Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2016. gada 2. jūnija likums "Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 17.06.2016., Nr. 117 (5689) https://www.vestnesis.lv/op/2016/117.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas paziņojums

Par 10 496 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam" turpmāko virzību

Vēl šajā numurā

17.06.2016., Nr. 117 (5689)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 02.06.2016.

OP numurs: 2016/117.3

2016/117.3
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi

1.pants. 2015.gada 12.decembrī Ašgabatā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības nolīgums par starptautisko automobiļu satiksmi (turpmāk — Nolīgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Satiksmes ministrija. Nolīguma 17.pantā paredzēto saistību izpildi koordinē Iekšlietu ministrija.

3.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 20.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu un krievu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 2.jūnijā.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2016.gada 17.jūnijā

 

Latvijas Republikas valdības
un
Turkmenistānas valdības
NOLĪGUMS
par starptautisko automobiļu satiksmi

Latvijas Republikas valdība un Turkmenistānas valdība (turpmāk sauktas par Līgumslēdzējām Pusēm),

tiecoties veicināt abpusēji izdevīgu tirdzniecisko un ekonomisko sakaru attīstību,

lai atvieglotu starptautisko kravu un pasažieru autopārvadājumu nodrošināšanu starp abām valstīm un tranzītā cauri to teritorijām uz vienlīdzīgu noteikumu un abpusēja izdevīguma pamata,

vienojās par turpmāko.

1. pants
Darbības sfēra

Šis Nolīgums neskar Līgumslēdzēju Pušu valstu tiesības un pienākumus, kas izriet no citiem starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībnieces ir Līgumslēdzējas Puses.

2. pants
Definīcijas

Šajā Nolīgumā lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:

1) "pārvadātājs" nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas reģistrēta Latvijas Republikā vai Turkmenistānā un saskaņā ar autotransporta līdzekļa reģistrācijas valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir tiesīga veikt starptautiskos pasažieru vai kravu pārvadājumus ar autotransportu komerciālos nolūkos vai pašpārvadājumus;

2) "autotransporta līdzeklis" nozīmē:

a) pasažieru pārvadājumos – jebkuru motorizētu autotransporta līdzekli, kas izgatavots un tiek lietots pasažieru pārvadāšanai pa autoceļiem, kam ir vairāk kā deviņas sēdvietas, neskaitot autovadītāja vietu, un kas ir reģistrēts vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā;

b) kravu pārvadājumos – jebkuru vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā reģistrētu motorizētu transportlīdzekli, kas piemērots kravu pārvadāšanai, kā arī jebkuru ar motorizētu autotransporta līdzekli savienotu piekabi vai puspiekabi (neatkarīgi no to reģistrācijas valsts);

3) "atļauja" nozīmē noteiktas formas dokumentu, ko pārvadātājam izsniegusi otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija saskaņā ar savas valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem, un atkarībā no tās veida dod tiesības veikt vienu pasažieru vai kravas pārvadājumu turp un atpakaļ divpusējā satiksmē, tranzītā cauri otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijai vai no tās teritorijas uz/no trešajām valstīm atļaujas derīguma termiņa ietvaros, vai arī regulārus pasažieru pārvadājumus noteikta termiņa ietvaros;

4) "speciālā atļauja" nozīmē dokumentu, kas dod pārvadātājam tiesības veikt lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadājumus, kā arī bīstamu kravu pārvadājumus saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses valsts normatīvajiem aktiem, kuras teritorijā tiek veikts pārvadājums;

5) "kabotāža" nozīmē kravas un pasažieru pārvadājumus ar autotransporta līdzekļiem, kas reģistrēti vienas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, starp diviem punktiem, kas atrodas otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā.

PASAŽIERU PĀRVADĀJUMI

3. pants
Neregulārie pārvadājumi

1. Neregulāri pasažieru pārvadājumi starp abām valstīm vai tranzītā cauri otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijai tiek veikti tikai uz atļauju pamata, kuras iepriekš izsniedz otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija, izņemot šī Nolīguma 4.pantā minētos gadījumus.

2. Iesniegumus par šī panta 1.daļā minēto atļauju izsniegšanu, kuros jābūt norādītam uzņēmuma (komersanta), kas organizē pārvadājumus, nosaukumam, adresei, maršrutam, kustības sarakstam, pārvadājuma veikšanas periodam, kā arī vietu skaitam autotransporta līdzeklī un tā reģistrācijas numuram, vienas Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija nosūta rakstiskā veidā otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai.

4. pants
Kārtība, kādā veicami pārvadājumi bez atļaujām

1. Atļaujas nav nepieciešamas neregulāru pasažieru pārvadājumu ar autobusiem veikšanai (tai skaitā tranzītā) gadījumos, kad:

a) ar vienu un to pašu autobusu visa brauciena laikā tiek vesta viena un tā pati pasažieru grupa, kuras brauciens sākas un beidzas tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kurā reģistrēts autobuss, vai arī brauciens beidzas otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā ar nosacījumu, ka autobuss atgriežas reģistrācijas valstī bez pasažieriem;

b) autobuss no tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijas, kurā tas reģistrēts, bez pasažieriem brauc uz otras valsts teritoriju, no kuras pārvadā pasažieru grupu, ko iepriekš turp nogādājis tas pats pārvadātājs, uz autobusa reģistrācijas valsti;

c) tiek veikta bojāta autobusa nomaiņa ar citu autobusu.

2. Veicot šī panta pirmajā daļā minētos pārvadājumus, autobusa vadītājam jābūt līdzi brauciena formulāram, kas satur pasažieru sarakstu, kuru pirms brauciena uzsākšanas sastādījis un apstiprinājis brauciena organizētājs.

KRAVU PĀRVADĀJUMI

5. pants
Atļaujas

1. Kravu pārvadājumi starp abām valstīm vai tranzītā cauri to teritorijām, kā arī uz/no trešajām valstīm (ieskaitot braucienus bez kravas), izņemot pārvadājumus, kas minēti šī Nolīguma 6.pantā, tiek veikti ar kravas autotransporta līdzekļiem uz atļauju pamata, kuras izsniedz Līgumslēdzēju Pušu valstu kompetentās institūcijas.

2. Katram kravu pārvadājumam jāizsniedz atsevišķu atļauju, kas dod tiesības veikt vienu pārvadājumu turp un atpakaļ, ja pašā atļaujā nav norādīts citādi.

3. Šajā Nolīgumā minētos kravu pārvadājumus jāveic saskaņā ar pavadzīmēm, kuru formai jāatbilst starptautiskam paraugam.

4. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas katru gadu viena otrai nodod savstarpēji saskaņotu kravu pārvadājumu atļauju veidlapu skaitu. Uz šīm veidlapām jābūt atļauju izdevušās kompetentās institūcijas zīmogam un parakstam.

6. pants
Pārvadājumi, kas veicami bez atļaujām

1. Uzrādot dokumentus, kas apliecina pārvadājuma veidu, bez atļaujām var tikt veikti šādi kravu pārvadājumi:

a) kustamas mantas pārvadājumi, pārceļoties uz pastāvīgu dzīvesvietu;

b) mirušo un to pīšļu pārvadājumi,

c) izstādēm un gadatirgiem paredzētu priekšmetu, iekārtu un materiālu pārvadājumi;

d) tehnisko līdzekļu, aparatūras, instrumentu, dzīvnieku, kā arī dažāda inventāra un aprīkojuma, kas paredzēts teātra, kino, sporta, muzikāliem un cirka pasākumiem, kā arī kinofilmu uzņemšanai, skaņas un televīzijas ierakstiem, pārvadājumi;

e) medicīnas iekārtu un priekšmetu, kas nepieciešami steidzamas palīdzības sniegšanai ārkārtējās situācijās, īpaši dabas katastrofu un humānās palīdzības gadījumos, pārvadājumi;

f) pasta sūtījumu pārvadājumi;

g) pārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, kuru pilna masa, piekabes vai puspiekabes ieskaitot, nepārsniedz 3,5 tonnas;

h) bojātu vai avarējušu transporta līdzekļu nomaiņai paredzētu autotransporta līdzekļu braucieni bez kravas, kā arī tehniskās palīdzības autotransporta līdzekļu braucieni to vilkšanai vai remontam.

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

7. pants
Īpaši noteikumi

1. Pārvadājumus, kas minēti šajā Nolīgumā, var veikt tikai pārvadātāji, kas saskaņā ar savas valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir tiesīgi veikt starptautiskus pārvadājumus.

2. Autotransporta līdzekļiem, kas veic starptautiskus pārvadājumus, ir jābūt savas valsts reģistrācijas un atšķirības zīmēm. Piekabēm un puspiekabēm var būt citu valstu reģistrācijas un atšķirības zīmes.

8. pants
Apdrošināšana

Pārvadājumi uz šī Nolīguma pamata var tikt veikti, ja autotransporta līdzekļa īpašnieks ir veicis tā obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

9. pants
Kabotāža

Pārvadātāji nav tiesīgi veikt kabotāžas pārvadājumus, ja šim nolūkam nav saņemta otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas atļauja saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

10. pants
Pārvadājumi, kam nepieciešamas speciālas atļaujas

1. Ja autotransporta līdzekļa svars, gabarīti vai ass slodze bez kravas vai ar kravu pārsniedz otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā spēkā esošās normas, pārvadātājam pārvadājuma veikšanai jāsaņem šīs valsts kompetentās institūcijas speciāla atļauja.

2. Bīstamu kravu pārvadājumi tiek veikti saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kuras teritorijā tiek veikts pārvadājums, un normatīvajos aktos noteiktos gadījumos, uz speciālas atļaujas pamata, ko izdevusi attiecīgās valsts kompetentā institūcija.

3. Ja speciālā atļauja paredz autotransporta līdzekļa kustību pa noteiktu maršrutu, pārvadājums var tikt veikts tikai pa šo maršrutu.

4. Speciālās atļaujas esamība neizslēdz nepieciešamību pārvadājuma veikšanai saņemt šī Nolīguma 5. panta pirmajā daļā minēto atļauju.

11. pants
Dokumentu kontrole

1. Attiecībā uz robežkontroli, muitas un sanitāro kontroli tiek piemēroti starptautisko līgumu, kuru dalībnieces ir Līgumslēdzējas Puses, noteikumi, bet, lemjot par jautājumiem, kas nav ietverti šajos līgumos, tiek piemēroti attiecīgās valsts nacionālie normatīvie akti.

2. Pārvadājot smagi slimus pacientus, dzīvniekus, ātrbojīgas kravas, kā arī veicot regulārus pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, robežkontrole, muitas un sanitārā kontrole tiek veikta ārpus rindas.

3. Autotransporta līdzekļu vadītājiem, kas veic šajā Nolīgumā minētos starptautiskos pārvadājumus, ir jābūt nacionālai vai starptautiskai autotransporta līdzekļa vadītāja apliecībai un nacionālajiem autotransporta līdzekļa reģistrācijas dokumentiem, kuriem jāatbilst vispārpieņemtiem starptautiskiem paraugiem.

4. Atļaujām un citiem dokumentiem, kas nepieciešami pārvadājumiem saskaņā ar šī Nolīguma noteikumiem, jāatrodas attiecīgajā autotransporta līdzeklī, un tos jāuzrāda pēc kompetentu kontrolējošo institūciju pārstāvju pieprasījuma.

12. pants
Muitas procedūras

1. Veicot pārvadājumus uz šī Nolīguma pamata, abpusēji no muitas nodevām, nodokļiem un atļaujām ievešanai otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā tiek atbrīvoti:

a)  degviela, kas atrodas transporta līdzekļu standarta tvertnēs un saldēšanas iekārtu degvielas tvertnēs, kuras atbilstoši katra autotransporta līdzekļa modelim izgatavotājs ir tehnoloģiski un konstruktīvi savienojis ar dzinēja un saldēšanas iekārtas degvielas padeves sistēmu;

b)  smērvielas konkrētajam pārvadājumam nepieciešamajos daudzumos;

c)  rezerves daļas un instrumenti, kas paredzēti bojāta autotransporta līdzekļa, kas veic starptautiskus pārvadājumus, remontam.

2.  Neizmantotās rezerves daļas jānogādā atpakaļ savas valsts teritorijā, bet nomainītās rezerves daļas jāizved no valsts vai jāiznīcina attiecīgās Līgumslēdzējas Puses muitas pārstāvju klātbūtnē.

13. pants
Nodevas un maksājumi

1. Līgumslēdzēju Pušu pārvadātājiem, veicot pasažieru un kravu pārvadājumus otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā uz šī Nolīguma pamata, ir pienākums maksāt nodokļus, nodevas un citus līdzīgus maksājumus saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu valstu nacionālajiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā, nodevas un maksājumus par ceļu infrastruktūras lietošanu, maksas autoceļiem, tiltiem un tuneļiem.

2. Šī panta pirmajā daļā minētais pienākums otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā neattiecas uz nodokļiem, nodevām un citiem līdzīgiem maksājumiem kas saistīti ar autotransporta līdzekļu valdījumu vai lietošanu, kā arī pārvadājumu veikšanu.

14. pants
Kompetentās institūcijas

Kompetentās institūcijas, kas nodrošina šī Nolīguma noteikumu izpildi:

Latvijas Republikā – Satiksmes ministrija,

Turkmenistānā – Automobiļu transporta ministrija.

Līgumslēdzējas Puses apņemas informēt viena otru par iespējamām izmaiņām attiecīgo kompetento institūciju nosaukumos.

15. pants
Kopējā komisija

Lai nodrošinātu šī Nolīguma noteikumu izpildi un radušos strīdus jautājumu risināšanu, abu Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas no saviem pārstāvjiem izveido Kopējo komisiju, kuras sanāksmes tiek rīkotas ne retāk kā vienu reizi gadā pārmaiņus abu valstu teritorijās.

16. pants
Nacionālo normatīvo aktu piemērošana

1. Visos gadījumos, ko neietver šī Nolīguma noteikumi vai starptautiski līgumi, kas ir saistoši abām Līgumslēdzējām Pusēm, tiek piemēroti attiecīgās valsts nacionālie normatīvie akti.

2. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas savstarpēji apmainās ar informāciju par izmaiņām nacionālajos normatīvajos aktos, kuri ietekmē šī Nolīguma izpildi.

3. Pārvadātājiem un autotransporta līdzekļu apkalpēm jāievēro tās valsts ceļu satiksmes noteikumi un tiesību normas, kuras teritorijā tiek veikti pārvadājumi.

17. pants
Sankcijas

1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses valsts pārvadātājs vai autotransporta līdzekļa apkalpe nav ievērojusi otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā spēkā esošos nacionālos normatīvos aktus vai šī Nolīguma noteikumus, tās valsts kompetentā institūcija, kuras teritorijā izdarīts pārkāpums, var piemērot šādas sankcijas:

a) izteikt brīdinājumu pārvadātājam, kas izdarījis pārkāpumu;

b) anulēt, daļēji vai pilnībā aizliegt pārvadātājam veikt pārvadājumus tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kurā pārkāpums izdarīts.

2. Tās Līgumslēdzējas Puses valsts kompetentajai institūcijai, kas piemērojusi šādas sankcijas, par to jāziņo otras Līgumslēdzējas Puses valsts kompetentajai institūcijai.

3. Šī panta noteikumu piemērošana neizslēdz sankcijas, ko saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem var piemērot tās valsts tiesas vai administratīvās institūcijas, kurā pārkāpums izdarīts.

18. pants
Strīdi

Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šī Nolīguma noteikumu interpretāciju vai piemērošanu tiek izšķirti sarunu ceļā.

19. pants
Nolīguma grozījumi

Pēc abpusējas vienošanās Līgumslēdzējas Puses var izdarīt grozījumus vai papildinājumus šajā Nolīgumā, ko noformē ar atsevišķu Protokolu, kurš ir neatņemama šī Nolīguma sastāvdaļa un stājas spēkā šī Nolīguma 20.pantā paredzētajā kārtībā.

20. pants
Nolīguma stāšanās spēkā un darbības ilgums

1. Šis Nolīgums stājas spēkā 30 dienas pēc tam, kad pa diplomātiskajiem kanāliem ir saņemts pēdējais rakstiskais Līgumslēdzēju Pušu paziņojums par iekšējo procedūru izpildi, kas nepieciešamas, lai Nolīgums stātos spēkā.

2. Šis Nolīgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm var, rakstiski paziņojot otrai Līgumslēdzējai Pusei, izbeigt šī Nolīguma darbību. Nolīguma darbība tiek izbeigta sešus (6) mēnešus pēc tam, kad saņemts šāds paziņojums.

Parakstīts Ašhabadā 2015.gada 12.decembrī divos oriģināleksemplāros, katrs latviešu, turkmēņu un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds spēks.

Atšķirīgas šī Nolīguma noteikumu interpretācijas gadījumā noteicošais ir Nolīguma teksts krievu valodā.

Latvijas Republikas
valdības vārdā
Ārlietu ministrs
Edgars Rinkēvičs

Turkmenistānas
valdības vārdā
Automobiļu transporta ministrs
Esen Aidogdiev

 

СОГЛАШЕНИЕ
между Правительством Латвийской Республики
и Правительство
м Туркменистана
о международном автомобильном сообщении

Правительство Латвийской Республики и Правительство Туркменистана, в дальнейшем именуемые Договаривающимися Сторонами,

желая содействовать взаимовыгодному развитию торговых и экономических отношений

в целях обеспечения урегулирования международных автомобильных пассажирских и грузовых перевозок между обоими государствами и транзита по их территориям на основе равноправных условий и взаимной выгоды

согласились о ниже следующем.

Статья 1
Область применения

Настоящее Соглашение не затрагивает прав и обязательств Договаривающихся Сторон, вытекающих из других международных договоров, участниками которых являются государства Договаривающихся Сторон.

Статья 2
Определения

Используемые в настоящем Соглашении термины имеют следующие значения:

1) перевозчик – любое физическое или юридическое лицо, зарегистрированное в Латвийской Республике или в Туркменистане, которое в соответствии с национальным законодательством своего государства имеет право выполнять международные пассажирские или грузовые перевозки на коммерческой основе или за собственный счет.

2) автотранспортное средство:

а) для перевозок пассажиров – любое транспортное средство с механическим приводом, которое сконструировано и применяется для перевозки не менее девяти пассажиров, включая водителя, и которое зарегистрировано на территории одной из государств Договаривающихся Сторон;

б) для перевозок грузов – любое зарегистрированное на территории одной из государств Договаривающихся Сторон транспортное средство с механическим приводом, предназначенное для осуществления перевозок грузов, включая комбинацию из одного автомобиля-тягача и прицепа или полуприцепа (независимо от государства регистрации прицепа или полуприцепа).

3) разрешение – документ определенной формы, выданный перевозчику компетентным органом другой Договаривающейся Стороны в соответствии с национальным законодательством ее государства, и, в зависимости от его вида, дающий право совершить одну пассажирскую или грузовую перевозку туда и обратно в двустороннем сообщении, транзитом через территорию государства другой Догoваривающейся Стороны или из ее территории в третьи страны и наоборот в период срока действия разрешения.

4) специальное разрешение – документ, дающий перевозчику право выполнять перевозки крупногабаритных и тяжеловесных грузов, а также перевозок опасных грузов в соответствии с законодательством государства Договаривающейся Стороны, по территории которой осуществляется перевозка.

5) каботаж перевозки пассажиров или грузов автотранспортными средствами, зарегистрированными на территории государства одной из Догoваривающихся Сторон между двумя пунктами, находящимися на территории государства другой Догoваривающейся Стороны.

ПАССАЖИРСКИЕ ПЕРЕВОЗКИ

Статья 3
Нерегулярные перевозки

1. Нерегулярные перевозки пассажиров между обеими государствами или транзитом через территорию государства другой Договаривающейся Стороны осуществляются только на основе разрешений, предварительно выданных компетентным органом государства другой Договаривающейся Стороны, за исключением случаев, указанных в Статье 4 настоящего Соглашения.

2. Заявки на выдачу разрешений в соответствии с пунктом 1 настоящей Статьи передаются в письменном виде компетентным органом одной Договаривающейся Стороны компетентному органу другой Договаривающейся Стороны и должны содержать наименование и адрес предприятия (фирмы), организующего перевозку, маршрут, период осуществления перевозки, а также количество мест в автотранспортном средстве и его регистрационный номер.

Статья 4
Безразрешительная система перевозок

1. Разрешений не требуется на выполнение нерегулярных перевозок пассажиров автобусами (в том числе транзитом) в случаях, когда:

а) группа пассажиров одного и того же состава перевозится одним и тем же автобусом в продолжение всей поездки, начинающейся и заканчивающейся на территории государства той Договаривающейся Стороны, где зарегистрирован автобус, или заканчивающейся на территории государства другой Договаривающейся Стороны, при условии, что автобус возвращается в государство, где он зарегистрирован, порожним;

б) автобус с территории государства той Договаривающейся Стороны, где он зарегистрирован, направляется порожним на территорию другого государства, откуда перевозится группа пассажиров в государство регистрации автобуса, ранее отвезенная тем же перевозчиком;

в) производится замена неисправного автобуса другим автобусом.

2. При выполнении перевозок, предусмотренных в пункте 1 настоящей Статьи, водитель автобуса должен иметь формуляр поездки, содержащий список пассажиров, который составлен и утвержден организатором поездки до ее начала.

ГРУЗОВЫЕ ПЕРЕВОЗКИ

Статья 5
Разрешения

1. Перевозки грузов между обеими государствами или транзитом по их территориям, а также в третьи страны и наоборот (включая порожние проезды) за исключением перевозок, предусмотренных в Статье 6 настоящего Соглашения, осуществляются грузовыми автотранспортными средствами на основе разрешений, выдаваемых компетентными органами Договаривающихся Сторон.

2. На каждую перевозку грузов должно быть выдано отдельное разрешение, которое дает право на совершение одного рейса туда и обратно, если иное не оговорено в самом разрешении.

3. Перевозки грузов, предусмотренные настоящим Соглашением, должны осуществляться по накладным, форма которых должна соответствовать международному образцу.

4. Компетентные органы Договаривающихся Сторон ежегодно будут передавать друг другу взаимно согласованное количество бланков разрешений на перевозки грузов. Эти бланки должны иметь печать и подпись компетентного органа, выдавшего разрешения.

Статья 6
Перевозки без разрешений

1. При наличии подтверждающих документов без разрешений осуществляются следующие перевозки:

а) движимого имущества при переселении на постоянное место жительства;

б) тел и праха умерших;

в) предметов, оборудования и материалов, предназначенных для ярмарок и выставок;

г) технических средств, оборудования, инструментов, животных, а также различного инвентаря и имущества, предназначенных для проведения театральных, кинотеатральных, спортивных, музыкальных и цирковых мероприятий, а также для киносьемок, звуковой и телевизионной записи;

д) медицинского оборудования и предметов, необходимых для оказания экстренной помощи, в частности в случае стихийного бедствия, а также грузов в рамках гуманной помощи;

е) почтовых отправлений;

з) грузовыми автотранспортными средствами, полная масса которых, включая прицеп или полуприцеп, не превышает 3,5 тонн;

ж) проезд порожних автотранспортных средств для замены поврежденных или потерпевших аварию, а также автомобилей технической помощи для их буксировки или ремонта.

ОБЩИЕ ПОЛОЖЕНИЯ

Статья 7
Особые условия

1. Перевозки, предусмотренные настоящим Соглашением, могут выполняться только перевозчиками, которые согласно национальному законодательству своего государства допущены к осуществлению международных перевозок.

2. Автотранспортные средства, осуществляющие международные перевозки, должны иметь регистрационные и отличительные знаки своего государства. Прицепы и полуприцепы могут иметь регистрационные и отличительные знаки других государств.

Статья 8
Страхование

Перевозки на основании настоящего Соглашения выполняются при условии обязательного страхования гражданской правовой ответственности владельцами автотранспортных средств.

Статья 9
Каботаж

Перевозчикам не разрешается выполнять каботажные перевозки, если на это не получено разрешение компетентного органа другой Договаривающейся Стороны в соответствии с ее национальным законодательством.

Статья 10
Перевозки, требующие специальных разрешений

11. Если вес, габариты или нагрузка на ось автотранспортного средства без груза или с грузом превышают нормы, установленные на территории государства другой Договаривающейся Стороны, перевозчик для осуществления перевозки должен получить соответствующее специальное разрешение компетентного органа этого государства.

2. Перевозка опасных грузов осуществляется в соответствии с национальным законодательством государства Договаривающейся Стороны, по территории которой осуществляется перевозка и в предусмотренных законодательством случаях, на основе специального разрешения, выданного соответствующим компетентным органом этого государства.

3. Если специальные разрешения предусматривают движение автотранспортного средства по определенному маршруту, то перевозка должна осуществляться только по этому маршруту.

4. Специальные разрешения не исключают необходимости получения разрешения для осуществления перевозки, указанного в пункте 1 Статьи 5 настоящего Соглашения.

Статья 11
Контроль документов

1. В отношении пограничного, таможенного и санитарного контроля будут применяться положения международных договоров, участниками которых являются обе Договаривающиеся Стороны, а при решении вопросов, неурегулированных этими договорами, будут применяться национальное законодательство соответствующего государства.

2. Пограничный, таможенный и санитарный контроль при перевозках тяжелобольных, а также при перевозках животных и скоропортящихся грузов будет осуществляться вне очереди.

3. Водители автотранспортных средств, выполняющие международные перевозки, предусмотренные настоящим Соглашением, должны иметь национальные или международные водительские удостоверения и национальные регистрационные документы на автотранспортные средства, которые должны соответствовать общепринятым международным образцам.

4. Разрешения и другие документы, которые требуются в соответствии с положениями настоящего Соглашения, должны находиться в автотранспортном средстве, к которому они относятся, и предъявляться по требованию представителей компетентных контролирующих органов.

Статья 12
Таможенные процедуры

1. При выполнении перевозок на основании настоящего Соглашения взаимно освобождаются от таможенных сборов, налогов и разрешений на ввоз на территорию государства другой Договаривающейся Стороны:

а) горючее, находящееся в предусмотренных заводом-изготовителем для каждой модели автотранспортного средства емкостях, технологически и конструктивно связанных с системой питания двигателя и системой питания холодильной установки;

б) смазочные материалы в количествах, необходимых для осуществления данной перевозки;

в) запасные части и инструменты, предназначенные для ремонта поврежденного автотранспортного средства, осуществляющего международные перевозки.

2. Неиспользованные запасные части подлежат обратному вывозу, а замененные запасные части должны быть либо вывезены из государства, либо уничтожены в присутствии представителей таможни соответствующей Договаривающейся Стороны.

Статья 13
Сборы и платежи

1. Перевозчики государств Договаривающихся Сторон при осуществлении перевозок пассажиров и грузов на основании настоящего Соглашения должны произвести уплату налогов, сборов и платежей в соответствии с национальным законодательством каждой из Договаривающихся Сторон, в том числе, сборов и платежей за пользование дорожной инфраструктурой, платными автомобильными дорогами, мостами и тоннелями.

2. Указанное в пункте 1 настоящей статьи обязательство не относится к уплате на территории государства другой Договаривающейся Стороны налогов, сборов и платежей, связанных с владением автотранспортными средствами или их использованием, а также с осуществлением транспортных операций.

Статья 14
Компетентные органы

Компетентными органами, обеспечивающими выполнение положений настоящего Соглашения, являются:

в Латвийской Республике – Министерство сообщения;

в Туркменистане – Министерство автомобильного транспорта.

Договаривающиеся Стороны будут информировать друг друга о возможных изменениях наименований соответствующих компетентных органов.

Статья 15
Смешанная комиссия

Для обеспечения выполнения настоящего Соглашения и разрешения возникающих спорных вопросов компетентные органы Договаривающихся Сторон из своих представителей создают Смешанную Комиссию, заседания которой будут проводиться не реже одного раза в год поочередно на территориях обеих государств.

Статья 16
Применение национального законодательства

1. Во всех случаях, не урегулированных положениями настоящего Соглашения или международными договорами, участниками которых являются обе Договаривающейся Стороны, будет применяться национальное законодательство соответствующего государства.

2. Компетентные органы Договаривающихся Сторон взаимно обмениваются информацией об изменениях национальных законодательств, влияющих на реализацию настоящего Соглашения.

3. Перевозчики и персонал обслуживающий автотранспортные средства обязаны соблюдать правила дорожного движения и правовые нормы того государства, на территории которой выполняются перевозки.

Статья 17
Санкции

1. В случае несоблюдения перевозчиком или персоналом, обслуживающим автотранспортное средство государства одной Договаривающейся Стороны национального законодательства государства другой Договаривающейся Стороны или положений настоящего Соглашения, компетентный орган государства, на территории которой произошло нарушение, может принять следующие меры:

а) предупредить перевозчика за его нарушение;

б) временно, частично или полностью лишить перевозчика права на выполнение перевозок на территории государства той Договаривающейся Стороны, где произошло нарушение.

2. Компетентный орган, предпринявший такие меры, информирует об этом компетентный орган другой Договаривающейся Стороны.

3. Положения этой Статьи не исключают мер, которые в соответствии с национальным законодательством могут быть приняты судом или административным органом государства, где произошло нарушение.

Статья 18
Споры

Споры между Договаривающимися Сторонами относительно толкования или применения положений настоящего Соглашения будут решаться путем переговоров.

Статья 19
Изменение Соглашения

По взаимному согласию Договаривающиеся Стороны могут внести изменения и дополнения в настоящее Соглашение, которые оформляются отдельным Протоколом, что является неотъемлемой частью настоящего Соглашения, и вступают в силу в порядке, предусмотренном Статьей 20 настоящего Соглашения.

Статья 20
Вступление в силу и срок действия

1. Настоящее Соглашение вступает в силу по истечении 30 дней с даты получения по дипломатическим каналам последнего письменного уведомления Договаривающихся Сторон о выполнении внутригосударственных процедур, необходимых для его вступления в силу.

2. Настоящее Соглашение заключается на неопределенный срок. Каждая из Договаривающихся Сторон может, письменно уведомив другую Договаривающуюся Сторону прекратить действие настоящего Соглашения. Действие Соглашения прекращается через шесть (6) месяцев с даты получения такого уведомления.

Совершено в г. Ашхабаде 12 декабря 2015 г. в двух экземплярах, каждый на латышском, туркменском и русском языках, причем все тексты имеют одинаковую силу.

В случае возникновения разногласий по толкованию положений настоящего Соглашения, преимущество будет иметь текст на русском языке.

За Правительство
Латвийской Республики
Министр иностранных дел
Едгарс Ринкевичс

За Правительство
Туркменистана
Министр автомобильного транспорта
Эсен Айдогдыев

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!