ES iedzīvotāji nākotnē raugās pozitīvi

Pērnā gada nogalē visā Eiropas Savienībā (ES) veiktā “Eurobarometer” aptauja liecina, ka aptaujātie Savienības, tajā skaitā arī Latvijas, iedzīvotāji ar dzīvi ir apmierināti un šajā, 2005.gadā cer uz dzīves uzlabošanos. Lielākā daļa aptaujāto arī atzinuši, ka ES vērtē pozitīvi, pilsoņu vidū tiek atbalstīts arī Konstitucionālais līgums. Savukārt galvenais bažu avots ES iedzīvotājiem ir bezdarbs. Šeit gan jāatzīmē, ka Latvijā bezdarba problēmu respondenti nav atzinuši par primāro.

Ar dzīvi apmierināti

81% aptaujāto respondentu atzinuši, ka viņi ar dzīvi ir apmierināti, bet 19% norādījuši, ka dzīvo slikti. Ar dzīvi apmierinātākie ir Zviedrijas un Dānijas iedzīvotāji (96%). Savukārt mazāk apmierinātie ES iedzīvotāji meklējami Ungārijā. Tikai puse aptaujāto tur atzinuši, ka ar dzīvi ir apmierināti.
Statistikas dati atklāj kopsakarību, ka turīgākajās ES valstīs ar dzīvi apmierināto iedzīvotāju skaits ir augstāks nekā valstīs, kuru ekonomiskā attīstība ir zem ES vidējā līmeņa. Savukārt tā saukto jauno dalībvalstu iedzīvotāji ar dzīvi ir daudz mazāk apmierināti nekā Savienības vecajās valstīs aptaujātie. Piemēram, Latvijā tikai 55% respondentu teikuši, ka ar dzīvi visumā ir apmierināti. Līdzīgi dati par iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi ir arī citās jaunajās valstīs. Tiesa, arī dažās vecajās ES valstīs skaitļi ir līdzīgi, piemēram, Portugālē tikai 59% respondentu teikuši, ka ar dzīvi ir apmierināti. Savukārt Igaunijā, kas ES pievienojās reizē ar Latviju, uz jautājumu, vai viņi apmierināti ar dzīvi, 70% atbildējuši pozitīvi. Arī jaunās ES dalībvalsts Slovēnijas iedzīvotāji 90% gadījumi teikuši, ka ar dzīvi ir apmierināti.

Latvieši – Baltijas pesimisti

Aptaujā ietverta arī jautājumu grupa par iespējamo situācijas uzlabošanos tuvākā gada laikā. Respondentus iztaujāja gan par dzīvi kopumā, gan ekonomisko situāciju valstī.
Šajā jautājumu grupā ES iedzīvotāji daudz pozitīvāk noskaņoti ir par iespējamo situācijas uzlabošanos pašu dzīvē. Savukārt attiecībā uz ekonomisko situāciju valstī, kā arī nodarbinātības jautājumiem respondenti devuši kritiskākas atbildes.
13% aptaujāto atzinuši, ka tuvākā gada laikā dzīve kopumā kļūs sliktāka. Savukārt finansiālās situācijas pasliktināšanos savā mājsaimniecībā tuvākā gada laikā gaida 21% respondentu. Krietni vairāk – 43% – atzinuši, ka ekonomiskā situācija respondenta valstī pasliktināsies. Līdzīgi uzskati ir par situāciju mītnes zemes darba tirgū – 47% aptaujāto domā, ka bezdarba līmenis pieaugs un nodarbinātības jomā situācija pasliktināsies.
Baltijas valstu vidū Latvijas iedzīvotāji ir skeptiskākie. Gan Lietuvas, gan Igaunijas iedzīvotāji nākotnē raugās cerīgāk. Piemēram, uz pozitīvām izmaiņām tuvākajā gadā kopumā cer 42% Igaunijā aptaujāto, bet Latvijā – 33%. Valsts ekonomikas pozitīvai attīstībai tuvākā gada laikā tic 38% igauņu, no Latvijā aptaujātajiem – tikai 25%. Līdzīgi ir arī jautājumos par finansiālās situācijas izmaiņām respondenta mājsaimniecībā un arī nodarbinātības jomā.

Galvenā Eiropas rūpe – bezdarbs

Visai dažādi dati atklājas, analizējot iedzīvotāju atbildes uz jautājumu par galvenajām problēmām valstī (katrs respondents minēja divas problēmas). Kopumā ES par galveno problēmu aptaujātie atzinuši bezdarbu (46%), ekonomisko situāciju valstī (27%) un augsto noziedzības līmeni (24%). Tomēr katrā valstī būtisko problēmu uzskaitījums atšķiras.
Bezdarbs kā akūtākā problēma atzīts Vācijā – tur to kā galveno norādījuši 75% aptaujāto. Vācu prese jau ilgāku laiku šai problēmai pievērsusi īpašu uzmanību, jo bezdarbnieku skaits strauji aug. Iespējams, tieši šie apsvērumi likuši trim no četriem aptaujātajiem minēt bezdarbu kā svarīgāko Vācijas problēmu. Aptauja liecina, ka bezdarbs kā svarīgākais jautājums ir arī Polijā un vēl citās valstīs.
Savukārt Spānijā vairāk nekā puse aptaujāto (59%) norādījuši uz terorismu kā svarīgāko jautājumu. Visticamāk, šāda atbilde sniegta tāpēc, ka pagājušajā gadā Spāniju skāra vairāki terora akti, no kuriem nozīmīgākajā pērn, 11. martā, notikušajā sprādzienā bojā gāja teju divi simti cilvēku.
Katrs trešais Lielbritānijas iedzīvotājs kā svarīgāko problēmu savā valstī minējis imigrāciju. Savukārt Īrijas iedzīvotājus satrauc valstī esošā veselības aprūpes sistēma. Lietuvā un Kiprā par būtiskākajiem nosaukti ar noziedzību saistītie jautājumi.

Latvijā – inflācija un veselības aprūpe

Latvijas iedzīvotāji kā svarīgākos problēmjautājumus aptaujā uzrādījuši inflāciju (45%), bezdarbu (33%) un veselības aprūpi (30%). Domājams, ka inflācija kā Latvijas iedzīvotāju galvenā rūpe izskaidrojama ar pērn novēroto ievērojamo cenu kāpumu valstī, kas pircēju maciņus padarījis plānākus. Savukārt veselības aprūpes jautājumu izvirzīšanās priekšplānā saistāma ar notikušajiem mediķu protestiem, prasībām pēc augstākām algām un reformām veselības aprūpes sistēmā vispār.

Vairāk iegūts nekā zaudēts

Kopumā aptaujātie atzinuši, ka viņu valsts no dalības ES vairāk ieguvusi nekā zaudējusi. Īrijas, Lietuvas un Grieķijas iedzīvotāji ir to vidū, kas ir vispārliecinātākie par savas valsts ieguvumiem no dalības ES (attiecīgi 87%, 78% un 76%). Šo valstu iedzīvotāji arī uzskatāmi par lielākajiem ES atbalstītājiem, jo lielākā daļa iedzīvotāju ES kopumā vērtējuši kā “labu lietu”.
Lai gan vairums Latvijā aptaujāto – 51% – atzinuši, ka valsts no dalības ES vairāk ieguvusi nekā zaudējusi, tomēr ievērojami daudz – 36% – respondentu pauduši pārliecību, ka Latvija vairāk zaudējusi, kļūstot par ES dalībvalsti.
Lai gan kopumā cilvēki noskaņoti pozitīvi, tomēr, analizējot respondentu sniegtās atbildes, atklājas, ka vairāku valstu iedzīvotāji par valsts ieguvumiem šaubās. 51% Kipras iedzīvotāju domā, ka valsts no dalības ES vairāk zaudējusi nekā ieguvusi. Lielbritānijā šis skaitlis ir 45%, Zviedrijā – 47%. Arī Somijā un Čehijā izvaicātie nav bijuši ļoti pozitīvi noskaņoti.

Iedzīvotāji atbalsta konstitūciju

Aptauja atklājusi, ka lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta tā saukto ES konstitūciju. Atbalstu svarīgākajam dokumentam pauduši 68% ES valstīs aptaujāto. Turklāt nav nevienas valsts, kurā lielākā daļa respondentu būtu pauduši negatīvu attieksmi pret minēto dokumentu.
Arī Latvijas iedzīvotāji bijuši noskaņoti pozitīvi – 61% respondentu teikuši, ka atbalsta ES konstitūciju, bet 13% pauduši negatīvu attieksmi. Jāatzīmē, ka liela daļa Latvijā aptaujāto atteikušies uz minēto jautājumu atbildēt – 27%. Sociologi atzīst, ka parasti lielākā daļa respondentu, kas atsakās atbildēt uz jautājumu, nav informēti par jautājumā prasīto. Protams, pastāv arī iespēja, kad cilvēks nevēlas paust savu viedokli vai arī viņam nav konkrēta viedokļa, bet parasti šādi respondenti veido mazākumu no tiem, kas neatbild.

Paplašināšanās – pretrunīgs jautājums

Lai gan kopumā aptaujā apkopotie dati liecina, ka ES iedzīvotāji atbalsta tālāku Savienības paplašināšanos un jaunu dalībvalstu uzņemšanu, daudzu valstu iedzīvotāji pauduši pārliecinoši negatīvu viedokli. Septiņās valstīs sabiedrības attieksme pret tālāku paplašināšanos ir negatīva. Šajā ziņā skeptiskākās valstis ir Austrija (28% par, 62% pret), Vācija (36% par, 57% pret) un Luksemburga (38% par, 54% pret). Arī Francijā ES paplašināšanās noliedzēju skaits pārsniedz pusi. Jāatzīmē, ka daudzās valstīs sabiedrības negatīvā attieksme pret tālāku ES paplašināšanos ir saistīta ar iespējamo Turcijas dalību Savienībā.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas