilnas divas darbdienas. Varētu vismaz no vienas darbdienas, tā teikt, atvadīties.

Ļoti būtiski ir turpināt darbus, kas saistīti ar žoga izbūvi. Mēs nerunājam šobrīd tikai par Baltkrievijas robežas stiprināšanu, bet arī Krievijas robežas stiprināšanu. Krievija ir parādījusi sevi kā absolūti... precīzāk sakot, nevis Krievija, bet Putina režīms ir parādījis sevi kā neprognozējamu partneri, un līdz ar to nekādu stabilitāti mēs te prognozēt īsti nevaram, un kaut kādu laiku būs jādomā, kā stabilitāti stiprināt.

Ļoti būtiski ir tas, kas noticis vakardien, faktiski ir tiešām ļoti nopietns noziegums atklāts – pasūtījuma slepkavība, kas tika izmeklēta ilgāku laiku. Valsts policija bija runājusi, ka darbs tiešām virzās. Bet ir vēl viena neatklāta slepkavība, un tā ir zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība. Lai arī vairāki eksperti ir teikuši, ka tur ir virzība, ceram ieraudzīt arī šī darba rezultātu.

Tā ka šobrīd es jums novēlu veiksmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Mēs redzam, kā amatu zaudēja iepriekšējā ministre, pildot savus pienākumus, un jaunais ministrs ir teicis, ka turpinās iesāktos darbus. Nu, varbūt nevajag ņemt piemēru no iepriekšējās ministres, jo daudzus darbus viņa vienkārši nerisināja.

Mēs atceramies šos pašus 11 miljonus, kuri bija paredzēti, lai sakārtotu Valsts policijas departamentus Rīgā, un beigās šī nauda tika pārdalīta un policisti palika bez sakārtotiem depo. Uzdodot jautājumu, kur nauda palika, atbildes mums nav.

Vēl joprojām reģionos... protams, komandieri ir apģērbti jaunos formas tērpos, bet cilvēki, kas dara darbu, nav saņēmuši šos jaunos formas tērpus un staigā vecos, noskrandušos. Pavisam nesen vienu no depo apmeklēja skolēni, un, ar viņiem runājot... pēc tam viņi saka – vai patiešām ugunsdzēsēji strādā tādos graustos? Vēl joprojām reģionos ugunsdzēsēji guļ atsperu gultās.

Tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem, jo cilvēki, kas dara šo darbu, ir savas valsts patrioti un nav pelnījuši šādas darba vietas, šādus depo. Piemēram, varam minēt Kuldīgas depo, kas ir katastrofālā stāvoklī.

Mēs redzam, ka ne šajā īsajā laikā jūs varēsiet kaut ko paveikt, bet varbūt – uz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Bija iesākti ļoti daudz projektu, bet tie tika apstādināti. Jūs bijāt pats arī līdzās, jūs redzējāt, kā tas viss tika nobremzēts, bet šajā īsajā laikā jūs varat aktualizēt šos jautājumus. Jūs varat skaidrot, kur palika šie 11 miljoni; jūs varat skaidrot, kamdēļ ir vajadzīgi šie ugunsdzēsēju depo. Bet, kā jau kolēģis minēja, jūs vienmēr atdursieties pret Finanšu ministriju, kura pateiks: šīm lietām mums naudas nav. Nu, tad mums ir jāizvērtē, arī deputātiem ir jāizvērtē, kam mums nauda ir nepieciešama un kam – nav. Mēs naudu spējam izmest nez cik vakcīnās, bet nespējam sakārtot pamatlietas. (Starpsauciens: "Atdod mobilo telefonu!")

Ko es gribēju pieminēt, nu, viens tāds melns traips varbūt ir par šiem cilvēkiem, par jūsu aroda pārstāvjiem, kas bija atnākuši pie Saeimas un pauda viedokli par obligāto vakcināciju. Jūs viņiem izteicāt rājienu, bet varbūt nemaz jūs to nevēlējāties, varbūt tas bija uzdevums no kāda cita.

Tā ka es novēlu veiksmi, bet jums ir ļoti daudz darbu, kas ir... jāpanāk. Lai jums veicas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Vēlos teikt, ka iekšlietu nozarē pašreiz ir daudz ugunsgrēku, kurus ar ugunsdzēsēju ekipējumu vien nenodzēst.

Tāpēc novēlu Eklona kungam izturību, prātu un kolēģu atbalstu. Lai veicas!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

"Attīstībai/Par!" jau, protams, var kāpt tribīnē un lielīt savu ministru, bet objektīvā dzīves realitāte ir ļoti vienkārša. Iepriekšējā iekšlietu ministre bija absolūti nekompetenta, neko nav izdarījusi, un – vēl vairāk – Attīstībai/Par! nav neviena cilvēka, neviena spējīga cilvēka, kurš varētu ieņemt ministra amatu, jebkura ministra amatu, ne tikai iekšlietu ministra amatu. Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc Eklona kungs vispār tiek virzīts šodien. Tas ir jāpasaka no tribīnes, citu iemeslu nav.

Tā ir partija... Mīļie cilvēki, ja jūs domājat balsot vēlēšanās par Attīstībai/Par!, tad tā ir partija, kurai nav kompetentu cilvēku, kurus virzīt ministru posteņiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi, dāmas un kungi! Pirms es izsakos par Eklona kungu un savu balsojumu, es gribētu nedaudz apskatīt to situāciju, kāpēc mēs esam nokļuvuši tur, kur mēs šobrīd esam; kāpēc piemineklis vai kā mēs to mēdzam dēvēt... kurš ir paredzēts nojaukšanai, līdzi parāvis divus ministrus. Es uzskatu (un pamatošu, kāpēc es tā uzskatu), ka pie šīs situācijas pirmais un galvenais atbildīgais ir pats Ministru prezidents, neviens cits.

Kopš 24. februāra jeb, pareizāk sakot, Krievijas iebrukuma Ukrainā jebkuram, kurš seko sabiedriskajiem procesiem Latvijā, bija skaidrs, ka viens no mūsu lielākajiem iekšējās drošības izaicinājumu datumiem būs 9. maijs un viss ar to saistītais – pulcēšanās pie Putina tempļa, kas mums ir joprojām Pārdaugavā, bet kuru mēs nu jau nojauksim.

Kāda tad ir rīcība šajā brīdī, to visu apzinoties? Prezidents dodas komandējumā. Premjers dodas komandējumā. Iekšlietu ministre dodas komandējumā nākamajā rītā. Ar to es nesaku, ka nevajag braukt uz Kanādu, droši vien tur ir, par ko runāt mūsu drošības sakarā. Bet kam bija jābūt pilnīgi skaidram: ka šajos datumos – 9., 10. – visi ir uz vietas. Un šie stāsti par mikromenedžmentu, ka ne jau premjers un ministri nodarbosies ar mikromenedžmentu... Tas nav nekāds mikromenedžments. Šajā makrolietā nav (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... nav mikrolietu, nav tādu mazu lietu šeit. Pat traktors var būt izšķirošs un pārvērst mikro par makro. Tā ka tā ir, manuprāt, tieša augstāko amatpersonu atbildība – nebūt uz vietas valstij būtiskā situācijā.

Es gribu pateikt paldies drošības dienestiem, kas savu darbu paveica. Droši vien mums arī zināmā mērā veicās, jo agresorvalsts Krievija bija aizrāvusies ar saviem notikumiem frontē un viņiem nebija laika šeit izplānot labākas provokācijas, nekā viņi to spēj citos apstākļos. Tā ka tā ir atbildība, ko nes Ministru prezidents, neviens cits šajā mirklī.

Attiecībā uz ministra kandidātu Eklona kungu. Trīsdesmit gadi dienestā droši vien ir paši par sevi sakoši, ka cilvēks ir ar pieredzi un profesionāls. Cilvēks ir no sistēmas. Protams, no vienas puses, politikā pareizi ir nākt politiķiem, bet ir apstākļi... un mēs esam īpašos apstākļos – tie ir piefrontes valsts kara apstākļi, kuros noteiktā gadījumā mēs varam smelties cilvēkus ārpus tiešas politiskās vides. Tādā ziņā es uzskatu šo par pareizu lēmumu arī no Attīstībai/Par! puses noteiktajos apstākļos.

Es atbalstīšu Eklona kungu šajā amatā, jo ir jābūt ministram šajos laikos. Es ceru, ka viņš spēs godam veikt savu uzdevumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Man īsti nebūs pēc Kārtības ruļļa (Starpsauciens.) citas iespējas vairs pateikt savu viedokli, bet par šo tēmu visu... Bet viss mainījās 24. februārī... kas līdz šim 30 gadus nebija mainījies.

Es parakstīju Golubevas demisiju, jo Marija... Mēs komisijā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, strādājām mēnesi paātrinātā režīmā, radījām dažnedažādus likumprojektus, lai varētu tos ievērot, lai nebūtu nekādu tamlīdzīgu kāzusu, kas notika 9., 10. un 11. maijā.

Un te ir personīgi man... tas ir aizvainojums gan man kā komisijas vadītājam, gan arī pārējiem deputātiem, kas piedalījās šajā darbā, jo jūs vienkārši neņēmāt vērā Saeimas izpildīto mājasdarbu. Un tāpēc es arī parakstīju šo lietu... Tagad es jums gribu darīt to zināmu atklāti, man nepatīk aiz muguras runāt, aprunāt un tā tālāk. Pūces kungs, nepiesedziet, lūdzu, šobrīd ar savu muguru Golubevas kundzi.

Un šajā gadījumā... Golubevas kundze, tas bija izcili nesmuki, jo jūsu pašu parlamentārais sekretārs atnāca ar trīcošām rokām... par to, ka jābūt ir Ukrainas upuru atceres dienai, un mēs to izdarījām. Pats atnāca un piedāvāja... par to, ka nebūs neviena pirotehniskā šāviņa: 9. maijā – tabu, un 10. – tabu.

Mēs to izdarījām. Bet kur tas tika (Starpsauciens.) dabā izpildīts? Kur tas dabā tika izpildīts? Un te ir tas, kāpēc arī es šo parakstīju. Un... Marija, es domāju, ka šajā gadījumā tas nostrādāja kā trigeris tam, kāpēc šeit ir šobrīd šīs sarunas.

Tas, kas (Starpsauciens.) notika tālāk ar Vitenberga kungu, – piedodiet, tās ir jūsu iekšējās lietas... un tā tālāk.

Eklona kungs (Starpsauciens.), būs grūti. Īsi un ātri – tā ka... tas gan, bet... Tā ka es atbalstīšu jūsu kandidatūru, un es pateicos, ka jūs piekritāt. (Starpsauciens.)

Paldies, Voikas kundze, ka jūs nepiedalījāties. Un (Starpsauciens.) paldies, Šteina kungs, ka arī jūs savu kandidatūru nepiedāvājāt Saeimai uz šo ministra amata vietu.

Eklona kungs, izturību jums!

Paldies, tas arī viss.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ministru prezidenta kungs, vai jums ir kas piebilstams, skaidrojams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram Kristapam Eklonam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 21, atturas – nav. (Zālē aplausi.)

Apsveicam Kristapu Eklonu ar stāšanos iekšlietu ministra amatā. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens. Pauze. Tiek pasniegti ziedi.)

Paldies.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei".

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam. (Starpsauciens: "Nav ieradies."; starpsaucieni.)

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputātes un deputāti! Es jau kopumā situāciju aprakstīju – kāpēc ir ļoti svarīgi, ka Ministru kabinets var pilnā sastāvā turpināt darbu.

Es apsveicu Eklona kungu ar stāšanos ministra amatā. Un arī pateicos jums, kolēģi, par balsojumu.

Otrs ministra postenis, kas mums ir jāaizpilda, ir ekonomikas ministra...

Mēs labi zinām, ka viens no lielajiem izaicinājumiem, kas mūsu valstij ir saistībā arī ar Krievijas karu Ukrainā, ir nodrošināt mūsu energoneatkarību no Krievijas Federācijas; ka mēs varētu nodrošināt, ka mūsu valsti vairs nekad nevarētu nekādā veidā šantažēt enerģētikas jomā, kā tas faktiski šobrīd var notikt, kā tas faktiski jau notiek – no Krievijas puses – visai Eiropai.

Kandidāte Ilze Indriksones kundze jau ilgstoši ir parlamentārā sekretāre šajā ministrijā; par viņas kompetenci un zināšanām šeit nebūtu nevienam jāšaubās. Es kopš viņas izvirzīšanas esmu jau divas reizes ar viņu ticies (pēdējo reizi – tieši vakardien), un mēs tieši par šiem jautājumiem runājām. Es ļoti ceru uz jūsu atbalstu viņai šajā – ministra – postenī, lai Ministru kabinetā būtu ne tikai ekonomikas ministrs, bet... man atkal būtu ministrs, ar kuru kopā strādāt, lai mēs varam turpināt darbu un atrisināt šos ļoti sarežģītos jautājumus.

Tātad aicinu jūs atbalstīt Ilzi Indriksoni, lai viņa kļūtu par nākamo ekonomikas ministri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Mēs atrodamies līdz šim nepieredzētā laikā: tikko pārciests Covid-19 pandēmijas laiks, un energoresursu cenu krīzes izraisītais šoks tagad turpinās ar Krievijas nežēlīgo karu Ukrainā. Mēs visi jau no pirmās kara dienas, jau ar 24. februāri, esam tajā iesaistīti, taču mūsu gadījumā tās nav nemitīgās gaisa trauksmes, nogalināti bērni vai izpostītas pilsētas; šis karš skar Latvijas ekonomiku, uzņēmējdarbību un ikvienu iedzīvotāju, izjūtot arī cenu palielinājumu.

Tāpēc šajā ģeopolitiskajā situācijā mums ātrāk nekā jebkad ir jāpieņem skaidri un precīzi lēmumi saistībā ar enerģētisko drošību un neatkarību. Jāpalīdz mūsu uzņēmējiem atjaunot pārrautās piegāžu ķēdes un pārorientēt savus eksporta tirgus. Jāsaved kopā zinātne ar biznesu, lai mēs spētu piedāvāt pasaulē konkurētspējīgus un augstas vērtības produktus, kas celtu mūsu ekonomikas rādītājus un iedzīvotāju labklājību.

Mana galvenā prioritāte kā ekonomikas ministrei būs turpināt Jāņa Vitenberga iesākto enerģētiskās neatkarības kursu.

Būdama Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre, biju kopā ar kolēģiem, izstrādājot dabasgāzes apgādes stratēģiju nākamajai apkures sezonai un turpmākajiem gadiem, atsakoties no Krievijas gāzes. Tiek nodrošinātas gan vajadzīgās drošības rezerves īstermiņā, gan... Ir plāni attiecībā gan uz kaimiņvalstu termināļa – sašķidrinātās dabasgāzes termināļa – izmantošanu, gan arī termināļa izbūvi Latvijā tuvākajos gados, un šie plāni ir jārealizē.

Risinot aktuālos energoapgādes drošības izaicinājumus, esam nodrošinājuši arī Eiropas Savienības finansējuma piesaisti gan energoefektivitātei, gan arī atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanai. Jau šobrīd īstenojam programmu privātmājām – saules paneļu uzstādīšanai, kā arī siltumenerģijas ražotājiem – katlumāju pārejai uz atjaunojamiem resursiem.

Vēl jāfinalizē sagatavošanā esošās programmas aptuveni 388 miljonu eiro apmērā uzņēmējdarbības un arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem resursiem. Ir jāceļ kapacitāte saules un vēja elektroenerģijas iegūšanai un būtiski un pamatīgāk jāstrādā pie energoefektivitātes, strauji veicinot daudzdzīvokļu māju un publisko ēku siltināšanu, jo vislabākā enerģija ir tā, ko mēs neiztērējam.

Ļoti ceru uz produktīvu sadarbību ar Labklājības ministriju un citām atbildīgajām ministrijām, lai mēs straujāk virzītos uz priekšu ar mērķētas atbalsta programmas izstrādi, iedzīvotājiem daļēji kompensējot energoresursu cenu sadārdzinājumu.

Ministres amatā turpināšu ciešu un regulāru dialogu ar lielākajām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, gan uzklausot viņu problēmas, gan aicinot uz diskusiju par mūsu tautsaimniecības izaicinājumiem, jo tieši tautsaimniecības izaugsme dos lielākus resursus, kas valstij un iedzīvotājiem nodrošinās drošību, izglītību, veselību. Uzņēmējiem jau šobrīd ir pieejami līdzekļi, lai pārorientētu... un celtu mūsu ekonomikas konkurētspēju.

Mēs, Nacionālā apvienība, par prioritāti izvirzījām kvalitatīvu un ģimenes vajadzībām atbilstošu mājokļu pieejamību. Esam paplašinājuši atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem, ieviešot valsts subsīdiju "Balsts".

Pirmo reizi ir pieejamas valsts garantijas mājokļa iegādei arī ģimenēm, kurās bērns vēl tiek tikai gaidīts. Šīs programmas ilgtspēja ir jānodrošina arī turpmākajiem gadiem.

Turpināšu mājokļu pieejamības uzlabošanas politiku, jo situācija ārpus galvaspilsētas reģiona ir, maigi izsakoties, katastrofāla. Lai piesaistītu speciālistus reģionos, kas ir tālāk no Rīgas, un aicinātu atgriezties tautiešus uz dzīvi Latvijā, ir nepieciešams atbilstošs mājoklis, tāpēc strādājam arī pie jauno īres namu programmas, un tā mums ir jārealizē kopā ar pašvaldībām.

Izaicinājumu un darāmā ir daudz, bet arī iestrādnes ir pamatīgas. Tās ir straujiem soļiem jāturpina.

Paldies Nacionālajai apvienībai par mana līdzšinējā darba novērtēšanu un manis izvirzīšanu ministres amatam.

Paldies premjerministram par uzticēšanos šajā sarežģītajā laikā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Jāsaka, improvizāciju un neskaidrību 13. Saeimā un šajā valdībā pašlaik ir krietni vairāk nekā citkārt. Un tie procesi, kas pašreiz norisinās parlamentā, atspoguļo reālo situāciju Ministru kabinetā.

Vēlēšanas nāk, koalīcija sevi ir izsmēlusi, tāpēc arī sabiedrībā nav skaidrības par to, kas cilvēkus sagaida tālāk. Un tā nedrīkstētu būt. Visiem valdības ministriem ir jāsaprot, ka nabadzība Latvijā ir reāla un ka Latvija ir trešā nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts, kurā ir milzīga ienākumu nevienlīdzība.

Es zinu, ka mēs visi ne jau tādu gribam redzēt mūsu valsti un ka katrs mūsu valsts iedzīvotājs, ne tikai ministri un deputāti, vēlas dzīvi ar stabiliem ienākumiem, pārliecību par nodrošinātu nākotni. Vienkārši dzīvot, lai katru dienu nebūtu jāsaskaras ar netaisnību.

Un tāpēc es vēlos radoši papildināt kandidātes ekonomisko programmu, ar kuru esmu rūpīgi iepazinies.

Vispirmām kārtām. Runājot par tiem svarīgākajiem darbiem, kas jāveic Ekonomikas ministrijai tuvākajā laikā, es domāju, ka ministres pienākums – kopā ar Finanšu ministriju izvērtēt valsts līdzekļu ieguldījumu, to, cik pareizi un lietderīgi tas tiek darīts (tai skaitā – valsts kapitālsabiedrībās).

Otrām kārtām. Jābūt skaidram rīcības plānam ekonomikas atveseļošanai un jāsniedz konkrēti risinājumi, kādā veidā ministrija palīdzēs uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā.

Un, protams, visas nepieciešamās pārmaiņas aicinu veikt ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem un nozarēm. Citi ministri to ne vienmēr un ne labprāt dara. Un tāpēc uzņēmēji nereti jūtas atstumti.

Godātie kolēģi! Balsot "par" nozīmē uzņemties atbildību par kandidātu. Uzņemties atbildību par šīs valdības ministriem mūsu frakcija nevar, bet... Vienlaikus es varu apliecināt, ka SASKAŅA domā valstiski un tos likumprojektus, kuri risina dažādas sociālekonomiskas problēmas un kurus gatavos Ekonomikas ministrija, mēs atbalstīsim.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Arī šajā ziņā man gribētos teikt... un piekrist iepriekš runājušam kolēģim, ka dīvainības šeit gan ir diezgan saskatāmas... plašā mērogā.

Es ļoti labi saprotu, kāpēc mums bija jāatbalsta... un kāpēc vispār bija jautājums par iepriekšējo ministri... Eklona kungu.

Bet kāpēc mums šodien ir jārunā par Indriksones kundzi? Es domāju, daudziem bija jautājums, kāpēc tas tā ir. Un, protams, šajā situācijā vismaz man likās ļoti dīvaina valdības vadītāja nostāja.

Pirmais komentārs. Kāpēc valdības vadītājs ir izvēlējies prasīt demisiju ekonomikas ministram? Pirmā reakcija ir – tāpēc, ka ministrs ir jauns. Jauns ministrs. Gados jauns vai kā... jauns, bet... Nu tāpēc, ka jauns.

Kolēģi! Es domāju, ikvienam gados jaunam politiķim tas parāda to izaugsmes "potenciālu": ja kārtīgi strādāsi, tad, visticamāk, no tevis atbrīvosies pirmām kārtām (Starpsauciens: "Jā!"), jo labāk ir darboties ar veciem, ar tiem, ar kuriem jau gadu desmitiem kopā ir bijuši.

Man šāda pieeja nav saprotama. Es gribētu vairāk dzirdēt no Ministru prezidenta – konkrēti, kāpēc; ko viņš tādu nav izdarījis; kas ir tie iemesli; kā premjers izvērtē.

Nacionālajai apvienībai ir trīs ministri valdībā... Es būtu gribējis redzēt no premjera plašāku vērtējumu, nevis tādu bērnišķīgu pieeju: tāpēc, ka ministrs jauns... Mēs pēc tam dzirdējām vēl arī citu argumentāciju – par to, ka ministrs ir pārāk daudz ieklausījies nozares viedoklī, aizstāvējis nozari. A ko citu ministram darīt? Mēs gribam, lai nozare nāk šeit, pie Saeimas nama, vai pie valdības ēkas? Arī līdz tādai situācijai to var novest, bet, manā ieskatā, tas ir tikai apsveicami – ieklausīties. Un, es uzskatu, apsveicami ir tas, ka arī Indriksones kundze šodien no šīs tribīnes pateica to, ka viņa turpinās darboties ar nozari.

Valdības vadītājam drīzāk, tieši otrādi, vajadzētu paskatīties uz saviem ministriem un aicināt viņus vairāk darboties ar nozarēm, jo ne visi ministri to dara. Mums ir virkne ministru, kuri pagriezuši muguru savām nozarēm, kuras ir viņu atbildībā, nevalstiskajām organizācijām, ar kurām tie tiekas tikai ķeksīša pēc – tikai tāpēc, ka jātiekas. Tāpēc, ka kāds viņiem ir licis, un tāpēc, ka tas ir labais tonis – ar tām tikties. Bet – pēc būtības aizstāvēt tos, par kuriem viņi iestājas, kuri ir viņu atbildības jomā, – tas ir tas, ko es cerētu sagaidīt no valdības locekļiem, tiem strādājot.

Kolēģi! Ja skatāmies kopumā uz ekonomikas ministra jaunajiem izaicinājumiem, es domāju, nekas daudz jau nav mainījies – arī jaunajai ministrei enerģētikas jautājums būs viens no galvenajiem izaicinājumiem. Enerģētikas joma. Cenu šoks, kas ir mūsu iedzīvotājiem šodien. Tas turpina progresēt, rudenī tas būs ar vēl lielāku intensitāti – gan pārtikas cenu ziņā, gan degvielas cenu ziņā, gan siltuma cenu ziņā. Ļoti daudzi – ļoti daudzi! – izmaksu jautājumi būs uz galda ministram.

Ministram ir jābūt redzējumam. Un te es gribētu atsaukties uz kāda, manuprāt, gana ietekmīga koalīcijas politiķa pausto (es nesaukšu viņu vārdā). Viņš publiskajā telpā ir paudis... par to, kas notiek koalīcijā.

Kāpēc mēs esam tik neizlēmīgi mūsu enerģētikas jautājumos? Piemēram, kur mēs dabūsim gāzi? Neapšaubāmi, mums būs nepieciešami kaut kādi enerģētikas avoti.

Man liekas dīvaini, ka... publiskajā telpā jau izskan tas, ka tam, kāpēc mēs aktīvi neiesaistāmies Lietuvas un Igaunijas kopīgajos sašķidrinātās gāzes termināļos, ir tikai viens iemesls – kāds no koalīcijas partneriem aktīvi lobē vienu gāzes termināli, kas ir Skultē. Nu nav šaubu, kolēģi, – mēs esam daudz runājuši no šīs tribīnes par to, kurš politiskais spēks tas ir. Bet, manuprāt, enerģētikas jautājumā būtu jāstāv mazliet pāri šādiem lētiem, prastiem lobijiem.

Es ceru, ka jaunais ministrs stāvēs pāri šīm ekonomiskajām interesēm un tiešām domās valstiski, aktīvi iesaistīsies dažādos, arī pārrobežu, projektos un kopīgi ar pārējām Baltijas valstīm risinās šos enerģētikas jautājumus. Tā nedrīkst būt, ka viens politiskais valdības spēks visādos veidos torpedē, bloķē, stopē sarunas ar Igauniju, Somiju, Lietuvu.

Ziema pienāks, un ziemai gatavoties vajag tagad. Vajag tagad izsvērt visus iespējamos resursus. Es domāju, Indriksones kundze būs šeit pamanījusi mūsu debates par kūdras jautājumu. Visas lielākās uzņēmēju organizācijas jau šobrīd aktīvi runā par kūdras izmantošanu enerģētikā. Ja to nedara vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tad, manā ieskatā, ekonomikas ministram būtu jāpārņem šī iniciatīva un jāsāk aktīvi par to runāt. Mēs nevaram gaidīt, kad kāds šos lēmumus pieņems mūsu vietā. Nepieņems.

Es ļoti labi redzu to, kādā veidā Polija cīnās un aizstāv savas intereses, Eiropas Komisijā panāk labvēlīgus lēmumus attiecībā uz saviem vietējiem resursiem. Arī mums tas ir jādara, un kādam ir jāuzņemas par to atbildība. Tas varētu būt ekonomikas ministrs.

Ja mēs no šīs pašas tribīnes esam daudz runājuši arī par biodegvielas piemaisījumiem... Kolēģi, aicinu neatslābt un tomēr šo lēmumu pieņemt. Pagaidām bija publiski paziņojumi, bet valdībā lēmums vēl nav pieņemts. Arī mēs no šīs tribīnes reizes sešas esam snieguši likumprojektu līdz brīdim, kad šis lēmums vismaz publiski tika pieņemts... ka te tā tiks darīts. Bet es aicinu valdību nekavēties ar šī lēmuma pieņemšanu, savādāk mēs atkal piedzīvosim to, ka uzņēmēji jau būs nopirkuši nākamās kravas, un tad jau mēs šo biopiejaukumu... varēsim varbūt nākamgad runāt par tā atcelšanu. Lēmums valdībā ir jāpieņem ātrāk.

Par nodokļu politiku. Arī šeit es sagaidu no Ekonomikas ministrijas... un kas vēl labāk nekā Nacionālā apvienība šajā ziņā varētu uzņemties atbildību par nodokļu politikas izmaiņām jau šobrīd. Gan Zemkopības ministrija, gan Ekonomikas ministrija ir viena politiskā spēka pakļautībā... un kāpēc mēs tagad nevarētu saklausīt kaut kādas iniciatīvas, kam neapšaubāmi būtu jānāk.

Mēs dzirdam: Zemkopības ministrijā ik pa laikam runā par samazinātajām PVN likmēm atsevišķiem pārtikas produktiem. Mēs arī iepriekš esam dzirdējuši dažādas iniciatīvas no ekonomikas ministra par samazinātām PVN likmēm krīzes skartajām nozarēm.

Kolēģi, manuprāt, pietiek runāt. Ir jāsāk nopietni diskutēt par šiem jautājumiem arī parlamentā. Ir jāsāk piedāvāt risinājumus. Valdība ir pieņēmusi budžetu. Valdība ir pieņēmusi budžetu novembrī. Saeimā tas tika apstiprināts novembrī... pilnīgi pie citiem ekonomikas attīstības rādītājiem, pilnīgi pie citiem inflācijas rādītājiem. Tā situācija jau tajā laikā bija dramatiska. Mēs par to brīdinājām jau toreiz, novembrī, šeit, no šīs tribīnes, ka šī budžeta izpildes prognozes, visticamāk, nepiepildīsies un ka tie izaicinājumi, šie sadārdzinājuma pieaugumi, daudzām iedzīvotāju grupām būs nepaceļami.

Šobrīd mēs redzam – tā situācija ir kļuvusi vēl dramatiskāka. Un es tiešām sagaidu, ka vismaz jaunais ministrs, ja mums šodien ir iespēja par viņu debatēt, nāks ar iniciatīvām budžeta pārskatīšanai. Es neceru un negaidu, ka to darīs finanšu ministrs vai valdības vadītājs. Es neredzu no viņu puses nekāda veida iniciatīvu šajā jautājumā, bet, piekritīsiet, Lietuva ir pārskatījusi savu budžetu. Mēs dzīvojam tā, it kā nekas nebūtu mainījies.

No šīs tribīnes iepriekš pauda arī viens no maniem kolēģiem – 24. februāris ir daudz ko mainījis. Arī Latvijā ir daudz kas mainījies pēc 24. februāra. Arī Indriksones kundze no šīs tribīnes pauda: jā, būs savādāk jāskatās uz politikām un daudz kas būs jādara savādāk. Protams, bet politika kā tāda ir jāmaina, ir jāpārskata valsts budžets.

Un es sagaidu, ka ekonomikas ministrs kopā ar zemkopības ministru ne tikai izplatīs preses relīzes par to, ka viena vai otra nodokļu likme ir jāsamazina, bet reāli nāks ar šādiem priekšlikumiem. Reāli nāks ar šādiem priekšlikumiem valdībā vai Saeimā. Mēs tos atbalstīsim.

Šajā brīdī, kolēģi, es par godāto ministres kundzi... potenciālo ministres kundzi teiktu tā, ka šajos gados, kopš mēs strādājam parlamentā, daudziem ir viedoklis... un arī man ir viedoklis. Un nekautrēšos to paust. Es domāju, ka Indriksones kundze lieliski varēs turpināt Jāņa Vitenberga iesāktos darbus. Cik man ir bijusi sadarbība ar Indriksones kundzi, es varu nešaubīgi teikt – lai vai ko, bet reģionālos jautājumos, pašvaldību jautājumos viņa viennozīmīgi ir lietpratēja, saprot drēbi. Es domāju, šīs zināšanas viņai palīdzēs arī tālāk, ieņemot ministra amatu.

Mēs no savas puses Indriksones kundzi šodien atbalstīsim, dodot viņai uzticības mandātu arī no opozīcijas puses, un mēs būsim atvērti likumdošanas iniciatīvām, dialogam ar jums tālākajā jūsu darbā, jo izaicinājumu Ekonomikas ministrijas jomā netrūkst, ko jau šodien iezīmējāt savā runā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi!

Laiks pārtraukumam. Godātie kolēģi, mēs plānojam pārtraukumu no pulksten 10.30 līdz 11.00, nākamo – no pulksten 12.30 līdz 14.00. Tātad garais pārtraukums – no pulksten 12.30 līdz 14.00. Tā laikā notiek virkne komisiju sēžu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Igoram Pimenovam paziņojumam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, deputāti! Tūlīt Dzeltenajā zālē sāksies Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Grieķijas parlamentu sanāksme. Ir jāpārvēlē grupas vadītājs.

Es nosaukšu grupas locekļus, un tie ir: Arvils Ašeradens, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Jānis Cielēns, Aivars Geidāns, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Janīna Kursīte, Romāns Naudiņš, Artūrs Rubiks, Ļubova Švecova un Jānis Vucāns.

Lūdzu piedalīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekles! Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Ņemot vērā, ka mums debates ievilkās un mēs nenodevām to likumprojektu, ko bijām plānojuši skatīt pulksten 10.35 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pārceļas uz vēlāku laiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Inesei... Nav Ineses?

Vārds Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... neredzu, Raimonds Bergmanis (Dep. R. Bergmanis: "Ir!")... ir, paldies, redzu, Aldis Blumbergs, Jānis Butāns... redzēju, Ilmārs Dūrītis... redzēju, Aleksandrs Kiršteins... neredzu, Armandu Krauzi neredzu, Romāns Naudiņš... nav, Edmunds Teirumnieks... nav, Inese Voika... nav, Jānis Vucāns un Gatis Zamurs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei".

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

Kolēģi, kolēģi, mēs turpinām debates. (Starpsauciens.)

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pagājuši trīs mēneši kopš kara sākuma, un šo trīs mēnešu laikā izrādījās, ka tas bijis pietiekams laiks, lai pārietu no daudzu pārliecības, ka Kijiva tūlīt kritīs trīs dienu laikā, līdz aizvien lielākai pārliecībai, ka Ukraina var uzvarēt šo karu un arī uzvarēs šo karu.

Bet kas tika izdarīts enerģētikas jomā šo trīs mēnešu laikā? Gāzes apjoms Inčukalna gāzes krātuvē nav pietiekams nākamajām apkures sezonām. Mums nav nekādas pārliecības, vai spēsim nodrošināt gāzes piegādes, izmantojot Klaipēdas termināli. Mums nav nekādu reālu lēmumu, nekādi reāli lēmumi netiek pieņemti attiecībā uz dalību Paldisku sašķidrinātās gāzes termināļa veidošanā. Nekādi reāli lēmumi netika pieņemti attiecībā uz sava sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību.

Salīdzinājumam, kolēģi, – šo trīs mēnešu laikā Bulgārijas valdība ir noslēgusi ilgtermiņa piegādes līgumu par sašķidrinātās gāzes piegādēm ar ASV. Mums nekādu tādu līgumu nav. Arī salīdzinājumam – Vācija šo trīs mēnešu laikā... Vācijas valdība jau ir pieņēmusi jaunu likumdošanu, kas ļauj Vācijai deviņu desmit mēnešu laikā izveidot gandrīz četrus savus LNG termināļus.

Tas viss liek uzdot jautājumu – ko valdība reāli ir izdarījusi, lai atteiktos no Krievijas gāzes? Vai viss, kas bija, bija tikai tāda konceptuāla runāšana? Un šis, manuprāt, ir, nu, absolūti darbs numur viens jaunajai ekonomikas ministrei... kas bija jāizdara, manuprāt, pēdējo trīs mēnešu laikā.

Nākamais lielais izaicinājums, kolēģi, ir tas... Visiem, es domāju, ir skaidrs, ka tas ir laika jautājums, ka kaut kad šogad tas tranzīta modelis, kurš ilgu laiku ir bijis mūsu tautsaimniecības... nu, jau vairs nav mugurkauls, bet tomēr nozīmīgs sektors, beigs pastāvēt; ka, ja Krievija un Baltkrievija ir ciet, tad tranzīta modelis kā tāds beigs pastāvēt. Tas nozīmē, ka daudzi tūkstoši cilvēku, kas šobrīd ir nodarbināti dzelzceļā, ostās, saistītajos uzņēmumos, zaudēs darba vietas. Ko viņi darīs? Kur viņi strādās? Ko valsts darīs, lai nodrošinātu viņiem nodarbinātību citos tautsaimniecības sektoros? Pie šiem jautājumiem arī vajadzēja sākt strādāt vēl pirms diviem trim mēnešiem. Tas laiks pienāks, kad tas notiks, un tas būs Ekonomikas ministrijas... nākamās ekonomikas ministres uzdevums un arī politiskā atbildība – vai mēs esam pietiekami sagatavojušies šiem notikumiem.

Un beidzot, tā teikt, pēdējais, bet ne mazāk nozīmīgais – šo četru gadu laikā mūsu atpalicība no Lietuvas ir tikai pieaugusi, mūsu atpalicība no Igaunijas ir vismaz palikusi tāda pati. Man ir skaidrs, ka tie atlikušie četri pieci mēneši līdz vēlēšanām... četri mēneši līdz vēlēšanām... nav nekādā veidā pietiekams laiks, lai kaut ko kardināli mainītu šajā virzienā, bet tomēr. Tas paliek kā varbūt galvenais jebkura ekonomikas ministra izaicinājums – kā mazināt atpalicību no kaimiņiem.

Tātad visos šajos darbos... galvenokārt... un arī daudzos citos es novēlu veiksmi jaunajai ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei. Lai veicas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Šis darba kārtības jautājums šobrīd vispār ir nevietā, un nevajadzēja tādam vispār būt.

Mēs esam Satversmē ierakstījuši, ka diskriminācija pēc vecuma, dzimuma un citām pazīmēm ir nepieļaujama, savukārt Ministru prezidents, runājot par to, kāpēc viņš atlaiž no amata ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, ir minējis, ka, lūk, viņš ir jaunākais. Jaunākais darbos, jaunākais vecumā vai vienalga kā, bet nosaucot šo pazīmi "jaunākais". Manuprāt, šeit mēs ejam ļoti slidenu ceļu. Gadījumā ja kāds tiek atlaists, tad, manuprāt, vajadzētu domāt par to, kādas veiksmes vai neveiksmes viņam ir bijušas amatā, nevis kvalificēt šo pazīmi kā "jaunākais". Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Šantāža. Nu, kāda tieši šantāža ir bijusi no Nacionālās apvienības puses, ja tiešām ir bijušas pieļautas kļūdas 9. un 10. maijā iekšlietu ministres darbā? Un iepriekšējie runātāji jau ir runājuši par to, ka 9. un 10. maijs ir tas brīdis, kad iekšlietu ministrs atrodas Latvijas teritorijā, jo ir iespējams, ka nāksies operatīvi risināt ļoti būtiskus ar drošību saistītus jautājumus.

Ministru prezidents izdara asimetrisku gājienu un saka, ka, lūk, es atlaidīšu vienu no Nacionālās apvienības ministriem, un kā kvalificējošo pazīmi norāda jaunību. Sakiet, lūdzu, kāds nākotnē ir potenciāls jaunākajiem ministriem strādāt valdībā?

Šobrīd mēs apstiprināsim, visticamāk, divus jaunus ministrus, un viņi būs jaunākie. Ja gadījumā koalīcijā notiks kādas pārdomas, ko tad? Tad tie būs nākamie, kas tiks atlaisti? Kolēģi, tas, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemami un nepareizi šādā veidā virzīties. Ministru prezidents ir tas, kurš mums ir daudz runājis par augstiem morāles standartiem, bet pats tos īstenībā nemaz neievēro.

Ja mēs skatāmies uz pašu procedūru, tad neapšaubāmi ir jādomā par tiem darbiem, kas ir nepieciešami mūsu tautsaimniecībai, mūsu enerģētiskajai drošībai. Ekonomikas ministrija nodarbojas ar enerģētikas jautājumiem – tie būs mums ļoti aktuāli, ziema nāk. Vai mums ir pietiekami daudz energoresursu, lai nodrošinātu siltumapgādi, elektroenerģijas ražošanu no gāzes? Tas ir ļoti aktuāls jautājums, un, iespējams, tās atbildes īstenībā mēs neesam vēl saņēmuši. Vairāki siltumapgādes uzņēmumi ir brīdinājuši, ka šīs situācijas dēļ, iespējams, iedzīvotājiem rēķini varētu kļūt divas trīs reizes lielāki.

Kur ir Ministru prezidents, kas runā par šīm tēmām? Šobrīd Ministru prezidents pat vairs neatrodas zālē un ir devies kaut kur projām, neskatoties uz to, ka šie ir tie paši galvenie jautājumi. Brīdī, kad Marija Golubeva tika virzīta ministra amatam (un Jānis Vitenbergs arī), Ministru prezidents nāca un slavināja šos cilvēkus, stāstot, cik labi speciālisti tie ir, un es šobrīd nevēlos iztirzāt, vai tā bija taisnība vai ne (Zālē troksnis.), bet katrā ziņā pēc tam ar tikpat vieglu roku viņš atvadījās no šiem diviem ministriem brīdī, kad ir jānoveļ vaina uz kādu citu. Manuprāt, arī šis nav komandas līdera cienīgs uzvedības modelis. Ministru prezidents ir tas, kurš vada komandu, kurš sastāda darba kārtību Ministru kabinetā, vēl vairāk – tas ir koalīcijas vadītājs. Koalīcijas vadītājs noteikti varētu būt tas, kurš virza visus jautājumus, uzņemas atbildību, bet šajā gadījumā Ministru prezidents raksta rezolūcijas un pagrūž zem tanka savas komandas dalībniekus. (Starpsauciens.)

Ja mēs paskatāmies uz to sarakstu, kas būtu – tieši pretēji – jāatlaiž, tad mums – tieši otrādi – būtu jāieklausās uzņēmēju organizācijās, kuras saka, ka sadarbība ar iepriekšējo ekonomikas ministru bijusi ļoti laba. Jā, vai ministrs ir bijis šo organizāciju interešu lobētājs? Bet kāpēc gan ne? Kāpēc neieklausīties uzņēmēju organizācijās un nenākt ar piedāvājumu uz Ministru kabinetu? Tieši kas tur ir slikts? (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Tieši pretēji – šajā gadījumā ministrs ir pildījis savu darbu. Jā, ja mēs runājam par kovidkrīzi, tad acīmredzami Veselības ministrijai ir pilnīgi pretējs viedoklis nekā ekonomikas ministram, bet tas ir normāli, ka valdības ietvaros tiek rasts kompromiss.

Ja mēs skatāmies uz to, kā vērtē uzņēmēju organizācijas ministru darbu, tad Ministru prezidentam pirmām kārtām būtu jāatlaiž finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš ir novērtēts vissliktāk – ar atzīmi 3 vai 2, nu vairs nav svarīgi, bet nesekmīga atzīme.

Otra lieta. Tas brīdis, kad mēs runājam par nodokļu politiku, uzņēmēju organizācijas nāk un saka: "Mums ir augstākie darbaspēka nodokļi tieši zemajās algās." Finanšu ministram būtu bijis jābūt tam, kurš nāk un saka: "Lūk, redziet, mums ir jauns piedāvājums, mēs gribam piedāvāt konkurētspējīgu nodokļu politiku vismaz Baltijas reģionā." Vai tas ir noticis, kolēģi? Nekas no tā nav noticis.

Līdz ar to atlaižamo personu saraksts principā ir nedaudz nepareizs. Šo jautājumu vajadzēja sākt pilnīgi ar citu ministru.

Tāpēc es domāju, ka mēs neesam īsti pieskārušies pašiem galvenajiem jautājumiem. Un galvenais jautājums: kur mēs esam ekonomiskajā izrāvienā? Ja mēs skatāmies uz tiešo investīciju apmēru, salīdzinot Baltijas valstis, tad diemžēl mēs atpaliekam nevis par vienu procentu vai diviem, bet par 20 procentiem.

Ja mēs runājam par ēnu ekonomiku – diemžēl tā ir nevis kritusies, bet par procentu kāpusi. Ja mēs runājam par nabadzības riskam pakļauto personu skaitu – tad tas arī ir nevis krities, bet kāpis. Tā ka faktiski sekmes valdības kontekstā... īsti nav vedušās. Tāpēc, ja mēs runājam tieši par šo aspektu kopumu, tad, manuprāt, šobrīd ir pilnīgi nepamatoti mainīt ministru. Līdz ar to, protams, kontekstā ar enerģētiskajiem un enerģētiskās drošības jautājumiem kopš ministra atlaišanas Ministru prezidents ir uzņēmies tiešu, personisku atbildību par tām izdarībām vai neizdarībām, kas no visa šī izrietēs.

Tika pieminēts jautājums, kas saistīts ar gāzes termināļu būvniecību. Manuprāt, tas vispār ir nevis politisks jautājums, bet sistēmas operatora jautājums. Ir skaidri saprotams, kāds ir aptuvenais gāzes patēriņš vienā, otrā, trešā Baltijas valstī. Mēs ļoti labi saprotam, ka šobrīd gāzes tirgus ir nevis lokāls, bet reģionāls. Līdz ar to visi trīs sistēmas operatori var apsēsties pie galda, iespējams, pieaicinot arī Somijas sistēmas operatoru un nu jau – kopš maija beigām – arī Polijas sistēmas operatoru, lai izrēķinātu, cik jaudas nepieciešams, un vienotos par kopēja termināļa būvniecību, kur tas varētu notikt visātrāk, līdz ar to atrisināt šo problēmu tehniski, nevis politiski.

Neaizmirsīsim, kā gāja ar kopējas atomelektrostacijas būvniecību Baltijas valstīs. Neaizmirsīsim, kā gāja ar LNG termināļa būvniecību Baltijas valstīs. Tolaik lietuvieši pieņēma nacionālu lēmumu būvēt LNG termināli pie sevis.

Kas vēl ir ļoti būtiski? Mums ir pieņemts Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kas paredz pietiekami daudz ambiciozu mērķu, tajā skaitā virzīšanos prom no fosilajiem kurināmajiem. Šajā gadījumā – arī no gāzes. Līdz ar to arī gāzes patēriņš prognozējami mazināsies. Ja prognozējami mazināsies gāzes patēriņš, vai tiešām mums vajag sabūvēt katrā stūrī pa LNG terminālim?

Tāpēc vēlreiz, kolēģi, aicinu debates, kas saistītas ar LNG termināļiem, necelt tik augstā politiskā līmenī, bet gan atstāt to sistēmas operatora... ietvaros un ļaut tehniskajiem speciālistiem aprēķināt, kas un kur ir nepieciešams, kur to var izdarīt ātrāk un kā nodrošināt Baltijas reģionā pietiekamu kapacitāti.

Enerģētiskās drošības jautājumi, godīgi sakot, šobrīd ir uzlikti uz kārts, un, manuprāt, Ministru prezidents nav rīkojies kompetenti, atlaižot sacīkstes laikā ekonomikas ministru. Tas ir pilnīgi nepareizs virziens. Tā ka valdības kopējo darbu mēs vēl noteikti vērtēsim. Ir ļoti daudz raksturojošo lielumu, kas mums diemžēl ir sliktāki nekā mūsu kaimiņiem. Neaizmirsīsim, ka ekonomiskā attīstība, neapšaubāmi, visu laiku notiek, bet ir jautājums, kā mēs izskatāmies Baltijas kontekstā un vai mēs uzrādām izrāvienu vai tieši pretēji – mēs stagnējam.

Es, neapšaubāmi, novēlu mūsu tautsaimniecībai izaugsmi, bet daudzi uzsvari nav likti pareizi. Ja mēs paskatāmies arī uz jaunuzņēmumu attīstību, uz investīciju piesaisti – ir vitāli svarīgi, lai mēs veidotu augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstību Latvijā, tajā skaitā mēs varētu varbūt runāt par ekonomisko izrāvienu un kaut kad sākt saskaitīt nevis tikai vienu vienradzi, kas mums ir izveidojies Latvijā, vismaz ar Latvijas kapitālu un Latvijas pilsoņu dalību, bet desmit.

Igauņi ir sasnieguši pietiekami labus rādītājus un pietiekami lielu izrāvienu. Kāpēc mēs līdz tam neesam nonākuši? Tas ir tamdēļ, ka netiek pietiekami investēts jaunuzņēmumu attīstībā, iespējams, ka pat vairāk līdzekļu varētu ieguldīt stārtapos, jo situācija ar uzņēmumu attīstību – tieši stārtapiem – ir ļoti būtiska brīdī, kad tiek ieguldīta salīdzinoši neliela nauda, ir ļoti iespējams, ka kāds jauns censonis šo vienradzi arī radīs.

Vēlreiz atgriežoties pie mūsu konkurētspējas. Investors tiešām skatās uz šo jautājumu reģionāli, un tajā brīdī, kad... Uzliekot uz papīra pašus galvenos rādītājus, pašus galvenos izdevumus, mums pašiem sev ir jāuzdod jautājums: vai Latvija uz Baltijas fona izskatās konkurētspējīga visos rādītājos, vai kādā no tiem varbūt nav konkurētspējīga, bet citos varētu prognozēt, ka būs. Un tad mēs "nejauši" redzam, ka Lietuvā un Igaunijā ir ļoti daudz priekšrocību. Tad kāpēc lai uzņēmējs izvēlētos savu rūpnīcu vai uzņēmumu attīstīt tieši Latvijā?

Un viens no rādītājiem ir darbaspēka nodokļi. Ja mēs ieskatāmies valdības deklarācijā, tad šis jautājums kontekstā ar nodokļu politikas izvērtēšanu ir bijis aktuāls, taču nekad tas nav realizēts. Uzņēmēju organizācijas visu laiku, nemitīgi ar dažādiem skaitļiem, aprēķiniem min to, ka ir pietiekami daudz jautājumu, kas ir jārisina, tajā skaitā nodokļu politikas izmaiņās, bet tas, kolēģi, diemžēl nav noticis. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs redzam, ka Valsts ieņēmumu dienests ir spiests būt agresīvāks, lai attiecīgi iekasētu naudas līdzekļus un nonāktu līdz tam, ka Valsts kase pildās. Tas ir tieši tā iemesla pēc.

Tāpēc, manuprāt, šobrīd izdarītais lēmums ir pilnīgi nepareizs. Šis darba kārtības jautājums vispār nebūtu bijis aktuāls, ja valdības vadītājs būtu rīkojies pareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezident! Godātie kolēģi! Par visu šo procesu, kas ir saistāms ar ekonomikas ministru rokādēm, mēs esam gan dzirdējuši daudz un plaši no valdības pārstāvjiem, gan arī lasījuši (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... gan arī lasījuši medijos. Bet, ja mēs runājam konkrēti...

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Tavara kungs, vienu mirkli.

Kolēģi, es aicinu pārtraukt sarunas, nav dzirdams runātājs tribīnē. Pat es nevaru dzirdēt. Lūdzu klusumu zālē!

E. Tavars. Ja mēs runājam par šo ministru rokādi, par maiņu, tad jaunais ministrs – runājot par iekšlietu jomu – mantojumā saņem iepriekšējā ministra padarīto, bet ekonomikas jomā – mantojumā saņem līdzatbildību... par ko arī Indriksones kundze zināmā mērā ir līdzatbildīga.

Neskatoties uz to, ka ekonomikā, tautsaimniecībā nozaru atbildīgās organizācijas burtiski kliedz par ilgstošu sinerģijas trūkumu starp nozarēm un Ministru kabinetu, īpaši – valdības vadītāju... neskatoties uz to, ka jau iepriekš pieņemtie atbalsta mehānismi šobrīd... ir zināms atsitiens mūsu tautsaimniecībā jau tagad, kas atspoguļosies 2022. gada bilancē daudziem, daudziem uzņēmējiem daudzās nozarēs, neskatoties uz to, ka ir nulles gatavība enerģētikas sektora satricinājumiem... mēs varējām būt daudz gatavāki šai enerģētiskajai krīzei. Pirmie signāli jau nāca. Mēs redzējām, kā gatavojās Lietuva un Igaunija; mēs – kaut ko gaidījām. Jā, tie ir arī zināmi ārēji satricinājumi, tomēr mūsu gatavība varēja būt daudz augstāka. Neraugoties uz to, ka mēs šobrīd nesacenšamies ar Skandināvijas valstīm tautsaimniecības attīstībā, ekonomikas attīstībā, mēs noskatāmies, kā Igaunija un Lietuva ekonomikas virzībā šobrīd ir stabili mums priekšā daudzos sektoros.

Neskatoties uz šīm kļūdām, es tomēr paužu cerību par Indriksones kundzi – ka viņas starta pozīcija ir labāka nekā viņas priekšgājējam Vitenbergam.

Esmu pārliecināts, ka vēlēšanu tuvums liks sarosīties daudziem, jo īpaši valdības pārstāvjiem, un saprast, kādas ekonomiskās krīzes priekšvakarā mēs patiesībā esam. Mēs redzam šo dzelzs priekškaru, kas aizveras... ar mūsu austrumu robežu, mums ir jāsaprot, ka šī ekonomikas pārkārtošanās šobrīd ir ļoti, ļoti fundamentāla. Daudzas nozares, kas Latvijā ir bijušas stabilas vairāku desmitu gadu garumā, šobrīd tiek pilnībā slēgtas. Kā mēs pārkārtosimies, kā mēs piesaistīsim jaunas investīcijas, jaunas darbavietas, kā mēs panāksim to, lai jau esošie uzņēmēji, jo īpaši eksportspējīgie, savas bāzes vietas no Latvijas nepārceļ uz citām valstīm? Mēs redzam šo nodokļu politiku un īpaši arī valdību attieksmi pret investīcijām citviet. Tas mums ir ļoti, ļoti svarīgi.

Mūsu ārējais parāds – mēs zinām, cik tas ir liels. Rekordliels! Šis ārējais parāds būs jāatdod. Tajā pašā laikā mums ir jāapzinās, ka ļoti daudzi šobrīd ir atteikušies no siltā ūdens, īpaši pierobežas pilsētās, tāpēc ka nespēj samaksāt par enerģiju. Enerģijas cenas ir kosmiski augstas.

Jaunajai ekonomikas ministrei priekšā ir milzīgi izaicinājumi, un, neskatoties uz īso laiku, es tiešām ceru uz sapratni un vienotu darbu Ministru kabinetā, saprotot, ka tautsaimniecības noturība ir viens no valsts visaptverošas aizsardzības pīlāriem. Mums ir ļoti, ļoti svarīgi, lai mēs spētu samaksāt saviem senioriem, pedagogiem, jaunajām ģimenēm... ļoti daudzām vajadzībām, kuras mums stāv priekšā, īpaši krīzes laikā... lai mēs spētu palīdzēt tiem, kuriem šī palīdzība būs visvairāk nepieciešama.

Tāpēc mans balsojums par Indriksones kundzi ir zināms avanss. Es tiešām ceru uz loģisku, saprotošu sadarbību, īpaši šajā krīzes priekšvakarā, apzinoties, ka šis laiks vienlaikus ir arī priekšvēlēšanu laiks. Lai veicas!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Arī šajā gadījumā, runājot par Ilzes Indriksones kandidatūru ekonomikas ministra amatam, man jāsaka – ļoti labi, ka Nacionālajai apvienībai ir izdevies tik ātri izvirzīt reālistisku kandidātu šim amatam. Ņemot vērā, ka Indriksones kundze ir aktīvi piedalījusies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs, visai bieži to darījusi, es domāju, ka būs visai viegli ielēkt braucošajā vilcienā, ko varētu nosaukt par, teiksim tā, tautsaimniecības nozares politikas veidošanu Ekonomikas ministrijā. Vēlos arī vērst topošās ministres un Saeimas uzmanību uz aktuālajām problēmām.

Es domāju, ka nevienam vairs nav noslēpums, ka nākamā apkures sezona Latvijā būs ļoti smaga. Jau šobrīd daudzi patērētāji, tai skaitā gāzes patērētāji, ir saņēmuši aprēķinu nākamajam periodam no "Latvijas Gāzes", kurš vairākkārt pārsniedz to summu, ko viņi maksāja par gāzi iepriekšējā periodā. Tas daudziem liek pārdomāt, kā vispār dzīvot tālāk.

Runājot par politiku, kāda ir īstenota kopš neatkarības atgūšanas, jāteic, ka grūti atrast politiķus, kas patiešām būtu spēruši nepieciešamos soļus enerģētiskās neatkarības no Krievijas stiprināšanai un nodrošināšanai. Ir diezgan acīmredzami, ka šobrīd tieši enerģētiskās neatkarības jautājums un nepieciešamība strauji virzīties uz to ir būtisks faktors lēmumu pieņemšanā, kas būs jāpieņem... kas jau ir pieņemti un kas vēl būs jāpieņem.

Es domāju, nav nekādu šaubu, ka ekonomikas ministrei un ministrijai ir maksimāli jāatbalsta visi centieni, kas stiprina enerģētisko neatkarību, tai skaitā ne tikai gāzes adatas... neatkarību no Krievijas gāzes ziņā, bet arī elektroenerģijas piegāžu ziņā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs esam pievērsušies šim jautājumam, un mēs ļoti labi zinām, ka vēl aizvien mēs tomēr esam kopējā elektrotīklā ar Krieviju, visticamāk, vēl līdz 2025. gadam, kaut gan tehniski elektroenerģijas tirdzniecība biržā vairs nenotiek... kopš 1. maija, kas ir saistīts ar vienkāršām norēķinu problēmām. Bet, kas attiecas uz elektroenerģijas tā saucamajiem balansēšanas jautājumiem, – tur darbs vēl ir darāms. Bet, protams, progress notiek.

Otra lieta ir attiecībā uz gāzes infrastruktūru. Es domāju, ir tikai apsveicami, ka arī nacionālā kapitāla uzņēmums "VIRŠI-A" ir iesaistījies Skultes termināļa projektā, tur acīmredzot ir veikti visi nepieciešamie aprēķini un tā tālāk. Bet man ir jautājums: kāpēc ir tik liela vēlme ieguldīt Latvijas nodokļu maksātāju naudu citu valstu LNG infrastruktūrās?

Es priecājos, ka mums ir premjers, kurš saprot šīs lietas, un ir jau... notiek Baltijas valstu starpā... premjeru līmenī acīmredzot ir notikušas diskusijas par to, kā nodrošināt dabasgāzes piegādes, izmantojot, piemēram, Klaipēdas termināli un arī Paldiskus, kas vēl ir, jāsaka tā, tapšanas stadijā. (Un arī tur iet diezgan... kā pa celmiem.) Un tas ir labi, bet mums jebkurā gadījumā ir jādomā par savas valsts enerģētisko neatkarību, tai skaitā neatkarību no mūsu kaimiņvalstīm, jo, ja kāds iedomājas, ka Lietuva domā, kā labāk būtu Latvijai, nevis Lietuvai, – rūgti maldās, rūgti maldās. Labi, ka mums ir tādi stratēģiskie resursi kā Inčukalns, kas ir nepieciešami ne tikai Baltijas valstīm. Mums vismaz ir sarunu priekšmets.

Vēl viena liela problēma, ar ko saskaras uzņēmēji un ko arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam skatījuši, ir būvniecības sektora izaicinājumi jaunajos apstākļos. Tātad ne tikai kaut kādā mērā darbaspēka trūkums būvniecības sektorā, kas ir saistīts ar strādājošo atgriešanos mītnes zemē, bet arī būvmateriālu cenu faktors. Protams, tirgus ar laiku sevi sakārtos, jautājums – kādas būs tirgus cenas konkrētiem būvniecības materiāliem.

Šajā gadījumā bija nepieciešama vienota izpratne visiem valsts publiskā sektora pasūtītājiem, kā apieties ar būvniecības līgumiem, īpaši objektiem, kurus ir objektīvi nepieciešams... kurus ir nepieciešams pabeigt, uzbūvēt un kurus nevar atlikt. Lai būtu vienota izpratne par to, kādus lēmumus pieņemt attiecībā uz līgumiem, kas jau ir spēkā esoši, – vai tā ir indeksācija, vai tā ir kaut kādu pozīciju pārskatīšana, vai tā ir līguma laušana. Tai izpratnei ir jābūt vienotai.

Nevarētu teikt, ka šobrīd visos sektoros attiecībā uz būvniecību vai visiem pasūtītājiem, vai projektu valdītājiem būtu pilnīgi vienota izpratne par to, kā būtu jārīkojas katra konkrētā līguma gadījumā. To mēs arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē dzirdējām. Tika minēti dažādi piemēri, kuri varbūt pēc sēdes arī risināsies, bet nebija tā, ka visi vienādi saprot tās lietas. Protams, jāsaprot, ka būvniecība globāli kļūs dārgāka, bet tāpēc jau mēs nevaram apturēt visus projektus valstī.

Ārvalstu investīciju jautājums, kuram es vēlējos arī pieskarties. Protams, mums ir... Latvijā tiek investēts, tas ir ļoti labi, mēs to vienmēr esam gribējuši, un neviens politiķis droši vien arī šeit, Saeimas zālē, neteiks: "Nē, mums nevajag investīcijas!" Bet diemžēl atrodas tādi investori, kuriem nu nekādi neizdodas investēt nevienā Latvijas vietā. Un bieži vien – pateicoties pašvaldībām...

Es te nemaz nerunāju par enerģētikas projektiem, kur pašvaldības pat sāk zaudēt tiesā par saviem prettiesiskajiem lēmumiem. Bet tādi gadījumi ir. Tā ka mēs nevaram teikt, ka viss ir labi. Un tas, ko minēja arī iepriekšējie runātāji, – ka mēs jau sākam atpalikt pat no Lietuvas, – tā ir taisnība.

Jautājums – kas ir darīts pēdējos 10 gadus kopš iepriekšējās ekonomiskās krīzes? Un, starp citu, kurš tad bija ekonomikas ministrs? Un tā. Bet, nu, tas lai paliek, kā saka, priekšvēlēšanu debatēm.

Vēl. Mans vēlējums būtu: kaut gan Nacionālā apvienība uzskata sevi par ultrakonservatīvu, būtībā galēju spēku šajā ziņā, tomēr ir jādomā arī par modernām lietām. Piemēram, par jaunuzņēmumiem.

Grūti saprast, kāpēc arvien jaunuzņēmumu jautājumi ir jāvirza, Saeimā jārisina jau ar priekšlikumu palīdzību, pieņemot budžetu. Kādēļ tas nevar būt rosināts jau pamatbudžetā... no Ekonomikas ministrijas? Es to nesaprotu, jo skaidrs, ka tieši šie ir uzņēmumi, kuri potenciāli rada augstāku pievienoto vērtību. Un, ja mēs vēlamies izrauties no tā sauktā vidējo ienākumu slazda, tad tieši tas mums ir nepieciešams. Taču tas līdz šim nav izdevies.

Protams, jānovērtē, ka iepriekšējais ministrs bija pievērsies šim jautājumam, bet, nu, pavisam... Vitenberga kungam ne tik labi izdevās... īpaši pēc tam... mums bija Saeimā jāskandalējas par to, vai tas priekšlikums par jaunuzņēmumiem ir atbalstāms vai ne. Un beigās jau visi atbalstīja, jo saprata, ka reāls feileris noticis.

Vēl viena lieta ir tā, ka mums ir jāveicina tieši Rietumu investīciju ieplūšana brīvostu teritorijās, jo mums ir brīvostas, kurām vēsturiski... kaut vai tranzīta nozares... nu, tādu vēsturisko saikņu dēļ ir skats Austrumu virzienā. Skaidrs, ka tas beigsies. Tam skatam ir jāvēršas Rietumu virzienā. Un tādēļ mums ostās ir nepieciešamas tieši Rietumu investīcijas.

Un arī visi jau esošie uzņēmumi... ja kāds vēl nav pārorientējis savu tirgu no Austrumiem uz Rietumiem, nu tad attiecīgi arī šim jautājumam ir jāpievēršas un jāpalīdz šo pārorientāciju veikt.

Un pavisam nesen... mums vēl bija iepriekšējā krīze – kovidkrīze –, un tajā kontekstā Eiropā sākām runāt par atjaunotnes fondu, par vairākiem miljardiem, ko potenciāli varētu piesaistīt, ieplūdināt Latvijas ekonomikā. Taču tagad mēs redzam, ka varbūt visi tie projekti, kas toreiz tika pieteikti attiecībā uz šo fondu – uz šo atjaunotnes fondu... var būt, ka tie nav paši efektīvākie, ko vajadzētu Latvijai šajā laikā.

Tādēļ viena lieta, kas vēl ir jādara, – ir nopietni jāpārvērtē, vai liela daļa no atjaunotnes fonda nebūtu jāveltī enerģētikas projektu virzīšanai no valsts puses, vai tas iet caur kaut kādiem valstij piederošiem uzņēmumiem vai tā tālāk, bet – veicinot gan energoneatkarību, gan, protams, vienkārši ceļot arī atjaunojamo energoresursu īpatsvaru mūsu enerģētikas portfelī. Un, protams, nodrošinot arī elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudas kaut kādas.

Tāpēc, jā, varbūt ir atkal jāver vaļā diskusija par atjaunotnes fondu; tāda jau vienreiz ir notikusi, bet, es domāju, tieši šobrīd tāda diskusija būtu vietā.

Konservatīvie atbalstīs Indriksones kandidatūru uz ekonomikas ministra amatu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es to sauktu par karmu, jo tā karma ir skārusi šodien divus cilvēkus – Jāni Vitenbergu un Aivaru Geidānu.

Cik skaisti pirms gada tika izplānota šī, teiksim tā, shēma Siguldā – ka Jānis Vitenbergs tālāk paliktu par ekonomikas ministru un izjuktu "KPV LV" partija...

Aivars Geidāns – cik aktīvs ģimenes aizstāvis! Un šodien viņa vairs nav! Tā podziņa (Starpsauciens.), kas nospiedās, bija tāda, ka... ne ģimeniskās vērtības tomēr bija svarīgākās.

Taču, ja komentējam šos procesus, par ko runā – arī no tribīnes – gan Indriksones kundze, gan arī pārējie...

Es domāju, Rēzeknes iedzīvotājiem paliek joprojām neskaidrs, kā viņiem sagaidīt šo rudeni. Mēs redzam šo informāciju, ka aktīvi cilvēki šobrīd izpērk... tajā pašā Rēzeknē... boilerus, jo siltais ūdens ikdienas lietošanai vasarā... šobrīd ir ļoti dārgs. Tajā pašā Jelgavas novadā... šodien bija raksts... tika informēts, ka 11 eiro par kubikmetru tiek maksāts.

Un neviens no klātesošajiem, kurš bija uzkāpis augšā, joprojām nespēj atbildēt, ko sagaidīt rudenī un kādi pasākumi paredzēti, lai novērstu, teiksim tā, šo krīzi.

Vēl nesen, pirms pāris nedēļām, Lietuvā jau pieņēma papildu izmaiņas budžetā, atvēlot 1,5 miljardus eiro šīs krīzes pārvarēšanai.

Tāpat arī Čehijā... Nesen, pirms pāris dienām, šeit viesojās Čehijas pārstāvji, kuri informēja par to, ka arī viņu plāni ir aktīvi; jau šobrīd viņi strādā pie tā, lai būtu papildu finansējums maznodrošinātām personām un tāpat arī nodokļu izmaiņas, pastāvot šai energokrīzei.

Šobrīd... Jau ir gandrīz jūnijs, bet mēs vēl joprojām nedzirdam, kādi pasākumi tiks ieviesti Latvijā.

Jau kopš pagājušā gada esam aktīvi snieguši priekšlikumus par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu, bet kur tās dzirdīgās ausis? Tas joprojām nav sadzirdēts!

Jautājums ir: kam ir jānotiek, lai valsts, Latvijas valsts, spētu efektīvi un ātri virzīties uz šīs krīzes pārvarēšanu? Un vai šis darbs nebija vairāk jāveic tieši Ekonomikas ministrijai?

Mēs publiski esam redzējuši šo informāciju un arī rakstus un preses relīzes, kas nāca no bijušā ekonomikas ministra, – ka no Polijas mums ir jāņem piemērs. Cik veiksmīgi Polija pārvar šo situāciju! Ir runa par PVN samazināšanu gan pārtikai, gan elektroenerģijai, gan degvielai. Tieši tāpat arī Lietuva – spēja ieviest nulles procentu PVN. Bet Latvija joprojām neko no tā nav izdarījusi. Tie ir pliki, tukši solījumi, kas bijuši visus šos mēnešus.

Un tāpat ir jārunā arī par pārtiku. Šis slavenais Siguldas darījums... Zemkopības ministrija noslēdza – it kā kopīgi ar Ekonomikas ministriju – memorandu par kopīgu sadarbību. Kāds cilvēkiem ir pienesums no tā? Kas ir noticis pa šo gadu? Mēs redzam – pārtikas cenas strauji kāpj. Tāpat arī mēslojums ir nepieciešams, ko nopirkt zemniekiem. Cenas jau dubultojas. Kāds ir tas pienesums no šī sadarbības memoranda? Es teikšu – pilnīgi nekāds.

Tāpēc no savas puses arī es šobrīd neatbalstīšu Indriksones kundzi, jo viņa darbojusies līdzi ar Vitenberga kungu. Man ir bijusi tā iespēja Indriksones kundzi uzrunāt un aicināt komisijā aktīvi ziņot un stāstīt par notikumiem, kādi ir Ekonomikas ministrijā, taču viņa nav izrādījusi savu vēlmi un ieinteresētību par to stāstīt. Vienmēr ir bijušas kādas atrunas.

Tādēļ, cienījamie skatītāji un klausītāji, jums noteikti ir jāprasa saviem deputātiem, par kuriem jūs vēlēsiet, kāds ir viņu plāns, kā iziet no šīs ekonomiskās krīzes.

Ar tukšiem solījumiem un kārtējo uznācienu uz šīs tribīnes, no lapiņas nolasot sagatavotu tekstu? Tas nav cienīgi nākamajam ministram.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es tā saprotu, ka ZZS taisās atbalstīt Indriksones kundzes kandidatūru ekonomikas ministra amatam. Šajā sakarā man ir arī saprotams, kāpēc notiek zināma šķelšanās šajā flangā, jo acīmredzot vairs nepastāv uzstādījums – obligāti no rītiem lasīt "Neatkarīgo Rīta Avīzi".

"Neatkarīgajā Rīta Avīzē" politiķe Indriksone saka...

ZZS, tas īpaši jums! (Starpsauciens.) Es domāju, ka jums tajā frakcijas nolikumā ir teikts, ka jums ir jālasa NRA no rītiem. Tagad es izlasīšu jums priekšā.

Tātad Indriksone uzsvēra, ka vienlaikus ir jāsaglabā sajūta, ka valsts visu neapmaksās, jo katram ir jārūpējas par savu energoefektivitāti un izmaksu samazinājumu. Proti, nākamā ekonomikas ministre runā par to, ka jums, mīļie cilvēki, mīļā Latvijas sabiedrība, par siltumu un par elektrību būs jāmaksā pašiem un Ekonomikas ministrija ar visu Nacionālo apvienību jums palīgā nenāks.

To raksta NRA, un, man par lielu pārsteigumu, ZZS to neizlasa šajā viņiem obligātajā lasāmvielā! (Starpsauciens.)

Vakardien, starp citu, es biju Rēzeknē. Rēzeknē 40 procenti... no pilsētas centra... nesaņem karsto ūdeni. Nesaņem karsto ūdeni tāpēc, ka ir problēmas ar siltumapgādi. Pārējie 60 procenti saņem karsto ūdeni, jo šie 60 procenti no pilsētas tiek apkurināti ar šķeldu.

Mūsu nākamajai ekonomikas ministrei būtu nevis jārunā par to, ka nevar palīdzēt cilvēkiem, bet būtu jāpalīdz cilvēkiem un būtu jākāpj tribīnē un jāpasaka, ka šajos apstākļos būtu jāaizliedz šķeldas eksports uz Zviedriju, Norvēģiju un citām valstīm. Nevarētu būt situācija, ka Latvija, kurā ir pietiekams resurss, lai apkurinātu visu Latviju un faktiski sniegtu cilvēkiem, visiem Latvijas cilvēkiem, būtisku palīdzību šajā ļoti bargajā, ļoti dārgajā ziemā, kura tuvojas...

Proti, ekonomikas ministrei būtu jārunā par to, ka ar savu šķeldu varam apkurināt visu Latviju, nevis – aizvest uz Zviedriju! Tur, Zviedrijā, no mūsu šķeldas viņi apkurina savas rūpnīcas un izgatavo mēbeles, skaidu plātnes, kuras mēs pēc tam šeit nopērkam "Ikea" veikalā. Kāpēc mēs tās nevarētu ražot Latvijā? Tā ir viena lieta.

Otra lieta, runājot par elektrību un energoefektivitāti Latvijā. Kā es to lasu tajā pašā NRA, uzņēmums "Augstsprieguma tīkls" paziņo, ka Latvijā saražo elektrību vairāk nekā patērē. Un tad ir liels jautājums – kāpēc mums ir visdārgākā elektrība reģionā, ja Latvijā saražo vairāk elektrības, nekā visā Latvijā patērē? Un atbilde ir ļoti vienkārša: tāpēc, ka mēs mūsu pašu saražoto elektrību pa lēto pārdodam caur dažiem starpniekiem, dažām ģimenēm, kas uz to nopelna (tieši tāpat kā ar šķeldu), un pēc tam iepērkam pa dārgo.

Vēl viens interesants jautājums, par kuru Indriksones kundzei būtu jārunā no Saeimas tribīnes. Ja mūsu lielākā bagātība ir meži, mūsu zaļais zelts, tad kāpēc mēs no mežiem iegūstam tikai pārdesmit miljonus kā peļņu? Un cik no šīs peļņas sastāda šķeldas eksports? Es jums atbildēšu – lielāko daļu. Patiesībā izved par velti un Latvijas valstij no tā nekāda labuma nav. Tas ir tas jautājums, par kuru būtu jārunā nākamajai ekonomikas ministrei.

Taču, tā kā nākamā ekonomikas ministre – no Nacionālās apvienības! – nerūpējas par latviešiem, kas dzīvo Latvijā, un saka – katram latvietim acīmredzot būs jāsavelk sava josta (un tas, starp citu, ir izlasāms NRA intervijā, Valaiņa kungs un Tavara kungs!), šodien nav nekāda pamata balsot "par" Indriksoni attiecīgajā amatā.

Mēs varam iet pat vēl tālāk – varam runāt par nabadzību. Šorīt, braucot uz centru... man mūsu sabiedrības pārstāvji atsūtīja... no centra, no katedrāles, pretī Ministru kabinetam... Tur, parkā, apsegušies ar segu, guļ nevis bēgļi no Ukrainas, bet Latvijas tauta – nevis bomži, bet cilvēki, kas ir izlikti no mājas. Un kāpēc viņi tur atrodas? Tāpēc, ka Latvijā valda nabadzība.

Viena no būtiskākajām lietām nabadzības apkarošanai ir pārtikas produktu pieejamība veikalos – lai pārtikas produkti būtu pieejami. Ir runa par PVN samazināšanu. Par ko būtu jāceļas un jākrīt Nacionālajai apvienībai un attiecīgi ekonomikas ministriem, bet tas nenotiek. Lētāka pārtika – tā ir ne tikai iespēja paēst; tas ir arī veselības jautājums: jo veselīgāk cilvēks paēd, jo mazāk viņš slimo; jo mazāk viņš slimo, jo mazāk viņam jāpatērē savi līdzekļi attiecībā uz veselības aprūpi. Visi tie apstākļi ir savstarpēji saistīti un cits citam pakārtoti.

Trešais jautājums. Šodien šeit, šajā ēkā Jēkaba ielā, mēs runāsim par brīvpusdienām bērniem, un arī to noraidīs Nacionālā apvienība, kā jau vienmēr ir noraidījusi. Bezmaksas brīvpusdienas – apstākļos, kad cilvēkiem vairs nav iespējas nastu pavilkt... Un tas notiek laikā, kad ir vislielākā krīze, kad mēs cīnāmies, cīnāmies...

Mēs sakām cilvēkiem, ka jāsavelk jostas, tikmēr mūsu ministri no Nacionālās apvienības būvē mājas – būvē laikposmā, kad ir vislielākā dzīves dārdzība, kāda vispār Latvijā ir bijusi. Kā tas tā nākas? Kā tas ir iespējams, ka tauta dzīvo nabadzībā, bet Nacionālās apvienības ministri var lepni uzdzīvot šajā krīzes laikā?

Lūk, tas ir iemesls, kāpēc būtu jābalso "pret", jo šodien Indriksones kundzei, uzkāpušai tribīnē, bija jārunā par jautājumiem, par kuriem es šobrīd šeit runāju. Tieši viņai – kā latviešu tautas aizstāvei! – ir ne tikai jāvicinās ar prievītēm, ne tikai jābūt ar karodziņiem, bet jārunā par būtisko – par to, ka latviešu tautai draud nabadzība. Draud nabadzība šajā rudenī un šajā ziemā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Ministru prezident! Ministri! Topošie ministri!

Es atklāšu vienu noslēpumu, kas, man liekas, lielākajai daļai sabiedrības, vismaz tai, kas bauda zināmu ienākumu līmeni, ir noslēpums. Un šis noslēpums ir tāds, ka šī gada nogales apkures sezona ir sākusies... aizvakar. Un visu, par ko mēs runājam šobrīd, esam nokavējuši jau divas dienas. Kāpēc es tā apgalvoju?

Es pieteicu divas vizītes – pie ekonomikas ministra Vitenberga kunga un pie premjera Kariņa kunga –, kurās es gribēju informēt abus – gan ministru, gan premjeru – par iespēju kaut mazliet, bet ar uzņēmēju palīdzību mazināt šo krīzi energoapgādē... un īpaši – siltumapgādē pašvaldībās, kur izmanto gāzi.

Cepuri nost Vitenberga kunga priekšā! Viņš mani pieņēma, uzklausīja uzņēmējus.

Manas vizītes mērķis nebija politiskā kapitāla pacelšana, bet gan – parādīt ministrijai, ka ir uzņēmēji, kuri domā par valsti (ne par savu uzņēmumu!) un par stratēģisko virzienu, kā iziet no krīzes.

Mēs visi daudz un gudri runājam par to, kā iziet no krīzes, bet realitāte ir tā, ka mēs vēl neesam iemācījušies krīzē ieiet, jo krīzē mēs neesam iegājuši. Proti, krīzes ieejas moments būs tad, kad mēs nogulēsim visus procesus un par siltumu sāksim domāt septembra beigās.

Problēma šobrīd slēpjas vairākos aspektos. Pirmais ir tas, ko pieminēja iepriekšējais runātājs Gobzema kungs, – šķelda. Ja visa Latvija šobrīd pārbūvētu... siltumu ražotu no šķeldas, tad ir sliktā ziņa – šķeldas mums pietrūktu par apmēram 30 procentiem. Un pietrūktu ne tāpēc, ka mūsu mežos nav šķeldas, bet tāpēc, ka nav tehnisko iespēju sagatavot to. Un to es zinu kā šīs jomas profesionālis. Es zinu, kādas ir tehniskās jaudas un ko saka uzņēmēji, kuri nodarbojas ar šķeldošanas pakalpojumiem.

Nākamā problēma – šobrīd apstājusies būvniecība. Jaunākie dati rāda, ka kokrūpniekiem apstājušies kontrakti un kokmateriāli vairs netiek izvesti uz Lielbritāniju, krājas noliktavās. Taču, lai cik dīvaini tas būtu, Latvijas ostās pienāk kuģi ar kokmateriāliem no Norvēģijas, no Skandināvijas! Un jau šobrīd ir indikācijas, ka baļķu cenas krītas. Un par perspektīvu uzskatītā celtniecības nozare šobrīd strauji bremzējas.

Te atkal ir dažas labas ziņas un dažas sliktas ziņas. Labā ziņā ir tā, ka valdībai un Saeimai nebūs jādomā par darbaroku piesaisti ekonomikai, jo vienkārši apstāsies uzņēmumi. Sliktā ziņa ir tā, ka sociālais budžets saņems nākamo triecienu, jo palielināsies bezdarbs, aizvērsies celtniecības uzņēmumi un viss pārējais. Vienīgais, kas mūs var glābt, – krīzes atrisināšanās un kara izbeigšanās Ukrainā pēc iespējas īsākā laikā, kas ļautu celtniecības nozarei atkal atdzīvoties un naudas līdzekļiem nokļūt pie ražotājiem, pie celtniekiem, atjaunojot Ukrainas valsti, līdz ar to arī atjaunojot ekonomiku un atdzīvinot ekonomiku.

Man šobrīd ir divas sajūtas. Tīri cilvēcīgi es saprotu Indriksones kundzi, un man piemīt tāda zināma koleģiāla sajūta, jo mēs abi esam bijuši pašvaldību deputāti, mēs zinām, ko nozīmē tas brīdis, kad cilvēkiem nākas saskarties ar grūtiem lēmumiem dzīvē – kad pazūd mājoklis, pazūd ienākumi... kad pašvaldības deputāts ir vistuvākais no varas, kurš var uzklausīt šos jautājumus un sniegt kaut kādu mierinājumu vai risinājumu. Šajā gadījumā es uzskatu, ka topošās ministres kundzei stāv priekšā lieli izaicinājumi. Man ir ļoti lielas šaubas par to, ka pie esošā lēmumu pieņemšanas tempa un arī ierēdņu darbības ātruma mēs sasniegsim kaut kādus rezultātus līdz tam brīdim, kad sāksies ieeja... krīzē. Un tas būs septembris. Kāpēc es tā saku? Tāpēc, ka šobrīd no Ekonomikas ministrijas, arī no premjera atskan paziņojumi, ka mēs jau visam esam gatavi, mums viss ir gatavs.

Jā, papīra versijā mums viss ir gatavs, diemžēl nav gatavs ne materiāli, ne fiziski, lai uzstādītu katlumājas. Mēs neesam gatavi šobrīd atrisināt gāzes sadārdzināšanos. Mēs neesam gatavi pieņemt lēmumu kaut vai par tādu elementāru lietu, par ko jau ir lēmusi valdība un par ko ir lēmusi Saeima, konkrēti – par OIK sistēmas atcelšanu. Dokumenti ir gatavi. Feldmana kungs tur lādītē. Iedevu lampiņu, laikam gaisma par vāju – neatrada, nav izvilcis...

Tas nozīmē, ka šobrīd mēs jau par vēlu pieņemam lēmumus, kas ļaus sabiedrībai ieiet krīzē, saprast krīzes izaicinājumus un veiksmīgi no tās iziet.

Es ceru, ka arī Kariņa kungs pieņems manu uzaicinājumu un uzaicinās uzņēmējus uzklausīt viņu viedokli par šo iespējamo risinājumu, kā atrisināt siltuma problēmas pašvaldībās, kas šobrīd kurina ar gāzi. Es ceru uz to, ka viņš uzaicinās ja ne mani, tad... man nav problēmu arī uzņēmējus novirzīt...

Mums ir jādara ļoti daudz darba tagad, mēs nevaram gaidīt atvaļinājuma laiku un tad skatīties – varbūt pēc atvaļinājuma kaut kas būs. Nebūs. Būs problēmas, nebūs siltuma. Vai arī, ja siltums būs, tas būs ļoti dārgs.

Kolēģi, es šobrīd aicinu patiešām nopietni attiekties pret to, kas mūs sagaida rudenī, un aicinu lēmumus pieņemt daudz straujāk. Ceru, ka arī OIK jautājums drīz atrisināsies. Rosinu arī Ministru kabinetam izskatīt šo atbalstu, ko sniedza pavasarī ar pārvades un OIK izmaksu samazinājumu rēķinos, šo procesu pagarināt vismaz līdz jaunam gadam, jo šobrīd ir jāļauj tautai uzkrāt līdzekļus, lai, pienākot krīzei un ieejot krīzē, sabiedrības rokās būtu līdzekļi, ar ko kaut daļēji segt rēķinu izmaksas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Viena lieta ir no Kanādas tviterī komentēt iekšlietu ministres darbu. Man nav pamata neticēt bijušajai iekšlietu ministrei, ka Ministru prezidents pat nepiezvanīja savai iekšlietu ministrei un nepajautāja, nenoskaidroja objektīvos apstākļus, viņas viedokli par to, kas notiek ap obelisku Pārdaugavā. Faktiski Ministru prezidents, apstākļus kopā skaitot, tviterī pats izteica neuzticību ministrei un par to, ka tādu pašu kritiku un konkrētu rīcību pieprasīja viens cits koalīcijas partneris, šajā gadījumā Nacionālā apvienība... viņš izdomāja sodīt Nacionālo apvienību par to, ko viņš pats vēl nav izdarījis... sodīt kādu citu.

Tad ministrs atgriežas Latvijā un sākas kaut kas, ko sauc par politisko loģiku, – menedžēs procesu, uzrotot piedurknes: atnesiet, lūdzu, par šo kritiku vienu no saviem trim ministriem – kā upurjēru... man šeit uz galda. Loģiski, ka Nacionālā apvienība neiet pazemoties un nevienu upurjēru netaisās nest. Tad premjers pats izvēlas trīs jomas: zemkopību, ekonomiku un kultūru. Kura šajā krīzes situācijā, enerģētiskajā krīzē, varētu būt tāda visupurējamākā, tāda vismazāk nozīmīgā valstij? No trim, protams, nekādu šaubu – ekonomika. Tā jau nav attieksme pret Nacionālo apvienību, tā ir attieksme pret valsti! Tā Ministru prezidents simbolizē, kā jūs vispār redzat procesus valstī, kurā vietā jums valstī ir ekonomiskā izaugsme. Nekas vairāk kā vien jūsu pašu attieksme.

Vēl vairāk – tajā brīdī, kad uzņēmēju organizācijas patiesībā ne jau aizstāv konkrēti Jāni Vitenbergu, bet skaļi iebilst pret šādu politiskās kultūras, ja tā vispār to var nosaukt, piemēru, jūs ejat tālāk, jūs izdomājat jaunu argumentu – Jānis Vitenbergs ir pārāk lobējis uzņēmējus Latvijā. Es neiešu detalizēti apspriest, vai Jānis Vitenbergs ir pārāk lobējis vai ne. Jānis Vitenbergs ir centies nepieļaut dažu nozaru bojāeju. Vai to saukt par lobēšanu? Es atvainojos, tas man liekas vienkārši smieklīgi. Bet tur ir dažas labas lietas.

Pirmā lieta. Ar šo mēģinājumu pagriezt kuģi jūs, Ministru prezident, visai uzņēmēju saimei precīzi parādījāt, kas jūs esat, – nevis tikai cilvēks, kurš neorientējas... un kam ekonomika nav būtiska, un arī ne vairs naivais Krišjānis Kariņš, bet gan cinisks manipulators jūs esat, premjera kungs. Tas ir tieši tas, ko jūs ar to parādījāt.

Bet ir vēl viena ļoti laba lieta šajā. Neviens nav tā mobilizējis ekonomiski aktīvus cilvēkus uzņēmēju vidē iesaistīties politikā ar vienu vienīgu mērķi – nekad vairs nepieļaut tādus Ministru prezidentus kā jūs, Krišjāni Kariņ. Un to mēs redzēsim jau pavisam drīz, tas process ir sācies. Ne tikai jaunajās partijās, arī vecajās partijās, kā lai saka, šis process ir sācies, un tā ir viena pozitīva ziņa.

Ko es vēl gribu pateikt noslēgumā? Pēc visa šī es gribu uzteikt Nacionālo apvienību par ministra amata kandidātes izvēli. Es uzskatu, ka tā ir pareizākā izvēle, tāpēc ka ministre, nu jau tūlīt ministre, ir bijusi Ekonomikas ministrijas sistēmā, faktiski ir bijusi ministra vietniece (parlamentārais sekretārs pēc būtības tāds ir), tur nebūs vajadzīgs iesildīšanās periods. Es nepazīstu Ilzi Indriksoni ļoti labi, bet esmu šajā Saeimā dzirdējis likumprojektus, ko viņa ir iesniegusi, kā viņa tos ir argumentējusi. Tur ir bijuši racionāli argumenti un – kas šajā namā nu jau ir retums! – loģiski argumenti.

Tā ka – viss mans atbalsts. Es ceru, ka Indriksones kundze turpinās to, ko Jānis uzsāka, un novedīs līdz galam šajā sasaukumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! No šīs tribīnes šajās debatēs izskanēja arī pārmetums mums, kāpēc mēs atbalstām vai neatbalstām Indriksones kundzi. Šajā ziņā es gribu tieši Gobzema kungam teikt, ka, jā, mēs tik tiešām lasām, kas tiek rakstīts "Neatkarīgajā", portālā nra.lv. Es redzu, ka šodien arī premjera kungs bieži vien vairāk laika velta nevis debatēm no šīs tribīnes, bet, ļoti iespējams, arī lasa šo pašu portālu, varbūt mēģina atrast šo pašu interviju. Bet nav jau starpības, kas ir teikts šajā intervijā, galvenais ir tas, ko šobrīd saka no šīs tribīnes, un, manā ieskatā, no cilvēku skatpunkta, tam, kādā veidā tiek samazināta šī dzīves dārdzība (vai sniedzot atbalstu konkrēti iedzīvotājiem, vai sniedzot atbalstu uzņēmējiem mazināt tarifus)... tam nav nozīmes. Galvenais, kāds dienas beigās būs rezultāts, cik iedzīvotājiem no viņu ienākumiem būs jāmaksā par siltumu, pārtiku, degvielu.

Jā, mēs no opozīcijas no savas puses dodam zināmu mandātu, atbalstot ministru. Mēs arī no šīs tribīnes diezgan skaidri pateicām, kas ir tās lietas, ko mēs sagaidām no ministra. Šajā ziņā mēs tik tiešām dodam ministram arī pārliecību par to, ka mēs atbalstīsim ne tikai ministra kandidatūru, bet arī ministra iniciatīvas, ja tās būs: samazināt pievienotās vērtības nodokli, samazināt akcīzes nodokli, uzlikt izmaksu griestus. Mēs tiešām gaidām šīs iniciatīvas. Mēs gaidām iniciatīvas no ministra, mēs viņam dodam šo uzticības kredītu un gaidām šīs iniciatīvas, kad tās nonāks Saeimā, valdībā, bet mēs arī uzsveram, ka mēs tās vēlamies sagaidīt ļoti drīz, jo oktobrī ne tikai deputāti, pozīcijas vai opozīcijas, vērtēs, bet visa sabiedrība vērtēs to, kā ministram ir gājis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi. (Starpsaucieni.)

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Jā, divas lietas. Pirmā lieta. Pirmā lieta. ZZS, kā jūs tur dalāties, –Zemnieki un Zaļie, un kas... nu, tāda viltus opozīcija – it kā jūs kritizējat Kariņu, bet īstenībā jūs atbalstāt viņa valdību. Būsim godīgi. Jūs atbalstāt valdību ar balsojumu "par", kas arī būs šodien. Un to vajag vēlētājiem atcerēties vēlēšanās, ka cilvēki, kas saka, ka viņi ir bijuši opozīcijā, īstenībā atbalsta Kariņa valdību.

Un otra lieta. Jāni Vitenberg, tevi atlaida, tāpēc ka visa šī koalīcija (un tas ir pavisam godīgi) uzskatīja, ka tu esi pats vājākais ministrs. Tādas bija aizkulises, un tāpēc arī tevi Kariņš atlaida.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz! Man liekas, tas ir iespējams tikai Latvijā. Man liekas, vienīgā valsts pasaulē, kur ministru var atlaist, tāpēc ka viņš ir jaunākais. Mēs neesam dzirdējuši, kur vēl var atlaist ministru, tāpēc ka viņš ir jaunākais.

Es nenāku šeit aizstāvēt Jāni, jo man ir par viņu divējādas domas, bet es aicinu – tam kuģa kapteinim nedaudz paskatīties uz savu komandu. Pusi savas komandas tu esi pārmetis pāri bortam, varbūt ir pienācis laiks arī pašam lēkt pāri? (Starpsauciens: "O!")

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams, Ministru prezidenta kungs, pie šīm debatēm? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 24, atturas – 1. (Aplausi.) Apsveicam ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni! (Starpsauciens. Aplausi.)

Paldies.

Kolēģi! Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību. Ir iesniegtas izmaiņas sēdes darba kārtībā.

Nacionālās drošības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" (Nr. 1487/Lp13). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni: "Nav!") Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un deputāti... Tātad jau ir iekļauts sadaļā "Likumprojektu izskatīšana".

Labi, tātad – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Nav.") Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsaucieni: "Nav."; "Ir!") Ir.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Māris Kučinskis.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamie deputāti! Cienījamā priekšsēdētāja! Ir karš. Tas nav šeit tiešā nozīmē, bet es domāju, ka mēs visi esam vienoti un mēs visi saprotam – karš mūs skar un skar diezgan tieši. Un informatīvais karš ir tas kara veids, kas jau labu brīdi ir jūtams, redzams, un ļoti iespējams, ka mēs kaut ko bijām palaiduši garām.

Tāpēc šobrīd mums jāattiecas tieši tā. NEPLP, kas uzrauga visas mūsu raidorganizācijas un elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas, ko mēs redzam šai laikā, ir strādājusi diezgan veiksmīgi, labi. Tajā pašā laikā, lai jūs zinātu, – visa šī propaganda, kas zināmā mērā ir saindējusi ļoti daudzu, arī mūsu valsts iedzīvotāju, prātus... īpaši spilgti mēs to redzējām 10. maijā... un tas ir arī iespaids. Tie aizliegumi no viņu puses tiek apstrīdēti, tās ir programmas, kas saka, ka Ukrainā nav kara, ka ukraiņi paši vainīgi un tā tālāk.

Šodien mēs lasām, ka pat Azovas... aizstāvji tiks tiesāti un, iespējams, pēc tam apmainīti. Ja tā padomā – cilvēki, kuri aizstāvējuši savu valsti, kuri cīnījušies par sevi... tajā pašā laikā viņus tiesās par to, ka viņi aizstāv savu zemi. Šai sakarā, lai mēs būtu droši attiecībā uz tālākajiem lēmumiem, šīs izmaiņas, ko piedāvājam ieviest, ir diezgan mazas, ieliekot pie nosacījumiem, pie kuriem ir iespējams aizliegt atsevišķas programmas... tādos gadījumos, kad (lasu) "valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību".

Domāju, ka ir pilnīgi skaidrs, uz ko mēs šos vārdus šobrīd attiecinām, tāpēc aicinu nodot komisijai, un komisija jau pēc stundas turpinās (Starpsauciens: "45 minūtēm!")... pēc 45 minūtēm izskatīs. Un varbūt šodien vai nākamceturtdien mēs atgriezīsimies jau ar pirmo lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Nav.") Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" izskatīt pirmajā lasījumā pirms sēdes darba kārtības 26. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav.

Līdz ar to sākam izskatīt likumprojektu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Tiešām Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Un, pirms skatām likumprojektu pirmajā lasījumā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92. pantu lūdzu atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

R. Jansons. Liels paldies, kolēģi, par atbalstu steidzamībai.

Sākam izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Likumprojekts "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" komisijā tika veidots ar mērķi nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, paust nosodošu nostāju gan pret PSRS, gan nacistiskās Vācijas prettiesisko okupācijas varu, īstenoto politiku un veiktajiem noziegumiem, veicināt sabiedrības izpratni par notikumiem Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā, tādējādi stiprinot sabiedrības vēsturisko atmiņu, nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godināt Latvijas tautas pretestību gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas okupācijas varai.

Atbilstoši mērķim likums nosaka, ka publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē, vai publiskas personas iekštelpā, izņemot muzejus, aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem – slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārismu, vardarbību, militāro agresiju, karu un kara ideoloģiju, ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Uzreiz jāpiezīmē, ka likums neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām, arhitektoniskiem vai mākslinieciskiem veidojumiem, kuri atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās.

Kādas ir praktiskās darbības, kuras atbilstoši mērķim nosaka likums? Likums nosaka, ka ir demontējams Rīgā, Uzvaras parkā, esošais monuments, kuram okupācijas periodā tika dots nosaukums "Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". Savukārt citus demontējamos objektus visā Latvijā noteiks Ministru kabinets, izstrādājot noteikumus līdz šā gada 30. jūlijam.

Pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā objekts atrodas, būs pienākums demontēt to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, jo Ministru kabinets noteiks šos objektus. Ja konkrētais objekts vēl nebūs apzināts un to kā demontējamu vēl nebūs noteicis Ministru kabinets, lēmumu par demontāžu pieņems tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgais objekts atrodas.

Atsevišķs pants, konkrēti 5. pants, likumā nosaka objekta demontāžas noteikumus, tajā skaitā, ka demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus ar atzītu māksliniecisko vērtību vai izglītojošu nozīmi nodod glabāšanai Latvijas Okupācijas muzeja krājumā, konsultējoties ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Latvijas Okupācijas muzeju. Likumprojekta 6. pants nosaka objekta demontāžas īpašos noteikumus, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem objekta demontāžai ir piemērojami būvniecību regulējoši normatīvie akti.

Ja demontējamais objekts klasificējams kā kultūrvēsturiska inženierbūve (neatkarīgi no būves grupas), tā demontāžai piemēro būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos paredzēto kārtību – paziņojumu par būvniecību. Objekta demontāžu ir tiesīga ierosināt attiecīgā pašvaldība neatkarīgi no objekta piederības un bez saskaņošanas ar zemes vai objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

Ja objekts ir klasificējams kā ārtelpas labiekārtojuma elements, tā demontāžai nepiemēro būvniecību regulējošus normatīvos aktus.

Un vēl būtiski. Jebkāda par objekta demontāžu pieņemta lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Likumprojekts arī nosaka, ka pašvaldībai ir tiesības veikt iepirkumus ar objekta demontāžu saistīto darbību īstenošanai, nepiemērojot publisko iepirkumu reglamentējošās tiesību normas, kā arī veikt izmaiņas attiecīgajos noslēgtajos līgumos, ciktāl tas objektīvi nepieciešams attiecīgo darbību īstenošanai un nepārsniedz Eiropas Savienības noteikto līgumcenu robežvērtības. Lai nodrošinātu pasūtītāja finansējuma lietderīgu izlietošanu, organizējot ar objekta demontāžu saistīto darbību īstenošanu, tiek veikta cenu aptauja.

Vēl arī likumprojekts nosaka demontāžas finansējumu. Objektu demontāžu finansē vienādā apmērā no valsts un tās pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas demontējamais objekts, budžeta līdzekļiem, taču objektu demontāžu primāri finansē no fizisko un juridisko personu šim mērķim paredzētajiem ziedojumiem, ja tādi ir.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien! Kolēģi, gan komisijas sēdes laikā, gan šodien es vēlreiz aicinu jūs sākt domāt. Ko jūs darāt?

Lai būtu saprotams: SASKAŅA viennozīmīgi nosoda agresoru, nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī nosoda karu Afganistānā, Dienvidslāvijā, Sīrijā un jebkuru citu karu.

Bet, kolēģi, kā piemineklis, kurš tika celts, lai atgādinātu nākamajām paaudzēm par kara šausmām, var kļūt par vainīgu tajā vai citā karā? Jebkurā ķildā vainīgi cilvēki, bet jebkurā karā – nekompetenti politiķi. Mūsu gadījumā jebkurš piemineklis... ne tikai Rīgā... ir nekas cits kā vēstures atspoguļojums. Mēs ilgi varam strīdēties – slikta mums bija vēsture vai laba. Kolēģi, bet tā ir mūsu kopīgā vēsture. Piemineklis ir kritušo karavīru piemiņa, cilvēku piemiņa. Starp citu, pieminekļi kritušajiem karavīriem joprojām stāv tajā pašā Ukrainā, Vācijā, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un nekur tas neapdraud demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību.

Padomju armijā, tāpat kā Vācijas armijā, karoja daudz latviešu. Un jūs tiešām domājat, ka, iebraucot ar T-34 tanku Rīgā, latvietis Jānis Bērziņš asociēja sevi ar okupantu? Vai viņš varēja iedomāties, ka pēc 70 gadiem viņu nosauks par okupantu?

Komisijas sēdes laikā viena deputāte pārmeta man, ka tas ir... ja tas ir tikai piemineklis, kāpēc tad padomju vara, ienākot Latvijā, novāca mūsu pieminekli un uzbūvēja savu? Kāpēc viņiem var, bet mums – ne? Nu, ko es varu atbildēt. Varbūt deputāte nekā nevar atvadīties savā iekšienē no padomju ideoloģijas, un viņai gribētos līdzināties tiem sliktākajiem. Nezinu. Varbūt. Bet uzskatu, ka mums, latviešiem, un visai Latvijas tautai ir jābūt augstāk.

Kolēģi, vai jūs saprotat, ka ar pieminekļu nojaukšanu jūs rādāt savu vājumu un faktiski piespēlējat krieviem? Mums jāparāda, ka mēs esam simts reizes labāki, ka mēs saprotam visu mūsu iedzīvotāju sāpes, ka esam vienoti, ka mūsu valsts Satversme garantē uzskatu, vārda, pulcēšanās un citas brīvības, kā tas pienākas patiešām demokrātiskā valstī.

Tāpat demokrātiskā valstī nav pieļaujama politisko konkurentu vajāšana un situācija, ka viena pilsoņu daļa piesavinās sev pilnvaras eksaminēt citu pilsoņu lojalitāti pret mūsu kopējo valsti. Mums visiem ir viena valsts – Latvija. Mums visiem tajā jādzīvo kopā, jāstrādā, jāaudzina savi bērni. (Starpsauciens.)

Mēs esam atbildīgi par to, lai mūsu valsts nekad nepiedzīvotu etniskās sadursmes un lai visi, un Krievija tajā skaitā, līdzinās mums. Diemžēl pieminekļu esība vai neesība nemazinās to cilvēku izmisumu, kas, saņemot minimālo algu, cīnās par izdzīvošanu, kā arī nepalielinās labi apmaksāto darba vietu skaitu, nepalīdzēs mazināt slodzi mūsu pedagogiem un mediķiem, kas šodien ir uz izdegšanas robežas. Un nedomāju, ka tāpēc mūsu jaunieši pēc skolas beigšanas mazāk gribēs doties projām no Latvijas laimes meklējumos. Arī mūsu ceļi nekļūst izbraucamāki, un nomaļie ciemi turpina izmirt. Lūk, šie ir problēmas cēloņi, un mums, ja gribam būt labi sava amata pratēji, ir jācīnās ar tiem, nevis ar pieminekļiem.

Aicinu neatbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pulksten 12.40 Lielajā vestibilā aicinām jūs uz pasākumu, kas ir veltīts Latvijas parlamenta simtgadei un arī Satversmes simtgadei. Redzēsim par godu Latvijas parlamenta simtgadei īpaši izveidotu, selekcionētu, ceriņu šķirni ‘Brīve’.

Godātie kolēģi! Šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģis deputāts Rihards Kozlovskis un mēs viņu sveicam. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! (Starpsaucieni. Pauze.)

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Aldis Blumbergs, Ritvars Jansons... Ritvars Jansons tikko bija, Aleksandrs Kiršteins, Armands Krauze, Linda Medne... Linda Medne ir, jā, Ritvars Jansons... ir, Romāns Naudiņš, Mārtiņš Šteins, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 14.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Augsti godātie Saeimas deputāti! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri!

Šodien mūs Saeimas sēdē ir piekritis uzrunāt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukrainas tauta un tās bruņotie spēki pretojas Krievijas agresijai jau ilgāk par trim mēnešiem. Mēs apbrīnojam ukraiņu drosmi un izturību. Apbrīnas vērta ir ukraiņu apņēmība uzvarēt. Tikai pilnīga Ukrainas uzvara šajā karā var būt ilgtspējīga miera pamatā.

Mēnesi pēc kara sākuma, 24. martā, kopā ar Igaunijas un Lietuvas parlamentu vadītājiem mēs devāmies uz Kijivu, kur tikāmies arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Zelenska kungs, mēs šodien jums vēlreiz varam teikt to pašu: "Latvijas tauta, Latvijas parlaments atbalsta un vienmēr atbalstīs Ukrainu."

Saeima nosodīja Krievijas agresiju un izteica atbalstu Ukrainai jau kara pirmajā dienā, vienbalsīgi pieņemot paziņojumu par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Savukārt paziņojumā 21. aprīlī Saeima atzina, ka Krievijas Federācija veic genocīdu pret ukraiņu tautu, un kategoriski nosodīja Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā.

Saeimas pieņemtie likumi nodrošina Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu, un šodien plānojam galīgajā lasījumā pieņemt likumu, kas pagarina atbalsta pasākumus Ukrainas bēgļiem. Šī joma atbildīgajām ministrijām vēl ir jāsakārto.

Līdz šim esam nodrošinājuši dzīvi Latvijā aptuveni 30 tūkstošiem bēgļu. Saeima iestājas par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Ukraina ir parādījusi, ka ir Eiropas ģimenes locekle un nākotnē ir cienīga būt par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Jā, sarūgtina un raisa neizpratni dažu Rietumu politiķu un ekspertu aicinājumi nomierināt Krievijas diktatoru uz Ukrainas rēķina. Tikai Ukrainas tauta un vienīgi Ukraina kā starptautisko tiesību subjekts var pati lemt par savu teritoriju.

Godātais Zelenska kungs, vārds jums.

V. Zelenskis (Ukrainas prezidents).

Liels paldies. Paldies, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, Ināras kundze! Pirmām kārtām paldies par tik siltiem vārdiem, paldies par šo atbalstu! Godātais Ministru prezidenta kungs, Saeimas deputāti! Cienījamā Latvijas tauta! Esmu priecīgs, ka man ir iespēja uzrunāt jūs un pirmām kārtām pateikties par to visu palīdzību, kuru Ukraina saņēma no Latvijas Republikas, no vienkāršajiem iedzīvotājiem, pilsoņiem.

Jūs uztverat mūsu cīņu par brīvību kā savu, kā jūsu personīgo, un tas tiešām tā ir, jo tieši pie mums, Ukrainā, tiek lemts par likteņiem, par mums visiem, par Eiropas iedzīvotājiem tieši ar šiem ieročiem, ar kuriem Krievija uzsākusi karu pret mūsu valsti – pret Ukrainu – un tajā pašā laikā pret brīvību, pret visu kaimiņu brīvību. Un šobrīd tiek noteikts, kas dominēs Eiropā tuvākajā nākotnē – turpmāko 10 gadu laikā. Vai tas būs taisnīgums katrai tautai, kuru mēs vēlamies, vai tas, ko Krievijai izdosies padarīt par galvenajiem vārdiem dažādām tautām – tādiem vārdiem kā "okupācija", "represijas", "deportācijas".

Esmu pateicīgs jums par stingro nostāju, ar kuru jūs nostājaties taisnīguma pusē. 23. februārī pulksten 18.00 pie mums atbrauca "stingeri" – tie ieroči, kurus mēs saņēmām no jums jau pirmajās kara dienās, lai mēs varētu pilnā mērā pretoties Krievijas agresijai, un šie ieroči izglāba mūsu cilvēku dzīvības. Tajā pašā laikā, kad citas valstis meklēja atrunas, jūs bijāt to vidū, kas rīkojās, un jūs turpināt to darīt un palīdzat mums maksimāli – gan drošības jomā, gan sniedzot humāno palīdzību un parādot savu nostāju pret mūsu pilsoņiem, kuri atraduši pagaidu patvērumu Latvijā. Ukraina vienmēr atcerēsies jūsu palīdzību. Esmu pateicīgs jums par to. Paldies par šo palīdzību.

Kāpēc tā ir iznācis, ka tie, kas ir stingri nostājušies, izvēlas rīkoties un var reāli palīdzēt? Un daži – tie, kam nav lielu resursu, – izvēlas parādīt savu lielo drosmi, bet daži, kas ir vareni, paliek malā un neatrod sevī spēju, pat mazu daļu tās varenības, kāda ir jums.

Kāpēc viņiem ir paciešama kritika par liekulību, par gļēvulību, par dubultajiem standartiem, par to, ka viņi atbalsta Krievijas agresiju? Viņiem tas ir paciešami, lai tikai paliktu malā un saglabātu sakarus ar Krieviju.

Uz šiem jautājumiem varētu atbildēt dažādi, un, protams, bieži atbilde vienkārši ir nauda. Ir tie, kas vienkārši meklē izdevīgumu un ir spējīgi domāt tikai par ienākumiem, par procentiem un izrakstiem no saviem kontiem, un ir tādi, kas bezcerīgi cer, ka varēs nomierināt Krieviju, ja noklusēs un necīnīsies ar agresiju pa īstam.

Bet īstenībā tie nav noteicošie faktori, tā ir virsbūve, visa pamatā ir vērtību nicināšana. Ir cilvēki, arī daži "stiprie" šīs pasaules cilvēki, kuri domā, ka ne visām tautām ir nozīme, kuri uzskata, ka par kādu tautu varētu vienkārši aizmirst, ka to varētu, lai mēģinātu saglabāt mieru. Lai tikai būtu pagaidu miers, iluzors miers, lai tikai ir miers, kura cena būs desmitiem tūkstošu nogalinātu cilvēku, miljoni deportētu cilvēku, cilvēku, kam atņemta viņu dzimtene. Viņiem tas ir normāli – miers par citu cilvēku dzīvības cenu. Bet tas nevar būt normāli!

Pagātnē, ne tik tālā pagātnē, tāda necieņa pret vienu vai otru tautu varētu novest līdz briesmīgām sazvērestībām, paktiem, kas varētu atņemt valstīm valstiskumu, kas varētu uzkurināt apetīti karot. Miljoniem cilvēku gājuši bojā tā dēļ, veselu paaudžu dzīvības tikušas saindētas. Un vismaz Eiropā mēs bijām domājuši, ka Rietumu pasaule pēc piedzīvotā ir nonākusi pie secinājumiem, bet tagad mēs atkal dzirdam, ka ir jāatdod Krievijai tas, ko tā vēlas, un it kā Ukrainai ir jāsamierinās ar to, ka kādai tautai varētu atņemt kādu daļu no ārpolitiskām tiesībām, jo kāds vēsturiskais spēks to vēlas.

Pilnīgi nopietnas ir sarunas par to, ka varētu būt kaut kādas norobežojuma līnijas uz suverēnas valsts rēķina, ka mums ir jānomierina agresors un mums it kā ir jāpiekāpjas. Piekāpties un vēlreiz piekāpties. Un, protams, uz tās valsts rēķina, kurai uzbruka, lai agresors it kā varētu "nomierināties", apstāties. To pieprasa no valsts, kura jau ceturto mēnesi pretojas armijai, kas ir otrā pēc savas jaudas pasaulē.

Un kas būs tad, ja kaut kas tāds notiks pret tādām valstīm, kurām ir mazāks iekšējās aizsardzības potenciāls nekā Ukrainai? Kā pasaule palīdzēs tādām valstīm? Vai tās nodos vienkārši bez strīdiem? Tie nav vis tikai kaut kādi pieņēmumi, tā ir realitāte. Mūsu realitāte.

Krievija atklāti runā, ka ar Ukrainu neaprobežosies, ka tai ir nepieciešamas Baltijas valstis, Polija un arī citas Eiropas valstis. Un tieši tāpēc mums pilnībā ir jāatjauno cieņa pret pamatvērtībām mūsu kontinentā. Mums ir nepieciešams stingri un visos līmeņos cīnīties par principiem, par katras valsts un tautas nozīmi, jo katrai tautai ir nozīme.

Nevienas tautas intereses nedrīkst ignorēt, nodot vai nomainīt pret kaut ko tādēļ, ka kāds vēlas pakļaut šo tautu. Kad šo principu ievēros pilnīgi visi, tikai tad Eiropa būs vienota. Un tad Krievijai nebūs nekādu izredžu uzvarēt ne tikai karā pret Ukrainu, bet arī nevienā citā karā – pret kādu citu valsti.

Runā, ka mums it kā nevajadzētu dot visus nepieciešamos ieročus. Un, kad par to runā, tad domāts tieši tas, ka it kā mūsu tautai ir mazāka vērtība un nozīme nekā citām tautām, kuras var rīkoties ar ieročiem. Ja kāds runā, ka mums ir jāatdod kāds mūsu zemes gabals, jo tas it kā ir nepieciešamais kompromiss, tas arī nozīmē, ka mūsu tauta ir mazāk cienīga, lai vērtētu tās intereses.

Vēl vairāk – kad mūs lūdz vēl nedaudz, nedaudz pagaidīt, lai uzņemtu Eiropas Savienībā, gadus vai desmitgades, kad negrib piekrist dot mums pilnvērtīgu dalību ES un daži vēl pretojas un pat šaubās par kandidāta statusa piešķiršanu, – tas tikai pasvītro un uzsver to, ka nedarbojas cieņas pret mūsu tautu princips, bet tam ir jādarbojas, jo tad, ja Krievija ies ar karu pret kādu citu valsti, nedod dievs, pret Latviju, visiem NATO dalībniekiem būs jālemj, vai to aizsargāt vai ne. Ja Krievija izprovocēs kādu krīzi pie robežas vai kādas citas Eiropas valsts iekšienē, visiem Eiropas Savienības locekļiem būs jālemj, vai palīdzēt vai ne. Ko viņi varēs izlemt, ja nebūs cieņas pret katru tautu? Mums ir jāizdara viss nepieciešamais, lai nekad nebūtu atkal jāsaņem atbilde uz tādu jautājumu, kuru uzdod tieši tādā veidā.

Dāmas un kungi! 1. martā Rīgas pilī tika pieņemts lēmums apbalvot mani ar Latvijas Republikas augstākās pakāpes ordeni – Viestura ordeni. Tas man ir liels gods, bet es to uztveru kā apbalvojumu ne tikai man personīgi un par manu darbību, bet kā apbalvojumu par mūsu kopīgo cīņu – ukraiņu tautas cīņu par neatkarību, Latvijas tautas cīņu par brīvību Eiropā un visu to Eiropas iedzīvotāju cīņu, kas tiešām ciena mūsu kopīgās vērtības un cer, ka Eiropa varētu būt vienota un stipra.

Mums ir nepieciešama šī vienotība, lai nodrošinātu drošību gan Ukrainā, gan arī citās valstīs, kuras varētu apdraudēt Krievijas agresija. Mums ir nepieciešams spēks un vienotība Eiropā, lai Krievija samaksātu par šo karu pilnu cenu, jo īpaši sankciju, konfiskāciju ceļā, sevišķi aktīvu konfiskācijā.

Tikai izprotot šos uzdevumus, ir jāmācās, ka karš rada vislielākās problēmas tieši agresoram. Mums ir nepieciešams ne tikai piekrist sestajai sankciju paketei un saskaņot to, ieskaitot arī naftas embargo, naftas izstrādājumu embargo, bet ir jāpieņem un jāīsteno vēl vērienīgākas sankcijas, lai viņi samaksātu par teroru pret Ukrainu; kā arī Latvijai kopā ar visu Eiropu ir jāierobežo Krievijas enerģētikas ieroči.

Un, protams, mums ir nepieciešams Eiropas potenciāls, lai kompetentā tiesā sauktu pie atbildības Krieviju un visus tos noziedzniekus, kas īsteno genocīdu pret Ukrainas tautu. Esmu pateicīgs jūsu valstij, jūsu prezidentam Levita kungam par iniciatīvām, kas veicinās to, lai Krievijas kara noziedznieki patiešām stātos tiesas priekšā.

Dāmas un kungi! Dārgā Latvijas tauta! Mūsu vecāki cerēja, ka karš neskars mūsu paaudzi, ka mums nedraudēs tas, ko viņiem nācās piedzīvot, ko nācās piedzīvot iepriekšējām paaudzēm, – okupācijas, represijas, deportācijas. Mums ir viss, lai likvidētu šos apdraudējumus, un esmu pārliecināts, ka mēs to izdarīsim kopā un pamatojoties uz mūsu vērtībām.

Slava Ukrainai! (Aplausi.)

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Godātais Zelenska kungs, paldies par šo tikšanos video formātā. Jūsu uzruna bija ļoti aizkustinoša, un to ar nepacietību gaidīja gan Latvijas tauta, gan mēs šeit, parlamentā. Šeit, Saeimas Sēžu zālē, ir Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš, Latvijas valdības locekļi, Ukrainas vēstnieks Latvijā Viņa Ekselence Oleksandrs Miščenko un parlamenta deputāti, kas jūsu teiktajā klausījās ar neatslābstošu uzmanību. Mums visiem vēl ir ļoti daudz darba priekšā, kas jādara, acīmredzot tas nebūs īss, bet tas būs ilgtermiņa... tie būs ilgtermiņa darbi.

Bet šodien mēs jums vēlreiz sakām Latvijas tautas vārdā: mēs vienmēr būsim taisnīguma, brīvības, demokrātijas pusē. Tas nozīmē, ka mēs vienmēr būsim Ukrainas pusē. Jūs teicāt: "Slava Ukrainai!" Ļaujiet man pateikt mūsu vārdā: "Gerojam slava! Varoņiem slava!"

Paldies jums. (Aplausi.)

V. Zelenskis. Vēlreiz liels paldies. Paldies jums par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies premjerministram, valdības locekļiem, paldies vēlreiz Ukrainas vēstniekam Latvijā.

Kolēģi! Piecu minūšu pārtraukums.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā".

Turpinām debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamās dāmas, godātie kungi! Es esmu kategoriski pret šā likumprojekta pieņemšanu. Tas neveicina izpratni, bet sabiedrību maldina par Otrā pasaules kara notikumiem Latvijā.

Ir atšķirība starp padomju režīmu slavinošiem pieminekļiem un pieminekļiem, kuri bija izveidoti par godu Sarkanās armijas karavīriem, kuri uzvarēja Hitlera Vācijas karaspēkus un no Latvijas hitleriešus padzina.

Likumprojekts šo atšķirību izaicinoši ignorē, tāpēc tas ir noraidāms. Likumprojekts nežēlīgi aizvaino starp mums palikušos Sarkanās armijas veterānus, kuri kaujās riskēja ar savu dzīvību. Aizvaino viņu bērnus un mazbērnus, Latvijai piederīgos, kuri lepojas ar tēviem un vectēviem un noliek ziedus pie pieminekļiem. Tāpēc likumprojekts ir noraidāms.

Arī šogad 9. un 10. maijā viņi nolika ziedus, godinot Sarkanās armijas karavīrus un pēc tam protestējot pret brutālu ziedu novākšanu, nevis suminot Krievijas armijas karadarbību. Es to redzēju un apliecinu, jo arī noliku ziedus 9. un 10. maijā pie Brīvības... piedodiet, pie atbrīvotāju pieminekļa Pārdaugavā. Piemineklis Pārdaugavā nav krievu piemineklis un nav Krievijas piemineklis. Sarkanajā armijā karoja aptuveni 100 tūkstoši latviešu un citu tautību Latvijas pilsoņu. Piemineklis Pārdaugavā ir tāds pats latviešu piemineklis kā krievu piemineklis. Es par to runāju iepriekšējās debatēs. Arī starp jūsu vēlētājiem ir Sarkanās armijas 130. latviešu strēlnieku korpusa karavīru mazdēli. Viņi atceras vectēvus. Pieminekļa nojaukšana aizvaino arī viņus.

Šis murgainais likumprojekts (Starpsauciens.) parādījies Krievijas agresijas ēnā, tā autoriem cerot, ka laikā, kad sašutusī pasaule pārdzīvo Ukrainas traģēdiju, ir vieglāk īstenot savu sen iecerēto.

Jūs apzināti atsakāties atšķirt Ukrainas karu no Otrā pasaules kara. Jums šķiet, ka tā vieglāk pierādīt, ka sarkanarmieši un Krievijas armija ir vieni un tie paši cilvēki. Un tad atbrīvotāju piemineklis Pārdaugavā uzreiz kļūst par Putina pieminekli. (Starpsauciens: "Ukraina arī nojauks visus šitos pieminekļus. Vācies prom!") Tomēr Latvija saprot, ka Krievijas iebrukums Ukrainā un Latvijas atbrīvošana no hitleriešiem ir divi dažādi notikumi. Krievijas armijai nav nekāda sakara ar sarkanarmiešiem. (Starpsauciens.)

Es vēlreiz atgādināšu – atšķirībā no likumprojekta autoriem un tiem, kas to aicina atbalstīt, Ukrainas prezidents nenorobežojas no Sarkanās armijas, kura sita hitleriešus. Tieši 9. maijā Volodimirs Zelenskis uzrunāja savu tautu ar šādiem vārdiem: "Šodien mēs svinam uzvaru pār nacismu, un mēs neatdosim nevienu mūsu vēstures daļu. Mēs lepojamies ar mūsu senčiem, kuri kopā ar citām antihitlera koalīcijas tautām ir uzvarējuši nacismu." (Citāta beigas.) Atšķirībā no tiem, kas atbalsta pieminekļa nojaukšanu Latvijā, Ukrainas prezidents nevairās no 9. maija, no savas tautas uzvaras Otrajā pasaules karā, bet šajā uzvarā rod spēkus savai cīņai. Viņš tā saka tāpēc, ka uzvara pār nacismu padara viņu stiprāku. (Starpsaucieni.) Jūs, kungi, pieminekļu nīdēji un cīnītāji, nojaucat Otrā pasaules kara pieminekļus tāpēc, ka tie padara jūs vājākus.

Ja šo likumu Saeima pieņems, tā uz ilgiem gadiem segs Latviju ar neizdzēšamu kaunu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribēju reflektēt par divām lietām, kas šeit izskanēja no SASKAŅAS deputātiem.

Pirmais. Tātad šeit tika minēts, ka tas esot piemineklis kritušajiem karavīriem. Es atgādinu, ka tas ir piemineklis tā saucamajiem Rīgas atbrīvotājiem, kuri ir arī redzami piemineklī, kuri dzīvi atgriežas ar uzvaru mājās, un viņus sagaida sieviete – māte. Tātad – dzīvi.

Ja ir runa par kritušajiem, kas bija saistībā ar Rīgas tā saucamo atbrīvošanu, tad tie pārsvarā bija civiliedzīvotāji, kas gāja bojā Rīgas centrā, kad krievu bumbvedēji tur nežēlīgi bombardēja pirms tā saucamās atbrīvošanas. Nekādas kaujas par Rīgu nenotika, līdz ar to nekādu kritušo no padomju armijas faktiski nebija, jo vācieši sen jau bija atkāpušies.

Un otrs – šeit iepriekšējais runātājs minēja, ka nav nekāda sakara un nav nekādā veidā saistāmi šodienas krievu karavīri Ukrainā un tie krievu karavīri, kas "atbrīvoja" (pēdiņās) Latviju.

Es Pimenova kungam nocitēšu pāris ziņojumu, PSRS iestāžu ziņojumu, no 1945. gada maija šeit, Latvijā.

Pirmais. 1945. gada 21. maijā. "No pilnvarniekiem pienāk ziņas par masveida laupīšanu un izvarošanas gadījumiem. Noskaidrots, ka Dunalkas pagastā izvarota 11 gadus veca meitene un aplaupīta ģimene. Septiņu dienu laikā Cīravas un Dunalkas pagastā reģistrētas divas izvarošanas un 15 aplaupīšanas no krievu puses. Visos Ventspils apriņķa pagastos reģistrēti iedzīvotāju aplaupīšanas un pat sieviešu izvarošanas gadījumi. Popē – divi, Ēdolē – pieci gadījumi."

Viļa Lāča ziņojums. "Virknē atbrīvoto Ventspils apriņķa pagastu notiek laupīšanas. Te karavīri pastrādājuši varas darbus pie septiņām sievietēm. Dundagas un Cīravas pagastā reģistrētas divas meiteņu izvarošanas, ko izdarījuši karavīri. Viena no tām ir bijusi 14 gadus veca."

Un visbeidzot 1945. gada 1. maijā, tātad īsi pirms 9. maija. "Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā ar pistoles šāvienu noslepkavots mājas saimnieks Lisna Jānis. Slepkavība izdarīta viņa meitas Irmas Lisnas izvarošanas mēģinājuma brīdī. Noskaidrots, ka slepkavību izdarījis leitnants Sokolovskis no karaspēka daļas 109."

Jautājums SASKAŅAS biedriem – vai jūs pie tā pieminekļa godināsiet arī leitnantu Sokolovski? Es pieņemu, ka, visdrīzāk, jā. Bet jums nevajadzētu sagaidīt, ka visi pārējie būs ar to ļoti apmierināti. Ja jums ir vēlme godināt PSRS armiju, tad tas ir jādara, visdrīzāk, Maskavā, jo šeit PSRS armija ir okupācijas armija, kura atnesa 50 gadu ilgu okupāciju, nevis atbrīvošanu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Šobrīd mēs izskatām likumprojektu, nevis runājam par saviem priekšstatiem par vēsturi.

Vakar man bija iespēja noklausīties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes fonogrammu. Ir patiesi interesanti novērtēt, ka cilvēki ar augstāko izglītību, tai skaitā telemākslas profesori cenšas attaisnot tādu barbarismu un mežonību kā pieminekļu iznīcināšana. Aptuveni 300 padomju laika pieminekļu iznīcināšanu Latvijā pēc mēroga var salīdzināt pat ar Afganistānas talibu aktu... kas uzspridzināja Budas statujas. (Starpsauciens: "Varbūt tad labāk pieminekļus nekā cilvēkus iznīcināt.")

Bet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradena kungam, komisijas biedram profesoram Bikšem un citiem kolēģiem es gribētu jautāt, kā tas notika, ka 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mums joprojām ir padomju režīmu slavinoši pieminekļi, kā ir rakstīts virsrakstā šim likumprojektam. Vai tiešām jūs, Ašeradena kungs un Bikšes kungs, zināt, kur Latvijā ir saglabājušies un atrodami pieminekļi Ļeņinam, Staļinam vai tamlīdzīgi? Realitātē, protams, runa ir par Sarkanās armijas pieminekļiem, kas uzstādīti pēc kara. Nu, tad uzrakstiet. Tad vajadzēja tā nosaukt, nevis likumā ieviest mākslīgu atsauci uz 1940. gadu un vēl jo vairāk minēt dažus nacistu režīma pieminekļus. Tādu nacisma monumentu Latvijā nekad nav bijis un, es ceru, arī nebūs.

Likumprojekta autoriem vajadzēja nosaukumā pieminēt padomju un nacistu režīmu, lai parādītu, ka viņi ir pret visu to slikto, bet pēc būtības mēs runājam tikai un vienīgi par padomju jeb krievu laiku pieminekļiem. Bet – kāpēc tie 30 gadus nevienam nav traucējuši? (Starpsaucieni.)

Kad mēs, likumdevēji, pieņēmām kādu normatīvo aktu? Mums citstarp jāvadās pēc tiesiskas pēctecības principiem. Šajā gadījumā mēs taču esam aicināti vadīties (Starpsaucieni. Zālē troksnis.) no, tā sakot, revolucionārās tiesiskās apziņas. (Starpsaucieni: "Ūūū!"), bet bez bedrēm Latvijas augsnē. No izrautiem pieminekļiem sabiedrības apziņā būs milzīga bedre. (Starpsaucieni.) Tā publiskās telpas rituālā kastrācija, ko jūs piedāvājat īstenot, pirmām kārtām atsauksies uz Latvijas kultūru! Neesiet talibi un boļševiki! (Starpsaucieni.) Es arī varu runāt skaļi. (Starpsaucieni).

Es ierosinu balsot "pret". (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, kolēģi! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Es saprotu emocijas, bet mēs esam Saeimas sēdē. Kolēģi, esam Saeimas sēdē. Kaimiņa kungs, mēs esam Saeimas sēdē. Runājam par padomju okupācijas laika pieminekļiem.

Vārds deputātam Atim Lejiņam. (Starpsaucieni: "Viss kreisais flangs ir okupācijas laika pieminekļi."; "Ja skatās no mums, tad kreisais flangs atrodas..." Smiekli.)

Kolēģi, vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Pirms divām nedēļām, braucot ar mašīnu, es klausījos BBC FM. Runāja kāds jauns krievs ļoti labā angļu valodā, un, protams, viņš tagad dzīvo Anglijā, viņam bija... tad viņam bija 42 gadi, kad viņš runāja. Viņš stāstīja, kā bērnībā, jaunībā viņš atceras 9. maiju Maskavā.

Un ir divas lietas, ko viņš pateica. Sākumā bija tikai piemiņa par kritušajiem, bet bija arī interesanti, ka neviens vārds netika pateikts par Molotova–Ribentropa paktu. Neviens vārds nebija pateikts, ka hitleriskā Vācija un staļiniskā Krievija karoja kopā pret Poliju un ka abu divu karaspēki gāja kopā parādē, Uzvaras parādē pēc tam. Un par Somijas karu... par Somijas karu vēstures grāmatās bija tikai viena maza rindiņa – Padomju Savienība uzvarēja. Tas ir viss.

Tad vēlāk viņš pamanīja, ka kaut kādā veidā 9. maijs pārvēršas par kaut ko citu – par tādu militāristisku izpausmi – un ka tas pārvēršas par ikonu, par PSRS militārās varenības ikonu.

Jā, pie mums es neesmu dzirdējis nekad, Kaimiņa kungs, ka 9. maijā arī tiktu pieminēts Molotova–Ribentropa pakts. Tiesa, nacistisko Vāciju izraidīja no Latvijas, bet neviens vārds nebija pateikts, ka diemžēl iestājās jauna okupācija. Neviens vārds nav par to dzirdēts 9. maijā. Ziniet, tāds piemineklis nav Igaunijā, tāds piemineklis nav Lietuvā. Un jūs jau zināt, kā tas tapa. Ar mūsu vecāku, vecvecāku brīvprātīgiem atvilkumiem no algas.

Jūs visi esat redzējuši lielisku latviešu daudzsēriju filmu "Emīlija. Latvijas preses karaliene". Un kas bija galvenais varonis blakus, protams, Emīlijai, Benjamiņa kungam? Vilis Lācis.

Es iesaku jums izlasīt Māra Bērziņa grāmatu "Nākotnes kalējs. Vilis Lācis". Vilis Lācis, atcerieties, nepievienojās berklaviešu kustībai, Latvijas nacionālkomunistiem. Nepievienojās, jo viņš bija gļēvs. Viņš tikai varēja remdēt savas sāpes un to, kas notiek Latvijā, to ārkārtīgi straujo un lielo pārkrievošanu, konjaka pudelē. Katru vakaru pa pudelei. Un viņš uzticējās tikai vienam cilvēkam no Kultūras ministrijas... kas arī notiesāja vienu konjaka pudeli, bet tas arī ir viss, ko varēja darīt.

Tēls šodien ir ikona tiem, kas grib atjaunot Padomju Savienības impēriju. Mums tas ir jānovāc. Mums vienreiz ir jādzīvo brīvā Latvijā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Dāmas un kungi! Ir zināms paradokss, ka likumprojektu par pieminekļu nojaukšanu izstrādāja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, bet stāsts ne par to.

Trīs lietas, par kurām es gribētu teikt. Pirmā lieta. Katras tautas un katras valsts vēsturē ir tumšās un gaišās dienas, ir dienas, kas saistītas ar uzvaras gājieniem, ir tumšas un dramatiskas, pat traģiskas dienas, kuru diemžēl katrā vēsturē ir daudz vairāk nekā uzvaru, bet vēsture paliek vēsture. No vēstures izstrīpot nevar neko. To var izņemt no vēstures grāmatām, bet ne no vēstures. Tas ir pirmais.

Otrais. Likumprojekta autoriem es gribētu atgādināt, ka starp pirmajiem padomju varas dekrētiem bija ne tikai dekrēti par zemi, par mieru, bet bija dekrēts par pieminekļu nojaukšanu. Tas arī notika. Ļoti daudz pieminekļu pēc padomju varas nodibināšanas Krievijā, tātad tanī laikā Krievijā, nevis PSRS, bija nojaukti. Vai mums vajadzētu atkārtot tieši šo ceļu, cīnoties ar padomju varas sekām?

Un trešais. Ja pieminekļi būs nojaukti, kas būs nākamajā dienā? Mainīsies cilvēku apziņa, notiks grēksūdze, un tie, kas neko nedarīja 30 ar lieku... gadus, lai šo izdarītu ātrāk... ko viņi darīs, ko viņi teiks? Atmiņa paliek cilvēku prātos, nevis grāmatās. Un tā saglabājas un saglabāsies. Lai to likvidētu... to var likvidēt tikai kopā ar cilvēkiem. Vai tas ir tas īstais ceļš? Kas būs nākamajā dienā pēc pieminekļu nojaukšanas? Vai būs laime visiem cilvēkiem? Vai atrisināsies visas problēmas, kas ir? Pieminekļu nojaukšana nav labākais ceļš.

Tāpēc es arī aicinātu padomāt par to, ko mēs šodien darām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Es, manuprāt, nedaudz papildināšu Ata Lejiņa teikto, bet jau par brīvvalsts laiku.

Es ļoti labi atceros, kā pie šī, kā dažādi mēdz dēvēt, es teikšu, pieminekļa deviņdesmito gadu sākumā 9. maijā pulcējās pārdesmit cilvēku – pārdesmit cilvēku! – padomju armijas formās. Visticamākais, veterāni, kas tiešām varbūt bija karojuši Otrajā pasaules karā. Es nevaru ielīst viņu galvās un saprast, vai viņi tur pulcējās, tikai atceroties 9. maiju vai arī nostalģiskās atmiņās par Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku, bet tā sajūta – ka tas bija kombinēti. Un gadus desmit no Latvijas neatkarības brīža šo cilvēku skaits paliek arvien mazāks, mazāks un mazāks. Patiesībā šī pieminekļa liktenis, nojaukšanas liktenis, es teikšu tā, faktiski tika nolemts 2001. gada Jaunajā gadā, 1. janvārī, kad savu gadu... atrašanos prezidenta, Krievijas prezidenta, amatā Vladimirs Putins nosvinēja ar jaunu Krievijas himnu, proti, Padomju Savienības himnas melodiju, papildinātu ar Mihalkova vārdiem.

Kopš tā brīža šī vieta Rīgā lēnām sāka kļūt par Krievijas imperiālisma templi. Arī Nils Ušakovs pielika savu artavu, īpaši tam, kā viņš teica, – lai būtu kopā ar saviem vēlētājiem. Tādu pašu argumentu viņš lietoja, rosinot referendumu par divvalodību Latvijā, – būt kopā ar saviem vēlētājiem. Ar to es negribu teikt, ka visi cilvēki, kas gāja pie šī pieminekļa, sākot ar 2001. gadu, apzināti gāja atbalstīt Krievijas imperiālistiskās tieksmes. Nē, tā ir smalkāka lieta. Tas ir kaut kur dziļi zemapziņā. Tā ir smalka manipulācija 20 gadu garumā ar cilvēku prātiem.

Vēl es beigās piebildīšu, ka es piekrītu Alvim Hermanim, Jaunā Rīgas teātra režisoram, kurš teica: "Varbūt varēja nosargāt kāds, kas gribēja to nosargāt." Ja šogad 9. maijā tur ietu cilvēki ar Ukrainas karogiem, nevis uzbruktu tiem, kas tur stāvēja ar Ukrainas karogiem. Tā ka šis liktenis ir nolemts neapzināti... bet de facto 2001. gada 1. janvārī. Divdesmit gadus mēs esam to tolerējuši. Ukrainas karš, iebrukums Ukrainā, pareizāk sakot, ir pielicis tam punktu. To nenojaukt vairs nevar. Tas kaut kā saviļņos Latvijas sabiedrības prātus, arī tos, kas vēl neapzinās, ka šis ir kļuvis par Putina templi, viennozīmīgi, bet daudz, daudz sliktāk būs kaut ko nenojaukt.

Tā ka es aicinu to saprast arī tiem, kas vēl nesaprot. Laiks visu sakārtos.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Īstenībā es nebiju gatavojusies runāt, bet tas, kas notika gan vakardien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan šodien, mani pamudināja to darīt. Es esmu par to, ka mītus radīt tieši šajā brīdī nav atbildīga pilsoņa rīcība.

Sākšu ar dažiem. Kucina kungs, jūs savā uzrunā principā norādījāt konkrēti uz mani, nesaucot mani uzvārdā, bet es atstāstīšu, kāda bija saruna konkrētajā komisijā. Un komisijā bija sekojoša saruna. Tātad viss konkrētais vēstījums, kādā tika pozicionēts arī šodien šis stāsts par šo konkrēto likumprojektu, – tas taču ir tikai piemineklis. Es minēju Rēzeknes piemēru, un Rēzeknē, ienākot Sarkanajai armijai, tika noņemts Māras piemineklis. Otra lieta – es minēju Rēzeknes piemēru, kur 1945. gada Lieldienās Rēzekne tika nobombardēta no Padomju karaspēka puses, bet tur stāv padomju karavīru piemineklis. Un nobeidzu savu runu ar konkrētu frāzi – ja tas ir tikai piemineklis, kādēļ visu laiku ir šī saruna?

Otrs mīts, kas šodien arī izskanēja, bija saistīts ar to, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija runā par 300 zīmēm, ko šajā brīdī, jāsaka, grasās arī noņemt. Tā ne tikai nav patiesība, tie ir atklāti meli, jo arī šis likumprojekts uzreiz atrunā – Latvijā ir fiksētas apmēram 300 piemiņas vietas, no kurām ļoti daudzas ir apbedījuma vietas vai tās, kas ir saistītas ar terorisma upuriem no abām pusēm, un šeit citstarp parādās arī tas, ka šie upuri ir gan no Sarkanās armijas, gan no nacisma armijas.

Trešais. Mēs runājam par to, ka ir jāsāk domāt, bet es patiešām ieteiktu vispirmām kārtām katram pašam pārdomāt, ko viņš dara un ko runā. Un, proti, teksts: "Mums Latvijā ir jābūt simtreiz spēcīgākiem, gudrākiem, precīzākiem." Vai tas nav atkal tas pats lielkrievu šovinisms, kas visu laiku liek domāt, ka mazai, nelielai nācijai ir jāpārkāpj kaut kam tādam, lai par to vispār sāktu domāt, runāt un lai to nesamītu?

Vēl viena lieta. Ja jau ir jāsāk domāt tiem, kas ir uzrakstījuši šo likumprojektu, es aicinu partiju, kas visu laiku balso pret šo likumprojektu, sākt rīkoties, jo tas, ka mums nav kopīgas vēstures un tā nevar būt kopīga – vēsture... Kāpēc? Iepriekšējie runātāji ļoti precīzi izskaidroja.

1945. gadā Latvijai kā daudzām Eiropas valstīm tā nebija uzvara, kas nozīmē, ka tajā brīdī, kad tiek iznīcināti, mazināti, publiski neeksponēti tie padomju varas simboli, kādi ir bijuši, notiek mentāla izmaiņa – no uzvarētāja sindroma šie cilvēki, kas sevi ir asociējuši ar šo pieminekli, beidzot saprot, ko nozīmē upuris, ko nozīmē traģēdija. Man ļoti gribētos, lai jūsu partija šo konceptu izskaidro, īpaši Latgalē, kur joprojām šī informatīvā telpa, arī izpratne par mūsdienām ir absolūti neprecīza.

Un pēdējais. Man patiešām gribētos, lai šis likumprojekts pieliek punktu pagātnei un ļauj atsperties visai Latvijai nākotnē. Tikai tad, kad pagātne ir pārvērtēta un citstarp ir iespējams atteikties no ļoti nepatīkamām, traģiskām, vēl vairāk, kā jau Šmita kungs teica, ar tautu manipulējošām lapaspusēm, – tikai tajā brīdī valsts var iet uz izaugsmi.

Es ļoti ceru, ka to mēs katrs saprotam. Un patiešām – tas nav tikai piemineklis. Tas ir simbols tam, ko tikko pieminēja arī Ukrainas prezidents. Tas ir simbols deportācijām, bailēm no sevis paša, no tā, ka es paužu savu viedokli. Tas ir simbols tam, kas Latvijā un Eiropā vairs nedrīkst notikt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, par šo jautājumu šodien tiešām nebiju plānojis uzstāties debatēs, bet šīs kaislīgās debates tomēr mani pamudināja to darīt, un izteikšu arī savu viedokli par šo likumprojektu.

Protams, vēstures izpratne, kā mēs redzam šeit, šajā Saeimas namā, šajā parlamentā, ir atšķirīga. Es pievienojos tiem kolēģiem, kas uzskata, ka atbrīvošana Latvijas tautai nāca kopā ar okupāciju. Tā okupācija bija, un šis piemineklis Pārdaugavā ir zināms kā okupācijas simbols, kas ļoti aktīvi tiek tiražēts.

Es ļoti pievienojos tam, ko teica Krauzes kungs vienā no iepriekšējām Saeimas sēdēm, ka principā šo lēmumu vajadzēja pieņemt tajā laikā, kad Brīvības ielā vāca nost visus pieminekļus un visā Latvijā vāca nost pieminekļus. Jau tad, deviņdesmitajos gados, vajadzēja pieņemt šo lēmumu. Diemžēl tas nenotika, un šodien tas tolerances līmenis Latvijā ir beidzies, šis lēmums patiesībā ir jau pieņemts. To ir pieņēmusi gan Rīgas dome, gan arī mēs, Saeima, to esam pieņēmuši. Un šobrīd mēs turpinām virzīties uz priekšu ar likumprojektiem.

Tomēr es aicinu šo likumprojektu būtiski uzlabot. Tas, kas šajā likumprojektā, manuprāt, nav pietiekami, – ka ir ielikts šis datums – 15. novembris. Manuprāt, šim datumam būtu jābūt ātrākam. Tam jānotiek jau šīs Saeimas laikā. Un kaut kādā ziņā tam jābūt arī simboliskam, piemēram, tas būtu 23. augusts, kad šim piemineklim būtu jābūt nojauktam.

Ja mēs iesim šo ceļu, atliekot šo jautājumu pēc vēlēšanām... 15. novembris... tad mēs redzēsim, ka par šo jautājumu būs garas un plašas diskusijas priekšvēlēšanu ciklā, mēs redzēsim, kāds būs parlaments. Es negribētu, ka parlamentā nonāk politiskie spēki tikai šī viena jautājuma dēļ – vieni, solot ātrāk nogāzt, otri, solot aizstāvēt šo... nogāšanu. Un šodien jau mēs redzējām šīs debates, te jau tas bija, parādījās.

Tāpēc es rosinātu mainīt šo datumu un noteikt to, ka tas ir 23. augusts, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājiem uzņemties atbildību, ja nepieciešams, pieņemt vēl grozījumus, lai tas tiešām varētu notikt. Mēs redzam, ka sabiedrība jau ir saziedojusi ļoti lielu naudas apjomu, lai tas notiktu. Izmainām likumus, pieņemam lēmumus, lai tas viss var notikt ātrāk, lai mums nebūtu jāgaida 15. novembris!

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu maksimāli ātri. Ja būs iespēja priekšlikumiem, tad 23. augusts – tas būs datums, ko es jums piedāvāšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es piekrītu Valaiņa kunga sacītajam tajā... kur viņš norāda, ka šis likumprojekts tiešām kļūs par priekšvēlēšanu cīņas objektu starp tiem, kuri vēlas novākt pieminekļus, un tiem, kuri vēlas tos saglabāt. Un tas diemžēl, kolēģi, ir vislētākais veids, kādā var pievērst vēlētāju uzmanību.

Mēs šobrīd necīnāmies par to, kurš likvidēs OIK, kurš gribēs saglabāt OIK. Mēs šobrīd necīnāmies par to, kā varētu aizstāvēt Latvijas iedzīvotājus enerģētiskās krīzes gadījumā, bet vislielākā cīņa būs par to, ka mēs viens otram mācīsim vēsturi.

Tieši tā – cīņa pret pieminekļiem sākas tad, kad sākas vērtību krīze. To mēs redzam, piemēram, situācijā ASV, kur arī notiek cīņa pret konfederātu pieminekļiem un citos gadījumos. Bet šeit mēs redzam to, ka šis likumprojekts ir tāds, kas, manuprāt, pazemo visu Latvijas iedzīvotāju pašcieņu. Mēs 30 gadus esam dzīvojuši neatkarīgā valstī, bet šajā likumā joprojām mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudēšanu.

Tas nozīmē to, ka pieminekļi, kurus veidojuši Latvijas tēlnieki... kā mēs redzam šī likumprojekta anotācijā nelielu atrunu, ka, jā, varbūt kaut kādas detaļas vajadzēs saglabāt un ielikt muzejā, tomēr šo māksliniecisko vērtību pilnībā, teiksim, neiznīcināt. Ņemot vērā to, ka šos pieminekļus ir veidojuši arī Latvijas tēlnieki, un ņemot vērā to, ka... mēs redzam, ka šī uzvaras pieminekļa veidotāji... no viņiem tikai divi cilvēki ir palikuši dzīvi, kuri ir ļoti, ļoti cienījamā vecumā un droši vien šobrīd neko nevarēs pateikt par to, ko viņi domā par šo likumprojektu.

Jūs uzskatāt, ka šis ir labākais veids, kā vairot Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību palielināšanu, kā nodrošināt drošību valstī un kā vairot Latvijas nācijas pašapziņu. Manuprāt, jums ir pilnīgi nepareiza izpratne par to, kādā veidā mēs varam mūsu valstī justies droši un lepni par mūsu valsti. Ne jau ar šo likumu, godātie kolēģi, – ne jau ar šo likumu! – mēs jutīsimies lepni un priecāsimies par to, ko šī Saeima ir izdarījusi.

Man ir ļoti žēl, ka šī, 13., Saeima ieies Latvijas vēsturē kā viena no tādām ļoti, ļoti paviršām Saeimām – "ātro" likumu čempions. Mēs redzam, ka vairāki "ātrie" likumi ar ļoti, ļoti dīvainiem likumu mērķiem pēc tam noteikti būs parādāmi tiesību zinātņu studentiem, lai viņi varētu izpētīt, kādā veidā Saeima ir kļūdījusies likumdošanas aktos un kādā veidā Saeima, cenšoties dienas laikā pieņemt dažādus likumus, ir padarījusi sevi par izsmieklu.

Es neatbalstīšu šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Mana bērnība nepagāja ar pionieru apsējiem, mana bērnība joprojām ir saistīta ar tām spilgtajām atmiņām, kad es sēdēju pie televizora un skatījos Baltijas ceļu. Es joprojām atceros, kāda bija neatkarības atgūšana, un es joprojām ļoti spilgti atceros, kā tepat, Rīgā, sarkanas lodes lidoja melnā tumsā, kad mēs cīnījāmies par savu neatkarību. (Starpsaucieni: "Paga, ko tu atceries un ko tu neatceries?!"; "Tas neiet kopā, saproti?")

Ar to es vēlos teikt, ka esmu uzaudzis Latvijas neatkarībā un es noteikti par to cīnīšos un par to iestāšos. (Starpsauciens.) Man ir ļoti nepatīkami un riebīgi, teiksim tā, pretīgi skatīties uz to, kā šajā tribīnē kāpj cilvēki, kuri nav lojāli pret mūsu valsti, kuri pie mazākās izdevības būtu gatavi, es domāju, mums pat pārgriezt rīkli, ja pienāktu tāds mirklis, kā... šobrīd tas notiek Ukrainā.

Es nesaprotu, kā pēc 30 gadiem šādi cilvēki un šāda partija joprojām spēj būt šeit, Saeimā, un uzstāties pret Latviju, bet jāatzīst, ka tā ir Latvijas neatkarības politiķu kļūda, kura ir, teiksim tā, paildzinājusies jau šo 30 gadu laikā, jo es uzskatu, ka jau sen bija nepieciešams pilnībā ieviest to pašu latviešu valodu skolās. Tas ir nepieņemami, ka mēs tikai pēc 30 gadiem vēl par to runājam un vēl pagarinām par pāris gadiem.

Man pašam ir ļoti nepieņemami, ka jaunieši, kad iet tajā pašā... veikalā un uzrunā pārdevēju, joprojām runā krievu valodā. Manā skatījumā, tā ir necieņa pret valsti, pret cilvēku, kurš tajā dzīvo, bet ir jāsaprot, ka ir ļoti daudz uzdevumu, kas šobrīd būtu steidzami jādara. Protams, viens ir nojaukt šo pieminekli, bet tas neko nemainīs, jo ir daudz uzdevumu, par ko mums būtu jādomā. Tā ir ekonomika, lai katrs cilvēks justos piederīgs un vēlētos dzīvot šeit un lai nevajadzētu sākt salīdzināt ar citu valsti.

Tādēļ no savas puses tos pirmos darbus, ko noteikti es aicinātu... pirmām kārtām šobrīd domāt par šiem ekonomiskajiem... par krīzi, kura tuvojas, neatstāt to uz pēdējo mirkli un noteikti nedomāt par vēlēšanām, bet... ieviest to vajadzētu augustā vai septembrī, bet par to jau ir jādomā tagad.

Par pieminekli runājot, arī tas nav pareizais laiks – norādīt 15. novembri. Es domāju, tas ir jāizdara daudz ātrāk. Šeit nevajag dot iemeslu, teiksim tā, nelojālām partijām spodrināt savas spalvas pirms vēlēšanām. Ir jāizdara daudzi darbi. Un arī cienījamo koalīciju es tomēr aicinu neflirtēt ar SASKAŅAS partiju, ko bieži darāt, lai iegūtu sev balsis, jo tā jūs, teiksim tā, negūstat šo lielo mūsu... brīvību, nenosargājat, kā lai saka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Man ir kauns, ka pēc visiem šiem neatkarības gadiem mums no Saeimas tribīnes ir jāklausās uzrunas, kurās cenšas attaisnot Padomju Savienības noziegumus. (Starpsauciens: "Tieši tā!")

Te daži pseidodeputāti runāja par to, ka atnāca kāds un atbrīvoja Latviju. No kā atbrīvoja Latviju 1940. gadā? No kādiem fašistiem? (Starpsauciens.) No kā atbrīvoja Centrālcietumā noslepkavotos cilvēkus? No kā atbrīvoja Litenē noslepkavotos un deportētos Latvijas armijas virsniekus? No kā 1941. gada vasarā atbrīvoja deportētos Latvijas iedzīvotājus? (Starpsauciens.) No kā atbrīvoja, starp citu, 1944., 1945. gadā, kad Igaunija pasludināja savu neatkarību un arī Latvija bija ceļā uz neatkarības atjaunošanu brīdī, kad Vācijas armija atkāpās. No kā tad atbrīvoja tā Sarkanā armija? Tā vienkārši likvidēja mēģinājumus atjaunot Latvijas un – attiecīgi – Igaunijas valstiskumu. No kā atbrīvoja Sarkanā armija Latvijas mežos dzīvojošos nacionālos partizānus, kuri ar Latvijas karogiem rokās devās cīņā pret okupantiem un daudzas vietas arī īslaicīgi atbrīvoja? Tie bija īstie atbrīvotāji, nevis Sarkanās armijas noziedznieki.

Te daži (es nezinu, kas jums prātā ir par putru) mēģina teikt, ka latvieši brīvprātīgi skrēja Sarkanajā armijā. Tas arī ir kara noziegums, ko pastrādāja Padomju Savienība, kura Latvijas iedzīvotājus masveidā mobilizēja Sarkanajā armijā. Es atgādināšu, ka mums ir Krimināllikuma 74.¹ pants, kas paredz, ka genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana ir krimināli sodāma. Es ceru, ka Valsts policija te padežūrēs ne tikai saistībā ar masku nevilkšanu, bet vāks projām no šejienes tos pseidodeputātus, kuri rupjā veidā pārkāpj Latvijas Krimināllikumu.

Ja runā par šo Pārdaugavas kauna stabu, tad ir jāskatās kontekstā. Šis ir simbols, ko Padomju Savienība, Krievija ir apzināti veidojušas kā propagandas simbolu. "Saskaņa", Latvijas Krievu savienība, PCTVL (visādos vārdos varam viņus saukāt) ir tie, kas centušies šo Kremļa naratīvu stiprināt Latvijā. Jūs taču vēl dažus gadus atpakaļ bijāt apkārušies ar Georga lentēm. Priecīgi stāvējāt, kad skanēja PSRS himna un PSRS karogi tur plīvoja. Tie taču bijāt jūs. (Starpsauciens: "Nu nemelo!")

Un man ir kauns, ka pat šogad, situācijā, kad notiek karš Ukrainā, situācijā, kad tika pieņemts Saeimas likums, ka tā būs Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas diena, mūsu puišiem, kas 10. maijā tur aizgāja pastaigāties ar Latvijas un Ukrainas karogiem, bija jāpiedzīvo uzbrukums un apsaukāšana par fašistiem. Kādi valstij lojāli elementi tad tur pulcējās?! Tādi, kuriem sen jau nevajadzēja būt šeit, mūsu valstī!

Es ceru, ka šodien mēs pieņemsim šo likumu. Un kas vēl svarīgāk – ka ilgtermiņā mēs arī atbrīvosimies no tiem, kuri ienīst mūsu valsti! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Kolēģi un Latvijas sabiedrība! Es nebiju domājis runāt pie šī temata, bet mani pamudināja izsaucieni no zāles – no vienas puses otrā virzienā –, kas bija vai nu ar uzspēlētu, vai ar īstu naidu. Un šie izsaucieni bija: "Vāc mantas, brauc prom!" Es nezinu, vai tas bija uzspēlēti vai īsti, bet es gribu vērsties pie abām pusēm. Es gribu vērsties gan pie tiem, kas sevi uzskata par ultrapatriotiem, gan pie tiem, kas to vietu uzskata par vietu, kas... atbrīvoja Latviju. Un es gribu, lai jūs ieklausāties tajā, ko es jums saku.

Ir ļoti daudz cilvēku Latvijā, kas mūsu valsti uztver kā zemi, kā ielu, kā mājas fasādi, kā Āgenskalna tirgu ar skaisto lampu, kā krūmus, kā prievītes, kā karogus un arī kā akmeņus, kā pieminekļus. Ir ļoti daudz cilvēku, kas visu savu mūžu nedzīvus priekšmetus un nedzīvas lietas cenšas padarīt par dzīvām un pielūdzamām un aizmirst par pašu galveno – par cilvēku. Es 30 gadu laikā no šīs tribīnes neesmu dzirdējis tik kaislīgas runas, kādas tās ir par akmeņiem. Es neesmu dzirdējis par to, ka Latvijā 40 tūkstoši vīriešu nerūpējas par saviem bērniem. (Starpsauciens: "43!") Es šo 30 gadu laikā neesmu dzirdējis tikpat kaislīgas runas par to, ka māmiņa saņem 11 eiro, bet viņai vajadzētu saņemt pilnu algu, jo audzināt bērnus – tas ir darbs.

Es esmu dzirdējis naidu – naidu starp cilvēkiem. Naidu kā urrāpatriotismu. Naidu kā politisku kapitālu. Naidu, kas izdzen no Latvijas (Starpsauciens.) simtus un tūkstošus (Starpsaucieni: "Nepauzē... nepauzē!"; "Kaimiņ, aizveries vienreiz!"; "Kas to saka?" Citi starpsaucieni.)... Es to saku arī par cilvēkiem, kuriem cieņa pret citādi domājošiem neeksistē.

Es vakar biju Daugavpilī, vēlu vakarā. (Starpsaucieni.) Daugavpilī aptuveni desmitos vakarā uz ielas bija tāds jauniešu bariņš, smaidīgi sēdēja pie kafejnīcas. Tur bija gan latviešu jaunieši, gan krieviski runājoši jaunieši. Kā mēs zinām, Daugavpilī ir pietiekami liela sabiedrības daļa, kuras dzimtā valoda ir arī krievu valoda. Pie manis pienāca viens ļoti inteliģents jauns cilvēks, viņš nebija latvietis, viņš bija krievs, vecumā ap 20–25 gadiem. Arī viņš mani pamudināja teikt šo runu šodien. Viņš teica tā: "Ļoti daudzi mani vienaudži pamet Latviju, jo mūs šķeļ." Viņš teica tā: "Es mīlu Latviju!" Un viņš to teica diemžēl, varbūt... vai par laimi, es nezinu, man ir grūti pateikt, bet viņš to teica – viņš teica: "Man vieglāk būs jums to ātri izstāstīt krievu valodā." Viņš teica: "Es mīlu Latviju! Es šeit esmu piedzimis. Es mīlu Latviju! Es mīlu to, ka mēs visi šeit kopā varam būt, bet man 25 gados sāp sirds, ka mūs šķeļ." (Starpsauciens.)

Tas ir tas jautājums, kas šodienas apstākļos, kad mums kā sabiedrībai patiesībā vajadzētu nevis nodarboties ar nedzīvu priekšmetu... un es to attiecinu gan uz vienu pusi, gan uz otru pusi... nevis ar nedzīvu priekšmetu pielūgšanu un pataisīšanu par elkdievībām, bet sākt runāt par svarīgāko, būtiskāko – par cilvēku. Par cilvēku, kurš aizbrauc no Latvijas, jo diemžēl mūsu valstī nevienam neinteresē, kā jau es to minēju, ka mums šodien trimdā ir izsūtīti ģimenēm – uz Angliju, Īriju, Zviedriju, Vāciju –, pa visu pasauli ir izkliedēti latvieši, tāpēc ka mums nedzīvi simboli ir svarīgāki – visiem, kas ir šajā zālē un taisa ar to politisko kapitālu.

Šodien daudz kaislīgākai runai vajadzēja būt par to, kā mēs ziemā lēti apkurināsim mūsu, latviešu, mājas. Šodien mums vajadzēja runāt par to, kā mūsu medmāsiņas varēs samaksāt par elektrību vai bērnudārzu, kurš kļūs dārgāks un joprojām nav pieejams, joprojām nav pieejams bērniem, kuru dzimst divreiz mazāk nekā... nomirst, statistiski. Un tikai tāpēc, ka mums akmeņi ir tie, kurus mēs gribam pataisīt par dzīviem.

Es gribu uzsvērt vēl vienu būtisku lietu, nenostājoties ne vienā, ne otrā pusē... bet uzsvērt vienu mazu detaļu. Šī detaļa ir tāda, ka, nav šaubu, padomju okupācija radīja negatīvas, drausmīgi negatīvas, sekas daudzās ģimenēs. Tā radīja drausmīgi negatīvu ietekmi uz visu mūsu sabiedrību un uz domāšanas veidu, kas joprojām ir arī šeit, šajā parlamentā, šodien. Bet padomju laikā neviens Brīvības pieminekli nenojauca. (Starpsauciens: "Gandrīz nojauca!")

Es negribu aizstāvēt vienu vai otru akmeni. Es gribu sākt runāt par to, ka mums visiem ir... un tas ir mūsu pienākums, mēs to esam zvērējuši savā zvērestā. Mūsu Saeimas deputāta zvērests bija nevis uzticība akmeņiem, bet uzticība Latvijas tautai, dzīviem cilvēkiem, cilvēkiem ar pasi, kurā ir rakstīts "Latvijas pilsonība", cilvēkiem, kuri ir dažādu tautību, bet ar Latvijas pasi. Tam mēs zvērējām uzticību, nevis akmeņiem, nevis prievītēm. Mēs varam uzlikt, mēs varam nojaukt visus akmeņus un uzcelt jaunus, ietīties desmit prievītēs un visos iespējamos karogos, bet Latvija turpinās izmirt, ja svarīgākais mums būs nedzīvas lietas un nedzīvi priekšmeti, nevis cilvēks.

Un es nedodu ne pieci, kā latvieši saka, ka, ja mēs šādi turpināsim, tad pēc 30 gadiem ar parlamenta balsu vairākumu (uzsveru – ar parlamenta balsu vairākumu!) tajā vietā tiks uzcelta mošeja, jo latvieši no Latvijas aizbrauc. Statistiski, simtiem tūkstošu (Starpsauciens.)... simtiem tūkstošu cilvēku aizbrauc no Latvijas, jo (Starpsauciens.)... jo daba nemīl tukšumu. Jā, daba nemīl tukšumu – vieni aizbrauc, citi atbrauc. (Starpsaucieni.)

Un nobeidzot. Lielākie – lielākie, ja jūs pamanījāt, – manas runas pārtraucēji bija kuri? Tie, kuri ir nodevuši cilvēkus: Pūce (ar caurlaidi) un Kaimiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu apzināties, ka esat Saeimas sēdē un parlamenta telpās.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Cienījamie kolēģi! Drausmīgais ļaunuma impērijas Krievijas karš pret Ukrainu ir devis mums, tiem, kas ir par Latviju, iespēju būt drošiem un stingriem ne tikai dziesmā, bet arī ikdienas dzīvē, aizstāvot savas zemes un tautas intereses. Tā ir Dieva dota iespēja saņemties un nostāties stingri savā stājā. Atdzimušais Austrumu briesmonis, pašam to neapzinoties, ir mūs motivējis būt skarbiem (Starpsauciens.), stipriem un pamazām atgūt to savas tautas spēku, kas bija pamats mūsu brīvības cīnītāju un latviešu leģionāru motivācijai, cīnoties pret pasaules ļaunumu – sarkano mēri.

Visu Latvijā dzīvojošo tautu, domājošo ļaužu interesēs ir labot ļaunuma impēriju sarakstīto vēsturi. Tieši izkropļotā vēsture ir kļuvusi par pavisam aktīvu daļu no Putina Krievijas propagandas un hibrīdkara uzbrukuma mūsu valstij. Iespējams, mums dota vēsturiski vienīgā iespēja veikt izšķirošu triecienu atdzimstošajam komunisma un lielkrievu šovinisma kultam un reizi par visām reizēm uzvarēt Otro pasaules karu tā, lai mūsu senčiem, kas savas asinis par Latviju lējuši, būtu gandarījums, tajā saulē uz mums raugoties.

Izkropļotā vēsture ir jālabo, lai Latvijas patrioti vairs nedzīvotu sašķeltā sabiedrībā, kurā daļai sabiedrības ir deformēta kritiskā domāšana un izpratne par to, kas ir taisnīgums un kas ir taisnība. Kāds sens teiciens vēsta – taisnība var sāpēt kādu brīdi, bet netaisnība sāpēs vienmēr. Tā arī būs ar šiem naida artefaktiem. Paies gadi, un cilvēki sāks aizmirst, kādos murgos un ļaunuma propagandā ir dzīvojuši.

Cienījamie kolēģi un visi, kas klausās! Vēsturi raksta nevis uzvarētāji, bet gan tie, kuru pusē ir taisnība. Tieši tādā veidā notiek taisnības triumfs.

Paldies visiem, kas sākuši darbu pie šī likuma izveides. Protams, mēs apzināmies, ka dekomunizācija ir jāveic daudz plašāk nekā tikai nojaucot naida ideoloģijas propagandas objektus, taču tas ir vērienīgs sākums. Nojaucot šos komunisma kulta artefaktus, mēs uzsveram to, cik liela nozīme dažādu ideoloģiju un pat civilizāciju sadursmēs ir simboliem. Mēs iesim soli pa solim, cik mūsu tauta dos mums atbalstu, un demontēsim komunistiskās un nacistiskās Krievijas tīklojumu gan cilvēku prātos, gan praktiskajās izpausmēs.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Kolēģi! Aldis Gobzems runāja par naidu – īstu vai uzspēlētu. Es varu teikt, ka Aldim paveicās, jo viņš uzauga Kuldīgas novadā, kas ir viens no latviskākajiem novadiem Latvijā. Es to zinu, jo Kuldīgas novadā bieži vien bērnībā pavadīju daudz laika, jo tur dzīvo mani radinieki. Starp citu, mana māsīca mācījās vienā klasē ar Aldi. (Starpsaucieni.) Jā.

Taču es dzīvoju 60 kilometrus tālāk – Ventspilī, kur iedzīvotāju sastāvs ir aptuveni puse uz pusi. Es no aptuveni piecu gadu vecuma iemācījos, ka Latvijā ir divas sabiedrības: ir mūsējie, latvieši, un ir okupanti. Jau starp bērniem bija naids šo divu grupu starpā, un tas naids nav beidzies, jo okupanti vēl joprojām nav aizvākušies.

Es redzu... To pašu, ko Edvīns Šnore stāstīja par Otro pasaules karu Latvijā – par izvarotiem bērniem, par nošautiem sirmgalvjiem –, mēs redzam Ukrainā šobrīd. Mēs lasām par deviņgadīgiem, četrpadsmitgadīgiem izvarotiem bērniem no šo pašu okupantu puses, kas plosījās Latvijā Otrajā pasaules karā.

Pasakiet man, kā lai, lasot šīs ziņas, atceroties mūsu vecvecāku stāstus, neienīst šos okupantus. Es viņus ienīstu. Okupekļiem nav vietas Latvijā.

Un es ceru, ka vienu dienu Latvijā visi bērni varēs uzaugt tādā vidē kā Aldis Gobzems, kur 95 procenti ir latvieši. (Starpsaucieni.) Es ceru, ka arī Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī latviešu bērni varēs uzaugt šādā vidē. Šobrīd tas nav, un, kamēr okupanti staigās pa mūsu zemi un svētīs savus okupekļus, tikmēr mūsu bērni dzīvos naidā. Es negribu novēlēt to mūsu bērniem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Man ir jāsniedz neliela replika uz Iesalnieka kunga teikto. Diemžēl Iesalnieka kungs nav informēts, ka es mācījos skolā, kurā bija divas plūsmas – latviešu un krievu. Un kaut kā, Iesalnieka kungs, sanāca, ka mums nebija nekādu konfliktu. (Starpsaucieni.) Diemžēl jums (Starpsauciens: "Es arī divplūsmu skolā mācījos!")...

Es gribu teikt vēl vairāk. Es vakardien braucu uz Rēzekni un Daugavpili, man bija šoferis, kurš ir Krimas tatārs, kura pamatvaloda ir krievu valoda, kurš ir Latvijas pilsonis. Jūsu izpratnē, Iesalnieka kungs, viņš būtu prokremlists, lai gan ir Krimas tatārs. Mēs runājām latviski par politiku, par daudzām lietām un par naidu. Naidu starp cilvēkiem rada politiķi savtīgu interešu vārdā.

Jūsu runa, Iesalnieka kungs, pieminot mani un to, kā es esmu uzaudzis, lai gan jūs nezināt, kā es esmu uzaudzis, bija tipisks piemērs, kā manipulēt ar naida runu, ar naida sēšanu, jo, lai kādas man varētu būt viedokļu atšķirības (un es ļoti daudz kur nepiekrītu šim flangam, kas, manā ieskatā, ar jums dejo romantisku tango, lai būtu parlamentā), es esmu dziļi pārliecināts – dziļi pārliecināts! –, ka Latvijas patriots tikpat daudz, cik jūs, Iesalnieka kungs, ir arī Pimenova kungs. (Starpsauciens: "Ūja, ūja!"; starpsaucieni.)

Es esmu dziļi pārliecināts, ka Latvijā ļoti daudzi cilvēki, kuri ir dzimuši ģimenēs, kur pamatvaloda nav latviešu valoda, ir tikpat lieli Latvijas, neatkarīgas Latvijas, patrioti. Neatkarīgas – es uzsveru. Tādi, kas atzīmē 18. novembri, tādi, kas atzīmē 4. maiju un apmeklē Dziesmu svētkus, un iet latviešu skolās kā Vjačeslava Dombrovska bērni. Pareizi es saku?

Es aicinu, Iesalnieka kungs, nesēt naidu starp cilvēkiem, jo visiem mums šeit, Latvijā, būs jādzīvo arī pēc 2022. gada līdz mūsu nāves dienai. Un mums būs ne tikai jādzīvo, bet arī jāsadzīvo un jāpalīdz viens otram; un es kā Latvijas Republikas pilsonis, stāvot šajā tribīnē, varu teikt, ka man dzīves grūtos brīžos, tad, kad maniem bērniem ir bijušas veselības problēmas, vai tad, kad manā ģimenē bija notikusi kāda nelaime, ir palīdzējuši cilvēki, kas ir ebreji, kas ir krievi, kas ir Krimas tatāri, arī latvieši, kas dzīvo Latvijā.

Tāpēc nesēsim naidu viens pret otru, jo naids nes iznīcību! Naids nes iznīcību, un neviens latvietis nedzims šeit vairāk tikai tāpēc, ka mēs sēsim naidu, Iesalnieka kungs. Tā nenotiks, tā nekad nav noticis, un tādu piemēru nav pasaules vēsturē. Toties pasaules vēsturē ir piemēri, ka valsts uzplaukst, kad mēs sākam rūpēties viens par otru, atbalstīt viens otru, palīdzēt viens otram, ieklausīties un saprast, pat ja mums ir dažādi viedokļi, pat ja viens ir no Kuldīgas un otrs ir no Rēzeknes – kā Urbanovičs.

Naids ir ļaunums, un naids ir sākums karam, Iesalnieka kungs! Naids, kuru jūs sējat. Es jūs lūdzu to nedarīt! Šis ir laiks, kad, sējot naidu, mēs speram tuvāk soli karam, un jūs būsiet, Iesalnieka kungs, tad par to atbildīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam. (Starpsauciens: "Pietiek runāt!")

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tas, ko es šodien dzirdu šajā zālē, diemžēl ir neapšaubāmi Putina agresijas panākums. Kad tikai sākās tas agresīvais karš Ukrainā, mūsu kolēģis Kariņš aicināja neatriebties mūsu krieviem par to, neuzvelt viņiem atbildību par to, ko dara Putins.

Toreiz uzreiz pēc tam es uzrakstīju vienā komentārā, ka tas ir ļoti labi, bet es neticu, ka politiķi sekos šim aicinājumam. Un tas, ko mēs dzirdam šodien, ir labākais apliecinājums tam, ka ilgi diemžēl, kolēģi, jūs neizturējāt. Jūs sameklējāt ienaidniekus kaut kur tuvāk nekā Maskavā.

Es visnotaļ piekrītu Feldmana kungam – nedrīkst pārrakstīt vēsturi. Bet tas, ko es dzirdēju šodien dažu uzstāšanos laikā, ir patiešām jauna vēstures interpretācija. Tiešām – no kā atbrīvoja Latviju? Nevienas uzstāšanās laikā, nevienā runā es nedzirdēju pat pieminēšanu, ka te bija nacistu okupācija. Dombravas kungs arī neatbildēja uz šo retorisko jautājumu, no kā atbrīvoja. It kā var saprast tā, ka, nu, Latvija jau gandrīz bija neatkarīga, ka latviešu spēki paši padzina nacistus un tad PSRS armija vienkārši atnāca un visu sabojāja. Palasiet stenogrammu, ko jūs pats teicāt.

Un, protams, tas... Iesalnieka kungs ļoti skaidri nodemonstrēja... jo ne jau par okupantiem ir runa. Viņš ļoti skaidri runāja par latviešiem un krieviem, protams, aizmirstot, ka latvieši karoja abās pusēs, tāpat kā Latvijas krievi. Un tas viss tika pārvērsts pilnīgi tādā etniskajā plāksnē. Patiešām jūsu mērķis ir, lai Rīga, Daugavpils un tā tālāk būtu 95 procenti latviskas? Vai tā nav... jūs nesaucat uz etnisko tīrīšanu? Kā jūs to vispār gribat interpretēt? Ziniet, es daudz nodarbojos ar etniskiem konfliktiem dažādās valstīs, un, nu, es pazinu jūsu vārdus. Es, protams, nerakstīšu nekādus iesniegumus, bet, nu, tādas lietas... Es domāju, tā nav laba pazīme, ka tādi aicinājumi skan no Saeimas tribīnes.

Ko jūs gribat sasniegt? Patiešām tādu etnisku tīrību? Tādu etnisko homogenitāti? Bet kāds tam sakars tad ar tām idejām par demokrātiju un tā tālāk?

Ziniet, man ļoti žēl, ka... Šoreiz patiešām mūsu Ministru prezidents pateica dažus ļoti pareizus vārdus. Un izņēmuma kārtā es kā opozīcijas deputāts tomēr aicinātu jūs ieklausīties tajā, ko Ministru prezidents saka, jo patiešām – ja mēs pārvērtīsim šo visu milzīgo traģēdiju, izaicinājumu visai Eiropai, izaicinājumu Eiropas demokrātijai par vienkārši tādu etnisko pretstatījumu, no tā nebūs labuma ne mums, ne arī visai Eiropai. Šeit es arī varu piekrist Gobzema kungam – absolūts vairākums Latvijas krievu ir lojāli cilvēki, un viņiem ir daudz grūtāk, jo Krievija... tas... Neko jūs neredzējāt, jūs redzējāt to, ko jums parādīja.

Un, ziniet, ir tāda zinātne kā socioloģija. Diemžēl tā mums nestrādā, jo redz, dzird to, kas skaļāk kliedz, un vienmēr var ļoti veiksmīgi izvēlēties kādu piemēru, tad parādīt... Jūs sakāt – visi krievi ir tādi –, nesaprotot šo cilvēku motivāciju. Tā ir ļoti bīstama tendence.

Nē, man nav nekādu ilūziju, jo faktiski viens no Putina mērķiem ir patiešām uzspridzināt to trauslo mieru Latvijas sabiedrībā, un, klausoties jūs, man šķiet, ka viņš šo mērķi ir sasniedzis. Jūs esat sabiedrotie, diemžēl tā tas ir.

Mēs taču visi ļoti labi saprotam, ka piemineklis nav galīgais mērķis, tas ir starpposms. Kas būs nākošais? Jūs te runājat, ka jāaizliedz dažas partijas... okay... un tā tālāk. Nu, bet paldies Iesalnieka kungam, viņš ļoti skaidri iezīmēja to galīgo mērķi.

Padomājiet, kolēģi, vai šis mērķis patiešām ir savienojams ar demokrātijas principiem, ar cilvēktiesībām, ar likuma varu, ar visiem tiem skaistajiem vārdiem, ko mēs te ikdienā pieminam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

R. Jansons. Komisijas vārdā vienīgi varu lūgt cienījamos un godājamos Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

R. Jansons. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam ir piecas darbdienas, tātad šā gada 2. jūnijs. Komisijas vārdā lūdzu iekļaut likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas šā gada 16. jūnija sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 2. jūnijs. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 16. jūnijs.

Vai deputātam Kucinam cits priekšlikums? Lūdzu!

Mikrofonu deputātam Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Ir priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 30. oktobris. (Nav skaidri saklausāms. Starpsauciens: "Nevarēja saprast!")

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 30. novembris. Un izskatīšana Saeimas sēdē...

E. Kucins. Oktobris.

Sēdes vadītāja. 30. oktobris. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

E. Kucins. Nākamajā ceturtdienā... Saeimas sasaukumā.

Sēdes vadītāja. Proti, kurā? (Starpsaucieni.) Kolēģi, ļaujiet priekšlikuma iesniedzējam izteikt (Starpsauciens: "Es nesaprotu!") priekšlikumu. Tātad 30. oktobrī – termiņš priekšlikumiem. Un izskatīšana Saeimas sēdē? (Starpsauciens: "Nekad!"; dep. E. Kucins runā izslēgtā mikrofonā.) Nedzirdu. Datumu, lūdzu, datumu! (Starpsaucieni: "Cik gadus tu te jau sēdi?"; "Pēc Rīgas, ne Maskavas laika, ja?")

E. Kucins. Jaunā sasaukuma pirmajā kārtējā sēdē. (Starpsauciens: "Nevar!")

Sēdes vadītāja. Mēs tikai šīs Saeimas ietvarā varam izskatīt. Juridiskā biroja atzinums. Tikai par šo Saeimu. (Starpsaucieni.)

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Kucinam, lūdzu! (Starpsauciens.)

E. Kucins. Kārtējā sēdē pēc 30. oktobra. (Dep. A. Kaimiņš: "Nesaprotu, ko viņš runā!") (Pauze. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Labi. Kolēģi, balsosim! (Starpsauciens: "Par ko? Es nesaprotu!"; starpsaucieni.) Kolēģi, starpsaucieni (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... starpsaucieni Saeimas sēdes laikā ir atļauti, bet, lūdzu, neārdieties. (Dep. A. Kaimiņš: "Es nesaprotu, ko viņš saka!") Jums arī tas nav jādzird, es jums pateikšu. (Smiekli. Aplausi.)

Tātad balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu (Starpsauciens.)... Kaimiņa kungs, ejiet ārā no zāles, beidziet te ārdīties. (Dep. A. Kaimiņš: "Par ko mēs balsojam?"; starpsauciens.) Kaimiņa kungs, lūdzu! (Dep. A. Kaimiņš: "Ināra, es nedzirdu!") Izejiet ārā no zāles, beidziet ārdīties! Beidziet ārdīties! (Starpsaucieni.)

Tātad ir priekšlikums par termiņu priekšlikumu iesniegšanai (Starpsauciens.) – šā gada 30. oktobris. Tātad priekšlikums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu – šā gada 30. oktobris. Par to arī balsosim. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka likumprojektam "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada 30. oktobris! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.) Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 66, atturas – nav. Līdz ar to spēkā paliek termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada 2. jūnijs, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 16. jūnijs.

Godātie kolēģi, ar debatēm par šo likumprojektu būsim sagādājuši bagātīgu materiālu vēsturei, vēsturniekiem, sabiedrības noskaņojuma pētniekiem.

Gribu teikt vēl to, ka šeit, Saeimas Sēžu zālē, ir Dobelē selekcionētie ceriņi par godu Latvijas parlamenta simtgadei. Ceriņu nosaukums ir ‘Brīve’. (Starpsauciens.)

Turpināsim Saeimas sēdi. (Starpsaucieni: "Pārtraukumam jābūt!"; "Nav pārtraukums?"; starpsaucieni.) Vēl mēs lemsim par darba kārtības izmaiņām, un pēc tam būs 15 minūšu pārtraukums.

Tātad ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai, kolīdz tie tiek sagatavoti.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Blumbergs, Ilze Indriksone, Aleksandrs Kiršteins, Armands Krauze, Romāns Naudiņš, Edmunds Teirumnieks, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns un Atis Zakatistovs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 16.05. Pulksten 16.05 turpināsim darbu.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Sveicināti, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi, kolēģes, sēdes skatītāji un klausītāji! Šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi kārtējos priekšlikumus likumprojektā "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā".

Likumprojekts paredz atļaut atlīdzību par brīvprātīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu saņemt arī juridiskajām personām, lai palīdzētu segt saistītās izmaksas. Likumprojekts paredz grozīt šī likuma 7.¹ pantu, nosakot, ka arī juridiskā persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus, ir tiesīga saņemt atlīdzību ar izmitināšanu saistītu papildu izmaksu kompensēšanai.

Tāpat saistībā ar... ierobežotajām iespējām integrēties sabiedrībā, nodrošinot sev dzīvesvietu un ienākumus, likumprojekts paredz pagarināt primāri sniedzamā atbalsta – izmitināšanas un ēdināšanas – sniegšanu par 30 dienām un noteic, ka kopā nodrošinātais primāri sniedzamais atbalsts nedrīkst pārsniegt 120 dienas.

Komisija, kā jau ierasts, šo likumprojektu... lūdz atbalstīt steidzamību un, ņemot vērā steidzamo raksturu, arī lūgs izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā bez izskatīšanas komisijā. Aicinu nesniegt priekšlikumus, jo drīz jau būs atkal vaļā...

Līdz ar to šobrīd lūdzu Saeimu atbalstīt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – nav, atturas – 13. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – nav, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Kā jau informēju, komisijas vairākums lēma lūgt Saeimu atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas (Starpsauciens: "Nav!") atbildīgajā komisijā? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" (Nr. 1487/Lp13) pirmajā lasījumā.

Likumprojektu ir sagatavojusi Nacionālās drošības komisija sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, un tā mērķis ir stiprināt Latvijas informatīvās telpas drošību un aizsardzību. Nodrošināt, ka Latvijas Republikas teritorijā netiek izplatītas tādas valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts un kura grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, audio vai audiovizuālās programmas vai audiovizuālie pakalpojumi pēc pieprasījuma.

Likumprojekts paredz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tiesības pieņemt lēmumu par šādu programmu vai pakalpojumu izplatīšanas ierobežošanu. Vienkāršiem vārdiem sakot – televīzijas kanāli, kas tiek ražoti, taisīti... saturs, kas tiek veidots šajās tikko kā nosauktajās ģeogrāfiskajās vietās, netiek Latvijā pārraidīts. Uzreiz mēģinu kliedēt bažas par to, ka tādi kanāli kā... "Current Time" šobrīd jau ir pārreģistrējies Čehijā. "Doždj" kanāls šobrīd kārto savu licenci šeit, pie mums Latvijā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija likumprojektu izskatīja šā gada 26. maija sēdē un vienbalsīgi atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Komisija lēma, ka likumprojekts būtu izskatāms steidzamības kārtā.

Es aicinu deputātus balsot par steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Kaimiņš. Pateicos.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Kaimiņš. Cienījamie deputāti, es lūgtu nenoteikt termiņu un izskatīt likumprojektu arī otrajā lasījumā, ja deputātiem nav iebildumu, tagad, šobrīd, šajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Kaimiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Juris Pūce, Krišjānis Feldmans, Raivis Dzintars, Kārlis Šadurskis un Atis Zakatistovs lūdz izsludināt šā gada 19. maija sēdē pārtraukumu pēc darba kārtības 41. punkta līdz šā gada 2. jūnija pulksten 9.00 un sākt izskatīt šā gada 26. maija sēdes darba kārtību. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad Saeimas 19. maija sēdē pārtraukums līdz šā gada 2. jūnija pulksten 9.00.

Cik mums vajag laiku? 10 minūtes? Mēs varam uzreiz? Piecas. Pēc piecām minūtēm, tātad pulksten 16.20, sāksim izskatīt šā gada 26. maija sēdes darba kārtību.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Uldis Augulis, Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Blumbergs, Ilze Indriksone, Aleksandrs Kiršteins, Armands Krauze, Romāns Naudiņš, Ralfs Nemiro, Edmunds Teirumnieks, Jānis Urbanovičs un Jānis Vucāns.

Paldies.

(Pārtraukums.)