Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas otrā sēde 2021. gada 9. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mums vajadzētu sākt šā gada 9. septembra sēdi, bet šobrīd mēs to nevaram uzsākt, jo atbilstoši šā gada 2. septembra Saeimas pieņemtajam lēmumam deputāts Aldis Gobzems ir izslēgts no Saeimas šā gada 9. septembra sēdes. Ievērojot Saeimas kārtības rullī noteikto, no Saeimas sēdes izslēgts deputāts nedrīkst atrasties Saeimas Sēžu zālē.

Lūdzam Gobzema kungu – atstājiet Saeimas Sēžu zāli! Jūs varat uzturēties un noskatīties Saeimas sēdi Balsošanas zālē. (Dep. A. Gobzema starpsauciens.)

Paldies. (Dep. A. Gobzems: "Paldies jums!")

Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt Saeimas 9. septembra sēdes darba kārtību, vēlos jūs informēt par iesniegtajām izmaiņām, ko Saeimas Prezidijs ir apstiprinājis šodienas darba kārtībā.

Lēmuma projekts "Par Ivara Golsta apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli", ko iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs iekļaujam šo jautājumu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Par 8. darba kārtības punkta – likumprojekta "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likums" otrajā lasījumā (to ir lūgts atzīt par steidzamu) – izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības. To iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī jautājuma izslēgšanu no šodienas sēdes darba kārtības? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" otrajam lasījumam līdz 2021. gada 10. septembrim", ko iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu un šī lēmuma projekta apstiprināšanu? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. (Pauze.)

Un lēmuma projekts "Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm", ko iesniegusi Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī jautājuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. (Starpsaucieni: "Ir, ir, ir!") Ir... Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegto lēmuma projektu "Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 7, atturas – nav. (Zālē troksnis. Dep. A. Kaimiņš: "Es nenobalsoju! Dodiet man lapiņu!") Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtības pirmā sadaļa – "Prezidija ziņojumi".

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Rubika, Borisa Cileviča, Igora Pimenova, Ivana Klementjeva, Vitālija Orlova, Ingas Goldbergas, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Ivara Zariņa, Edgara Kucina un Vladimira Nikonova iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Jānis Butāns. Lūdzu! (Starpsaucieni.)

J. Butāns (JK).

Šo deputātu likuma ierosinājumu nevar nosaukt citādi kā vien par bezatbildību un nekompetenci. (Starpsauciens: "Nu jau!") Tālāk paskaidrošu, kāpēc.

Pirmkārt. Esošais ceļu satiksmes regulējums radīts, lai pasargātu velosipēdistus no ceļu satiksmes negadījumiem, jo Latvijas pilsētās nav atbilstošas infrastruktūras un braukšanas kultūras, lai mikromobilitātes rīki justos droši uz ielām. Pēdējos vairāk nekā 10 gadus, īpaši šeit izceļot Rīgu, kur pie varas ilgstoši ir bijusi partija SASKAŅA (Starpsauciens: "Ui!"), kur satiksmes intensitāte un velobraucēju skaits ir vislielākais, par atbilstošu infrastruktūru ir domāts maz jeb precīzāk – tā ne tikai nav radīta pietiekamā apjomā, bet faktiski ir nolaista līdz kliņķim. (No SASKAŅAS frakcijas: "Muļķības!") Līdz kliņķim nolaisti gan tilti, gan ielas, tāpēc tagad ir divtik grūti izveidot atbilstošu mikromobilitātes infrastruktūru, jo finansējums nepieciešams, lai no sabrukšanas glābtu tiltus. (No SASKAŅAS frakcijas: "Ar stabiņiem!") Jautājums – kur tad jūs bijāt, deputāti, kad bija jārūpējas par šo infrastruktūru? (Starpsaucieni.)

Otrkārt. Pašreiz spēkā esošais regulējums jau nosaka, ka ar velosipēdu un skrejriteni nedrīkst braukt pa ietvi, ja ir izveidots veloceļš, nedrīkst pārvietoties ar tādu ātrumu un tādā veidā, kas traucē gājējiem. Vai tā ir deputātu nekompetence, ja nezina šos noteikumus? Tas ir jautājums jums, deputāti. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA.)

Treškārt. Šī gada septiņos mēnešos ceļu satiksmes negadījumos cietuši 434 velosipēdisti un skrejriteņu vadītāji, kas ir ļoti augsts rādītājs uz Eiropas kopējā fona, tai skaitā skatoties arī Latvijas mērogā. Salīdzinājumā ar gājējiem... kur, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājums – no 380 uz 280 cietušajiem septiņos mēnešos, velosipēdistu un skrejriteņu... cietušo skaits ir pieaudzis no 378 uz 434. (Dep. Ļ. Švecova: "Cik no tiem ar stabiņiem...?") No šiem cietušajiem ļoti liela daļa ir cietusi sadursmēs ar automašīnu. Vai to jūs vēlaties, deputāti? Es to sauktu par bezatbildību.

Valsts satiksmes politika nosaka... veicināt... cilvēkus izmantot dažādus pārvietošanās veidus, tajā skaitā īpašu vietu paredzot mikromobilitātei un satiksmes drošībai, kā arī veicinot iedzīvotāju mobilitātes paradumu maiņu, pārsēžoties no privātās automašīnas uz sabiedrisko transportu, velosipēdu vai izvēloties doties kājām. Ko jūs gribat ar šo priekšlikumu panākt, deputātu kungi? Vai visiem tagad būs jābrauc ar automašīnām, jo pa ielām pārvietoties nav droši? (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA.)

Jebkurām izmaiņām ceļu satiksmes regulējumā jābūt izsvērtām un pārdomātām. Satiksmes ministrijas paspārnē darbojas Ceļu satiksmes drošības padomes domnīca, kurā satiekas visas ieinteresētās puses, lai rastu labāko risinājumu. Tāpēc aicinu arī jūs, deputātu kungi, nākamreiz nelidināties mākoņos, bet piedalīties šajā domnīcā un sniegt savus priekšlikumus, kā uzlabot satiksmes drošību Latvijā, tai skaitā Rīgā.

Aicinu neatbalstīt šo deputātu... SASKAŅAS deputātu ierosināto likumprojekta... priekšlikumu un noraidīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Artūrs Rubiks. (Starpsauciens: ""Par"!")

Piedodiet, "par" pieteicies runāt deputāts Artūrs Rubiks. Lūdzu!

A. Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Tiem, kuri nav lasījuši likumprojektu, es pateikšu un izlasīšu, ko mēs piedāvājam. Mēs piedāvājam veikt grozījumus Ceļu satiksmes likumā.

Pirmais. Izteikt 24. panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, velosipēda vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav nepieciešamas..." (tas jau ir likumā) "... un tām atļauts ar velosipēdu piedalīties ceļu satiksmē tikai pa brauktuvi un velosipēdu ceļiem."

Otrais. Izteikt 24. panta piektās daļas trešo teikumu šādā redakcijā: "Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav nepieciešamas un tām atļauts ar elektroskrejriteni piedalīties ceļu satiksmē tikai pa brauktuvi un velosipēdu ceļiem."

Mūsu piedāvātajos grozījumos runa ir par gājēju drošību un bērnu drošību, kuri pārvietojas pa gājēju ceļiem (Dep. J. Butāns: "Veloceļu jau nav! Jūs jau neizbūvējāt!"), kā arī par mūsu pārējo kustības dalībnieku drošību.

Pēc statistikas datiem, šogad astoņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pagājušajā gadā, kad Covid-19 ierobežojumu dēļ satiksme bija daudz mazāka, ceļu satiksmes negadījumu skaits ar elektroskrejriteņiem ir pieaudzis 3,3 reizes. Tas jau bija minēts. Un tie ir tikai Valsts policijas fiksēti gadījumi. Tāpēc mūsu piedāvātie grozījumi, sākoties jaunajam mācību gadam, kad mācības atsākušās klātienē un pieaudzis gājēju skaits, ir sevišķi aktuāli. Mūsuprāt, ātrums līdz 25 kilometriem stundā, ar kādu elektroskrejriteņiem ir atļauts braukt pa ietvēm, rada tiešus apdraudējumus gājējiem. (Dep. J. Butāns: "Izlasiet ceļu satiksmes noteikumus! Tas nav atļauts! Ko jūs tur muldat?")

Tie, kuri domā, ka tas nav bīstami, lai apmeklē Rīgas 2. ... traumatoloģijas slimnīcu (Dep. J. Butāns: "Nekad neko neizbūvē!") un aprunājas ar tiem cilvēkiem (Starpsaucieni.)... un aprunājas ar tiem cilvēkiem, kuri ārstējas (Starpsauciens: "Ušakovs projām...!") pēc šiem ceļu satiksmes negadījumiem. (Starpsaucieni. Dep. J. Butāns: "Tagad 100 miljoni jāiegulda tiltos, nav naudas velojoslām!") Pārvietošanās ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem kļūst arvien populārāka, tāpēc ir jāveido droša un sabalansēta vide visiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Kolēģi, lūdzam atbalstīt mūsu piedāvātos grozījumus. (Dep. A. Kaimiņa starpsaucieni.) Es piedāvātu... un lūdzu atbalstīt mūsu piedāvātos grozījumus šodien, bet ne vēlāk... jau ar saviem parakstiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Artūra Rubika, Borisa Cileviča, Igora Pimenova, Ivana Klementjeva, Vitālija Orlova, Ingas Goldbergas, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Ivara Zariņa, Edgara Kucina un Vladimira Nikonova iesniegtā likumprojekta (Starpsauciens: "Velo nīdēji!") "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 46, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs informē... Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā" ierosina nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā – sadaļa "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Deputātu Jūlijas Stepaņenko, Māra Možvillo, Ramonas Petravičas, Ralfa Nemiro, Kaspara Ģirģena, Evijas Papules, Ļubovas Švecovas, Edgara Tavara, Karinas Sprūdes un Ērika Pucena iesniegtais lēmuma projekts "Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt diskriminējošās un nesamērīgās normas Covid-19 ierobežojumu regulējumā".

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī iesniegtā lēmuma projekta izskatīšanu šajā sēdē? (Starpsauciens: "Ir!") Ir iebildumi. (Dep. A. Kaimiņš: "Maziņš tas iebildumiņš!")

Lūdzu, vai (Dep. J. Stepaņenko starpsaucieni.) deputātiem ir iebildumi, ja mēs šo lēmuma projektu iekļaujam nākamajā Saeimas sēdē? (Dep. J. Pūce: "Ir!") Viens var runāt "par", viens var runāt "pret".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Juri Pūce! (Starpsauciens: "Nesarunāties ar zāli!") Juris Pūce, kas ir iebildis pret šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā, klausīsies īpaši uzmanīgi.

Šis lēmuma projekts nosaka to, ka šī, pēdējā, nedēļa, ko mēs piedzīvojām mācībās bērniem... Mēs redzam, ka bērnu testēšana un masku uzspiešana ir atceļama. Ir izgāzusies visa šī sistēma ar bērnu testēšanu, tā tiešām kavē
e-veselības datu apmaiņu, tā absolūti nevajadzīgi liedz bērniem tiesības uz izglītību, jo pēc vairākiem gadījumiem, kad testi pazuda, bērniem nebija tiesību – ieklausieties! – bērniem nebija tiesību apmeklēt izglītības iestādi! Cik tālu jūs esat nonākuši! Šis ir klajš Satversmē paredzēto tiesību pārkāpums. Tas ir jāatceļ. Tas ir uzdevums Ministru kabinetam.

Otrs jautājums, par ko es gribu runāt... šajā lēmuma projektā... kopā ar kolēģiem... ir jautājums par absolūti ekonomiski nepamatotu normu iekļaušanu attiecībā uz frizieriem un skaistumkopšanas speciālistiem, pieprasot viņiem tādas absolūti nesamērīgas un diskriminējošas prasības kā testu regulāru veikšanu un arī testu prasīšanu no viņu klientiem. Atcerieties, kolēģi, – šobrīd mēs runājam par sievietēm, kas bieži vien pašas mēģina pabarot savu ģimeni. Jūs šobrīd viņām liedzat šo iespēju, pazemojot viņas.

Un trešais, kas ir ne mazāk svarīgi, ir augstskolu mācībspēku (tostarp!) un studentu diskriminēšana. Un mācībspēku diskriminēšana šajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 360, kurus diemžēl visa Latvija jau zina no galvas... šo nosaukumu – 360. noteikumi... kuri aug ar katru nedēļu aizvien lielāki un lielāki ar visiem šiem ierobežojumiem, ko Saeima savā apmātībā vairāk nekā pirms gada viņiem ir piešķīrusi un kas nav pārtraucams ne ar vienu Saeimas balsojumu, tāpēc ka visiem ir vienalga, kas šeit sēž, koalīcijā... Šajos noteikumos ir noteikts tas, ka šobrīd studentiem tiks liegta iespēja studēt, sākot no 10. oktobra, tiem, kuri nebūs vakcinējušies. Tie, kuri nav vakcinējušies, šobrīd mēģina saskaitīt pēdējo naudu, lai aizietu un nodotu šos testus, lai varētu piedalīties mācībās, nerunājot jau par augstskolu mācībspēkiem, kuriem ar šiem 360. noteikumiem (tas ir absolūti klajš pārkāpums – mēs runājam par Darba likuma tiesībām) arī ir liegta iespēja strādāt. Un šis ir Darba likuma pārkāpums. Un šādu pārkāpumu ir pieļāvis Ministru kabinets, izdodot šos 360. noteikumus.

Mēs pēdējā laikā... ik pa brīdim pēdējās nedēļas laikā dzirdējām dažādus viedokļus – ka bērnu testēšana nav īsti izdevusies, ka tur kaut kas ir jādara, ka patiesībā ar studentiem arī kaut kas būtu jārisina. Un varbūt arī skaistumkopšanas jomā kaut kas būtu labojams, bet tālāk par to "kaut kas kaut kur" mēs neesam tikuši. Mēs neesam dzirdējuši, ka kāds no koalīcijas deputātiem vai no valdības būtu paņēmis tomēr un atrisinājis šo problēmu.

Tāpēc mums ir kopā, kolēģi... opozīcijai jāaicina arī koalīcija. Es saprotu, ka Nacionālā apvienība šobrīd ir ļoti stingri iestājusies par to, lai bērnus liktu mierā skolā. Mēs dzirdējām arī – Jānis Dombrava (mēs lasījām viņa viedokli) ir izteicies –, ka bērnus nevajag mocīt ar testiem un maskām. Es ļoti vēlos aicināt palīgā Nacionālo apvienību šajā balsojumā un nepalikt tikai pie vārdiem, bet tiešām ar darbiem pierādīt to, ka jūs domājat par cilvēkiem, jūs domājat par bērniem, jūs domājat par skaistumkopšanas speciālistiem un jūs domājat par studentiem un augstskolu mācībspēkiem.

Es aicinu, godātie kolēģi, atbalstīt šo lēmuma projektu, dot uzdevumu Ministru kabinetam divu darbdienu laikā atrisināt šīs trīs lielās problēmas, kuras šobrīd bojā dzīvi ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viena deputāte ir runājusi "par", "pret" neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt diskriminējošās un nesamērīgās normas Covid-19 ierobežojumu regulējumā" izskatīšanu nākamajā Saeimas sēdē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 48, atturas – 1. (Dep. J. Stepaņenko starpsauciens.) Tātad lēmuma projekts ir noraidīts izskatīšanai nākamajā sēdē.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par šī lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām? Priekšlikumu nav? (Dep. K. Feldmans: "Nav priekšlikumu!")

Lūdzu, vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es lūdzu šo lēmuma projektu nodot Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir nodot šo lēmuma projektu Juridiskajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt diskriminējošās un nesamērīgās normas Covid-19 ierobežojumu regulējumā" nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 49, atturas – 1. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Darba kārtībā – sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Augstākās tiesas tiesneses Mārītes Zāģeres atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 31. augusta sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Augstākās tiesas tiesneses Mārītes Zāģeres atbrīvošanu no tiesneša amata" sakarā ar došanos pensijā.

Tiesneses apbalvojumi: 2005. gadā – Augstākās tiesas 15 gadu izdienas nozīme; 2007. un 2008. gadā – Augstākās tiesas atzinības raksts par ilggadēju godprātīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā; 2010. gadā – Augstākās tiesas 20 gadu izdienas nozīme; 2012. gadā – tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīme; 2013. gadā – Augstākās tiesas Temīdas balva "Gada tiesnesis"; 2015. gadā – Augstākās tiesas 25 gadu izdienas nozīme; 2019. gadā – valsts apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, ordeņa IV šķira; 2020. gadā – Augstākās tiesas 30 gadu izdienas nozīme.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 15. septembri atbrīvot Augstākās tiesas tiesnesi Mārīti Zāģeri no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Juridiskās komisijas vārdā vēlos pateikties Zāģeres kundzei par godprātīgu un profesionālu darbu vairāk nekā 30 gadu garumā senatores amatā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Augstākās tiesas tiesneses Mārītes Zāģeres atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Sarmītes Stūrmanes atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 31. augusta sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Sarmītes Stūrmanes atbrīvošanu no tiesneša amata" sakarā ar došanos pensijā.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 30. septembri atbrīvot Rīgas rajona tiesas tiesnesi Sarmīti Stūrmani no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Liels paldies tiesnesei par ieguldīto darbu, par to, ka godprātīgi tika pildīti tiesneša amata pienākumi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies Agešina kungam par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Sarmītes Stūrmanes atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts, ko iesnieguši deputāti Atis Zakatistovs, Janīna Kursīte, Aivars Geidāns, Juris Jurašs, Jānis Cielēns, Iveta Benhena-Bēkena, Ramona Petraviča, Viktors Valainis, Normunds Žunna un Jānis Butāns, – "Par Saeimas deputāta Aivara Geidāna ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Aivara Geidāna ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts, ko iesnieguši deputāti Atis Zakatistovs, Janīna Kursīte, Aivars Geidāns, Juris Jurašs, Jānis Cielēns, Iveta Benhena-Bēkena, Ramona Petraviča, Viktors Valainis, Normunds Žunna un Jānis Butāns, – "Par Saeimas deputāta Aivara Geidāna ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Aivara Geidāna ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Ivara Golsta apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Cienītā sēdes vadītāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi gan Ivara Golsta iesniegumu par to, ka viņš ir piekritis kandidēt uz Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatu, gan, protams, CV, kā arī ir uzklausījusi gan pašu Ivaru Golstu, gan... iesniedzējus.

Atbalsts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā viennozīmīgi bija plašs, tāpēc lūdzu arī jūs atbalstīt Ivara Golsta apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu! (Dep. A. Kaimiņš: "Vjačeslav, labs cilvēks? Balsoji "pret"!")

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Pirms deviņiem mēnešiem... deviņiem gadiem es kopā ar kolēģi Zandu Kalniņu-Lukaševicu faktiski esmu uzrakstījis visu likumdošanu, kas attiecas uz Fiskālās disciplīnas padomi, ieskaitot to modeli, saskaņā ar kuru mēs šodien strādājam.

Es vēl atceros Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas ierēdņu skepsi tajā laikā par to daļu, kurā Saeimas deputāti izvirzītu kandidātus Fiskālās disciplīnas padomei. Viņiem tas ļoti nepatika, un man daudz laika prasīja viņu pārliecināšana par to, ka, nē, nekas tāds slikts nenotiks.

Man bija liels prieks par to, kā šos deviņus gadus ir strādājusi Fiskālās disciplīnas padome. Manuprāt, tā sevi pierādījusi kā ļoti kompetentu organizāciju, tiešām neatkarīgu, un es ļoti gribētu, lai tā tāda arī paliktu.

Visu cieņu Golsta kunga ļoti plašajai darba pieredzei. Man diemžēl nākas konstatēt, ka Golsta kungam nav atbilstošas izglītības tieši makroekonomikas vai ekonomikas jomā. Biznesa izglītība nav ekonomikas izglītība – ne tuvu! Golsta kungam diemžēl nav arī darba pieredzes tieši vai nu makroekonomikas, vai fiskālās politikas jomā. Strādājot par sekretāru tajā padomē... nu tas, piedodiet, neskaitās. Strādājot par sekretāru... jebkurā profesijā... tevi nekādā veidā nepadara par profesionāli šajā jomā.

Līdz ar to, kolēģi, diemžēl Golsta kungs neatbilst Fiskālās disciplīnas likuma 22. panta otrajai daļai, kurā teikts, ka par padomes locekļiem var ievēlēt... nu, ekonomikas jomā – nē, bet finanšu – var strīdēties... bet kuriem ir pieredze fiskālās politikas jautājumos. Tādas pieredzes nav, līdz ar to diemžēl Golsta kungs neatbilst likuma prasībām un es nevaru atbalstīt viņa kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Bondara kungs, jūs nevēlaties neko teikt?

Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ivara Golsta apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 10, atturas – 6. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Ivaru Golstu ar ievēlēšanu Fiskālās disciplīnas padomē.

Godātie kolēģi! Mūsu darba kārtībā esam pie sadaļas "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ilga Šuplinska. Lūdzu!

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Grozījumi Izglītības likumā.

Likumprojekta mērķis ir piešķirt tiesības augstskolām veikt Eiropas Savienības valstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, Šveices Konfederācijā un Ministru kabinetā noteiktās ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu vai arī tiem pielīdzināto akadēmisko grādu ekspertīzi. Ja līdz šim šādas tiesības ir bijušas tikai Akadēmiskās informācijas centram, tad principā šie likuma grozījumi paredz to, ka līdzīgas tiesības ir arī augstskolām. Kas ir ļoti svarīgi – ka principā tā ir likuma grozījumu norma, kas saistīta arī ar augstskolu ikdienas darba atvieglošanu. Šis konkrētais grozījums ir cieši saistīts arī ar Augstskolu likuma grozījumu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojekta virzību apstiprināšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Debatēs deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Šuplinska. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir četras nedēļas, proti, līdz 7. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 7. oktobris. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ilga Šuplinska. Lūdzu!

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Likumprojekta mērķis ir analogs iepriekš minētajam. Lai minētais grozījums stātos spēkā, ir nepieciešamas izmaiņas gan Izglītības likuma 11. pantā, gan Augstskolu likuma 85. pantā. Arī šis grozījums ir izskatīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, atbalstīts, tāpēc ir lūgts arī Saeimai atbalstīt šo likuma grozījumu projektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Šuplinska. Tātad analogi iepriekšējam – termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir četras nedēļas – līdz 7. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 7. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Linda Medne. Lūdzu!

L. Medne (JK).

Labdien, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iesniegusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" (Nr. 1071/Lp13).

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" izstrādāts saskaņā ar likumu "Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem darījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām". Likums izsludināts 2020. gada 17. novembrī.

Likuma grozījumi paredz papildināt likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" normas, lai noteiktu konvencijai atbilstošu regulējumu, tostarp kultūras vērtību – kultūras pieminekļu, senlietu, mākslas un antikvāro priekšmetu – apriti, aizliegumus rīcībai ar minētajām kultūras vērtībām. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Starpsauciens: "Ui!")

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (Zālē troksnis.)... ir atbalstījusi likumprojektu (Kāds zālē noklaudzina pa galdu. Starpsauciens: "Uz sešām sēdēm par šito!") un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem lūdzu lielāku nopietnību, šis ir mūsu darbs.

Paldies par ziņojumu.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

L. Medne. Termiņš priekšlikumiem – četras nedēļas jeb 7. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 7. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Bibliotēku likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Aigars Bikše. Lūdzu!

A. Bikše (AP!).

Labdien, cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Bibliotēku likumā" (Nr. 1084/Lp13) un to sagatavoja pirmajam lasījumam.

Likumprojekts "Grozījumi Bibliotēku likumā" ir izstrādāts, lai nodrošinātu Bibliotēku likuma atbilstību Eiropas Padomes 2017. gada 19. maija Konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām.

Likumprojekts paredz papildināt Bibliotēku likuma normas, lai noteiktu konvencijai atbilstošu tiesisko regulējumu. Likums ir papildināts ar jēdziena "īpaši aizsargājamais bibliotēkas krājums" definīciju, ir noteikti aizliegumi rīcībai ar šajā krājumā ietilpstošajiem priekšmetiem, un par aizliegumu pārkāpšanu būs paredzēta administratīvā atbildība.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi likumprojekta virzību apstiprināšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Bibliotēku likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Bikše. Paldies.

Atbilstoši komisijā nolemtajam lūdzu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir četras nedēļas no šī brīža, tātad 7. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem ir šā gada 7. oktobris.

Paldies.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā – sadaļa "Lēmumu projektu izskatīšana".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (Nr. 851/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2021. gada 10. septembrim".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (Nr. 851/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2021. gada 10. septembrim"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – paziņojumu izskatīšana par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem.

Lēmuma projekts "Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna. Lūdzu!

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 8. septembra sēdē izskatīja deputātu Raivja Dzintara, Jura Juraša, Ulda Auguļa, Ainara Latkovska un Jura Pūces iesniegumu, kurā tiek lūgts sniegt vērtējumu deputāta Alda Gobzema rīcībai šā gada 2. septembrī, jo deputāts uz Saeimas kārtējo sēdi ieradās, neievērojot Saeimas Prezidija un Frakciju padomes noteikto kārtību Saeimas sēžu apmeklēšanai un atsakoties uzrādīt sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas, vai testēšanas sertifikātu.

Komisija, izskatījusi ierosināto Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu, konstatēja, ka deputāts Aldis Gobzems ar savu rīcību ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 5. un 19. punktu.

Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 179. panta septītās daļas 5. punktu komisija, astoņiem deputātiem balsojot "par", vienam – "pret" un diviem nebalsojot, nolēma ierosināt Saeimai izslēgt deputātu Aldi Gobzemu no sešām Saeimas sēdēm.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto Saeimas lēmuma projektu "Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm".

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Jautājums, kurš šodien mums priekšā, nav vienkāršs. Un sešas sēdes – tas nav maz. Ja mēs skatāmies uz to nodarījumu, ko Gobzema kungs ir izdarījis, tad, protams, varam vērtēt dažādi.

Iepriekšējā nedēļā ne tikai man, bet, es domāju, arī visiem citiem deputātiem bija ļoti patīkami Saeimā atkal strādāt klātienē; mums visiem tas bija ļoti patīkami – citam citu atkal satikt un atgriezties klātienes režīmā.

Es tiešām uzskatu, ka klātienes režīmā opozīcijai, tātad arī Aldim Gobzemam, ir daudz lielākas iespējas panākt rezultātu – tāpat kā ikvienam citam deputātam. Klātienes režīmā ir daudzreiz vairāk iespēju panākt savu ideju realizāciju, nekā darbojoties attālināti šajos ekrānos, pie kuriem mēs diemžēl bijām spiesti vairāk nekā gadu strādāt.

Sešas sēdes – tas ir ļoti daudz. Mēs varam salīdzināt... mēs varam salīdzināt, atceroties arī iepriekšējā Saeimas sasaukuma tādus nepaklausīgākos deputātus, kuri bija Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lielākie apmeklētāji (vārda "apmeklētājs" ne tajā labākajā nozīmē). (Dep. A. Kaimiņš: "Valaini, par sevi, lūdzu, ja!") Un pat Artuss Kaimiņš iepriekšējā Saeimā tā netika sodīts par saviem izgājieniem, kā šobrīd tiek sodīts Aldis Gobzems.

Bet es ne par to... Es ne par to... Es domāju vairāk par šo situāciju, ka mēs šodien šo jautājumu skatām, Aldim Gobzemam nepiedaloties – nepiedaloties! – šajā sēdē. Viņš ir izslēgts citu iemeslu dēļ, bet viņš nevar šodien sevi aizstāvēt šā lēmuma pieņemšanā. Lēmums taču ir jāpieņem visiem 100 deputātiem – visam Saeimas sasaukumam. Un, ja būtu iespēja viņam aizstāvēt šodien sevi, tas būtu tikai normāli, un ikviens deputāts būtu pelnījis iespēju aizstāvēt sevi šādā situācijā, ja lemtu par viņa izslēgšanu uz sešām sēdēm.

Šajā brīdī tas notiek, tā teikt, aizmuguriski. Alda Gobzema šeit nav, un visi var mierīgi nobalsot "par" viņa izslēgšanu, par to, ka sešas sēdes viņa šeit vairs nebūs (un, visticamāk, tāds jau tas balsojums arī būs). Bet, kolēģi, es tomēr aicinu jūs apdomāties, padomāt par to, ka tas notiek, viņam šeit klāt neesot. Viņam šeit tomēr būtu jābūt, lai tas būtu tiešām taisnīgi... un lai būtu šīs debates, lai mēs varētu uzklausīt arī viņu – cilvēku, par kuru ir šobrīd šis jautājums. Lai vai kā, viņš ir ievēlēts Saeimas deputāts, arī viņam... Tāpat, kā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā viņam tika dots vārds aizstāvēt savu pozīciju, vārds būtu jādod arī šajā Saeimas sēdē.

Es domāju, ikvienam var gadīties šāda situācija. Un tīri tehniski... Padomāsim! Nu, šodien tas ir Aldis Gobzems, kas neuzrāda. Nākamajā sēdē tas varētu būt tikpat labi kāds cits, un atkal nāktos apturēt visu šo procesu. Tāpēc drīzāk būtu jāpadomā par to, ka varbūt visiem frakciju vadītājiem vajadzētu vienoties par Saeimas kārtības ruļļa izmaiņām; tām būtu likumīgs spēks, un tad nebūtu vajadzīgi Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumi, lai kādu deputātu vestu pie kārtības. Tas nav pareizi – tas, kā tas tagad notiek.

Bet, lai panāktu kaut kādu taisnīgumu šajā situācijā un tomēr ļautu deputātam nākt un sevi aizstāvēt (tas šodien diemžēl nav iespējams), es aicinu šo jautājumu atlikt, skatīt kā nākamās ceturtdienas pirmo jautājumu. (Dep. A. Kaimiņš: "Ai, nu beidz!") Tad Aldis Gobzems varētu ierasties, norunāt no šīs tribīnes piecas minūtes plus divas minūtes, izstāstīt savu pozīciju, jo es neesmu dzirdējis viņa pozīciju, es neesmu. Artus Kaimiņ, arī tu, visticamāk, neesi dzirdējis, kāpēc. (Dep. A. Kaimiņš: "Man neinteresē!") Un tas, ka kādam interesē vai neinteresē, – tas cits jautājums, bet ir jābūt iespējai deputātam uzkāpt šeit, tribīnē, un sevi aizstāvēt tādā brīdī, kad tiek lemts, vai viņu izdod... vai ko... Lai viņš var uzkāpt šajā tribīnē un aizstāvēt savu pozīciju, lai deputāti var pieņemt lēmumu. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Satversmes 5. pants saka, ka Saeima sastāv no 100 tautas pārstāvjiem. Un Aldis Gobzems, vai jums tas patīk vai ne, ir viens no šiem 100 tautas pārstāvjiem.

Satversmes 28. pants saka, ka Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par izteiktām domām, amatu izpildot, nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā.

Tāpēc, lai cik mums nepatiktu Alda Gobzema izteiktās domas vai viņa aicinājumi nevakcinēties un tā tālāk, tas, kas šodien notiek, kolēģi, ir antikonstitucionāli. Šis Saeimas lēmums ir antikonstitucionāls.

Kolēģi, es jūs aicinu padomāt par atbildēm uz sekojošiem jautājumiem.

Vai jūs uzskatāt, ka Aldis Gobzems, atsakoties uzrādīt to kovida... nu, vakcinācijas apliecību, sertifikātu vai testa rezultātu, apdraud jūsu veselību? (Starpsauciens: "Jā!") Padomājiet par to ļoti uzmanīgi. Jo 95 procenti deputātu ir vakcinēti. Ja jūs sakāt, ka viens vai daži apdraud jūsu veselību, tad ar to jūs sakāt, ka vakcīnas nestrādā. Padomājiet uzmanīgi, pirms pateikt cilvēkiem kaut ko tādu! Vai jūs sakāt, ka pat tad, ja ir 95 procenti vakcinēto, tā saucamā pūļa imunitāte neiestājas?! Padomājiet uzmanīgi, vai tas ir tas mesidžs, tas vēstījums, ko mēs vēlamies nodot cilvēkiem.

Otrais jautājums, kolēģi. Kāds ir tas vēstījums Latvijas cilvēkiem? Ka pat tad, ja valstī tiks sasniegts 95 procentu vakcinācijas īpatsvars, viņus izslēgs no... kā tos pārējos, kas atsakās vakcinēties vai uzrādīt sertifikātu... viņus izslēgs... no kā? No sēdes, no darba, no dzīves, no valsts? Kāds signāls šodien tiek sūtīts sabiedrībai par to?

Trešais jautājums, kolēģi. Jūs tagad rādāt, ka viens deputāts Aldis Gobzems tiek uztverts kā kaut kāds tik nopietns drauds... nezinu... koalīcijai. Cik daudz deputātu tagad balso par šo? 60, 70, 80? Tas, ko jūs šodien darāt, ir milzīga dāvana viena deputāta ego. Lūk, kas tas ir.

Un nobeigumā. Es absolūti pievienojos tam, ko pateica kolēģis Tavara kungs, – šis process nav tiesisks. Ja pret jebkuru cilvēku tiek izvirzītas kādas apsūdzības vai tiek ierosināts viņu izslēgt, viņam jādod vārds. Viņam jādod vārds savai aizstāvībai. Kas tā šeit ir par Baltkrieviju, piedodiet, ja tagad tiks pieņemts lēmums, neļaujot cilvēkam uzstāties un sevi aizstāvēt? Kas tas ir par "bezkompromisa tiesiskumu", kolēģi? (Dep. I. Zariņš: "Tas ir bezkompromisa tiesiskums!")

Aicinu paņemt tehnisku pauzi uz 15 minūtēm, uz stundu, cik jums vajag, un nopietni, nopietni padomāt, pirms balsot par šo jautājumu.

Jautājumā par šo konkrēto lēmuma projektu es aicinu balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamie kolēģi! Tiesā ir apsūdzētājs un ir aizstāvis. Šobrīd mēs lemjam jautājumu bez cilvēka klātbūtnes. Vai šis pārkāpums ir bijis samērīgi izvērtēts? Mēs šobrīd lemjam par izslēgšanu no sešām sēdēm. Kolēģi, kāpēc izslēgt uz sešām sēdēm, kāpēc ne uz sešiem gadiem, piemēram? Tas jautājums ir vienmēr jāskata kopsakarībā ar samērīgumu.

Un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā par daudziem deputātiem vēl... iespējams, ka būs dažādi iesniegumi.

Soda apmērs, ko šobrīd mēs redzam, ir pietiekami liels, tas attiecas ne tikai uz nepiedalīšanos sēdē, bet arī uz cilvēka ienākumiem.

Kolēģi! Šajā gadījumā es vēlos abstrahēties no tā, vai tie izteicieni ir mums simpātiski vai nesimpātiski.

Saeimas Sēžu zālē ir uzraksts "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Aldi Gobzemu, par ko mēs šodien lemjam, ir ievēlējusi tauta; tauta ir uzticējusi viņam paust savu viedokli, un neapšaubāmi viņam ir savs atbalstītāju loks, vai tas mums patīk vai ne. Līdz ar to piedalīties sēdē, manuprāt, viņš drīkstētu – vismaz tādēļ, lai mēs uzklausītu, ko viņš sevis aizstāvībai vēlas pateikt.

Es neesmu piedalījies Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, līdz ar to man arī nav zināms tas, kas tajās komisijas debatēs ir runāts. (Dep. J. Kursīte-Pakule: "Var ierakstu noklausīties!") Līdz ar to es uzskatu, ka, pirmkārt, šajā gadījumā soda apmērs – izslēgšana uz sešām sēdēm – ir ārkārtīgi nesamērīgs. Un, otrkārt, mēs neesam devuši cilvēkam iespēju izteikties.

Es aicinu šo jautājumu atlikt līdz tam brīdim, kad Aldis Gobzems varēs piedalīties Saeimas sēdē un izteikties par šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam. Lūdzu!

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Trīs lietas.

Pirmā ir tā, kas jau izskanējusi. Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 75. pantam šādā jautājumā... Izslēdzamam – potenciāli izslēdzamam – deputātam ir tiesības uz aizstāvības runu. Tā kā Aldis Gobzems šodien no šīs sēdes ir izslēgts, viņam faktiski ar to brīdi šī iespēja ir liegta. Tas ir punkts numur viens.

Punkts numur divi. Ja mēs par kaut ko sodām, mums ir jābūt ļoti pārliecinātiem, ka mēs paši esam juridiski korekti attiecībā uz Satversmi un Saeimas kārtības rulli. Saeimas kārtības rullī nav neviena vārda par testēšanos vai... citāda veida dalību sēdē. Es domāju, ja mēs par to būtu pārliecināti, tad jau iepriekšējā sēdē Aldis Gobzems būtu ar policijas palīdzību izvadīts no šīs zāles un mēs būtu turpinājuši klātienē.

Un trešā – varbūt pati būtiskākā lieta. Lai kā es nepiekristu tam, ko dara un runā... Lai kādi mērķi slēpjas Alda Gobzema vai kāda cita deputāta galvā, vārdos un uzvedībā, viņam, tāpat kā jebkuram no mums, ir tiesības tādam būt. Ja mēs domājam, ka mēs viņu šodien sodām... nē, mēs šodien darīsim to, ko viņš visvairāk vēlas.

Es ļoti nopietni... kāds te gribētu atkārtot, ko Vjačeslavs Dombrovskis teica, – padomājam, ko mēs šodien darām. Tas, ko mēs šobrīd darām, – tas nav par Aldi Gobzemu, tas ir par tiesisku valsti... nu jau – mūsu vidū... Neatkārtojam kļūdas! Ļoti vienkārši – pēc tam būs vilinājums darīt kaut ko tādu pašu ar katru no mums, tikko tāda iespēja parādīsies.

Ziniet, man... Lai nu ko es nebiju gatavojies darīt, īpaši – aizstāvēt Aldi Gobzemu no šīs tribīnes... Man bija grūti uzkāpt tajā, bet es nevarēju neuzkāpt.

Vēsture arī kaut ko māca. Atcerieties, bija tāds vācu luterāņu mācītājs (vārdu neatceros), kurš dabūja pabūt koncentrācijas nometnē, un vārdi, kurus viņš pēc tam teica, kļuva slaveni: "Tad, kad nāca pakaļ komunistiem, es klusēju, jo es nebiju komunists. Kad nāca pakaļ ebrejiem, es klusēju, jo es nebiju ebrejs. Kad nāca pakaļ mācītājam, bija jau par vēlu, jo neviena cita vairs nebija palicis, kas mani aizstāvētu."

Jāaizstāv arī Aldis Gobzems tad, kad tas ir nepieciešams. Es aicinu balsot "pret" vai nebalsot šodien.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es pateicos Šmita kungam, kurš pietiekami precīzi formulēja tās pretrunas, kuras ir ietvertas šinī lēmuma projektā. Un tās tiešām ir juridiskas problēmas.

Pirmkārt. Kārtības rullis paredz deputāta tiesības izteikties par to soda mēru, kas tika piedāvāts Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumā.

Otrs aspekts. Tas attiecas uz Kārtības rulli. Ticiet man, tas principā būtu mums ļoti vienkāršs solis – ieviest Kārtības rullī pagaidu regulējumu situācijai, kas ir izveidojusies sakarā ar pandēmiju. Tad nebūtu nekādu kolīziju, kuras parādās, – i attālinātās sēdes, i visādi izteikumi "par" vai "pret" šo kārtību. To vajadzētu darīt pašai Saeimai, jo tikai Saeima, nevis Saeimas Prezidijs vai frakciju vadītāju sanāksme nosaka kārtību, kādā strādā Saeima, ja tas nav paredzēts Satversmē. Tas ir otrs moments, ļoti svarīgs moments. Un nav vēl par vēlu to izdarīt.

Un trešais. Arī tas ir juridisks aspekts. Tiešām nekur normatīvajā dokumentā nav paredzēts, kādi sodi izriet no tā, ka deputāts nav ievērojis lēmumu, kuru ir pieņēmis Saeimas Prezidijs un frakciju vadītāju sanāksme. Tajā dokumentā nav paredzēti soda mēri.

Līdz ar to šodien tas apspriežamais priekšmets, piedodiet, ir prettiesisks jeb netiesisks.

Es aicinu vai nu atlikt šā jautājuma izskatīšanu līdz brīdim, kad parādīsies Gobzema kungs, lai pildītu Kārtības ruļļa 75. panta prasību, vai vispār noņemt no izskatīšanas šo jautājumu, jo, godīgi sakot, motīvi, pēc kuriem vadās kolēģi, ir emocionāli, nevis juridiski... un ne praktiski.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei. Lūdzu!

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Sveicināti, kolēģi, vēlreiz! Saskaņā ar tiesību aktu hierarhiju visaugstākais spēks Latvijas Republikā ir konstitūcijai jeb Satversmei.

Satversmes 1. pants nosaka: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Demokrātijā visiem ir vienādas tiesības uz brīvību, viedokli un jebkuru citu fundamentālu vērtību.

Satversmes 2. pants nosaka: "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai." Tauta savai pārstāvniecībai ievēlē simt priekšstāvjus. Tieši tauta izvēlas, kuri būs tie, kas šeit sēdēs, kas būs Saeimas deputāti.

89. pants: "Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības [..]."

91. pants: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas."

96. pants: "Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves [..] neaizskaramību." Privātā dzīve – tie ir arī veselības dati, sensitīvi dati, kurus deputātam nav un nevar būt pienākums uzrādīt nedz Mūrnieces kundzei, nedz citam deputātam, nedz Saeimas saimniecības daļas vadītājam, nedz apkopējai, nedz sētniekam, kas gar Saeimas namu grābj lapas, – nevienam, kas nav medicīnas personāls, kuru cilvēks pats ir izvēlējies iesaistīt sava veselības stāvokļa novērtēšanā.

Tāpat es varētu turpināt par Satversmē ierakstītajām cilvēka pamattiesībām – tiesībām uz domas brīvību, vārda brīvību, tiesībām paust viedokli, tiesībām uz darbu. Viss ir ierakstīts Satversmē – spēcīgākajā no likumiem, kas mūsu valstī ir un būs.

Saeimas Prezidijs nevar atcelt Satversmi. Arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nevar atcelt Satversmi.

Pieaugušu cilvēku dzīvē... Ja mēs visi šeit gribētu būt saprātīgi, tad jebkurš varētu mierīgi pieiet klāt Aldim un pajautāt vai uzrakstīt īsziņu, vai viņam ir tests, kāds ir rezultāts. To pajautāt un pārbaudīt ir ļoti viegli. Bet šeit nevienam no 95 deputātiem nav testa rezultātu. Jūs varat mierīgi aplipināt ikvienu šeit – bez problēmām!

Mums jau vairāk nekā gadu katru dienu visos ziņu portālos, radio un televīzijā stāsta, ka vakcīna atrisinās visas cilvēces problēmas. Mums stāsta, ka, ja savakcinēsies 70 procenti cilvēku, tad būs pūļa imunitāte, proti, infekcijas tālākā izplatīšanās pakāpeniski palēnināsies.

Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā norādīts, ka vakcinēti cilvēki ir vairāk pasargāti no saslimšanas ar Covid-19 vai no smagas slimības gaitas. Kā tas nākas, ka Saeimas sēdē, kurā 95 procentiem cilvēku ir sertifikāti, viens vienīgais Aldis Gobzems, kas nepakļaujas sistēmai, pēkšņi – pēc Saeimas Prezidija uzskatiem – it kā bailēs liek nodrebēt visiem vakcinētajiem un ir milzīgs drauds klātesošajiem, jo aplipinās visus ar slimību, kuras viņam nemaz nav?

Ja runājam par aplipināšanu (Es ļoti atvainojos, šo Pandoras lādi ne jau es atvēru, bet jūs!), vispār mani jau trīs gadus satrauc, ka te kāds, kas labi zināms ar saviem regulāriem iedzeršanas parādiem un iespējamu zālītes pīpēšanu, varētu būt slims ar tuberkulozi. Un šie dzeltenie minjoni vai spandžbobi varbūt arī ir slimi ar hepatītu pēc savām "varavīkšņu" uzdzīvēm, kā arī... Pilnīgi nopietni liekas, ka dažiem no tiem "sarkaniem konserviem" ir trakumsērga, jo citādi to uzvedību izskaidrot nevar. Pret šīm slimībām gan diemžēl neviens neprasa viņiem notestēties, lai pārliecinātos, vai neapdraud pārējos.

Es aicinu apvienot runas laiku.

Sēdes vadītāja. Jūsu runas laiks ir apvienots. Lūdzu!

K. Sprūde. Paldies.

Aldis Gobzems uz Saeimas sēdi ieradās pilnīgi vesels un ar negatīvu kovida testu. Viņš bija viens no retajiem, viens no pieciem deputātiem, kas patiešām varēja garantēt, ka nav inficējies ar Covid-19. Vakcinētie... atšķirībā no Alda Gobzema... neviens nevarēja pierādīt, ka nav saslimuši un neaplipina citus, kas savukārt aiznesīs šo slimību uz mājām.

Un šodien Aldis Gobzems pat nevar sevi aizstāvēt, jo ir izslēgts no Saeimas sēdes. Šī vara negrib civilizētu diskusiju. Šī vara nodarbojas ar tirāniju pret citādi domājošiem.

Es pabeigšu savu runu, un koalīcija laimīgi nobalsos par to, lai izslēgtu deputātu vēl uz sešām Saeimas sēdēm – lai apklusinātu, lai nebūtu opozīcijas, lai varētu valdīt savā diktatūrā. Gan jau arī mani turpmāko dienu laikā sagaidīs uzaicinājums uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, lai varētu kaut kā sodīt par viedokļa paušanu. Bet, ziniet, šeit ir Latvija. Mēs dzīvojam brīvā valstī, mēs dzīvojam demokrātijā. Un demokrātijā ir jābūt cilvēktiesībām, ir jābūt viedokļa brīvībai.

Man arī nepatīk daudzu šeit klātesošo stulbais viedoklis par "varavīksnēm" vai "orangutanu" idejas par invalīdu diskriminēšanu, bet es zinu, ka ir kaut kāda maza sabiedrības daļiņa, kas ir devusi viņiem iespēju šeit izteikties. Es to respektēju, klausos un vienmēr cīnīšos par demokrātiju un tās vērtībām.

Šis balsojums būs par demokrātijas ilūzijas iznīcināšanu parlamentā. Šis balsojums pārkāpj Satversmi. Un to panāks deputāti, kuri nav Alda Gobzema darba devēji. Mans un Alda Gobzema darba devējs ir Latvijas tauta, Latvijas cilvēki – turklāt krietni lielāks skaits nekā vairumam pārējo, kuri te tagad sēž.

Es aicinu deputātus apdomāties un balsot "pret" šo sagatavoto lēmuma projektu, jo tas ir neatbilstošs... neatbilst Satversmei.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Sākšu jau ar to, ka Saeimas Prezidijs kopā ar Frakciju padomi, kurā iztrūkst... nav pārstāvēta viena piektdaļa Saeimas deputātu... nu, mazliet mazāk, jo daži jau tā kā paspējuši pieslieties atsevišķām frakcijām... Frakciju padomē nav pārstāvēti visi Saeimas deputāti. Lūk, šie divi orgāni ir pieņēmuši visai dīvainu lēmumu.

Saeimas kārtības rullī, protams, vienīgais nosacījums, kura sakarā var domāt par Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu un testu veikšanu, ir valsts valodas prasme; tādā gadījumā ir jāveic valsts valodas prasmes pārbaude. Visi pārējie gadījumi šobrīd ir izdomāti un izfantazēti. Taču, kā mēs redzam, veiksmīgi ir pieņemts lēmums par šādu nosacījumu radīšanu.

Nekas neliedz Saeimas Prezidijam un Frakciju padomei nākamajā nedēļā pieņemt lēmumu, ka pie Saeimas Sēžu zāles ir jāstāv svariem un katram ir jānosveras un jāatbilst noteiktam kritērijam. Vai arī, piemēram, jābūt noteikta auguma... un acu krāsai arī. Un tiem, kuri neatbilstu, tad būtu vienkārši jāpamet Saeimas Sēžu zāle. Līdz kam mēs esam nonākuši?!

Šobrīd šis lēmuma projekts... Protams, gaida Krišjāņa Feldmana lielisko, juridiski filigrāni izstrādāto priekšlikumu, ka Saeimas deputātu darbā vispār nevar piedalīties Saeimas deputāti, kuri nav vakcinējušies; mēs to noteikti sagaidīsim ar lielāko prieku, kad Krišjānis Feldmans tomēr saņems juridisko palīdzību, lai pabeigtu šo priekšlikumu. Bet tikmēr šis lēmuma projekts uzliek par pienākumu Saeimas deputātiem – nu, tiem 5 procentiem, par kuriem jūs šobrīd runājat, – būt atkarīgiem no privāto laboratoriju kapacitātes. No privāto laboratoriju kapacitātes!

Tas nozīmē, ka Saeimas deputātiem, kurus nedz Mūrnieces kundze, nedz Voikas kundze, nedz arī neviens no frakciju vadītājiem nav ievēlējis šajā Saeimā, nav piešķīris viņiem tiesības tajā strādāt, bet to ir izdarījuši viņu vēlētāji... ka viņiem šobrīd šie cilvēki, šie citi deputāti, nosaka īpašu uzdevumu – iet uz privātu laboratoriju un gaidīt no tās šā testa atbildi.

Mēs zinām – tas nav nekāds pārsteigums –, ka ļoti bieži iznāk tā, ka šie testi... ne vienmēr atbildes atnāk tad, kad mēs tās gaidām, tās atnāk vēlāk. Un dažiem deputātiem... neļaus samelot... bija liegta iespēja piedalīties Saeimas darbā tāpēc, ka privāta laboratorija nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem.

Godātie kolēģi, cik tas ir normāli – tas, kas šobrīd notiek Saeimas darbā? Un tagad jūs gribat panākt to, lai viens Saeimas deputāts, kurš tiešām absolūti pamatoti nevēlējās uzrādīt savu privātu informāciju, savas analīzes, savu dzimumu galu galā, savu personas kodu... jā, šajās analīzēs ir arī dzimums norādīts... Jūs gribat, lai tas cilvēks, tas Saeimas deputāts, ir izslēgts no sešām Saeimas sēdēm.

Jūs padomājiet! Tie cilvēki, kas rakstīja Saeimas kārtības rulli, nevienā brīdī nebija iedomājušies, ka šis pants tiks izmantots šādā situācijā. Nevienā brīdī viņi to nebija iedomājušies! Jo tas ir visbargākais sods Saeimas deputātam. Visbargākais sods.

Tas, kas notika vakardien Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, ir milzīgs apkaunojums Saeimai, ir milzīgs apkaunojums Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pastāvēšanā, tāpēc ka tas veids, kādā tika pieņemts lēmums, un tas veids, kādā tika uzklausīti paskaidrojumi, ir absolūti necienīgs, Latvijas Republikas Saeimas necienīgs, veids. Tā ir izrēķināšanās, tā ir klaja nepatikas izrādīšana pret vienu cilvēku, kurš varbūt var nepatikt daudziem, taču...

Kolēģi, jūs taču esat gudrāki par pārējiem, jūs taču esat ievēlēti. Esiet gudri! Balsojiet "pret"!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es domāju, mēs visi labi saprotam, kāpēc darba kārtībā šis punkts ir.

Daudziem domas dalās – vai Aldis Gobzems viņiem traucē vai netraucē strādāt. Es zinu, arī mūsu frakcijā ir bijušas debates par to; cilvēki tiešām ir pamatoti bijuši aizkaitināti pagājušajā reizē, kad... Mēs gribam sākt strādāt klātienē normāli – normāli! –, atgriezties pie normāla klātienes darba, nevis mistiski... aiz aizvērtām kamerām piedalīties Saeimas sēdē, nezinot nemaz, kas galu galā ir šie cilvēki... pēc tam, kad... pēc viņu autorizācijas...

Darba kvalitāte klātienes darbam ir pilnīgi cita, un es saprotu tos kolēģus, kuri vēlas saglabāt klātienes darbu un norobežoties no kādiem iespējamiem riskiem, šajā gadījumā no Alda Gobzema rīcības: viņš atsakās – speciāli! – rādīt šo... nevis sertifikātu, bet šo savu laboratorijas testu, kas viņam ir, lai viņš varētu piedalīties. Viņa mērķis jau nebija piedalīties, viņa mērķis bija panākt tieši to, kas notiek šobrīd, – lai viņš būtu kā cietušais, kā savulaik, iepriekšējā Saeimā, Artuss Kaimiņš – bez vainas vainīgais. (Dep. A. Kaimiņš: "Es arī esmu bez vainas!") Jā, protams. Protams, bez vainas vainīgais, lai iegūtu lielāku vilkmi, popularitāti, atbalstu, lai sabiedrība viņu žēlotu un lai viņš panāktu pēc iespējas labākus rezultātus nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Taču, kā jau kolēģi, iepriekšējie runātāji, minēja (īpaši jāuzteic kolēģis Didzis Šmits), šim lēmumam ir it kā bumeranga efekts, kā bumerangs tas var atgriezties, pavērsties pret mums pašiem – pret jebkuru no mums. Un, ja mēs atveram šos vārtus šobrīd šādā veidā vaļā, mēs...

Vismaz es neesmu vēlēšanās balsojis par Aldi Gobzemu. Artuss Kaimiņš, iespējams, ir par viņu vēlēšanās balsojis... vai kāds cits no KPV LV frakcijas. Es neesmu vēlēšanās balsojis par viņu, man nav nekādu morālu tiesību viņu šobrīd sodīt, un izslēgšana uz sešām Saeimas sēdēm – Saeimas klātienes sēdēm! –, manuprāt, ir... ne tikai manuprāt, bet arī pēc Saeimas kārtības ruļļa, tas ir bargākais sods.

Ja jau pieminu Saeimas kārtības rulli – 75. pants, vismaz panta gars, arī nosaka, ka ir tiesības mums šo cilvēku uzklausīt. Lai cilvēks nāk! Jāuzklausa. Mēs gribam tiesāt cilvēku bez viņa klātbūtnes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Pugam. Lūdzu!

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Deputāts Aldis Gobzems nenoliedzami ir, tautas valodā runājot, pelnījis pa muti par šādiem viņa izgājieniem, bet šobrīd mēs kolektīvi spārdām vienu, un tas neizskatās labi.

Ņemot vērā iepriekšējo runātāju paustos argumentus attiecībā uz sodīšanu ar diskvalifikāciju uz sešām sēdēm, es pievienojos viedoklim, ka šis solis nav efektīvs. Daudz jēdzīgāk, manuprāt, būtu atcerēties to, ko deputāte Janīna Kursīte-Pakule pagājušajā sēdē teica, – ka Saeima varētu paust kopīgu viedokli par šādu deputāta uzvedību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nepieskaroties juridiskām niansēm, sev pajautāsim – vai Aldis Gobzems ir rīkojies koleģiāli? Nē, viņš nav rīkojies koleģiāli.

Vai šādu rīcību var izskatīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē? Jā, var izskatīt, var par to spriest. Bet vai var piespriest šādu sodu, uzreiz uzlikt maksimālo sodu par šādu rīcību? Es ļoti gribētu, lai šeit atnāk kāds uz tribīni un pamato, pasaka, kāds ir bijis pamatojums piespriest šādu sodu. Par ko?

Kolēģi! Ja mēs šodien šeit aizmuguriski lemsim par šāda soda piespriešanu mūsu kolēģim, vai mēs rīkosimies koleģiāli? Protams, ne. Tad no cik sēdēm būtu izslēdzami mēs – tie, kuri balsos, kuri piedalīsies šinī balsojumā? No cik sēdēm tad mūs būtu jāaizslēdz, lai būtu godīga attieksme pret visiem? Es aicinu par to padomāt

Kolēģi, tie, kuri šodien nevēlas piedalīties šinī farsā! Es domāju, ka pati labākā rīcība mums visiem būtu šodien nepiedalīties šinī balsojumā. Es aicinu tos, kuri saprot, ka šis ir farss pašlaik un šis farss patiesībā panāks pretēju efektu, nepiedalīties šinī balsojumā (Starpsauciens.), un es pieļauju iespēju, ka tādā gadījumā šis lēmums aizmuguriski netiks pieņemts.

Un es aicinu tos, kuri gatavi balsot par šo farsu, atnākt šeit un pamatot savu lēmumu. Kāpēc ir tieši šāds sods, un kāpēc tas ir jāuzliek aizmuguriski?

Tas, ka, iespējams, ir pārkāptas kādas juridiskas nianses... Kolēģi, es tad gribētu pajautāt – ko mēs darīsim ar Saeimas Prezidiju? Savulaik Saeimas Prezidijs... tad, kad opozīcija iesniedza iesniegumu par prezidenta vēlēšanām, par to, kurā datumā tās jārīko, viņi to ignorēja, pārkāpa Saeimas kārtības rulli un neizskatīja šo iesniegumu. Tad man ir jautājums – par šādu pārkāpumu mums arī viss Saeimas Prezidijs ir jāizslēdz... uz cik sēdēm? (Starpsaucieni.) Tie, kuri atbalstīja šādu procedūru. (Starpsaucieni.)

Tā ka es aicinu... Aicinu: vienlīdzīgu un godīgu attieksmi! Un tos, kuri tiešām vēlas, lai attieksme būtu vienlīdzīga un godīga, es aicinu šinī balsojumā šodien nepiedalīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, vēl papildināšu par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas darbu.

Es... jā, vakardien... tiešām man bija ļoti, ļoti bēdīgs iespaids pēc tā, ko es vakardien dzirdēju, noklausoties šo komisijas sēdi.

Arī mani aicināja kādreiz uz komisiju. Un tajā komisijā mani mēģināja aizskart viens deputāts ļoti rupjā veidā. Uz to komisijas vadītāja faktiski... pateica: tu taču pati vainīga, tu taču viņu izprovocēji. Tāds ir tas līmenis, kādā tiek spriests par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem.

Un tad, kad es atsaucos aicinājumam (aicinājums bija no komisijas vadītājas) iesniegt attiecīgu iesniegumu pret to rupjo deputātu, tikai tāpēc, ka es pārāk emocionāli, viņasprāt, uzvedos tās sēdes laikā, tika pieņemts lēmums (un Raivis Dzintars neļaus samelot) mani tomēr, nu, tā teikt... nedot man iespēju dzirdēt šo deputātu... par viņa sodīšanu, bet vienkārši pateikt: tu, Jūlija, pati bija vainīga.

Šī komisija nav Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija tādā izpratnē, kādā ir pierasts par to domāt, skatoties Saeimas kārtības rullī. Tā ir vienkārši tāda pasēdēšanas, izrēķināšanās komisija, kurā notiek tādas... tiešām koalīcijas deputātu izrēķināšanās ar pārējiem deputātiem.

Es domāju, ka mums ir ļoti nopietni šobrīd jāpadomā par šīs komisijas sastāvu un par to, vai mums vispār vajag, lai šāda komisija nodarbojas ar ētikas pārkāpumu lietām. Tas ir ļoti nopietns spļāviens Saeimas prestiža sejā. (Starpsauciens: "Laiks!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam. Lūdzu!

Ē. Pucens (Neatkarīgie).

Labdien, cienījamie kolēģi un kolēģes! Neliels atskats. Nedaudz par lēmumu, ko ir pieņēmuši frakciju padomē.

Tātad: uz Saeimas sēdi mēs varam ierasties ar sertifikātu – ar šo QR kodu. Un tiem deputātiem, kuriem nav, ir jāveic šis tests un jāiegūst šis kods.

Nu tad mēs esam nonākuši... Šeit ir pieci deputāti... Es zinu, ka Jūlijai pašreiz draud 12 sēdes... Karinai, man... varbūt... tālāk es nezinu, kuriem vēl, jo mēs neesam uzrādījuši nemaz šo QR kodu, jo kāds no Prezidija piegāja pie cilvēka tur, stūrī, un pateica: nu, lai tad viņi parāda tikai to testu, tad jau viņi varēs ienākt. Bet nu formāli mēs neesam izpildījuši – tas QR kods nav parādīts. Tad jau nu kaut kā sanāk, ka, visdrīzāk, arī mēs nonāksim Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Un aicinu frakcijas... vadītājus rakstīt un tad izslēgt...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Godātie kolēģi! Es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus analogus iesniegumus. Es nolasīšu, kuri deputāti tos iesnieguši, bet iesniegumu teksti ir analogi.

Tātad: deputāti Armands Krauze, Viktors Valainis, Edgars Tavars, Janīna Jalinska un Didzis Šmits.

Un otrs iesniegums: Ralfs Nemiro, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Ieva Krapāne un Ēriks Pucens.

Minētie deputāti ir iesnieguši lūgumu izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 9. septembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 16. punktu – lēmuma projektu "Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm".

Par šo iesniegto priekšlikumu attiecībā uz lēmuma projektu ir iespēja izteikties deputātiem. Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Jūs runāsiet... "par".

V. Valainis (ZZS).

Šodien kolēģi daudz runāja. Galvenokārt izskanēja doma, ka šodien nav iespējas deputātam sevi aizstāvēt. Dot šādu iespēju – tāda ir šī priekšlikuma jēga un būtība. Tā būtība nav nebalsot par šo lēmuma projektu.

Būtība ir pārcelt to par vienu sēdi – šodien izslēgt, nākamceturtdien skatīt to kā pirmo. Un nākamceturtdien, kā pirmo skatot, Gobzema kungam ir visas iespējas atnākt šeit, piecas minūtes (plus divas minūtes) norunāt, izstāstīt savu pozīciju, un mums, Saeimai, tad jau būtu arī iespēja normālā veidā nobalsot. Un tad atrisinātos daudzas šīs pretrunas, kas šodien šeit... pārmetumi šim lēmuma projektam.

Arī es piedalītos tajā balsojumā un skaidrotu savu pozīciju – kāpēc es balsoju par vienu vai otru virzienu šajā lēmuma projektā.

Šajā brīdī es uzskatu, ka šis balsojums... vienkārši nav balsojams, jo mēs nedodam cilvēkam iespēju sevi aizstāvēt. Tāda ir bijusi visiem deputātiem, pret kuriem ir vērsušās kaut kādā veidā kaut kādas institūcijas. Šajā gadījumā pati Saeima kārto jautājumu ar deputātu – tas ir pareizi, tā ir jādara. Es nenoliedzu, ka tā ir jādara.

Šis lēmuma projekts... Runa ir tikai un vienīgi par to, ka šodien to izslēgtu ārā, un tad Saeimas Prezidijs nākamceturtdien pulksten 9.00... Tas prasītu kādu laiku... nu, mēs varbūt padebatētu kādu laiku, bet... pēc būtības tas prasītu... dotu tikai iespēju Aldim Gobzemam uzstāties piecas minūtes vai varbūt mazāk, vai varbūt piecas plus divas.

Tas šajā gadījumā būtu tikai un vienīgi taisnīgi.

Paldies. (Dep. D. Šmits aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Pret šo priekšlikumu neviens nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Krauzes, Valaiņa, Tavara, Jalinskas, Šmita, Nemiro, Sprūdes, Stepaņenko, Krapānes un Pucena iesniegto priekšlikumu izslēgt no darba kārtības 16. punktu – lēmuma projektu "Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 47, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Mums ir jābalso par lēmuma projektu.

Vai, Žunnas kungs, gribat ko bilst komisijas vārdā? Lūdzu!

N. Žunna. Ņemot vērā to, ka galvenais punkts, ko visi debatētāji pieminēja... būtībā viens no galvenajiem punktiem... bija tas, ka Gobzema kungam nav dota iespēja aizstāvēties, atgādinu: viņam šāda iespēja bija dota Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, kur viņš izvērsti izteicās. Vai tā bija aizstāvības runa? Noklausieties un paši sapratīsiet. (Dep. R. Ločmele: "Komisija nav Saeima!")

Tā ka aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu. (Dep. A. Kaimiņš: "Paldies!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 6, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam izskatījuši 9. septembra sēdes darba kārtību.

Vēlos jūs informēt par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, kas ir plānota šodien pulksten 17.00.

Deputātu Stepaņenko, Možvillo, Ģirģena, Sprūdes un Švecovas jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Jautājumi Ministru kabinetam sakarā ar 2021. gada 17. augusta grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs Daniels Pavļuts informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu darba grafika un iepriekš plānoto tikšanos dēļ.

Deputātu Stepaņenko, Švecovas, Možvillo, Petravičas un Pucena jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Papildjautājumi par blakusparādībām pēc vakcinācijas pret Covid-19". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu darba grafika un iepriekš plānoto tikšanos dēļ.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu jautājumus.

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Ivans Klementjevs, Jānis Tutins un Artūrs Rubiks ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par Veselības ministrijas veiktajiem pasākumiem saistībā ar sagaidāmo Covid-19 infekcijas uzliesmojumu".

Jautājuma motivācijai vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Šie ir ļoti interesanti jautājumi, uz kuriem būs ļoti interesantas atbildes. Iespējams, jauna teorēma Lobačevska teorijā parādīsies...

Ja ir 186 stacionēti pacienti, tad kā var iestāties pārslodze, ārkārtas situācija veselības aprūpes sistēmā, kurā pagājušogad ārkārtas situācija varēja iestāties tikai tad, ja ir pāri tūkstotim?

Un šeit ir jautājums – vai šī nav kārtējā dezinformācijas un melu kampaņa, kuru mēģina īstenot valdība, lai noturētos pie savas varas stūres, vai arī patiesībā šī vara neko atkal nav darījusi, lai sagatavotos trešajam kovida vilnim? Ir tikai divas šīs iespējas. Un atbilde dos iespēju pārliecināties, cik bezatbildīga, nekompetenta un (Starpsauciens: "Mazspējīga!")... mazspējīga ir šī vara. (Aplausi. Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Ivans Klementjevs, Jānis Tutins un Artūrs Rubiks ir iesnieguši jautājumu Veselības ministrijai "Par papildus sniedzamo informāciju saistībā ar Covid-19 statistiku". Nododam ministrijai.

Deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Vucāna un Janīnas Jalinskas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei "Par gaisa kvalitātes mērierīcēs ieguldīto līdzekļu lietderību un šī ieguldījuma atdevi ilgtermiņā". Nododam ministrei.

Un deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Māra Možvillo, Kaspara Ģirģena, Karinas Sprūdes, Ralfa Nemiro un Ramonas Petravičas jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Par konkrēto slimnīcu noslodzi un citiem veselības aprūpes jautājumiem". Nododam ministram.

Godātie kolēģi! Vēl klātbūtnes reģistrācija. Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrāciju.

Reģistrācijas rezultātu paziņošanai vārds Saeimas sekretāra biedrei deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Uldis Budriķis, Gundars Daudze, Inga Goldberga, Rihards Kols, Līva Kreituse, Ināra Mūrniece, Ralfs Nemiro... ir?... Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Jānis Vucāns un Reinis Znotiņš.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! 2021. gada 9. septembra sēdi slēdzu.

Paldies.