Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2020. gada 21. decembra stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas četrdesmit trešā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 21. decembrī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 14.01.2021., Nr. 9 https://www.vestnesis.lv/op/2021/9.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas trešā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 7. janvārī

Vēl šajā numurā

14.01.2021., Nr. 9

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 21.12.2020.

OP numurs: 2021/9.1

2021/9.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas četrdesmit trešā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 21. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim 2020. gada 17. decembra trešo attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu".

Godātie kolēģi! Satversmes tiesas tiesneša amatam ir izvirzīti pieci kandidāti. Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam balsošanai par visiem kandidātiem ir jānotiek vienlaikus un jābalso atklāti ar vēlēšanu zīmēm.

Kandidāts uzskatāms par apstiprinātu, ja atbilstoši Satversmes 85. pantā noteiktajam ir ieguvis ne mazāk kā 51 balsi. Attālinātajā Saeimas sēdē atklātā balsošana ar vēlēšanu zīmēm notiks platformā e-Saeima, deputātiem aizpildot elektronisko vēlēšanu zīmi. Izdarot izvēli, kolēģi, es atgādināšu, ka atzīme "Par" izdarāma ne vairāk kā par vienu kandidātu. Jūs varat izdarīt atzīmi "Pret visiem", ja vēlaties balsot pret visiem kandidātiem, kā arī varat iesniegt vēlēšanu zīmi, kurā nav izdarīta atzīme, taču šāda vēlēšanu zīme tiks uzskatīta par nederīgu.

Godātie kolēģi, kad tiks sākta balsošana, tad laiks, kas atvēlēts balsošanai, ir viena minūte.

Tagad Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 27. oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu".

Satversmes tiesas tiesnesis jāapstiprina, jo līdzšinējā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele ir iecelta Eiropas Savienības Tiesas tiesneša amatā. Ziemeles kundze Satversmes tiesas tiesneša amatā bija apstiprināta pēc Saeimas deputātu priekšlikuma.

Lai pārliecinātos par kandidātu piemērotību vakantajam amatam, Juridiskās komisijas deputāti vērtēja visu saņemto informāciju, tostarp pārspriežot Tieslietu padomes pausto vērtējumu.

Visi izvirzītie kandidāti tika uzklausīti. Komisija ar amata kandidātiem – Ringoldu Balodi, Inesi Druvieti, Gunāru Kūtri, Inesi Lībiņu-Egneri un Inesi Nikuļcevu – pārrunāja jautājumus par Satversmes tiesas spriedumu izpildi, iespējamiem uzlabojumiem tiesas darbā, Satversmes tiesas vietu un lomu valstī. Tāpat komisija un kandidāti pārsprieda gadījumus, kuros tiesnesim būtu sevi jāatstata no lietas izskatīšanas, kā arī pārsprieda kandidātu profesionālos sasniegumus.

Ar balsu vairākumu Juridiskā komisija nolēma, ka visi Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāti atbilst izvirzītajiem kritērijiem un ir amatam piemēroti. Tāpēc Juridiskā komisija balsošanai Saeimā virza visus piecus kandidātus.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu lemt par Saeimas lēmuma projektu "Par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu".

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Es palūgšu sēdes vadītāju apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

J. Rancāns. Labdien, kolēģi! Pirms mēs ievēlam Satversmes tiesas tiesnesi šodien, es gribētu parunāt par trīs lietām – leģitimitāti, demokrātiju un profesionalitāti.

Satversmes tiesa, kā mēs zinām, ir sākotnējā Satversmē neparedzēts, mākslīgi izveidots... šobrīd mākslīgi izveidots konstitucionālais orgāns.

Pirms 100 gadiem, kad tapa Latvijas Satversme, tajā iestrādātās normas, vērtības, ideāli un attieksme pret dažādām sociālajām realitātēm – tā visiem bija skaidra un pašsaprotama. Nevienam neienāca prātā neko apšaubīt vai interpretēt.

Satversmes tiesas leģitimitāte ir vienkārši iepriekšējo sasaukumu deputātu vairākuma balsojums. Tai nav tieša tautas mandāta. Diemžēl pašlaik publiskajā telpā ir uzburts mīts par Satversmes tiesu kā ar dievišķo leģitimitāti apveltītu institūciju, kura stāv pāri tautas politiskajai gribai vai likumdevēja politiskajai gribai, bet patiesībā tā tas nav. Patiesība ir pavisam citāda.

Satversmes tiesas kompetence ir noteikta Satversmes 85. pantā un Satversmes tiesas likuma 16. pantā – tā ir ļoti šaura kompetence. Aicinu katru izlasīt vēlreiz šos pantus, lai saprastu, par ko mēs runājam. Satversmes tiesai pavisam noteikti nav deleģētas tiesības "dot uzdevumus Saeimai" (pēdiņās). Satversmes tiesai nav piešķirtas tiesības definēt jēdzienus politiski. Satversmes tiesai pavisam noteikti nav tiesību pašai sev spriedumā piešķirt pilnvaras – tas ir pilnīgs nonsenss! Lai kā arī to atsevišķi juristi skaidro.

Runājot par demokrātiju. Satversmes tiesa ir tāda pati no nodokļu maksātāju naudas uzturēta institūcija kā visas citas. Tās lēmumus drīkst kritizēt, tāpat kā drīkst kritizēt Saeimas darbu, tāpat kā drīkst kritizēt valdības darbu. Tiesības to darīt garantē pati Satversme.

Demokrātijas neatņemama sastāvdaļa ir plurālisms jebšu viedokļu dažādība. Daudz tiek runāts par iecietību un toleranci. Bet arī iecietībai, tāpat kā cieņai, ir jābūt abpusējai. Atsevišķas sociālās realitātes kā plaši apspriestā viendzimuma pāru kopdzīve visā cilvēces tūkstošiem gadu ilgajā vēsturē nav tikusi atzīta par sociālo normu nevienā pasaules malā, ja neskaita īslaicīgo... antīko pasauli, protams.

Arī šobrīd... pat tajā nelielajā, salīdzinoši nelielajā, pasaulē, pasaules daļā, kurā šī sociālā realitāte ir atzīta par normu, tas ir izdarīts pavisam nesen, burtiski pirms dažiem gadu desmitiem.

Tāpēc es gribu teikt, ka atzīšanu nevar panākt ar viltu, uzspiešanu, pazemošanu. Es aicinu nesaukt par kaujas suņiem nevienu sabiedrības daļu, jo arī tā maksā algu Satversmes tiesai. Es aicinu būt iecietīgiem un izturēties ar cieņu pret visiem. Es aicinu izturēties ar cieņu arī pret tiem, kuri savos uzskatos pauž iepriekšējās tūkstošgadēs atzītas vērtības un cenšas tās saglabāt savā sirdī, prātā un uzskatos. Tieši tās ir nodrošinājušas cilvēces pastāvēšanu.

Tie, kuri saka, ka tradicionālās vērtības esot sievu sišana, nekaunīgi apmelo un nomelno mūsu kultūru. Aicinu viņus izglītoties, lasīt mūsu folkloru, dainas, literatūru un citus avotus. Tur jūs atradīsiet nosodījumu šādai rīcībai, bet nekādi ne – tās atzīšanu par vērtību.

Un visbeidzot – runājot par profesionalitāti. Tiesneša profesionalitātes etalons ir zināšanas, likuma ievērošana, objektivitāte, lojalitāte sabiedrībai un politiskā neitralitāte, tāpat kā spēja saprotami skaidrot savus lēmumus.

Sekojot informācijai publiskajā telpā, diemžēl man jāatzīst, ka Satversmes tiesa nav profesionāli skaidrojusi savus spriedumus, piemēram, kā sociālajā realitātē varētu būt sastopams tāds notikums kā bērna piedzimšana divu vīriešu kopdzīvē, kura dēļ valstij būtu bijis jāpiešķir bērna pabalsts... piedzimšanas pabalsts. Mēs zinām, ka surogātes šobrīd nav atļautas Rietumu pasaulē. To "pakalpojumi" (pēdiņās) ir cilvēku tirdzniecība.

Satversmes tiesa arī nav profesionāli skaidrojusi sabiedrībai Satversmes 2., 64., 73., 78. un 79. pantu.

Es gribu cerēt, ka mēs ievēlēsim profesionālus, objektīvus, politiski neitrālus, valstij un sabiedrībai lojālus Satversmes tiesas tiesnešus. Man patiešām negribētos piedzīvot laikus, ka Satversmes tiesa kādā brīdī, saņemot attiecīgus pieteikumus, sāktu interpretēt, piemēram, valsts valodas jautājumus kontekstā ar sociālajām realitātēm.

Paldies, kolēģi. Novēlēsim veiksmi mums visiem un pieņemsim šo lēmumu objektīvi un profesionāli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Es patiešām priecājos, ka pēc divu mēnešu gaidīšanas mēs beidzot esam tikuši pie lemšanas par Satversmes tiesas tiesnesi.

Šī būs atbalsta runa. Tā būs veltīta atbalstam cilvēktiesībām un profesionalitātei – vispārējām un augsti cienītām vērtībām, kas stāv pāri personiskiem uzskatiem un, uzdrīkstos arī domāt, aizspriedumiem.

Mūsu virzītā kandidāte Inese Nikuļceva ir augstas raudzes profesionāle valsts tiesībās, Eiropas tiesībās un cilvēktiesībās. Viņa kā advokāte gan mūsu tiesās, Satversmes tiesā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir sekmīgi aizstāvējusi mūsu cilvēku tiesības uz taisnīgu tiesu, brīvību, drošību, ģimenes un privātās dzīves neaizskaramību – ar panākumiem aizstāvējusi!

Katru reizi, kad mūsu konstitucionālā tiesa vai Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā lemj par labu cilvēktiesībām, mūsu demokrātija kļūst labāka un tiesiskāka. Arī mūsu valsts kļūst stiprāka.

Cilvēktiesības un tiesības uz taisnīgu tiesu, jāatgādina, pienākas mums visiem, ikkatram no mums. Inese Nikuļceva nekad nav pārstāvējusi nevienu personu krimināllietās vai komerciālos strīdos. Inese Nikuļceva ir juristu aprindās augstu novērtēta profesionāle. Par to skaidri liecina arī Tieslietu padomes atzinums – viņa tika atzīta par īpaši piemērotu atbildīgo pienākumu veikšanai, bez piezīmēm.

Šobrīd Satversmes tiesā nav neviena paša advokāta, kuram būtu pieredze konkrēti pārstāvēt cilvēktiesības... cilvēkus tiesā un kurš praktiskajā darbā būtu pārliecinājies par to, kas cilvēkam vajadzīgs saskarsmē ar Satversmes tiesu. Jā, ir akadēmiķi, tiesneši, likumdošanas eksperti, bet nav neviena jurista, kurš pats būtu veidojis pieteikumus un konstitucionālās sūdzības un pārstāvējis konkrētu cilvēku tiesības. Šāda kompetence Satversmes tiesai lieti noderētu, uzlabotu tās darba kvalitāti un efektivitāti.

Inese Nikuļceva ir tiesību zinātņu doktore, bet viņa nav tikai akadēmiķe. Piecpadsmit gadu praktiska darba pieredze ļaus viņai Satversmes tiesā sākt intensīvi strādāt jau no pirmās dienas.

Konkurence uz Satversmes tiesas tiesneša amatu šoreiz ir bijusi sīva, un tas ir labi. Mēs varam izvēlēties profesionālāko kandidātu, kuram ir mūsdienīgs skats un atbilstoša pieredze Satversmes tiesas darba pilnveidei. Tomēr par nožēlu jāatzīst, ka līdzās sīvai konkurencei šoreiz palikusi arī sīva pēcgarša – par centieniem pretēji likuma garam un burtam identificēt advokātu ar viņa klientu, vienu no klientiem, daudziem klientiem.

Likums prasa advokātam būt pilnīgi neatkarīgam un brīvam. Politiski, ekonomiski un intelektuāli brīvam arī no sava klienta. Un šo likumu Inese Nikuļceva vienmēr ir pildījusi.

Šodien es aicinu balsot par augsta līmeņa profesionalitāti, par zināšanām, kā uzlabot Satversmes tiesas darbu. Tāpēc es aicinu kolēģus balsot par Inesi Nikuļcevu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Mūsu frakcija par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāti ir izvirzījusi Inesi Lībiņu-Egneri.

Inesei Lībiņai-Egnerei ir plaša profesionālā pieredze. Vēl pirms darba Saeimā Inese bija Valsts prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos. Līdz 2007. gadam praktizējusi arī kā zvērināta advokāte. Savukārt pirms tam bijusi Satversmes tiesas tiesneša palīdze, turklāt viņa ir vairāku Satversmes pantu komentāru autore: Satversmes 16. un 17. panta nodaļā "Saeima", 52. panta nodaļā "Valsts prezidents" un 96. panta nodaļā "Tiesības uz privāto dzīvi". Lībiņai-Egnerei ir virkne profesionālo publikāciju, tai skaitā par konstitucionālajām tiesībām, ģimenes tiesībām un cilvēktiesību jautājumiem.

Līdztekus darbam Saeimā Inese Lībiņa-Egnere jau ilgāku laiku strādā akadēmiskajā vidē, pasniedzot jurisprudences studentiem Latvijas Universitātē. Inese Lībiņa-Egnere savā profesionālajā darbā arvien ir strādājusi pie tiesiskas valsts principu stiprināšanas. Viņas prioritātes ir bijušas tiesvedības procesu efektivitāte, caurskatāmība un atklātība lēmumu pieņemšanā.

Jāatgādina, ka Tieslietu padome atzina Ineses Lībiņas-Egneres kandidatūru par īpaši piemērotu Satversmes tiesneša amatam, bez nevienas piezīmes.

Mūsu frakcija uzskata, ka Lībiņa-Egnere būs profesionāli visspēcīgākais pienesums Satversmes tiesas komandai.

Aicinām viņas kandidatūru atbalstīt arī balsojot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nu, referents... Juridiskās komisijas... jau ļoti precīzi atzīmēja to, ka faktiski visi kandidāti atbilst Satversmes tiesas tiesneša atbildīgajam amatam un tāpēc tiek virzīti uz Saeimas sēdi, un mums šobrīd būs jāizvēlas, balsojot par kādu no kandidātiem.

Tomēr šobrīd es gribu pieskarties mazliet citam virzienam, un mēs esam daudz runājuši par tādu kā "atdzišanas periodu". Tas ir saistīts ar labas pārvaldības principiem. Šajā ziņā šis labas pārvaldības princips, manuprāt, nebūtu jāievēro tikai un vienīgi izpildvarā. Tas būtu arī jāievēro tiesu varā.

Šajā gadījumā, nenoliedzami, visi pieci kandidāti ir augstas raudzes juristi ar ļoti labu pieredzi, tomēr "atdzišanas periods" vairākiem no šiem kandidātiem tomēr būtu vēl jāievēro. Pavisam iespējams, – kādā brīdī Satversmes tiesā var nonākt norma, par kuras atbalstu kāds no bijušajiem vai esošajiem deputātiem parlamentā ir pats balsojis, līdz ar to nonākot tādā kā interešu konfliktā, tādā kā pašsajūtas līmenī, teiksim, gadījumā, kad negribētos balsot vai atzīt kādu normu par spēkā neesošu, par kuru iepriekš ir lemts un, iespējams, pat debatēs sniegts atbalsts.

Tāpēc šajā gadījumā es vēlos izteikt atbalstu Inesei Druvietei, ļoti augsta līmeņa profesionālei, ieguvušai arī starptautisku pieredzi. Iepriekš jau arī vairāki kandidāti bija mums gan frakcijā uzklausīti, gan arī sabiedrībā daudz debatēti, tāpēc vēlreiz apliecinu to, ka visi kandidāti ir ļoti augstas raudzes juristi, ir cienīgi ieņemt šo augsto amatu, bet "atdzišanas periods" tomēr trim kandidātiem, manuprāt, ir par īsu.

Līdz ar to aicinu atbalstīt šajā atbildīgajā amatā cilvēku, kas ir ieguvis arī starptautisku pieredzi, – Inesi Druvieti.

Liels jums paldies.

Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Labdien! Manās rokās ir tikai viens no zinātniskā izdevuma "Latvijas Republikas Satversmes komentāri" sējumiem.

Juridisko zinātņu doktors Ringolds Balodis ir ne tikai komentāru autors, bet arī izdevuma zinātniskais vadītājs. Šo komentāru tapšanā apvienojās Latvijas vadošie valsts tiesību juristi.

Baloža kunga kā atzīta izdevuma zinātniskā vadītāja erudīcija un autoritāte ir tikai vieni no faktoriem, kuri liecina par viņa dziļu Satversmes un valsts tiesību izpratni. Par Baloža kunga kā valsts tiesību un salīdzinošo konstitucionālo tiesību speciālista juridisko bagāžu liecina arī monogrāfijas un zinātniskie pētījumi, kas publicēti Latvijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā, Itālijā, Vācijā, Spānijā, Beļģijā, Francijā un citur. Daudzu starptautisku kolektīvu monogrāfiju līdzautora statuss...

Akadēmisko darbību Baloža kungs ilgus gadus veicis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kurā ir profesors, profesoru padomes loceklis, bijis arī fakultātes domes loceklis, promocijas padomes priekšsēdētājs.

Juridiskā darba pieredzei nozīmīgi periodi Ringoldam Balodim bija arī, pildot darba pienākumus kā galvenajam valsts notāram, Reliģisko lietu pārvaldes priekšniekam, Saeimas deputātam.

Bijis EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja ekspertu komisijas loceklis reliģiskās pārliecības vai ticības brīvības jautājumos.

Ņemot vērā zinātnisko devumu un izpratni par Satversmi visās niansēs, kā arī veiksmīgo profesionālo darbību, iekļaujoties dažādu institūciju darbībā, Ringolds Balodis perfekti atbilst Satversmes tiesas tiesneša amatam.

Nacionālā apvienība aicina atbalstīt Ringoldu Balodi kā Satversmes tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aivaram Geidānam.

A. Geidāns (KPV LV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Godātās kolēģes! Es vēlos sākumā par... jau visa procesa sākumā... tā kā es esmu Juridiskās komisijas loceklis, tad piedalījos arī atlasē, kurā tika uzklausīti visi pretendenti.

Pirmām kārtām jau nebija īsti korekti, ka jau no Tieslietu padomes atnāca... Lai gan kandidāti visi atbilst prasībām, skaidrs, šis ir jūtīgs jautājums. Bet atnāca jau... trīs pretendenti ar piezīmēm, kas īsti, nu, nav pamatoti, jo tur bija tādas piezīmes kā autoritātes trūkums un citas faktiski neizskaidrojamas un, nu, nesaprotamas tādas piezīmes par šiem pretendentiem.

Es neatkārtošos, ko Rancāna kungs teica, ka, nu, pēdējā laika notikumi viennozīmīgi parāda, ka sabiedrība tiek kārtējo reizi šķelta. Ja šoreiz tas nav valodu jautājums starp krieviem un latviešiem, tad tagad tas jau ir par vērtībām un ideoloģiju, par to, kādā virzienā mēs virzīsimies.

Mūsu kandidāte – Inese Druviete. Es viņu atbalstu, un arī tāpat frakcijā esam vienojušies, ka šī kandidāte ir atbilstoša Satversmes tiesas tiesneša amatam.

Vairāk tad par motivāciju. Motivācija... Ir skaidrs, ka pēdējais Satversmes tiesas spriedums ir viennozīmīgi saistošs likumdevējam, bet, manuprāt, šis ir politiski pieņemts lēmums, jo nevar vienkārši indivīda dzīves stilu tagad... katra, jebkura indivīda, nerunājot par šo grupu, kas ir viendzimuma pāru attiecības, iestrādāt likumos.

Un, atbildot Pavļuta kungam par to, ka demokrātija stiprināta un Brisele mums sakārtos tās lietas, atgādināšu, ka, vispārinot demokrātijas vērtības, tās viennozīmīgi nonāks pretrunā ar nacionālajām interesēm un, teiksim, to, lai varētu saglabāt valsts identitāti... un kuras... visas vērtības nostiprinātas Satversmē.

Tad tālāk... vēlos arī atbalstīt Ineses Druvietes kandidatūru. Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt un viennozīmīgi domāt par to, lai atkal netiktu sabiedrība šķelta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Labdien, kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pilnībā piekrītu Rancāna kunga teiktajam – ar dažiem papildinājumiem.

Es domāju, ka ļoti nopietni ir cietis Saeimas prestižs, un tas, manuprāt, jau sākās ar slaveno lēmumu par Abreni, kas it kā esot jaunpievienota teritorija un tāpēc tur nav vajadzīga... vai uz šo teritoriju neattiecas nekāda prasība par tautas nobalsošanu, teiksim, tās atvienošanas gadījumā no Latvijas.

Man ir lielas bailes, ka pēc šīs analoģijas Satversmes tiesa var mierīgi nolemt, ka tautas nobalsošana nav vajadzīga arī Latgales jautājumā, tā nevar attiekties uz Latgali. Kāpēc? Tāpēc, ka Latgale atšķirībā no Kurzemes un Vidzemes nekad nav bijusi autonoma province, tā bija Vitebskas guberņas un daļēji arī Pleskavas guberņas sastāvdaļa. Līdz ar to Satversmes tiesa varētu pēc analoģijas ar Abreni pateikt, ka tā ir jaunpievienota teritorija un uz to nekāda tautas nobalsošana neattiecas... Satversmē minētā.

Nākošais. Es piekrītu Rancāna kungam, ka šī dekoratīvā un dārgi izmaksājošā iestāde mums varētu arī nebūt, jo tādas nav Igaunijā, tādas Satversmes tiesas nav Somijā, tādas Satversmes tiesas nav Zviedrijā. Un kāpēc? Es nedaudz paskatījos. Izrādās, tur konstitucionālos jautājumus, kā arī Eiropas Savienības lēmumu atbilstību vietējai likumdošanai izskata Augstākā tiesa. Arī Latvijā parlamentārās republikas laikā ar Satversmi saistītus jautājumus izskatīja... lieliski izskatīja profesionāli Augstākās tiesas tiesneši.

Tad kāpēc mums ir vajadzīgas divas paralēli esošas iestādes pašreiz – gan Augstākā tiesa, gan Satversmes tiesa?

Bet, kamēr nav pabeigta šī Latvijas tieslietu sistēmas reforma, mums vajadzētu kaut ko darīt, lai uzlabotu pašreizējo Augstākās tiesas prestižu, ko neizbēgami ir sagrāvusi esošā Satversmes tiesas priekšsēdētāja ar savu bezgalīgo fantāzijas lidojumu, paziņojot, ka mums vajag atbalstīt visu veidu ģimenes, sevišķi, ja tās ir reģistrētas ārzemēs, arī tādas.

Tas absolūti neatbilst patiesībai, ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā netiks atbalstīta, piemēram, Saūda Arābijā reģistrēta poligāma ģimene, un mēs zinām, ka prezidents Makrons nesen ir parakstījis rīkojumu izraidīt no Francijas visas šīs ģimenes, kurās vīram ir vairākas sievas. Tātad tas absolūti nav pareizi. Un arī Civillikums to pasaka.

Mums vajadzētu ievēlēt tādu tiesnesi, kas ciena un respektē Civillikumu ne tikai pēc burta, bet arī pēc gara, kur precīzi var saprast, kāda ģimene ir valstij jāaizsargā. Mums vajadzētu nobalsot par to tiesnesi, kurš ir iepazinies ar ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kas pieņemta 1948. gadā un kuras 16. pants saka, ka "vīriešiem un sievietēm, kas sasnieguši pilngadību, ir tiesības bez jebkādiem ar rasi, tautību vai reliģisko pārliecību saistītiem ierobežojumiem stāties laulībā un dibināt ģimeni". Tātad šeit ir minēti tikai trīs ierobežojumi, citi ierobežojumi var būt, kā mēs zinām. Satversmes tiesas tiesnesim nevajadzētu graut pieņemtos terminus, vajadzētu respektēt, kā jau es teicu, Civillikumu un arī starptautiskās tiesības.

Un es domāju, ka vispiemērotākais kandidāts šinī gadījumā tiešām varētu būt Ringolds Balodis, jo viņam ir vairāk nekā 100 publikācijas šajos jautājumos bijušas, viņa darbi ir publicēti 14 ārvalstīs – gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Francijā, gan Itālijā un citās valstīs. Es domāju, ka nevienam citam no kandidātiem nav šādu publikāciju.

Tāpēc aicinu atbalstīt Ringoldu Balodi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Kad Saeimā mēs balsojam par vispārējās tiesas tiesnešu apstiprināšanu, Saeima paļaujas un uzticas izveidotajai atlases procedūrai, lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku politiskās varas iejaukšanos.

Satversmes tiesas tiesnešu izvirzīšanai ir nedaudz cita procedūra, un šodien mēs lemjam par tieši Saeimas virzītu kandidātu. Tādu no septiņiem Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātiem ir trīs, divus izvirza Ministru kabinets, un divus – Augstākās tiesas kolēģija.

Taču likums "Par tiesu varu" paredz, ka Tieslietu padome uzklausa arī Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par tiem.

Es atzinīgi vērtēju Tieslietu padomes iesaisti potenciālo tiesnešu vērtēšanā – gan viņu profesionālo vērtējumu, gan arī to, ka Tieslietu padome izvirzīja kritērijus, pēc kuriem arī mēs, Saeima, varam vērtēt potenciālos tiesnešus. Un tie ir četri.

Pirmkārt. Profesionālā autoritāte un sasniegumi profesionālajā jomā.

Otrkārt. Pienesums tiesību sistēmas attīstībā.

Treškārt. Profesionālā un personiskā reputācija pieejamo ziņu ietvaros.

Ceturtkārt. Redzējums par Satversmes tiesas vietu un lomu valstī.

Mēs, frakcija "Attīstībai/Par!", uzklausījām, es teiktu – uzmanīgi uzklausījām, un iztaujājām visus piecus kandidātus, kas šodien ir mūsu priekšā. Man arī bija iespēja vēlreiz dzirdēt kandidātus Juridiskajā komisijā. Un es ar pilnu pārliecību varu teikt, ka atbalstīšu Inesi Nikuļcevu kā kandidāti, kas pienesīs Satversmes tiesai būtiskas kvalitātes.

Man ir bijusi saskarsme kā klientei ar Inesi Nikuļcevu, kad viņa uzņēmās pārstāvēt "Sabiedrību par atklātību – Delna" Eiropas Cilvēktiesību tiesā sarežģītā lietā vides tiesību jomā. Viņa to darīja ar iedziļināšanos, aizrautību un precizitāti, nodrošinot pārstāvību ilgu gadu garumā.

Atbildēs, ko Inese Nikuļceva sniedza Juridiskajā komisijā... Mani īpaši uzrunāja viņas atbilde par iespējamo interešu konfliktu risināšanu, kad būtu jāizskata kāda no viņas pārstāvētajām lietām.

Saprotama ir atsacīšanās no lietas, kur esi pārstāvējis iesniedzēju, un to mēs sagaidītu no katra pretendenta. Tādas lietas var būt arī pārējiem Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātiem, īpaši trim Saeimas deputātiem, diviem bijušajiem un vienai esošajai.

Taču arī citi paskaidrojumi, ko Nikuļceva sniedza Juridiskajā komisijā par šo jautājumu, liecināja par augstu profesionālo atbildību un ētikas izpratni.

Jebkurš Latvijas iedzīvotājs un institūcija varēs paļauties, ka Inese Nikuļceva izskatīs viņa lietu rūpīgi, pēc būtības un atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei. Tā Inese Nikuļceva rīkojusies klientu vārdā 15 gadu praksē kā advokāte. Šodien jau dzirdējām, ka Nikuļcevas kundze savus klientus ir pārstāvējusi tikai un vienīgi Satversmes un cilvēktiesību jautājumos, bet ne krimināllietās un civillietās. Taču viņai būtu pilnīgas tiesības to darīt. Mums tik un tā būtu jārunā par viņas profesionalitāti un piemērotību amatam, nevis viņas klientiem. Latvijas Republikas Advokatūras likuma 7. pants skaidri izceļ: "Advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu."

No diskusijām sabiedrībā par Satversmes tiesas tiesnešiem un arī Saeimā es esmu secinājusi, ka mūsu sabiedrībā šobrīd asi dominē dalīšana savējos un svešajos, robežu vilkšana, ja viņi pārstāvējuši to un to – ak šausmas! –, un tad mēs pielīdzinām advokāta un klienta attiecības draugu būšanai. Un to nedrīkst darīt. Satversme ir tā, kas aizsargā visus Latvijā. Visus, kas to pēc likuma ir pelnījuši, un tieši tā strādās arī kandidāte Inese Nikuļceva, ja tiks ievēlēta.

Es gribu padalīties ar vēl vienu novērojumu šīs atlases procesa laikā. Kritērijs "Es viņu nepazīstu" arvien ir dzīvs Latvijas sabiedrībā, tai skaitā juristu vidū. Es tiešām aicinātu aktīvāk juristus un pārējos iesaistīties un izzināt kandidātus, pirms izteikt bažas par viņu kvalitāti tikai tāpēc, ka kandidātu nepazīst.

Protams, ja kandidāts ir labāk pazīstams, – tas neizslēdz viņu no pretendentu loka, taču paliekam arvien pie tā, ka jāvērtē pēc neitrāliem kritērijiem, nevadoties tikai no personiskām simpātijām, jo tikai tā mēs varam radīt uzticību cilvēkos, ka atlasīsim labākos.

Man nebija ienācis prātā, ka, runājot par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu, man būs jāaizstāv Satversmes tiesas pastāvēšana kā tiesiskas valsts garantija Saeimā... kuru ir izveidojusi valdība ar tiesiskuma koalīcijas zīmogu. Taču es ceru, ka Saeima šodien izdarīs atbildīgu lēmumu, jo tiesiskas valstis ir laimīgākas valstis.

Es aicinu balsot par stipru Satversmes tiesas tiesneša kandidāti. Aicinu deputātus balsot šodien par Inesi Nikuļcevu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Viens no vērtēšanas kritērijiem, kā jau minēja Voikas kundze, ir kandidātu reputācija. Es varbūt nepieskaršos atsevišķu kandidātu personīgajai reputācijai, jo es tiešām pažēlošu Saeimas stenogrammu.

Ja mēs runājam par reputāciju, kura šobrīd piemīt Satversmes tiesas tiesnešiem, tiem, kuri šobrīd lemj ne tikai par likuma atbilstību Satversmei, bet arī par citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei un, daudzu, daudzu cilvēku ieskatā, šobrīd pēc viena no pēdējiem tiesas lēmumiem mēģina faktiski iejaukties Satversmes interpretācijā, tad šeit es gribētu atzīmēt to, ka līdz šim, es domāju, līdz šīm Saeimas vēlēšanām, attiecībā uz Satversmes tiesas tiesnešiem varbūt liela daļa deputātu šim jautājumam piegāja tīri formāli, uzticoties tam, kādā veidā kandidāti ir tikuši izvērtēti. Taču tas, ko mums ir nācies pēdējā laikā dzirdēt no jau ievēlētiem tiesnešiem, tiešām liek apšaubīt to, ka tiesnešu reputācija un vispār tiesnešu izpratne par vispārcilvēciskajām vērtībām ir bijusi pietiekami augstā līmenī.

Un šeit es runāju par šībrīža Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu, kura, manuprāt, atļāvās izteikt naida runu attiecībā uz kristiešiem, respektīvi, es citēšu. Viņa teica tā: "Pirmie kristieši bija gatavi mirt par savu ticību, un Romas impērijā tie bija mocekļi. Viduslaikos kristieši bija gatavi nogalināt par savu ticību. Un es labprātāk dzīvotu starp pirmajiem nekā starp otrajiem."

Lūk, godātie kolēģi, kādu cilvēku Saeima savulaik – savulaik! – ar savām balsīm ir ievēlējusi par Satversmes tiesas tiesnesi, kurš šobrīd faktiski pieņem tādus lēmumus, kuri stāv pāri Saeimas kompetencei, kuri uzdod Saeimai veikt attiecīgus grozījumus likumā, balstoties uz ideoloģiskiem apsvērumiem, balstoties uz savu personīgo izpratni par cilvēku privāto dzīvi.

Tāpēc es aicināšu jūs šodien, kolēģi, šim balsojumam pieiet ne tikai formāli, uzticoties konkrēti varbūt Tieslietu padomes skatījumam... Lai gan man personīgi tas šķiet visai dīvains, zemu, pārāk zemu novērtējot tik augstas raudzes kandidātus, kā Ringolds Balodis, Gunārs Kūtris, Inese Druviete, atzīmējot to, ka, lūk, viņiem trūkst kaut kāda moderna skatījuma uz lietām, nepaskaidrojot, kas ir šis skatījums un pat nepiedaloties Juridiskās komisijas sēdē, lai sniegtu skaidrojumus. Manuprāt, tā bija necieņa ne tikai pret kandidātiem, bet arī pret Saeimas deputātiem.

Es aicinu jūs pieiet šim balsojumam ļoti, ļoti, ļoti rūpīgi, jo tas cilvēks, kuru jūs šodien ievēlēsiet, tas Satversmes tiesas tiesnesis tālāk... 10 turpmākos gadus strādās savā amatā un pieņems tādus lēmumus, par kuriem jums pēc tam būs jāatbild. Un, ja būs – un būs! – ļoti daudz lietu Satversmes tiesā, tostarp arī ideoloģiska rakstura lietu, ja jūs pēc tam arī varbūt, kad vairs nebūsiet Saeimas deputāti... ja pie jums pēc tam nāks cilvēki un jautās, ko jūs esat ievēlējuši, jums būs jābūt spējīgiem atbildēt par savu balsojumu un pateikt, motivēt, kāpēc jūsu balsojums par šo cilvēku bija tāds vai citāds. Tas ir ļoti svarīgi, un tas nav tiešām, kā mums arī norādīja NVO pārstāvji, likums, kuru Saeima var grozīt... vienu dienu grozīt, otru dienu... un izlabot savas kļūdas. Šo kļūdu, ja mēs to pieļausim, labot nevarēsim, tāpēc ka Satversmes tiesneša atsaukšana... Tai ir ļoti šauras iespējas.

Tāpēc, kolēģi, es tiešām jūs aicinātu pieiet šim balsojumam ļoti atbildīgi, daudz atbildīgāk, nekā jūs balsojat par Saeimas... par daudzgadu... par gada budžetu, jo pēc tam jums būs jāatbild par savu balsojumu un par to cilvēku, kurš tālāk lems faktiski Latvijas likteni, kā jau šeit norādīja daudzi mani kolēģi.

Es aicinu jūs balsot par tiem kandidātiem, kuru politiskā "atdzišana" ir bijusi saprātīgi liela, nevis uzreiz no Saeimas deputāta sola uz Satversmes tiesu.

Es aicinu jūs balsot par tiem kandidātiem, kuri varēs būt politiski un arī ideoloģiski neitrāli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aivaram Geidānam.

A. Geidāns (KPV LV).

Jā, paturpinot Jūlijas Stepaņenko teikto, varu piekrist... un vēl vajadzētu atcerēties, kā tad tie notikumi attīstījās. Bija nesenais Satversmes tiesas spriedums, un ātrā tempā tas tika dzīts cauri, lai tiktu veikti labojumi Darba likuma 155. pantā.

Mēs zinām, Ziemassvētki tuvojas... Tas ir faktiski... Tie ir faktiski vieni no lielākajiem kristiešu svētkiem – Ziemassvētki, un šinī brīdī nobradāt vairāk nekā divu miljardu cilvēku, teiksim, ticību – tas ir pilnīgi nepieņemami! Nu, tad vismaz pagaidām, pēc jaunā gada tad skatāmies, kā varam tur sēsties pie viena galda un risināt šos jautājumus.

Bet mani interesē vairāk SASKAŅAS pārstāve, kura šodien arī balsos, un, redziet, Nils ir devies uz Briseli, viņš ir iznācis no skapja. Tas nekas slikts nebūtu, bet es šaubos, ka Nila Ušakova vēlētāji, kuri ir Latvijā, kuru lielākā daļa noteikti ir pareizticīgi, kuri ir ļoti ticīgi un kuri ir par tradicionālām ģimenēm un par vērtību saglabāšanu... un savienība pastāv starp vīrieti un sievieti... Kā viņš varēs saviem vēlētājiem paskaidrot to, ka arī Latvijā šobrīd ir tā, ka frakcija SASKAŅA dalās. Dalās – puse uz pusi. Un es pieļauju, ka nākamajās vēlēšanās krievu, teiksim... krievu tautības cilvēki arī, kuri atbalsta SASKAŅAS deputātus, izdarīs savu izvēli, jo tā cīņa jau noteikti turpināsies, un tad tuvākajā nākotnē būs kaut kādas korekcijas, jo šobrīd ir viennozīmīgi skaidra tautas priekšstāvju ziņa dota sabiedrībai, ka mēs esam pret viendzimuma pāru politiku Latvijā.

Tāpēc es aicinu liberālos spēkus neuzspiest mums savu dzīvesstilu agresīvā veidā, iesaistot bērnus un arī jauniešus, kuri pat ir nepilngadīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, sabiedrība! Labdien, kolēģi, vēlreiz! Tātad, pirmkārt, par Satversmes tiesu. Tik mazā (salīdzinoši) valstī kā Latvija, es domāju, tā ir lieka, ļoti dārgi uzturama institūcija, un šo funkciju var pilnīgi mierīgi veikt Augstākā tiesa. Tātad mums vispār būtu jādomā par Satversmes tiesas likvidēšanu un funkciju nodošanu Augstākajai tiesai, jo tas būtu loģiski. Tik mazā valstī nevajag tik dārgu institūciju.

Otra lieta. Satversmes tiesa ar vienu savu spriedumu ir pārkāpusi visu, ko ir iespējams pārkāpt. Es domāju – savu kompetenci, savas pilnvaras, ir spriedusi to, kā nav Satversmē.

Atgādināšu, ka Satversmes tiesas uzdevums ir pārbaudīt, vai kāda norma, kas ir spēkā Latvijā, atbilst Satversmei. Ja mēs skatāmies vēsturiski, sistēmiski, teleoloģiski, jebkā, kā mēs tulkotu Satversmi, Satversmes tēvi nekad nav paredzējuši to, ko tik ļoti aizstāv Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. Tā ir iejaukšanās politikā, tā nav jurisprudence, tā ir politika, un tas ir ļoti bīstams signāls, ka Satversmes tiesa var sākt nodarboties ar politiku.

Un trešā lieta, kas ir vēl šausmīgāka, – patiesībā Satversmes tiesas priekšsēdētāja atļaujas publiski pateikt, ka tauta ir tikai likumdevējs. Nē, Sanita Osipova, tauta ir pats augstākais lēmējs valstī. Tautas griba ir Dieva griba! Tautas gribu neviens nav atcēlis, un to nevar atcelt arī Satversmes tiesa. Satversmes tiesa nav augstāka un nevar būt augstāka par tautas gribu, un tas ir jautājumā par referendumu... tātad par to, kā nostiprināt, piemēram, ģimenes jēdzienu Satversmē. Šajā ziņā Sanita Osipova absolūti nerunā no juridiskā viedokļa, bet runā politiski, un tas nav pieņemami.

Tiesnesis nedrīkst iejaukties politikā. Tiesnesis drīkst lemt tikai juridiski to, ko jurisprudence pieļauj. Un šajā kontekstā ir ļoti interesanti, ka Satversmes tiesa savā spriedumā vispār nav analizējusi tādu sīku detaļu kā Civillikums, kurš ir radīts pirmskara Latvijā. Ļoti interesanta lieta, kurā skaidri un gaiši ir pateikts, kas ir ģimene, kas ir radinieki, kas ir ģimenes tiesības un kā tās tiek regulētas. Ņemot vērā, ka šādi argumenti nav bijuši, šī bīstamība par politisku iejaukšanos valsts pārvaldē – tā būtu jāizbeidz.

Ja mēs runājam par kandidātiem, tad man personīgi simpatizē divi kandidāti. Es viņus abus arī personīgi pazīstu. Man ir ļoti labas attiecības, es domāju, ar vienu, otru es pazīstu no seniem laikiem, bet mūsu ikdienā nav... mēs ikdienā netiekamies ne ar vienu, ne ar otru.

Es neapšaubu, ka arī pārējie kandidāti ir augstas klases profesionāļi, bet es pavisam noteikti balsošu par kandidātu, kurš būs par to, ka Latvijas Republikā tautai ir augtākās likumdevēja tiesības, tautai ir tiesības noteikt arī to, ko drīkst un ko nedrīkst lemt Satversmes tiesa, un kurš atbalstīs to, ka Satversmes tiesai ir jārespektē Latvijas Republikas tautas pilsoņu griba. Tāds ir mans uzstādījums.

Pabeidzot šo runu, es gribu aicināt politiskās partijas arī godīgi pateikt. Inese Voika runāja par to, ka tur draugu būšana... Es domāju, ka vajag godīgi pateikt – es neapšaubu Ineses Nikuļcevas profesionalitāti, viņa tiešām ir ļoti profesionāla juriste –, ka saistība ar... draudzība, personīga draudzība, ar Viņķeļu ģimeni, ļoti iespējams, spēlēja zināmu lomu viņas izvirzīšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Jā, šis jautājums ir nozīmīgs. Man bija iespēja, izskatot šīs personālijas Juridiskajā komisijā, uzdot dažus jautājumus.

Viens no tiem bija par to, ka pasaules mērogā, Eiropas mērogā, nu, un tagad arī mūsu valstī ļoti strikti tiek norobežota nostāja, personīgā nostāja, uzskati, politiskie uzskati, kas saistās ar divām pieejām – liberālo pieeju un konservatīvo pieeju. Es dažiem kandidātiem uzdevu šo jautājumu – kāds ir kandidāta personīgais viedoklis un politiskais uzskats. Un tika saņemtas atbildes. Godīgi sakot, es arī atzīstu, ka vairāk vai mazāk visi pieci kandidāti ir cienīgi, lai par viņiem Saeimā diskutētu un balsotu, tomēr jāņem vērā, ka manis pieminētais arguments par pilsonisko politisko pārliecību šobrīd var spēlēt ļoti izšķirīgu lomu. Acīmredzot arī deputātiem, kuriem ir pārliecība, pie kā viņš sevi pieskaita – vai pie konservatīvā, vai pie liberālā politiķu spārna –, tā noteikti spēlēs... arī šī jautājuma izskatīšanas gaitā.

Bet man gribētos tomēr atsaukties uz kolēģa Aleksandra Kiršteina teikto divās lietās, ko viņš teica. Vienai lietai es piekrītu, otrai lietai nepiekrītu.

Pirmā lieta – par Abreni. Jā, es piekrītu tam, ka Abrenes jautājumā tad, kad tika šī mūsu Latvijas valsts teritorijas daļa nodalīta un nodota, atdota citai svešai valstij, bija jābūt referendumam un ne tikai Satversmes tiesas spriedumam, bet referendumam. Pilsoņi tad pateiktu savu vārdu. Un tas būtu galavārds.

Nepiekrītu tam, ko Kiršteina kungs minēja, – ka, lūk, varētu pastāvēt bažas saistībā arī ar Satversmes tiesas nākotnes lēmumiem par Latgales jautājumu. Es tomēr gribu atgādināt, ka Latvijas Republikas Satversmes 3. pants paredz: "Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale." Tajā brīdī, kad veidojās mūsu valsts, jā, tās bija konkrētas teritorijas ar robežām, bet tās ir akceptētas Satversmē, un ierakstīts šis 3. pants par robežām. Arī Latgalei, lai gan tā bija ārpus tobrīd Vidzemes un Kurzemes, teiksim, ietekmes un tā bija Vidzeme... atvainojos, Vitebskas guberņa, bet tad, kad pievienojās, tai bija konkrētas robežas, konkrēta teritorija.

Es gribētu pateikt, ka šīs divas administratīvi teritoriālās reformas – 2009. gadā un arī šogad – bija jāsāk ar šo pantu, ar konkrētām robežām šīm teritorijām – Latgalei, Vidzemei, Kurzemei un arī Zemgalei – saistībā ar šo pantu. Tas nenotika. Lūk, tāpēc ir šī jezga, šī nenoteiktība, un faktiski Saeima pati ir pārkāpusi Satversmes 3. pantu. Tad... nu, tad ko mēs gribam, ko mēs gribam...

Es aicinātu izvērtēt, protams, pozitīvi, balsot katram pēc saviem ieskatiem un uzskatiem. Bet, tā kā pārstāvu konservatīvo viedokli, es atbalstīšu jebkurā gadījumā kandidātu, kas būs ar šādiem uzskatiem. Es esmu parakstījis... un atbalstīju Inu Druvieti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien vairāki deputāti runāja un arī es runāšu galvenokārt ne par to, kurš ir vai nav Satversmes tiesas tiesnesis, bet par Satversmes tiesas lomu un šībrīža stāvokli, kad arvien vairāk un vairāk tiešām ļoti jūtīgus jautājumus lemj Satversmes tiesa. Tās galvenokārt ir ne tikai iedzīvotāju... protams, katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības vērsties Satversmes tiesā... bet Satversmes tiesa arvien vairāk izgaismo valdības un Saeimas kaut kādu neizdarību. Šie jautājumi arvien vairāk... Cilvēki, nespējot iegūt atbalstu pie valdības un Saeimas, to meklē Satversmes tiesā. Un šobrīd arvien vairāk šie lēmumi ir tādi visnotaļ diskutabli – gan par minimālajām pensijām, gan par minimālo ienākumu līmeni. Cik ilgi gan tiesībsargs cīnījās līdz tam brīdim, kad gāja uz Satversmes tiesu, nerodot dzirdīgas ausis valdībā un Saeimā.

Ja mēs skatāmies uz šo pēdējo lēmumu, ko tik daudz apspriež, tad, es domāju, galvenais tik ļoti ir varbūt ne tas, kas ir ierakstīts pašā lēmumā, bet galvenais ir tas, kādā veidā Satversmes tiesas priekšsēdētāja pasniedza šo lēmumu. Un šī pasniegšanas metode, manuprāt, bija stipri, stipri pārspīlēta. Ja mēs paskatāmies pašu lēmuma projektu, tad tas savā ziņā, manā ieskatā, nesaskan ar to, ko minēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja, komentējot to.

Bet, ja mēs skatāmies arvien... Ja mēs skatāmies tālāk, – kāds tad būs lielākais izaicinājums nākamajam Satversmes tiesas tiesnesim šajā gadījumā, ko virza Saeima. Šobrīd ir situācija, ka uz šo Satversmes tiesu sāk skatīties kā uz politisku institūciju. Un neatkarīgi no tā, ko mēs ievēlēsim un caur kādu filtru būs izgājis šis kandidāts (visi pieci ir labi kandidāti, nav šaubu, par katru ir ļoti labas atsauksmes, un katrs no viņiem būtu pelnījis atrasties šajā amatā), lielākā problēma ir tā, ka šim Satversmes tiesas ievēlēšanas procesam, kolēģi, atzīsim, nav nekāda sakara ar caurskatāmību, caurspīdīgumu un labas pārvaldības principiem. Šis virzīšanas process neapšaubāmi ir politizēts. Un tas ir ļoti politisks, īpaši šajā laikā, kad, es domāju, ne viens vien, runājot par Satversmes tiesas tiesneša kandidātiem, es domāju, viņu... viņu spējas un spriestspējas ir pēdējais, ko vispār apspriež šajos jautājumos.

Tāpēc šim sastāvam un arī šim tiesnesim, manuprāt, lielākais izaicinājums būs izdarīt tā, lai Satversmes tiesa iegūtu maksimāli lielu uzticību sabiedrībā, un novērst to sajūtu, ka šis sastāvs ir politizēts. To es arī novēlu jaunajam Satversmes tiesas tiesnesim. Gan jau mēs līdz viņam nonāksim.

Šodien es vēlētos runāt par Gunāru Kūtri. Manuprāt, Gunārs Kūtris no visiem pieciem ir tieši tas kandidāts, kuram ir visplašākā pieredze, valsts pārvaldē strādājot. Tā pieredze nāk gan no Ģenerālprokuratūras laikiem, gan no Valsts ieņēmumu dienesta, gan no Tieslietu ministrijas, gan no Latvijas Universitātes... kā akadēmiskajam personālam, gan no Satversmes tiesas, kur viņš ir strādājis par priekšsēdētāju.

Lai arī ir jautājumi, kur man personīgi ir bijusi pretēja nostāja tam, kā lēmusi Satversmes tiesa, es vienmēr to esmu respektējis un pēc tam domājis, kādā veidā uzlabot savu darbību, lai mūsu pieņemtie lēmumi maksimāli atbilstu Satversmei. Šis Saeimas sasaukums diemžēl ir strādājis tik slikti, ka Satversmes tiesai ir ļoti daudz darba. Tāpēc jaunievēlētajam Satversmes tiesas tiesnesim jābūt ar vismazāko politisko... piegaršu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt cilvēku ar vislielāko pieredzi – Gunāru Kūtri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es ātrumā tomēr kļūdījos, nosaucot to kandidātu, ko es esmu atbalstījis. Mans atbalsts ir Inesei Druvietei. Tas ir, pirmkārt.

Otrkārt. Varbūt, tā kā drusciņ ir laiks, ir iespēja, precizēšu. Mēs atjaunojām neatkarīgu Latvijas valsti. Un Satversme... Faktiski līdz ar neatkarīgās, atjaunotās Latvijas darbību Satversme darbojas, bet neesam izlabojuši kļūdu, ko padomju laikā... veicot dažādas administratīvās reformas, ir sajauktas robežas, kas ir Vidzemei, Latgalei, Zemgalei un Kurzemei.

Līdz ar Satversmi bija jāatjauno arī Latgales robežas, kad apvienojās šīs teritorijas – Latgale, Vidzeme un Kurzeme. Un pēc tam arī Zemgale tika nofiksēta. Lūk, šīs robežas bija jāatjauno, un tagad, kad veicam administratīvi teritoriālo reformu, tas bija jāuzskata par primāro uzdevumu. Es uzskatu, ka tagad, kad skatām dažādu pašvaldību pretenzijas Satversmes tiesā, apstrīdot mūsu pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, šīs robežas Latgalei, Vidzemei, Kurzemei un Zemgalei būtu par argumentu, lai noraidītu šo pieņemto likumu un izskatītu pa jaunam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Man diemžēl ir jāpievienojas savu kolēģu paustajam viedoklim par to kritiku, kas ir vērsta Satversmes tiesas virzienā, ka diemžēl tiešām šī institūcija ir kļuvusi politiski angažēta. Savus lēmumus tā pieņem, nevis pildot misiju, kas tai ir tikusi dota, proti, stāvēt Satversmes sardzē un būt arbitram, kurš vēro un palīdz visiem ievērot vienādus spēles nosacījumus, bet viņi kļuvuši par tādu vairāk kā varas pakalpiņu, aizsargājot varas intereses.

Pirmais Satversmes tiesas lēmums, kas man lika par to nopietni aizdomāties, taču es toreiz domāju, ka, nu, varbūt es kļūdos, bija saistībā ar OIK, kad Satversmes tiesa izvēlējās ļoti savdabīgu veidu, kādā skatīt šo pieprasījumu, izvēloties to vispār pēc būtības neskatīt – nevis to, ko ir prasījuši pieprasītāji, bet izvēloties pavisam savu aspektu, ko pieprasītāji vispār nebija prasījuši, un it kā tas skaitījās, ka viņi ir izvērtējuši šo pieprasījumu. Proti, viņi izvēlējās skatīt šo visu OIK stāstu tādā kontekstā, vai izpildvara nav pārkāpusi tai doto leģitīmo ietvaru.

Zinot, kas ir rakstīts likumā... ka likumā ir ierakstīts apmēram tā: "Valdība, tev brīvas rokas! Dari, ko tu gribi!", būtu grūti iedomāties, ka izpildvara varēja pārkāpt šo ietvaru, un tā bija vienkārši reāla klaunāde, ar ko toreiz nodarbojās Satversmes tiesa. Ne velti par šo Satversmes tiesas spriedumu... Vairāki tiesneši vispār nepiekrita tādam spriedumam un pievienoja savas atsevišķās domas. Tas man bija tāds pirmais nopietnais signāls, lai aizdomātos, ar ko patiesībā sākusi nodarboties Satversmes tiesa un vai tiešām šī Satversmes tiesa ir tiesīga būt par augstāko patiesības paudēju.

Un, protams, otrais lēmums, kas, manuprāt, ir vienkārši graujošs Latvijai kā demokrātiskai republikai... Tas ir attiecībā uz Satversmes tiesas lēmumu par to, vai likumdevējs ir tiesīgs norādīt, cik kāda nozare būtu finansējama.

Atvainojiet, ja Latvija skaitās demokrātiska republika, kur Satversmē ir ierakstīts, ka vara pieder Latvijas tautai un šīs tautas gribu šeit pārstāvam mēs, tautas priekšstāvji, un Satversmes tiesa var atļauties izdarīt tādu secinājumu, ka tautai nav tiesības par kaut kādu lietu lemt un norādīt kaut ko valdībai, – nu tad, atvainojiet, tas ir jau... nu, nevis vienkārši varas angažētība, bet, manuprāt, tā ir Satversmes graušana pašos pamatos, mūsu valsts demokrātijas un tiesiskuma graušana pašos pamatos. Un tas ir tas, ar ko ir nodarbojusies šī Satversmes tiesa.

Es nerunāšu par citiem skandalozajiem lēmumiem. Es tagad – par šiem lēmumiem. Es redzu šeit... fundamentāli... vienkārši fundamentāli ir aizbraukts auzās, un aizbraukts auzās ne jau nekompetences dēļ, bet tāpēc, ka ir bijuši mēģinājumi rīkoties angažēti, iztapt varai, uzņemties jau politiskās funkcijas, ka šie lēmumi ir pieņemti nevis pēc taisnības un likuma gara, bet jau vadoties – a kā būs politiski izdevīgāk? Pieņemot jau politiskus lēmumus, ka, ziniet, vot, šī politiskā situācija... mums tā kaut kā ir jānotur, bet šo mēs nevaram pieļaut.

Tāpēc es aicinu, kolēģi, izvēlēties un balsot par tādu deputātu, kurš vismazāk ir bijis saistīts ar politiku, kurš nav bijis politikā, jo, manuprāt, pašlaik lielākais risks ir tieši tas, ka Satversmes tiesa diemžēl ir kļuvusi politiski angažēta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, mums ir jāpāriet pie balsošanas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu aktivizēt balsošanas ar vēlēšanu zīmēm pirmo kārtu! Balsosim par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tātad balsošana par Satversmes tiesas tiesnesi, pirmā kārta. Derīgas ir 95 vēlēšanu zīmes, nederīgu – nav, neiesniegtas – 3. Pret visiem nav balsojis neviens no deputātiem.

Balsu sadalījums:

"par" Inesi Nikuļcevu – 30 balsis,

"par" Gunāru Kūtri – 11 balsis,

"par" Inesi Lībiņu-Egneri – 22 balsis,

"par" Inesi Druvieti – 17 balsis,

"par" Ringoldu Balodi – 15 balsis.

Tātad šajā balsošanas kārtā Satversmes tiesas tiesnesis nav ievēlēts, līdz ar to mēs pāriesim pie balsošanas otrās kārtas. Balsošanas otrajai kārtai sagatavotā elektroniskā vēlēšanu zīme deputātiem būs pieejama un balsošanu mēs uzsāksim pēc piecām minūtēm. Otrajā kārtā mēs atkārtoti balsosim par visiem pieciem kandidātiem. Nākamā vēlēšanu kārta pulksten 13.12.

(Notiek gatavošanās balsošanai.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mēs pārejam pie balsošanas ar vēlēšanu zīmēm otrās kārtas.

Tātad balsošana ar vēlēšanu zīmēm, otrā kārta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Balsošanas par Satversmes tiesas tiesnesi otrā kārta. Derīgas 93 vēlēšanu zīmes, nederīgu – nav, neiesniegtas – 5. Pret visiem nav balsojis neviens deputāts. Kopā izsniegtas 98 vēlēšanu zīmes, dzēsta viena vēlēšanu zīme.

Balsu sadalījums:

Inese Nikuļceva – 29 – "par", 64 – "pret".

Gunārs Kūtris – 13 – "par", 80 – "pret".

Inese Lībiņa-Egnere – 21 – "par", 72 – "pret".

Inese Druviete – 13 – "par", 80 – "pret".

Ringolds Balodis – 17 – "par", 76 – "pret". (Pauze.)

Godātie kolēģi! Tātad neviens no kandidātiem nav ieguvis nepieciešamo 51 balsi, līdz ar to Satversmes tiesas tiesnesis šajā vēlēšanu kārtā nav ievēlēts.

Trešajā vēlēšanu kārtā mēs balsosim par visiem pieciem kandidātiem, jo divi kandidāti ir ieguvuši mazāko balsu skaitu, kas ir vienāds. Līdz ar to mēs balsosim par visiem pieciem kandidātiem vēlreiz. Ja trešajā kārtā divi kandidāti būs ieguvuši vismazāk balsu un to skaits būs vienāds, tad ceturtajā kārtā mēs balsosim par trim kandidātiem.

Tātad pēc piecām minūtēm pāriesim pie balsošanas trešās kārtas.

(Notiek gatavošanās balsošanai.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tātad ir sagatavota balsošanas trešā kārta. Es atgādinu, ka trešajā vēlēšanu kārtā mēs joprojām balsosim par pieciem kandidātiem.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Trešajā vēlēšanu kārtā ir izsniegtas 99 vēlēšanu zīmes, dzēsta – viena, par derīgām atzītas – 97, nederīgas nav bijušas, neiesniegtas – 2. Pret visiem kandidātiem nav balsojis neviens no Saeimas deputātiem.

Balsu sadalījums:

Inese Nikuļceva – 32 – "par", 65 – "pret".

Gunārs Kūtris – 14 – "par", 83 – "pret".

Inese Lībiņa-Egnere – 21 – "par", 76 – "pret".

Inese Druviete – 13 – "par", 84 – "pret".

Ringolds Balodis – 17 – "par", 80 – "pret".

Godātie kolēģi! Tas nozīmē, ka ceturtajā balsošanas kārtā mēs balsosim par četriem kandidātiem: Inesi Nikuļcevu, Gunāru Kūtri, Inesi Lībiņu-Egneri un Ringoldu Balodi.

Godātie kolēģi! Šobrīd tiek gatavota ceturtā vēlēšanu kārta, balsosim pēc piecām minūtēm, respektīvi, 13.30.

(Notiek gatavošanās balsošanai.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir sagatavota ceturtā vēlēšanu kārta, kurā, atgādinu, mēs balsosim par četriem kandidātiem: Inesi Nikuļcevu, Gunāru Kūtri, Inesi Lībiņu-Egneri un Ringoldu Balodi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Ceturtajā vēlēšanu kārtā ir izsniegtas 99 vēlēšanu zīmes, viena ir dzēsta, derīgas – 98, nederīgu – nav, neiesniegta – viena. Pret visiem kandidātiem ir balsojuši seši deputāti.

Balsu sadalījums:

Inese Nikuļceva – 33 – "par", 65 – "pret".

Gunārs Kūtris – 12 – "par", 86 – "pret".

Inese Lībiņa-Egnere – 22 – "par", 76 – "pret".

Ringolds Balodis – 25 – "par", 73 – "pret".

Līdz ar to piektajā vēlēšanu kārtā mēs balsosim par četriem kandidātiem: Inesi Nikuļcevu, Inesi... Es atvainojos, līdz ar to mēs piektajā vēlēšanu kārtā balsosim par trim kandidātiem: Inesi Nikuļcevu, Inesi Lībiņu-Egneri un Ringoldu Balodi.

Pēc piecām minūtēm tiks sagatavota piektā vēlēšanu kārta ar trim kandidātiem.

Tātad pēc piecām minūtēm balsošanas piektā kārta.

(Notiek gatavošanās balsošanai.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir sagatavota piektā vēlēšanu kārta.

Es atgādinu, ka piektajā vēlēšanu kārtā mēs balsosim par trim Satversmes tiesas tiesneša kandidātiem: Inesi Nikuļcevu, Inesi Lībiņu-Egneri un Ringoldu Balodi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Piektajā vēlēšanu kārtā ir izsniegtas 99 vēlēšanu zīmes, no tām dzēsta – viena, derīgas bijušas 97, nederīgu – nav, neiesniegtas – 2. Pret visiem kandidātiem balsojuši seši deputāti.

Tātad balsu sadalījums:

Inese Nikuļceva – 41 – "par", 56 – "pret".

Inese Lībiņa-Egnere – 28 – "par", 69 – "pret".

Ringolds Balodis – 22 – "par", 75 – "pret".

Godātie kolēģi! Līdz ar to sestajā vēlēšanu kārtā mēs balsosim par diviem kandidātiem – par Inesi Nikuļcevu un Inesi Lībiņu-Egneri.

Tiek gatavota sestā vēlēšanu kārta ar diviem kandidātiem.

Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu.

Godātie kolēģi! Deputāti Bergmanis, Kučinskis, Reizniece-Ozola, Dūklavs un Augulis lūdz izsludināt 15 minūšu pārtraukumu. Mums par to ir jābalso.

Lūdzu, balsosim par 15 minūšu pārtraukumu 17. decembra trešajā attālinātajā ārkārtas sēdē! Lūdzu, balsosim! Par – 59, pret – 27, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 14.00. Pārtraukums līdz diviem, pulksten divos vēlēšanu sestā kārta.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Ir sagatavota vēlēšanu sestā kārta, kurā piedalīsies divi kandidāti – Inese Nikuļceva un Inese Lībiņa-Egnere.

Godātie kolēģi! Mēs esam gaidījuši vairākas minūtes, lai deputāti, kuri kavējas, varētu pieslēgties sēdei. Šobrīd ir pieslēgušies 97 deputāti. Kolēģi, mums ir jābalso sestajā vēlēšanu kārtā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir izsniegtas 99 vēlēšanu zīmes, no tām viena dzēsta. Par derīgām atzītas 93 zīmes, nederīgu – nav. Nav iesniegtas sešas zīmes. Pret visiem kandidātiem balsojuši 22 deputāti.

Balsu sadalījums:

Inese Nikuļceva – 43 – "par", 50 – "pret".

Inese Lībiņa-Egnere – 28 – "par", 65 – "pret".

Satversmes tiesas tiesnesis nav ievēlēts.

Pāriesim pie septītās balsošanas kārtas, kurā balsosim par vienu kandidātu – Inesi Nikuļcevu.

Tātad pēc piecām minūtēm, pulksten 14.10 vai 14.11, septītā balsošanas kārta, kurā mēs balsosim par vienu kandidātu – Inesi Nikuļcevu.

(Notiek gatavošanās balsošanai.)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sākam septīto vēlēšanu kārtu.

Šajā vēlēšanu kārtā mums ir viens Satversmes tiesas tiesneša kandidāts – Inese Nikuļceva. Mēs balsosim par vienu kandidātu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Satversmes tiesas tieneša apstiprināšanu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir izsniegtas 99 vēlēšanu zīmes. No tām viena dzēsta. Derīgas bijušas 94, nederīgu – nav, neiesniegtas – 5. Pret visiem kandidātiem balsojuši 47 deputāti.

Balsu sadalījums:

Inese Nikuļceva – 47 – "par", 47 – "pret".

Tātad arī šajā, septītajā, balsošanas kārtā Satversmes tiesas tiesnesis nav ievēlēts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to ir jārīko jaunas vēlēšanas un jārīko Saeimas Prezidija un Frakciju padome, lai noteiktu termiņu, kādā izvirzāmi Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāti.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtību esam izskatījuši. Rudens sesiju līdz ar to mēs slēdzam. Lūdzu, esiet gatavi sanākt uz ārkārtas sēdēm, ja radīsies tāda nepieciešamība.

Lai visiem mierīgi, klusi, silti Ziemassvētki, lai visiem laimīgs Jaunais gads!

Paldies Saeimas deputātiem un Saeimas darbiniekiem par darbu 2020. gadā!

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija ir pabeigta.

Līdz ar to 2020. gada 17. decembra trešo attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!