Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI
  • PASTĀSTI CITIEM
  • PUBLIKĀCIJAS ATSAUCE
  • ATVĒRT PUBLIKĀCIJU (PDF)
  • IZDRUKĀT PUBLIKĀCIJU
  • INFORMĀCIJAS DROŠĪBA
  • PAR DOKUMENTA IZDEVĒJU

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2013. gada 9. jūlija Būvniecības likums. Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 30.07.2013., Nr. 146 (4952) https://www.vestnesis.lv/op/2013/146.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidenta informācija

Par apžēlošanu

Vēl šajā numurā

30.07.2013., Nr. 146 (4952)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 09.07.2013.

Stājas spēkā: 01.10.2014.

Statuss: Spēkā esošs

OP numurs: 2013/146.1

2013/146.1
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Būvniecības likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) būvatļauja — administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā — projektēšanai un būvdarbiem — līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā;

2) būvdarbi — būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, ierīkotu vai nojauktu būvi;

3) būve — ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni);

4) būves atjaunošana — būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju;

5) būves ierīkošana būvdarbi, kurus veic inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē;

6) būves konservācija — būvdarbi, kurus veic būves konstrukciju nostiprināšanai un aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību, lai būves konstrukcijas nenonāktu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstamā stāvoklī, kā arī izbūvēto inženiertīklu atslēgšanai;

7) būves nojaukšana — būvdarbi, kuru rezultātā būve vai tās daļa beidz pastāvēt;

8) būves novietošana — būvdarbi, kurus veic iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem;

9) būves pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu;

10) būves restaurācija — būvdarbi, kurus veic zinātniski pamatotai būves vai tās daļas atjaunošanai, lietojot oriģinālam atbilstošus materiālus, paņēmienus vai tehnoloģijas;

11) būvizstrādājums — ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts izstrādājums vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija;

12) būvniecība — visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi;

13) būvprojekts — būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo grafisko un teksta dokumentu kopums.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts ekonomisko un sociālo attīstību, kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu, kā arī energoresursu racionālu izmantošanu.

3.pants. Likuma darbības joma

Likumu piemēro jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai.

4.pants. Būvniecības principi

Būvniecība ietver projektēšanu un būvdarbus, kuru rezultātā tiek uzlabotas vai nojauktas esošās vai radītas jaunas būves ar noteiktu funkciju. Būvniecībā ievēro šādus principus:

1) arhitektoniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru būves projektē, līdzsvarojot būvniecības funkcionālos, estētiskos, sociālos, kultūrvēsturiskos, tehnoloģiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī pasūtītāja un sabiedrības intereses, dabas vai pilsētas ainavas individuālo identitāti izceļot un organiski iekļaujot kultūrvidē, tādējādi to bagātinot un veidojot kvalitatīvu dzīves telpu;

2) inženiertehniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru būves inženiertehniskais risinājums ir lietošanai drošs, kā arī ekonomiski un tehnoloģiski efektīvs;

3) atklātības principu, saskaņā ar kuru būvniecības process ir atklāts, sabiedrība tiek informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem;

4) ilgtspējīgas būvniecības principu, saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek radīta kvalitatīva dzīves vide pašreizējām un nākamajām paaudzēm, šai nolūkā arī palielinot atjaunojamo energoresursu un sekmējot citu dabas resursu efektīvu izmantošanu;

5) vides pieejamības principu, saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek veidota vide, kurā ikviena persona var ērti pārvietoties un izmantot būvi atbilstoši tās lietošanas veidam.

5.pants. Ministru kabineta kompetence būvniecības jomā

(1) Likuma izpildei Ministru kabinets:

1) izdod vispārīgos būvnoteikumus, kuros nosaka:

a) būvju klasifikāciju un iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi,

b) vispārīgo būvniecības procesa kārtību atkarībā no attiecīgās būves grupas,

c) gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana,

d) gadījumus, kad nepieciešama būvprojekta ekspertīze, un tās veikšanas kārtību,

e) gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu,

f) būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, kā arī būvinspektoru tiesības un pienākumus,

g) principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu;

2) izdod speciālos būvnoteikumus, kuros nosaka:

a) būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus,

b) būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu,

c) būvatļaujā iekļaujamos nosacījumus,

d) atkāpju saskaņošanas kārtību,

e) būvprojekta ekspertīzes apjomu,

f) par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju,

g) būves konservācijas kārtību,

h) būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā,

i) būvdarbu garantijas termiņus pēc būves nodošanas ekspluatācijā;

3) izdod būvnormatīvus, kuros nosaka tehniskās prasības attiecībā uz būvēm un to elementiem un vides pieejamības prasības attiecībā uz būvēm;

4) izdod būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumus, kuros nosaka:

a) nosacījumus, ar kādiem fiziskajām personām izsniedz, reģistrē un anulē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras un būvniecības jomā, kā arī sertifikāta izsniegšanas, reģistrēšanas un anulēšanas, darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību,

b) cik ilga praktiskā darba pieredze arhitektūras un būvniecības jomā nepieciešama, lai pretendētu uz sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras un būvniecības jomā,

c) kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu,

d) patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību,

e) maksas pakalpojumu apmēru, maksāšanas kārtību un saņemto līdzekļu izmantošanas kārtību,

f) kompetences pārbaudes iestādes pilnvaras,

g) būvspeciālistu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un pārbaudes kārtību;

5) izdod noteikumus, kuros nosaka:

a) būvinspektoriem izvirzāmās prasības, būvinspektoru reģistrācijas kārtību un kārtību, kādā būvinspektorus izslēdz no reģistra,

b) būvinspektoru reģistra datu saturu,

c) būvinspektoru profesionālās darbības uzraudzības kārtību;

6) nosaka būvniecības informācijas sistēmas izveides un uzturēšanas kārtību, dokumentu iesniegšanas kārtību, būvniecības informācijas sistēmas saturu un tajā iekļautās informācijas aprites kārtību;

7) nosaka kārtību un nosacījumus komersantu reģistrācijai un pārreģistrācijai būvkomersantu reģistrā, izslēgšanai no reģistra, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību, par reģistrācijas darbībām maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību;

8) nosaka Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtību, kā arī padomes sekretariāta funkcijas;

9) nosaka būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un būvuzņēmēju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu;

10) nosaka kārtību, kādā veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību, tās ietvaros pieprasa un saņem būvizstrādājumu paraugus, veic laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes, un gadījumus, kad izdevumus par attiecīgu ekspertīžu veikšanu sedz būvmateriālu ražotājs vai izplatītājs;

11) nosaka kārtību, kādā izraugās Eiropas tehniskā novērtējuma institūciju, kā arī kārtību, kādā izdod Eiropas tehnisko novērtējumu;

12) izdod noteikumus par būvkomersantu klasifikāciju, kuros nosaka:

a) klasifikācijas dokumenta saņemšanai iesniedzamās ziņas,

b) būvkomersantu klasifikācijas veidus un kritērijus,

c) nosacījumus vienreizēja un pagaidu klasifikācijas dokumenta saņemšanai,

d) nosacījumus lēmuma par klasifikācijas dokumenta piešķiršanu grozīšanai vai atcelšanai,

e) klasifikācijas iestādes pilnvaras,

f) informācijas par būvkomersantu klasifikāciju izvietošanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pārbaudes kārtību.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētos noteikumus izdod attiecībā uz:

1) ēkām;

2) autoceļiem un ielām (valsts un pašvaldību);

3) dzelzceļa būvēm (valsts, pašvaldību un privātajām);

4) elektronisko sakaru būvēm;

5) enerģijas ražošanas, glabāšanas, pārvades un sadales būvēm;

6) hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm;

7) ostu hidrotehniskajām būvēm;

8) ar radiācijas drošību saistītām būvēm;

9) būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;

10) citām, atsevišķi neklasificētām būvēm.

6.pants. Valsts pārvaldes institūciju kompetence būvniecības jomā

(1) Par būvniecības nozari atbildīgā ministrija veic būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju, izstrādā vienotu valsts politiku būvniecības jomā un nodrošina šīs politikas realizēšanu. Lai veiktu šos uzdevumus, ministrija:

1) izstrādā politikas plānošanas dokumentus būvniecības jomā;

2) izstrādā priekšlikumus būvniecību regulējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai;

3) izstrādā šā likuma 5.pantā minētos noteikumus;

4) nodrošina būvniecības pārraudzībai un kontrolei nepieciešamās būvniecības informācijas sistēmas darbību.

(2) Par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas kompetencē var būt arī citi normatīvajos aktos paredzēti pienākumi būvniecības jomā.

(3) Nozaru ministrijas atbilstoši to nolikumos noteiktajai kompetencei attiecībā uz šā likuma 5.panta otrās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minēto būvju būvniecību iesniedz par būvniecības nozari atbildīgajai ministrijai šādu speciālajos būvnoteikumos iekļaujamo informāciju:

1) būvniecības procesa kārtība un būvniecības procesā iesaistītās institūcijas;

2) būvniecības procesam nepieciešamie dokumenti un to saturs;

3) būvatļaujā iekļaujamie nosacījumi;

4) par būvniecības procesa uzraudzību un tiesiskumu atbildīgā institūcija.

(4) Nozaru ministrijas vai to padotības iestādes atbilstoši to nolikumos noteiktajai kompetencei normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos pieņem lēmumus par būvniecības ieceri, pildot šā likuma 12.panta trešās daļas 1., 3., 4., 5., 6., 7., 9. un 10.punktā noteiktās būvvaldes funkcijas, kā arī piemērojot likumā noteiktos lēmumu pieņemšanas, strīdu izskatīšanas termiņus un būvniecības ieceres paziņošanas kārtību.

(5) Par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas padotībā esoša iestāde veic būvizstrādājumu tirgus (ražošanas un tirdzniecības vietas, būvlaukumi) uzraudzību un kontroli, pārbaudot būvizstrādājumu atbilstību standartos vai tehniskajos noteikumos deklarētajām ekspluatācijas īpašībām un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, un pieņem būvizstrādājumu tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus. Iestādes pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Veicot būvizstrādājumu tirgus uzraudzību un kontroli, iestādei ir tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju un dokumentus (tai skaitā tehnisko dokumentāciju, ekspluatācijas īpašību deklarāciju, tipa pārbaudes sertifikātu, testēšanas pārskatus);

2) pieprasīt un bez maksas saņemt būvizstrādājumu paraugus, veikt paraugu pārbaudes uz vietas (priekštestēšanu), šai nolūkā arī atverot iepakojumu un veicot parauga testēšanu, kā arī organizēt laboratorisku vai cita veida ekspertīzi, lai noteiktu būvizstrādājuma atbilstību noteiktajām prasībām;

3) uz laiku, kas nepieciešams, lai novērtētu būvizstrādājumu atbilstību noteiktajām prasībām vai deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, lai veiktu pārbaudes un ekspertīzes, kā arī līdz galīgā lēmuma pieņemšanai aizliegt vai apturēt būvizstrādājumu laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu;

4) pēc pārbaužu veikšanas sniegt tirgus dalībniekiem ieteikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

7.pants. Vietējās pašvaldības kompetence

Likuma izpildei vietējā pašvaldība:

1) nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu:

a) izveidojot būvvaldi savā teritorijā vai vienojoties ar citām pašvaldībām par kopīgas būvvaldes izveidi un nodrošinot būvvaldes darbībai nepieciešamos resursus,

b) pieņemot lēmumus par apstrīdētajiem pašvaldības būvvaldes administratīvajiem aktiem, faktisko rīcību un lēmumiem, kas apstrīdami saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

2) pieņem lēmumus par turpmāko rīcību ar tās teritorijā esošām būvēm, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai tās bojā ainavu;

3) republikas pilsētās — nodarbina pilsētas arhitektu, kurš pārrauga arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu;

4) nodrošina informācijas pieejamību būvniecības informācijas sistēmā;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā informē sabiedrību par saņemtajām būvniecības iecerēm.

8.pants. Latvijas Būvniecības padome

(1) Latvijas Būvniecības padome:

1) izvērtē būvniecības politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus būvniecības jomā un sniedz par būvniecības nozari atbildīgajai ministrijai viedokli par tiem, kā arī piedalās būvniecību regulējošu normatīvo aktu pilnveidošanā;

2) izstrādā priekšlikumus būvniecības nozares attīstīšanai, tai skaitā prioritāro jomu noteikšanai, būvspeciālistu profesionālās izglītības sistēmas pilnveidošanai un viņu kompetences paaugstināšanai.

(2) Latvijas Būvniecības padomes sekretariāta funkcijas pilda par būvniecības nozari atbildīgā ministrija.

9.pants. Būtiskās būvei izvirzāmās prasības

(1) Būve projektējama un būvējama atbilstoši tās lietošanas veidam.

(2) Visā ekonomiski pamatotajā ekspluatācijas laikā būvei un tās elementiem jāatbilst šādām būtiskām prasībām:

1) mehāniskā stiprība un stabilitāte;

2) ugunsdrošība;

3) higiēna, nekaitīgums un vides aizsardzība;

4) lietošanas drošība un vides pieejamība;

5) akustika (aizsardzība pret trokšņiem);

6) energoefektivitāte;

7) ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.

(3) Atkāpes no būvniecību regulējošu normatīvo aktu tehniskajām prasībām būvprojektā pēc tā saskaņošanas ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām ir pieļaujamas šādos gadījumos:

1) ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem tiek nodrošināta šā panta otrās daļas prasību izpilde;

2) atjaunojot, pārbūvējot vai restaurējot ēkas ar kultūrvēsturisku vērtību, attiecīgās prasības tehniski nav iespējams ievērot vai to ievērošanas dēļ ēka zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību.

10.pants. Būvizstrādājumi

(1) Būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošina būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām.

(2) Ja konstatēts, ka būvizstrādājums neatbilst noteiktajām prasībām vai deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, iestāde, kas veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību un kontroli, var pieņemt šādus lēmumus:

1) uzdot tirgus dalībniekam novērst konstatētās neatbilstības;

2) uzdot tirgus dalībniekam veikt pasākumus būvizstrādājuma atbilstības nodrošināšanai;

3) aizliegt iestrādāt būvizstrādājumu būvē;

4) uzdot tirgus dalībniekam izņemt būvizstrādājumu no tirdzniecības, atsaukt no patērētājiem un lietotājiem;

5) aizliegt vai apturēt būvizstrādājumu laišanu tirgū vai pārdošanu.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu pārsūdzēšana neaptur to darbību.

11.pants. Būvju iedalījums

Būves iedala ēkās un inženierbūvēs. Detalizētākas būvju grupēšanas kritērijus un nosacījumus dokumentu iesniegšanai, kā arī būvdarbu veikšanai katras būvju grupas ietvaros nosaka vispārīgie būvnoteikumi.

12.pants. Būvvalde

(1) Būvvalde ir pašvaldības iestāde vai struktūrvienība vai vairāku pašvaldību izveidota iestāde.

(2) Būvvalde pastāvīgi nodarbina speciālistus, no kuriem vismaz viens ir arhitekts un viens — būvinspektors.

(3) Būvvalde atbilstoši savai kompetencei:

1) kontrolē būvniecības procesu un tā atbilstību šā likuma un citu būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām;

2) sniedz ziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem, kā arī teritorijā esošajiem inženiertīkliem;

3) informē par notiekošās būvniecības tiesisko pamatojumu un sniedz ziņas par būvi;

4) izskata iesniegumus un pieņem lēmumus par būvniecības ieceri;

5) izskata būvuzraudzības plānu;

6) izskata alternatīvus tehniskos risinājumus vides pieejamības nodrošināšanai, ja nepieciešams, lūdzot attiecīgās jomas nevalstisko organizāciju ekspertu viedokli gadījumos, kad būvprojektā nav iespējams ievērot būvnormatīvu tehniskās prasības;

7) pieņem būves ekspluatācijā;

8) izskata iesniegumus un pieņem lēmumus par būves vai tās daļas lietošanas veida maiņu bez pārbūves;

9) sniedz konsultācijas par būvniecības procesa kārtību;

10) veic citas ar būvniecības procesu un tā atbilstību normatīvo aktu prasībām saistītas darbības;

11) reģistrē citu institūciju izdotās būvatļaujas;

12) sniedz konsultācijas par būvniecības iespējām attiecīgajā teritorijā.

(4) Atkarībā no būvniecības ieceres būvvalde pieņem lēmumu šādos termiņos:

1) viena mēneša laikā — par šā likuma 14.panta trešās daļas 1.punktā minēto jautājumu;

2) 14 dienu laikā — par šā likuma 14.panta trešās daļas 2.punktā minēto jautājumu;

3) septiņu dienu laikā — par šā likuma 14.panta trešās daļas 3.punktā minēto jautājumu.

(5) Būvvalde izdara atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi septiņu dienu laikā no dienas, kad būvvaldei iesniegti dokumenti, kas apliecina visu minēto nosacījumu izpildi.

13.pants. Būvspeciālisti

(1) Būvspeciālisti ir personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā reglamentētās profesijās.

(2) Patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras jomā arhitekta profesijā var iegūt persona, kas:

1) ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitektūras studiju programmā;

2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;

3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi arhitekta prakses sertifikātu.

(3) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera profesijā var iegūt šādās specialitātēs:

1) inženierizpēte;

2) projektēšana;

3) būvdarbu vadīšana;

4) būvuzraudzība;

5) būvekspertīze.

(4) Patstāvīgās prakses tiesības būvinženiera profesijā šā panta trešās daļas 3. un 4.punktā minētajās specialitātēs var iegūt persona, kas:

1) ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā;

2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;

3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu.

(5) Patstāvīgās prakses tiesības būvinženiera profesijā šā panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minētajās specialitātēs var iegūt persona, kas:

1) ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā;

2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;

3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu.

(6) Būvspeciālisti var veikt būvekspertīzi tikai tajās jomās, kurās tiem ir patstāvīgās prakses tiesības.

(7) Būvspeciālisti regulāri paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju.

(8) Informāciju par arhitekta prakses sertifikātu un būvprakses sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iekļauj būvspeciālistu reģistrā.

(9) Personām patstāvīgās prakses tiesību iegūšanai arhitektūras jomā arhitekta profesijā vai būvniecības jomā būvinženiera profesijā šajā likumā noteiktajās specialitātēs nepieciešamo sertifikātu piešķir bez termiņa ierobežojuma. Normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos būvspeciālista kompetences novērtēšana veicama atkārtoti.

(10) Būvspeciālistiem ir pienākums apdrošināt savu profesionālo atbildību par būvniecības procesā to darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citu būvniecības dalībnieku un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai, kā arī videi.

(11) Šajā likumā noteiktās darbības projektēšanas un būvniecības procesā būvspeciālisti veic uz rakstveida līguma pamata.

(12) Šā panta ceturtās daļas prasības neattiecas uz amata meistariem, ja viņi veic vai vada būvamatniecības darbus atbilstoši likumam "Par amatniecību". Speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos būvdarbus atsevišķās būvēs var vadīt arī citas, šajā pantā neminētas personas.

(13) Būvspeciālista kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību deleģē un maksu par minēto uzdevumu veikšanu nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

14.pants. Būvniecības iecere

(1) Persona ierosina būvniecību, iesniedzot būvvaldei būvniecības ieceres iesniegumu, kā arī vispārīgajos būvnoteikumos un speciālajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus.

(2) Par būvniecības ieceri pašvaldības noteikta institūcija vai amatpersona paziņo sabiedrībai triju darba dienu laikā no attiecīgās būvniecības ieceres iesnieguma saņemšanas dienas, publicējot attiecīgo informāciju pašvaldības mājaslapā internetā un būvniecības informācijas sistēmā. Publikācijā norāda:

1) būvniecības ieceres realizācijas vietu;

2) iecerētās būves veidu.

(3) Izskatot būvniecības ieceres iesniegumu, būvvalde atkarībā no būvniecības ieceres veida lemj par:

1) būvatļaujas izdošanu vai atteikumu izdot būvatļauju;

2) būvniecības ieceres akceptu, izdarot atzīmi apliecinājuma kartē, vai atteikumu akceptēt ieceri par būvniecību vienkāršotā kārtībā;

3) būvniecības ieceres akceptu, izdarot atzīmi būvniecības ieceres paskaidrojuma rakstā, vai atteikumu akceptēt būvniecības ieceri.

(4) Speciālajos būvnoteikumos paredzētos gadījumos (inženiertīklu pievadu ierīkošana, inženiertīklu ierīkošana aizsargjoslā vai sarkano līniju robežās) persona inženiertīklu ierīkošanu uzsāk pēc tam, kad par būvniecības ieceri paziņojusi būvvaldei un saņēmusi citas atļaujas, ja tādas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešamas.

(5) Par lēmumu, kas pieņemts, izskatot būvniecības ieceres iesniegumu šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, pašvaldības noteikta institūcija vai amatpersona paziņo sabiedrībai, publicējot paziņojumu pašvaldības mājaslapā internetā un būvniecības informācijas sistēmā triju darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Publikācijā norāda:

1) būvniecības ieceres realizācijas vietu;

2) iecerētās būves veidu;

3) dienu, kad stājas spēkā būvatļauja vai atteikums izdot būvatļauju.

(6) Pasūtītājam ir pienākums normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos par saņemto būvatļauju piecu dienu laikā informēt sabiedrību, izvietojot būvtāfeli zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība. Informācijas saturu nosaka Ministru kabinets. Šim pasākumam ir informatīvs raksturs.

(7) Pasūtītājs par saņemto būvatļauju var individuāli rakstveidā informēt tos nekustamo īpašumu īpašniekus (valdītājus), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar zemes gabalu, kurā atļauts veikt būvdarbus. Šim pasākumam ir informatīvs raksturs.

(8) Būvatļauju vai atteikumu izdot būvatļauju var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no šā panta piektās daļas 3.punktā minētās dienas.

15.pants. Būvatļauja

(1) Būvatļauju izsniedz, ja:

1) būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) ietvertajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, izņemot gadījumus, kad būvniecības iecere attiecas uz nacionālo interešu objektu;

2) būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku vai tiesisko valdītāju un būves īpašnieku vai tiesisko valdītāju gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošā būvē, vai zemes gabala īpašnieks ir informēts gadījumā, kad to prasa normatīvie akti;

3) atbilstoši būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām ir izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā, izņemot gadījumus, kad attiecīga projekta izstrāde nav nepieciešama.

(2) Būvatļauju neizsniedz, ja:

1) būvniecības iecere neatbilst kādam no šā panta pirmās daļas nosacījumiem vai citām normatīvo aktu prasībām;

2) nav veikts paredzētās būvniecības sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums gadījumā, kad to nosaka normatīvie akti.

(3) Lēmums par būvatļauju stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Ja informācija par lēmumu par būvatļauju publicēta, ievērojot šā likuma 14.panta piektās daļas nosacījumus, šis lēmums attiecībā uz citām personām uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad tas stājies spēkā.

(4) Vietējās pašvaldības teritorijas apbūves noteikumos var noteikt papildu nosacījumus attiecībā uz būvprojekta detalizāciju, ja tie nepieciešami, lai būve iekļautos ainavā vai pilsētvidē.

(5) Būvatļauju papildus Administratīvā procesa likumā noteiktajiem gadījumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var atcelt tās izsniedzējs, ja pasūtītājs, kas ir attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kura uzdevumā uz noslēgtā līguma pamata tiek veikta būvniecība, neievēro šajā likumā vai citos būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteikto.

(6) Nacionālā interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību.

16.pants. Projektēšana

(1) Pēc būvatļaujas saņemšanas tiek uzsākta būvatļaujas nosacījumu izpilde, nodrošinot būvprojekta izstrādi vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos noteiktajā apjomā, kā arī ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) ietvertos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Projektēšanu uz pasūtītāja risku var turpināt arī laikā, kad būvatļauja ir apstrīdēta vai pārsūdzēta.

(2) Par būvprojekta vai tā dokumentācijas atbilstību būvniecību regulējošu normatīvo aktu, būvnormatīvu, kā arī projektētāja un pasūtītāja civiltiesiskā kārtā noslēgto līgumu prasībām ir atbildīgs būvprojekta izstrādātājs.

(3) Būvprojekta izstrādātājam ir tiesības veikt autoruzraudzību. Par tās nosacījumiem puses vienojas, noslēdzot rakstveida līgumu. Vispārīgie būvnoteikumi paredz gadījumus, kad autoruzraudzība ir obligāta.

17.pants. Būvdarbi

(1) Būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama. Šā likuma 15.panta sestajā daļā minētajā gadījumā būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde izdarījusi atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

(2) Būvdarbus organizē un veic atbilstoši būvprojektam un būvatļaujas nosacījumiem, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un prasības, lai netiktu nodarīts kaitējums videi vai tas būtu pēc iespējas mazāks un resursu patēriņš būtu ekonomiski un sociāli pamatots.

(3) Ja būvdarbi tiek apturēti vai pārtraukti un līdz ar to būve kļūst bīstama cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi vai arī būves konstrukcijās var rasties bīstami bojājumi, būvniecības ierosinātājs veic būves konservāciju normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

(4) Būvdarbus, kuru veikšanai nepieciešama apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts, drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde minētajos dokumentos izdarījusi atzīmi par saskaņojumu.

18.pants. Būvniecības kontrole

(1) Būvniecības kontroli veic būvvalde un būvinspektori — būvvaldē nodarbinātas personas, kuras ir reģistrētas būvinspektoru reģistrā.

(2) Būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīga būvniecība ir arī darbība vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(3) Būvinspektoram ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būvi būvdarbu, kā arī tās ekspluatācijas laikā.

(4) Veicot būvniecības kontroli, būvinspektori pārbauda, vai:

1) būvdarbi uzsākti atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

2) būvdarbi un būvizstrādājumi atbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām;

3) ēka vai tās daļa tiek izmantota atbilstoši projektētajam lietošanas veidam.

(5) Ja būvinspektors saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu konstatē patvaļīgu būvniecību, viņš aptur būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu, bet būvvalde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti;

2) par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes, bet gadījumos, kad patvaļīgas būvniecības rezultātā nodarīts kaitējums videi, — arī pēc tā novēršanas vides un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Ja saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu būvinspektors konstatē atkāpes no būvvaldē iesniegtā būvprojekta, viņš aptur būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu. Būvvalde var pieņemt lēmumu par atļauju turpināt būvdarbus un iespēju mainīt būvatļaujas nosacījumus, ja būvprojekta izmaiņas tiks saskaņotas ar projektētāju un neietekmēs būves apjomu, novietojumu vai lietošanas veidu.

(7) Ja būvinspektoram rodas pamatotas šaubas par būvizstrādājumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, viņš informē iestādi, kas veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību un kontroli.

(8) Būvvalde var pieņemt lēmumu par būvatļaujas atcelšanu un pienākumu iesniegt jaunu būvniecības ieceres iesniegumu, ja izmaiņas skar būves apjomu, novietojumu vai lietošanas veidu un to pieļauj pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

(9) Būvvalde pieņem lēmumu par pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem neatbilstošo būves daļu nojaukšanu vai konstrukciju demontāžu.

(10) Ja būvinspektors saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 3.punktu konstatē, ka ēka vai tās daļa tiek izmantota pretēji projektētajam lietošanas veidam, viņš uzraksta attiecīgu atzinumu, kuru iesniedz pašvaldībai, lai tā pieņemtu lēmumu par administratīvo sodu.

(11) Lēmuma par būvniecības apturēšanu, būvdarbu pārtraukšanu vai būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību.

19.pants. Atbildība būvniecībā

(1) Būvniecības procesa dalībniekiem (zemes īpašnieks, būves īpašnieks, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, būvuzraugs un būveksperts) ir pienākums būvniecības procesā ievērot normatīvo aktu prasības.

(2) Zemes īpašnieks atbild par būvdarbu uzsākšanu vai veikšanu bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, ja attiecīgie lēmumi būvniecības uzsākšanai nepieciešami. Zemes īpašnieks ir atbildīgs arī par normatīvajiem aktiem atbilstoša būvprojekta izstrādātāja, būvdarbu veicēja un būvuzrauga izvēli.

(3) Ja uz zemes gabala atrodas vai tiek būvēta citai personai piederoša būve, par būvdarbu uzsākšanu vai veikšanu bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, ja attiecīgie lēmumi būvniecības uzsākšanai nepieciešami, atbild būves īpašnieks. Būves īpašnieks ir atbildīgs arī par normatīvajiem aktiem atbilstoša būvprojekta izstrādātāja, būvdarbu veicēja un būvuzrauga izvēli.

(4) Būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par būvprojekta apjoma un satura atbilstību pasūtītāja, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī par autoruzraudzību.

(5) Būvdarbu veicējs ir atbildīgs par normatīvo aktu prasību ievērošanu būvlaukumā un būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektam un pasūtītāja, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī par normatīvo aktu prasībām atbilstošu būvizstrādājumu izvēli un to iestrādes tehnoloģiju.

(6) Būvuzraugs ir atbildīgs par būvdarbu uzraudzību, par to, lai būve vai tās daļa, kuras būvniecības laikā viņš pildījis savus pienākumus, atbilstu būvprojektam un pasūtītāja, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī par būvuzraudzības plānā ietverto pasākumu savlaicīgu izpildi.

(7) Būveksperts atbild par ekspertīzes atzinuma saturu un tajā ietverto secinājumu pamatotību.

(8) Būvniecības procesa dalībniekam ir pienākums šajā likumā un Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzināt citiem būvniecības procesa dalībniekiem un trešajām personām tos zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.

(9) Ja būvdarbu veikšanai ir nepieciešama būvatļauja, starp būvniecības dalībniekiem, izņemot ģimenes locekļus un radiniekus pirmajā un otrajā radniecības pakāpē, par darba izpildi vai pakalpojumu sniegšanu ir slēdzami rakstveida darba vai uzņēmuma līgumi. Ja būvdarbu izpildei nav nepieciešama būvatļauja, būvniecības dalībnieku pienākumus un tiesības attiecībā uz līgumu noslēgšanas formu nosaka Civillikums, Darba likums un citi normatīvie akti.

(10) Ja saskaņā ar šā panta devīto daļu ir nepieciešama rakstveida līguma noslēgšana, bet būvniecības dalībnieki — fiziskās personas — nav noslēguši rakstveida līgumu, tad, lemjot par to, vai saukt fizisko personu pie likumā noteiktās atbildības vai pieņemt citu tai nelabvēlīgu lēmumu, papildus citos normatīvajos aktos noteiktajiem apstākļiem, ja attiecīgā persona tos norādījusi un pamatojusi, vērtē arī apstākli, vai darbs ir izpildīts un pakalpojums ir sniegts bez atlīdzības personisko attiecību ietvaros.

20.pants. Apdrošināšana būvniecībā

(1) Būvdarbu veicējam ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai vai mantai nodarītajiem zaudējumiem. Ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja, būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu būvdarbu veikšanas laiku.

(2) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu noslēdz vai nu attiecībā uz visiem būvobjektiem un katru gadu to atjauno, vai no jauna, vai arī attiecībā uz katru atsevišķo būvobjektu.

(3) Trešās personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti, ievērojot normatīvos aktus par apdrošināšanu. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties.

(4) Būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas esamību pārbauda būvatļaujas izdevējs.

21.pants. Būves ekspluatācija

(1) Būve un tās elementi ekspluatācijas laikā uzturami tā, lai nodrošinātu šā likuma 4.pantā minēto būvniecības principu ievērošanu un 9.pantā noteikto būtisko prasību izpildi.

(2) Pēc būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs nodrošina būves novietojuma uzmērījumu veikšanu un būvi nodod ekspluatācijā.

(3) Pārbūvējamu vai atjaunojamu būvi, kā arī no jauna būvējamus inženiertīklus un transporta inženierbūves drīkst izmantot pirms to pieņemšanas ekspluatācijā, ja tiek ievērotas normatīvo aktu prasības, tai skaitā veikti nepieciešamie cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzības pasākumi un jautājums par būves izmantošanu pirms tās pieņemšanas ekspluatācijā ir saskaņots ar būvvaldi.

(4) Būvi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam.

(5) Ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, tās īpašniekam saskaņā ar pašvaldības lēmumu tā jāsakārto vai jānojauc atbilstoši Civillikuma 1084.pantam.

(6) Ja būves īpašnieks nav pildījis pašvaldības lēmumu, tā izpildi daļā par būves bīstamības novēršanu var nodrošināt pašvaldība. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību daļā par bīstamības novēršanu. Ar būves sakārtošanu vai nojaukšanu saistītos izdevumus sedz būves īpašnieks.

22.pants. Būvkomersantu reģistrs

(1) Lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, komersants reģistrējas būvkomersantu reģistrā.

(2) Komersants ir tiesīgs darboties tādās būvniecības jomās, kurās tam ir attiecīgi būvspeciālisti.

(3) Būvkomersantu reģistrā iekļauj informāciju par komersantu, tā būvspeciālistiem, komersantu raksturojošus datus, ziņas par būvniecībā konstatētajiem pārkāpumiem un reģistra noteikumu pārkāpumiem.

(4) Būvkomersantu reģistrs ir publiski pieejams, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un datu aizsardzību.

23.pants. Būvkomersantu klasifikācija

(1) Lai pretendētu uz tādu būvdarbu veikšanu, kas pilnībā vai daļēji tiek finansēti no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, ja pasūtītājs ir publisko tiesību juridiskā persona vai tās institūcija, būvkomersantam jāsaņem klasifikācijas dokuments.

(2) Būvkomersantus klasificē, izvērtējot to finansiāli ekonomiskos rādītājus, tehniskos kritērijus, kā arī profesionālo pieredzi.

(3) Būvkomersants ir tiesīgs pretendēt uz vienreizēju vai pagaidu klasifikācijas dokumentu.

(4) Informācija par būvkomersantu klasifikāciju ir iekļaujama būvniecības informācijas sistēmā un publiski pieejama.

24.pants. Būvniecības informācijas sistēma

(1) Būvniecības informācijas sistēma ir valsts sistēma, kas ietver būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamo informāciju un dokumentus un nodrošina informācijas apriti starp publiskās pārvaldes, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. Būvniecības informācijas sistēmu izveido un uztur par būvniecības nozari atbildīgā ministrija.

(2) Būvniecības informācijas sistēma ietver:

1) būvniecības uzsākšanai nepieciešamo informāciju;

2) informāciju par paredzēto būvniecību, saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem un to spēkā stāšanos;

3) informāciju par būvatļaujas nosacījumiem un to izpildi apliecinošo dokumentu uzskaitījumu;

4) informāciju par būvniecības procesa uzraudzību;

5) būves pieņemšanai ekspluatācijā nepieciešamo informāciju;

6) informāciju par būvniecības dalībniekiem un to profesionālās darbības pārkāpumiem;

7) šajā likumā un citos likumos par būvniecību, mājokļu un ēku energoefektivitāti paredzētos reģistrus;

8) citu šā likuma izpildei nepieciešamo informāciju.

(3) Būvniecības informācijas sistēma ir publiski pieejama bez maksas, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un datu aizsardzību.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Būvniecības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 7., 13.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205.nr.; 2012, 195.nr.; 2013, 87., 124.nr.).

2. Līdz attiecīgos Ministru kabineta noteikumus aizvietojošo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 1.jūlijam piemērojami šādi Latvijas būvnormatīvi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika";

2) LBN 003-01 "Būvklimatoloģija";

3) LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā";

4) LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm";

5) LBN 016-11 "Būvakustika";

6) LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība";

7) LBN 202-01 "Būvprojekta saturs un noformēšana";

8) LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas";

9) LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas";

10) LBN 206-99 "Koka konstrukciju projektēšanas normas";

11) LBN 207-01 "Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes";

12) LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves";

13) LBN 209-09 "Mazstāvu dzīvojamās mājas";

14) LBN 211-08 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami";

15) LBN 214-03 "Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes";

16) LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija";

17) LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves";

18) LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves";

19) LBN 224-05 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves";

20) LBN 229-06 "Hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves";

21) LBN 231-03 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija";

22) LBN 241-03 "Iekšējās gāzesvadu sistēmas un gāzes iekārtas";

23) LBN 242-02 "Gāzes sadales un lietotāju ārējie tīkli";

24) LBN 261-07 "Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve";

25) LBN 262-05 "Elektronisko sakaru tīkli";

26) LBN 501-06 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība";

27) LBN 305-01 "Ģeodēziskie darbi būvniecībā";

28) LBN 310-05 "Darbu veikšanas projekts";

29) LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana".

3. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvtehniķa profesijā, bet nav ieguvušas šā likuma 13.pantā noteikto izglītību, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē, projektēšanā, būvdarbu vadīšanā, būvuzraudzībā vai būvekspertīzē ne ilgāk kā līdz 2017.gada 31.decembrim. Ja šīs tiesību normas spēkā stāšanās dienā personai līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci gadi vai mazāk, tai atļauts turpināt patstāvīgu praksi šajā punktā minētajās jomās līdz pensijas vecuma sasniegšanai, neievērojot šā likuma 13.pantā būvspeciālistiem noteiktās izglītības prasības. Ja persona vēlas turpināt patstāvīgo praksi inženierizpētē, projektēšanā, būvdarbu vadīšanā, būvuzraudzībā vai būvekspertīzē pēc pensijas vecuma sasniegšanas, tai jāatbilst šā likuma 13.panta prasībām.

4. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera profesijā un kurām ir pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvinženiera studiju programmā, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē, projektēšanā vai būvekspertīzē ne ilgāk kā līdz 2017.gada 31.decembrim. Ja šīs tiesību normas spēkā stāšanās dienā personai līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci gadi vai mazāk, tai atļauts turpināt patstāvīgu praksi šajā punktā minētajās jomās līdz pensijas vecuma sasniegšanai, neievērojot šā likuma 13.pantā būvspeciālistiem noteiktās izglītības prasības. Ja persona vēlas turpināt patstāvīgo praksi inženierizpētē, projektēšanā vai būvekspertīzē pēc pensijas vecuma sasniegšanas, tai jāatbilst šā likuma 13.panta prasībām.

5. Būvniecības dokumentācijai, kas iesniegta atbildīgajai institūcijai līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, piemēro to normatīvo aktu prasības, kuri bija spēkā attiecīgās dokumentācijas iesniegšanas dienā, tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteiktas labvēlīgākas prasības attiecībā uz būvniecības dokumentācijas saturu un lēmumu pieņemšanas termiņiem.

6. Saskaņā ar 1995.gada 10.augusta Būvniecības likumu un šo likumu izveidotie reģistri no 2014.gada 1.maija darbojas saskaņā ar tos regulējošu normatīvo aktu noteikumiem, tiek uzturēti un ir pieejami būvniecības informācijas sistēmas ietvaros.

7. Līdz grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos šajā likumā lietotie jēdzieni "pārbūve" un "lietošanas veida maiņa" atbilst jēdzienam "rekonstrukcija", bet jēdziens "atjaunošana" — jēdzienam "renovācija".

8. Šā likuma 5.panta trešā daļa un 23.pants stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī. Šā likuma 23.panta pirmajā daļā ietvertais priekšnoteikums pretendēšanai uz būvdarbu veikšanu piemērojams ar dienu, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi Publisko iepirkumu likumā un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā, bet ne agrāk par 2015.gada 1.janvāri.

9. Būvspeciālisti, kas saņēmuši arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir tiesīgi turpināt patstāvīgu praksi pēc sertifikātā norādītā derīguma termiņa beigām, ja tie atbilst šā likuma prasībām un sniedz būvspeciālistu reģistrā iekļaujamās ziņas Ministru kabineta noteiktajā apjomā, termiņā un kārtībā.

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.februārī.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 9.jūlijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 30.jūlijā

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!