Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2019. gada 14. novembra likums "Par valsts budžetu 2020. gadam". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.11.2019., Nr. 240 https://www.vestnesis.lv/op/2019/240.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam

Vēl šajā numurā

28.11.2019., Nr. 240

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 14.11.2019.

OP numurs: 2019/240.1

2019/240.1
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par valsts budžetu 2020. gadam

1. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2020. gadam ieņēmumos 9 907 335 199 euro apmērā saskaņā ar 1. un 2. pielikumu.

2. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2020. gadam izdevumos 10 014 842 838 euro apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5. pielikumu.

3.pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 381 854 199 euro apmērā, tai skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 282 477 570 euro apmērā saskaņā ar 6. un 7. pielikumu;

2) pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, 63 986 395 euro apmērā saskaņā ar 8. pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 34 406 865 euro apmērā saskaņā ar 9. pielikumu;

4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 983 369 euro apmērā saskaņā ar 10. pielikumu.

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(4) Noteikt, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. augustam.

4. pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 184 539 752 euro apmērā, tai skaitā:

1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 183 882 344 euro apmērā, tai skaitā speciālo dotāciju 148 060 368 euro apmērā;

2) pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 8544 euro) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 5520 euro), kuri tajos ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim, 657 408 euro apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju.

5. pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 11. pielikumu.

6. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2020. gadam 33 154 000 000 euro apmērā.

7. pants. Noteikt, ka 2020. gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kurš izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa un no kura atskaitīta fiskālā nodrošinājuma rezerve, atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai ir 0,3 procenti no iekšzemes kopprodukta.

8. pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 2020. gada beigās nominālvērtībā 11 750 000 000 euro apmērā, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un valsts parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu.

9. pants. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2020. gadā, ir novērtētas 2 052 000 euro apmērā.

10. pants. Atļaut finanšu ministram, nepiemērojot Ministru kabineta noteikto kārtību, 2020. gadā dzēst debitoru parāda saistības 1 207 683 euro apmērā saskaņā ar 12. pielikumu.

11. pants. Finanšu ministram pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Hiponia" likvidācijas dzēst valsts aizdevumu un ar to saistītos blakus prasījumus ne vairāk kā 29 370 000 euro apmērā, nepiemērojot Ministru kabineta noteikto kārtību.

12. pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 216 319 079 euro apmērā, kas neietver šā likuma 13. pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no Valsts kases.

13. pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 118 138 258 euro apmērā:

1) Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tai skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu;

2) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu;

3) piešķirto vidējā termiņa aizņēmumu izmaksai atbilstoši noslēgtajiem aizdevuma līgumiem;

4) likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" noteikto pasākumu izpildei.

(2) Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas pašvaldības kapitālsabiedrības investīciju projektu īstenošanai, kā arī par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.

(3) Pašvaldība sniegto galvojumu savas kapitālsabiedrības aizņēmumam dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei saistībās (aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību apmērā pret 2020. gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā) iekļauj 75 procentu apmērā no galvotās aizņēmuma summas.

(4) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22. pantam, izņemot saistības:

1) līdz pieciem gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei;

2) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai;

3) šā panta pirmajā daļā minēto investīciju projektu īstenošanai;

4) Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.

(5) Finanšu ministram ir tiesības mainīt valsts budžeta aizdevumu un pašvaldību aizņēmumu noteiktos palielinājumus, nepārsniedzot šo palielinājumu kopsummu, vienlaikus nodrošinot, ka darījumam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, un par prioritāti nosakot aizņēmumus Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem, tai skaitā pakalpojumu infrastruktūras attīstības deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai projektiem, ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu.

(6) Finanšu ministram pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informācijas sniegšanas Ministru kabinetam ir tiesības demogrāfijas pasākumu īstenošanai palielināt šā panta pirmajā daļā minēto palielinājumu, lai nodrošinātu pašvaldībām aizņēmumus jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, mazinot bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret to. Jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektam:

1) pašvaldības budžeta līdzfinansējums, sākot ar 2020. gadu, nav mazāks par 25 procentiem un aizņēmuma apmērs nav lielāks par 75 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām;

2) projektos, kuru finansēšanai nepieciešams vidējā termiņa aizņēmums, pašvaldības budžeta līdzfinansējums 2020. gadā nav mazāks par 25 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām 2020. gadā;

3) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu;

4) ir sniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvs atzinums par projekta atbilstību apstiprinātajiem kritērijiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvērtē jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektus, un vērtēšanas kritērijus.

14. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 80 procentu apmērā un valsts budžetam — 20 procentu apmērā.

15. pants. (1) Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1 406 622 400 euro.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 22 procenti, II ceturksnī — 24 procenti, III ceturksnī — 26 procenti, IV ceturksnī — 28 procenti.

(3) Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo ceturksni salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam. Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde par ceturksni (no gada sākuma), tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze tiek pārpildīta, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un pārskaitīt to valsts budžetā.

16. pants. Lai kompensētu Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības "Rīgas satiksme" radīto negatīvo fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, noteikt, ka Valsts kase 2020. gadā līdz katra mēneša 15. datumam ietur no Rīgas pašvaldības budžetam pārskaitāmā (pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ieskaitāmās summas ieturēšanas) iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem summu 38 000 000 euro apmērā gadā (janvārī—novembrī 3 166 000 euro apmērā, decembrī 3 174 000 euro apmērā) un ieturēto summu ieskaita valsts budžeta nenodokļu ieņēmumu kontā Valsts kasē. Kompensācijas summa var tikt precizēta atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajam lēmumam ar nosacījumu, ka tas nerada negatīvu fiskālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai.

17. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem", programmas 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un programmas 10.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija.

18. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 02.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Kultūras ministrija.

19. pants. Noteikt, ka budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam" un budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve", programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", programmas 10.00.00 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana", programmas 11.00.00 "Demogrāfijas pasākumi" un programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" izpildītājs ir Finanšu ministrija.

20. pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 1 889 071 euro apmērā.

21. pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas 04.00.00 "Valsts prezidenta darbības nodrošināšana" ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 5960 euro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 1192 euro.

22. pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu":

1) sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas iemaksu summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā — 71,69 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 19,66 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 4,14 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 1,73 procenti;

2) veselības apdrošināšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas iemaksu summā ir 2,78 procenti.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmajā daļā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:

1) stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;

2) gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz katrā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru.

23. pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 2,39 euro. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.

24. pants. Ja 2020. gadā faktiskie ieņēmumi no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad par attiecīgo apjomu tiek palielināta apropriācija budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai". Par minēto papildu ieņēmumu novirzīšanu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu papildu izdevumu finansēšanai finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

25. pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Savienības iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts veikt nepieciešamos maksājumus.

26. pants. Ja pēc šā likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta apropriāciju pārdale starp budžeta resoriem, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām vai tiek veiktas apropriāciju izmaiņas, Finanšu ministrija katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10. datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizē valsts budžeta kopsavilkuma datus un elektroniski iesniedz tos Valsts kasei.

27. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem naftas produktu rezervju uzturēšanai atbilstoši budžetā ieskaitāmās valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu un pievienotās vērtības nodokļa apmēram, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

28. pants. (1) Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" ieskaitītie līdzekļi izmantojami atbalsta pasākumiem Latvijas uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu apguvē un eksporta palielināšanā uz prioritāriem mērķa tirgiem, jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai, tūrisma attīstības pasākumiem, investīciju veicināšanai, reemigrācijas atbalsta pasākumu un mājokļa programmas finansēšanai, kā arī citiem darba vietu radīšanas un ģimeņu atbalsta pasākumiem un sistēmas administrēšanas izmaksu segšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem apropriācijas pārdale starp Ekonomikas ministriju un citiem budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums.

29. pants. Ja 2020. gadā faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kuri fiksēti ar valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" tehniskajiem līdzekļiem, pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru un saistībā ar to palielinās valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" sagatavojamo un nosūtāmo protokolu—lēmumu skaits un ar to saistītie valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" izdevumi, finanšu ministram ir tiesības atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, kas pieņemts, izskatot Iekšlietu ministrijas priekšlikumus, palielināt Iekšlietu ministrijai apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

30. pants. Ja 2020. gadā faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem un sankcijām pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru, finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši budžetā ieskaitīto soda naudu apmēram par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

31. pants. Noteikt, ka kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" ietvaros paredzētā apropriācija 940 394 euro tiek izmantota Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei, nosaka Ministru kabinets.

32. pants. (1) Atļaut finanšu ministram pārņemt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" valsts vārdā galvotās saistības līdz 134 174 190 euro, saglabājot prasījuma tiesības pret minētajām kapitālsabiedrībām.

(2) Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Veselības ministrijai Finanšu ministrijas prasījumu pret šā panta pirmajā daļā minētajām kapitālsabiedrībām apmērā, bet ne vairāk kā 134 174 190 euro, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, šā panta pirmajā daļā minēto kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar finanšu ieguldījumu.

(3) Veselības ministrijai atbilstoši normatīvajiem aktiem veikt finanšu ieguldījumu ne vairāk kā 134 174 190 euro apmērā šā panta pirmajā daļā minēto kapitālsabiedrību pamatkapitālā ar mērķi dzēst saistības pret Finanšu ministriju, kas izveidojušās valsts vārdā galvoto aizdevumu pārņemšanas vai valsts galvoto saistību izpildes rezultātā. Veselības ministrijai kā kapitāla daļu turētājai nodrošināt, ka valsts vārdā galvoto saistību pārņemšanas un pamatkapitāla palielināšanas mērķis ir valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības nodrošināšana.

33. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2020. gadā (par 2019. pārskata gadu) ne mazāk kā 127 070 731 euro apmērā (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli).

34. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2020. gadā (par 2019. pārskata gadu) ne mazāk kā 76 065 500 euro apmērā (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli).

35. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2020. gadā (par 2019. pārskata gadu) ne mazāk kā 2 241 000 euro apmērā (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli).

36. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" dividendēs izmaksājamā peļņas daļa par 2019. pārskata gadu ir ne mazāka kā 1 735 958 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli).

37. pants. Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu un Attīstības finanšu institūcijas likumu valsts 270 000 000 euro apmērā atbild par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtajām garantijām.

38. pants. Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros sadarbībai ar starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām nepieciešamo finansējumu un tā izlietojumu, nodrošinot iesaisti starptautiskās un nacionālās drošības stiprināšanā, nosaka Ministru kabinets.

39. pants. Lai nodrošinātu resursu efektīvu izlietojumu, piesaistīto ekspertu vietā, ja nepieciešams, Fiskālās disciplīnas padome ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei ir tiesīga algot darbiniekus kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Fiskālās disciplīnas padome pielīdzināma budžeta iestādei Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē.

40. pants. Papildus Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajai Fiskālās disciplīnas padomes kompetencei Fiskālās disciplīnas padome veic Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulā (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs noteikto makroekonomisko prognožu apstiprināšanu.

41. pants. Atļaut finanšu ministram no Finanšu ministrijas budžeta programmas 41.01.00 "Iemaksas Eiropas Savienības budžetā" veikt maksājumu Eiropas Stabilitātes mehānismam, lai atmaksātu ieņēmumus, ko Latvijas valsts 2018. gadā ir guvusi no Eirosistēmas monetāro ienākumu pārdales starp Eirosistēmas nacionālajām bankām, kas radušies no Vērtspapīru tirgus programmas ietvaros Eirosistēmas iegādātajiem vērtspapīriem, uz kuriem attiecas Eirogrupas 2016. gada 25. maija paziņojums, kā finanšu resursus izmantojot Latvijas Bankas iemaksas valsts budžetā.

42. pants. Finanšu ministram, veicot apropriāciju pārdales ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ir tiesības veikt apropriācijas pārdali citiem mērķiem no prioritārajiem pasākumiem 2018.—2020. gadam, prioritārajiem pasākumiem 2019. gadam un prioritārajiem pasākumiem 2020.—2022. gadam piešķirtā finansējuma, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

43. pants. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina un piešķir finansējumu programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanai no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās un profesionālās izglītības programmas, dibinātājiem, kā arī programmas attiecināmās izmaksas un finansējuma izlietošanas nosacījumus.

44. pants. (1) Noteikt, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā pantā nav noteikts citādi, var organizēt tā ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums. Atsavināšanai paredzētā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē tā valdītājs. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums, šā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā. Finanšu ministram ir tiesības palielināt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50 procentu apmērā no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem. Apropriāciju palielina, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par finansējuma summu un to, kādam mērķim atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi piešķirami apropriācijas palielināšanai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto apropriāciju atļauts piešķirt kapitālieguldījumiem vai neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu.

(4) Ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā valsts nekustamo īpašumu, kuru Kultūras ministrija ir nodevusi Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā, atsavina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", šā panta otrajā daļā minētā apropriācija piešķirama kapitālieguldījumiem Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā esošo Kultūras ministrijas iestāžu funkciju nodrošināšanai izmantoto valsts nekustamo īpašumu attīstīšanai.

(5) Ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā Veselības ministrijas valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu atsavina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", šā panta otrajā daļā minētā apropriācija piešķirama kapitālieguldījumiem Veselības ministrijas valdījumā esošo Veselības ministrijas iestāžu funkciju nodrošināšanai izmantoto valsts nekustamo īpašumu attīstīšanai.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktā kārtība nav attiecināma uz tādu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, par kuru atsavināšanu Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama.

(7) Ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā valsts nekustamo īpašumu atsavina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai akciju sabiedrība "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", tā attiecīgā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas izlieto valsts īpašumā un tās pārvaldīšanā esošo vidi degradējošo objektu sakārtošanai. Minētos līdzekļus, kas 2020. gadā nav izlietoti valsts īpašumā un tās pārvaldīšanā esošo vidi degradējošo objektu sakārtošanai, līdz 2020. gada 31. decembrim ieskaita valsts budžetā. Valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" vai akciju sabiedrībai "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī valsts īpašumā un tās pārvaldīšanā esošo vidi degradējošo objektu sakārtošanai.

45. pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad pieņemts Ministru kabineta lēmums par augstskolas — atvasinātas publiskas personas — nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu piešķiršanu augstskolai — atvasinātai publiskai personai — atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā paredzētajam, palielināt atbildīgajai ministrijai apropriāciju augstskolas — atvasinātas publiskas personas — izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

46. pants. Papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16. pantā noteiktajam un atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem var prēmēt, ja Valsts ieņēmumu dienesta, prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Finanšu izlūkošanas dienesta, Iekšējās drošības biroja, Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonu (darbinieku) tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, kā arī valsts institūciju dienestā, kuri radījuši vai varēja radīt būtisku kaitējumu un kurus izdarījušas amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, un aizturētas kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks šo ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par attiecīgo institūciju konkrēto amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

47. pants. Ja 2020. gada sešu un deviņu mēnešu laikā ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju darbības rezultātā būtiski tiek uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā un tiek prognozēti ievērojami uzlabojumi arī līdz gada beigām, Ministru kabinets pieņem lēmumu par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz piecus procentus no valsts budžetā plānoto nodokļu ieņēmumu pārpildes. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, tai skaitā novirzot atlīdzībai attiecīgajā budžeta programmā: Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) — ne vairāk kā 79,5 procentus, Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Iekšējās drošības birojam un Finanšu izlūkošanas dienestam) — ne vairāk kā 16,5 procentus, Labklājības ministrijai (Valsts darba inspekcijai) — ne vairāk kā divus procentus, Zemkopības ministrijai (Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts meža dienestam un Valsts augu aizsardzības dienestam) — ne vairāk kā divus procentus no apropriācijas palielinājuma, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

48. pants. Ja Valsts kases amatpersonu (darbinieku) efektīvas valsts parāda vadības ietvaros veikto pasākumu rezultātā 2020. gada 10 mēnešos būtiski samazinās valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar likuma "Par valsts budžetu 2020. gadam" spēkā stāšanās dienā plānotajiem procentu izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.02.00 "Valsts parāda vadība" un tiek nodrošināts izdevumu samazinājums līdz gada beigām, izņemot izdevumus, kuri neietekmē valsts budžeta bilanci pēc Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijas, Ministru kabinets pieņem lēmumu par Valsts kases amatpersonu (darbinieku) motivēšanai un apropriācijas pārdalei novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz divus procentus no Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas dienā zināmā un līdz gada beigām plānotā valsts budžeta procentu izdevumu samazinājuma kopsummas budžeta apakšprogrammā 31.02.00 "Valsts parāda vadība". Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas pārdali no budžeta apakšprogrammas 31.02.00 "Valsts parāda vadība" uz budžeta apakšprogrammu 31.01.00 "Budžeta izpilde" izdevumiem atlīdzībai Valsts kases amatpersonu (darbinieku) motivēšanai Ministru kabineta lēmumā noteiktajā apmērā, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

49. pants. Ja 2020. gada sešu un deviņu mēnešu laikā ārvalstu filmu uzņemšanas rezultātā ir palielinājušies nodokļu ieņēmumi vai tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par apropriācijas palielinājuma apjomu līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

50. pants. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve", ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali:

1) Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (Brexit) seku novēršanai;

2) Kultūras ministrijai iepriekšējā saimnieciskajā gadā neizlietoto finansējumu līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai;

3) Ekonomikas ministrijai iepriekšējā saimnieciskajā gadā neizlietoto finansējumu Latvijas dalības starptautiskajā izstādē "Expo 2020 Dubai" pasākumu finansēšanai.

51. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 10.00.00 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana" noteikto apropriāciju 10 000 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam jaunajam pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

52. pants. (1) Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 11.00.00 "Demogrāfijas pasākumi" rezervēts finansējums 5 180 000 euro apmērā, tai skaitā mājokļu pieejamības pasākumiem daudzbērnu ģimenēm 3 600 000 euro apmērā un pasākumam "Vecāku pabalsta sistēmas pilnveidošana" 1 580 000 euro apmērā.

(2) Pēc attiecīgā normatīvā akta pieņemšanas par demogrāfijas pasākumu ietvaros plānotajiem mājokļu pieejamības pasākumiem daudzbērnu ģimenēm finanšu ministram ir tiesības pārdalīt ministrijai vai citai centrālai valsts iestādei apropriāciju ne vairāk kā 3 600 000 euro apmērā atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

(3) Pēc attiecīgā normatīvā akta pieņemšanas par demogrāfijas pasākumu ietvaros plānoto pasākumu "Vecāku pabalsta sistēmas pilnveidošanai" finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju valsts speciālajā budžetā ne vairāk kā 1 580 000 euro apmērā, attiecīgi samazinot budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 11.00.00 programmā "Demogrāfijas pasākumi" rezervēto finansējumu pasākumam "Vecāku pabalsta sistēmas pilnveidošanai", atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajam lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret to.

53. pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2020. gada 31. oktobrim nepārdalīto šā likuma 50., 51. un 52. pantā minētajās budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmās noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

54. pants. Ja 2020. gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru un Eiropas Komisija ir atzinusi, ka tie nav uzskatāmi par vienreizējiem ieņēmumu pasākumiem Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē, finanšu ministram ir tiesības par attiecīgo apmēru palielināt apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 09.00.00 programmā "Valsts nozīmes reformas īstenošanai", ja 2020. gada reformu īstenošanas pasākumi nerada negatīvu ietekmi uz turpmākajiem gadiem, Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Ja 2020. gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas nesasniedz šajā likumā plānoto apmēru, finanšu ministram ir pienākums par attiecīgo apmēru samazināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas samazinājumu.

55. pants. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina un piešķir nepieciešamā finansējuma apmēru pievienotās vērtības nodokļa summas, kas nav atgūstama kā priekšnodoklis, kompensācijai Igaunijai un Lietuvai AS "RB Rail" veikto aktivitāšu ietvaros. Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem par pievienotās vērtības nodokļa summu, kas nav atgūstama kā priekšnodoklis, kompensācijai Igaunijai un Lietuvai AS "RB Rail" veikto aktivitāšu ietvaros, ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta neitrāla ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci un ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

56. pants. Līdz stājas spēkā likums par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, pašvaldībai, tikai saņemot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvu atzinumu par šajā pantā minēto darījumu atbilstību administratīvi teritoriālajai reformai un ilgtspējīgai novada attīstībai, ir tiesības:

1) uzņemties aizņēmumu saistības un sniegt galvojumus atbilstoši šā likuma 13. pantā noteiktajiem nosacījumiem, izņemot aizņēmumus un galvojumus, kas nepieciešami Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem;

2) atsavināt pašvaldības kustamo un nekustamo mantu, kuras pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 euro un 0,1 procentu no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības.

57. pants. Finanšu ministrijai, veicot valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, kā arī sagatavojot vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu paketi un gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu paketi, ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju. Finanšu ministrija, sagatavojot vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu paketi un gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu paketi, lai nodrošinātu makroekonomiskās attīstības un vispārējās valdības budžetu prognožu izstrādi, ietekmes novērtējumu uz tautsaimniecību, ieņēmumu politikas īstenošanu, kā arī valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu un izdevumu efektīvas un ekonomiskas izlietošanas kontroli, veic nodokļu maksātāju datu apstrādi, tai skaitā veic nodokļu maksātāju datu profilēšanu, izmantojot nodokļu administrācijas informāciju.

Likums stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 14. novembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2019. gada 28. novembrī

 

1. pielikums. Valsts konsolidētais budžets 2020.gadam

2. pielikums. Valsts budžeta ieņēmumi

3. pielikums. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums

4. pielikums. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām

5. pielikums. Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām

6. pielikums. Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

7. pielikums. Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

8. pielikums. Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus

9. pielikums. Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

10. pielikums. Mērķdotācijas pašvaldību māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

11. pielikums. Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms

12. pielikums. 2020.gadā dzēšamo debitoru parāda saistību saraksts

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!