Ieņēmumi valsts kopbudžetā, ko veido valsts pamatbudžets, valsts speciālais budžets un pašvaldību budžeti, pagājušajā gadā bija 2,53 miljardi, bet izdevumi – 2,64 miljardi latu.
Analizējot atsevišķus budžeta ieņēmumu veidus, ministrs īpašu gandarījumu pauda par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumiem, kas iekasēti par 34 miljoniem latu jeb 36,1% vairāk nekā 2003.gadā, šā nodokļa ieņēmumu gada plānu izpildot par 100,9%. Tādējādi UIN samazināšana devusi pozitīvus rezultātus. Kopumā Valsts ieņēmumu dienests pērn iekasējis nodokļus 2,11 miljardu latu apmērā – par 288 miljoniem latu jeb 15,8% vairāk nekā gadu iepriekš.
Kā svarīgākos Finanšu ministrijas (FM) uzdevumus šajā gadā O.Spurdziņš minēja nodokļu maksātāju elektroniskās deklarēšanas sistēmas ieviešanu, stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu sistēmas reorganizāciju un cīņu pret inflāciju, kas tiks izvērsta kopīgi ar Latvijas Banku (LB). Pašlaik ar LB tiek apspriests jautājums par pārmērīgās kreditēšanas ierobežošanu. Ministrs atzina, ka jautājums ir ļoti sarežģīts, jo, no vienas puses, nevar cilvēkiem pārmest, ka viņi cenšas celt savu labklājību, tomēr, no otras puses, ir jāizskauž gadījumi, kad ar kredītu palīdzību tiek veikti spekulatīvi darījumi ar nekustamajiem īpašumiem. Lai to nepieļautu, FM speciālisti pēta Īrijas piemēru, ko, iespējams, varētu pārņemt, lai ierobežotu kreditēšanas apjomu, kas, pēc FM un LB vienprātīga atzinuma, ir viens no galvenajiem faktoriem, kuri izraisa inflāciju.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka daudzi no pērn inflāciju ietekmējušajiem faktoriem bijuši vienreizēji un šogad, cerams, neatkārtosies. Tomēr, lai iegrožotu inflāciju, FM plāno sākt ciešāku sadarbību un informācijas apmaiņu ar Konkurences padomi, kas ļautu novērst iespējamās vienošanās starp tirgotājiem par viņu pārdotās produkcijas cenu. Gan neminēdams konkrētus pierādījumus, O.Spurdziņš pauda aizdomas par degvielas tirgotājiem, jo Latvijas tirgus neuzrādīja tās nianses, kas bija vērojamas pasaules tirgū, proti, kad degvielas cenas pasaules tirgū cēlās, tas pats notika arī Latvijā, bet, kad tās pasaules tirgū pazeminājās, mūsu valstī nekas tamlīdzīgs nenotika. Ministrs solīja šo jautājumu noteikti izvērtēt.
Bet FM operatīvais darbs šobrīd ir vētras postījumu seku apzināšana. Vislielākie zaudējumi – aptuveni 60 miljonu latu – nodarīti valsts mežsaimniecībai. 5,8 miljonu latu zaudējumus cietušas zemnieku saimniecības. Pilnīgs pārskats par nodarīto postu būs gatavs tikai nākamnedēļ, bet pašlaik aptuvenais kaitējuma apmērs tiek lēsts 70 līdz 90 miljoni latu. Dabas stihijas postījumus daļēji būs iespējams kompensēt no Eiropas Savienības (ES) Solidaritātes fonda līdzekļiem, kas valstīm tiek piešķirti būtisku avāriju seku likvidēšanas darbu veikšanai.