Piektā gada revolūcijas avoti un izpētes avoti

Tie nesa līdzi sāpīgus zaudējumus un ar savām postošajām sekām daudzkārt pārspēja Piektajā gadā piedzīvoto. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc 1905.gada revolūcijai līdz šim pievērsta salīdzinoši mazāka uzmanība, jo sabiedrība no pētniekiem pieprasa meklēt atbildes uz tai tuvākiem un atmiņā vēl dzīviem sāpīgiem jautājumiem. Šā raksta mērķis nav izklāstīt 1905.gada vēsturi vai sīki analizēt kādu vēstures problēmu, bet gan pievērst lasītāju uzmanību tam, ka no jauna jāpārlasa vēstures avoti, pat tad, ja tie šķiet labi zināmi un par tiem bieži runāts un rakstīts.
Simt gados sakrāts visai iespaidīgs dažādu pētījumu un publikāciju apjoms, kas bieži ir pretrunīgs savos secinājumos un notikumu vērtējumos. Latvijas Kara muzeja krājums līdztekus arhīviem ir vieta, kur pētnieki var meklēt pirmavotus par 1905.gada revolūcijas notikumiem un tajos iesaistītajām personām.
Atskatoties pagātnē, jāsecina, ka Latvijas Kara muzeja krājums ir papildinājies ar materiāliem par 1905.gada revolūciju visā tā pastāvēšanas laikā. 20.gs. 20.–30.gados interesi par 1905.gada revolūciju uzturēja notikumos iesaistītie cilvēki un viņu radinieki, kuri muzejam dāvināja dažādas vēstures liecības.
Īpašu uzmanību 1905.gada revolūcijas pētīšanai pievērsa Latvijas Vēstures pētīšanas biedrība un biedrība “Piektais gads”. To savāktie fotomateriāli, dokumenti un revolūcijas dalībnieku atmiņas kļuva par pamatu daudzu publikāciju sagatavošanai. Īpaši pieminams ir K.Beierbaha darbs, vācot fotomateriālus, jo daudzos gadījumos viņa reproducētās fotogrāfijas ir vienīgās liecības par notikumu dalībniekiem. Otrais pasaules karš un Latvijas okupācija 1940.gadā pārtrauca normālu darbu Latvijas Kara muzejā. No 1945.gada beigām līdz 1949.gadam liela daļa no Latvijas Kara muzeja agrākās kolekcijas un Latvijas Vēstures pētīšanas biedrības savāktajiem materiāliem par 1905.gada revolūciju nokļuva LPSR Revolūcijas muzeja krājumā, kuru mūsdienās mantojis Latvijas Kara muzejs. Padomju varas gados krājuma komplektēšana notika atbilstoši valdošās ideoloģijas prasībām. Līdz ar to muzeja krājumā ļoti nelielā skaitā saglabājās materiāli par personām, kuru darbība bija pretrunā ar padomju ideoloģiju. Tomēr, par spīti visiem zaudējumiem, muzeja krājumā ir saglabājušies materiāli, kas var kalpot par būtisku papildinājumu pētnieku zinātniskajā darbā un pievērst sabiedrības uzmanību nozīmīgai Latvijas vēstures lappusei.

F.Grīniņš Cīrihē. 1906.gads