Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2019. gada 14. novembra likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.11.2019., Nr. 240 https://www.vestnesis.lv/op/2019/240.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījumi Augstskolu likumā

Vēl šajā numurā

28.11.2019., Nr. 240

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 14.11.2019.

OP numurs: 2019/240.2

2019/240.2
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam

1. pants. Ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanu, vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta sagatavošanu, ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un šādus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus:

1) iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, palielinot minimālo mēneša darba algu, palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada diferencēto neapliekamo minimumu, paaugstinot minimālo ienākumu līmeni un tuvinot pensiju pieaugumu apdrošināšanas iemaksu algu summas pieaugumam;

2) valsts cilvēkkapitāla palielināšana, palielinot publisko finansējumu un veicot reformas veselības nozarē, izglītībā un zinātnē;

3) valsts aktīvu atjaunošana, nodrošinot finansējumu jaunu pasažieru vilcienu iegādei, jauna cietuma būvniecībai un autoceļu atjaunošanai;

4) publisko finanšu izlietojuma efektivitātes palielināšana, veicot administratīvi teritoriālo reformu;

5) valsts aizsardzības spēju palielināšana, nodrošinot valsts aizsardzības finansējumu pret iekšzemes kopproduktu (turpmāk — IKP) divu procentu apmērā.

2. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze 2010. gada salīdzināmajās cenās 2020. gadam 25 309 000 000 euro apmērā, 2021. gadam 26 017 000 000 euro apmērā un 2022. gadam 26 744 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze faktiskajās cenās 2020. gadam 33 154 000 000 euro apmērā, 2021. gadam 34 899 000 000 euro apmērā un 2022. gadam 36 736 000 000 euro apmērā.

3. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP prognoze 2010. gada salīdzināmajās cenās 2020. gadam 25 100 000 000 euro apmērā, 2021. gadam 25 904 000 000 euro apmērā un 2022. gadam 26 732 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP pieauguma tempa prognoze 2020. gadam 3,4 procenti, 2021. gadam 3,2  procenti, 2022. gadam 3,2 procenti.

4. pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2020. gadā ir -0,5 procenti no IKP, 2021. gadā -0,5 procenti no IKP un 2022. gadā -0,5 procenti no IKP.

5. pants. Vispārējās valdības budžeta bilances prognoze atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai Eiropas Savienībā 2020. gadā ir -0,4 procenti no IKP, 2021. gadā -0,3 procenti no IKP un 2022. gadā -0,5 procenti no IKP.

6. pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2020., 2021. un 2022. gadam saskaņā ar šā likuma 1. pielikumu.

7. pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2020., 2021. un 2022. gadam saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.

8. pants.  Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2020. gadā 1 500 923 178  euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 720 085 608 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 552 343 239 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 228 494 331 euro.

9. pants.  Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2021. gadā 1 116 204 596  euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 753 795 074 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 104 388 691 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 258 020 831 euro.

10. pants.  Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2022. gadā 978 813 393  euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 702 696 676 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 43 617 687 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 232 499 031 euro.

11. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2020. gadam ir 0,1 procents no IKP.

12. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2021. gadam ir 0,1 procents no IKP.

13. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2022. gadam ir 0,1 procents no IKP.

14. pants. Noteikt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2020. gadā 8 547 074 098 euro, 2021. gadā 9 304 990 707 euro un 2022. gadā 9 965 751 626 euro.

15. pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2020., 2021. un 2022. gadam saskaņā ar šā likuma 3. pielikumu.

16. pants. Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā 2020., 2021. un 2022. gadam tiek noteikts 118 138 258 euro. Noteikt, ka galvenā aizņēmumu prioritāte ir aizņēmumi Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu.

17. pants. Lai kompensētu Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības "Rīgas satiksme" radīto negatīvo fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, noteikt, ka kompensācija tiek veikta no Rīgas pašvaldības budžetam piekrītošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, nepārsniedzot 38 000 000  euro 2020. gadā un 10 100 000  euro 2021. gadā. Kompensācijas summa var tikt precizēta atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajam lēmumam ar nosacījumu, ka tas nerada negatīvu fiskālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai.

18. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 4. pielikumu, 2021. un 2022. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likuma par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu ziņojumu.

19. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 4. pielikumu, 2021. un 2022. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva un par to ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likuma par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijai attiecīgu ziņojumu, kuru Finanšu ministrija tālāk virza izskatīšanai Ministru kabinetā.

20.pants. Noteikt, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama un Finanšu ministrija to iekļauj vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta paskaidrojumos.

21. pants. Lai nodrošinātu virssaistību neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros, virssaistības tiek kompensētas no Eiropas Savienības fondu finansējuma līdz plānošanas perioda beigām atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.

22. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" dividendēs izmaksājamā peļņas daļa par 2019. pārskata gadu ir ne mazāka kā 1 735 958 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli), par 2020. pārskata gadu ne mazāka kā 2 715 775 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli) un par 2021. pārskata gadu ne mazāka kā 2 715 775  euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli).

23. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" dividendēs izmaksājamā peļņas daļa par 2019. pārskata gadu ir ne mazāka kā 2 241 000 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli) un par 2020. pārskata gadu ne mazāka kā 2 234 000 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli).

Likums stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 14. novembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2019. gada 28. novembrī

 

1.pielikums. Valsts konsolidētais budžets

2.pielikums. Valsts budžeta ieņēmumi

3.pielikums. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums

4.pielikums. Veidlapa par vispārējās valdības sektorā iekļautās kapitālsabiedrības ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci aprēķinu

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!