Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2021. gada 9. septembra stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas pirmās sēdes turpinājums 2021. gada 9. septembrī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 15.09.2021., Nr. 178 https://www.vestnesis.lv/op/2021/178.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas otrā sēde 2021. gada 9. septembrī

Vēl šajā numurā

15.09.2021., Nr. 178

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 09.09.2021.

OP numurs: 2021/178.1

2021/178.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas pirmās sēdes turpinājums 2021. gada 9. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Turpinām 2021. gada 2. septembra kārtējo sēdi.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtām izmaiņām Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Uldis Budriķis, Normunds Žunna un Jānis Cielēns ir iesnieguši priekšlikumu par darba kārtības 31. punkta (lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Ainara Bašķa iecelšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā") un 32. punkta (lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Ainara Bašķa iecelšanu Pieprasījumu komisijā") izskatīšanu pirms darba kārtības 27. punkta.

Kolēģi, vai jums ir iebildumi pret šādām darba kārtības izmaiņām? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Lēmuma projekts, ko ir iesnieguši deputāti Juris Jurašs, Līva Kreituse, Ainars Bašķis, Krišjānis Feldmans, Uldis Budriķis, Jānis Cielēns, Reinis Znotiņš, Evita Zālīte-Grosa, Normunds Žunna, Juris Rancāns un Sandis Riekstiņš, – "Par Saeimas deputāta Ainara Bašķa iecelšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Ainara Bašķa iecelšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā"! (Dep. A. Kaimiņš: "Sēdes vadītāja!") Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. A. Klementjevs: "Viņam nav. Dzirdi, Dagmāra, viņam nav! Viņš ienāca zālē bez sertifikāta.") Lūdzu rezultātu! (Dep. A. Kaimiņš: "Sēdes vadītāja! Es atvainojos!") Par – 71, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Mūsu, deputātu, vidū ir ienācis deputāts, kuram nav Saeimas Prezidija un frakciju vadītāju pieņemtā lēmuma izpildīšanai nepieciešamā dokumenta, ko uzrādīt. Lūdzu šo deputātu atstāt Saeimas Sēžu zāli. (Dep. A. Klementjevs: "Tehnisko pārtraukumu! Pārtraukumu, lai iziet! Izsludini pārtraukumu!")

Lūdzu atstāt Saeimas Sēžu zāli. (Dep. A. Kaimiņš: "Es atvainojos, var par procedūru?"; dep. A. Gobzems: "Par procedūru!")

Tehniskais pārtraukums 15 minūtes.

Gatavojamies darbam attālinātajā režīmā.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu atgriezties savās vietās. Tehniskās problēmas ir novērstas. Mēs turpinām Saeimas darbu.

Skatām lēmuma projektu, ko ir iesnieguši deputāti Juris Jurašs, Līva Kreituse, Ainars Bašķis, Krišjānis Feldmans, Uldis Budriķis, Jānis Cielēns, Reinis Znotiņš, Evita Zālīte-Grosa, Normunds Žunna, Juris Rancāns un Sandis Riekstiņš, – "Par Saeimas deputāta Ainara Bašķa iecelšanu Pieprasījumu komisijā".

Lūdzu zvanu! (Dep. A. Kaimiņa starpsaucieni.)

Lūdzu! Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. (Starpsauciens: "Uz tribīni jāiet!")

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamie deputāti! Sēdes vadītājas kundze, man ir lūgums tehniskajam dienestam.

Tā kā mēs sen neesam tā īsti strādājuši šajā telpā, lūdzu tehnisko dienestu noregulēt skaļumu, lai var dzirdēt, ko sakāt jūs, jo mēs šeit ļoti slikti dzirdam – ne tikai šajā flangā, bet varbūt arī otrā flangā.

Līdz ar to lūdzu tehniskajam dienestam dot uzdevumu noregulēt skaļāk skandas, lai var dzirdēt, par ko vispār ir debates. Mēs nedzirdam, kas notiek, un tas ir nevis kaut kādas mūsu dzirdes nepietiekamības dēļ, bet tādēļ, ka varbūt kaut kur kaut kas ir izregulējies.

Līdz ar to lūdzu dot šādu komandu tagad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Šobrīd, es domāju, mani dzird pietiekami labi. Mēs šobrīd vēl... Nedzirdat? (Starpsaucieni.) Dzirdat? Varbūt vaina ir manā balsī. Es runāšu skaļāk. Paldies par aizrādījumu, Kaimiņa kungs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Ainara Bašķa iecelšanu Pieprasījumu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtības nākamā sadaļa – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Lēmuma projekts "Par 14 715 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti! Saeima šā gada 3. augustā saņēma 14 715 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai".

Iniciatīvā lūgts izveidot tādu tiesisko normu kopumu, lai nepieļautu nedz valsts, nedz pašvaldību, nedz privātajā sektorā strādājošo pakļaušanu diskriminācijai vakcinācijas esamības vai neesamības dēļ.

Šā gada 18. augustā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iniciatīvas autoru, kurš pauda viedokli, ka obligātā vakcinācija pret Covid-19 nav pieļaujama un nedrīkst likt šķēršļus referenduma rīkošanai par šo jautājumu.

Komisija nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai. Komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu "Par 14 715 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai" turpmāko virzību".

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es lūdzu mani atvainot, es esmu mazliet sajaukusi kārtību. Man bija vispirms jums jājautā, vai par šo lēmuma projektu mēs vienojamies, ka mēs to izskatām šodien – šajā Saeimas sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: "Nav! Nav!") Iebildumu nav. Tas nozīmē, ka mēs to skatām šīs sēdes darba kārtības beigās.

Tālāk. Lēmuma projekts "Par 14 186 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Samazinām PVN pārtikas produktiem" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs to skatām šajā Saeimas sēdē? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Mēs to skatām šajā Saeimas sēdē.

Lēmuma projekts "Par 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs to skatām šajā Saeimas sēdē? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Lēmuma projekts ir iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.

Lēmuma projekts "Par 10 134 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Minimālo algu 630 eiro apmērā" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs to skatām šajā Saeimas sēdē? Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.

Nākamā sadaļa Saeimas 2. septembra sēdes daba kārtībā – deputātu pieprasījumu izskatīšana. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Māris Kučinskis, Jānis Dūklavs, Janīna Jalinska, Jānis Vucāns, Raimonds Bergmanis, Edgars Tavars, Gundars Daudze un Armands Krauze ir iesnieguši pieprasījumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai "Par nopietniem apdraudējumiem valsts drošībai sakarā ar Latvijas–Baltkrievijas robežas ilgstošu neizbūvēšanu".

Vārds deputātam Viktoram Valainim motivācijas sniegšanai. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Prieks jūs visus redzēt.

Par šo pieprasījumu. Ja patiesībai atbilst tā informācija, kas ir publiskajā telpā, tad kopš 2018. gada ir spēkā esošs līgums, kuru uzsākusi jau iepriekšējā valdība. Un šobrīd... Divu gadu laikā nekas nav noticis attiecībā uz to, lai sakārtotu Latvijas–Baltkrievijas robežu, lai turpinātu līgumu izpildīt.

Ja ir noticis kaut kas tāds, ka līgums jālauž, tad līgums jālauž. Pretējā gadījumā mēs šobrīd veicam jaunas iepirkumu procedūras, no slovēņiem... slovēņi mums dāvina žogu. Tajā pašā laikā Latvijas valsts pēc būtības jau ir nopirkusi žogu, kurš stāv Tīrainē. Pārdesmit kilometru žoga stāv Tīrainē un gaida, kad to varēs izmantot.

Man rodas jautājums – vai vispār te kāds ir ieinteresēts to žogu uzbūvēt? Vai varbūt gluži vienkārši grib ātri nopelnīt šajā krīzes situācijā? Un tas otrais variants šķiet tas reālistiskākais šajā situācijā.

Tāpēc, kolēģi, mēs esam sagatavojuši šo pieprasījumu. Gaidām atbildes, lai vismaz kliedētu tos mītus, kas publiskajā telpā šobrīd ir izskanējuši, jo tas, kā tas viss ir, nav normāli no mūsu puses. Ja būtu vēlme tiešām sakārtot šo robežu, tai sen jau bija jābūt sakārtotai.

Tāpēc, kolēģi, aicinu Pieprasījumu komisijā strādāt ar pilnu atbildību un, iespējams, piedaloties ministrei, arī izskatīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieprasījumu nododam komisijai.

Deputāti Viktors Valainis, Armands Krauze, Edgars Tavars, Uldis Augulis, Māris Kučinskis, Jānis Dūklavs, Jānis Vucāns, Janīna Jalinska, Raimonds Bergmanis un Gundars Daudze ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par plānoto atbalstu bezizmešu transportlīdzekļu iegādei".

Vārds motivācijai deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šis gan ir... Uz tā kopējā fona, kad pēdējos gados Latvijā būtiski – būtiski! – pieaug valsts parāds un palielinās nevienlīdzība (šīs šķēres kļūst arvien lielākas!), bezizmešu transporta atbalstam valsts paredz 10 miljonus. Transporta veidam, kuram jau šobrīd ir dažādi atbalsta mehānismi! Gan pārvietošanās pa Rīgas satiksmes autojoslām, gan bezmaksas stāvvieta Rīgas centrā – tie ir būtiski (būtiski!) bonusi, kas tiek tiem cilvēkiem, kuri iegādājas šos automobiļus. Uzskatīt, ka šis ir tas brīdis, kad ir vajadzīga vislielākā palīdzība tiem cilvēkiem, kuri spēj iegādāties automašīnu par 40–45 tūkstošiem eiro...

Kolēģi, es aicinu jūs ļoti nopietni pārdomāt šo valdības lēmumu un sniegt atbildi, kādā stratēģiskā redzējumā tad iekļaujas tas, ka mums šobrīd jāatbalsta – papildus visiem tiem atbalsta veidiem, kas jau ir, vēl vairāk ir jāatbalsta! – tie iedzīvotāji, kuriem varbūt šāds atbalsts būs tikai tāds patīkams bonuss, nevis kas vairāk.

Kolēģi, aicinu arī šo pieprasījumu izskatīt un ministru piedalīties šī pieprasījuma izskatīšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātu pieprasījums ir nodots komisijai.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Pieprasījumu komisijas atzinums". Sākam izskatīt Pieprasījumu komisijas atzinumu.

Deputātu Ļubovas Švecovas, Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules, Alda Gobzema, Andra Kazinovska, Armanda Krauzes, Edgara Tavara, Viktora Valaiņa pieprasījums aizsardzības ministram Artim Pabrikam "Par valsts pasūtījuma saņemšanu "SRC Brasa" ārpus IUB konkursa procedūras".

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi, dāmas un kungi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ļubovas Švecovas, Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules, Alda Gobzema, Andra Kazinovska, Armanda Krauzes, Edgara Tavara, Viktora Valaiņa pieprasījumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam "Par valsts pasūtījuma saņemšanu "SRC Brasa" ārpus IUB konkursa procedūras" (Nr. 67/P13).

Tātad par formas tērpu šūšanu Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un ar to saistītā konkursa likumību, caurspīdīgumu un taisnīgumu, procedūras ievērošanu, nepieļaujot valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

Noklausoties ministrijas sniegtās atbildes, sēdes beigās deputāti balsoja: 3 – par, 9 – pret, 2 – atturas, 1 – nebalso. Un atzīst, ka šis pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. No Saeimas tribīnes ļoti bieži valsts augstākās amatpersonas skaļi paziņo par Rietumu vērtību nozīmi, nelokāmu sekošanu tām un to ievērošanu. Bet kā mums patiesībā sokas – patiesībā! – ar Rietumu vērtību ievērošanu reālajā dzīvē, attiecīgi arī to ieviešot ministrijas darbā un ministrijas padoto iestāžu darbā?

Par Aizsardzības ministrijas darbību, tās tiesiskumu atbild politiskais spēks Attīstībai/Par!. Mēs zinām, ka tieši šis politiskais spēks reglamentē un regulē Aizsardzības ministrijas darbu. Kā ir ar Rietumu pamatvērtību – nē (vai nulles toleranci) korupcijai, krāpšanai un budžeta līdzekļu izsaimniekošanai... kā tas izskatās kontekstā ar šo iepirkumu?

Jau vēsturiski, ja mēs paskatāmies, – Publisko izdevumu un revīzijas komisija 2019. gadā, izskatot jautājumu par budžeta... publiskas naudas... izlietojumu, vērsa uzmanību uz iepirkumu formas tērpu šūšanai un ar to pastāvošajiem riskiem. Pēc kāda laika – kopš 2019. gada komisijas sēdes... Iekšlietu ministrija uzsāka kriminālprocesu, kurā atklāja krāpšanas faktus saistībā ar formas tērpu šūšanu.

Nākamais moments. Ņemot vērā to, ka viens no konkursa dalībniekiem tiek turēts aizdomās par krāpšanu Valsts policijas konkursā, Aizsardzības ministrija 2020. gadā pārtrauca publisko iepirkumu formas tērpu šūšanai un, tā teikt, slēdza šo jautājumu – attiecībā uz iepirkumu. Pagāja kāds laiks, un bez jaunas... izsludināšanas, bez jaunas publiskas informācijas ievietošanas par uzvarētāju iepirkumā tika iecelts (un līgums tika slēgts un publicēts datubāzē) uzņēmums "SRC Brasa", par kuru jau tajā brīdī Valsts policijā bija uzsākts kriminālprocess saistībā ar krāpšanas faktiem. Taču līgums tika noslēgts un nauda šim uzņēmumam tika pārskaitīta. Kas izriet no atbildes, ko Aizsardzības ministrija sniedza deputātiem... Pieprasījumu komisijai? Šīs atbildes patiesībā atklāj ļoti interesantu faktūru... un vēl papildu jautājumus arī politiskajam spēkam Attīstībai/Par!, kurš atbild par šī resora darbību, – kā ir ar nulles toleranci pret krāpšanu?

Un tagad informācijai – dati, kas liek aizdomāties un kas, manuprāt, liecina par apzinātu, ļoti nekorektu vai, iespējams, pat koruptīvu rīcību, noslēdzot šo iepirkumu. Ministrija pamato: Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram ir pienākums nodrošināt profesionālā dienesta karavīrus un zemessargus ar individuālā ekipējuma kritisko minimumu, tas ir, diviem kaujas formas tērpu komplektiem. Formāli formu skaits bija pietiekams, tomēr 2020. gada nogalē izveidojās situācija, ka pietrūka apritē pieprasītākajiem kaujas formas tērpu izmēriem – XS un S... Par iepirkuma kritisko nepieciešamību padarīja... izrādās, ka Saeima... jo 2020. gada septembrī lēmums par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā bija pieņemts un Latvijai bija nepieciešams nosūtīt uz Kosovu karavīrus.

Viens no iepirkuma priekšmetiem ir jauna dizaina kamuflāžas formas tērpa šūšana, izmantojot drānu WoodLatPat, kurai ir augsti kvalitātes standarti un kurus spēj nodrošināt tikai viens uzņēmums. Un tas ir "SRC Brasa". Kopumā tika pasūtīti 12 tūkstoši ekipējuma eksemplāru kritiskā minimuma nodrošināšanai.

Un tagad savilksim kopā minēto informāciju, kas nav šajā atbildē, bet ir publiski pieejama datubāzē, un izvērtēsim, vai ministrijas argumenti vispār ir pamatoti. Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos dienē 6600 profesionālā dienesta karavīru, 8200 zemessargu un 3000 rezerves karavīru, tātad kopā 17 800 karavīru. Ekipējums tika pasūtīts 12 tūkstoši eksemplāru – kritiskā minimuma nodrošināšanai XS un S izmēram. Tas ir būtiski. Iepirkumā iekļauts arī jauna dizaina formu pasūtījums, ar kuru jānodrošina karavīri operācijā Kosovā. Tomēr ir nianse – šajā operācijā piedalās apmēram 170 karavīru. Līdz ar to pamatots ir jautājums, kāpēc steidzama iepirkuma procedūrā neiepērk tik daudz ekipējuma, cik reāli nepieciešams kritiskā minimuma nodrošināšanai?

Un visbeidzot – ir ļoti interesanti, kas īsti ir WoodLatPlat drāna un vai tiešām Covid-19 izraisītās situācijas apstākļos mums tik steidzami bija jāmaina kamuflāžas dizains un pilnībā jānomaina formas tērpi armijai.

Pēc dizaina izstrādātāja publiski sniegtās informācijas, jaunais kamuflāžas raksts ir mākslīgi radīts zīmējums pēc Latvijas dabas motīviem. Šobrīd Latvijas Nacionālie bruņotie spēki vairāk koncentrējas uz savas teritorijas aizsardzību. Un, tā kā ir ievērojami pieaugusi arī dažādu tehnisko līdzekļu jutība un to izmantošanas iespējas maskētu objektu atklāšanā, ir nepieciešams jauns un konkrēti Latvijas ģeogrāfiskajiem apstākļiem piemērots kamuflāžas raksts, kurš arī tika izveidots 2018. gadā.

Neesmu speciāliste militārajā jomā un neapšaubu faktu, ka Latvijas armijai jānomaina formas tērpi, tomēr nesaskatu steidzamību un pa kluso noslēgta līguma nepieciešamību. Tāpat pieļauju, ka Kosovas ģeogrāfiskie apstākļi atšķiras no Latvijas un tāpēc līdzdalība operācijā nav pamatojama ar steidzama iepirkuma rīkošanu, it īpaši tādā apjomā, kas pārsniedz operācijas dalībnieku vajadzību nodrošināšanu.

No visa iepriekš minētā var secināt tikai vienu – steidzamam iepirkumam nebija pamata, līgums tika noslēgts ar uzņēmumu, pret kuru uz šodienu jau process... ir atdots kriminālvajāšanai prokuratūrai.

Lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Karinai Sprūdei. Lūdzu!

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Labrīt! Esat pamodušies? Viss kārtībā? Mums naudas ir tik daudz kā nekad?! (Starpsauciens: "Jā!") Varam uztaisīt dizainu... mēs cīnāmies ar pandēmiju! (Starpsaucieni.) Trīs miljoni uz XS izmēriņu! Skaists dizains mūs paglābs no vīrusa – mirstīga vīrusa! Cilvēki taču mirst... pandēmija!

200 miljonus... nopirksim bruņutransportierus! Nekas, ka Igaunija tos nenopirks – brāķis... bet latvieši māk un prot. Mums ir tik daudz naudas! (Starpsauciens: "Rolex!") 9 – par, 3 – pret. Nopirksim! Igauņi nenopirka, mēs nopirksim! Lietuvieši nepirks, mēs nopirksim! Un trešo vakcīnu vēl uzdāvināsim cilvēkiem! (Starpsauciens.)

Balsojam! Balsojam! Atbalstām un tērējam naudu, lai visiem mūsu NBS darbiniekiem būtu XS izmēriņš ar skaisto dizainu! Naudas ir tik daudz kā nekad! (Starpsauciens: "Tev – jā!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Debates bija slēgtas. (Dep. J. Stepaņenko: "Par procedūru!")

Jā, lūdzu... Ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Dagmāra Beitneres-Le Gallas kundze, es gribēju atgādināt: Saeimas kārtības rullī ir 76. punkts – ja sēdē izceļas troksnis vai nekārtības, sēdes vadītājs var saukt pie kārtības ar āmura piesitienu.

Mēs šajā rindā vispār gandrīz neko nedzirdam, kas notiek. Es ļoti lūdzu jūs likt lietā to āmuriņu, lai mēs arī dzirdam... un ar cieņu pret runātājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Dep. A. Kaimiņš: "Par procedūru!")

Par procedūru?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu Artusam Kaimiņam. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tā kā runa noteikti bija ļoti nozīmīga, vai, lūdzu, varētu lūgt deputāti atkārtot teikto, lai mēs visi vēlreiz... varētu sadzirdēt tās svarīgās nianses, kas tika minētas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, es ņemu vērā jūsu aizrādījumu. Es novērtēju to, ka mēs tik ilgi neesam tikušies klātienē un ka cilvēki grib runāt. Bet es tiešām... Es tiešām to respektēju (Aplausi.), bet es arī lūgtu vairāk uzmanības runātājiem. Izrādīsim lielāku cieņu viens otram.

Lūdzu, Pugas kungs, vai gribat ko komentēt komisijas vārdā pēc šīm debatēm?

I. Puga. Nē, paldies, komentāru nav, tikai atkārtoju... atgādinu, ka, izvērtējot sniegtās atbildes, šis pieprasījums tika noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ļubovas Švecovas, Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules, Alda Gobzema, Andra Kazinovska, Armanda Krauzes, Edgara Tavara, Viktora Valaiņa pieprasījumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam "Par valsts pasūtījuma saņemšanu "SRC Brasa" ārpus IUB konkursa procedūras"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 51, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Turpinām skatīt darba kārtību – patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Man ir lūgums – vai mēs akceptējam, ka deputāts Vitālijs Orlovs jau ir ziņojis par šo priekšlikumu, vai gribat dzirdēt vēlreiz? (Starpsaucieni.) Nē. Tad pārejam pie debatēm.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Labdien, Latvijas sabiedrība! Pirms es tieku izslēgts un izmests droši vien vardarbīgi no šīs zāles, es gribu parunāt par obligātu un brīvprātīgu vakcināciju, par sabiedrības segregāciju un to, kas ir un kas nav, – uzticies zinātnei vai uzticies Latvijas Republikas Satversmei un konstitūcijai.

Redziet, Latvijas Republikas Satversme saka to, ka visiem ir vienādi noteikumi, visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Arī Ministru kabinetā ir skaidrs un nepārprotams teikums virs Krišjāņa Kariņa galvas, ko savulaik ir teicis Kārlis Ulmanis, – "Viens likums – viena taisnība visiem".

Ko nozīmē "Viens likums – viena taisnība visiem"? "Viens likums – viena taisnība visiem" nozīmē to – kurš grib, tas vakcinējas, kurš negrib, tas to nedara. Un tas nenozīmē to, ka cilvēku, kurš negrib vakcinēties, atlaiž no darba, neļauj iet skolā vai neļauj ienākt Saeimas telpās. Tas nav viens likums un viena taisnība visiem. (Dep. K. Feldmans: "Saeimā var ar testiem!")

Redziet, Krišjāni Feldman, izvēli izdara pieauguši un lemtspējīgi cilvēki, nevis cilvēki, kuriem ir bailes pieņemt lēmumus, kas balstās principā "Viens likums – viena taisnība visiem". Un, turpinot šo lietu, par kuru jūs ņirgājaties, Jaunā konservatīvā partija, es gribu pieminēt bērnu vakcināciju. Bērnu vakcināciju nenosaka politiķi no Jaunās konservatīvās partijas, no VIENOTĪBAS, Krišjānis Kariņš vai Raivis Dzintars, to nosaka ģimenes ārsts. Ģimenes ārsts nosaka, vai cilvēkam vajag vai nevajag medicīnisku manipulāciju. To nenosaka politiķi. To nenosaka tie, kuri ir uzurpējuši varu un atrodas šajā zālē, smaidīdami un domādami, ka tā viņiem būs mūžīgi. Nekāda dalīšana skolās vakcinētajos vai nevakcinētajos nav pieļaujama. Tas ir pret Satversmi.

Partija, ko pārstāvu es, saucas "Likums un kārtība". Un mēs redzam, ka šī Saeima vairs nepieņem likumus, šī Saeima ir Ministru kabineta piedēklis, balsošanas mašīna, kurai nav viedokļa. Šī Saeima nepieņem likumus, kas atbilst galvenajam likumam Latvijā – Latvijas Republikas Satversmei. Satversmei, kurā ir pateikts, ka visi cilvēki likuma priekšā ir vienlīdzīgi.

Visi Ministru kabineta noteikumi, visi Krišjāņa Kariņa pieņemtie lēmumi, kur ir kaut kripatiņa segregācijas, ir jāatceļ. Visi Saeimas Prezidija lēmumi, kur ir kaut kripatiņa segregācijas, ir jāatceļ. Un piemērs ir testu uzrādīšana.

Ja mēs runājam par "Uzticies zinātnei!", tad, uzticoties zinātnei, ir skaidrs, ka 95 procenti vakcinētu Saeimas deputātu var saslimt ar kovidu, bet testus viņi neuzrāda. Viņi ne tikai var saslimt ar kovidu, ļoti iespējams, viņi jau ir saslimuši ar sifilisu vai citām infekciju slimībām. (Dep. J. Pūces starpsauciens.) Visām. Visi ne, bet, iespējams, Juri Pūce, jūs esat. (Starpsaucieni. Smiekli.)

Atteikt vai ierobežot saņemt sabiedriskos pakalpojumus, pamatojoties uz vakcinācijas faktu, nedrīkst. Tas ir cilvēktiesību ierobežojums, to nepieļauj Latvijas Republikas Satversme. Un Satversme ir jāpilda arī šiem varas uzurpatoriem, kas šeit sēž un ņirgājas par Latvijas sabiedrību, ņirgājas par Satversmi un grib ieviest tirāniju, totalitāru režīmu, nepildot mūsu valsts pamatlikumu.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es jūs aicinu negraut Saeimas prestižu. (Smiekli.) Lūdzu, savā runā izvairieties no šādiem izteikumiem.

A. Gobzems. Saeimas prestižs kā fakts neeksistē. Šī ir visu laiku nepopulārākā Saeima, kas pieņem visu laiku nepopulārākos un sabiedrības interesēm neatbilstošākos lēmumus. (Starpsauciens.)

Juri Pūce, es labprāt gribētu redzēt ne tikai jūsu negatīvo kovida testu, bet arī testu uz sifilisu! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. No tribīnes nesarunājas ar zāli, lūdzu, Gobzema kungs. Ievērojiet Kārtības rulli!

A. Gobzems. Bet problēma, ko es vēlos uzsvērt šajā runā, ir sekojoša. Ir skaidrs, ka šī Saeima turpinās pieņemt likumus, kas ir pretrunā... pretrunā cilvēktiesībām. To darīs partijas, kuras runā par iekļaujošu sabiedrību. Attīstībai/Par! runā par iekļaujošu sabiedrību, VIENOTĪBA runā par iekļaujošu sabiedrību, ar putām uz lūpām aizstāv to, ka dažādība – tas ir kaut kāds bonuss, un tajā pašā laikā tad, kad cilvēki ir dažādi un viņiem ir dažāda attieksme pret veselības manipulācijām, tad iestājas totalitārisms. Tad šī... šīs alkas pēc iekļaujošas sabiedrības beidzas.

Redziet, ja mēs uzticamies zinātnei, tad ir tikai viena lieta, kas ir pierādīta, – sabiedrību apdraud nevis nevakcinēti cilvēki, bet sabiedrību apdraud tie, kas uzurpē varu, un tie, kuri ir patiesi slimi ar kādu no infekcijas slimībām. Vakcinācijas fakts vai šī fakta neesamība nevienu nevar apdraudēt. Un tieši tāpēc sabiedrībā ir liela neapmierinātība ar Saeimu, kas regulāri pieņem lēmumus pret tautas interesēm.

Mīļā Latvijas sabiedrība! Es jūs aicinu visus apdomāt un sagatavoties šoziem... šoruden. Un tas nav nekāds joks, tas ir pavisam nopietni. Aicinu saprast, ka mūsu likumdevējs darīs visu, lai jūs, mīļie cilvēki, kas skatās un klausās šo runu, nospiestu uz ceļiem pavisam. Un nelīdzēs nekādi jūsu iesniegumi...

Sēdes vadītāja. Deputāt Gobzem, es ļoti atvainojos, šis ir mazliet par daudz. Tādas, lūdzu, runas neizplatīt par Latvijas Republikas Saeimu.

A. Gobzems. Mīļie cilvēki!

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs!

A. Gobzems. Mīļie cilvēki!

Sēdes vadītāja. Šis ir trešais aizrādījums jums.

A. Gobzems. Es lietoju vārdu savienojumu "mīļie cilvēki". Es nedrīkstu tā uzrunāt Latvijas sabiedrību, Le Gallas kundze? Man liekas, es drīkstu tā uzrunāt Latvijas sabiedrību.

Mīļie cilvēki, vienīgais veids, kā apturēt obligātu vakcināciju... vienīgais veids, kā apturēt obligātu vakcināciju, – mums būs iet ne tikai ielās (Starpsauciens: "Le Gallas kundze, lūdzu, ievērojiet sēdes kārtību!")...

Sēdes vadītāja. Es jums izslēdzu mikrofonu. Es liedzu jums turpmāk runāt šajās debatēs.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

A. Gobzems. A kāpēc jūs man...

Sēdes vadītāja. Es jums trīs reizes aizrādīju. Tas ir Deputātu ētikas kodeksa 7. punkts, lūdzu, izlasiet, jā: "Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai arī ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; balstās uz faktiem, uz to godīgu interpretāciju un argumentāciju."

Jūsu debašu laiks ir beidzies. Paldies. (Dep. A. Gobzems: "Es pieteikšos vēlreiz!")

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Labdien, kolēģi! Es domāju, ka šī iniciatīva joprojām ir aktuāla un svarīga, proti, par to, ka Latvijā vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai. Neraugoties uz to, ka Saeimā obligātās vakcinācijas likumprojekts ir apstādināts, mēs zinām, ka tas ir apstādināts ne jau tāpēc, ka vara ir atteikusies no ieceres īstenot obligāto vakcināciju, bet tāpēc, ka tā meklē citus ceļus, jo ir sapratusi, ka caur Saeimu varai tas būs ļoti neizdevīgi, jo šeit, Saeimā, tad būs debates, Saeimā nāksies uzklausīt opozīcijas argumentētus iebildumus, uz kuriem šī vara joprojām nav spējusi sniegt jēdzīgus skaidrojumus un pamatojumus. Un tas varai nav izdevīgi, jo tas izgaismo šīs varas mazspēju, nekompetenci un bezatbildību.

Mēs jau redzam, kā ir iezīmēti citi ceļi. Principā tas jau bija zināms, ka šī vara atteiksies no sava mēģinājuma caur Saeimu realizēt šo obligāto vakcināciju. Tas jau bija zināms pirms pāris nedēļām. Mēs vienkārši ar interesi vērojām, kādā veidā šī vara centīsies iziet no šīs situācijas, jo pati pateikt, ka, ziniet, mums nesanāca, mēs atkāpjamies, nevarēja. Skaidrs, tāpēc viņi izsauca prezidentu un lika prezidentam atstrādāt saviem vēlētājiem, lai izpildītu to, kas ir vajadzīgs šai varas kliķei.

Rezultātā tas, ko mēs redzam, – ir iezīmējies jau šis jaunais ceļš, kādā veidā tiks īstenota obligātā vakcinācija. Tātad pienākums obligāti vakcinēties tiks virzīts nevis caur Saeimu, bet uzliekot... lai par to lemtu cilvēki uz vietām: darba devēji, mācību iestāžu vadītāji. Un vara it kā pati teiks: nu, ziniet, mēs jau to nepieņēmām, to pieņēma, lūk, konkrētajā vietā konkrētais cilvēks, bet ne mēs to darījām. Speciāli tiks veidots šāds ietvars, lai obligātā vakcinācija notiktu.

Jā, vakcinācija ir svarīgs instruments, lai cīnītos ar kovida infekciju, bet tas nav vienīgais instruments. Diemžēl šī mazspējīgā, nekompetentā vara neko citu neredz. Tā atgādina sliktu braucēju, kurš ir piesēdies pie stūres, vadīt auto viņš nemāk (kaut kādā veidā tomēr viņš ir nokļuvis pie stūres), bet kaut ko mēģina darīt. Un tagad viņš redz, ka viņa auto tuvojas grāvim, bet tā vietā, lai veiktu nepieciešamos manevrus, lietotu pieejamos instrumentus, lai auto nenokļūtu grāvī, viņš, krampjaini ieķēries stūrē, panikā kaut ko brēc, psiho, un tas ir viss, ko viņš spēj izdarīt. Tā pašlaik rīkojas mūsu vara.

Nelīdz arī tas, ka šai varai aiz muguras ir vesela ierēdņu armija, ir eksperti, šī vara ir tik mazspējīga, tik nekompetenta, ka tā nespēj pat uzstādīt pareizus uzdevumus ekspertiem, lai iegūtu sev nepieciešamos risinājumus, nepieciešamās atbildes. Kaut kur tas man atgādina situāciju no populārās latviešu filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", kur arī filmas galvenā varone Mirttante kaut kādā veidā bija tikusi pie mašīnas, bet viņa nemācēja ar šo mašīnu braukt. Viņai bija mašīna, līdzīgi kā šai varai. Tātad šiem cilvēkiem, kas pašlaik ir pie varas, ir dotas varas iespējas, bet viņi nemāk ar tām rīkoties.

Tanī ziņā Mirttante vismaz bija gudrāka un prātīgāka. Viņa varēja pateikt: "Ērikonkul, iejūdz to pelēcīti – mēs brauksim uz Rīgu!" Šī vara nespēj pat to pateikt ekspertiem. Un rezultātā... Jūs esat skatījušies šīs valdības sēdes, jūs redzat – tā ir pilnīga bezjēdzība. Tā reāli ir nekompetences un mazspējas manifestācija, uz ko mums katru reizi jāskatās, kad šī vara par kaut ko lemj. Un tāpēc, lai šo nosegtu, tiek radīta šī psihoze, – lai panāktu, ka tiek īstenots vienīgais varai saprotamais instruments, tas ir, obligātā vakcinācija.

Tikai no šāda konteksta es varu saprast šos pēdējā laika paziņojumus, kas ir parādījušies attiecībā uz veselības aprūpes sistēmu, ka situācijā, kad slimnīcās pašlaik, kā mēs zinām, stacionēti ir 196 cilvēki, tiek paziņots, ka tur jau ir iestājusies ārkārtas situācija, ka veselības aprūpes sistēma nespēj apkalpot šos slimos un mums ir jāsāk atteikties no obligātajām un plānotajām operācijām, kas skan maksimāli dīvaini, ja mēs zinām, ka vēl pagājušogad veselības aprūpes sistēmas kritiskais līmenis tika vērtēts kā apmēram tūkstoš vietas, tūkstoš stacionētajiem, tagad – pie 196 pacientiem – pēkšņi nav kapacitātes. Tātad ir jautājums – ko visu šo laiku ir darījusi vara, ja mums tika stāstīts, ka tiek ieguldīti miljoni, lai stiprinātu veselības sistēmas kapacitāti, lai gatavotos trešajam vilnim? Tādā gadījumā šinī situācijā ir tikai divi varianti: vai nu šī vara nodarbojas ar apzinātu dezinformāciju, psihozes radīšanu sabiedrībā, vai arī nolaidīgi neko nav darījusi un šī nauda ir apgūta kaut kam pavisam citam, iztērēta tāpat, kā tas ir bijis ar citiem iepirkumiem, tā vietā, lai tiešām racionāli risinātu šo situāciju.

Ir vairāki instrumenti, ko varēja darīt šī vara un ko tā nav darījusi. Piemēram, telpu ventilācija. Mēs zinām, ka šis vīruss izplatās aerosola veidā. Tas jau ir zinātniski pierādīts... ir jau zinātniski pētījumi, kas pierāda, pie kādas gaisa kvalitātes līmeņa var novērst šīs infekcijas izplatīšanos telpās. Un to ir atzinušas arī tādas institūcijas, kas ir autoritātes priekš mūsu varas (kā, pieņemsim, CDC, kas ir ASV mūsu SPKC analogs), kuras ir noteikušas, pie kāda gaisa kvalitātes līmeņa efektīvi var kontrolēt šo infekcijas izplatību.

Ko ir darījusi mūsu vara, teiksim, skolās? Tas, kas bija jāizdara, viens no risinājumiem, kas bija jau sen jāizdara šai varai attiecībā uz mācību procesu, lai tas varētu droši notikt klātienē, nevis atkal spiest ar varu vakcinēties cilvēkus, – atrisināt šo gaisa kvalitātes jautājumu un tādā veidā pēc būtības pašā saknē novērst infekcijas izplatību telpās, mācību telpās. Parādiet man, ko ir darījusi šī vara, izņemot to, ka tā izdomājusi... aizdomājusies līdz tam, ka jānopērk gaisa kvalitātes mērītāji. Un tas arī ir viss.

Tāpat arī attiecībā uz to, ka skaidrot... Šis, manuprāt, ir ļoti īsts, ļoti veiksmīgs brīdis tādā ziņā... lai cilvēki, kuriem ir pietrūcis motivācijas rūpēties par savu veselību, sāk to darīt. Tas, manuprāt, bija tas, kas... Tā vietā, lai taisītu psihozi sabiedrībā par kovida infekciju, labāk šo naudu būtu ieguldījuši PR aktivitātēs, kas skaidrotu veselīga dzīvesveida nepieciešamību un iespējas, kā cilvēks var sevi pasargāt. Nekas no tā netiek darīts. Tā vietā nauda tiek tērēta vienkārši psihozes radīšanai, lai gatavinātu sabiedrību šai obligātajai vakcinācijai.

Šeit, manuprāt, ļoti vietā ir stāsts, ko jūs, iespējams, esat dzirdējuši, par to, ka... tā ir alegorija... par to, ka kāds vīrs satiek uz ceļa nāvi, kura dodas uz tuvējo pilsētu, un viņš viņai prasa: "Ko tu domā darīt?" Viņa saka: "Es eju uz pilsētu." Un viņš saka: "Bet tas nozīmē, ka tu paņemsi sev līdzi cilvēkus. Cik daudz tu domā paņemt cilvēku?" – "Nu, es domāju paņemt kādus piecus tūkstošus." Pēc kāda laika nāve nāk atpakaļ no pilsētas, un šis vīrs viņai prasa: "Es zinu, ka tu biji pilsētā un tu paņēmi nevis piecus tūkstošus, bet 50 tūkstošus." Un nāve saka: "Jā, es biju plānojusi paņemt piecus tūkstošus, bet tos pārējos – līdz tiem 50 tūkstošiem – paņēma bailes."

Un tas ir tas, ar ko nodarbojas šī vara. Šī vara ar savu rīcību, ar savu nekompetento, bezatbildīgo rīcību, ar bailēm uzņemties atbildīgus lēmumus ir galvenais šīs nekontrolētās infekcijas izplatīšanās iemesls.

Tāda sajūta rodas, ka vara izmanto šo kovida sērgu, nevis lai efektīvi cīnītos, bet lai pēc iespējas vairāk šīs sērgas piesegā, teiksim tā, korekti izsakoties no Saeimas tribīnes, apgūtu nodokļu maksātāju naudu. Mēs redzam bezjēdzīgus tēriņus, kur aiziet jau pilnīgā visatļautībā un bezjēgā. Viens uzskatāms piemērs – vakcinācijas loterijas likumprojekts.

Kolēģi, tāpēc es aicinātu pilsoņu kolektīvo iesniegumu par brīvprātīgu vakcināciju atbalstīt. Un atbildīgo komisiju, kurā tiks skatīts šis likumprojekts, es aicinu izjautāt varu un pajautāt, kad viņi nāks, jums stāstīs, ka, nē, obligātā vakcinācija tomēr ir svarīga, mums ir jānoraida šī tautas iniciatīva... paprasiet, ko vēl viņi ir darījuši bez šīs idejas par obligāto vakcināciju, bez šīs krampjainās ieķeršanās mašīnas stūrē pārbiedētām, izvalbītām acīm... un psihozes, kas tiek radīta... ko vēl viņi ir darījuši? Vai viņi ir mēģinājuši pielietot un kā viņi mēģinājuši pielietot citus instrumentus, kas daudz efektīvāk spētu ierobežot šo sērgu un radīt ilgtspējīgus risinājumus, jo galu galā mums ir jādomā, nevis kā aizmukt no šiem riskiem, bet kā vadīt šos riskus.

Es saprotu, ka tiem, kas ir pie varas, – mazspējniekiem un nekompetentiem – tas šķiet kaut kas nereāls, viņi spēj, maksimums... vienkārši... labākajā gadījumā kā zaķītis noslēpties zem eglītes un gaidīt, kamēr tas vilks paies garām, nevis mēģināt risināt šo situāciju. Bet tādā veidā mēs graujam savu valsti, mēs graujam savas valsts nākotni, jo tā mēs nevarēsim pastāvēt, ir jāmeklē šie risinājumi, kā mēs varam ilgtspējīgi sadzīvot ar šo izaicinājumu. Tas nekur neaizies, tas turpināsies.

Tāpēc tas, ko es aicinu, – komisijā atbildīgi par to debatēt. Aicinu atbalstīt šo tautas iniciatīvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Mēs diemžēl esam iestrēguši – kā sabiedrība, tā arī Saeima – starp divām galējībām. No vienas puses, mums ir kovida histērija, no otras puses, mums ir kovida noliedzēji. Un diemžēl tas, kas notiek, ir kaut kāda saspēle starp tiem diviem poliem. Jo lielāka kovida histērija valdībā (un valdība, izskatās, ir pārņemta ar kovida histēriju), jo lielāka histērija diemžēl arī tiem kolēģiem, kas nodarbojas ar aģitāciju pret vakcināciju un pēc būtības faktiski noliedz kovidu kā tādu.

Kā es jau teicu, jākonstatē, ka diemžēl valdību drīzāk ir pārņēmusi kovida histērija. Ko esam izdarījuši pēdējā gada laikā? Vai te kāds vispār var saskaitīt visus tos ierobežojumus, kas tika pieņemti šajā gadā? Vai kāds vispār atceras to visu? Pēc pilna maksimuma. Un kas tam nāk klāt? Mēs esam aizņēmušies vai drīz aizņemsimies uz nākamo gadu papildu septiņus miljardus eiro. Ja mēs salīdzinām ar to gadu, kad šī Saeima sāka strādāt.

Tātad maksimālie ierobežojumi... Tam klāt, protams, vairāk nekā maksimālās gan kompensācijas, gan pabalsti visām nozarēm, ieskaitot tās nozares (it īpaši tās nozares!), kuras nav cietušas no kovida, tādas kā būvniecība. Šīs Saeimas laikā tas būs plus septiņi miljardi eiro. Kā tad valdība plāno tādā garā nodzīvot vēl vienu gadu? Aizņemties vēl septiņus miljardus?

Tas, kas mums ir nepieciešams, kolēģi, ir saprātīga un izsvērta politika – tas, kas ir pa vidu starp kovida histēriju un kovida noliegšanu. Tas, par ko mums jārunā, kolēģi, – par to, kas ir tie saprātīgie risinājumi, kā mēs varam turpmāk sadzīvot ar kovidu, jo vajag piesardzīgi skatīties uz to, ka tagad pieaug saslimušo cilvēku skaits.

Paskatīsimies uz Izraēlu. Izraēla jau sen piedzīvojusi to, ko mēs piedzīvosim, es domāju, pēc kāda laika. Tā ir vienkārša matemātika. Izraēlā iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā piecas reizes lielāks nekā Latvijā, saslimušo skaits, inficēto skaits (vismaz pirms dažām dienām), bija gandrīz 11 tūkstoši... jauni gadījumi. Kas ir – cik? Mums ir 500. Bet tajā pašā laikā – vai Izraēlas slimnīcas ir pārpildītas? Interesanti, ka atbilde ir – nē. Pat pie 11 tūkstošiem saslimušo Izraēlas slimnīcās hospitalizēto skaits ir tikai 751. Un nav tā, ka vakcinācijas līmenis Izraēlā ir daudz lielāks nekā pie mums Latvijā. Tie ir tikai 60 procenti... 61. Tas nav daudz lielāks. Līdz ar to ir labs jautājums – ja gadījumu skaits ir lielāks, bet cilvēku skaits, kas nonāk slimnīcās ar smagu un vidēju... Izraēlā nav tik liels, tātad kādi ir tie... kāds ir tas ceļš turpmāk?

Es uzskatu, ka mums jārunā nevis par to – vakcinēties vai nevakcinēties, brīvprātīgi vai nav brīvprātīgi, bet par konkrētiem soļiem, kā mēs varam padarīt visu to ierobežojumu kalnu, ko esam izveidojuši pēdējā gada laikā... par to, kā pāriet uz vienkāršu un saprātīgu sistēmu. Un tie turpmākie jautājumi, kā minimums, ir:

Pirmais. Mums jāpārskata tas, ko mēs darām skolās. Es uzskatu, ka ļoti labs jautājums, vai maskas tiešām ir nepieciešamas. Ja vīruss izplatās kā aerosols, tad slēgtā telpā pusstunda un visi bērni būs inficēti – ar masku vai bez maskas. Vai nepieciešams tērēt 30 miljonus eiro... vairāk nekā... gadā par testiem? Ļoti labs jautājums. Noteikti jāpārskata.

Punkts otrais. Mums valstī ir vismaz... vairāk nekā 20 procenti iedzīvotāju ir pārslimojuši ar kovidu, bet nav kārtojuši testu. Vai viņi pie tā ir vainīgi? Vai pirms gada valdība viņiem pateica vai likumdevējs viņiem pateica, ka, lūk, ja jūs nenokārtosiet testu, pēc tam jūs nesaņemsiet sadarbspējīgu sertifikātu, kurš būs nepieciešams, lai saņemtu pakalpojumu? Nē. Valdība viņiem pateica – paliec mājās. Tātad tāpat kā Lietuvā mums ir nepieciešams pieņemt regulējumu, kurš dotu iespēju saņemt sadarbspējīgu sertifikātu arī tiem cilvēkiem, kas ir pārslimojuši, bet nav nokārtojuši testu.

Un te mēs runājam, es domāju, vismaz par... visticamāk, tādu ir kādi 15 procenti Latvijas iedzīvotāju. Tautsaimniecībā tas viss ir pieprasījums, tas viss ir cilvēki. Ja šiem cilvēkiem nebūs iespējas, tā teikt, aktīvi piedalīties ekonomikas apritē, tad būs jāaizņemas vēl nauda, lai viņiem piešķirtu pabalstus un tā tālāk.

Tālāk. Kolēģi, kopumā mums vajadzētu beigt vispār fokusēties uz jauno gadījumu skaitu, ņemot vērā to, ka inficēties var (un tagad ir pilnīgi skaidrs) arī tie, kas ir vakcinējušies, tāpat kā tie, kas nav vakcinējušies. Šī statistika kļūst triviāla. Tas, kas ir svarīgi, un tas, uz ko jāskatās, ir to cilvēku skaits, kas nonāk slimnīcās vidējā vai smagā stāvoklī. Tas, manuprāt, kļūst par vienīgo nopietno un jēdzīgo rādītāju.

Tāpēc mans aicinājums – beigt taisīt cirku gan tiem, kas nodarbojas ar kovida histēriju, gan tiem, kas nodarbojas ar kovida noliegšanu, jo cirks ir gan viens, gan otrs, un sākt runāt par saprātīgiem, izsvērtiem un izdiskutētiem risinājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātam par konstruktīvu kritiku.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Par Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai" turpmāko virzību.

Šodien tie vairs nav tikai 14 715 Latvijas pilsoņi, bet jau 51 883 Latvijas pilsoņi, kuri parakstījuši šo iniciatīvu. Tas, ko zināmā mērā jau arī iepriekšējais runātājs iezīmēja, – es to nesauktu par divām galējībām, es to sauktu par diviem ekstrēmiem, kas šobrīd valda: tie ir vakseri, un tie ir antivakseri. Un politikā diemžēl tā ir valdība ar Krišjāni Kariņu priekšgalā un ar veselības ministru Danielu Pavļutu priekšgalā. Un politikā arī opozīcijā ir otrs grāvis, otrs ekstrēms.

Mēs nevaram lēkāt uz vienas kājas – uz labās vai uz kreisās. Mums ir jāstāv uz zemes ar abām kājām, jābūt reālistiem. Mēs ļoti labi saprotam, kāpēc šobrīd Latvijā ir viena no sliktākajām tā saucamajām vakcinācijas aptverēm, – tad mēs paziņojam, ka vakcinācija būs brīvprātīga, tad mēs pasakām, ka tā būs obligāta, tad mēs obligāto atceļam, pasakām, ka tā atkal būs brīvprātīga, bet, nē, pēc tam tomēr meklēsim risinājumus, lai caur Ministru kabinetu to atkal padarītu obligātu, un tā tālāk.

Ļoti daudzi šie ierobežojumi, Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas ierobežojumi, cilvēku ieskatā, ir absolūti neloģiski, un tā tas ir. Mēs atceramies pirmo vilni, kad sabiedrība, visa sabiedrība, tiešām sēdēja mājās, aicināja viens otru: paliec mājās, ievēro divus metrus, lieki nepulcējies, netiecies ar cilvēkiem, pasargā sevi! Uz to aicināja visi – koalīcija, opozīcija, mediji; nebija antivakseru vai kas... Bet tajā brīdī, kad sabiedrība redz, ka sākas ļoti daudz neloģisku lēmumu, sistemātisku lēmumu, viens pēc otra, sākot ar pandēmijas... ekonomikas ierobežošana, sociālo ierobežošana, kad uz kalna var būt viens cilvēks uz 70 kvadrātmetriem, bet uz Čaka ielas, ko liberālās partijas sazīmēja ar velojoslām, pašā ziemas... kovida viļņa pirmajā pīķī cilvēki trolejbusā brauc saspiedušies pāris stundas. Visi saprot, ka tas nav loģiski. Un šādi lēmumi ir sistemātiski – viens pēc otra.

Un, kad mēs saprotam, ka skaidrošana vairs nepalīdz, tad meklējam veidu, kā piespiest cilvēkus vakcinēties, labi zinot, ko sabiedrība domā par politiķiem – par visiem: par opozīciju, pozīciju, īpaši par valdību. Cilvēki netic, ļoti, ļoti tai netic. Un, ja nāk veselības ministrs, kam sabiedrības uzticības praktiski nav, un saka – dariet tā, daudzi cilvēki dara, par spīti, pilnīgi pretēji, pilnīgi, absolūti pretēji.

Ko mēs gribam panākt ar obligāto vakcināciju un ar šīm politiskajām runām par obligāto vakcināciju? Mēs panāksim to, ka būs nākamie lokdauni, mājsēdes. Atgriezīsimies e-klasēs? Mēs to vēlamies panākt? Es domāju, neviens no mums to nevēlas panākt.

Mēs bieži savās runās izmantojam... ka mēs skatāmies Ziemeļvalstu virzienā. Kāpēc tad mēs neskatāmies Ziemeļvalstu virzienā, kāpēc mēs nepaņemam un kaut vai vienkārši nenorakstām no Dānijas, kā viņi to dara, kā viņi skaidro? Jā, Dānijā ir nesalīdzināmi lielāks sabiedrības atbalsts politikai, valdībai, tāpēc ka Dānijā politiķis, ja sola pirms vēlēšanām vai ievēro principus pirms vēlēšanām, viņš tos solījumus cenšas realizēt arī pēc vēlēšanām un turas pie tiem pašiem principiem arī pēc vēlēšanām.

Ja ir viena, divas, trīs kļūdas, viņš atkāpjas, viņš uzņemas šo politisko atbildību, un sabiedrība to redz un tic.

Tāpēc es aicinu nesekot nevienam ekstrēmam, kurš, slēpjoties aiz saukļa "Likums un kārtība", nereti īstenībā aicina ievērot nelikumības un aicina uz nekārtībām, bet nesekot arī ekstrēmam, kurš aicina pievienoties principam, ka obligāti – obligāti! – visam ir jābūt brīvprātīgam. Es atvainojos – obligātam.

Nē, tas tā nevar būt, tas tā nevar turpināties, kolēģi! Saslimstības rādītāji mūsu valstī pieaugs, un tie pieaugs tieši šī dēļ. Mums ir jāstāv pa vidu, jādod šo jomu skaidrot profesionāļiem, kuri godīgi pasaka, ko nozīmē, ja tu neesi saņēmis vakcīnu, kādas var būt sekas, kā tu vari saslimt un ko tas nozīmēs nākotnē tavai veselībai, un, ja tu esi saņēmis vakcīnu, kādas var būt blaknes vienā no simt vai vienā no tūkstoš gadījumiem. Bet godīgi jāizstāsta, lai cilvēki zina, cilvēki var izsvērt visus "par" un visus "pret". Tad arī būs cits rezultāts.

Cilvēki ļoti labi saprot, kas ir godīga atbilde. Un, ja mēs nezinām godīgu atbildi, tad tā arī pasakām: uz šo brīdi mums nav skaidrības... vai mums nav pietiekoši precīzas informācijas, mēs nezinām. Cilvēki to sapratīs, nevis... pieķer tiešos melos.

Tieši tas pats arī par šīm atsevišķajām grupām. Mēs daudz esam runājuši par mūsu augstāko izglītību. Arī studentus mēs esam sašķēluši. Mēs esam sašķēluši cilvēkus, kuri grib mācīties klātienē. Obligāta vai brīvprātīga vakcinācija pēc visiem šiem lēmumiem... sistemātiskās virknes... ir faktiski sašķēlusi arī daudzas ģimenes, daudzi ģimenes locekļi pat savā starpā nerunā par vakcināciju. Arī tur mēs esam sašķēluši – tā vietā, lai apvienotu sabiedrību, godīgi pateiktu, ko tas nozīmē un kādi mums ir risinājumi, un, ja mums nav savu risinājumu, tad paņemam un vienkārši norakstām no tām valstīm, kurās tie risinājumi strādā. Būtu daudz, daudz labāk.

Un visbeidzot par šo visu pandēmijas apkarošanas plānu. Mani visvairāk šobrīd satrauc skolēni, mūsu bērni, jo viņi būs tie, kuriem pēc 20–30 gadiem, iespējams, būs jāvada šī valsts. Šobrīd mēs viņiem skolās liekam... daudziem... nēsāt maskas no zvana līdz zvanam. Un ne tikai stundas laikā, bet – ieejot skolā un izejot no skolas. Daudzi bērni saka, ka viņiem uz dienas beigām kļūst grūti elpot. Ja viņš pavelk šo masku zem deguna, apzinīgs, likumpaklausīgs pedagogs viņam liek to masku uzvilkt atpakaļ. Bērns iziet starpbrīdī tualetē, lai varētu izelpoties. Vai tas ir normāli? Maziem bērniem, kuriem ir augošs organisms, kuriem attīstās plaušas... Vai tas ir normāli?

Mēs nopērkam gaisa mērītājus klasēs. Ļoti laba lieta – gaisa mērītājs, bet vai mēs mērām, kas notiek zem maskas? Mēs varam mērīt Brīvības ielā gaisa kvalitāti, bet, ja mums ir jāelpo pie automašīnas izplūdes sistēmas, kāda tur ir gaisa kvalitāte? Padomājam, kolēģi... Padomājam par mūsu bērniem! Un, ja kādam brīžiem šķiet, ka vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai, es teiktu, ka nekādā gadījumā... ka tai ir jābūt obligātai, es teiktu, ka nekādā gadījumā tai nav jābūt obligātai, tai ir jābūt brīvprātīgai.

Mums ir jāskaidro un godīgi jādod atbildes, ko mēs zinām, ko mēs nezinām, un jāstrādā arī ar vakcinācijas centriem, un arī tur ir jāstrādā. Jāstrādā ar ģimenes ārstiem, kuri godīgi cilvēkam izstāsta... nevis viņi jāstimulē, dodot papildu naudu par katru vakcinēto, potēto cilvēku. Nē! Lai strādā un godīgi izstāsta, lai sabiedrība saprot, ka ģimenes ārsti ir objektīvi ieinteresēti sniegt patiesību, nevis panākt rezultātu... ka rezultātā, ja pacients saņem poti, ģimenes ārstam pie algas ir klāt zināma naudas summa. Tas arī nav pareizi. Ir jāiesaista ģimenes ārstu institūts daudz, daudz aktīvāk. Tas ir tas, uz ko arī opozīcijas... faktiski mūsu kolēģi jau ilgstoši ir norādījuši.

Tāpēc, kolēģi, es tiešām aicinu atbalstīt šo sabiedrības iniciatīvu, faktiski jau 51 883 cilvēku, mūsu pilsoņu, parakstīto iniciatīvu. Un pieņemam to nākamnedēļ ar likuma spēku, un esam godīgi pret mūsu sabiedrību!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Precizitātes labad jāsaka, ka šis ir kolektīvais iesniegums un tobrīd to bija parakstījuši 14 715 cilvēki. Kopš tā brīža, kad iepriekšējais runātājs runājis, to ir parakstījuši vēl seši cilvēki. Tas nozīmē, ka ir ārkārtīgi augsta sabiedrības interese par šo iesniegumu. Un mums ir jābūt godīgiem, lai izskaidrotu pašus pamatprincipus.

Tātad faktiski šeit ir runa par obligātu vakcināciju. Precizitātes labad jāteic, ka obligāta vakcinācija nenotiek – nevienam cilvēkam obligāti nedur un nešpricē –, taču šā iesnieguma pamatbūtība ir izvērtēt to, kādus apstākļus mēs vēlamies radīt cilvēkiem, lai vakcinācijas aptvere palielinātos.

Jāsaka godīgi, ka ir dažādi cilvēki – gan tādi, kuri var vakcinēties, gan arī tādi, kuri nevar veselības apstākļu dēļ. Ir arī cilvēki, kuri nevēlas vakcinēties reliģisku un citu apsvērumu dēļ.

Šo cilvēku vēlme mums, kolēģi, arī ir jārespektē.

Tajā brīdī, kad šis iesniegums nonāks komisijā, ja tas nonāks, – kolēģi, es jūs aicinu nodot šo iesniegumu komisijai izvērtēšanai –, būtu jāpārskata ļoti būtiskas lietas.

Ir jāizskata vienlīdzības principa piemērošana. Un šajā gadījumā vienlīdzības princips nosaka, ka... kāpēc... Precīzāk sakot, šis princips uzdod jautājumu: kāpēc tieši vienai, otrai vai trešai sociālajai vai darba grupai ir tieši piemērojama šī vakcinācija?

Otrs jautājums. Tiesību normu samērīga piemērošana. Vai vakcinācijas dēļ jeb, precīzāk sakot, vakcinācijas neveikšanas dēļ cilvēks būtu atlaižams no darba? Jo atlaišana no darba – faktiski tas ir pats, pats, pats galējais līdzeklis... ietekmēšanas līdzeklis.

Šeit mēs varētu runāt arī par testēšanas palielināšanu un iespējām testēt. Ja mēs skatāmies uz šobrīd esošo testēšanu... Kas mums notiek ar skolām? Sekmes jau nu noteikti, mēs redzam, ir dažādas. Tāpēc, protams, ir iespējas arī veikt paštestēšanos. Paštestēšanās citās Eiropas Savienības valstīs tiek realizēta. Un mums jāuzticas sabiedrībai. Paštestēšanās procesu var uzraudzīt arī skolas (piemēram, kāda no atbildīgajām amatpersonām, kas Ministru kabineta noteikumos ir vienkārši jānorāda).

Tiesiskās paļāvības princips. Tiesiskās paļāvības princips nosaka, ka tās personas, kas slēdza darba līgumu... tajā brīdī, kad tās to slēdza... tika noteikti darba līgumā un Darba likumā noteikti apstākļi, pie kuru realizēšanās var pārtraukt darba attiecības.

Obligāta vakcinēšanās... Personas nevakcinēšanās – šādā gadījumā ir arī jāizvērtē, vai tas ir piemērojams, pietiekams apstāklis, lai tomēr runātu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Un visbeidzot – kolēģi, es aicinu pievērst uzmanību samērīguma principam. Samērīguma princips arī nosaka to, ka komisijā būtu jāizvērtē, vai nevakcinēšanās fakts būtu par pamatu, lai kādu personu atlaistu no darba, ierobežotu tās pamattiesības un pamatbrīvības, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmē.

Līdz ar to, kolēģi, es aicinu šo kolektīvo iesniegumu nodot komisijai izvērtēšanai un ņemt vērā tos principus, kurus nosaka mūsu normatīvie akti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Nemiro kungs.

Stepaņenko kundze, vai jums ar septiņām minūtēm pietiks? Nepietiks.

Tādā gadījumā mums ir jāgatavojas pārtraukumam.

Taču pirms pārtraukuma es gribu mums visiem lūgt piecelties un sveikt ar aplausiem Sergeju Dolgopolovu, kurš šomēnes svin ļoti skaistu jubileju. (Aplausi.)

Godātie kolēģi!...

Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties.

Paldies. Reģistrācija ir noslēgusies.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei deputātei Inesei Voikai – rezultātu nolasīšanai.

Un vārds deputātam Kasparam Ģirģenam – paziņojumam deputātiem. Lūdzu, Ģirģena kungs! (Pauze.) (Dep. A. Agešina starpsauciens.)

Jūs atsaucat paziņojumu?

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, diemžēl paziņojums būs pulksten 12.30.

Paldies. (Dep. A. Klementjevs: "Visu izstāsti!")

Labi. Vēlreiz kolēģiem atgādinu: pulksten 12.30 – deputātu grupas reto slimību pacientu atbalstam sanāksme Sarkanajā zālē. Pārējie deputāti arī laipni gaidīti pievienoties šai grupai, kas ir ļoti svarīga daudziem iedzīvotājiem.

Paldies.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Uldis Budriķis, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ivans Klementjevs, Rihards Kols (Starpsauciens.)... okay, Rihards Kols, Ieva Krapāne... nu jūs esat, bet jūs nebijāt reģistrējusies... Līva Kreituse, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Edvīns Šnore... ir... un Reinis Znotiņš.

Sēdes vadītāja. Paldies Voikas kundzei.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu ieņemt vietas! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Skatām lēmuma projektu "Par 14 715 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai" turpmāko virzību".

Debatēs runās deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka tā rotaļāšanās ar terminiem ir jāizbeidz. Katrs jau saprot, ka ar terminu "brīvprātīgi" mēs visi, mēs un jūs, saprotam to, ka tādas brīvprātības kā tādas nav.

Līdzīgi kā 2015. gadā, kad daži viltnieki ielika terminu "brīvprātīga bēgļu uzņemšana"... Tas pēc tam beidzās ar obligātu kvotu sadalīšanu. Līdzīgi tas ir arī tagad.

Un patiesībā... Ja mēs tā skatāmies... Mūsu šīsdienas dzīvē – brīvā valstī, tiesiskā valstī – piespiedu mehānismi ir palikuši tikai daži. Un šādi piespiedu mehānismi... protams, vienmēr iesaista vai nu policijas papildspēkus, vai tiesu izpildītājus.

Bet šajā gadījumā, protams, nav runa par piespiedu vakcināciju, kā mums daudzi skaidro. Taču piespiedu kārtā jau arī nodokļus neviens neliek maksāt, vienkārši vienā brīdī jums pienāk paziņojums par to, ka jūsu parāds ir sasniedzis konkrētu summu, jums ir jāmaksā arī soda nauda, un seko arī tiesiskas sekas gadījumā, ja jūs to neizpildāt. Un šajā gadījumā ir tieši tas pats! Tieši tas pats ir ar šo medicīnisko manipulāciju, kuru daudzi joprojām mīl saukt par brīvprātīgu.

Saukt to par brīvprātīgu vakcināciju – tā ir vienkārši (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ņirgāšanās par cilvēkiem, jo brīvprātīgas vakcinācijas vairs nav, piemēram, frizieriem, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem. Starp citu, manuprāt, 98 procenti no tiem ir sievietes, turklāt tās ir sievietes, kuras nereti vienas pašas cīnās par savas ģimenes izdzīvošanu materiālā ziņā, mēģinot nopelnīt saviem bērniem iztiku. Tāpēc tiem, kuri deklarē, ka viņi iestājas par sieviešu tiesībām, šajā sakarā vajadzētu ļoti stipri padomāt par to, kam viņi dara pāri.

Brīvprātīgas vakcinācijas nav arī studentiem, kuri savā starpā katru dienu sarunājas par to, cik stundu līdz lekcijām ir atlicis un cik stundu viņi gaida testu, kurā vietā šī testa nodošana būs ātrāka un kurā vietā šīs atbildes varēs saņemt ātrāk, cik maksā šī testa nodošana. Tieši tā: runa ir par to, cik maksā aiziešana uz lekcijām, kaut gan tie studenti, kuri maksā par mācībām, protams, ir samaksājuši arī par to.

Brīvprātīgas vakcinācijas nav arī tiem, kuriem ir jāveic tests, lai ietu uz darbu. Mēs zinām, ka brīvprātīgas vakcinācijas vairs nav arī tiem Saeimas darbiniekiem, kuriem ar Saeimas Prezidija lēmumu ir liegts atrasties Saeimas Sēžu zālē, ja viņi nav vakcinējušies vai pārslimojuši. Un mēs zinām, ka bija gadījumi, kad notika arī vēršanās pret atsevišķiem darbiniekiem un pazemošana. (Kāds aplaudē.)

Un tas ir tas, ko lēmumu pieņēmēji grib panākt, – viņi, protams, grib novelt visu vainu uz tiem cilvēkiem, kuri paši grib lemt par savu veselību; viņi grib pazemot tos cilvēkus, kuri izvēlas tomēr pasargāt savus bērnus, savus pusaudžus no šīs manipulācijas, par kuru joprojām nevienam nav lielas skaidrības. Kāpēc nav? Tāpēc, ka joprojām jums, godātie lēmumu pieņēmēji, nav skaidrības, vai trešā deva ir vajadzīga vai nav un kā tā iedarbosies.

Tāpat arī, protams, nevienam nav skaidrs, kas pēc vakcinācijas notiek ar veselību un kā tie cilvēki, kuri noteiktā laikā pēc šīs manipulācijas saņemšanas ir sajutušies slikti vai... pat aizgājuši no šīs pasaules. Šajā sakarā, protams, mēs dzirdam dažādus secinājumus, un šādi secinājumi ir jāpārbauda. Šādi secinājumi ir jāpārbauda, un te ir jābūt ļoti nopietnai izmeklēšanai.

Protams, mēs zinām, ka ir arī gadījumi, ka pusaudži, mēģinādami iegūt kaut kādu iespēju tālāk studēt vai arī... piemēram, braukt uz ārzemēm mācīties vai strādāt... un ka viņiem obligātais nosacījums ir šī nolādētā vakcīna. Baidīdamies no konkrētās viņiem atļautās vakcīnas, viņi apzināti izvēlas citu – tādu, kas viņiem nav piemērota. Viņi apzinās to risku un uzņemas atbildību, un tas ir tikai tāpēc, ka viņiem ir jāveic kāds darbs; tikai tāpēc, ka viņiem ir jāiet uz mācībām; tāpēc, ka ir radīti tādi apstākļi, ka bez šīs vakcīnas viņi nevar tālāk sekot saviem sapņiem. Un tos apstākļus ir radījuši lēmumu pieņēmēji, kuri joprojām saka, ka šī vakcinācija ir brīvprātīga.

Kolēģi! Es vakar pasekoju līdzi tai sēdei, kuru vadīja Andris Skride, un tajā sēdē jau otro reizi šis lēmuma projekts tika skatīts – par to, ka vakcinācijai jābūt brīvprātīgai. Šodien mēs skatām šo jautājumu jau trešo reizi. Un trešo reizi šis lēmuma projekts nonāks atkal pie Andra Skrides. Un mēs zinām, ka šīs komisijas deputātu vairākumam ir ļoti liela neizpratne par to, kāpēc vispār viņiem par to ir jālemj, ja visiem taču ir skaidrs, ka tas ir brīvprātīgi. Un deputāti savā starpā sāk strīdēties par to, ka tā nav viņu kompetence, ka tas ir jāskata Rancāna kungam vai vēl kādam citam.

Taču tas ir skaidrs, ka deputāti baidās pieņemt lēmumus, jo, kā mēs redzējām, lēmums par to, ka šis jautājums ir nododams Veselības ministrijai, tika pieņemts vienpersoniski. To izdarīja Skride viens pats, pasakot, ka šis lēmums tiek nodots Veselības ministrijai, un slēdzot sēdi ļoti ātri, lai neviens cits nepaspēj neko pateikt.

Tā tas notiek diemžēl. Un, protams, ļoti labi, ka tagad šīs sēdes ir arī ierakstītas video un audio un ikviens, kurš grib tās redzēt, pēc tam var noskatīties, kādā veidā Saeimas deputāti pieņem lēmumus. Un daudziem atvērās acis, noskatoties vairākas sēdes. Daudziem atvērās acis, jo viņi tiešām dzīvoja tādās ilūzijās – domāja, ka deputāti jau nu gan pieņem lēmumus, izsverot visus "par" un "pret" un saņemot ļoti detalizētu un profesionālu informāciju par katru jautājumu. Taču, noskatoties un noklausoties sēžu ierakstus, var redzēt to, ka, lemjot par bērnu maskām, lēmuma pieņēmēji pat nezina, ka bērni atsevišķās skolās visa mācību procesa laikā, visas dienas garumā, nevar iziet ārā no skolas paelpot un ka viņiem astoņas stundas ir jāatrodas ar šīm maskām uz sejas. Tik ilgi būt maskā – to nu gan nevar atļauties Saeimas sēdes vadītājas – katra pusotru stundu novada sēdi un pēc tam mainās savā starpā.

Ja šādi lēmumu pieņēmēji šobrīd lemj par tautas likteņiem, nav brīnums, ka cilvēki raksta vēstules – un raksta šīs vēstules simtiem! –, lai aizklauvētos līdz deputātiem un paskaidrotu viņiem, kā patiešām viņi šobrīd dzīvo un kā šie lēmumi ietekmē katra cilvēka dzīvi.

Vakcinācija jau sen vairs nav brīvprātīga. Un, protams, šī lēmuma izskatīšana Skrides komisijā tiks izpļekarēta un izsmieta – tā, kā tas bija līdz šim, gan pirmo, gan otro reizi.

Bet, cilvēki, turpiniet, lūdzu, parakstīt šo ManaBalss.lv iniciatīvu, lai šī iniciatīva nāk atkal uz Saeimu katru nedēļu. Es zinu, ka jūs to varat.

Mīļā Latvijas sabiedrība! Turpiniet to darīt. Un mēs par to runāsim katrā sēdē, lai šīs balsis kļūst klusākas un lai tiešām deputāti sāk beidzot ieklausīties un saprast, kas notiek aiz Saeimas ēkas durvīm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man, kā jau Saeimas deputātam, ir palīgs. Lielākajai daļai Saeimas deputātu ir palīgi. Manai, Saeimas deputāta, palīdzei nomira tēvs pēc vakcīnas. Protams, kā vienmēr un visos gadījumos – tā nebija vakcīnas vaina.

Manam draugam, tuvam draugam, ļoti tuvam draugam, pēc vakcīnas nomira tēvs. Un tā bija tikai sagadīšanās, jo vakcīnām nekad nav blakņu, jo vakcīnas ir brīnumlīdzeklis, kas der visam vienmēr, labāk nekā ibumetīns. Blaknes ir visām citām zālēm, citiem medikamentiem; visam citam ir blaknes; izņēmums esot vakcīnas.

Vēl vienam manam draugam... paldies dievam, nenomira ome. Tāds sprigans tantuks, kas bez nūjiņas uz ceturto stāvu kāpj. Viņa saskatījās "Panorāmu", saklausījās runas par drošo vakcīnu un aizgāja vakcinēties. Un, protams, brīdī, kad bija jārunā par tiem trombiem, kuri viņai pēc tam bija, un bailēm nomirt, – tad, protams, šādu viedokli soctīkli bloķēja, jo vakcīnām nav blakņu. Vakcīnas der visam – vienmēr un visur. Tās der pret pilnīgi visu. Un vakcinēti cilvēki, protams, ja uzticas zinātnei, nevienā valstī neslimo un vairs nekad nepiedzīvo nekādas infekcijas. Viņi kā kalnieši iegūst mūžīgo dzīvību un mūžīgo veselību.

Un tā, protams, nav taisnība. Tā nav taisnība, jo cilvēka veselībai nav nekāda sakara ar to, vai cilvēks ir vai nav vakcinējies. Cilvēka veselībai ir sakars ar to, kādu dzīvesveidu viņš piekopj. Vai viņš ir uzresnējis, aptaukojies, vai viņš dzer, smēķē vai kā citādi bojā savu veselību. Vai viņa mentālās veselības stāvoklis ir baidīties no visa un vienmēr vai – dzīvot, priecāties, mīlēt. Un tā tas ir bijis tūkstošiem gadu.

Un tikai šogad pēkšņi mēs saprotam, ka šajā zālē ir mediķi, kuriem vajadzētu, manuprāt, atņemt medicīnas... sertifikātu, jo viņi vieš bailes cilvēkos. Ārsta uzdevums ir nevis viest bailes, bet nomierināt, jo tikai miers ārstē; labas sajūtas, labas emocijas ārstē, nevis bailes. Piespiedu vakcinācija – tās ir bailes. Tas ir totalitārisms.

Un jūs, māksliniek, atbalstāt šo totalitārismu, lai gan vienmēr savā Mākslas akadēmijā runājat par brīvību. Jūs balsosiet "par" totalitārismu. Un pēc tam izstādīsiet tos mediķus, tos lielos mērkaķus, visas sabiedrības priekšā, sakot, ka jūs sabiedrībā iekļaujat nevakcinētos.

Padomājiet par to, godātais māksliniek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Lai arī kā daļai no jums negribētos atzīt, ka vakcinācija ir obligāta, tā tomēr tiek padarīta par obligātu ar dažnedažādām metodēm un viltus gājieniem. Jau šobrīd ir virkne profesiju, kurās var strādāt tikai vakcinēti cilvēki; līdz ar to tiek liegtas darba iespējas pārējiem.

Prezidents, uzstājoties šeit pirms nedēļas, norādīja – jā, šis likums neder, to mēs izmetīsim ārā, bet ir nepieciešams pieņemt jaunus likumus, kas Ministru kabinetam dotu iespējas noteikt profesijas, kurās ir pienākums vakcinēties.

Un šādas profesijas jau tika iezīmētas – tie ir sociālajā aprūpē strādājošie, skolotāji, mediķi un dažādi citi pakalpojumu sniedzēji, arī sabiedriskajā ēdināšanā strādājošie.

Tātad principā to varēs attiecināt uz jebkuru profesiju, liedzot cilvēkam iespēju strādāt. Ja arī tā pavisam neizdodas cilvēku atbrīvot no darba, kā tas bija iecerēts, tad ir nākamais viltīgais gājiens – aizliedz pārvietoties sabiedriskajā transportā. Tas taču tik ļoti vienkārši – ja cilvēkam aizliedz pārvietoties, tad kā viņš tiks uz darbu? Ne jau visiem ir personīgās automašīnas, ar ko aizbraukt uz darbu.

Studentiem tiek liegta iespēja studēt – viņiem ne tikai pieprasa kovidtestus, bet pastāv uz to, ka bezmaksas tests neder, ir jātaisa maksas tests, un tikai tad līdz 10. oktobrim varēs studēt, un pēc 10. oktobra arī šāda iespēja būs liegta.

Ja skatāmies uz vakcinācijas aptveri citās valstīs, piemēram, kaut vai Izraēlā, tad redzam, ka Izraēla šobrīd saslimstības ziņā ir sasniegusi savu augstāko pīķi, kāds ir bijis jebkad.

Lielbritānijas pētnieki ir atzinuši, ka nekādas kolektīvās imunitātes nebūs, jo arī vakcinētie saslimst, turpina slimot, arī vakcinētie diemžēl nomirst. Apvienotās Karalistes pētījumu un datu analīze parāda, ka periodā no 2. līdz 15. augustam tādu nāves gadījumu biežums, kuros nāve iestājusies vakcinētiem cilvēkiem, kuri ir vecumā zem 50 gadiem un kuri ir inficēti ar kovidu, ir trīsreiz... četrreiz lielāks nekā nevakcinētām personām. Savukārt personām virs 50 gadu vecuma... biežāk mirst tieši virs 50 gadu vecuma.

Kurš uzņemas atbildību par vakcīnas blaknēm, ja tās iestājas? To, protams, neviens neatzīst, un ikvienam teiks: pierādi, ka tas ir no vakcīnas. Tātad cilvēkam, kurš pēc vakcīnas saņemšanas saskaras ar veselības problēmām, par savu naudu ir jāveic medicīniskie izmeklējumi, jāstāv garās rindās.

Piemēram, ja ir nepieciešama magnētiskā rezonanse, tad valsts apmaksāta tiek piedāvāta ne ātrāk kā pēc pusgada. Pēc pusgada vairs nebūs šādas vajadzības cilvēkam, kuram jau šobrīd ir bijis kāds mikroinsults. Cilvēkam tas izmeklējums ir jāsedz pašam par saviem līdzekļiem, un tas maksā 188 eiro. Un tas ir tikai viens no tiem pasākumiem, kuri cilvēkam ir ārsta nozīmēti... un kuru nepieciešamība cilvēkam ir radusies, ļoti iespējams, tieši vakcinācijas dēļ.

Mēs runājam tikai par mirstību, kura ir saistīta ar kovida gadījumiem, bet netiek analizēts, ka vispār mirstība mūsu valstī pieaug, lai gan ir iedzīvotāju skaita samazināšanās. Piemēram, šī gada janvārī nāves gadījumu skaits (atskaitot nost nāves gadījumus, kuri iestājušies sakarā ar Covid-19) ir pieaudzis par 400 gadījumiem, salīdzinot ar pagājušo gadu; jūnijā – par vairāk nekā 100 gadījumiem. Vai ir analizēts un kādi ir piedāvātie skaidrojumi, kāpēc mūsu valstī palielinās mirstība, turklāt palielinās mirstība no tieši tādām slimībām kā asinsvadu saslimšanas?

Mēs esam veselības aprūpē ieguldījuši simtiem miljonus. Kāda tam ir atdeve? Kur šī nauda ir izlietota? Vai ir palielināta slimnīcu kapacitāte, lai mēs būtu gatavi jauniem izaicinājumiem? (Dep. A. Kaimiņš: "Par virzību mēs runājam! Par virzību!") Vai mēs spēsim nodrošināt gultasvietas, vai pēc pirmajiem 12 kovida gadījumiem mēs pateiksim, ka mūsu veselības aprūpes sistēma ir sabrukusi?

Un nedaudz arī par statistiku. Ja, iespējams, cilvēks ir nomiris no vakcīnas, tad tiek teikts, ka nav pārliecinošu pierādījumu, ka nāve ir iestājusies vakcīnas dēļ. Savukārt tad, ja nāve ir iestājusies Covid-19 dēļ, pietiek vien ar iespējamu vai laboratoriski diagnosticētu Covid-19 pozitīvu gadījumu. Un, kad Ministru kabinetā es uzdevu jautājumu, cik tad slimnīcās ir tieši tīro kovida gadījumu (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), tad atbilde bija šāda: tīro kovida gadījumu mums ir ļoti maz, pārējie visi ir tikai saistīti ar kovidu, tādi kā, piemēram, dzemdības (dzemdētāja ir slima ar kovidu) vai traumas un tamlīdzīgi.

Tātad lūdzu atbalstīt to, ka vakcinācijai ir jābūt tikai un vienīgi brīvprātīgai, nemanipulējot ar terminiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam. Lūdzu!

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es atļaušos vēlreiz no šīs tribīnes atgādināt, ko kādreiz ir teicis Oto fon Bismarks, proti, ka politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri – par nākamajām paaudzēm.

Tādas krīzes kā šī – pandēmija vai kāda liela dabas katastrofa, vai, nedod dievs, karš – ir traģēdija un izaicinājums katrai tautai un nācijai. Un tautas, kuras ir nobriedušas nācijai un tālāk savai valstij, atšķir no citiem tas, ka šādos brīžos tās spēj vienoties; tās spēj vienoties, nevis šķeļas; tajās spēj cits citu atbalstīt un kopā pārvarēt šādas krīzes.

Un es aicinu atcerēties, kāds mums bija noskaņojums šeit, Saeimas sēdēs, pirms aptuveni pusotra gada, kad sākās pandēmija. Bija, protams, uztraukums par to, kas sagaida mūs visus, mūsu tautu un nāciju, bet bija arī vienotība. Bija liela vienotība šajā zālē – nebija uz mirkli pozīcijas un opozīcijas, bija 100 Saeimas deputāti, kas vēlējās izdarīt to labāko savai nācijai un valstij. Mēs atbalstījām pirmos valdības lēmumus, kas pēc būtības bija prātīgi. Pat tad, ja tur kāda nianse bija nepareiza, mēs visi tik un tā tos atbalstījām un faktiski devām ļoti lielu mandātu – mēs, visi 100 deputāti, kas esam šeit.

Pusotru gadu vēlāk, sanākot atkal Saeimas Sēžu zālē, mēs, kā saka, atjēdzamies valstī, kuru esam sašķēluši – kuru mēs esam sašķēluši! Un es saku "mēs", tāpēc ka es esmu tikpat līdzatbildīgs. Ja es neesmu varējis, spējis pārliecināt rīkoties citādi, mana atbildība ir tieši tāda pati kā tiem, kuri varbūt neklausījās.

Un kas tad notika šī pusotra gada laikā? Mēs sākām šķelt. Vispirms ar to, ka pareizs viedoklis pandēmijas pārvarēšanā varēja būt tikai koalīcijai, nevienam no opozīcijas.

Mēs sašķēlām uzņēmējus, mēs ignorējām uzņēmēju organizācijas; mēs – vismaz sākotnēji – arī viņus sadalījām, proti, sadalījām tajos, kuriem būs atbalsts, un tajos, kuriem atbalsta nebūs; pēc tam to koriģējām, bet rūgtums palika.

Mēs sašķēlām ģimenes.

Galu galā mēs esam sašķēluši pat bērnus: 1.–3. klasei maskas nav jānēsā, 4.–8. klasei – ir. Pēc tam – jānēsā tiem, kuru vecāku izvēle nosaka, vai viņi ir vakcinējušies vai nav. Nevis viņu izvēle, bet viņu vecāku izvēle.

Kā vārdā mēs to darām? Lai pārvarētu pandēmiju vai lai sašķeltu cilvēkus un katrs no mums varētu uz kādas no šīs sašķeltās sabiedrības šķautnītēm taisīt kādu savu politisku karjeru?

Es aicinu atcerēties, kur mēs bijām un kādā noskaņojumā mēs bijām šajā zālē pirms pusotra gada. Nekad nav par vēlu pie tā atgriezties.

Diemžēl pandēmija nav beigusies. Mēs redzam, ka tā atkal uzņem spēkus, un mēs, godīgi atzīsim, nezinām, kad tā beigsies un kā tā beigsies.

Un visbeidzot, atgriežoties pie Oto fon Bismarka teiktā, vēršos pie tiem, kuri uzskata, ka viņu uzdevums, ja tā var teikt, ir šķelt un uz tā rēķina taisīt politisko kapitālu: atcerieties, ka sašķelt jau jums varbūt sanāks, bet uzvarēt pat nākamajās vēlēšanās – ne. Un pat tad, ja kāds no jums nokļūs šajā zālē, – ko jūs pēc tam ar to uzvaru darīsiet? Ko 14. Saeimas pirmajā sēdē jūs darīsiet ar sašķeltu nāciju... un risku? Kā saka, valsti saņem tā nācija, kas ir nobriedusi tam. Mums ir ļoti lieli riski ne tikai saistībā ar pandēmiju, bet arī saistībā ar visu to, kas notiek ārpus Latvijas un tiešā veidā attiecas uz mums. Un mūsu oponentiem nekas labāks nevar būt kā viena sašķelta nācija, kurā kāds gūst no tā iekšēju un ārēju prieku.

Es aicinu atcerēties, kur mēs bijām, un atgriezties pie tā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien, dārgie kolēģi! Cienītās kolēģes! Par ko tad ir šis lēmuma projekts? Man liekas, es nekļūdīšos, ja teikšu, ka šī Saeima, šis Saeimas sasaukums, ļoti reti ir noraidījusi vai nav atdevusi komisijai tālākai izvērtēšanai kādu iedzīvotāju iesniegtu iniciatīvu. Tādēļ es jau paredzu un uz to arī aicinu – arī šī iniciatīva viennozīmīgi ir jāatbalsta un jānodod Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai, ko arī paredz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavotais lēmuma projekts. Tas, es domāju, noteikti notiks. Un tur nebūs nekāda atšķirība starp nacionālistiem, konservatīvajiem vai kreisajiem, visi nobalsos "par".

Nedaudz par būtību. Tad, kad pirms pusotra gada šajā zālē mēs izskatījām administratīvi teritoriālo reformu un kļuva skaidrs, ka pandēmija, kas izcēlusies Āzijas pusē, atšķirībā no iepriekšējām reizēm sāk ietekmēt arī Eiropas dzīvi, tai skaitā Latvijas, deputāti stiklainām acīm raudzījās mutē valsts līderiem un cerēja, ka viņi izcīnīs tās kaujas, kas tuvojas Latvijai, tai skaitā saprātīgā veidā aizsargājot ikkatra Latvijas iedzīvotāja dzīvību. Pēc kara visi ir gudri. Diemžēl man jūs jāinformē, ka karš nav beidzies un arī kaujas ir bijušas ar dažādiem rezultātiem. Ir bijušas kaujas, kas ir uzvarētas, ir bijušas kaujas, kas beigušās ar lieliem zaudējumiem visām pusēm, bet kaujas turpinās un radīsies arvien jaunas.

Aicinu neieņemt to pozīciju parlamentā, par kuru ir teiciens "Pēc kara visi ir gudri", jo mēs šobrīd runājam tikai par dažām kaujām un karš vēl nav beidzies. Latvijā no šīs infekcijas ietekmes tiešā veidā ir nomiruši gandrīz 2600 iedzīvotāji, tai skaitā sociālās aprūpes centros (cienījamās iepriekšējās ministres laikā) nomira 5,4 procenti no visiem inficētajiem, tika konstatēti 9400 infekcijas gadījumi, nomira 511 klienti, kas atradās tiešā valsts aprūpē, bieži vien nebija rīcībspējīgi.

Līdz ar to, dārgie kolēģi, es nonāku līdz tam jautājumam, kas ir pats būtiskākais, – par morāli. Par morāli šajā jautājumā. Jāpiekrīt, ka politiskā kapitāla vairošanai būtu ļoti izdevīgi nodarboties ar dažādu jautājumu saasināšanu, ar manipulācijām ar faktiem, ar viltus ziņu izplatīšanu, tai skaitā no šīs Saeimas tribīnes. Es pilnīgi piekrītu, ka melnā polittehnoloģija teiktu, ka tā ir jādara. Cīņā par varu visi līdzekļi ir attaisnojami.

Atgriezīšos pie savas sākotnējās tēzes, ka šajā jautājumā nepieciešams padomāt arī par morāli. Vai katrs deputāts...? Man jāpiekrīt Dombrovska kungam, kurš šeit uzdeva retorisku jautājumu: ko mēs esam izdarījuši? Un man jāsaka: jāpadomā, ko tieši Dombrovska kungs ir izdarījis, lai saglabātu Latvijas iedzīvotāju dzīvību šajā karā. Bet kopumā ir skaidrs, ka mums vēl būs jāsper dažādi nepopulāri soļi un jāpieņem nepopulāri lēmumi.

Un var tikai pateikties Dievam, šī ir veselības krīze, nevis kāds nopietns valstisko pamatu apdraudējums, kā, piemēram, konvencionāls karš, jo man ļoti interesētu, kādas tad būtu debates šajā Saeimā. Un tad būtu jāpieņem ļoti nepopulāri lēmumi.

Es aicinu nepārkāpt sarkanās līnijas attiecībā uz katra deputāta personisko izpratni, protams, ņemot vērā izpratni par morāli. Es nebrīnos, ka Saeimas deputāti vairāk nekā 95 procenti (vai vismaz 95 procenti), starp citu, ir vakcinēti, jo acīmredzot nevar noliegt, ka Saeimas deputāti ir viena no informētākajām sabiedrības daļām Latvijā. Līdz ar to jums ir morāls pienākums objektīvo informāciju, kādēļ gandrīz visi šajā zālē sēdošie ir aizskrējuši vakcinēties... un daži bijušie ministri pat to izdarīja pirmie, līdzko tas bija iespējams (Dep. V. Agešins: "Jā, ārpus rindas!")... ārpus rindas.

Acīmredzot tam ir kāds faktoloģisks pamats, kādēļ tādi lēmumi tika pieņemti un kādēļ šie cilvēki... un kādēļ pēc tam arī Saeimas deputāti, būdami informēti, šo iespēju izmantoja. Šādi fakti ir jādara zināmi, un tas ir jūsu pienākums darīt tos zināmus jūsu pašu elektorātam. Es par sevi varu atbildēt, ka es daru, ko es varu. Ja man kāds jautā, cenšos arī skaidrot. Un es pilnīgi pieņemu, ka daudzi, arī man pazīstami cilvēki, ne vienmēr piekritīs tiem lēmumiem, kādi ir jāpieņem krīzes situācijā. Tāpēc jau to sauc par krīzi.

Šajā gadījumā... Šī jau ir, šķiet, trešā reize, kad mēs izskatām šo iniciatīvu, tādēļ ka kopumā par šo pašu... vienu un to pašu iniciatīvu objektīvi ir parakstījies liels cilvēku skaits, šķiet, virs 46 tūkstošiem pilsoņu, kas nav ignorējams fakts. Tas norāda tikai uz to, ka ir nepieciešams vairāk informēt sabiedrību. Visa sabiedrība kopumā ir arī jāciena – gan tie, kas ir mazāk informēti, gan tie, kas vairāk, bet nav jāciena tie, kas manipulē ar informāciju savtīgu nolūku vadīti. (Dep. E. Papule: "Visi cilvēki jāciena! Neatkarīgi no tā. Visi jāciena!")

Tāpēc, ņemot vērā cilvēku lielo atbalstu šai iniciatīvai, kas objektīvi tāds ir (šķiet, gandrīz 50 tūkstoši, to nedrīkst ignorēt), tai ir jāpievērš pilna vērība, tai skaitā Sociālo un darba lietu komisijā. Un, protams, šis lēmuma projekts ir jāatbalsta, ko es arī aicinu darīt.

Vienlaikus man ir pienākums – pretēji visiem tiem, kas runāja un tikai turpināja saasināt šo jautājumu... man ir jāsaka, ka Saeimā šobrīd (kas attiecas uz Saeimu... mēs šobrīd esam Saeimā un runājam par Saeimas darbu) šis jautājums nav aktuāls, jo, kā zināms, attiecīgā likumprojekta, kurš, kā vēlāk izrādījās, nemaz tā līdz galam nav nepieciešams, virzība ir apturēta. (Starpsaucieni: "Kā tad tā?"; "Ai, ai, ai!") Šajā sakarā man, protams, arī vēlējums izpildvaras juristiem – nākotnē iepazīties ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un nenostādīt Saeimu neveiklā situācijā. Bet ko nu par to. Nāks nākamās kaujas, iepriekšējās, cerams, ka neaizmirsīsies.

Aicinu atbalstīt lēmuma projektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, es negrasos runāt par morāli, jo es domāju, ka ne kuram katram deputātam ir tiesības par to runāt. Un es arī neuzņemos to darīt. (Aplausi.) Es gribu runāt par pašu iesnieguma būtību.

Manā skatījumā, šis iesniegums lielākoties runā nevis par bažām un pretestību obligātajai vakcinēšanai, bet tas ir sabiedrības satraukums, signāls par divām lietām.

Pirmā lieta ir vispārējā krīze veselības aprūpes sistēmā. Tam ir vairāki signāli ne tikai no kovida apkarošanas jomas, bet arī no citām. Personīgi man nav saprotams, kā pagājušajā nedēļā pacients, kurš tika ievietots Stradiņa slimnīcā ar sirds problēmām, četras diennaktis varēja pavadīt uzņemšanas nodaļā, pirms viņš tika ievietots palātā... vai tika pieņemts cits lēmums – pārvietot viņu uz citu veselības iestādi. Tā ir krīze veselības aprūpes sistēmā.

Otrā lieta – sabiedrība nav apmierināta ar to, kas un kā tiek darīts cīņā ar kovidinfekciju. Tas ir tas signāls, jo pat objektīvie dati liecina, ka vakcinācija ir svarīgs instruments, prātīgs instruments, bet ne visaptverošs instruments. Ja jūs paskatīsieties statistiku par tiem cilvēkiem, kas nokļuvuši slimnīcās ar kovidinfekcijas diagnozi, starp tiem ir arī tādi, kas ir izgājuši vakcināciju.

Vakcinācija ir jādara? Jādara. Kā tas ir jādara? Un šeit pirmais jautājums, kas parādās gan sabiedrībā, gan, es domāju, arī šeit debašu laikā, – kā notiek aģitācija (tas ir nepareizs vārds šinī gadījumā), izskaidrošanas darbs par to, kā un kam ir vajadzīga vakcinācija, jo tas ir būvēts uz ļoti vienkāršas un primitīvas konstrukcijas: vakcinācija – tas ir labi, nevakcinācija – tas ir slikti, un tā ir kaitīga sabiedrībai. Bet cilvēkiem netiek skaidrots, kas ir vakcīna, vakcinācijas process; ar ko viena vakcīna atšķiras no otras vakcīnas; kā notiek sākotnējā izmeklēšana, medicīniskā izmeklēšana, pirms cilvēks kopā ar savu ārstu pieņem lēmumu vakcinēties; kādas ir blaknes vai blakusefekti no vakcinācijas – iespējamie, neiespējamie... un tā tālāk, un tā joprojām. Šai sarunai jābūt balstītai uz to, ka klausītājs, otra puse, šinī sarunā ir cilvēks, domājošs cilvēks, nevis kaut kāds, piedodiet man, neizglītots, nesaprotošs cilvēks. Vajag nopietni runāt, uz nopietna fundamenta būvējot savu uzrunu šinī lietā.

Otrs jautājums. Vairākas reizes bija teikts par to, ka galvenais, kam būtu... galvenais līdzeklis... ne līdzeklis, tas ir nepareizs vārds, galvenā vieta, kur būtu jākoncentrē visa vakcinācija, ir ģimenes ārstu prakses. Un burtiski tikai mēnesi... drusku vairāk... atpakaļ veselības ministrs teica: jā, lūk, jādod priekšrocība šim vakcinācijas veidam. Par to bija runa jau tad, kad sākās visas tās sarunas par vakcinācijas biroja izveidošanu, par citām birokrātiskām struktūrām. Bet ar vienu administratīvu lēmumu – nodot šo procesu tikai ģimenes ārstiem – ir stipri par maz, stipri par maz, jo, ja jūs šodien paskatīsieties ģimenes ārstu prakses reālajā dzīvē, ne kura katra prakse ir piemērota tam, lai organizētu šo procesu, lai vispār primāro veselības aprūpes līmeni padarītu modernu – tādu, kas atbilstu pašreizējām prasībām. Šeit ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi, lielāki pārveidojumi, tai skaitā arī administratīvie pārveidojumi.

Teiksim, ja jūs paskatīsieties, uz kā balstīts apmaksas mehānisms ģimenes ārstiem, – tas ir pacientu skaits, nevis darba kvalitāte. Ģimenes ārsti ir jānodrošina arī palīgiem tādā skaitā un tādā apmērā, lai viņi varētu pilnvērtīgi veikt savas funkcijas, jo tas prasa... nu man ļoti nepatīk šis vārds, bet zināmu reformu ģimenes ārstu praksēs, padarot primāro līmeni par galveno līmeni.

Un trešais, par ko arī šodien būtu jārunā. Tas ir jautājums par to, ka cilvēkus ļoti baida pat ne pati vakcinācija, bet tā brīvības... izjūta, kas rodas gadījumā, ja vakcinācija netika veikta, tās sekas, kas izriet no tā, ja tas process netika veikts. Par to šodien ir runa. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka nekādā gadījumā nevar būt runa un nedrīkst runāt par to, ka, ja cilvēks nav vakcinēts, viņš jāatlaiž no darba, ka ir jābūt speciālām grupām, kurām (kā Valsts prezidents teica, likumā to nevajadzētu paredzēt, bet lai Ministru kabinets nosaka) vakcinācijai jābūt obligātai. Jārada citi instrumenti un citi līdzekļi cīņā ar kovidinfekciju, kas ir ārkārtīgi svarīgi šodien.

Runājot par pašu iesniegumu. Es augstu vērtēju to, ko dara Sociālo un darba lietu komisija, bet jautājums – kāpēc tas parādās un diskusija notiek šeit, parlamenta sienās, nevis komisijas telpās? Tāpēc, ka tas jautājums ir sāpīgs un interesants sabiedrībai un tas, kas no šīs diskusijas izriet, ir svarīgi ne tikai Sociālo un darba lietu komisijai, bet pirmām kārtām Ministru kabinetam, kas plāno, organizē un realizē šo darbu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Visupirms es tiešām gribētu pateikt paldies Krišjānim Feldmanam, kurš, manuprāt, šodien vienīgais no koalīcijas kāpa tribīnē un kaut kādā veidā skaidroja savu pozīciju, varbūt arī savas frakcijas pozīciju šajā jautājumā, kas ir tā problēma, kas šodien izpaliek. Izpaliek tieši tas, ka no Attīstībai/Par!, kas ir tiešā atbildībā par veselības jomu, jūs šodien šajās debatēs nepiedalāties. (Dep. M. Bondara starpsauciens.) Un tas ir slikti, tas ir slikti. Mums būs iespēja... Mums būs iespēja arī paanalizēt Daniela Pavļuta paveikto vai nepaveikto (tas būs pēc nedēļas), bet šodien šis jautājums, zem kura ir parakstījušies jau ap 50 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, prasa atbildes no ikviena politiskā spēka, tādējādi izrādot kaut kāda veida cieņu tiem cilvēkiem, kas ir parakstījuši... un pauduši kaut kādā veidā šo attieksmi.

Bet, šodien skatoties un arī klausoties šīs uzrunas, protams, ir... Diemžēl ir šie traģiskie stāsti, es tiešām gribētu arī pievienoties – šis skaitlis – 2595... tās tiešām ir traģēdijas, kas notikušas šīs pandēmijas rezultātā, tie visi ir traģiski dzīvesstāsti, kas ir bijuši. Un tas, ka mēs šodien jau it kā... ierobežojumi vēl, nu, tādi... it kā dzīve visiem kaut kādā veidā turpinās, bet tajā pašā laikā cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība... divas lielas slimnīcas šobrīd ir ierobežojušas savus pakalpojumus, tāpēc ļoti nopietni jāizturas pret šo situāciju, jo ikvienam, kam ir nepieciešama kaut kāda plānveida operācija, tā arī ir tāda mazā traģēdija, bet tomēr traģēdija, jo viņi šobrīd šo pakalpojumu nevar saņemt.

Sabiedrība tiešām ir polarizējusies – gan "par", gan "pret", to jau teica citi mani opozīcijas kolēģi, bet ar šiem obligātajiem pienākumiem diemžēl to rezultātu nevar panākt. Man ir pilna pārliecība par to, ka šie lēmumu pieņēmēji, kas ir... sākotnēji jau ar valdības līmeni... tiešām ir atrāvušies no realitātes, nekomunicē ar cilvēkiem un nerunā ar tiem cilvēkiem, kas ir pret šo vakcināciju.

Es esmu to darījis – esmu runājis gan ar ārstniecības personālu, gan ar pirmsskolas audzinātājiem, gan ar skolotājiem, kuri ir pret šo vakcināciju. Un, ticiet man, ne es, ne Daniels Pavļuts, ne kāds infektologs vai kāds ārsts pie šī dezinformācijas apjoma, kāds šobrīd ir valstī, pie tā, cik sabiedrībai ir prāts jaukts, pie tā, cik daudz ir bijis neizskaidrojamu valdības lēmumu, kurus pēc tam viņi paši ir atzinuši par kļūdām... šajos apstākļos nav iespējams pārliecināt šo cilvēku par kaut kādu pretēju viedokli, par to, ka tomēr vakcinācija ir tas virziens, kurā ir jāiet. Un, ja viņiem spiedīs to darīt ar varu, viņi gluži vienkārši... automātiski pasaka, ka tie 400–500 eiro, ko viņi saņem, strādājot pirmsskolas izglītības iestādē... viņi var iet uz citu vietu, kur viņiem neprasīs šo obligāto pienākumu, viņi var izvēlēties braukt prom no Latvijas uz citu valsti, kur viņiem neprasīs šo obligāto pienākumu, un tādas iespējas ir.

Tāpēc, kolēģi, runājot par šiem piespiedu mehānismiem, atcerieties tos cilvēkus. Un tā nav viņu vaina, ka viņiem šodien ir tāda pozīcija, viņus nevar tajā vainot. Dezinformācijas apjoms ir ārkārtīgi liels. Protams, mēs varam rādīt šīs statistikas, un man ir visdziļākā pārliecība par to, ka pienāks laiks un... cilvēki ar laiku vakcinēsies arvien vairāk un vairāk, bet to nevar izdarīt vienā dienā, uz sitiena. Mēs to neesam izdarījuši gada laikā, mēs to nevaram panākt arī ar tādu obligātas vakcinācijas uzspiešanu.

Un kāpēc es šodien par to runāju? Jo, neskatoties uz to, ka šodien šāds priekšlikums no Latvijas iedzīvotājiem ir saņemts, valdība turpina iet šo ceļu. Valdība turpina iet šo ceļu, un šī vēršanās pret iedzīvotāju pamatvajadzībām... lai viņi varētu ikdienā dzīvot, strādāt...

Sabiedriskais transports. Nu, iedomājieties – cilvēkiem, kas dzīvo Purvciemā, Pļavniekos, vienalga... Kas tur no rītiem notiek! Šie cilvēki virzās... Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis jau ir pateicis, ka fiziski nav iespējams to izdarīt. Es domāju, ka ikviens domājošs cilvēks, kurš kaut kādā veidā kādreiz ir lietojis sabiedrisko transportu, astoņos no rīta braucis no Purvciema uz centru, skaidri apzinās, ka tur nekādu kontroli nevar uztaisīt. Kā tas ir iespējams? Kā vispār var iedomāties pieņemt tādu lēmumu? Kā jūs iedomājaties kontrolēt šo situāciju tagad?

Mēs visu gadu vērojām to, ka šie autobusi bija pārpildīti, jo gluži vienkārši cilvēkiem, lai tiktu uz darbu, nav citas iespējas, kā to izdarīt. Un šobrīd nākt ar tādiem lēmumiem – par to, ka tagad, lūdzu, Rīgā sabiedriskajā transportā brauks tikai vakcinētie vai... tie, kas var uzrādīt šo sertifikātu... Kolēģi, nu tas ir tas pats piespiedu vakcinācijas mehānisms – neiesiet vakcinēties, nevarēsiet braukt ar sabiedrisko transportu. Viņi uz darbu netiek tādā veidā. Un vai tas ir pareizākais? Vai jūs tiešām domājat, ka jūs nedabūsiet kaut kādu pretdarbību? Tieši otrādi. Jūs dabūsiet to, ka cilvēki sāks ignorēt Latvijas likumus, ko jau viņi dara. (Dep. J. Butāna starpsaucieni.)

Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs tiešām ļoti nopietni apsvērt šos obligātos pienākumus. Vai jums neliekas dīvaini tas, ka studenti gadu ņem brīvu šobrīd, akadēmiskos gadus ņem... akadēmiskos ņem? Jums tas liekas normāli? Vai tiešām... Pamēģiniet ar šiem studentiem aprunāties! Tie iemesli, kāpēc viņi nevakcinējas... Pamēģiniet kaut vienu studentu pārliecināt to darīt. Šodien tas ir ļoti grūti izdarāms, varbūt atsevišķos gadījumos pat neizdarāms, jo tie iemesli ir dziļi personīgi, visdažādākie. Tam ir nepieciešams laiks. Es aicinu dot cilvēkiem šo laiku, vairāk informēt, skaidrot un tiešām runāt ar iedzīvotājiem, nevis nodarboties ar piespiedu pātagas mehānismiem, kas šobrīd patiesībā tiek īstenots.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Par morāli šeit runā tie cilvēki, kuri droši vien nemaz par morāli savā dzīvē nav sapratuši neko – ne skaņas, ne vārda. Taču tā ir normāla prakse. Mēs esam daudz dzirdējuši dažādas muļķības. Arī no šīs Saeimas tribīnes – no koalīcijas deputātiem.

Mēs dzirdējām tādus vārdus, ka, ja būtu karš, tad mums būtu vēl grūtāk. Es pieļauju, ka tas deputāts, kas runāja, viņam noteikti ir savs plāns gadījumā, ja kaut kas tāds notiktu, un šis plāns nebūs cilvēku glābšana, visticamāk, noteikti ne.

Kolēģi! Mēs dzirdējām, jā, arī opozīcijas deputātu viedokli par to, ka mums jāmēģina kaut kādā veidā pierunāt tos cilvēkus, kuri atsakās vakcinēties, un to pašu mēs dzirdējām arī vakardien šajā komisijas sēdē, kur vairāk par 50 tūkstošiem parakstītāju tika piedāvāts nolasīt semināru par to, ka vakcinācija ir svarīga. Jāsaka tā, ka šie cilvēki neparakstījās par to, lai viņiem tiktu nolasīts seminārs. Viņi parakstās par to, lai vara un lēmumu pieņēmēji viņus vienkārši liek mierā... vienkārši liek mierā un ļauj dzīvot normālu dzīvi.

Kolēģi, es jums nolasīšu vēl vienu piemēru tam, ka šī vakcinācija nevienā brīdī nav brīvprātīga. Mēs saņēmām ziņu par jaunatnes futbola spēļu organizēšanu 2021. gada sezonā. Pārrunās ar lēmuma pieņēmējiem – starp Latvijas Futbola federāciju un valdības pārstāvjiem – viens no kritērijiem, zināt, kāds? Jūs taču zināt – pilns vakcinācijas kurss! Un tas jau attiecas uz jauniešiem! Tas attiecas uz jauniešiem, kuri sapņo par sasniegumiem sportā. Šī jau nu ir vislielākā nelietība, kādu atļaujas šie ciniskie lēmumu pieņēmēji, kas mums stāsta par morāli un kas nav konsultējušies pat ar juristiem, virzot šādus destruktīvus un defektīvus likumprojektus, un mēģina tagad pa sētas durvīm... kaut kādā veidā caur Ministru kabineta noteikumiem panākt to, lai mēs tiktu pakļauti un pazemoti.

Kolēģi, šis tiešām vairs nav stāsts par brīvprātīgu vakcināciju vai par veselības aprūpi. Šis ir stāsts par brīvību un par cilvēka cieņu, kuru šobrīd grib atņemt tie, kuriem uz pavisam īsu laiku kāds ir aizdevis varu un kuriem šī vara vairs nepieder, tāpēc ka jebkurš vēlētājs, kurš ir balsojis par Jauno konservatīvo partiju (gandrīz jebkurš, izņemot tos divus procentus vai cik tur tagad vēl ir palicis), pateiks, ka nožēlo to, ka Krišjānis Feldmans šodien viņam stāsta no Saeimas tribīnes par morāli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es esmu tas cilvēks, kas absolūti apzināti ir pārliecināts, ka tikai vakcinācija ir vienīgais veids, kā tiešām apturēt šo pandēmiju, bet es esmu kategoriski pret to, ka šī vakcinācija tiktu panākta ar negatīviem stimuliem un piespiedu variāciju. Es esmu kategoriski pret to, lai cilvēki vakcinētos tikai tādēļ, ka viņiem draud ar atlaišanu no darba, ar kaut kādām represijām vai ar to, ka viņi vairs nevarēs izmantot sabiedrisko transportu. Tas pēdējais, protams, bija kaut kāds ārprāts, kas varēja publiski izskanēt tikai no Ministru kabineta puses. Pieņēmums par to, ka nāksies nelaist autobusos un trolejbusos nevakcinētos cilvēkus, liecina par to, ka pašreizējai valdībai vienkārši nav plāna, ko darīt ar valstī esošo situāciju.

Opozīcijai ļoti bieži pārmet to, ka mēs tikai kritizējam, ka, lūk, mums nav tā konstruktīvā un pozitīvā plāna. Vienīgā problēma ir tā, ka valdošā koalīcija nemaz nevēlas ieklausīties tajā, ko piedāvā opozīcija, – ne konstruktīvos priekšlikumus, ne arī... kā arī neatsaucas uz priekšlikumiem un piedāvājumiem vienkārši sanākt kopā un izrunāt visas problēmas, apmainīties ar to informāciju, kāda ir opozīcijai, bet varbūt nav jums, cienījamā valdošā koalīcija, kā arī vienkārši ieklausīties speciālistos, kuru nav maz opozīcijas rindās.

Runājot par pozitīvo plānu. Pirmkārt, SASKAŅA jau sen piedāvāja nodot kopumā visu vakcinācijas procesu ģimenes ārstu rokās. Beidzot no valdošās koalīcijas puses skan, ka, jā, tas ir jāizdara. Bija sagaidāms, ka jau šo otrdien valdība varētu pieņemt lēmumu par noteiktiem stimuliem, lai tieši ģimenes ārstu praksēs turpmāk noritētu šis vakcinācijas process. Nenotika. Kādēļ? Tādēļ, ka, izrādās, nevar panākt vienošanos ar ģimenes ārstiem, jo visu šo laiku nebija iespējas, nebija laika, nezinu, kā... lai izrunātu ar cilvēkiem, kuri ir spējīgi gan... pārliecināt pensionārus vakcinēties, jo visdrausmīgākā aina vakcinācijas aptverē mums ir tieši vecuma kategorijā 60+. Un tieši tie ir cilvēki, kuriem ir lielāki riski nomirt no Covid-19 infekcijas.

Kāpēc tik vienkārša doma par to, ka tieši ģimenes ārsts varētu pārliecināt savu klientu pensijas vecumā, neienāca prātā Veselības ministrijas darbiniekiem, pašam veselības ministram un valdībai kopumā? Tas liecina ne tikai par krīzi veselības sistēmā, uz ko norādīja Dolgopolova kungs, tas liecina arī par krīzi valsts pārvaldē, pirmkārt. Valdības nespēja saprast, ka šī pandēmija tiešām ir ļoti nopietns iemesls sadarboties ar opozīciju, uz ko mēs aicinājām jau pusotru gadu atpakaļ. Jūs to neizdarījāt. Jūs klusiņām domājāt, ka "mēs paši visu panāksim, mēs paši būsim tie spējīgākie". Nu lūk, jums pašlaik uz galda ir vairāk nekā 46 tūkstošu cilvēku parakstītais dokuments. Bet tās nav tikai 46 tūkstošu cilvēku balsis. Pēdējie SKDS pētījumu rezultāti liecina par to, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju neatbalsta piespiedu vakcināciju. Starp tiem cilvēkiem, simts punkti, ir tie, kuri ir vakcinēti. Viņi vienkārši neatbalsta to, ka tas jādara piespiežot. Tas atkal ir stāsts par to, kuru ceļu mēs izvēlamies, – vai negatīvie stimuli piespiedu kārtā (atbrīvošana no darba, represijas, viss kaut kas, aizliegumi), vai tomēr pozitīvie stimuli.

Kāpēc pašlaik man zvana studenti no Latvijas Universitātes un stāsta, ka viņi jau nedēļu netiek uz nodarbībām? Pat tad, kad viņi atnāk ar negatīvu testu. Jūsu zināšanai – pašlaik ir tā, ka, pat ja ir tests par to, ka tev nav Covid-19, bet to tu esi izdarījis bez maksas, piemēram, pirmā... riska pacientiem to var veikt bez maksas... bet sertifikātu tu vari saņemt tikai tad, ja tas tests tika veikts par maksu. Vai tas nav absurds, vai tas nav pretrunā ar jūsu apgalvojumiem, ka mēs rūpējamies par cilvēku veselību un par to, lai šī pandēmija neizplatītos?

Kāpēc joprojām šajā testēšanas procesā netiek pielietots sociāli atbildīgas valsts princips, kas ir ielikts Satversmē? Kāpēc joprojām mēs esam par to, lai sadalītu visus cilvēkus tikai divās daļās – vakcinētie un nevakcinētie, aizmirstot par to, ka starp nevakcinētajiem ir cilvēki ar ierobežotām iespējām, daudzbērnu mammas, pensionāri un citas mazāk aizsargātās grupas, kurām mēs palīdzam tāpat ik dienu. Kāpēc no valdošās koalīcijas izskan tas, ka "viņi paši ir vainīgi, lai viņi atbild"! Vai tas atbilst sociāli atbildīgas valsts principiem? Vai tomēr mums vēlreiz ir jāieskatās Satversmē un jāpieņem lēmumi, kuri Satversmes principus tiešām ieviestu dzīvē. (Dep. A. Kaimiņš: "Butāna kungs! ... satiksmi!")

Vēl viena lieta. Mēs daudz runājam par to, ka, lūk, mēs skatāmies uz to, kas notiek Eiropas valstīs. Pēdējā informācija ir tāda, ka Lietuva, mūsu kaimiņvalsts, pirms nedēļas ir atzinusi cilvēkus, kuriem asinsanalīzēs parādās antivielas, tātad viņi ir pārslimojuši Covid-19 infekciju, bet dažādu iemeslu dēļ, teiksim tā, pat nekvalitatīvu testu dēļ, viņiem nav konstatēts Covid-19 pārslimošanas fakts... Lietuva ir atzinusi antivielas kā pamatojumu sadarbspējīga sertifikāta izdošanai, neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības norādes kopumā, vadlīnijas paliek tādas (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), ka antivielas mēs neatzīstam.

Lūk, šodien daļa deputātu jau izbrauca uz Viļņu, jo mums notiek Baltijas Asamblejas Konsultatīvā padome. Es došos uz turieni pulksten četros, un es jums apsolu, ka pajautāšu Lietuvas kolēģiem un Lietuvas veselības ministram, kādi bija tie argumenti, ka viņi spēj – pretēji Eiropas Savienības viedoklim – tomēr atzīt šo antivielu faktu kā iemeslu, lai izdotu sadarbspējīgu sertifikātu. Mani tikai izbrīna cits – kāpēc to nav izdarījis mūsu veselības ministrs. Un tās diemžēl ir arī pārvaldes krīzes pazīmes.

Savas runas noslēgumā lūgšu jūs, protams, atbalstīt šo vairāk nekā 46 tūkstošu cilvēku lūgumu izskatīt visas šīs problēmas ne tikai Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Manuprāt, katrā no mūsu komisijām ir jāizskata visa šī problemātika, un pats galvenais – beidzot jāsatiekas visai opozīcijai ar pozīciju, mums ir nepieciešams tas seminārs – savstarpējs –, lai vienreiz izrunātos, varbūt izkliegtos... lai parādītu cilvēkiem, ka mēs ne tikai formāli strādājam, nosēžot šeit savas stundiņas, bet ka mēs varam ieklausīties viens otrā, tāpat kā mēs varētu uzklausīt jebkuru no Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem, vienalga, ar kādu izglītību, ar kādiem priekšstatiem par vakcināciju viņš būtu. Tas ir mūsu darbs – dzirdēt cilvēkus un dzirdēt vienam otru.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. Lūdzu!

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie parlamenta deputāti! Šodien Saeimā nelielajā zālē pie bibliotēkas ļoti ož pēc sautētiem kāpostiem. Kāpēc tāda neparasta smaka parādījās mūsu likumdošanas iestādē? Saeimā, kā zināms, ir kafejnīca, bet tā strādā tikai līdzņemšanai, un vairāki deputāti ņem līdzi ēdienus plastmasas traukos un socializējas parlamenta kuluāros, tur ēdot kopā. Protams, nekas cilvēcisks mums nav svešs, bet tomēr tas norāda uz to, ka mēs paši savā darbavietā nevaram organizēt tādu darba vidi, kas būtu ērta un cilvēciska.

Šeit, kā zināms, 90 procenti cilvēku ir vakcinēti, pat vairāk – 95. Pārējiem ir sertifikāts, tā saucamais PCR tests. Vai mums ir bailes no, piemēram, Gobzema kunga – ka mēs varam lipīgi inficēties no Gobzema kunga? Man nav bail. Vispār man šķiet, ka koalīcijas deputātiem ir lielas bailes saņemt tādu, ziniet, politisku infekciju no opozīcijas, tāpēc viņi pārsvarā nestājas diskusijās ar vakcinācijas pretiniekiem un oponentiem.

Šodien sadalījums starp opozīciju un koalīciju bija tāds: 90 procenti pret 10. Kāpēc valdošajiem nav vēlēšanās argumentēt savu nostāju? Pirms divām nedēļām Saeimā bija diskusija par Latvijas neatkarības 30. gadadienu, un tur uzstājās arī bijušais Latvijas premjerministrs Ivars Godmanis, kas ir pretrunīga persona, bet es viņu cienu kā cilvēku, kuram ir mugurkauls un kurš patiešām var pieņemt nepopulārus, bet vīrišķīgus lēmumus. Un Godmanis teica, ka 1991. gadā Interfronte, kas tolaik apvienoja ap sevi Latvijas neatkarības pretiniekus, uztaisīja demonstrāciju. Ko izdarīja Tautas fronte? Tautas fronte organizēja pretdemonstrāciju, kura... bija krietni vairāk.

Man ir jautājums vakcinācijas piekritējiem, dedzīgiem valdības atbalstītājiem, – kāpēc jūs neorganizējat savas demonstrācijas pret Gobzemu? Kāpēc jūs neorganizējat seminārus, atklātas diskusijas, lai veicinātu cilvēku pozitīvo nostāju, lai viņi vakcinētos, lai viņi glābtu savu dzīvību, savu veselību?

Šodien mēs izskatījām Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu, kurā, starp citu, ir rakstīts, ka mēs strādājam ar fašistiskām metodēm, ar komunistiskām metodēm. Izlasiet, lūdzu, rūpīgi šo dokumentu, kas ir mūsu dokumentu datubāzē. Tur ir rakstīts, ka Latvijā valda melīga propaganda. (Starpsauciens.)

Un, starp citu, tās iniciatīvas organizētājs Ikvilda kungs ir cilvēks, kurš ietilpst partijā "Likums un kārtība". To es vienkārši daru jums zināmu, varbūt jūs neesat izlasījuši.

Es vēlētos turpināt diskusiju.

Es esmu vakcinēts. Es atbalstu vakcināciju un atbalstu kolektīvo iesniegumu "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Sveicināti, cienītie kolēģi! Es esmu vakcinējies, jo es jūtu atbildību pret savu ģimeni, saviem tuviniekiem un mūsu tautiešiem. Lēmumu es pieņēmu, balstoties uz mediķu, zinātnieku viedokli, uz viņu sniegtajiem skaidrojumiem, jo es pats nezinu, kā labāk var cīnīties ar šo pandēmiju.

Un šeit jautājums ir nevis par to, vai tā ir brīvprātīga vai piespiedu vakcinācija, bet vairāk par to, kāpēc mūsu valstī cilvēki... kāpēc mēs kopumā neieklausāmies mūsu mediķos un zinātniekos. Lūdzu par to padomāt un, ja jums ir labāki priekšlikumi, kā tikt galā ar pandēmiju, tad neslēpt tos zem pūra.

Paldies. (Dep. R. Ločmele: "Kas slēpj?")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es domāju, visi tie, kuri seko līdzi šīm debatēm, uzskatāmi var ieraudzīt šīs varas liekulību.

Opozīcija aicināja varu uz godīgu dialogu, uz godīgu diskusiju. Es pieņemu, ka arī kādiem no varas puses, iespējams, ir pat vēlēšanās veikt šādu – godīgu – dialogu, taču viņi to nevar atļauties, jo, ja tas būs godīgs un atklāts, tad visa sabiedrība ieraudzīs šīs varas mazspēju, nekompetenci un bezatbildību.

Ja mēs runājam par priekšlikumu no... puses, tad es varu pateikt, kāds, es domāju, ir galvenais iemesls, kāpēc šī vara izdomāja, ka projektu par obligāto vakcināciju tā nevirzīs caur Saeimu, – ja to virzītu caur Saeimu, tad šeit būtu debates (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), pozīcijai būtu jādebatē ar opozīciju un jāpierāda savas pozīcijas pamatotība.

Personīgi es iesniedzu 30 priekšlikumus šinī likumprojektā... tieši par to, ko... tikko Butāna kungs aicināja... Par tām lietām, par kurām mēs jau sen runājām, par kurām es runāju jau kopš pagājušā gada, – par gaisa ventilāciju, par to, ka ir jādod iespēja epidemioloģiski drošu vidi īstenot ne tikai caur vakcināciju. Iedevu priekšlikumus, kā to var darīt. Šeit par to mums būtu jādebatē.

Būtu jādebatē arī par to manu priekšlikumu, ka jānodrošina pirmām kārtām finansējums mediķiem, lai caur ģimenes ārstiem tiktu īstenota šī vakcinācija. Ģimenes ārsti, kuriem cilvēki uzticas, būtu tie, kuri pārliecina un stāsta par šīs vakcinācijas vajadzību un nepieciešamību, nevis piespiež to darīt.

Koalīcija to visu, protams, ir noraidījusi. Mums mēģina iestāstīt, ka šis nav obligātas vakcinācijas likumprojekts, ko virza šī vara. Ziniet, tad man tik tiešām jāatzīst, ka taisnība ir šajā iesniegumā teiktais, ka tad jūsu izpratne tiešām līdzinās... līdzīga tai, kāda bija komunistam Staļinam, jo komunists Staļins arī teica, ka kolektivizācija ir brīvprātīga – vai nu brīvprātīgi kolektivizējies, vai arī brauksi uz Sibīriju.

Tieši tādu pašu izvēli jūs veidojat latviešu tautai – tā vietā, lai kompetenti šeit debatētu. Jums tas nav izdevīgi. Jums ir vajadzīgs šis šaurais naratīvs, šī psihoze, ka vienīgais veids, kā var risināt esošo situāciju...

Jūs esat kā neprasmīgs braucējs pie stūres, kurš var tikai skaļi bļaut, iekrampējies stūrē, aizmirsis par to, ka ir arī citi instrumenti, pedāļi, kurus varētu nospiest. Un, ja jums kāds norāda uz šiem citiem instrumentiem, šiem pedāļiem, jūs pasakāt: nē, nē, nē, mēs par to nediskutēsim. Ir tikai krampjaini jāieķeras stūrē un bļaudamiem jābrauc uz priekšu – grāvī.

Man tad ir jautājums. Ja tāds, kurš neprot vadīt auto, sēžas pie autobusa stūres, ar šo autobusu iebrauc grāvī un aiziet bojā, teiksim, 20 cilvēki, tad kāda būs atbildība šim cilvēkam, kurš ir uzņēmies vadīt autobusu, kuru viņš nemāk vadīt? Droši vien šāds autovadītājs tiks atbilstoši tiesāts un sodīts par tādu rīcību.

Un tad man ir jautājums par tiem, kuri ir uzņēmušies mūsu valsts vadību un kuru darbības rezultāts ir tāds, ka cieš un mirst cilvēki. Un tas ir skaidri redzams, to pierāda fakti. Vienās no debatēm to es jums ar faktiem šeit demonstrēju. Manuprāt, tas bija pavasarī, kad mēs salīdzinājām Igaunijas un Latvijas datus par saslimstību ar kovidu un mirstību no tā. Mums bija līdzīgi saslimstības apjomi, līdzīgs inficēto daudzums, savukārt mirstība pie mums bija divreiz lielāka nekā Igaunijā – par tūkstoš cilvēkiem vairāk. Un kāds tam ir iemesls? Iemesls ir šīs varas bezatbildība, mazspēja un nekompetence. Lūk, līdz kam tā ir novedusi veselības sistēmu! Tas parāda attiecīgi tālāk... Nav jau tā, ka mēs būtu divreiz nīkulīgāki par igauņiem. Kāpēc divreiz vairāk mūsējo nomiruši no kovida pa šo laika periodu un pie līdzīgiem inficēšanās apjomiem? Lūk, tāpēc – šīs varas dēļ, tā dēļ, kāda ir bijusi attieksme pret veselības aprūpes sistēmu.

Tātad: ja pamatoti tiesā autovadītāju, kurš ir sēdies pie auto stūres un nav spējis to vadīt, un cilvēki ir aizgājuši bojā, tad kādai vajadzētu būt attieksmei pret šiem cilvēkiem, kuri sēž pie šīs varas stūres, nespēj stūrēt un ved gan Latvijas valsti, gan Latvijas sabiedrību uz bojāeju – reālu bojāeju? Tas, ko mēs tagad redzam, – tie vēl ir tikai ziediņi.

Ja mēs paskatīsimies, kas notiek ar ekonomiku, ar tiem mājasdarbiem, kuri nav izdarīti, tad mēs atkal ieraudzīsim, ka šī atpalicība – nu jau atpaliekam arī no lietuviešiem un igauņiem – atkal ir šīs varas mazspējas, nekompetences un bezatbildības rezultāts. (Starpsauciens: "Laiks!")

Tāpēc es aicinu tiešām uz atklātām debatēm, aicinu varu neslēpties, nākt un stāstīt, kāpēc jūs neesat spējīgi kaut ko izdarīt.

Un viens no veidiem būs tas, kā jūs izdebatēsiet šo priekšlikumu Saeimā. Es aicinu to atbalstīt. Un komisijai vajag nākt šeit ar ziņojumu, stāstīt par to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Mičerevskim. Lūdzu! (Starpsauciens: "Tagad klausies!")

M. Mičerevskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, mīļie draugi (kā teiktu Aldis)! Es gribētu, lai jūs paskatītos uz vienu vārdu... tas, kas tur ir beigās... Tur ir rakstīts – virzību... nevis par mirstību, kā te daudzi runā, vakcināciju vai kaut ko citu, par ko mēs šeit jau runājam ļoti ilgi, bet par virzību... dokumenta... tā ir šāda lapiņa... tāda, kādu mums atnesa... lai to novirzītu kaut kur tālāk, nevis par kaut ko citu.

Katrs mēģina iztērēt tās 15 minūtes – laikam, lai nofilmētu video vai lai kaut kur parādītos... Bet tur parādīs tikai Aldi Gobzemu. Pārējie...

Es domāju, ka nu nevajag visiem runāt. Šis nav kaut kāds debašu klubs. (Aplausi. Smiekli.)

Es domāju, ka es šeit no tribīnes nepārliecināšu Aldi vakcinēties, nedz arī viņš – mani. Šis nav debašu klubs. Tie, kas vēlas debates par to, var tādas sarīkot; var būt, ka Skrides kungs var piedalīties – kā ārsts – vai vēl kāds... Mēs varam to darīt, bet tas nav jādara no šīs tribīnes.

Paldies. (Dep. A. Kaimiņš: "Paldies!")

Var būt, ka (Nav saklausāms.)... (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Orlova kungs, vai vēlaties ko bilst komisijas vārdā? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 14 715 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par 14 186 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Samazinām PVN pārtikas produktiem" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna. Lūdzu!

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Šī gada 18. jūnijā Saeima saņēma 14 186 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Samazinām PVN pārtikas produktiem", kurā lūgts noteikt samazināto PVN likmi – piecu procentu apmērā – svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 7. jūlijā izskatīja iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas iesniedzēju pārstāvi, kurš informēja, ka samazinātā PVN likme atsevišķām pārtikas produktu grupām ļautu gadā vienam cilvēkam ietaupīt aptuveni 310 eiro.

Savukārt Finanšu ministrijas pārstāvis informēja, ka samazinātās PVN likmes svaigām zivīm, svaigai gaļai un piena produktiem ieviešanas fiskālā ietekme uz valsts budžetu būtu 56 miljoni eiro.

Finanšu ministrijas ieskatā, patērētāju un ražotāju atbalstam būtu jāizmanto darbaspēkam piemērojamo nodokļu likmju samazināšanas mehānismi, nevis jāsamazina PVN likme pārtikas produktiem.

Komisija uzklausīja pušu argumentus un vienbalsīgi nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

Lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu. (Starpsauciens: "Viss! Atā!")

Sēdes vadītāja. Paldies par komisijas ziņojumu.

Sākam debates.

Vai jums, Zariņa kungs, pietiks ar 11 minūtēm? (Starpsaucieni: "Pietiks! Pietiks!")

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt tālāku šā priekšlikuma virzību. Un aicinu: kad jūs šo priekšlikumu skatīsiet atbildīgajā komisijā – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā –, tad paprasiet, lai Finanšu ministrija pamatotu to, ko tā tagad ir rakstījusi par visām šīm ietekmēm.

Es paskaidrošu, kāpēc būtu svarīgi pārbaudīt visu šo Finanšu ministrijas prognožu pamatotību. Es labi atceros, kā Finanšu ministrija mūs šeit, Saeimā, biedēja ar to, kādi būs mīnusi, ja mēs piešķirsim samazināto PVN svaigiem produktiem: ai, ai, ai, kas tikai notiks ar visu budžetu!

Tā bija Finanšu ministrija, kas to solīja. Taču mēs to šeit pieņēmām, jo bija tomēr arī saprāta balss, kura stāv jūsu priekšā pašlaik. (Smiekli. Aplausi. Starpsaucieni.) Un rezultāts? Rezultāts bija tas, ka izrādījās, ka budžets ir ieguvis no tā visa, tautsaimniecība ir ieguvusi.

Un tāpēc, kolēģi, es aicinu: tad, kad jūs skatīsiet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šo priekšlikumu, patirpiniet kārtīgi Finanšu ministriju, lai izstāsta šo pamatojumu, kā viņi Excel tabuliņā to ir saveidojuši – ko viņi ir ņēmuši vērā un ko viņi nav ņēmuši vērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

Vai jums pietiks ar 10 minūtēm?

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Kolēģi! Izskatot šo kolektīvo iesniegumu komisijā, aicinu skatīties vairāk uz to aspektu, kur ir liela ēnu ekonomika. Un tajā brīdī, kad Finanšu ministrija norāda skaitļus attiecībā uz to, kāda tā ietekme būtu, ir tomēr jāskatās, kur ir liela ēnu ekonomika, un šāds samazinātais PVN varētu tieši radīt fiskāli pozitīvu ietekmi.

Jau iepriekš mēs esam dzirdējuši, ka attiecībā uz svaigu gaļu šī ēnu ekonomikas sadaļa ir ļoti liela. Un, ja samazināts būtu PVN tieši svaigai gaļai, tad, iespējams, tas mudinātu vairākus uzņēmējus doties ārpus ēnu ekonomikas sadaļas un godīgi maksāt nodokļus.

Aicinu atbalstīt šo kolektīvo iesniegumu.

Papildus vēl vēlos teikt, ka lineāri skatīt šādu jautājumu nebūtu īsti precīzi, bet vajadzētu izskatīt attiecīgi pa noteiktajām grupām, lai nerastos tāda situācija, ka iepriekš samazinātā likme svaigiem dārzeņiem nospēlē nevis par labu Latvijas uzņēmējiem, bet diemžēl arī mūsu kaimiņiem, kuri uz tā vēl nopelna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Krauzes kungs, vai jums pietiktu ar astoņām minūtēm?

Vārds deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A. Krauze (ZZS).

Jā, paldies, man pietiks ar astoņām minūtēm, jo šī telpa ir ļoti infekcioza.

Tātad – par PVN un šo priekšlikumu. Es pilnībā atbalstu, ka mēs šādu priekšlikumu virzām tālāk un pieņemam arī attiecīgus grozījumus likumā.

Un te es gribētu teikt – tiešām neņemiet vērā to, ko šobrīd ir sarakstījusi Finanšu ministrija, bet paskatieties vēsturiski, ko ir izdarījuši pētnieki. Ir ļoti apjomīgs pētījums, kas, starp citu, veikts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē, – pētījums par to, kā PVN samazināšana ietekmē valsts budžetu, un šī ietekme nav tik liela, kā te dažs labs mālē.

Vēl viena lieta. Der atcerēties, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstu ir samazinājušas PVN pārtikai – un tieši ar apsvērumu, ka no tā ieguvēji būs tie, kas ir mazāk turīgi. Ja mēs esam tāda valsts, kurai nerūp mazāk turīgie, tad mēs varam protams, turpināt šo taktiku, ka PVN pārtikai ir tāds pats kā citiem produktiem vai citām precēm, bet, ja mums tiešām rūp, tad... Es ieteiktu tad šo virzīt uz priekšu, lai seko reāli darbi un reālas izmaiņas likumdošanā, lai pārtikai būtu samazināts PVN. Tas ir ļoti, ļoti būtiski.

Un jums es ieteiktu tiešām valkāt maskas, jo, atcerieties, arī vakcinētie var inficēt citus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Žunnas kungs, vai vēlaties ko bilst? Nē.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 14 186 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Samazinām PVN pārtikas produktiem" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs. Lūdzu!

V. Orlovs (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz, kolēģi deputāti! Cienījamais Prezidij! Šā gada 22. jūlijā Saeima saņēma 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā", kurā lūgts rast risinājumu, lai migrēnu iekļautu to diagnožu sarakstā, kurām tiek paredzēti valsts kompensētie medikamenti.

Šā gada 18. augustā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iniciatīvas iesniedzēju pārstāvi, kura pauda viedokli, ka efektīva un pieejama ārstēšana mazinās Latvijas tautsaimniecības zaudējumus no migrēnas negatīvās ekonomiskās ietekmes. Iniciatīvas iesniedzēju pārstāve uzsvēra, ka tas novērsīs migrēnas hronisku formu attīstību, un aicināja iekļaut migrēnu to diagnožu sarakstā, kurām tiek paredzēti valsts kompensētie medikamenti, lai desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju, kurus skar šī slimība, varētu pilnvērtīgi iesaistīties ikdienas dzīvē.

Komisija vienbalsīgi nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai un sagatavoja Saeimas lēmuma projektu "Par 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesnieguma "Par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā" turpmāko virzību".

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Orlovam par ziņojumu.

Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 237 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par 10 134 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Minimālo algu 630 eiro apmērā" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāte Janīna Jalinska. Lūdzu!

J. Jalinska (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Šā gada 22. jūlijā Saeima saņēma 10 134 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Minimālo algu 630 eiro apmērā", kurā lūgts paaugstināt Latvijas minimālo mēnešalgu līdz 630 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Šā gada 18. augustā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas iesniedzēju pārstāvi, kurš uzsvēra to, ka Latvijā šobrīd ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām Eiropas Savienības dalībvalstu vidū un viszemākā minimālā mēnešalga Baltijas valstu vidū un ka tas rada nelabvēlīgas sekas valsts ekonomikai un sabiedrībai (iedzīvotāju emigrācija, aizņemšanās, atkarība no sociālās palīdzības, noziedzība un citas).

Iniciatīvas pārstāvis pauda viedokli, ka minimālās algas paaugstināšana līdz 630 eiro ļaus pietuvoties pārējo Eiropas valstu sociālajam līmenim un Latvijā veidosies labvēlīga sociālā un ekonomiskā vide.

Komisija vienbalsīgi nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) iniciatīvu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai un sagatavoja Saeimas lēmuma projektu "Par 10 134 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Minimālo algu 630 eiro apmērā" turpmāko virzību".

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies Jalinskas kundzei par komisijas vārdā sniegto ziņojumu.

Prezidijs aicina kolēģus deputātus... Vai jūs piekrītat, ja mēs turpinātu izskatīt šo jautājumu un tad beigtu 2. septembra sēdi? Vai mēs dodamies pārtraukumā? (Starpsaucieni: "Pabeidzam!") Pabeidzam? Pabeidzam. (Starpsauciens: "Nav ko klaiņot!")

Paldies. Turpinām.

Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mičerevska kungs! Es sākšu ar jums. Es tā sapratu, ka jūs neesat īsti izpratis Saeimas sēžu būtību, jo Saeimas sēde... runa ir par debatēšanu, nevis par to, kā nedebatēt. Palasiet! Palasiet Kārtības rulli vairāk.

Debatējot par minimālās algas paaugstināšanu, šī varbūt nebūs populāra runa un būs vairāk veltīta sabiedrībai, kurai parasti patīk manas runas, jo tās ir vērstas uz sabiedrības interešu aizsardzību. Un arī šī ir vērsta uz sabiedrības interešu aizsardzību, bet nebūs ausij tīkama.

Es aicinu parlamentu balsot "pret" šīs iniciatīvas – par minimālās algas paaugstināšanu – nodošanu. Aicinu ne tāpēc, ka man būtu žēl, ja cilvēkiem minimālo algu paaugstinātu; iemesls ir diemžēl cits.

Problēma. Mīļie cilvēki, lai jūs saprastu: lai jūs saņemtu vairāk uz rokas, ir jāpaaugstina nevis minimālā alga, bet neapliekamais minimums. Un iemesls tam ir gaužām vienkāršs. Ja mēs paaugstināsim minimālo algu, tad mēs nodarīsim daudz lielāku kaitējumu mazajam biznesam un daļai vidējā biznesa, it īpaši lauku reģionos, kur nav iespējams pie esošās nodokļu politikas samaksāt attiecīgu algu.

Savukārt tad, ja mēs palielinātu neapliekamo minimumu, kas pie mums tiešām ir katastrofāli zems, mēs tādējādi veicinātu konkurētspēju un cilvēki objektīvi saņemtu lielākas algas. Un piemērs tam ir Zviedrija.

Mēs... Ļoti interesanti: mēs runājam par to, ka Latvija gribētu tuvoties Skandināvijas tipa valstij – un lielai sabiedrības daļai pietiek ar šādu paziņojumu, ka nu mēs būsim Skandināvijas tipa valsts –, bet darām visu pretēji. Piemēram, pie mums cilvēki neatkāpjas no amatiem tad, kad viņiem vajadzētu atkāpties pēc dažādiem notikumiem, līdzīgi, kā bija, piemēram, Jurim Pūcem ar automašīnu caurlaidēm un stāvvietu, kuru sieva izmantoja.

Pretēji rīkojamies, piemēram, arī jautājumā par vakcināciju: vai brīvprātīgu jeb neobligātu vai obligātu vakcināciju, kura ierobežo cilvēku tiesības? Mēs aizmirstam, ka stundas attālumā ir Zviedrija, kurā nekad nav bijušas obligātas maskas, nekad nav bijusi obligāta vakcinācija, neviens nav atlaists no darba, visi var studēt, mācīties skolā. Kad ir runa par šādiem jautājumiem, tad mēs aizmirstam par Skandināvijas valsti!

Mēs aizmirstam par Skandināvijas valsti Zviedriju arī brīdī, kad ir runa par neapliekamo minimumu, kurš Zviedrijā, ja nemaldos, ir stipri virs 1000 eiro. Vienlaikus nav minimālās algas.

Problēma, mīļie cilvēki, nav minimālā alga. Minimālā alga nerisina jūsu sadzīves, ikdienas problēmu. Problēmu risina neapliekamais minimums, un to varēja Krišjānis Kariņš atrisināt tad, kad saņēma daudzo naudu, taču viņš tērēja šo daudzo naudu, taisot nevajadzīgus vakcinācijas birojus Pavļutam un taisot 50 tūkstošus testu katru dienu, lai Gulbja laboratorija varētu uzvārīties. Un droši vien tur... visticamāk, tur... KNAB jau gan neskatās tajā virzienā, bet, visticamāk, tur arī ir otkati. Un neskatās arī uz tiem Dūrīša pētījumiem par gurķiem un tomātiem... Dūrītis tur smaida pēdējā rindā... pusmiljonu iztērēja – mēs konstatējām, kā sagriezt gurķi un tomātu... tur, tajā Lauksaimniecības... tajā, kurā... viņš tur strādā – tajā, kas ir Jelgavā...

Tāpēc neapliekamais minimums ir tas, kur vajadzēja tērēt miljardus no daudzās naudas. Nu, vismaz vienu miljardu ieguldot neapliekamajā minimumā un paceļot to līdz vismaz 800 eiro, mēs panāktu, ka cilvēki Latvijā reāli uz rokas arī saņemtu 800 un vairāk eiro. Ja šos 800 eiro neapliktu ar nodokļiem, tas palīdzētu ekonomikai, tas palīdzētu uzņēmējiem, jo īpaši – mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, uz kuriem turas arī šis parlaments, kas saņem attiecīgo nodokļu maksātāju naudu.

Mīļie cilvēki, es jūs aicinu saprast šo manu runu attiecībā uz to, kāpēc vajadzētu noraidīt šādu iniciatīvu. Es domāju, ka sabiedrībai ir nevis jāvirza iniciatīvas tikai tāpēc, ka gribas lielāku minimālo algu, bet vajag pareizu pieeju. Un pareiza pieeja ir ne tikai manis nosauktais neapliekamais minimums, pareiza pieeja arī ir domāšanas veids sabiedrībā kopumā.

Un es gribu nosaukt sevi par piemēru. Sevi par piemēru nevis kā deputātu, bet sevi par piemēru kā studentu pirms daudziem gadiem, kā skolnieku pirms daudziem gadiem un kā cilvēku, kas tikko sāka strādāt pirms daudziem gadiem. Manā domāšanas veidā, manā apziņā, mīļie cilvēki, nekad nav bijusi tāda vērtība kā minimālā alga. Es nekad savā dzīvē neesmu vēlējies saņemt minimālo algu. Mani vēlmju griesti nekad nav bijuši šajā kategorijā. Un līdz ar to visu manu mūžu, sākot jau no bērnības, no studiju laikiem, mani nekad nav uztraucis personīgi, kāda ir minimālā alga, jo tīri cilvēcīgi es sevī esmu ieprogrammējis vēlmi tiekties pēc kā vairāk... vairāk nekā minimālā alga. Sasniegt vairāk nekā minimālā alga. Domāt drosmīgāk nekā minimālā alga.

Un tas pats būtu attiecināms uz tiem cilvēkiem, kas ir parakstījuši šo iesniegumu par minimālās algas pacelšanu. Es viņus aicinātu domāt ārpus kastas par minimālo algu. Un sākt domāt par to, kā mums piespiest Kariņu palielināt neapliekamo minimumu, nevis tērēt afērā, kas šobrīd Latvijā notiek zem aizsega "vakcinācija". Starp citu, ir jau aizmirsti tādi vārdi kā "pandēmija", "kovids" vai "slimība", visur skan tikai vārdi "vakcinācija" un "testēšana". Miljonu miljoni griežas katru dienu. Lielāks bizness, lielāka uzvārīšanās politiķiem nav bijusi pēdējā gadu simtenī.

Pabeigdams šo varbūt garlaicīgo runu, bet ņemdams vērā, ka šī ir mana pēdējā runa, pirms šis parlaments mani izslēgs, es gribu vērsties pie šī parlamenta, jo pēc pārtraukuma es jau vairs nevarēšu kāpt tribīnē, jo par maniem politiskajiem uzskatiem es būšu izslēgts no septiņām Saeimas sēdēm – atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 75. pantam.

Saeimas kārtības ruļļa 75. pantā ir teikts...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es jums atgādinu, ka mēs patlaban debatējam par lēmuma projekta virzību...

A. Gobzems. Jā, es tikai vienu teikumu pateikšu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, pieturieties pie tēmas.

A. Gobzems. Vienu teikumu pateikšu.

... ka šāds lēmums ir pieņemams, uzklausot personu, par kuru pieņem šādu lēmumu.

Es aicinātu deputātus nebūt tik gļēviem un uzklausīt mani, dot man iespēju aizstāvēties Saeimas tribīnē pirms lēmuma pieņemšanas un pirms attiecīgā balsojuma.

Un, mīļie cilvēki, lai mēs izmainītu Latviju, mēs šajā gadā iesim Rīgas ielās un taisīsim barikādes, un mēs uzvarēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko bildīsiet, Jalinskas kundze? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 134 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Minimālo algu 630 eiro apmērā" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 3, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā ir deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Ieva Krapāne, Ēriks Pucens, Kaspars Ģirģens, Edgars Tavars, Armands Krauze, Viktors Valainis un Jūlija Stepaņenko ir iesnieguši pieprasījumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai "Par migrantu izmitināšanu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nodaļā "Dzintari"".

Vārds deputātam Ralfam Nemiro – motivācijai. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamie kolēģi! Esam redzējuši publiskos avotos, ka Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā "Dzintari", kas atrodas Jūrmalā un kas ir paredzēts tieši iekšlietu darbiniekiem (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), īpaši tiem iekšlietu darbiniekiem, kuriem ir ārkārtīgi lielas stresa situācijas, šobrīd atrodas migranti un Iekšlietu ministrijas darbinieki nevar izmantot šo sporta centru.

Jautājums – vai tas tā ir, vai tas tā nav? Mēs to noskaidrosim, uzdodot jautājumus, kas ir šobrīd nodefinēti. Deputāti ir parakstījuši šo pieprasījumu, aicināsim ministri sniegt atbildes un pēc tam lemsim, vai atbalstīt vai neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātu pieprasījums tiks nodots iekšlietu ministrei.

Līdz ar to (Dep. A. Gobzems: "Par procedūru!")...

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es aicinu, lūdzu gan Saeimas Prezidiju, gan arī parlamentu nākamajā sēdes daļā ievērot Saeimas kārtības ruļļa 75. panta otro... nu, faktiski 75. pantu, kurā ir pateikts, ka vajag dot vārdu attiecīgajai personai, par kuras izslēgšanu no Saeimas sēdes notiks balsojums; ka šai personai ir tiesības sniegt savu viedokli. Un lūdzu to ņemt vērā.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši šā gada, 2021. gada, 2. septembra sēdes darba kārtību.

Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu.

Vārds deputātu reģistrācijas saraksta nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei deputātei Inesei Voikai. Lūdzu!

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Uldis Budriķis, Inga Goldberga, Rihards Kols, Līva Kreituse, Linda Medne, Māris Mičerevskis... Medne ir, ja?... Tūlīt redzēsim... Viss. Tā, tālāk. Ināra Mūrniece, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Vita Anda Tērauda, Jānis Vucāns, Atis Zakatistovs un Reinis Znotiņš. Viss.

Sēdes vadītāja. Paldies, Voikas kundze.

Pārtraukums līdz pulksten 13.45. (Pauze.)

Sēdi slēdzu.

Paldies.


Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem


Prioritāro pasākumu (tai skaitā starpnozaru) saraksts nozīmīguma secībā

  Ekonomikas ministrija  
  (ministrija vai cita centrālā valsts iestāde)  
Nr.
p.k.
Prioritāra pasākuma kods Prioritāra pasākuma nosaukums Budžeta programmas (apakšprogrammas)
kods un nosaukums
Papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums, euro Pasākuma pabeigšanas gads
(ja tas ir terminēts)
2022. gadam 2023. gadam 2024. gadam turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai
(ja tas ir terminēts)
turpmāk katru gadu
(ja pasākums nav terminēts)
1. 12_01_P Finanšu instruments - aizdevumi investīciju projektiem ar kapitāla atlaidi 35.00.00 Valsts atbalsta programmas 141,435,000 0 0 0 0

2029

2. 12_02_P Mājokļu garantiju un “Balsts" atbalsta programma 35.00.00 Valsts atbalsta programmas 0 4,400,000 10,400,000 0 10,400,000

 

3. 12_03_P Ilgtspējīga mājokļu pieejamības finansēšanas fonda izveide 35.00.00 Valsts atbalsta programmas 0 0 30,000,000 0 30,000,000

 

4. 12_04_P Grants kompetences centru atbalstam 1.2.1.1. pasākuma ievaros 35.00.00 Valsts atbalsta programmas 20,000,000 0 0 0 0

 

5. 12_05_P Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla nodrošināšana 28.00.00 Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana 1,231,066 1,696,535 2,278,371 0 2,278,371

 

6. 12_06_P Inovāciju fonds (nozaru pētījumu programmas) 35.00.00 Valsts atbalsta programmas 4,000,000 10,000,000 10,000,000   10,000,000

 

7. 12_07_P Reģionālie biznesa inkubatori (grants) 35.00.00 Valsts atbalsta programmas 10,000,000 6,000,000 6,000,000 6,000,000  

2027

8. 12_08_P Enerģētikas politikas īstenošanas monitorings un ziņošanas sistēmas īstenošana, IKT risinājumu izstrāde 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 439,185 402,515 222,515 0 222,515

 

9. 12_09_P PTAC darbības procesu un sniegto pakalpojumu digitalizēšana 26.01.00 Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība 287,424 284,374 159,374 0 159,374

 

10. 12_10_P Jaunu datu avotu integrācija statistisko datu piedāvājuma paplašināšanā ekonomisko procesu izmaiņu analīzei 24.00.00 Statistiskās informācijas nodrošināšana 170,064 271,061 431,056 0 212,953

 

11. 12_11_P Tiešo investīciju pieauguma veicināšana, veidojot izcilu uzņēmējdarbības vidi 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 0 0 1,274,880 0 1,274,880

 

12. 12_12_P Latvijas vienota valsts tēla ieviešana, lai veidotu vienotu un pozitīvu tēlu par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem 28.00.00 Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana 0 0 1,367,761 0 1,367,761

 

13. 12_13_P Konkurences padomes kapacitātes stiprināšana, nodrošinot iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un uzraudzīt iekšējā tirgus pienācīgu darbību 26.02.00 Konkurences politikas ieviešana 168,490 221,668 1,099,667 0 1,099,667

 

14. 12_14_P Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitātes stiprināšana liftu un vertikālo cēlējplatformu, kā arī spēļu un rekreācijas laukumu drošības uzraudzības jomās 26.01.00 Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība 130,994 117,994 949,306 0 949,306

 

15. 12_15_P Valsts dzīvojamo māju privatizācija jauna apakšprogramma 325,495 266,649 140,765 0 140,765

 

16. 12_16_P Tirgus uzraudzības sistēmas un iestāžu darbības efektivitātes izvērtējums atbilstoši OECD labākajai praksei 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 300,000 150,000 0 0 0

2023

Kopā, euro 178,487,718 23,810,796 64,323,695 x x x


Prioritāro pasākumu (tai skaitā starpnozaru) saraksts nozīmīguma secībā

  Satiksmes ministrija  
 

(ministrija vai cita centrālā valsts iestāde)

 

I. Prioritārie pasākumi (izņemot starpnozaru prioritāros pasākumus)

Nr.
p.k.
Prioritāra pasākuma kods Prioritāra pasākuma nosaukums Budžeta programmas (apakšprogrammas)
kods un nosaukums
Papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums, euro Pasākuma pabeigšanas gads
(ja tas ir terminēts)
2022. gadam 2023. gadam 2024. gadam turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai
(ja tas ir terminēts)
turpmāk katru gadu
(ja pasākums nav terminēts)
1. 17_01_P Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai 31.04.00. "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" 14 225 000 20 420 798 21 047 292   21 321 636

 

2. 17_02_P Vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas uzturēšana 31.05.00. "Dotācija Autotransporta direkcijai sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai" 140 670 146 569 146 569 0 146 569

 

4. 17_03_P Valsts autoceļu attīstības stratēģijas līdz 2040. gadam īstenošanas uzsākšana 23.06.00 "Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana" 1 020 000 7 852 000 11 946 000 0 0

2024

3. 17_04_P Valsts reģionālo autoceļu pārbūve un atjaunošana 23.06.00 "Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana" 57 700 000 57 600 000 60 600 000 182 100 000 0

2027

5. 17_05_P Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem 31.06.00 "Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem" 32 871 089 6 854 118 6 854 118 0 6 854 118

 

6. 17_06_P Dotācija zaudējumu kompensēšanai par braukšanas maksas atvieglojumiem 31.06.00 "Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem" 327 062 327 062 327 062 0 327 062

 

7. 17_07_P Velosipēdu ceļu izbūve 23.06.00 "Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana" 0 1 200 000 1 800 000 0 2 000 000

 

8. 17_08_P VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvara nodrošināšana Jauna budžeta programma 32 838 674 26 914 499 14 683 713 8 160 177 0

2025

9. 17_09_P Pasažieru tiesību iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumos uzraudzība 31.05.00. "Dotācija Autotransporta direkcijai sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai" 37 011 34 551 34 551 0 34 551

 

10. 17_10_P Rail Baltica projekta neattiecināmo izdevumu aktivitāšu ieviešana Jauna budžeta programma 1 640 000 279 510 000 341 997 368 435 000 000 0

2026

11. 17_11_P Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveide un uzturēšana Jauna budžeta programma 391 352 185 652 113 052 0 113 052

 

12. 17_12_P Finansējums vilcienu remontu centra izbūvei 31.09.00 "Dotācija jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei" 0 0 11 400 000 0 0

2025

13. 17_13_P Rīcības plāna trokšņa samazināšanai valsts autoceļiem īstenošana 23.06.00 "Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana" 0 50 000 2 050 600 0 0

 

14. 17_14_P Atbalsta pasākumi Interneta protokola 6.versijas ieviešanai valsts pārvaldē Jauna budžeta programma 13 400 36 400 36 400 0 36 400

 

15. 17_15_P Atbalsta pasākumi nacionāla interneta apmaiņas punkta (GLIX) izveidei Jauna budžeta programma 50 000 60 000 60 000 0 60 000

 

16. 17_16_P Platjoslas kompetences centra darbības nodrošināšana Jauna budžeta programma 35 000 70 000 70 000 210 000 0

2027

17. 17_17_P Kiberdrošības aizsardzība valsts iestādēm Jauna budžeta programma 217 873 141 617 55 223 136 650 0

2026

18. 17_18_P TESTA-ng tīkla pieslēguma pakalpojuma darbības nodrošināšana Jauna budžeta programma 25 284 25 284 25 284 0 25 284

 

19. 17_19_P Otrā līmeņa tīmekļvietņu domēna vārda gov.lv zonas uzturēšana Jauna budžeta programma 57 832 57 832 57 832 0 57 832

 

20. 17_20_P Dzelzceļa sistēmas pieejamības nodrošināšana personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām 31.04.00. "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" 500 000 2 800 000 400 000 0 0

2024

21. 17_21_P Jūrnieku sertifikātu digitalizēšanas iespēju izvērtēšana, optimālākā risinājuma izvēle 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 0 0 500 000 0 0

2024

22. 17_22_P Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas uzturēšana un attīstība 05.00.00 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas uzturēšana" 201 600 201 600 608 820 0 608 820

 

Kopā, euro 142 291 847 404 487 982 474 813 884

x

x

x

II Starpnozaru prioritārie pasākumi

Nr.
p.k.
Prioritāra pasākuma kods Prioritāra pasākuma nosaukums Budžeta resora numurs Budžeta programmas (apakšprogrammas)
kods un nosaukums
Papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums, euro Pasākuma pabeigšanas gads
(ja tas ir terminēts)
2022. gadam 2023. gadam 2024. gadam turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai
(ja tas ir terminēts)
turpmāk katru gadu
(ja pasākums nav terminēts)
1. 17_01_H 2021.gada abonēto preses izdevumu piegādes radīto zaudējumu kompensācija un atbalsts abonēto preses izdevumu piegādēm 2022., 2023. un turpmākajiem gadiem 17 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi"

499 184

0 0 0 0

2022

Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1  

499 184

   

 

 

 

       

 

 

 

Kopā, euro 499 184 0 0

x

x

x

Sagatavoja: Satiksmes ministrijas Attīstības un finanšu plānošanas departamenta vecākā referente

 

(amats)

 

Karina Marinska

 

(vārds, uzvārds)

(paraksts2)

 

15.06.2021.

       
 

(datums2)

       
 

t. 67028354, karina.marinska@sam.gov.lv

       
 

(tālrunis, elektroniskā pasta adrese)

       

 


 


Prioritāro pasākumu (tai skaitā starpnozaru) saraksts nozīmīguma secībā

  Veselības ministrija  
  (ministrija vai cita centrālā valsts iestāde)  

I. Prioritārie pasākumi (izņemot starpnozaru prioritāros pasākumus)

Nr.
p.k.
Prioritāra pasākuma kods Prioritāra pasākuma nosaukums Budžeta programmas (apakšprogrammas)
kods un nosaukums
Papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums, euro Pasākuma pabeigšanas gads
(ja tas ir terminēts)
2022.gadam 2023.gadam 2024.gadam turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai
(ja tas ir terminēts)
turpmāk katru gadu
(ja pasākums nav terminēts)

1.

29_01_P Rezidentu apmācības nodrošināšana   266,735 1,257,676 2,218,495   3,279,684  
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1 02.04.00 "Rezidentu apmācība"

266,735

1,257,676

2,218,495

 

3,279,684

 

2.

29_02_P Darba samaksas nodrošināšana rezidentiem, kuru rezidentūras studijas netiek apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem   5,601,056 5,601,056 5,601,056   5,601,056  
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1 02.04.00 "Rezidentu apmācība"

5,601,056

5,601,056

5,601,056

 

5,601,056

 

3.

29_03_P Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2022.-2024.gadam (projekts) realizācija   102,558,655 127,482,942 142,867,171   142,167,171  
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1 33.03.00 "Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana"

61,962,413

84,240,243

98,852,135

 

98,852,135

 

33.04.00 "Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde"

646,017

525,754

525,754

 

525,754

 

33.14.00 "Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana"

727,391

727,391

727,391

 

727,391

 

33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē"

1,571,150

1,571,150

1,571,150

 

1,571,150

 

33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

20,742,806

21,142,161

21,655,567

 

21,655,567

 

33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

15,229,066

15,886,891

17,325,002

 

16,625,002

 

45.01.00 Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana

1,500,000

3,120,000

1,890,000

 

1,890,000

 

46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana"

179,812

269,352

320,172

 

320,172

 

4.

29_04_P Tarifu un kompensāciju palielināšana (tarifa elementu palielināšana, pacientu līdzmaksājumi, pārējo kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas un centralizēti iepērkamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošana)   146,915,544 157,802,494 167,337,323   167,337,323  
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1 33.03.00 "Kompensējamo mediķa-mentu un materiālu apmaksāšana"

73,854,624

81,915,585

90,447,822

 

90,447,822

 

33.04.00 "Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde"

2,363,853

2,363,853

2,363,853

 

2,363,853

 

33.14.00 "Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana"

1,006,478

1,006,478

1,006,478

 

1,006,478

 

33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē"

804,566

804,566

804,566

 

804,566

 

33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

38,387,971

39,067,409

39,823,333

 

39,823,333

 

33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs"

11,851,548

13,442,309

13,442,309

 

13,442,309

 

33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

18,646,504

19,202,294

19,448,962

 

19,448,962

 

5.

29_05_P Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada COVID-19 pandēmija   9,015,211 9,161,239 9,196,065   9,196,065  
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1 39.04.00 "Neatliekamā medicīniskā palīdzība"

107,964

107,964

107,964

 

107,964

 

33.14.00 "Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana"

223,829

254,112

288,938

 

288,938

 

33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

8,683,418

8,799,163

8,799,163

 

8,799,163

 

6.

29_06_P Reto slimību plāna 2017. - 2020.gadam ieviešanas turpinājums   30,499,917 30,499,917 30,499,917   30,499,917  
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1 33.03.00 "Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana"

703,257

703,257

703,257

 

703,257

 

33.12.00 "Reto slimību ārstēšana"

28,832,642

28,832,642

28,832,642

 

28,832,642

 

33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē"

339,000

339,000

339,000

 

339,000

 

33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

501,164

501,164

501,164

 

501,164

 

33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

88,109

88,109

88,109

 

88,109

 

45.01.00 Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana

21,840

21,840

21,840

 

21,840

 

46.01.00 "Uzraudzība un kontrole"

13,905

13,905

13,905

 

13,905

 

7.

29_07_P Nozares digitalizācijas pasākumi, padarot caurspīdīgāku resursu izlietojumu un uzlabojot ārstēšanas kvalitāti un pieejamību   6,300,000 6,300,000 6,300,000   2,500,928  
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana"

6,300,000

6,300,000

6,300,000

 

2,500,928

 

8.

29_08_P Darba samaksas pieauguma nodrošināšana Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu (Nacionālā veselības dienesta un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja) amatpersonām (darbiniekiem) funkciju nodrošināšanai   1,698,666 1,698,666 1,698,666   1,698,666  
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1 06.02.00 "Medicīnas vēstures muzejs"

173,342

173,342

173,342

 

173,342

 

45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana"

806,936

806,936

806,936

 

806,936

 

97.00.00 "Nozares vadība un politikas plānošana"

718,388

718,388

718,388

 

718,388

 

9.

29_09_P Veselības ministrijas nekustamo īpašumu nomas maksas palielinājums (Veselības ministrija, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Valsts asinsdonoru centrs, Slimību profilakses un kontroles centrs un Latvijas Antidopinga birojs)   149,713 149,713 149,713   149,713  
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1 06.02.00 "Medicīnas vēstures muzejs"

3,801

3,801

3,801

 

3,801

 

39.03.00 "Asins un asins komponentu nodrošināšana"

6,701

6,701

6,701

 

6,701

 

39.07.00 "Antidopinga politikas īstenošana"

5,144

5,144

5,144

 

5,144

 

46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana"

2,272

2,272

2,272

 

2,272

 

97.00.00 "Nozares vadība un politikas plānošana"

131,795

131,795

131,795

 

131,795

 

10.

29_10_P Veselības ministrijas padotības iestādēm nepieciešamais papildus finansējums funkciju, uzdevumu pilnvērtīgai un savlaicīgai izpildei, kā arī kapacitātes stiprināšanai (Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Valsts asinsdonoru centrs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija, Slimību profilakses un kontroles centrs un Latvijas Antidopinga birojs)   8,203,520 11,460,606 6,958,028   6,958,028  
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1 06.02.00 "Medicīnas vēstures muzejs"

170,940

14,000

14,000

 

14,000

 

39.03.00 "Asins un asins komponentu nodrošināšana"

2,165,179

1,194,991

1,194,991

 

1,194,991

 

39.04.00 "Neatliekamā medicīniskā palīdzība"

1,475,575

5,863,482

905,965

 

905,965

 

39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze"

2,980,695

2,143,325

3,176,926

 

3,176,926

 

39.07.00 "Antidopinga politikas īstenošana"

24,827

22,973

22,973

 

22,973

 

45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana"

26,043

26,043

26,043

 

26,043

 

46.01.00 "Uzraudzība un kontrole"

164,937

666,729

658,186

 

658,186

 

46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana"

1,195,324

1,529,063

958,944

 

958,944

 

11.

29_11_P Vispārējā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana   132,643,797 115,108,444 116,070,155   116,070,155  
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1 33.03.00 "Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana"

13,658,530

13,658,530

13,658,530

 

13,658,530

 

33.04.00 "Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde"

29,874

29,874

29,874

 

29,874

 

33.09.00 "Interešu izglītības nodrošināšana VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca""

7,756

15,512

15,512

 

15,512

 

33.12.00 "Reto slimību ārstēšana"

33,132

41,415

51,769

 

51,769

 

33.14.00 "Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana"

28,521,715

28,575,801

28,683,973

 

28,683,973

 

33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē"

5,686,607

5,686,607

5,686,607

 

5,686,607

 

33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

49,847,963

39,292,795

39,777,318

 

39,777,318

 

33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs"

14,543,371

14,760,167

15,031,111

 

15,031,111

 

33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

19,979,981

12,701,219

12,788,937

 

12,788,937

 

39.04.00 "Neatliekamā medicīniskā palīdzība"

111,798

111,798

111,798

 

111,798

 

46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana"

223,070

234,726

234,726

 

234,726

 

12.

29_12_P Pārējie veselības nozares prioritārie pasākumi   6,130,011 4,640,191 4,640,191   4,640,191  
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1

 

33.12.00 "Reto slimību ārstēšana"

578,000

578,000

578,000

 

578,000

 

33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

56,877

56,877

56,877

 

56,877

 

33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs"

16,107

16,107

16,107

 

16,107

 

33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

5,150,458

3,660,638

3,660,638

 

3,660,638

 

39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze"

168,597

168,597

168,597

 

168,597

 

45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana"

23,360

23,360

23,360

 

23,360

 

97.00.00 "Nozares vadība un politikas plānošana"

136,612

136,612

136,612

 

136,612

 

13.

29_13_P Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošie pasākumi   150,786,529 136,128,272 136,128,272   0  
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1

  

 

33.04.00 "Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde"

1,169,459

389,820

389,820

 

0

 

33.14.00 "Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana"

15,964,724

15,964,725

15,964,725

 

0

 

33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē"

41,227,328

27,986,777

27,986,777

 

0

 

33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

26,462,293

26,462,293

26,462,293

 

0

 

33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs"

40,840,057

40,840,057

40,840,057

 

0

 

33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

16,552,488

16,552,488

16,552,488

 

0

 

39.03.00 "Asins un asins komponentu nodrošināšana"

176,509

169,975

169,975

 

0

 

39.04.00 "Neatliekamā medicīniskā palīdzība"

6,243,520

6,243,520

6,243,520

 

0

 

39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze"

16,629

16,629

16,629

 

0

 

45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana"

2,113,741

1,482,207

1,482,207

 

0

 

46.01.00 "Uzraudzība un kontrole"

15,713

15,713

15,713

 

0

 

46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana"

4,068

4,068

4,068

 

0

 

Kopā, euro 600,769,354 607,291,216 629,665,052

x

x

x

II. Starpnozaru prioritārie pasākumi

Nr.
p.k.

Prioritāra pasākuma kods Prioritāra pasākuma nosaukums Budžeta resora numurs Budžeta programmas (apakšprogrammas)
kods un nosaukums
Papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums, euro Pasākuma pabeigšanas gads
(ja tas ir terminēts)
2022.gadam 2023.gadam 2024.gadam turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai
(ja tas ir terminēts)
turpmāk katru gadu
(ja pasākums nav terminēts)

1.

29_01_H Jaunā ārstniecības personu darba samaksas modeļa ieviešana     80,411,673 146,046,720 216,752,413   287,342,291  
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1 29 Veselības ministrija 74,232,499 138,021,674 206,810,448   275,491,468  

 

02.04.00 "Rezidentu apmācība"

11,781,055

15,117,763

18,454,470

 

21,778,587

 

 

33.14.00 "Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana"

13,733,619

25,968,769

39,048,557

 

52,726,869

 

 

33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē"

2,374,864

4,368,939

6,551,288

 

8,846,138

 

 

33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

16,417,413

32,754,052

48,803,571

 

65,898,966

 

 

33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs"

17,575,331

36,314,292

57,759,140

 

77,991,287

 

 

33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

9,604,945

19,846,174

31,565,457

 

42,622,516

 

 

39.03.00 "Asins un asins komponentu nodrošināšana"

170,742

257,339

355,263

 

443,120

 

 

39.04.00 "Neatliekamā medicīniskā palīdzība"

320,311

581,401

882,637

 

1,217,825

 

 

39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze"

141,770

196,348

263,692

 

329,778

 

 

45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana"

168,702

241,574

319,033

 

398,355

 

 

46.01.00 "Uzraudzība un kontrole"

1,408,293

1,733,455

2,059,658

 

2,384,631

 

 

46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana"

535,454

641,568

747,682

 

853,396

 

62 Mērķdotācijas pašvaldībām 2,070,793 2,547,010 3,028,129   3,504,439  

 

01.00.00 "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem"

2,070,793

2,547,010

3,028,129

 

3,504,439

 

15 Izglītības un zinātnes ministrija 305,882 389,513 473,144   556,671  

 

01.03.00 "Sociālās korekcijas izglītības iestāde"

2,097

4,648

7,199

 

9,750

 

 

02.01.00 "Profesionālās izglītības programmu īstenošana"

181,320

237,647

293,974

 

350,272

 

 

09.10.00. "Murjāņu sporta ģimnāzija"

122,465

147,218

171,971

 

196,649

 

14 Iekšlietu ministrija 246,725 398,124 572,084   733,479  

 

06.01.00 "Valsts policija"

14,892

27,223

41,357

 

55,476

 

 

10.00.00"Valsts robežsardzes darbība"

9,845

14,947

20,049

 

25,151

 

 

38.05.00 "Veselības aprūpe un fiziskā sagatavošana"

221,988

355,954

510,678

 

652,852

 

18 Labklājības ministrija 2,288,184 2,892,559 3,515,557   4,127,772  

 

Valsts speciālais sociālās apdrošināšanas budžets - apakšprogramma 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets"

34,411

42,271

50,132

 

57,962

 

 

05.03.00 "Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās"

826,469

1,057,834

1,295,936

 

1,529,254

 

 

05.37.00 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšanas un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana"

345,618

434,009

525,396

 

613,907

 

 

05.62.00 "Invaliditātes ekspertīžu nodrošināšana"

65,894

93,405

120,916

 

148,324

 

 

Ārstniecības personas Labklājības ministrijas līgumorganizācijās, kuras sociālos pakalpojumus sniedz uz līguma par Valsts pārvaldes deleģēto funkciju izpildi vai publiskā iepirkuma līguma pamata 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas"

1,015,792

1,265,040

1,523,177

 

1,778,325

 

19 Tieslietu ministrija 30,513 56,449 90,942   131,780  

 

04.01.00 "Ieslodzījuma vietas"

30,513

56,449

90,942

 

131,780

 

  10 Aizsardzības ministrija 1,237,077 1,741,391 2,262,109   2,796,682  

 

22.10.00 "Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums"

1,237,077

1,741,391

2,262,109

 

2,796,682

 

2.

29_02_H Konceptuālā ziņojuma "Par māsas profesijas turpmāko attīstību" ieviešana     3,101,925 5,253,766 7,429,863   7,429,863  
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1 29 Veselības ministrija 851,112 1,097,640 1,901,793   1,901,793  

 

02.03.00 "Augstākā medicīnas izglītība"

851,112

1,097,640

1,901,793

 

1,901,793

 

15 Izglītības un zinātnes ministrija 2,250,813 4,156,126 5,528,070   5,528,070  

 

03.01.00. "Augstskolas", 03.11.00. "Koledžas"

2,250,813

4,156,126

5,528,070

 

5,528,070

 

3.

29_03_H Konceptuālā ziņojuma "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā" ieviešanas turpinājums     18,048,895 18,924,995 20,017,218   20,017,218  
Tai skaitā sadalījumā pa budžeta programmām/ apakšprogrammām1 29 Veselības ministrija 5,793,511 6,153,866 6,553,320   6,553,320  

 

33.04.00 "Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde"

424,800

781,200

1,137,600

 

1,137,600

 

 

33.14.00 "Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana"

246,642

265,147

283,653

 

283,653

 

 

33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē"

1,930

3,592

5,254

 

5,254

 

 

33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

1,700,177

1,692,558

1,708,244

 

1,708,244

 

 

33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

3,404,169

3,411,369

3,418,569

 

3,418,569

 

 

46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana"

15,793

0

0

 

0

 

18 Labklājības ministrija 12,255,384 12,771,129 13,463,898   13,463,898  

 

Ārstniecības personas Labklājības ministrijas līgumorganizācijās, kuras sociālos pakalpojumus sniedz uz līguma par Valsts pārvaldes deleģēto funkciju izpildi vai publiskā iepirkuma līguma pamata 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas"

2,100,385

2,424,043

2,924,724

 

2,924,724

 

 

 

XX.XX.XX Jaunizveidojama programma

10,154,999

10,347,086

10,539,174

 

10,539,174

 

Kopā, euro 101,562,493 170,225,481 244,199,494

x

x

x

             
KOPĀ - prioritārie pasākumi 702,331,847 777,516,697 873,864,546

x

x

x

   
 

Sagatavoja:

  S.Kasparenko, tel.67876147  
  sandra.kasparenko@vm.gov.lv  

 





 

 

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!