Cienījamā Senāta spīkere (Ivonna Timermane-Buka)!
Godātais Pārstāvju palātas prezident (Franss Veiglass)!
Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels gods būt pirmajai Latvijas valsts vadītājai, kas vada oficiālu delegāciju, kura ieradusies vizītē Nīderlandes parlamentā. Es arī priecājos, ka man ir iespēja tik drīz atkal atgriezties Hāgā, tikai četrus mēnešus pēc uzstāšanās nozīmīgajā konferencē par Eiropas vērtībām, ko bija sarīkojis premjerministrs Balkenende.
Latvijai un Nīderlandei ir izveidojušās ciešas un draudzīgas attiecības kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas starp mūsu valstīm 1991.gadā, un šī vizīte dod mums unikālu iespēju novērtēt lielo potenciālu, kāds mums ir, lai paplašinātu sadarbību.
Attiecības starp mūsu valstīm ir kļuvušas īpaši ciešas kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO aliansē pagājušā gada maijā. Es vēlos izteikt vislielāko pateicību par politisko un praktisko palīdzību, ko Nīderlande mums sniedza, lai atbalstītu Latviju tās sagatavošanās posmā uzņemšanai šajās divās starptautiskajās organizācijās.
Pēdējā NATO un ES paplašināšana ir liels solis uz priekšu, lai izlabotu vēsturisko netaisnību, kas bija novedusi pie desmitiem gadu ilgas Viduseiropas un Austrumeiropas pakļautības. Tagad pirmoreiz tās vēsturē Eiropai ir dota iespēja kļūt par vienotu kontinentu, un tas nenotiek, izmantojot spēku un bruņotu iebrukumu, bet gan pēc tās brīvas gribas.
Es vēlos izmantot šo iespēju, lai apsveiktu Nīderlandi sakarā ar sekmīgo Eiropas Savienības prezidentūru, kuras laikā pabeigtas iestāšanās sarunas ar Bulgāriju un Rumāniju un kuras laikā panākta vienošanās par iestāšanās sarunu sākšanu ar Turciju un Horvātiju. Latvija uzskata, ka Eiropas Savienības paplašināšanas turpināšana un jaunās Eiropas konstitūcijas pieņemšana ir galvenās prioritātes. Ilgākā laika posmā ļoti svarīga ir Lisabonas stratēģijas īstenošana, lai palielinātu Eiropas ekonomisko konkurētspēju.
Mums visiem kopā ir jāpieliek pūles, lai panāktu, ka ES paplašināšanas rezultātā kļūst stiprāka. Tas prasīs nepārtrauktu ES institūciju modernizēšanu kopā ar acquis communautaire saskaņotu pielietojumu ES dalībvalstīs, kā arī daudz lielāku apņēmību, lai īstenotu kopīgo ārpolitiku un drošības politiku. Vairākas kopīgas Eiropas aktivitātes pagājušajā gadā, piemēram, ievērojamā ES sniegtā palīdzība cunami upuriem Dienvidaustrumāzijā, ES svarīgā novērotājas loma nesenajās prezidenta vēlēšanās Ukrainā un NATO miera uzturēšanas militāro operāciju vadības pārņemšana Bosnijā un Hercegovinā, liecina par mūsu spēju sekmīgi sadarboties.
Tikpat svarīgi ir nostiprināt Eiropas transatlantiskās partnerattiecības ar Ziemeļameriku gan NATO alianses ietvaros, gan plašākā mērogā. Latvija ir pateicīga Nīderlandei un NATO ģenerālsekretāram par trīs Baltijas valstu gaisa telpas, kas ir paplašinātās NATO gaisa telpas sastāvdaļa, kolektīvās drošības aizsardzību.
Kurš gan pirms desmit gadiem drīz pēc padomju karaspēka galīgas izvešanas no Latvijas būtu varējis iedomāties, ka kādu dienu Nīderlandes iznīcinātājlidmašīnas varētu patrulēt mūsu gaisa telpā.
Tas faktiski notiks pēc dažiem mēnešiem un būs vēl viens piemērs mūsu valstu apņēmībai un spējai sekmīgi sadarboties. Es gribu piebilst, ka mana valsts ir izteikusi vēlmi sarīkot nākamo NATO sammitu 2006.gadā vai 2007.gadā, un cerēt, ka šogad tiks pieņemts lēmums šajā jautājumā.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Šā gada maijā Latvija atcerēsies trīs svarīgus notikumus. 4.maijā mūsu valsts atzīmēs 15.gadadienu, kopš tā deklarējusi savu neatkarību no Padomju Savienības pēc piecdesmit okupācijas un apspiestības gadiem.
8.maijā Latvija kopā ar Eiropu atzīmēs 60.gadadienu kopš sabiedroto spēku uzvaras pār nacistisko Vāciju. Tomēr atšķirībā no tā, kā tas notika Rietumeiropā, pēc ienīstās nacistiskās Vācijas impērijas sagrāves mana valsts neieguva brīvību. Tai sekoja trīs Baltijas valstu – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas – pakļaušana vēl vienai brutālai okupācijai, ko veica cita sveša, totalitāra impērija, un tā bija Padomju Savienība.
9.maijā Latvija un 24 citas valstis svinēs 55.gadadienu kopš Šūmana deklarācijas parakstīšanas, kā rezultātā radās tagadējā Eiropas Savienība. Šīs svinības notiks Maskavā tajā pašā datumā, kad Krievija tradicionāli svin savu uzvaru pār nacistisko Vāciju.
Latvijai Hitlera krišanas gadadienas svinības būs ar skumju pieskaņu, jo mana valsts nonāca Padomju Savienības pakļautībā.
Piedaloties oficiālajos pasākumos 9.maijā Maskavā, es pasniegšu Krievijai roku, kas būs draudzīgs un samierinošs žests, mudinot to nosodīt pieļautās netaisnības un noziegumus, ko izdarīja staļiniskais režīms Latvijā un citur Viduseiropā un Austrumeiropā. Es uzskatu, ka visām demokrātiskām valstīm ir pienākums mudināt Krieviju nosodīt noziegumus, kas komunisma vārdā tika izdarīti padomju ēras laikā, un mudināt Krieviju godīgi izvērtēt savu vēsturi, tāpat kā to pēc Otrā pasaules kara izdarīja Vācija un kā to dara mana valsts pēc neatkarības atgūšanas.
Eiropas valstis ir panākušas lielu vienprātību jautājumā, kā jāvada valstis, proti, balstoties uz brīva tirgus ekonomikas principiem, demokrātiskām politiskām institūcijām, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu. Pirmoreiz mūsu vēsturē mēs esam ielikuši pamatus, lai uzceltu jaunu Eiropas māju ar drošām, plaukstošām un stabilām valstīm, kas beigu beigās ietvers visu Eiropas kontinentu. Tā ir izdevība, ko nedrīkst palaist garām. Es esmu pārliecināta, ka partnerattiecības starp Latviju un Nīderlandi turpmākajos gados paplašināsies un nostiprināsies, jo mēs kopā strādājam, lai radītu jaunu un labāku Eiropu, kur nebūtu karu, konfliktu un mākslīgu robežu.