Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2021. gada 19. augusta stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas ārkārtas sesijas attālinātā sēde 2021. gada 19. augustā (pulksten 12.10)". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 24.08.2021., Nr. 162 https://www.vestnesis.lv/op/2021/162.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ārkārtas sesijas attālinātā sēde 2021. gada 19. augustā (pulksten 16.10)

Vēl šajā numurā

24.08.2021., Nr. 162

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 19.08.2021.

OP numurs: 2021/162.1

2021/162.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas ārkārtas sesijas attālinātā sēde 2021. gada 19. augustā (pulksten 12.10)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sākam izskatīt Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 19. augusta otrās ārkārtas sesijas attālinātās sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītājas kundze! Labdien, godātie kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā" (Nr. 1141/Lp13) ir izstrādāts, lai palielinātu atbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai.

Likumprojekts paredz noteikt bargāku sodu par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai – brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu –, tādējādi nosakot, ka minētais noziegums atzīstams par smagu (atbilstoši sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam, atbilstoši apdraudējuma kaitīgumam).

Līdz šim par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai sodīja ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Grozījums tiek rosināts sakarā ar šībrīža situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Iekšlietu ministrijas ieskatā, grozījuma mērķis ir atturēt personas no personu nelikumīgas pārvietošanas pāri valsts robežai. Tātad arī tad, ja tiek pārvietota viena persona, sodam ir jābūt pietiekami efektīvam, lai personas atturētu no šāda nozieguma... nodarījuma izdarīšanas.

Aicinu nodot likumprojektu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" runātāji nav pieteikušies, bet deputāti ir pieprasījuši balsojumu par likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Krimināllikumā" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 63, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa – likumprojektu izskatīšana.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien vēlreiz, cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un sēdes skatītāji un klausītāji! Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi četru likumprojektu paketi, kuras mērķis ir uzlabot normatīvo regulējumu valsts robežas ātrākai ierīkošanai.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" (Nr. 1138/Lp13) ir izstrādāts tādēļ, lai nodrošinātu robežapsardzības sistēmai nepieciešamo apstākļu pilnveidošanu un novērstu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Vai valsts budžeta līdzekļi Latvijas Republikas robežjoslas infrastruktūras būvniecībai un uzturēšanai ir izlietoti likumīgi, sasniedzot izvirzītos mērķus un rezultātus?" konstatētos trūkumus.

Minētais likumprojekts paredz precizēt valsts robežjoslas noteikšanas principus, kā arī ieviest jaunus tiesību institūtus – "patrulēšanas josla" un "robežzīmju uzraudzības josla". Proti, ir runa par vietām, kur gar ārējo robežu valsts robežas joslu nevar noteikt dabisku šķēršļu dēļ (piemēram, purvs) vai tā nav nosakāma (piemēram, ezers).

Vienlaikus likumprojekts paredz Ministru kabinetam pilnvarojumu – noregulēt vairākus ar valsts robežu saistītus jautājumus.

Komisijā bija plašas debates un tika uzdoti daudzi jautājumi, uz kuriem Iekšlietu ministrijas un citu institūciju amatpersonas sniedza atbildes. Plašas diskusijas bija par likumprojektā minētajiem termiņiem attiecībā uz Ministru kabineta noteikumu un to grozījumu izstrādi, un Iekšlietu ministrija sniedza skaidras atbildes, ka tie ir maksimālie termiņi un jau šobrīd tiek strādāts pie šiem dokumentiem, un atsevišķi dokumenti ir jau gatavi un nododami saskaņošanas procesam – saskaņošanai starp institūcijām. Tika apliecināts, ka, tiklīdz būs gatavi noteikumu grozījumi, tie tiks virzīti bez kavēšanās.

Komisijā tika sniegta informācija par procesiem, kas saistīti ar robežas ierīkošanu, par termiņiem saistībā ar pagaidu risinājumu ierīkošanu. Informēja, ka augustā tiek paredzēti iepirkumi – ir runa par dzeloņdrāšu žoga iegādi un uzstādīšanu –, lai septembrī sāktu ierīkošanas darbus.

Komisijā bija klāt arī ģenerālprokurors Stukāna kungs, kurš sniedza atbildes un pauda viedokli, ka esošie kriminālprocesi nevar neko kavēt. Šodien ar likumprojektiem procesi tiek reglamentēti jeb sakārtoti, lai robežas izbūvi varētu organizēt labāk, nekā tas noticis iepriekš.

Komisijā izskanēja arī jautājumi par visu institūciju gatavību un kapacitāti iesaistīties, un tika saņemtas atbildes, ka gatavība un kapacitāte ir; atsevišķos gadījumos tiks piesaistīti papildu resursi; lēmumi par finansēšanas kārtību jau valdībā ir pieņemti.

Konceptuālu iebildumu pret likumprojektu paketi nebija arī Saeimas Juridiskajam birojam.

Lai visus robežas ierīkošanai nepieciešamos procesus sāktu pēc iespējas ātri, komisijas vairākums atbalstīja likumprojekta steidzamību un lūdza, lai steidzamību atbalstītu arī Saeima.

Sēdes vadītāja. Tātad mums vispirms ir jālemj par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Par steidzamību deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 58, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M. Šteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es runāšu kopumā par visiem likumprojektiem, kurus mums šodien komisija ir sagatavojusi izskatīšanai šajā sēdē.

Un te es pievērsīšos mazliet tam problēmjautājumam pēc būtības...

Ja skatāmies uz šiem četriem likumprojektiem, redzam, ka tie ir ļoti līdzīgi (es pat teiktu – identiski!) tiem likumprojektiem, kur... līdzīgas tiesības tika piešķirtas jau 2016. ... 2015., 2016. gadā; tas bija Aizsardzības ministrijai... arī steidzamu projektu īstenošanai (lai tos varētu pēc būtības labāk, ātrāk, efektīvāk īstenot).

Tas noteikti ir visas sabiedrības interesēs. Un, manā ieskatā, arī šie likumprojekti šodien kopumā ir jāatbalsta, bet, protams, tie varēja būt varbūt ne šodien, tie varēja būt gadu, divus vai pat trīs gadus ātrāk, kad jau bija identificētas pirmās problēmas, kas rodas, veidojot robežu, kur jau notika kaut kāda veida darbības.

Es... skatoties šīs robežu koncepcijas... mēs arī frakcijā pārrunājām...

Jau 2013. gadā bija pirmās koncepcijas, 2014. gadā... mēs zinām visu Krimas situāciju... Un tas viss ieguva pilnīgi citu – pilnīgi citu! – lomu, nozīmi. Un robežu jautājums kļuva par prioritāti – prioritāti ikvienai valdībai. Ikvienā valsts budžetā – ikgadējā valsts budžetā – tā bija prioritāte.

Un, ja šobrīd skatāmies uz to, kā tad šī prioritāte ir bijusi pildīta, – manā ieskatā, tā prioritāte ir pildīta ļoti vāji (absolūti neskatoties uz to, kurš ir bijis ministrs – vai šis vai iepriekšējais); mēs redzam to, ka rezultāts ir tāds, kāds ir. Un ir pienācis 2021. gads, un, lai gan tā ir bijusi valsts līmeņa prioritāte vairāku gadu garumā (vairāku budžetu pieņemšanas debašu garumā tā ir bijusi valsts noteikta prioritāte – drošības prioritāte!), mēs redzam to, ka darbs nav izdarīts.

Un šobrīd... Protams, likumsakarīgs ir jautājums pēc šo likumprojektu pakešu pieņemšanas... Arī šodien, komisijas sēdē klausoties, kas notiek... Ir jau skaidrs, ka mēs nevaram gūt pilnu pārliecību par to, ka arī turpmāk šis darbs noritēs labāk, ka arī turpmāk šis darbs notiks pārredzamāk.

Ja mēs skatāmies, kas tiek piedāvāts... Ja mēs skatāmies, – Latvijas–Baltkrievijas robeža kopumā ir 179 kilometru garumā...

Šogad, laikā, kad jau ir ļoti nopietni šie... bēgļu skaits, kas šķērso valsts robežu... Jau šobrīd tas ir ļoti nopietni. Šie apjomi, kurus diemžēl mēs esam sagaidījuši, būdami ļoti nesagatavoti... Ir jau kritisks...

Šogad mums ir plānoti 20 kilometri, kopumā ir 179 kilometri. Nākamgad ir plānoti 60 kilometri, 2023. gadā – 40 kilometri; 2024. gadā, pēc optimistiskiem plāniem... ir plānots, ka šo izbūvi varētu pabeigt.

Tajā pašā laikā ar nožēlu jāsecina, ka vairāki desmiti kilometru žoga šobrīd diemžēl netiek izmantoti. Tas, manuprāt, būtu bijis ļoti efektīvi, ja to darītu.

Un, kā jau minēja šodien vairākas amatpersonas, dažādi uzsāktie procesi, kur... šobrīd varas politiķi arī vaino Valsts kontroli, vēl dažādas institūcijas, kāpēc tas ir apstājies...

Arī ģenerālprokurors atzina komisijas sēdē, ka neviens no uzsāktajiem procesiem nevar kalpot par iemeslu tam, kāpēc šie darbi ir apstājušies.

Un, arī manā ieskatā, šo drošības izaicinājumu Valsts kontroles ziņojums nevar apturēt. Drošības izaicinājums – tas ir visu laiku bijis, jau kopš 2014. gada jo īpaši, un viens Valsts kontroles ziņojums nevar apturēt...

Es domāju, tā ir liela amatpersonu nolaidība, ka vairāku gadu garumā nekāda darbība vispār nav notikusi; tā ir vistiešākā amatpersonu nolaidība. Ja kaut kādi procesi sākušies, tiem jāiet sava gaita, bet darbiem arī ir jāturpinās, manā ieskatā.

Un tāpēc es aicinu kopumā atbalstīt šos likumprojektus.

Un aicinu arī koalīcijas pārstāvjus, atbildīgo ministri... šodien arī uzstājās parlamentārais sekretārs... ļoti rūpīgi pārdomāt gan šos termiņus, gan veidu, kādā ir ieplānots virzīties uz priekšu, lai šie robežas sakārtošanas jautājumi tiktu... sakārtoti.

Mēs šodien arī frakcijā pārrunājām ar kolēģiem to situāciju, kas šobrīd ir Augšdaugavas novadā, kur cilvēkiem ir, nu, elementāras pārdomas par to, vai sēņu laikā... cik droši šobrīd ir doties mežā; cilvēki par to ir satraukušies, un tas ir loģiski, jo visi zina, cik tā robeža ir, tā teikt, caura šobrīd un cik viegli tā ir šķērsojama.

Es neuzskatu, ka tas ir pareizi, ka mēs šodien runājam par drāšu žogu vai par kaut kādu žogu, kas ar tādām aizvēsturiskām metodēm tiek būvēts.

Mēs, it kā moderni cilvēki būdami, šodien runājam caur datoriem; it kā moderni cilvēki būdami, runājam par jaunajām tehnoloģijām, tajā pašā laikā robežas aizsardzībā mēs modernās tehnoloģijas, tādas kā... kas piedāvātu ierakt, piemēram, zemē kabeli, kurš ar moderno tehnoloģiju palīdzību fiksētu, vai tas ir zaķis, vilks, lācis, cilvēks vai tanks, kas šķērso tajā brīdī šo robežu... Iespējas, kādas ir, mēs diemžēl nevaram izmantot, jo visu šo gadu laikā pat elementāri zemes... jautājumi nav sakārtoti. Absolūti nav nekāda attaisnojuma, kāpēc tas nav izdarīts.

Šādi elementāri jautājumi, kas šodien ir saspīlējuši šo situāciju tiktāl, ka esam tādā situācijā, kādā esam, – ka mums... Pienākot tai X stundai, kad sākas kaut kāda cilvēku migrācija pāri mūsu robežām, mēs pamostamies, tā teikt, pie sasistas siles, sākam mērīties ar to, kurš niknāk atbaidīs robežu šķērsotāju. Tas, manuprāt, demokrātiskā sabiedrībā ir absolūti nepieņemami, bet tomēr tas notiek. Un tas notiek Latvijā šobrīd – cilvēki nāk pāri robežai, robežsargiem praktiski nav iespējams savādāk ar šiem cilvēkiem tikt galā, tiek piemēroti galēji instrumenti. Manuprāt, tas ir... liela atbildība... tā ir gan šīs valdības neizdarība vairāku gadu garumā, gan arī iepriekšējās valdības nepietiekamie centieni risināt šo jautājumu pēc būtības, lai ātrāk tiktu īstenoti būvniecības darbi... kā piemēru minot to, ko jau pašā sākumā minēju, – ka šāda pati likumprojektu pakete jau četrus piecus gadus atpakaļ tika pieņemta aizsardzības jomā un tur šādi būvniecības darbi notika daudz straujāk, un stratēģiski svarīgi objekti tiešām tika īstenoti.

Tāpēc, kolēģi, aicinu nopietni pārdomāt tieši termiņu jautājumu un aicinu atbalstīt visus šos likumprojektus kopumā. Un darba organizācijas jautājumiem aicinu pieiet atbildīgi, lai pēc iespējas ātrāk tiktu šie jautājumi sakārtoti.

Paldies, un aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, klausītāji, skatītāji! Šī situācija, kas izveidojusies uz robežas, nav radusies ne vakar, ne aizvakar. Tā velkas jau ļoti ilgu laiku, un šobrīd man kā ienācējam Saeimā, no malas skatoties, liekas, ka mēs vakar pusdienas laikā uzzinājām to, ka mums ir robeža ar Baltkrieviju. Kāpēc tā? Tāpēc, ka šobrīd līdz galam nav atrisināts arī robežas jautājums ar Krieviju. Joprojām arī šī robeža nav nodota ekspluatācijā.

Ir paredzēti līdzekļi... Jau gadiem ir bijuši paredzēti līdzekļi visas robežas sakārtošanai... kas saistās ar ārējo robežu – gan ar Baltkrieviju, gan ar Krieviju. Mēs lasām Valsts kontroles ziņojumus par to, ka, nu, ne visi procesi ir notikuši caurspīdīgi, ne visi procesi notikuši godīgi. Piešķirtā nauda iztērēta ne tam, kam tā bijusi paredzēta. Īsi sakot, varētu sarakstīt grāmatu ar dažādiem faktiem par to, kā un ko nevajag darīt ar valsts robežu.

Šobrīd... Arī komisijā mēs par to runājām – beidzot ir jāsakārto savstarpējā futbolēšanās, kas notika starp institūcijām, kad viena nezina, ko dara otra. Institūcijas dzīvo savās paralēlajās pasaulēs, pat nesarunājas. Uz robežas robežsargi cer uz kaut ko vienu, savukārt ministrijā domā par kaut ko citu. Nu, iespējams, ka robeža ir tālu, Rīga – tālu, var teikt, visas problēmas, kas ir uz robežas, īsti līdz Rīgai pat nenonāk. Vai – ja nonāk, tad negrib saprast.

Jā, šie ir tikai daži no likumiem, kas būtu jāizmaina, lai mēs beidzot varētu sakārtot gan robežu, gan tos objektus, kas ir valstij svarīgi un kuriem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. Nav pieļaujama šāda situācija – kāda ir ar robežām pašreiz.

Te gan gribētu palabot savu kolēģi Viktoru Valaini. Latvijas–Baltkrievijas robeža ir 172,9 kilometrus gara, un lielākā problēma šobrīd ir tā, ka šī robeža tehniski ir maz aprīkota vai pat neiespējami aprīkota. Ir vietas, kur robeža pēc platuma, nu, nepārsniedz 10 metrus... kopējā... starp meža joslām. Šodien mēs dzirdējām apstiprinājumu tam, ka valsts īpašumā esošie meži, kurus apsaimnieko "Latvijas valsts meži", ir uzmērīti, ir ierakstīti zemesgrāmatā. Savukārt ļoti daudz īpašumu pierobežā joprojām nav ierakstīti zemesgrāmatā. Tiem ir neskaidra piederība. Līdz ar to šajā gadījumā valstij jārīkojas ļoti noteikti, strikti un ātri, lai šo pierobežas joslu varētu pienācīgi ierakstīt zemesgrāmatā, pienācīgi sakārtot. Un arī es aicināju nevilkt garumā ar dažādiem Ministru kabineta noteikumiem, kas pasteidzinātu robežas izbūvi.

Tāpēc aicinu kolēģus atbalstīt šos likumprojektus un virzīt tos tālāk, un pieņemt, jo mēs tiešām vairs nevaram kavēties ar robežas izbūvi. Aicinu arī Valsts kontroli aktīvāk izmantot tai dotās pilnvaras vērsties pret ierēdņiem vai pret amatpersonām... kur ir saskatāma varbūt pat noziedzīga darbošanās ar valsts līdzekļiem, pienākumu nepildīšana. Mēs gaidām no Valsts kontroles, un konkrēti no Irkļa kunga, reālu darbību, kas ir paredzēta Valsts kontroles likumā, arī ar attiecīgām sankcijām, ko šī iestāde var darīt.

Tāpat arī aicinu Stukāna kungu pievērsties šim jautājumam daudz nopietnāk un sekot līdzi visiem pasākumiem.

Jā, šī ārkārtas situācija uzliek par pienākumu valsts iestādēm veikt iepirkumus paātrinātā kārtībā, un šeit jābūt pilnai skaidrībai, pilnam informācijas apjomam par to, ka šie iepirkumi notiek caurspīdīgi, godīgi un uz saimnieciski izdevīgiem pamatiem.

Līdz ar to vēlreiz aicinu kolēģus atbalstīt šos likumus... likumprojektus, lai panāktu ātrāku robežas sakārtošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Visā šinī sāgā ap Baltkrievijas robežu ir vairākas zīmīgas lietas, kurām es vēlētos vērst uzmanību.

Daļēji par to kolēģi jau runāja pirms manis, bet, manuprāt, diemžēl atkal ir jāatzīst, ka šis ir viens uzskatāms piemērs šīs varas visatļautībai, bezjēdzībai un nekompetencei, proti, šodien lielā steigā mums tiek piedāvāts... kaut kas tiek nomests priekšā... likumprojekts, par kuru ir jābalso.

Es pat šeit vairs neatkārtošos par to, ko tas liecina par Latviju kā par demokrātisku valsti un tiesisku valsti. Es tikai vēlētos norādīt, ka visas tās lietas, par kurām mums tagad steidzami... šodien, vienas dienas laikā, ir jāizlavās un jānobalso, Iekšlietu ministrijai bija zināmas jau pagājušogad. Pagājušogad, 2020. gada janvārī, Valsts kontrole iesniedza savu ziņojumu, kur norādīja uz visām šīm lietām. Iekšlietu ministrija pa šo laiku neko nav darījusi. Pat vēl vairāk – tā speciāli ir kavējusi to visu. Uz to arī ir norādījusi Valsts kontrole savā ziņojumā – ka Iekšlietu ministrija vairākus gadus bez objektīviem iemesliem ir kavējusi šīs robežas izbūvēšanu saistībā ar visām zemes iegādēm un tamlīdzīgi. Mēs zinām, kas notika tālāk... jau blakus robežai ar Krieviju, kā tālāk... kā tas viss tika apsaimniekots un kur aizgāja nauda. Arī šeit Valsts kontrole norādīja, ka tā nauda, kas bija paredzēta Baltkrievijas robežas iekārtošanai, aiziet kaut kur citur. Un nekas netika darīts.

Tas ir ļoti uzskatāms piemērs tam, kā rīkojas šī vara, kas ir iegrimusi savā visatļautībā un pilnīgā ignorancē, viņus interesē tikai shēmas, shēmas, shēmas, shēmas... un, kad ir shēma, tad to laiž tālāk. Tagad ātri vajag izdzīt cauri Saeimai, jo Saeima ir naiva, akla, viņi domā – mēs te pieņemam likumu, viss būs kārtībā. Nekas nebūs kārtībā! Jo, ja vajadzētu... Ja jau tik tiešām kāds būtu gribējis ieviest kārtību, to sen varēja izdarīt bez šiem likuma grozījumiem.

Un šie likuma grozījumi, ja mēs tajos paralēli neparedzēsim vēl grozījumus, kas paredz stingrāku uzraudzību, – sekot tam visam līdzi... nu tad visdrīzāk mēs atkal nonāksim turpat, kur esam, vai nonāksim vienkārši pie tādas plašas izsaimniekošanas. Tas, ko mēs redzam, tas, uz ko šī vara ir spējīga, – radīt ārkārtas situāciju, radīt īpašus apstākļus, kurus pati speciāli samilzina un pēc tam tā piesegā veiksmīgi apsaimnieko naudas summas, nepamatoti šķērdējot tās... kuras, protams, atkal šī Saeima uz aklo, ātri, paklausīgi nobalsos un visu akceptēs.

Kolēģi, es aicinu pieiet atbildīgi tam visam. Un tik tiešām aicinu arī tiesībsargājošās iestādes pieslēgties un sekot visam šim procesam līdzi. Pirmkārt, paralēli vajag noskaidrot, kāpēc šī robeža nav tikusi izbūvēta, nu, kas tur mums ir – idioti, muļķi, kuri nesaprot? Es atceros skaistās runas, kuras mēs runājām iepriekšējā sēdē par to, ka ir skaidrs – Latvija atrodas hibrīdkara apstākļos. Nu, ja jums tas ir skaidrs, tad kur ir bijusi jūsu rīcība? Vai arī patiesībā tad jūs... kas esat? Visi... Kremļa aģenti? Tad man būtu aicinājums drošībsargājošām iestādēm tikt skaidrībā ar šo situāciju – kā tāda ir notikusi –, lai turpmāk neko tamlīdzīgu nepieļautu.

Es arī aicinātu pieiet atbildīgi šiem likumprojektiem. Tādi, kādi tie ir pašlaik, – tie nenodrošinās tos mērķus, kas ir nepieciešami, tie vienkārši dos iespēju tālāk šeftēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēgtas.

Šteina kungs, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Paldies par viedokļiem un ieteikumiem, arī komisijā tie izskanēja. Tie tiks... Atbildīgās amatpersonas tos ņems vērā un attiecīgi izskatīs institūcijās, tostarp tika minēts arī no Iekšlietu ministrijas puses, ka notiek aktīvs darbs arī robežas padomē, līdz ar to tas notiks arī tur.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 62, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

M. Šteins. Komisija vienbalsīgi lēma rosināt Saeimu, ja nav iebildumu, atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā bez priekšlikumu iesniegšanas termiņa un bez izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem ir iespēja, ja ir kādi iebildumi, pieteikties sadaļā par procedūru. Neviens nav pieteicies.

Līdz ar to Saeima atbalsta, ka mēs izskatām... Zariņa kungs! Zariņa kungs, jūs iebilstat pret likumprojekta izskatīšanu šajā sēdē?

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, es iebilstu, jo... un aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, un tad tos iebildumus, ko mēs tikko skaisti dzirdējām, ka komisijā tie ir izskatīti... ir bijuši iebildumi, priekšlikumi, kā vajadzētu kam izskatīties... tad aicināt arī komisijai sagatavot šos priekšlikumus un iesniegt, lai mēs par tiem varam nobalsot. Pretējā gadījumā tā visa ir liekulība, kas pašlaik tiek pausta, – ka komisija ir kompetenti iepazinusies, uzklausījusi iebildumus un zina, kā to...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, paldies, mēs sapratām – jums ir iebildumi.

Tātad mēs nevaram izskatīt otrajā lasījumā šajā sēdē.

Lūdzu, Šteina kungs, komisijas vārdā noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas dienu Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes, un izskatīšana – Saeimas 19. augusta ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien pulksten 12.53, un izskatīšana – Saeimas 19. augusta ārkārtas sesijas sēdē. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Meža likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja un kolēģi! "Grozījums Meža likumā" ir viens no paketes likumprojektiem, lai nodrošinātu efektīvu koku izciršanu, iekārtojot un uzturot valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu un robežzīmju uzraudzības joslu. Likumprojekts paredz noteikt, ka koku ciršanas tiesības un īpašumtiesības uz nocirstajiem kokiem valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā Iekšlietu ministrija var nodot valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži".

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts un arī lūgta steidzamība.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti "par" steidzamību vai "pret" steidzamību nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Meža likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 58, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M. Šteins. Lūdzu izskatīt pirmajā lasījumā un atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šeit ir vēl viens būtisks aspekts, runājot par visu šo robežas stāstu, kuru, es domāju, lielākā daļa, ja ne visi, zina jau no pieredzes, – kā ir bijis ar austrumu robežu, tieši ar meža resursu apsaimniekošanu, tātad koku izciršanu un visu pārējo.

Tas arī ir viens no aspektiem, kuru norādījusi Valsts kontrole, ja esat iepazinušies ar šo ziņojumu. Es pieņemu, ka jūs atbildīgi pieejat šai sēdei un jums tiešām rūp mūsu robežas liktenis un tas, lai tur beidzot tik tiešām būtu kārtība. Tad jūs zināt, ka Valsts kontrole savā ziņojumā arī norādījusi uz šo problēmu – ka nav bijis skaidra regulējuma, kā tad notiek visa šī mežu izciršanas un tālāk šī resursa apsaimniekošana un realizācija.

Arī šinī likumprojektā nekā tamlīdzīga nav. Ir vienkārši uzrakstīts, ka tie būs "Latvijas valsts meži". Es aicinātu ziņotāju vai kādu no komisijas locekļiem pieteikties un pastāstīt, kā tad ir domāts, kā šinī gadījumā mēs izvairīsimies no tām problēmām, kas mums radās ar visiem šiem robežas darbiem, kad ar Latvijas–Krievijas robežu tas viss tika darīts. Lai tas neatkārtotos, lai mēs tiešām efektīvi, jēgpilni visus darbus paveiktu ar maksimālu, protams, resursu lietderību, izmantojot šos resursus lietderīgi valsts interesēs.

Es aicinātu kolēģus izstāstīt... komisijas – kā tad tas ir paredzēts tagad? Vai vismaz ziņotājam par to noziņot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Šteina kungs, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijas vārdā, kā jau es arī iepriekš minēju, pie iepriekšējā likumprojekta, – komisijā bija arī ģenerālprokurors un tika minēts, ka esošajos tātad... kriminālprocesi notiek un tie nekavē šobrīd esošos darbus. Arī atbildīgās institūcijas turpina strādāt, un visi ieteikumi jau šobrīd tiek ieviesti. Arī minētajā likumprojektu paketē attiecībā uz uzraudzību un Būvniecības valsts kontroles biroja iesaisti virkne priekšlikumu ir ņemti vērā, tostarp arī ieteikumi, kas tika minēti iepriekšējās debatēs, liela daļa nav regulējami likumā, bet ir darbībās, kuras tiek īstenotas. Un, kā jau komisijā izskanēja no visām iesaistītajām pusēm, tie tiks ņemti vērā, tostarp arī termiņi. Šobrīd jau notiek darbs, lai viss notiktu maksimāli ātri un ievērojot normatīvos aktus.

Es aicinu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Meža likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 58, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

M. Šteins. Tātad komisija vienbalsīgi lēma rosināt Saeimu arī šo likumprojektu – lai robežas ierīkošanai nepieciešamos procesus sāktu pēc iespējas ātri –, ja nav iebildumu, atbalstīt otrajā lasījumā bez priekšlikumu iesniegšanas termiņa un bez izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Tātad... Deputāti, ja iebilst, var pieteikties sadaļā par procedūru.

Nav pieteikušies.

Zariņa kungs, lūdzu! Jums vārds.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, es iebilstu. Prasu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Šteina kungs...?

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes, un izskatīšana – Saeimas 19. augusta ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Citi priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav saņemti.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 13.00 šodien, 19. augustā, un izskatīšana Saeimas ārkārtas sesijā – šā gada 19. augustā.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Sveicināti vēlreiz! Likumprojekta "Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" (Nr. 1139/Lp13) mērķis ir nodrošināt efektīvu rīcību, atsavinot valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā iegūtos kokmateriālus situācijās, kad koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības Iekšlietu ministrija nodevusi valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", kā arī situācijās, kad minētās tiesības īsteno Iekšlietu ministrija.

Likumprojekts "Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" paredz noteikt, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteikumi nav attiecināmi uz minētajiem kokmateriāliem.

Komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts, tika atbalstīta arī steidzamība. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Neviens nav pieteicies runāt "par" vai "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 59, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M. Šteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Iebilstu. Prasu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Mēs vēl tikai debatējam... pie pirmā lasījuma...

Debatēs vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Aizvadītajā nedēļā mēs daudz diskutējām par to, ka notiek faktiski hibrīdkarš no Baltkrievijas, Krievijas puses pret Latviju. Un faktiski šodien mums ir nozīmīgi pieņemt vairākus likumus, lai varētu strauji izbūvēt robežu.

No otras puses, mēs redzam ļoti kaislīgu uzstāšanos no deputāta Ivara Zariņa, kurš ir deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Baltkrievijas parlamentu. Man nav īsti skaidrs, kāds ir Zariņa kunga mērķis visā šajā stāstā.

Es saprotu, ka tad, kad nevar runāt par labu Krievijai, vienmēr var sākt oponēt un izmantot dažādus pseidoargumentus šajā diskusijā. Taču, es domāju, mēs, visas partijas (es ceru, ka arī jūsu pārstāvētā partija), esam ieinteresēti Latvijas robežu drošībā un, pat ja ir bijušas problēmas pagātnē, iespējami ātri tās problēmas atrisināt.

Es tiešām aicinu ļoti strauji virzīties uz priekšu ar šā likumprojekta pieņemšanu, nevis mēģināt mākslīgi vilcināt šo procesu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Paldies Dombravas kungam par rūpēm, kuras viņš izteica šeit. Man gan viņš būs jāsarūgtina.

Jūs varat nemeklēt sev sabiedrotos, jūs kā Kremļa partijas, kā Kremļa interešu aģenti šeit, kuri ieinteresēti šķelt nāciju un meklēt iekšējos ienaidniekus! Jums šoreiz tas neizdosies!

Tieši otrādi, jums būs iespēja uzskatāmi nodemonstrēt, ka jums tik tiešām rūp Latvijas valsts robežas liktenis. Jo tas, ko es daru pašlaik paralēli, – es gatavoju priekšlikumus – priekšlikumus, kurus jau sen jums kā valdošajai koalīcijai vajadzēja sagatavot un iesniegt šinī likumā. Tas bija jāizdara jau sen, jau pirms daudziem gadiem, lai pārtrauktu šo bezatbildību un izsaimniekošanu uz Latvijas valsts robežām, ar kuru jūs visu šo laiku esat nodarbojušies.

Ja jums tik tiešām būtu rūpējis tas, par ko jūs pašlaik šeit stāstāt, – pēc iespējas ātrāk te ieviest kārtību –, jūs jau sen to būtu izdarījuši. Jūs to darāt tikai tagad, kad jau ūdens smeļas mutē, un tikai pēc tam, kad Zariņš iepriekšējā sēdē jums norādīja uz to, ka tas ir steidzami jādara un ka mums lielas ziepes briest, – norādīja, kas notiek Afganistānā, kas notiek tanī reģionā... un ka tūlīt šeit būs vienkārši vilnis, vētras vilnis, atnācis. Tikai tagad jūs esat sākuši to darīt. Ja jums būtu tas reāli rūpējis, jūs to būtu darījuši jau sen.

Nu jums būs iespēja ar saviem balsojumiem šodien nodemonstrēt to, vai tiešām jums tas rūp. Varbūt patiesībā jūs vienkārši veidojat jaunu rūpalu, kā, uztaisot Latvijas sabiedrībai histēriju, tās piesegā apgūt bezjēdzīgi daudz naudas. Par to mēs visi varēsim vēl pārliecināties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates tiek slēgtas.

Šteina kungs, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsošanas režīmu! Par – 60, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

M. Šteins. Komisija vienbalsīgi nolēma rosināt Saeimu, ja nav iebildumu, atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā bez priekšlikumu iesniegšanas termiņa.

Sēdes vadītāja. Deputāts Zariņš jau debatēs iebilda, tātad mums ir jāņem vērā šie viena deputāta iebildumi. Arī šobrīd Zariņa kungs ir pieteicies. Tātad... Bija šis pieteikums.

Lūdzu, Zariņa kungs! Jūs jau iebildāt. Vai vēl kaut ko papildus...?

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es apstiprinu, es vienkārši apstiprinu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad nevaram izskatīt šajā Saeimas sēdē.

Šteina kungs, kāds ir komisijas priekšlikums?

M. Šteins. Komisija rosina, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes, izskatīšana – Saeimas 19. augusta ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Šeit, Prezidijā, nav saņemti citi priekšlikumi. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir 19. augusta pulksten 13.08, izskatīšana – 19. augusta ārkārtas sesijā.

Un visbeidzot – sēdes darba kārtībā likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā" (Nr. 1140/Lp13). Likumprojekts izstrādāts ar mērķi efektivizēt valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā nepieciešamo būvju būvniecībai vajadzīgo būvniecības dokumentu saskaņošanas procesu, paredzot, ka attiecībā uz minētajām būvēm būvvaldes funkcijas pilda Būvniecības valsts kontroles birojs. Līdz šim uzsāktajos būvniecības projektos būvniecības tiesiskuma kontroli veiks attiecīgās pašvaldības būvvalde.

Arī šo likumprojektu komisija atbalstīja un aicina Saeimu noteikt tam steidzamību un... lemt par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 60, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M. Šteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēt deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 55, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

M. Šteins. Komisija vienbalsīgi nolēma rosināt Saeimu, ja nav iebildumu, atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā bez izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Par to, ja deputātiem ir iebildumi, var pieteikties elektroniski...

Deputāti nav pieteikušies.

Līdz ar to mēs varam izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā šajā Saeimas sēdē.

Lūdzu, zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 58, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Līdz ar to esam izskatījuši Saeimas 2021. gada 19. augusta otrās ārkārtas sesijas attālinātās sēdes darba kārtību.

Vēl tikai dalībnieku reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Atgādinu, ka šajā Saeimas sēdē esam lēmuši par to, ka šodien ir noturama vēl viena ārkārtas sesija, lai otrajā, galīgajā, lasījumā izskatītu tos likumprojektus, kurus neizskatījām šajā Saeimas sēdē. Tātad lūdzu sekot līdzi ziņām no Saeimas Prezidija. Prezidijs šo sēdi sasauks, tiklīdz atbildīgā komisija būs beigusi darbu ar iesniegtajiem priekšlikumiem un izskatījusi šos likumprojektus.

Līdz ar to 19. augusta otrās ārkārtas sesijas attālinātās sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Sēdi slēdzu.

Uz tikšanos!

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!