Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2021. gada 1. jūnija stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas trīsdesmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums 2021. gada 1. jūnijā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 14.06.2021., Nr. 113 https://www.vestnesis.lv/op/2021/113.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas trīsdesmit septītā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 10. jūnijā

Vēl šajā numurā

14.06.2021., Nr. 113

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 01.06.2021.

OP numurs: 2021/113.1

2021/113.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas trīsdesmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums 2021. gada 1. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, esiet sveicināti! Turpināsim izskatīt šā gada 31. maija otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darbu ir turpinājusi Administratīvi teritoriālās reformas komisija, un tikko kā no komisijas esam saņēmuši arī likumprojekta jaunās tabulas, tās ir mainītas.

Turpinām darbu pie likumprojekta "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Juris Pūce.

J. Pūce (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Ļoti cienījamās kolēģes! Šodien turpināsim darbu pie likumprojekta Nr. 1090/Lp13 – "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā".

Atgādināšu, ka minētais likumprojekts ir izstrādāts, lai tiktu risināta problemātika, kas saistīta ar Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija spriedumu lietā par Varakļānu novada sūdzību saistībā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normu spēkā stāšanos.

Vakardien Saeimas sēdē, izskatot minēto likumprojektu, vairāki Saeimas sēdes kopējie balsojumi atšķīrās no komisijas sēdes piedāvātās redakcijas, kas noveda pie situācijas, ka Satversmes tiesas spriedums faktiski no Saeimas puses netiktu pildīts.

Kā šodien publiskā paziņojumā to ir norādījis arī Valsts prezidents, Saeimai, gluži tāpat kā jebkuram citam šajā valstī, ir saistoša Satversme un likumi, Satversmē ir noteiktas tiesības un pienākumi Satversmes tiesai uzraudzīt likumu atbilstību Satversmei, un tās lēmumi nav apstrīdami un ir izpildāmi jebkurai valsts institūcijai, tai skaitā Saeimai.

Lai meklētu risinājumu acīmredzamai situācijai, ka Saeimas deputātu vairākums risinājumu saistībā ar Varakļānu novada tālāko piederību administratīvajam iedalījumam neredz tādā veidā, kā to redzēja komisija, piedāvājot likumprojektu pirmajam lasījumam, šodien strādājot ir sagatavoti alternatīvi priekšlikumi, kas faktiski visi kopā rada pagaidu risinājumu minētajai problēmai. Proti, piedāvājums paredz Varakļānu novadu – kā pagaidu risinājumu – izveidot kā atsevišķu administratīvu vienību esošajā teritorijā, proti, Varakļānu pilsēta, Varakļānu pagasts un Murmastienes pagasts, un šai teritorijai attiecīgi pildīt pilnvērtīgā apmērā no 1. jūlija pašvaldības teritorijas funkciju, un attiecīgi ar otru šodien izskatāmo likumprojektu arī noteikt šīs pašvaldības ievēlēšanas kārtību. Vienlaikus Varakļānu novada pašvaldībai uzdot veikt publisko apspriešanu par to, kurai teritorijai sabiedrība, kas dzīvo šai teritorijā, vēlētos pievienoties. Ministru kabinetam līdz šī gada beigām, līdz nākamā gada sākumam sagatavot priekšlikumu Saeimai par to, kurai teritorijai Varakļānu novads varētu nākotnē tapt pievienots.

Šāds priekšlikums ir nepieciešams, tāpēc ka Varakļānu novads, tāds, kā to tiek piedāvāts izveidot no šī gada 1. jūlija, tāds pats, kā tas ir tagad, faktiski neatbilst tiem kritērijiem, kas ir noteikti likuma sagatavošanas laikā, un neatbilst arī Saeimas lēmumam par administratīvi teritoriālās reformas veikšanas principiem. Lai novērstu šo neatbilstību, ir vajadzīgs laiks un saprātīgas diskusiju iespējas, iesaistot sabiedrību un nodrošinot plašu sabiedrības atbalstu vienam vai otram pieņemamam variantam... kā arī ļaut Saeimas deputātiem atrast optimālo risinājumu, lai savietotu Saeimas diskusijās acīmredzami pastāvējušās pretrunas starp sociālekonomisko pamatojumu, kas kalpoja kā pamats administratīvi teritoriālajai reformai, un izpratni par kultūrvēsturiskās piederības ņemšanu vērā šajā procesā, kas vienai daļai Saeimas deputātu ir nozīmīgs faktors, pieņemot šo lēmumu.

Tātad sagatavotajos priekšlikumos ir paredzēts veikt vairākas izmaiņas attiecīgajā likumā. Iesim cauri priekšlikumu tabulai, un 1. priekšlikums, kas jāizskata, ir 21. priekšlikums.

21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt šobrīd spēkā esošo pārejas noteikumu 29. punktu ar uzdevumu izvērtējumam, kurš Ministru kabinetam ir jāsagatavo līdz 2022. gada 1. maijam, par attīstības potenciālu un potenciāliem reģionālās nozīmes attīstības centriem; veikt... specifiski iezīmēt, kas attiecas uz Ventspils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Saulkrastu, Varakļānu, Dienvidkurzemes un Jelgavas novadiem. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti 21. priekšlikumu atbalsta.

J. Pūce. 22. priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar trim jauniem punktiem, kas nosaka manis iepriekš minēto pienākumu Varakļānu novada pašvaldībai veikt publisku apspriešanu par Varakļānu novada apvienošanu ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķa sasniegšanai, kā arī Ministru kabinetam – pienākumu līdz nākamā gada 1. janvārim iesniegt Saeimai priekšlikumu attiecībā uz Varakļānu novada administratīvo teritoriju tādā veidā, lai tiktu ņemts vērā Saeimas 2019. gada 21. marta paziņojums par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, un arī noteikt īpašu kārtību iepriekšējai balsošanai Madonas novadā 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, paredzot iepriekšējās balsošanas iespējas ceturtdienā un piektdienā, šonedēļ. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Šodien mēs redzam, ka mums ir politiska vienošanās... šobrīd tāda, kāda tā ir... un es, protams, aicināšu atbalstīt 22. priekšlikumu, bet ko es gribēju no savas puses piebilst?

Es gan nepiedalījos konkrētajā komisijas sēdē, man nebija laika, un es nepaspēju to izdarīt un... neiesniedzu vēl vienu priekšlikumu, bet, manuprāt, būtu pavisam taisnīgi, ja, gatavojot priekšlikumu par aptaujām Varakļānu novadā... būtu tikai godīgi – un no ilgtspējīgas un leģitimitātes viedokļa – šo lēmumu pieņemot, jautāt viedokli arī pašai Latgalei tādā vai citādā veidā, lai pēc tam šos datus varētu izmantot galīgā lēmuma pieņemšanā tad, kad notiks šī politiskā izšķiršanās.

Šobrīd, ja mēs paskatāmies masu medijos, tad tās nevalstiskās organizācijas, kas it kā pārstāv Latgali kultūras jautājumos... dažādos jautājumos, publiskajā telpā praktiski nav izteikušās, kas varētu nozīmēt to, ka viņi piekrīt Satversmes tiesas spriedumā lemtajam, un attiecīgi tad arī tādas dziļākas aptaujas pašā Latgalē, tai skaitā šim nevalstiskajam sektoram, un datu iegūšana varētu arī palīdzēt politiski izšķirties, pieņemt šo lēmumu, uz kuru pusi tad galu galā... Es gan, protams, aicinu jebkurā gadījumā pievienot šo novadu Varakļāniem, bet, ja es iestājos par taisnīgumu, tad es arī iestājos par to līdz galam un uzskatu, ka ir jāļauj par šo jautājumu izteikties arī pašai Latgalei.

Tā ka paldies, kolēģi, tāds ir mans viedoklis. Es ceru, ka tas tiks sadzirdēts un likumdevējam un ministrijām būs gana daudz laika kvalitatīvi izdiskutēt šo jautājumu, ņemot vērā visas puses. Jo tikai tā – kad tiek uzklausītas visas puses, tai skaitā arī Latgale, tad šis jautājums ir izdiskutēts, nepaliek nekādi neatrisināti, nepateikti viedokļi, nepaliek aizvainojums. Tas ir pats demokrātiskākais iespējamais process, kādu mēs varam iedomāties.

Paldies, kolēģi. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un sadzirdēt arī Latgali.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī situācija viennozīmīgi izveidojusies ļoti interesanta. Un šobrīd... Iepriekšējā Saeimas sēdē deputāti savā ziņā radīja... pēc būtības konstitucionālo krīzi, nerespektējot Satversmes tiesas lēmumus, balsojot par tiem.

Man ir pilnīgi saprotams, kāpēc tā rīkojās partijas, kas nav īsti ilglaicīgas un, iespējams, drīz vien no politiskās skatuves pazudīs. Bet ir tomēr partijas, kas jau ilgāku laiku ir politikā, un no viņu puses šādus lēmumus sagaidīt – tas ir visnotaļ dīvaini un par īsti valstisku pieeju es to nenosauktu.

Attiecībā uz to, kas šobrīd notiek. Šobrīd, izveidojot Varakļānu novadu... un arī šis priekšlikums, par ko ir veiktas šīs analīzes... iedzīvotāju aptaujas... Es gribu vēlreiz atgādināt – iedzīvotāju aptaujas... tās nebija virtuves sarunas, kas tika reprezentētas Saeimas komisijā, tās bija iedzīvotāju aptaujas, kas tika organizētas, vēlēšanu komisijas to organizēja... attiecīgā novada vēlēšanu komisijas. Un, ja jūs spriedelējat par to, kā tika uzdots jautājums: jautājums tika uzdots ļoti vienkārši – vai nu Rēzekne, vai Madona. Un cilvēki izteica... vairākums atbildēja.

Šobrīd Saeimā tiek runāts par to, kur tad ir Latgales robežas un tā tālāk, bet aizmirsts tiek tas, ka tā tomēr ir pašvaldība, tie ir iedzīvotāji, kas tur dzīvo. Iepriekšējais runātājs visnotaļ ļoti parādīja izpratni par to, kas tad īsti ir pašvaldība, aicinot lemt par to, kā dzīvot Varakļānu novada iedzīvotājiem, lemt par to visai Latgalei. Tas ir ģeniāli! Kolēģi, es neko tik ģeniālu sen nebiju dzirdējis! Es jums varu atskaņot, ko domā Varakļānu novada iedzīvotāji par to, ko šobrīd dara Saeima. (Ieslēgts telefons. Skan automašīnu signālu troksnis.) Varakļānu novada iedzīvotāji šobrīd piedalās protesta akcijās un izsaka savu viedokli. Tas šodien notiek par to, kas notiek Saeimā, kādā veidā mēs risinām Satversmes tiesas spriedumu.

Gadu! Gadu viņi gaidīja Satversmes tiesas spriedumu, izcīnīja savu taisnību. Varakļānu novads, kur ir pārstāvētas vēlētāju apvienības, nevis partijas – nevis politiskās partijas, tikai vēlētāju apvienības pārstāvētas šajā novadā! –, aizstāvēja savas tiesības, aizstāvēja iedzīvotāju viedokli par to, kādā virzienā, kādā veidā veidot savu novada attīstību, kādā veidā lemt par to, kur būs bērnudārzs, kur nebūs bērnudārzs, rūpēties par kultūrvēsturiskām lietām, rūpēties par to, kādā veidā attīstīsies infrastruktūra, kāds būs novada kopējais stāsts. Tā vietā mēs sagaidām to, ka deputāti, Rīgā sēžot, pieņem lēmumus par viņiem pretēji iedzīvotāju viedoklim.

Kolēģi, šī reforma pašā pamatā bija slikta, bet šobrīd ar katru soli, ko Saeima dara, tā padara to vēl sliktāku. Šodien vienīgais pareizais lēmums būtu atgriezties pie vakardienas komisijā nobalsotā, bet, ja reiz mēs esam izvēlējušies iet šo ceļu, tad šim ceļam vajadzēja izveidot arī jaunus kritērijus un jaunu pamatojumu, jo nav tāda "pagaidu novada" – vai nu ir novads, vai nav novada. Un šobrīd tiek veidots jauns Varakļānu novads, kurš tiek veidots kā izņēmums kopējā kartē.

Tagad uzdodiet jautājumu, kā diez Satversmes tiesai šobrīd vērtēt pārējos novadus, ja šis būs konkrēts piemērs tam, ka Saeima var atkāpties no kritērijiem, ko ir pieņēmusi valdība, var izveidot jaunu novadu, kurš var mierīgi funkcionēt tālāk. Protams, par šī novada konkurētspēju – tas ir cits jautājums, jo novadam konkurētspēja.. netiek dotas tādas iespējas, kādas ir citiem novadiem. Tam nav noteikts attīstības centra statuss, kas ir būtiska priekšrocība, lai startētu konkursos uz attīstības finansējumu no Eiropas struktūrfondiem. Bez šāda statusa būs grūti iedomājams, kādā veidā to varētu darīt. Mēs šādu soli savulaik spērām un iedevām šādu attīstības perspektīvu Līvānu novadam, un paskatieties, kā Līvānu novads ir attīstījies, arī viens no Latgales novadiem, un tas bija reāls risinājums, kādā veidā palīdzēt.

Varakļānu novadam šādas attīstības perspektīvas netiek piedāvātas, tāpēc es aicinātu visiem, kas tik kvēli iestājās par Latgales attīstību, sākt arī pēc būtības kaut ko darīt, lai Latgalē attīstība iestātos. Pagaidām tās ir tikai tukšas pļāpas un kaut kādas emocionālas runas, kurām nav nekāda seguma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Īpaši, koalīcijas deputāti! Man šodien jākonstatē, ka jūs esat galīgi apmaldījušies sava bezkompromisu tiesiskuma trīs priedēs. Un ar šo savu tā saucamo kompromisu... vai kā jūs to saucat, jūs panāksiet divas lietas. Pirmais. Jūs pēc būtības joprojām neizpildīsiet Satversmes tiesas lēmumu, bet jūs iziesiet uz jaunu tiesiskā nihilisma līmeni. Un otrais – jūs faktiski liekat arvien lielāku bumbu zem visas savas administratīvi teritoriālās reformas kā tādas.

Ja mēs, kolēģi, iesim pa punktiem, tad pirmais, kā jūs sakāt... jūs nepildāt ar šo... atstājot Varakļānu novadu kā atsevišķu novadu, jūs nepildāt Satversmes tiesas lēmumu pēc būtības. Ja jūs vispār to Satversmes lēmumu esat lasījuši, tad tur ir trīs punkti. Es jums pat nocitēšu, kolēģi.

Pirmais arguments. Tātad tiesa secinājusi, ka "likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus, jo iekļāvis Varakļānu novadu jaunveidojamā Rēzeknes novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra". Vai, atstājot Varakļānu novadu pašu par sevi, tāds centrs, par kuru runā Satversmes tiesa... vai arguments pēkšņi parādīsies? Nē. Līdz ar to šis punkts joprojām netiek izpildīts.

"Otrkārt," otrais Satversmes tiesas arguments, "tiesa konstatēja, ka lēmums iekļaut šo novadu jaunveidojamā Rēzeknes novadā pēc būtības tika pieņemts vien likumprojekta trešajā lasījumā Saeimas sēdē." Bet, kolēģi, kādos apstākļos tiek pieņemts šis lēmums? Apstākļos, kad liela deputātu daļa, faktiski de facto vairākums, vispār atsakās pildīt Satversmes tiesas lēmumu. Ar ko tas ir labāks, nekā to pieņemt trešajā lasījumā? Tas ir vēl sliktāk – jauns līmenis, kolēģi.

Un beidzot trešais Satversmes tiesas arguments ir tas, ka "papildus var noskaidrot arī to, ar kuru no šiem citiem novadiem vēlas apvienoties pašvaldības iedzīvotāji. Varakļānu novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti apliecināja novada iedzīvotāju atbalstu tā teritorijas pievienošanai jaunveidojamam Madonas novadam", kā tikko pateica mans kolēģis Valaiņa kungs. Tā iedzīvotāju aptauja – tur nebija tādas opcijas, lai Varakļānu novads varētu palikt pats par sevi. Cilvēki nobalsoja "par" to, lai pievienotos tieši Madonas novadam. Līdz ar to arī šeit jūs neņemat vērā Varakļānu iedzīvotāju gribu. Līdz ar to Satversmes tiesas lēmums pēc būtības netiek pildīts, un tagad jūs to darāt arī ar Valsts prezidenta, tā teikt, indulgenci. Kā es jau teicu, šis ir tiesiskā nihilisma jauns līmenis, kolēģi, ko jūs sasniedzat.

Un visbeidzot, kolēģi. Ja jūs vēl drusku padomāsiet par to, ko jūs darāt ar šo lēmumu, tad pēc būtības sanāk (ja vien bija tā iedzīvotāju aptauja un šī iedzīvotāju aptauja un iedzīvotāju vēlme pievienoties tieši Madonas novadam ir bijis viens no galvenajiem iemesliem, nu vismaz noteikti viens no iemesliem, kāpēc Satversmes tiesa pieņēma vispār tādu lēmumu un kā dēļ mums ir visa šī situācija)... tad sanāk, ka de facto Varakļānu novads paliks pats par sevi tādēļ, ka tur tāda aptauja... tāda iedzīvotāju aptauja ir bijusi. Bet tad tas paceļ loģisku jautājumu – kāpēc tad mums nevajadzētu ņemt vērā to, ko domā visu pārējo novadu iedzīvotāji? Tad mums vajag noskaidrot arī viņu viedokli par to, vai viņi gribēja, lai viņus pievienotu tiem novadiem, pie kuriem viņus pievienoja. Un, ja nē, tad pēc šīs jūsu šodienas loģikas viņus arī vajadzētu atstāt kā atsevišķu novadu.

Līdz ar to jūs... šodien jūs ieliksiet bumbu zem visas... tā teikt, tiesisku bumbu (lai arī jūs neticat nekādam tiesiskumam, tas jau ir skaidrs) zem visas jūsu administratīvi teritoriālās reformas kā tādas, kolēģi.

Tāpēc es šodien nepiedalīšos šajā farsā, un šajos balsojumos es nepiedalīšos. Lai veicas tiesiskuma meklējumos, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi.

J. Rancāns (JK).

Kolēģi! Es tikai gribēju varbūt ļoti īsi papildināt, ka tautas politiskā griba ir virs jebkādām juridiskajām lietām. Juridiskais – tas ir tikai ietērps tautas politiskajai gribai. Šajā gadījumā Saeima konsekventi (cik jau – četras reizes?!) ir balsojusi par to, ka Varakļānu novads ir pie Rēzeknes. Un šajā gadījumā Satversmes tiesa (kuru nez kādēļ lielākā daļa uzskata par bezgrēcīgu un nekļūdīgu, lai gan mēs redzam, ka tā ir aizgājusi tādā absurdā, ka, runājot par teritorijām, pat nav pieminējusi Satversmes 3. pantu, kas būtu jāpiemin) ir pieņēmusi lēmumu caur patvaļīgām interpretācijām, manā ieskatā.

Mums būtu šeit ļoti nopietni jādomā, jāpadziļina diskusija vēl citā virzienā – ko likumdevējam darīt, ja Satversmes tiesa pieņem acīmredzami Satversmei (kā šajā gadījumā – 3. pantam) neatbilstošu lēmumu. Ja kādā no Latgales pierobežas pilsētām kāds uztaisīs aptauju un gribēs pievienoties citai valstij un Satversmes tiesa atkal nesaredzēs 3. pantu, kā tas ir bijis šajā gadījumā, kolēģi, mums būs lielas problēmas.

Tāpēc es aicinu tomēr iedziļināties arī tajā, ko raksta Satversmes tiesa, un kritiski raudzīties uz to. Nevajag uzskatīt, ka tā ir pati augstākā instance, kas nekad nekļūdās, un nešaubīgi un akli ticēt.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, man ļoti... Ļoti interesanti ir tas, ko minēja Rancāna kungs par to, ka mums būtu jāpārvērtē... Mēs varētu veidot tādu Satversmes tiesas padomi, ja varētu tā teikt, tad varētu no katras frakcijas pa pārstāvim virzīt un lemt, lai tad tā izvērtē, vai tiesa ir lēmusi pareizi vai nepareizi. Tāpat šo padomi varētu attiecināt arī uz, piemēram, kādu tiesas nolēmumu. Cilvēks ir braucis dzērumā, izraisījis negadījumu, un tad būs frakcijas deputātu padome, kas lems to, vai tiesa šo cilvēku uz cietumu sūta pamatoti vai tomēr tiesnesis ir kļūdījies, un varbūt tas cilvēks nebija nemaz tik dzēris, un varbūt viss bija otrādāk, un deputāti pēc savas tautas politiskās pārliecības tad lemtu par šiem jautājumiem. Šajā brīdī man jāsaka, ka ir pagājuši 10 gadi. Desmit gadi ir pagājuši kopš tā laika, kad Zatlera kungs atlaida Saeimu par to, ka Saeima pieņēma lēmumu, kur Saeimai bija izvēle – un bija leģitīma izvēle – piekrist vai nepiekrist viena politiķa kratīšanas uzsākšanai.

Šajā gadījumā – pēc 10 gadiem – Saeima šo apaļo atlaišanas jubileju nosvin ar lēmumu, kur Saeimai nebija izvēles lemt tā vai citādi, pretējā gadījumā mēs strauji soļotu Polijas virzienā. Un mēs zinām, kā tas viss beidzās, radot konstitucionālo krīzi pašiem savā valstī. Tā nedrīkst darīt, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Labdien visiem, kas seko līdzi sēdei! Tas, ko es vēlētos atgādināt un norādīt: ja tik tiešām kādam no deputātiem ir radusies šī sapratne, ka svarīga ir mūsu tautas griba, cilvēku griba, tad iespēja jums to nodemonstrēt bija jau vakar, kad mēs spriedām par šo likumprojektu un kad bija arī konkrēti priekšlikums, kādā veidā mēs varētu risināt šo iespējamo konstitucionālo krīzi, kad Saeimas vairākums nepiekrīt Satversmes tiesas lēmumam, pareizāk sakot, neredz tā pamatotību.

Es arī esmu viens no tiem... laikam viens no tiem retajiem, kas ir izlasījis šo Satversmes tiesas lēmumu. Un es uzdevu konkrētus jautājumus, uz kuriem man neviens tā arī nespēja atbildēt, – kā tad Satversmes tiesa ir nonākusi pie šiem secinājumiem? Kāpēc šie secinājumi bija būtiski tieši attiecībā uz Varakļāniem, nevis uz kādu citu novadu? Tā arī neesmu saņēmis šīs atbildes.

Un tāpēc es piedāvāju... bet, saprotot to, ka nu mums, ja mēs vēlamies nesagraut līdz galam tautas ticību tam, ka Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts... es piedāvāju arī risinājumu, kādā veidā to var darīt, – ka mēs likumā paredzam konkrētas iespējas administratīvās teritorijas iedzīvotājiem ar balsojumu, ar savu balsojumu, izšķirties, kuram novadam viņi vēlas piederēt. Tas būtu arī šis tiesiskais risinājums, kā mēs to varētu panākt tagad, un nebūtu visas šīs minēšanas, jo tagad sanāk dīvaini, ka vai nu Saeima, vai Satversmes tiesa ir tā, kura izdomās, kā tad cilvēki īsti vēlas... kur viņi vēlas atrasties, tā vietā, lai viņiem vienkārši to paprasītu. Manuprāt, tas ir tas konceptuālais risinājums, kā mēs varam to visu atrisināt.

Pirmām kārtām vienoties principiāli, lai mēs redzam, ka tas ir risinājums, ka dodam iespēju pašiem cilvēkiem izlemt, kur tad viņi vēlas būt. Un otrs. Mēs jau ietērpjam juridiski korektā procedūrā, kā to visu īstenot.

Mans priekšlikums ir iesniegts arī otrajam likumprojektam, tā ka es aicinātu par to padomāt. Otrajā likumprojektā, kas būs kā reiz par Madonu un Rēzekni, šo priekšlikumu atbalstot, pēc tam atbildīgā komisija varētu izstrādāt jau ceļa karti, kā to īstenot. Manuprāt, tā ir vienīgā racionālā un vispareizākā, un vistiesiskākā, un visdemokrātiskākā izeja, nevis kaut kur atkal tikties šauros klubiņos, kaut kur pie kāda aiziet un izdomāt – nu, ja viņš arī tā domā, tad mēs uzspļausim uz visu pārējo, darīsim tā, kā esam sarunājuši. Šoreiz laikam tas tā īsti nesanāks.

Aicinu padomāt par šo risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Faktiski ir pagājuši divi ar pusi mēneši, kopš mēs Saeimā (17. martā, arī pēc pulksten 15.00) skatījām grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Un arī pēc Satversmes tiesas sprieduma...

Toreiz jautājums bija skāris Skulti, Limbažus un Saulkrastu novadu. Es ļoti labi atceros šīs debates un atceros arī paša vārdus, ka ir nepieciešams pārskatīt visas šīs pašvaldības, šos pieņemtos lēmumus, kas atrodas Satversmes tiesā, lai nebūtu problēmas īsi pirms vēlēšanām vai īsi pēc vēlēšanām. Toreiz mēs saņēmām diezgan lepnu atbildi, ka viss ir kārtībā un šādi satversmības negadījumi vairs neatkārtosies.

Pagāja divi ar pusi mēneši – mēs atrodamies tieši turpat. Situācija ir daudz sliktāka, nekā tas bija iepriekš. Ir iztērēts daudz vairāk līdzekļu gan pašvaldībā, gan administrācijā, gan Saeimā, gan Ministru kabinetā, izstrādājot likumus un noteikumus un pieņemot daudz dažādu lēmumu, politiskajām partijām arī iztērējot kaudzi naudas, cilvēkos radot apjukumu. Un mēs esam vēl sliktākā situācijā nekā pirms divarpus mēnešiem.

Šobrīd, kolēģi, faktiski ir identiska situācija. Mums Satversmes tiesa ir skaidri pateikusi... nevis mums, bet jums – valdošajai koalīcijai – Satversmes tiesa ir skaidri pateikusi, kas ir brāķis, un šis brāķis ir jāizlabo. Un, kolēģi, strādāsim pie tā, lai mēs novērstu to, uz ko mūs ir aicinājusi Satversmes tiesa. Satversmes tiesa ir pateikusi, ka neatbilst tāds kritērijs, tāda prasība, tāda prasība... Strādājam pie tā, lai mēs šīs normas novērstu.

Šobrīd mēs radām jaunus precedentus, jo, ja mēs skatāmies pēc jaunā iedalījuma, kas būs, kas notiks, tas ir... Kolēģi, mēs radām daudz, daudz lielākas... sekas Latvijas novados pēc šādiem lēmumiem, nekā tas ir izdarīts jau pēc galīgā lasījuma, pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Mēs visi sagaidām – kolēģi, vēlreiz brīdinu –, ka var būt daudz nopietnākas sekas pēc pašvaldību vēlēšanām, kad var nākties rīkot jaunas vēlēšanas jaunos novados. Tās būs daudz lielākas izmaksas gan budžetam, gan sabiedrībai kopumā. Ja mēs skatāmies uz reģionu attīstību, tad varam pateikt pilnīgi droši, ka haoss reģionos ir radīts milzīgs. Un tagad šī haosa radītāji paralēli pretendē uz kārtības nodrošināšanu šajos reģionos.

Kolēģi, paralēli šim operatīvi ir jāsāk darbs pie tā, lai mēs novērstu kļūdas, kas ieviesušās pārējos novados, kas ir iesnieguši savus pieteikumus Satversmes tiesā. Kolēģi, paralēli jāstrādā arī pie tā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Es atļaušos pateikt vienu repliku... un tad pēc būtības par priekšlikumu. Replika kolēģim Rancāna kungam.

Patiesa demokrātija var pastāvēt tikai tur, kur ir spēcīga likuma vara, un īstens tiesiskums – tikai tur, kur ir demokrātija, kas to nodrošina. Es aicinu nekad nepretstatīt tautas lemšanu likumam un konstitucionālajai iekārtai. Ja nav likuma aizsardzības, tad demokrātija manipulatoru un varaskāru cilvēku rokās var viegli pārvērsties par pūļa diktatūru. Tas ir iemesls, kāpēc ir izveidota Satversmē cilvēktiesību daļa, tas ir iemesls, kāpēc ir izveidota tiesu vara, kas aizsargā Latviju, mūsu sabiedrību, mūsu cilvēkus no iespējamiem pārkāpumiem, un mums kā augstām valsts amatpersonām ir jāpriecājas, ka ir šādas institūcijas, kas šo aizsardzību nodrošina.

Tagad par priekšlikuma būtību, ko komisija ir atbalstījusi. Šis priekšlikums pēc savas būtības iezīmē to, ka komisijas šodien piedāvātais regulējums nav pastāvīgs. Nē, komisija nelēma par to, ka Varakļānu novads... un faktiski tāda balss nebija ne no viena komisijas locekļa... ka Varakļānu novadam ir pamatojums šajā situācijā atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam būt pastāvīgai vienībai. Ir uzdevums, konkrēts uzdevums, – Varakļānu novada pašvaldībai veikt publisko apspriešanu par iespējamiem variantiem un Ministru kabinetam nodrošināt ar savu priekšlikumu Saeimas lēmuma izpildi.

Jā, tas pilnībā neizpilda Satversmes tiesas spriedumu, kā arī citi šie priekšlikumi kopumā neizpilda, tie izpilda tikai tajā daļā, ka Satversmes tiesa norādīja, ka Varakļānu novads, esošais Varakļānu novads, nevar būt Rēzeknes novada sastāvdaļa. Skaidrs, ka tāda redakcija, kādu komisija bija atbalstījusi piektdien un par ko vakar mēs balsojām, būtu izpildījusi Satversmes tiesas spriedumu pilnīgāk, nu tomēr acīmredzami Saeimas sēdē tam nebija vairākuma. Un nu mums ir arī jāpanāk... un tā ir mūsu kā konstitucionālā orgāna daļas... arī jāpanāk, lai šādā situācijā būtu risinājums, kur mēs neievestu valsti konstitucionālā krīzē.

Šis priekšlikums ir skaidri iezīmējis šo pārejas raksturu, un tādā ziņā tas arī tika komisijā atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (KPV LV).

Labdien, cienītā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Labdien, skatītāji, klausītāji! Ir ļoti būtiska lieta, par kuru šobrīd mēs runājam, un tā ir iedzīvotāju iesaiste vietējos procesos.

Jau šodien sarunā ar Valsts prezidentu es uzsvēru, ka Saeimas lādēs joprojām atrodas likums, kuru ļoti gaidīja pašvaldības, un tas ir Vietējo pašvaldību referendumu likums, kurš Saeimas lādēs nogūlās 2018. gada beigās. Ja šis likums būtu pieņemts tam paredzētajā laikā, tad, es domāju, pie šādiem rezultātiem mēs nenonāktu, jo pašreiz galvenā sāpe, galvenā problēma ir tā, ka iedzīvotāji šajā reformā tika uzskatīti par Excel tabulas sastāvdaļu. Un tika iezīmēts ar, nu, attiecīgiem dažiem cilvēkiem zināmām līnijām... ierobežotā teritorijā... Līdz ar to šobrīd vietējās pašvaldības un iedzīvotāji jūtas zināmā mērā apieti lēmumu pieņemšanas procesā, kāda viņiem būs turpmākā dzīvošana šajos novados.

Es uzskatu, ka šis likums ir nekavējoties jāceļ ārā, jāturpina tā izskatīšana un tas jāpapildina ar vajadzīgajiem punktiem. Un jāiesaista tomēr sabiedrība šajos svarīgajos jautājumos, jo... Kā jau kolēģis Viktors Valainis demonstrēja, pašreiz Varakļānos notiek iedzīvotāju... izteikta attieksme pret to, ko mēs šeit darām. Un, jā, tad tiešām mēs varētu... ja šis likums būtu, mēs varētu ar pilnu pārliecību pateikt, ka Varakļānu iedzīvotāji ir skaidri un gaiši pateikuši – ar likuma spēku (ko šis referendums paredzētu) –, ka Varakļāni tiek pievienoti jaunveidojamam Madonas novadam; tad šeit šīs diskusijas izpaliktu un nebūtu nekādu pārmetumu... nepārmestu viens otram, nebūtu vajadzīgas politiskās vienošanās.

Kāpēc es to šādi uzsveru? Man pašam ir pieredze no 2009. gada kā pašvaldību deputātam, es pieredzēju visu to vājprātu, kas notika 2009. gadā, kad izveidojās šie jaunie novadi, un ar ko saskārās gan deputāti, gan darbinieki, lai šo sistēmu daudzmaz savestu kārtībā. Tas prasīja gadu, divus gadus, kamēr vairāk vai mazāk miers iestājās un visi saprata, kas ir noticis un kāpēc tas tā ir noticis.

Realizējot šo reformu, ir panākts (Skaņas defekts.)... ka šī nezināšana ir vēl lielāka un iedzīvotāju iesaiste – vēl mazāka. Līdz ar to arī es pieļauju, ka arī nākamie Satversmes tiesas lēmumi, kuri būs nelabvēlīgi... šajā gadījumā – reformas virzītājiem un Saeimai... ka mēs atgriezīsimies vēl un vēl pie šiem jautājumiem.

Nobeigumā es vēlētos pateikt, ka vismaz es balsošu atbilstoši tam, kādu vēlmi ir izteikuši paši iedzīvotāji. Un, ja politiskā vienošanās šobrīd paredz to, ka ir nepieciešams īss starpposms, lai beidzot sakārtotu likumdošanu tā, lai gan iedzīvotāju vēlmes tiktu ievērotas, gan viss tiktu izdarīts atbilstoši likumam, šajā gadījumā es balsošu "par" šo projektu, bet katrā ziņā uzstāšu uz to, lai turpinās... lai notiek manis pieminētā likuma izcelšana no lādītes un tautās palaišana ar likuma spēku, un sekošu turpmākajai notikumu attīstībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Pūce. Komisijā 22. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 3. pantu, kas noteica Varakļānu pilsētas, Varakļānu pagasta un Murmastienes pagasta piederību Madonas novadam. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izsaka pielikuma 31. punktu jaunā redakcijā... par Rēzeknes novadu... neparedzot tā sastāvā Varakļānu pilsētu, Varakļānu pagastu un Murmastienes pagastu. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 25. priekšlikums paredz izveidot jaunu Varakļānu novadu ar centru Varakļānos, kas sastāvētu no Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Kolēģi! Šodien atbildīgās komisijas sēdē es par šo priekšlikumu nebalsoju. Nebalsoju apzināti. Un es varu paskaidrot, kāpēc šādu izvēli esmu izdarījis.

Ir skaidrs, ka, "pateicoties" Saeimas vakardienas balsojumiem, mēs bijām nonākuši ļoti tuvu situācijai, ka valstī varētu izveidoties konstitucionālā krīze, proti, Saeima būtu pieņēmusi tādu likumu, kas būtu apzināti vērsts uz to, lai nepildītu Satversmes tiesas spriedumu, tātad – pēc savas būtības antikonstitucionālu. Un darītu to, protams, es domāju, ar vislabākajiem nodomiem. Man patiešām gribas cerēt – es esmu labticīgs cilvēks –, ka tur motivācijas pamats ir tas, ka ir patiesa pārliecība par to, ka šī lēmuma pamatotība ir tik svarīga, ka ir pieļaujamas piekāpes attiecībā pret pārējo konstitucionālo iekārtu, nevis, teiksim, ka iemesls būtu kāda politisks aprēķins vai politiskās konkurences apsvērumi. Es ceru, ka... es esmu pārliecināts... es patiešām esmu labticīgs cilvēks – ceru, ka tas tā ir.

Vienlaikus... Protams, konkrētais lēmums ir pieņemts – izveidot Varakļānu novadu kā kompromisa risinājumu, lai atrastu risinājumu šai problēmai, kas mums izveidojās kopš vakardienas balsojumiem. Tāds, kas pēc savas būtības... Mēs jau pieņemšanas brīdī apzināmies to, ka Varakļānu novads neatbilst administratīvi teritoriālās reformas principiem, izvirzītajiem kritērijiem, un faktiski mēs to darām, lai atrastu īstermiņa risinājumu, kā apiet Satversmes tiesas sprieduma tūlītēju izpildi, jo par to mēs nevaram panākt politisku vienošanos parlamentā.

No tāda viedokļa, protams, es priecājos, ka mēs neesam ieveduši valsti konstitucionālajā krīzē. Es nevaru atbalstīt tādu pieeju, ka valstī tiktu radīta konstitucionālā krīze; tas būtu manis kā Saeimas deputāta necienīgi, ja tāds lēmums tiktu pieņemts. Bet es arī nevaru personiski... es un arī frakcija "Attīstībai/Par!" nevar balsot par to, ka mēs izveidojam novadu, kas neatbilst administratīvi teritoriālās reformas principiem un kritērijiem, kuri ar Satversmes tiesas spriedumu ir atzīti par pareiziem, pamatotiem un Satversmei atbilstošiem.

Tāpēc balsojumā par 25. priekšlikumu mēs... Protams, ja mēs balsotu "pret" šo priekšlikumu, mēs tādā veidā kavētu konstitucionāla kompromisa atrašanu. Tāpēc šajā konkrētajā balsojumā – balsojumā par 25. priekšlikumu – frakcija "Attīstībai/Par!" nebalsos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad deputāti ir lūguši balsojumu par 25. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir saistīts ar likuma iespējamo 2. pielikumu. Tā kā 2. pielikums līdz ar 20. priekšlikumu tika izslēgts, Juridiskā biroja priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 27. – deputāta Jura Pūces priekšlikums. Arī tas attiecas uz šo pašu, 2., pielikumu, kas paredzēja mainīt sastāvu. Nav komisijā atbalstīts, ņemot vērā, ka viss 2. pielikums ar 20. priekšlikumu tika izslēgts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 28. – deputāta Māra Možvillo priekšlikums. Paredz izteikt likuma 2. pielikumu jaunā redakcijā, papildinot reģionālās nozīmes attīstības centru uzskaitījumu ar Alojas pilsētu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 29. – deputāta Ērika Pucena priekšlikums. Paredz izteikt likuma 2. pielikumu jaunā redakcijā, aizstājot Grobiņas pilsētu reģionālās nozīmes attīstības centru sarakstā ar Aizputes pilsētu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz veikt juridiskās tehnikas labojumu šajā, 2., pielikumā. Taču, tā kā ar 20. priekšlikumu šis pielikums tika izslēgts, komisijā 30. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. Līdz ar to esam izskatījuši visus komisijā saņemtos priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Juris Pūce.

J. Pūce (AP!).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Strādāsim ar likumprojektu Nr. 1091/Lp13.

Pirms Saeimas sēdes tika saņemtas atjauninātas tabulas arī šim likumprojektam. Tabulas šodien tika precizētas atbildīgās komisijas sēdē, ņemot vērā nupat atbalstītos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Situācija patiešām ir manījusies – salīdzinājumā ar to, kāda tā bija vakar. Proti, līdz ar šīm izmaiņām faktiski Madonas novada teritorija netiek mainīta – salīdzinājumā ar to, kāda tā bija oriģinālajā likumā. Proti, Madonas novadā varētu notikt – un notiks! – šajā nedēļā vēlēšanas, tāpēc nav nepieciešams rīkot atsevišķas vēlēšanas Madonas novadā. Toties ir izveidots jauns – Varakļānu novads. Tas tātad nozīmē, ka būs nepieciešams noteikt kārtību, kādā tiek ievēlēta Varakļānu novada dome.

Kopumā komisijā ir saņemti 19 priekšlikumi. Strādāsim ar tiem.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz aizstāt likumprojekta nosaukumā, kā arī likumprojekta pantos vārdu "Madonas" ar vārdu "Varakļānu", tāda veidā attiecinot šo likumprojektu uz Varakļānu novada domi. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 2. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Tas ir saistīts ar vakardienas sēdē apspriestiem diviem... trim alternatīviem variantiem, kā organizēt pārvaldi periodā, kamēr notiek... kamēr nestrādā ievēlētās domes, šajā gadījumā – Rēzeknes novada dome un Varakļānu novada dome. Šī konkrētā koncepcija netika komisijā atbalstīta. Un 2. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien! Aicināšu jūs, Saeimas deputāti, nobalsot "par" manu priekšlikumu, jo šodienas notikumi liecina par to, ka politiskais kompromiss varētu rezultēties arī ar kvalitatīvu, demokrātisku lēmumu, proti, attiecībā uz Varakļānu novadu – pagaidu administrāciju veidos iedzīvotāju ievēlētie deputāti pilnā sastāvā.

Mans priekšlikums iepriekšējā likumprojektā bija saistīts tieši ar šo konceptuālo pieeju, un 2. priekšlikums ar to ir saistīts.

Tātad es aicinu pagarināt esošo deputātu pilnvaru termiņu gan attiecībā uz Rēzeknes novadu un... pašlaik... līdz ar Varakļānu novada izņemšanu no ATR – arī Viļānu novadam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Pūce. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 54, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 3. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas paredz izteikt jaunā redakcijā 1. pantu. Tas arī ir saistīts ar pārvaldības risinājumu modeli periodam no 2021. gada 1. jūlija līdz 1. oktobrim. Arī šo alternatīvo modeli komisija neatbalstīja, atbalstot citu modeli. Šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 4. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar iepriekš minēto priekšlikumu. Netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 5. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Saistīts ar 2. priekšlikumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātes Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 17, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 6. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredzēja izteikt jaunā redakcijā 5. pantu (par pagaidu administrāciju). Ņemot vērā atbildīgās komisijas šodien piedāvāto redakciju (7. priekšlikums), šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 7. – Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšlikums. Paredz izteikt jaunā redakcijā likumprojekta 5. pantu, nosakot pagaidu administrācijas sastāvu Varakļānu novada un Rēzeknes novada domēm un lēmumu pieņemšanas un... darbības modeli šīm institūcijām. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 8. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Saistīts ar iepriekš apspriesto pārvaldības modeli. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātes Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 17, pret – 56, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 9. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas arī ir saistīts ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem par pārvaldības koncepciju. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 10. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojekta 6. pantu ar jaunu daļu (kā tiek nodrošināta pašvaldībā pagaidu administrācija, lēmumu pieņemšana). Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 11. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 7.–9. pantu (par pagaidu administrācijas darbību). Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātes Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 16, pret – 56, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 12. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Arī tas saistīts ar iepriekš apspriestajiem priekšlikumiem. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 13. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt pagaidu administrācijas... pantā noteikumu par to, ka pagaidu administrācijas vadītājs daļēji savu laiku var veltīt citiem pienākumiem. Ņemot vērā pagaidu administrācijas sastāvu, komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 14. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz atlīdzības kārtību priekšsēdētāju padomei – pārvaldības modelim, kuru Saeima nav atbalstījusi. Tātad arī šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz precizēt darba samaksas apmēru pagaidu administrācijas vadītājam un tās loceklim. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 16. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz precizēt pagaidu administrācijas atlīdzības... kārtību. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 17. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 9. pantu, proti, izdevumu kompensācijas kārtību pagaidu administrācijas loceklim. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas paredz precizēt pārejas noteikumus, izslēdzot Madonas novada domi no pārejas noteikumu 2. punkta un 3. punktā aizstājot... tātad – paredzot tikai kārtības attiecināšanu... tikai attiecībā uz Rēzeknes novada domes vēlēšanām. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 19. – deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu – ka lēmumu par novada administratīvās vienības iekļaušanu citā novadā... var lemt tikai iedzīvotāji tautas nobalsošanā. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš. (SASKAŅA).

Kolēģi! Kā pareizi teica komisijas vadītājs, kurš ir arī likumprojekta ziņotājs, šis priekšlikums vakar netika atbalstīts. Vakar tas netika atbalstīts, jo vakar bija pavisam cita situācija. Vakar tas netika atbalstīts tāpēc, ka bija pavisam cits koncepts, kurš neizgāja. Šodien mēs esam būtiski mainījuši...

Šodien šis priekšlikums iegūst vēl daudz svarīgāku skanējumu. Manuprāt, ir absolūti nepieciešams, lai tas šodien tiktu atbalstīts. Un tālāk jau atbildīgā komisija izstrādātu, balstoties uz to, mehānismu... Paskaidrošu – kāpēc.

Pēc būtības šodien... ar to risinājumu, kas ir sagatavots... lai gan tas tiek pasniegts kā kompromiss, kā izeja no konstitucionālās krīzes, patiesībā nekādas izejas jau nav, jo būtībā tas risinājums, kas tiek piedāvāts, – tas jau nepilda Satversmes tiesas lēmumu. Nepilda!

Nu, ja kāds ir lasījis vispār to Satversmes tiesas lēmumu... Es to esmu lasījis, es zinu, ko skaidri teica Satversmes tiesa. Tā argumentācija viņu lēmumam... tur bija viens punkts, ka Varakļāni paliek bez attīstības centra. Tātad – pie šī risinājuma! – Varakļāni paliek bez attīstības centra, viņiem nav šāda attīstības centra. Un otrs būtiskākais arguments bija tātad šī aptauja, ar ko varakļānieši bija pauduši savu gribu, kas atkal neatbilst tam, kas ir bijis šinī aptaujā...

Un tāpēc ir mans priekšlikums, kā mēs varētu atrisināt tiešām konstruktīvi to visu, lai nebūtu tā, ka vai nu tiesa, vai Saeima, Rīgas gudrās galvas, tagad Latgales vietā vai Vidzemes vietā, vai varakļāniešu vietā lemj par to, kur viņiem būt, kur atrasties. Jāparedz iespēja, ka tas jādara viņiem pašiem.

Ja principiāli šis priekšlikums tiek atbalstīts, tad mēs tālāk varam izstrādāt termiņu, kādā ir jāpauž šī griba. Tātad: ja iedzīvotāji uzskata, ka tas regulējums, kas ir, viņiem nav labvēlīgs, un vēlas citādāku, tad ir konkrēts termiņš, kurā viņi organizējoties var paust savu gribu, un mēs ar likuma spēku pasakām: "Jā, mēs ņemsim vērā jūsu viedokli. Jums ir tiesības to paust, un tas tiks ņemts vērā."

Manuprāt, tas ir demokrātiski, tas ir tiesiski. Manuprāt, tas būtu visveiksmīgākais un vispareizākais risinājums esošajā situācijā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Pūce. Konkrētais priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. Līdz ar to esam izskatījuši visus komisijā saņemtos priekšlikumus.

Es gribu izteikt lielu pateicību atbildīgās komisijas darbiniekiem, īpaši Saeimas Juridiskā biroja un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbiniekiem, kuri šajā sarežģītajā situācijā palīdzēja ļoti īsā periodā sagatavot nepieciešamās redakcijas – komisijas un Saeimas darbam.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Līdz ar to sēdi slēdzu.


Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem


 

 

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!