Palīdzot mājupceļā no cunami

Pašmāju dabas stihija atvirzījusi otrajā plānā aizvadītā gada nogales cunami tālajā Dienvidaustrumāzijā. Protams, var atviegloti uzelpot, ka neviens no Latvijas 228 cilvēkiem nav ceļojuma laikā aiznests mūžībā. Kā sarunā ar “LV” atzīmēja Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta amatpersonas – direktors Uvis Blūms un Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja Inita Dzene, visi sarakstos iekļautie ir atgriezušies mājās. Gan piebilstot – nav simtprocentīgas garantijas, ka krīzes reģionā kāds Latvijas iedzīvotājs nav palicis ārpus oficiālajiem reģistriem.

Inita Dzene un Uvis Blūms Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Kas vēl mums jāsecina pēc šīs pasaules mēroga nelaimes? Ārstēšanos stacionārā šobrīd turpina tikai viens cietušais, bet psiholoģisku diskomfortu pēc pieredzētā, visticamāk, izjūt vairums dabas katastrofas aculiecinieku.
Jāuzteic valsts oficiālais atbalsts. Atbilstoši starptautiskajiem palīdzības principiem atvēlēta materiālā palīdzība 100 tūkstošu latu un rasts arī veids, kā šo naudu visefektīvāk izlietot. Ir nolīgti helihopteri, kas sniedz reālu palīdzību postījumu skartajā reģionā.
Runājot par Latvijas Sarkanā Krusta aicinājumiem ziedot, jāatzīst, ka Latvijas sabiedrība reaģē atbilstoši savai ziemeļnieciskajai mentalitātei. Cilvēkiem ērtā veidā vismaz vienu latu noziedot piedāvā atvērtā telefonlīnija. Līdz šim aktīvākās un dāsnākās bijušas bankas.
Latvijas cilvēku meklēšana un mājupceļš no cunami skartā reģiona zemēm tika nodrošināts deviņu dienu laikā. Kā atzīst Inita Dzene, ne tikai veiksme vien bija mūsu sabiedrotā cilvēku meklēšanā. Vispirms tas bija labi koordinēts, profesionāls un arī neordinārs darbs, kurā iesaistītās puses pacietīgi un neatlaidīgi gāja uz rezultātu.

Palīdzība ir ikdiena

Ja Latvijas iedzīvotājiem ārvalstīs noticis kāds konsulāra rakstura negadījums, ar palīdzības organizēšanu un sniegšanu nodarbosies Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārais departaments. Tajā ir īpaša Konsulārās palīdzības nodaļa, kurā strādā seši darbinieki un ik dienas risina ar palīdzību saistītos jautājumus.
Departamenta direktors U.Blūms atzīst, ka katastrofa Dienvidāzijā bijusi darbietilpīgākā, ņemot vērā stihijas reģionā esošo cilvēku skaitu, ko nācās apzināt. Daudzmaz līdzīgs gadījums bijis 2001.gadā, kad notika teroristu uzbrukums ASV. U.Blūms piekrīt – katra situācija liek izvērtēt notikušo, kā arī palīdzībai piedāvāto iespēju optimumu un domāt par uzlabojumiem. Lai arī sistēma, kā rīkoties, Ārlietu ministrijas dienestiem ir jau izstrādāta un darbojas efektīvi, mācīties var un vajag no katra atsevišķā gadījuma. Tas attiecas arī uz šo reizi.

26.decembris – 5.janvāris

Pirmā informācija par notikušo ĀM sasniedza 26.decembrī pulksten 12. To sūtīja Šrilankas goda konsuls Latvijā, darot zināmu, ka uz Šrilanku šai laikā devies prāvs pulks Latvijas iedzīvotāju.
“Mūs neviens īpaši nenorīko, reaģējam paši,” skaidro I.Dzene. Konsulārās palīdzības departamenta darbinieki bez īpaša rīkojuma ieradās darbavietā un saskaņā ar instrukciju uzsāka ierastās rīcības – cilvēku skaita un uzvārdu apzināšanu.
Deviņas dienas desmit ĀM darbinieki meklēja un atrada visus Latvijas tūristus, kas reģistrēti kā iebraucēji Dienvidaustrumāzijas valstīs.

Meklējumos no Latvijas

“Ir skaidrs, ka gaidīt, līdz apstiprinājumu par mūsu cilvēku esamību Indijā, Šrilankā vai Taizemē saņemsim no minēto valstu iestādēm, nav saprātīgi. Ir jāsāk meklēt pašiem,” uz jautājumu, kā sākas cilvēku apzināšana, atbild I.Dzene.
Efektīvs un rezultatīvs bija Latvijas radio un televīzijas kanālos translētais ĀM lūgums atsaukties atpūtnieku tuviniekiem. 26.decembrī, kas ir otrā Ziemassvētku diena un cilvēki mājās atpūšas, ministrijas tālruņu līnijas bija salīdzinoši klusas, bet 27.decembrī zvani pienāca nepārtraukti. “Mēs saskārāmies ar tuvinieku sapratni, pacietību un pateicību. Nebija tā, ka zvanītāji pārmestu ierēdņiem kādus pārkāpumus vai vilcināšanos. Patiesībā bijām gatavi uz lielāku spriedzi un neiecietību,” meklēšanas laiku raksturo ĀM darbinieki.
Teicama izvērtās ĀM sadarbība ar tūrisma firmām uz katastrofas vietu izbraukušo cilvēku saraksta sastādīšanā. Vēsts par stihiju Latviju sasniedza 26.decembrī, bet ziņas par visiem cilvēkiem Konsulārās palīdzības nodaļas rīcībā bija jau 27.decembrī. “Ieskatoties tālruņu katalogā, secinājām, ka Latvijā ir pāri par 300 tūrisma firmu, tādēļ vērsāmies pie Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas. Lielākā daļa šo firmu ir asociācijas biedri un operatīvi sniedza mums ziņas. Vairumā gadījumu firmas pašas jau bija uzmeklējušas cilvēkus. Bija izdevies sazināties telefoniski.”
Grūtāk nācās sameklēt tos tūristus, kas atpūsties bija devušies caur kādu Krievijas vai citas valsts tūrisma firmu. Daļa – 15 – no Latvijas 228 tūristiem mierīgi atpūtās katastrofas neskartajās teritorijās. 3.janvārī no tiem nebija uzmeklēti vairs tikai četri. Bija situācijas, kad ĀM darbinieki dažu atpūtnieku balsīs saklausīja gan neizpratni, gan neviltotu izbrīnu par to, kas viņiem zvana. “ Realitāte bija tāda, ka cilvēki, kas atpūtās tālu no cunami skartajām vietām, piemēram, Maurīciju salās, mierīgi baudīja atvaļinājumu un nemaz nezināja par dabas stihiju,” skaidro I.Dzene.
I.Dzene stāsta – ne visi piederīgie, pašiem sazinoties ar savu radinieku, atcerējās: par to, ka ar viņu viss kārtībā, jāpaziņo arī Ārlietu ministrijai.
Pēdējais Latvijas pārstāvis tika atrasts 3.janvārī. Tad gan iestājies zināms miers, atzīst I.Dzene.

Meklēšana katastrofas vietā

Meklēšana Dienvidaustrumāzijā notika vienlaikus vairākos virzienos. Tajā tika iesaistīti gan Latvijas goda konsuli Taizemē un Šrilankā (šais valstīs Latvijai ir pārstāvniecības), gan izmantojot citu ES valstu vēstniecības un pārstāvniecības – nosūtot meklējamo iedzīvotāju sarakstus elektroniski un sazinoties telefoniski. ES valstis kooperējās gan cilvēku meklēšanā, gan evakuācijā. Palīdzību Latvijai pieteicās sniegt Nīderlande, Zviedrija, Vācija, Dānija. “Diemžēl neesam tik turīga valsts, kas spētu saviem cilvēkiem nosūtīt pakaļ lidmašīnu,” skaidro I.Dzene.
Meklējumos ir jāuzteic Latvijas goda konsulu oriģinalitāte. Piemēram, goda konsuls Bangkokā bija ieguvis un izmantoja aviokompāniju pasažieru reģistrus. Tā ziņas par valstī ielidojušajiem un izlidojušajiem ātri un operatīvi nonāca ĀM rīcībā.
Goda konsuls Šrilankā pēc stihijas lielākajās tūristu pulcēšanās vietās staigāja ar paceltu Latvijas valsts karogu. Tādējādi cilvēku pūlī reaģēja un tika atrasti tūristi no Latvijas.

	Foto: EPA/A.F.I.

Cik kompetenti izbraucam no valsts?

Protams, neviens nedodas atpūtas braucienā vai ceļojumā ar nelaimes priekšnojautu. Tomēr gudrība – sargā pats sevi, un Dievs tevi sargās – nav tukši vārdi. Kurp doties, kam lūgt palīdzību, kam ir vērts un kam noteikti vajag zvanīt, uz ko paļauties? Šie jautājumi, ja uz tiem nav zināmas atbildes, izmisuma brīdī jau tā nepatīkamās izjūtas var tikai pavairot.
Ir atšķirības starp prognozējamām un neprognozējamām krīzes situācijām, stāsta I.Dzene. Cunami Dienvidaustrumāzijā pieder pie otrās grupas. Ja gadu desmitus nekas tamlīdzīgs konkrētajā vietā nav atgadījies, tūrists to uzskata par drošu un sevi papildus neapgrūtina. Un gluži pretēji – dodoties uz kādu nemierīgu reģionu, paša drošībai tiek veltīta pastiprināta uzmanība.
I.Dzene atzīst, ka ĀM ir grūti novērtēt, cik kompetenti no valsts izbrauc mūsu tūristi. Tā ir paša cilvēka atbildība – garantēt sev drošības minimumu. Ar to tiek saprasta ne vien apdrošināšanas polise, bet arī informācija par rīcību neparedzētās situācijās. “Iespējams, ka atbildīgākās tūrisma firmas savus klientus ar šādām ziņām nodrošina. ĀM interneta mājas lapā ir pieejama informācija par ārvalstīm, tai skaitā par ceļošanai bīstamām valstīm, krīzes reģioniem. Pat tad, ja ĀM uzskata kādu valsti vai reģionu par ceļošanai ne īpaši piemērotu, tūrisma firmas un asu izjūtu alkstoši tūristi ir citās domās. Tomēr nenoliedzami ir pamats uzskatīt, ka mājas lapā pieejamo informāciju tūrisma firmas izmanto. Lapā ir atrodami padomi neparedzētiem gadījumiem, kā arī kontakttālruņi. Manuprāt, nodrošināties ar šādu informāciju ir katra pienākums,” uzskata I.Dzene.
Par to, kādas ir ceļotāju zināšanas un ko viņi nezina, varēja pārliecināties arī šajā reizē. ĀM darbinieki, telefoniski sazinoties ar Latvijas tūristiem, varēja itin labi nojaust, cik katrs no viņiem ir zinošs un kā spēj sev palīdzēt. Bijuši gan tādi, kas zināja par Latvijas pārstāvniecību esamību konkrētajā valstī, un arī pilnīgi nezinīši. “Atrodoties svešā zemē, būtu lietderīgi atcerēties, ka Latvijas iedzīvotājs ir tiesīgs griezties jebkuras ES valsts vēstniecībā vai pārstāvniecībā. Tās sazināsies ar ĀM Latvijā un sniegs pirmo informatīvo palīdzību.”

Kā sevi nodrošināt pret krīzēm citā valstī

1. Iegādāties ceļojuma apdrošināšanas polisi.
2. Noskaidrot Latvijas konsulāta tālruni valstī, uz kuru dodas.
3. Iegaumēt LR ĀM Konsulārā departamenta diennakts tālruni 9287398.
4. Nodrošināties ar vairākām pases kopijām un fotogrāfijām (līdzņemšanai, atstāšanai pie tuviniekiem).
5. Reģistrēties ĀM konsulārajā reģistrā (elektroniski, ar ĀM mājas lapas starpniecību).
Vēl pirms pāris dienām universālveikalā “Centrs” sastaptie jaunieši (Latvijas Sarkanā Krusta brīvprātīgie) katram garāmgājējam piedāvāja zīmīti ar aicinājumu palīdzēt dabas katastrofā cietušajiem. Tekstā atgādināts ziedojumu telefonlīnijas numurs, kā arī aicinājums ziedot segas un guļammaisus, nopērkot tos veikalā un nododot Latvijas Sarkanajā Krustā.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv