Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2021. gada 19. augusta stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas ārkārtas sesijas attālinātā sēde 2021. gada 19. augustā (pulksten 16.10)". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 24.08.2021., Nr. 162 https://www.vestnesis.lv/op/2021/162.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 588

Par akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšanu

Vēl šajā numurā

24.08.2021., Nr. 162

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 19.08.2021.

OP numurs: 2021/162.2

2021/162.2
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas ārkārtas sesijas attālinātā sēde 2021. gada 19. augustā (pulksten 16.10)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 19. augusta ārkārtas sesijas trešo attālināto sēdi.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi un sēdes skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi otrajā, galīgajā, lasījumā trīs likumprojektus šodien izskatītajā paketē. Sākam skatīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā".

1. priekšlikums. Ar šo priekšlikumu pati komisija lēma mainīt Ministru kabineta noteikumu izdošanas laiku – no 2023. gada 1. janvāra uz 2022. gada 30. jūniju. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. ir deputāta Zariņa priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu, nosakot, ka Ministru kabinets katru gadu līdz 1. decembrim sniedz Saeimai ziņojumu par valsts robežas iekārtošanas gaitu un iztērētajiem finanšu līdzekļiem. Komisijā bija diskusijas par atklātības un caurspīdīguma nodrošināšanu robežas izbūves procesā, un komisija izveidoja savu alternatīvo – 3. – priekšlikumu, šo Zariņa kunga priekšlikumu daļēji atbalstot un iekļaujot 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Paldies komisijai par konstruktīvo attieksmi pret šo priekšlikumu. Tā bija acīmredzami pārdomātāka un atbildīgāka nekā tas, ko mēs varējām redzēt Saeimas debatēs.

Komisija ir pareizi uztvērusi šī priekšlikuma būtību un nepieciešamību, neskatoties uz to, ka to iesniegusi opozīcija... vai dažs labs pat atļāvās to gānīt – kā Kremļa aģentu mēģinājumu torpedēt šo likumu, lai gan patiesībā tas, ko mēs šodien darījām, – mēs centāmies to uzlabot un veikt būtiskus labojumus šinī likumā. Proti, ja mēs paskatāmies reālo situāciju, tad ir maksimāli naivi iedomāties, ka, ja mēs šodien vienkārši steigā pieņemtu kaut kādu likumu, tad visas problēmas ar Latvijas robežu būtu atrisinātas, viss notiktu. Diemžēl, kā to pierāda šīs Saeimas darbs, tad, ja mēs kaut ko pieņemam steigā, pēc iespējas ātrāk, beigās sanāk sliktāk, sanāk tikai sliktāk, sevišķi, ja šo likumu tālāk atdod īstenot šai varai, kura ir absolūti mazspējīga, neatbildīga un diemžēl ļoti bieži arī nekompetenta.

Tāpēc arī bija šis priekšlikums par to, ka jābūt kaut kādai regulārai atskaitei, jābūt kontrolei pār šo procesu, jo diemžēl tas, ko liecina kaut vai esošais Valsts kontroles ziņojums, kad... es citēšu: "Latvijas–Baltkrievijas robežas joslas izveidei no 2017. līdz 2020. gadam tika piešķirti 10,7 miljoni eiro. 2020. gada prioritāro pasākumu ietvaros papildus piešķīra vēl piecus miljonus eiro." Ziniet, cik no tiem šobrīd ir izlietoti? Trīs miljoni eiro! Pārējie līdzekļi ir vai nu izlietoti citiem mērķiem, vai palikuši neizlietoti.

Tāpēc ir ļoti svarīgs šāds grozījums, un esmu pateicīgs komisijai par to, ka tā to adekvāti ir uztvērusi, un, protams, mēs kopīgi izveidojām redakciju, kas ir vēl ietverošāka un juridiski korektāka, jo diemžēl to atvēlēto dažu minūšu ietvarā, kad paralēli bija jāpiedalās debatēs par citiem likumprojektiem, pats galvenais bija pagūt norādīt uz šo milzīgo trūkumu... kas iztrūkst šinī likumā, lai tas tiktu labots, un komisija to ir labojusi.

Tāpēc es neprasu balsojumu un aicinu nebalsot par šo savu priekšlikumu, bet atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas ir krietni plašāks un juridiski korektāk izstrādāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Zariņa kungs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Šteina kungs...?

M. Šteins. Šis ir daļēji atbalstīts priekšlikums, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. – pašas komisijas izstrādāts priekšlikums, balstoties uz iepriekš minēto, lai veicinātu lielāku atklātību un caurspīdīgumu. Un tas skan: papildināt pārejas noteikumus ar 10. punktu: "Līdz tiek pabeigta valsts robežas iekārtošana, Ministru kabinets katru gadu līdz 1. decembrim sniedz Saeimai detalizētu ziņojumu par valsts robežas iekārtošanas gaitu un izlietotajiem finanšu līdzekļiem, un atsavinātajiem koksnes resursiem."

Komisijā 3. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā"! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Meža likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Otrajā, galīgajā, lasījumā esam izskatījuši arī likumprojektu "Grozījums Meža likumā". Šajā likumprojektā ir iesniegts viens priekšlikums – no deputāta Zariņa. Tas saistīts ar atsevišķa ziņojuma iesniegšanu Valsts kontrolei no "Latvijas valsts mežiem".

Šo mēs esam precizējuši jau iepriekšējā likumā, un Zariņa kungs arī komisijā minēja, ka, iespējams, viņš varētu atsaukt šo priekšlikumu, jo tas ir iekļauts tajā, bet šādā redakcijā komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Paldies. Tik tiešām otra problēma, ko saistībā ar austrumu robežas izbūvi konstatējusi Valsts kontrole, bija saistīta ar to, ka nebija noteikta skaidra rīcība ar būvdarbu laikā iegūto koksni, koksnes materiālu, kas tālāk ar to notiek. Mēs zinām, ka ir sākti vairāki kriminālprocesi un to rezultātā būvniecības process uz robežas tika apstādināts un bija nobloķējies uz ilgu laiku.

Kas ir zīmīgi – revidenti konstatēja, ka koku izciršana uz Latvijas–Krievijas robežas tika uzsākta 2015. gadā, savukārt kokmateriālu uzmērīšanu un novērtēšanu Valsts robežsardze pirmo reizi veica tikai 2019. gadā. Tas ir – kad sākās revīzija. Un tāpēc tapa arī šāds priekšlikums, jo mums ir ļoti svarīgi – ja mēs vēlamies, lai būvdarbi uz Baltkrievijas robežas neuzkārtos tāpat kā uz Latvijas–Krievijas robežas, tad ir nepieciešams sekot arī šim aspektam līdzi, lai to nepieļautu.

Komisijā tiešām bija garas debates, un mēs atradām, ka vislabākais risinājums ir to visu vēl iekļaut šinī... iepriekšējā likumā, tanī panta redakcijā, kā tā tika izveidota. Tā tika paplašināta, iekļaujot arī šo aspektu, ka regulāras atskaites, kontrole pār to tiks veikta un pārraudzīta. Es uzskatu, ka mērķis ir sasniegts, tātad šis riska faktors, kas varētu bremzēt arī Baltkrievijas robežas izveidi, tagad zināmā mērā tiek kontrolēts un pārraudzīts. Līdz ar to es neredzu nepieciešamību šim savam priekšlikumam, un es to atsaucu, kā es to biju arī solījis komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Zariņa kungs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Šteina kungs...?

M. Šteins. Ņemot vērā to, ka priekšlikums ir atsaukts, aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Meža likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 68, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Otrajā, galīgajā, lasījumā esam izskatījuši arī likumprojektu "Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā".

Komisijā saņemti divi priekšlikumi.

1. – deputāta Zariņa priekšlikums. Saistīts ar jau iepriekš minēto – par to, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" sniedz Valsts kontrolei ziņojumu par meža resursu izlietojumu. Zariņa kungs bija minējis, ka arī šo priekšlikumu atsauks Saeimas sēdē, jo tas ir iekļauts jau pirmā likuma komisijas priekšlikumā. Komisija šādā redakcijā neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, kā jau es biju apsolījis, es atsaucu šo savu priekšlikumu, jo pēc būtības tas, ko bija nepieciešams ar šo priekšlikumu panākt, ir panākts jau tanī priekšlikumā, ko Saeima ir atbalstījusi. Tāpēc šo savu priekšlikumu atsaucu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

M. Šteins. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. 2. panta trešo daļu paredz papildināt pēc vārdiem "Aizsardzības ministrija" ar vārdiem "Iekšlietu ministrija", tādējādi precizējot un papildinot sākotnējā priekšlikuma mērķi. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Šteina kungs, par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, līdz ar to mēs esam izskatījuši 19. augusta ārkārtas sesijas trešās attālinātās sēdes darba kārtību.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Paldies.

Sēdi slēdzu.


Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!