Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.
Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 29.10.2021., Nr. 210 https://www.vestnesis.lv/op/2021/210.11

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 751

Par Latvijas Republikas pārstāvju grupu Latvijas Republikas un Kazahstānas Republikas Starpvaldību komisijā ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos

Vēl šajā numurā

29.10.2021., Nr. 210

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 720

Pieņemts: 26.10.2021.

OP numurs: 2021/210.11

2021/210.11
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 7 Pēdējās nedēļas laikā 5 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 720

Rīgā 2021. gada 26. oktobrī (prot. Nr. 72 41. §)

Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
5. panta trešo daļu, 14. panta pirmo daļu,
15. pantu un 23. panta otro daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu (turpmāk – kultūras pieminekļi) uzskaites kārtību, tai skaitā kārtību, kādā kultūras pieminekļus iekļauj valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts, reģiona vai vietējas nozīmes kultūras pieminekļus un izslēdz no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta;

1.2. kultūras pieminekļu aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas kārtību;

1.3. kārtību, kādā nosaka vidi degradējošus objektus, kas atrodas kultūras pieminekļu aizsardzības zonās.

II. Kultūras pieminekļu uzskaite

2. Kultūrvēsturiskus objektus iekļauj valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (turpmāk – kultūras pieminekļu saraksts), ja tie atbilst autentiskuma nosacījumiem, ko atkarībā no kultūras pieminekļa veida izsaka dažādas pazīmes, tai skaitā forma un uzbūve, materiāli un viela, lietojums un funkcija, tradīcijas, paņēmieni un apsaimniekošanas sistēmas, atrašanās vieta un apkārtne, valoda un citas nemateriālā kultūras mantojuma formas, raksturs un noskaņa un citi iekšēji un ārēji faktori. Uzskaitē tiek ņemti visi kultūras pieminekļi neatkarīgi no to atrašanās vietas (virs zemes, zem zemes vai ūdenī, kā atsevišķs objekts vai atrodas kādā citā objektā, publiski pieejams vai slēgts), apjoma (piemēram, objektu kopums konkrētā teritorijā vai atsevišķs objekts), īpašuma piederības un tehniskā stāvokļa (valsts vai privātais īpašums, pilnīgi vai daļēji saglabājies). Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk – pārvalde), izvērtējot objekta atbilstību valsts, reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusam un nozīmei valsts, reģiona vai vietējā mērogā, ņem vērā šādus kritērijus:

2.1. objekta autentiskums izvērtēšanas brīdī un tā unikālais vai retais raksturs savā īpašajā kategorijā, objekta novietojums, saglabāšanas iespējas, interešu daudzveidība un koncentrācija vienā objektā un tā kultūrvēsturiskā vērtība, ko ietekmē datējums;

2.2. ar objektu saistītas vēsturiski nozīmīgas personas un notikumi;

2.3. objekta kā nācijas sociālās, zinātniskās, ekonomiskās, kultūras vai militārās vēstures ilustrācijas nozīme, arhitektoniskā vai mākslinieciskā koncepcija, dekoratīvo elementu kopums, tradicionālo tehniku lietojums;

2.4. veids, kādā objekta radošā koncepcija papildina vesela ansambļa vai kolekcijas māksliniecisko vērtību;

2.5. autorība;

2.6. no konstruktīvā viedokļa nozīmīgas tehniskās evolūcijas īpašības.

3. Kultūras pieminekļus iedala šādās tipoloģiskajās grupās:

3.1. arheoloģiskie pieminekļi (arheoloģiskās senvietas, par kurām nozīmīgākā informācija tiek iegūta arheoloģiskajos izrakumos) – senās dzīvesvietas (piemēram, apmetnes, ciemi, pilskalni, ezermītnes, mūra pilis, pilsētu vēsturiskais kultūrslānis), senkapi un to virszemes veidojumi, viduslaiku un agro jauno laiku kapsētas, senās kulta vietas (piemēram, kalni, akmeņi, koki, alas, birzis), senās saimnieciskās darbības vietas (piemēram, ražotņu, agrāro sistēmu vietas), senās kauju, apspriežu, tiesu un pulcēšanās vietas, senie ceļi, militāra rakstura būves, hidrotehniskās būves, nogrimušie kuģi, citi transportlīdzekļi un to kravas. Arheoloģiskie pieminekļi var atrasties zemē, virs zemes vai ūdenī;

3.2. arhitektūras pieminekļi (nozīmīgas vietas, ēku grupas, būves un konstrukcijas) – pilsētu vēsturiskie centri (pilsētbūvniecības pieminekļi), ciemi, dārzi, parki, kultūrvēsturiskās ainavas, muižu apbūve, tautas celtniecības objekti, būves un konstrukcijas, iekārtas un priekšmeti, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi vēsturisko stilu piemēri, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes;

3.3. mākslas pieminekļi (mākslas darbi un mākslas amatniecības izstrādājumi) – skulptūras, glezniecības darbi (piemēram, altārgleznas, sienu vai griestu gleznojumi, ikonas), baznīcu iekārtas, stājgrafikas, reti iespieddarbi, miniatūras, akvareļi, lietišķās, dekoratīvās mākslas paraugi (piemēram, keramikas, stikla, metāla, koka, akmens, kaula, ādas, tekstiliju izstrādājumi), kinodokumenti, fotodokumenti, videodokumenti, skaņu ieraksti, kas raksturo mākslas stilus, laikmetu un konkrētu apvidu;

3.4. industriālie pieminekļi – būves, iekārtas, priekšmeti un citi tehniska rakstura objekti, kas atspoguļo ražošanas, amatniecības, transporta, lauksaimniecības attīstību un teritoriju infrastruktūras attīstību, kā arī militāro vēsturi;

3.5. vēsturisko notikumu vietas – teritorijas, būves un citi objekti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem vai ievērojamām personām.

4. Latvijas Republikā ir šādas kultūras pieminekļu vērtību grupas:

4.1. objekti, kas atbilst Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk – UNESCO) Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un ir iekļauti pasaules kultūras un dabas mantojuma objektu sarakstā;

4.2. kultūras pieminekļu rezervāti vai īpaši aizsargājamas kultūrvēsturiskas teritorijas;

4.3. valsts nozīmes kultūras pieminekļi;

4.4. reģiona nozīmes kultūras pieminekļi;

4.5. vietējas nozīmes kultūras pieminekļi.

5. Kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi:

5.1. senvietas (līdz 13. gadsimtam ieskaitot);

5.2. pilis, to vietas, nocietinājumus (līdz 17. gadsimtam ieskaitot);

5.3. pilsētu vēsturiskos kultūrslāņus (līdz 18. gadsimtam ieskaitot);

5.4. senās kulta vietas, kas radītas, pārveidojot reljefu, un par kurām ir ziņas par atradumiem vai kultūras slāni tajās (līdz 18. gadsimtam ieskaitot);

5.5. nogrimušus kuģus (vecākus par 100 gadiem) un to kravas.

6. Kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi:

6.1. nozīmīgas vietas – kombinētus cilvēka un dabas veidojumus (piemēram, pilsētu vēsturiskos centrus, ciemus, dārzus, parkus) un kultūrvēsturiskas cilvēka veidotas ainavas (līdz 19. gadsimtam ieskaitot) – teritorijas, kurām ir starptautiska vai nacionāla arhitektoniska, vēsturiska, estētiska un etnogrāfiska vērtība;

6.2. pilsētu un lauku ēku grupas (piemēram, muižas, tautas celtniecības objektus), kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgas;

6.3. ēkas vai citas būves un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes.

7. Kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi:

7.1. mākslas darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz 19. gadsimtam ieskaitot);

7.2. mākslas darbus vai to daļas, kas dod priekšstatu par attiecīgā laikmeta mākslas tradīcijām Eiropā un Latvijā (vecākus par 50 gadiem);

7.3. latviešu nacionālās profesionālās mākslas un cittautu meistaru darbus (ņemot vērā to retumu, autora personību un konkrētā mākslas darba izpildījuma kvalitāti), kas ir parakstīti vai kuriem, tos atributējot (veicot konkrētas darbības parametru, materiāla, izpildījuma tehnikas, iespējamā autora vai skolas, izgatavošanas vietas un izgatavošanas laika noteikšanai), ir noteikts konkrētā priekšmeta pazīmju kopums, kas atklāj tā izcelsmi un nosaka māksliniecisko vērtību (vecākus par 25 gadiem).

8. Kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes industriālo pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgas būves, iekārtas, priekšmetus un citus tehniska rakstura objektus, kas saistīti ar ražošanas, transporta un teritorijas infrastruktūras attīstību vai militāro vēsturi un kuriem ir izcila zinātniska, kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme (vecākus par 50 gadiem).

9. Kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu var iekļaut teritorijas, būves un citus objektus, kas saistīti ar starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem vai ievērojamām personām un kuriem ir izcila zinātniska, kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme.

10. Priekšlikumu par objekta iekļaušanu kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts vai reģiona nozīmes kultūras pieminekli vai izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta fiziska vai juridiska persona iesniedz pārvaldē. Priekšlikumu par objekta iekļaušanu kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes kultūras pieminekli vai izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta fiziska vai juridiska persona iesniedz pašvaldībā. Iesniegumam pievieno:

10.1. informāciju par objekta nosaukumu un atrašanās vietu;

10.2. ziņas par objekta īpašnieku (valdītāju);

10.3. objekta vēsturi un aprakstu;

10.4. foto vai cita veida vizuālās fiksācijas materiālus;

10.5. pamatojumu.

11. Priekšlikumu par vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē pašvaldība un saskaņo ar pārvaldi. Ja pašvaldība priekšlikumam nepiekrīt, tā sniedz motivētu rakstisku atteikumu priekšlikuma iesniedzējam.

12. Priekšlikumu par valsts vai reģiona nozīmes kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu izvērtē pārvalde. Ja objekts neatbilst valsts vai reģiona nozīmes kultūras pieminekļa statusam, pārvalde sniedz motivētu rakstisku atteikumu priekšlikuma iesniedzējam.

13. Kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projekta dokumentācijā iekļauj šādu informāciju:

13.1. vērtības grupa;

13.2. veids un tipoloģiskā grupa;

13.3. nosaukums;

13.4. atrašanās vieta:

13.4.1. atsevišķam nekustamam kultūras piemineklim – adrese un cita informācija, kas dod iespēju identificēt objektu dabā;

13.4.2. kompleksam nekustamam kultūras piemineklim – informācija, kas dod iespēju identificēt objektu dabā;

13.4.3. kustamam kultūras piemineklim – adrese vai cita informācija, kas norāda objekta atrašanās vietu;

13.5. atsevišķu nekustamu kultūras pieminekli identificējošie kadastra apzīmējumi (zemes vienībām, būvēm, telpu grupām);

13.6. nekustama kultūras pieminekļa ģeotelpiskā informācija vektordatu formātā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā;

13.7. nekustama kultūras pieminekļa aizsardzības zonas ģeotelpiskā informācija vektordatu formātā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Ja nepieciešams, papildus var norādīt aizsardzības zonu ap kultūras pieminekli (metros);

13.8. kultūras pieminekļa vērtību raksturojošs īss apraksts un saglabājamo vērtību uzskaitījums;

13.9. kultūras pieminekli un tā vērtību raksturojoši attēli un citi ilustratīvi materiāli;

13.10. pamatojums objekta iekļaušanai kultūras pieminekļu sarakstā.

14. Lai kultūras pieminekļa statusu noteiktu pilsētas vēsturiskajam centram (pilsētbūvniecības piemineklim), nepieciešams pašvaldības saskaņojums, izņemot gadījumu, ja priekšlikums par kultūras pieminekļa statusa noteikšanu pilsētbūvniecības piemineklim ir iekļauts spēkā esošajā teritorijas plānojumā.

15. Ja kultūras piemineklim nepieciešams mainīt vērtības grupu, kā arī izdarīt citus precizējumus (piemēram, kultūras pieminekļa nosaukums, datējums), pārvalde sagatavo kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projektu. Projektā iekļauj šādu informāciju:

15.1. kultūras pieminekli identificējoša informācija (nosaukums, valsts aizsardzības numurs, tipoloģiskā grupa);

15.2. grozāmā informācija;

15.3. aktuālā informācija;

15.4. grozījumus pamatojoša informācija.

16. Lai objektu izslēgtu no kultūras pieminekļu saraksta likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 15. pantā paredzētajā gadījumā un kārtībā, pārvalde sagatavo atbilstošu grozījumu projektu. Projektā iekļauj šādu informāciju:

16.1. kultūras pieminekli identificējoša informācija (nosaukums, valsts aizsardzības numurs, vērtības grupa, tipoloģiskā grupa, adrese vai informācija par atrašanās vietu);

16.2. kultūras pieminekļa saglabātības stāvokli raksturojošs apraksts, tai skaitā attēli vai grafiskā informācija;

16.3. pamatojums objekta izslēgšanai no kultūras pieminekļu saraksta.

17. Pārvalde 10 darbdienu laikā pēc objekta iekļaušanas kultūras pieminekļu sarakstā vai izslēgšanas no kultūras pieminekļu saraksta aktualizē informāciju valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā (turpmāk – reģistrs).

18. Reģistrs ir valsts informācijas sistēma, un tajā tiek iekļauta šāda informācija par kultūras pieminekli:

18.1. valsts aizsardzības numurs;

18.2. vērtības grupa;

18.3. veids un tipoloģiskā grupa;

18.4. nosaukums;

18.5. atrašanās vieta:

18.5.1. atsevišķam nekustamam kultūras piemineklim – adrese un cita informācija, kas dod iespēju identificēt objektu dabā;

18.5.2. kompleksam nekustamam kultūras piemineklim – informācija, kas dod iespēju identificēt objektu dabā;

18.5.3. kustamam kultūras piemineklim – adrese vai cita informācija, kas norāda objekta atrašanās vietu;

18.6. atsevišķu nekustamu kultūras pieminekli identificējošie kadastra apzīmējumi (zemes vienībām, būvēm, telpu grupām);

18.7. atzīme, ja kultūras pieminekļa statuss ēkā nav attiecināms uz visu kadastra objektu, kā arī precīza informācija, kas ļauj identificēt objekta daļu, uz kuru attiecas kultūras pieminekļa statuss;

18.8. nekustama kultūras pieminekļa ģeotelpiskā informācija vektordatu formātā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā;

18.9. nekustama kultūras pieminekļa aizsardzības zonas ģeotelpiskā informācija vektordatu formātā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Ja nepieciešams, papildus var norādīt aizsardzības zonu ap kultūras pieminekli (metros);

18.10. kultūras pieminekļa (notikuma) datējums;

18.11. kultūras pieminekļa apraksts vai īpašās saglabājamās vērtības (piemēram, arhitektoniski telpiskais risinājums, plānojuma struktūra, interjeru dekoratīvā apdare, iekārtojums, gleznojumi, būvgaldniecības izstrādājumi, konstruktīvā sistēma, arheoloģiskais kultūrslānis);

18.12. publiskā pieejamība (pieejams, daļēji pieejams, nav pieejams);

18.13. informācija par lēmumu, ar kuru objekts ieguvis vai zaudējis kultūras pieminekļa statusu;

18.14. no normatīvajiem aktiem izrietošie kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmi un saimnieciskās darbības ierobežojumi, kā arī kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi, ja tādi izdoti;

18.15. informācija par kultūras pieminekļa uzturēšanas atbilstību kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām (kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un pārvaldes noteiktajām prasībām, kas izstrādātas, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem);

18.16. informācija par šo noteikumu 36. punktā minētajiem gadījumiem, kad nav nepieciešama pārvaldes atļauja par kultūras pieminekļa aizsardzības un izmantošanas nodrošināšanu;

18.17. kultūras pieminekļa nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu vai atbrīvojuma aprēķināšanai nepieciešamā informācija;

18.18. cita informācija par kultūras pieminekli, kas nepieciešama kultūras pieminekļu uzskaites un aizsardzības nodrošināšanai (tai skaitā informācija par kultūras pieminekļa īpašnieku un informācija par to, vai kultūras pieminekļa aizsardzības zonā ir noteikti vidi degradējošie objekti);

18.19. par objektiem, kas atbilst UNESCO Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un ir iekļauti pasaules kultūras un dabas mantojuma objektu sarakstā, – objekta nosaukums un tīmekļvietnes saite uz objektu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā;

18.20. par kultūras pieminekļu rezervātiem vai īpaši aizsargājamām kultūrvēsturiskām teritorijām – objekta nosaukums un tīmekļvietnes saite uz lēmumu, ar kuru objektam piešķirts kultūras pieminekļa statuss;

18.21. informācija par šo noteikumu 35. un 43. punktā minētajām atļaujām.

19. Pārvalde bez maksas saņem reģistra uzturēšanai nepieciešamos aktuālos datus no citām valsts informācijas sistēmām. Valsts institūcijas un pašvaldības bez maksas saņem to funkciju veikšanai nepieciešamos reģistra datus.

20. Kultūras pieminekli iekļauj reģistrā vai izslēdz no tā, pamatojoties uz kultūras pieminekļu sarakstu.

21. Šo noteikumu 18.5., 18.19. un 18.20. apakšpunktā minēto informāciju reģistrā aktualizē pārvalde, pamatojoties uz citās valsts informācijas sistēmās sniegtajiem datiem. Kultūras pieminekļa datējumu, aprakstu un saglabājamās vērtības reģistrā precizē pārvalde. Kustamo kultūras pieminekļu atrašanās vietu nosaka pārvalde. Informāciju par kultūras pieminekļa publisko pieejamību nosaka tā īpašnieks, bet pārvaldei ir tiesības reģistrā šo informāciju grozīt atbilstoši faktiskajai situācijai.

22. Informācija, kas iekļauta reģistrā, ir publiski pieejama, izņemot šo noteikumu 18.18. apakšpunktā minēto informāciju par kultūras pieminekļa īpašnieku, šo noteikumu 18.5.3. apakšpunktā minēto informāciju par kustamiem pieminekļiem, kā arī informāciju, kurai publiskas pieejamības liegums izriet no normatīvajiem aktiem.

III. Kultūras pieminekļu aizsardzība un izmantošana

23. Kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem nodrošina pārvalde, vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem – attiecīgā pašvaldība (turpmāk – par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgā institūcija). Kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzība šo noteikumu izpratnē ietver:

23.1. kultūras pieminekļu saglabātības stāvokļa izmaiņu kontroli (tai skaitā objekta apsekošanu un vizuālu fiksāciju);

23.2. kultūras pieminekļa īpašniekam un valdītājam nepieciešamo konsultāciju sniegšanu;

23.3. šo noteikumu 35. punktā minēto darbu dokumentācijas izvērtēšanu un atzinuma sniegšanu par veikto darbu atbilstību izsniegtajai atļaujai;

23.4. uz konkrētā kultūras pieminekļa saglabāšanu attiecināmo normatīvo aktu ievērošanas kontroli, tai skaitā kultūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumu ievērošanas pārbaudi, ja tādi izdoti;

23.5. šajos noteikumos paredzētās kārtības ievērošanas pārbaudi un par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas rīcību konstatēto pārkāpumu novēršanai.

24. Divu mēnešu laikā pēc objekta iekļaušanas kultūras pieminekļu sarakstā pārvalde vispārīgā administratīvā akta veidā izdod kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumus (ja tādi nepieciešami), nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez pārvaldes atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu.

25. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums laikus veikt kultūras pieminekļa kopšanas darbus un neatliekamos uzturēšanas pasākumus, lai nodrošinātu tā saglabāšanu.

26. Lai koptu un uzturētu kultūras pieminekli, kā arī veiktu citu saimniecisku darbību, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju un nepārveidojot kultūras pieminekli, kā arī negatīvi neietekmējot tā vidi un nesamazinot pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, pārvaldes atļauja nav nepieciešama.

27. Ja kultūras pieminekļa lietotājs vai īpašnieks neievēro šo noteikumu 24. punktā minētos norādījumus, par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par pārkāpuma novēršanas termiņu un informē par to kultūras pieminekļa lietotāju vai īpašnieku.

28. Kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs), kurš nespēj nodrošināt kultūras piemineklī esošo mākslas darbu, arheoloģisko priekšmetu vai citu kultūras vērtību uzturēšanas režīmu, pēc saskaņošanas ar pārvaldi var nodot tos glabāšanā muzejos vai citās speciālajās glabātavās.

29. Ja normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību, sanitārās uzraudzības un citu valsts un pašvaldību institūciju prasību īstenošana var radīt kultūras pieminekļa oriģinālās substances un autentiskuma zaudējumus vai mazināt kultūras pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, tad valsts ugunsdrošības, sanitārās uzraudzības un citas valsts un pašvaldības institūcijas un par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgā institūcija izvērtē citu kultūras pieminekļa īpašnieka iesniegtu alternatīvu risinājumu prasību nodrošināšanai.

30. Nosakot kultūras pieminekļu aizsardzības zonu uzturēšanas režīmu un citus saimnieciskās darbības ierobežojumus, pārvalde ņem vērā kultūras pieminekļa vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, kultūrslāni, piemineklim atbilstošo vidi un ainavu, kā arī apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kas nodrošina kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.

31. Plānojot būvniecību un citus darbus kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas var pārveidot kultūras pieminekli vai ainavu, nodrošina kultūras pieminekļa saglabāšanu. Kultūras pieminekļa saglabāšanai nepieciešamos pasākumus iekļauj būvniecības vai citu darbu projektā un tāmē, un tos finansē būvniecības ierosinātājs vai finansētājs.

32. Fiziskās vai juridiskās personas, kuras būvniecības vai citu darbu gaitā atklājušas objektu ar kultūrvēsturisku vērtību, par to ziņo pārvaldei un pārtrauc darbus līdz attiecīgam pārvaldes paziņojumam. Pārvalde mēneša laikā organizē atklātā objekta apzināšanu, kultūrvēsturiskās vērtības noskaidrošanu un nosaka šī objekta saglabāšanas pasākumus.

33. Kultūras pieminekli drīkst izmantot kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts kultūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā.

34. Kultūras pieminekļa teritorijā nedrīkst izvietot eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārņojošas vielas, kas var apdraudēt kultūras pieminekli, iekārtas, kas izraisa vibrāciju, kā arī vidi degradējošas materiālu krautuves un izgāztuves. Kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā nodrošina ugunsdrošību, optimālu hidroģeoloģisko situāciju, gaisa un ūdenskrātuvju tīrību. Nav pieļaujama tāda saimnieciskā darbība (tai skaitā gruntsūdens līmeņa maiņa), kas var apdraudēt kultūras pieminekli.

35. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu, nepieciešams saņemt pārvaldes atļauju:

35.1. ja paredzama kultūras pieminekļa konservācija, restaurācija vai citas darbības kultūras piemineklī, kas rada izmaiņas kultūras pieminekļa vai tā daļas apjomā, telpiskajā struktūrā, plānojumā, virsmu apdarē, faktūrā, kolorītā vai komplektācijā vai negatīvi ietekmē tā oriģinālās substances un autentiskuma saglabāšanu;

35.2. ja paredzama darbība kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas ietekmē kultūras pieminekļa vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, kultūrslāni, piemineklim atbilstošo vidi un ainavu, kā arī apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu un kultūras pieminekļa vizuālo uztveri;

35.3. arheoloģiskās izpētes darbiem (arheoloģiskiem izrakumiem un arheoloģiskās uzraudzības darbiem, kā arī arheoloģisko objektu apzināšanai, ja tā saistīta ar iejaukšanos kultūras piemineklī);

35.4. kultūrvēsturiskās izpētes darbiem (informācijas detalizētam apkopojumam un izvērtējumam, veicot objekta vai tā daļas padziļinātu vēstures izpēti, vizuālo fiksāciju, mērījumus, saudzējošus atsegumus un zondāžas, lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku zinātnisku informāciju par objekta vai tā daļas vēsturi, notikušiem pārveidojumiem, telpisko struktūru, konstrukciju, materiāliem, elementiem, detaļām un īpašībām, kas veido objekta kultūrvēsturisko vērtību).

36. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek skarts nekustama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs. Par citiem gadījumiem, kad nav nepieciešama pārvaldes atļauja, pārvalde pieņem lēmumu un par to informē pašvaldības, kā arī publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pārvaldes tīmekļvietnē.

37. Šo noteikumu 35.2., 35.3. un 35.4. apakšpunktā minētās atļaujas saņemšanai pārvaldē iesniedz iesniegumu. Iesniegumā norāda paredzamo darbu veidu un pamato darbu veikšanas nepieciešamību. Kultūrvēsturiskās vai arheoloģiskās izpētes darbiem papildus iesniedz ar kultūras pieminekļa īpašnieku (valdītāju) saskaņotu izpētes programmu un darbu aprakstu, kā arī kultūrvēsturiskās vai arheoloģiskās izpētes darbu vadītāja kompetenci apliecinošu informāciju (izglītību apliecinošu dokumentu, pieredzes aprakstu).

38. Arheoloģiskās izpētes darbus drīkst vadīt tikai kvalificēti speciālisti, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā. Personas, kuras arheoloģiskās izpētes darbus vada pirmo reizi, tos veic pieredzējuša speciālista uzraudzībā.

39. Pēc kultūrvēsturiskās vai arheoloģiskās izpētes darbu pabeigšanas atļaujā noteiktajā termiņā pārvaldē iesniedz izpētes darbu pārskatu. Pārskatā iekļauj pētāmā objekta raksturojumu, darbu procesa gaitu, atklājumu aprakstu, ilustratīvo materiālu (piemēram, plānus, fotoattēlus, zīmējumus), atradumu dokumentācijas sarakstus, arheoloģiskās izpētes darbu gadījumā – aktus par senlietu nodošanu glabāšanā publiskos muzejos.

40. Fiziskās un juridiskās personas, kas nodarījušas bojājumus kultūras piemineklim vai nelikumīgi pārveidojušas kultūrvēsturisko vidi kultūras pieminekļa teritorijā vai aizsardzības zonā, atjauno kultūras pieminekli un vidi iepriekšējā stāvoklī. Ja kultūras pieminekļa īpašnieka vai valdītāja nelikumīgas darbības dēļ kultūras piemineklis tiek iznīcināts, pārvaldei ir tiesības pieprasīt veikt tā rekonstrukciju (zuduša objekta atjaunošanu vēsturiskā veidolā).

41. Ar kultūras piemineklim nodarītā bojājuma noteikšanu saistītos materiālus sagatavo pārvalde, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgus speciālistus un kultūras pieminekļa īpašnieku (valdītāju) vai viņa pārstāvjus.

IV. Kultūras pieminekļu restaurācija

42. Veicot kultūras pieminekļu restaurāciju, konservāciju un remontu (labošanu), kā arī citus šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētos darbus, izvērtē dažādu laiku uzslāņojumus un saglabā:

42.1. būvēm – oriģinālo konstruktīvo sistēmu un konstrukcijas, plānojumu, apjomu, materiālus, apdari, vērtīgus interjera elementus, detaļas, rotājumus, vēsturiskās iekārtas un komunikācijas;

42.2. pilsētu un lauku ēku grupām – vēsturisko plānojumu, reljefa, ūdenstilpju un apzaļumojuma sistēmu, apbūves ārējo veidolu un kultūrvēsturiski vērtīgo labiekārtojumu;

42.3. nozīmīgām vietām – vēsturisko plānojumu, telpisko izveidojumu, siluetu, reljefu, ūdenstilpju un apzaļumojuma sistēmu, apbūves ārējo veidolu un kultūrvēsturiski vērtīgo labiekārtojumu;

42.4. arheoloģiskajiem pieminekļiem – reljefu, struktūru un ārējo veidolu;

42.5. mākslas pieminekļiem – oriģinālo substanci, kompozīciju, māksliniecisko risinājumu, konstruktīvo uzbūvi, oriģinālo virsmas apdari, vērtīgos uzslāņojumus un vēsturisko patinu.

43. Pārvalde kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz kultūras pieminekļa restaurācijas, konservācijas, remonta, kā arī citu šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minēto darbu atļaujas, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas. Attiecīgo dokumentāciju izvērtē pārvalde, ja nepieciešams, pieprasot pašvaldībai sniegt atzinumu. Atļauju atkarībā no objekta statusa, darbu rakstura un apjoma var noformēt uz veidlapas, saskaņojuma uzraksta veidā uz veicamo darbu dokumentācijas vai elektroniskā formā valsts informācijas sistēmā, par to nosūtot paziņojumu iesniedzējam.

44. Iesniegumam šo noteikumu 43. punktā minētās atļaujas saņemšanai pievieno šādu informāciju:

44.1. objekta adrese, kadastra apzīmējums (ja attiecināms) un iesniedzēja kontaktinformācija;

44.2. paredzamo darbu nepieciešamības pamatojums;

44.3. darbu izpildītājs (uzņēmējs) (fiziskai personai – vārds, uzvārds, amats, kontaktinformācija, juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs, kontaktinformācija), ja pārvalde šādu informāciju ir pieprasījusi;

44.4. darbu vadītājs (vārds, uzvārds, amats, informācija par atbilstošu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un kontaktinformācija), ja pārvalde šādu informāciju ir pieprasījusi;

44.5. īpašnieka norīkota par darbu uzraudzību atbildīgā persona vai autoruzraudzības veicējs (ja attiecināms) (vārds, uzvārds, kontaktinformācija), ja pārvalde šādu informāciju ir pieprasījusi;

44.6. plānotie darbu izpildes termiņi;

44.7. projekts vai cita dokumentācija, ja tāda nepieciešama.

45. Iesniegumu pārvaldē var iesniegt klātienē, pa pastu, elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu) vai valsts informācijas sistēmās.

46. Ja iesniegumam par atļaujas saņemšanu nav pievienota visa šo noteikumu 44. punktā norādītā informācija, pārvalde var izsniegt atļauju ar nosacījumu noteiktā termiņā iesniegt trūkstošos dokumentus.

47. Šo noteikumu 44. punktā minēto iesniegumu pārvalde izskata un lēmumu pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā un kārtībā. Pārvaldes lēmums ir apstrīdams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Izvērtētās projekta dokumentācijas vienu eksemplāru glabā par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgajā institūcijā ne mazāk kā trīs gadus (izņemot gadījumu, ja dokumentācija saņemta valsts informācijas sistēmā).

48. Kultūras pieminekļa restaurāciju, konservāciju, kā arī citus šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minētos darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā. Kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments. Darbiem arheoloģiskajos pieminekļos pieaicina arheologus, kuri ieguvuši augstāko humanitāro izglītību, kuriem ir divu gadu pieredze arheoloģiskās izpētes darbos un kuri saņēmuši pārvaldes atļauju attiecīgo izpētes darbu veikšanai.

49. Kultūras pieminekļu restaurācijā, konservācijā un remontā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

50. Ja nekustama kultūras pieminekļa restaurācijā notiek vērtīgu oriģinālo vai vēlāka laika uzslāņojumu detaļu un fragmentu demontāža (kultūrvēsturiska objekta izjaukšana noteiktā secībā, lai veiktu tā restaurāciju, detaļu konservāciju, nodrošinot iespēju objektu uzstādīt no jauna tajā pašā vai citā vietā vai uzglabāšanai piemērotā vidē), kas netiek iebūvēti vai iemontēti atpakaļ kultūras piemineklī, šīs detaļas un fragmentus, kā arī darbu procesā atgūtos oriģinālos materiālus saglabā kultūras piemineklī vai, saskaņojot ar pārvaldi, nodod citu kultūras pieminekļu restaurācijai.

51. Nekustama kultūras pieminekļa restaurācijas, remonta, konservācijas un demontāžas procesā tā oriģinālo detaļu un fragmentu pārvietošana ārpus kultūras pieminekļa teritorijas ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā, ja nav iespējama šo darbu veikšana objektā un pārvietošana pēc pārvaldes atļaujas saņemšanas paredzēta piemērotos apstākļos, garantējot attiecīgo oriģinālo detaļu un fragmentu drošu saglabāšanu.

52. Kultūras pieminekļu restaurācijas, konservācijas vai citu šo noteikumu 35.1. apakšpunktā minēto darbu autors (vadītājs) mēneša laikā pēc darbu pabeigšanas vai, ja darbi tiek veikti ilgāk par gadu, katru gadu mēneša laikā pēc kalendāra gada beigām iesniedz pārvaldē (ja atļaujā par darbu veikšanu pārvalde to ir pieprasījusi) un attiecīgajā pašvaldībā pārskatu par kultūras piemineklī veiktajiem darbiem. Pārvalde pēc pārskata izvērtēšanas sniedz atzinumu par veikto darbu atbilstību izsniegtajai atļaujai. Pārskatā iekļauj:

52.1. īsu objekta vēsturi;

52.2. objekta saglabātības stāvokli pirms un pēc darbu veikšanas;

52.3. veikto darbu procesa aprakstu un vizuālās fiksācijas materiālus;

52.4. informāciju par kultūrvēsturiski vērtīgajiem demontētajiem elementiem un to uzglabāšanu;

52.5. darba zīmējumu korekcijas.

53. Ja netiek ievērotas rakstiskajā atļaujā noteiktās prasības, par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgajai institūcijai ir tiesības uzdot novērst pārkāpumus un līdz to novēršanai pieprasīt darbu izpildītājam un pasūtītājam pārtraukt darbus.

V. Vidi degradējoša objekta statusa piešķiršana

54. Priekšlikumus rīcībai ar vidi degradējošiem objektiem, kas atrodas kultūras pieminekļa aizsardzības zonā un ar savu ārējo veidolu vai darbību būtiski samazina kultūras pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, pārvaldē iesniedz kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) vai pašvaldība. Priekšlikumam pievieno objekta aprakstu, vizuālās fiksācijas materiālus, atrašanās vietas shēmu topogrāfiskajā plānā, kultūrvēsturiskās vides analīzi, kas pamato priekšlikumu, un tehniskās izpētes atzinumu.

55. Pirms attiecīga lēmuma pieņemšanas pārvalde par objektu paziņo vietējai pašvaldībai un īpašniekam (valdītājam), izpēta objektu, kā arī sadarbībā ar pašvaldību organizē sabiedrisko apspriešanu. Vietējā pašvaldība un īpašnieks (valdītājs) mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas informē pārvaldi par savu viedokli.

56. Lēmumu par vidi degradējoša objekta statusa noteikšanu pārvalde pieņem mēneša laikā pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošanas un īpašnieka (valdītāja) un vietējās pašvaldības piekrišanas saņemšanas. Īpašnieks (valdītājs), saskaņojot ar pārvaldi un vietējo pašvaldību, organizē vidi degradējošā objekta pilnīgu vai daļēju nojaukšanu.

VI. Noslēguma jautājumi

57. Atzīt par spēku zaudējušiem:

57.1. Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumus Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 118. nr.; 2019, 235. nr.);

57.2. Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumus Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 118. nr.; 2010, 57. nr.; 2011, 48., 109., 122. nr.).

58. Pārvalde izvērtē un, ja nepieciešams, izdod jaunus kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumus attiecībā uz pieminekļiem, kas iekļauti kultūras pieminekļu sarakstā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, un publicē tos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" līdz 2023. gada 31. decembrim.

59. Šo noteikumu 18.12. apakšpunktā norādīto reģistram nepieciešamo informāciju kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) paziņo pārvaldei līdz 2022. gada 31. decembrim. Ja tas netiek izpildīts, kultūras pieminekļa pieejamības statusu nosaka pārvalde un informē par to kultūras pieminekļa īpašnieku (valdītāju).

60. Pārvalde līdz 2022. gada 30. jūnijam sakārto reģistru atbilstoši šo noteikumu prasībām. Šo noteikumu 18.7., 18.8., 18.9., 18.10., 18.11., 18.12., 18.14., 18.15., 18.16., 18.17., 18.18., 18.19. un 18.20. apakšpunktā norādīto informāciju pārvalde sagatavo un reģistrā ievieto līdz 2023. gada 31. decembrim. Šo noteikumu 18.14. apakšpunktā norādīto informāciju attiecībā uz valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem pārvalde sagatavo un reģistrā ievieto līdz 2022. gada 31. decembrim.

61. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai pārvaldes izsniegtās atļaujas ir derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām.

62. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izsniegtie norādījumi kultūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai ir spēkā līdz brīdim, kamēr nav izdots jauns administratīvais akts, kas groza vai izbeidz tiesiskās attiecības.

63. Attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem pārvalde līdz 2022. gada 10. janvārim:

63.1. pārskata līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izdotos vietējās nozīmes kultūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumus un izlemj jautājumu par to atcelšanu un jaunu kultūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumu izdošanas nepieciešamību;

63.2. aktualizē reģistrā pieejamo informāciju par vietējās nozīmes kultūras pieminekļu, to teritoriju un aizsardzības zonu no normatīvajiem aktiem izrietošajiem uzturēšanas režīmiem un saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kā arī pievieno pārvaldes izdotos kultūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumus, ja tādi ir spēkā šo noteikumu spēkā stāšanās dienā;

63.3. elektroniski nodod pašvaldībām šādu informāciju par vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem:

63.3.1. informāciju par kultūras pieminekļa identificēšanu: valsts aizsardzības numuru, nosaukumu un atrašanās vietas informāciju (atsevišķu nekustamu kultūras pieminekli identificējošu kadastra apzīmējumu, informāciju, kas dod iespēju identificēt objektu dabā);

63.3.2. informāciju par kultūras pieminekļa datējumu un aprakstu vai īpašām saglabājamajām vērtībām;

63.3.3. informāciju par prasībām kultūras pieminekļu aizsardzībai un izmantošanai: pārvaldes izdotos kultūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumus (ja tādi izdoti), noteiktos kultūras pieminekļu, to teritoriju un aizsardzības zonu uzturēšanas režīmus un saimnieciskās darbības ierobežojumus;

63.3.4. informāciju par pārvaldes aktuālajām pārbaudēm par kultūras pieminekļu aizsardzības un izmantošanas atbilstību normatīvajiem aktiem, kas veiktas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, un šo pārbaužu rezultātiem;

63.4. nodrošina pašvaldībām piekļuves tiesības reģistra datiem.

64. Noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Kultūras ministrs N. Puntulis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!