
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa Nīderlandes Karalistes Ģenerālštatos Hāgā 2005.gada 18.janvārī:
Cienījamā Senāta spīkere (Ivonna Timermane-Buka)!
Godātais Pārstāvju palātas prezident (Franss Veiglass)!
Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir liels gods būt pirmajai Latvijas valsts vadītājai, kas
vada oficiālu delegāciju, kura ieradusies vizītē Nīderlandes parlamentā. Es arī
priecājos, ka man ir iespēja tik drīz atkal atgriezties Hāgā, tikai četrus
mēnešus pēc uzstāšanās nozīmīgajā konferencē par Eiropas vērtībām, ko bija
sarīkojis premjerministrs Balkenende.
Latvijai un Nīderlandei ir izveidojušās ciešas un draudzīgas
attiecības kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas starp mūsu valstīm
1991.gadā, un šī vizīte dod mums unikālu iespēju novērtēt lielo potenciālu, kāds
mums ir, lai paplašinātu sadarbību.
Attiecības starp mūsu valstīm ir kļuvušas īpaši ciešas kopš Latvijas iestāšanās
Eiropas Savienībā un NATO aliansē pagājušā gada maijā. Es vēlos izteikt
vislielāko pateicību par politisko un praktisko palīdzību, ko Nīderlande mums
sniedza, lai atbalstītu Latviju tās sagatavošanās posmā uzņemšanai šajās divās
starptautiskajās organizācijās.
Pēdējā NATO un ES paplašināšana ir liels solis uz priekšu, lai izlabotu
vēsturisko netaisnību, kas bija novedusi pie desmitiem gadu ilgas Viduseiropas
un Austrumeiropas pakļautības. Tagad pirmoreiz tās vēsturē Eiropai ir dota
iespēja kļūt par vienotu kontinentu, un tas nenotiek, izmantojot spēku un
bruņotu iebrukumu, bet gan pēc tās brīvas gribas.
Es vēlos izmantot šo iespēju, lai apsveiktu Nīderlandi sakarā ar sekmīgo Eiropas
Savienības prezidentūru, kuras laikā pabeigtas iestāšanās sarunas ar Bulgāriju
un Rumāniju un kuras laikā panākta vienošanās par iestāšanās sarunu sākšanu ar
Turciju un Horvātiju. Latvija uzskata, ka Eiropas Savienības paplašināšanas
turpināšana un jaunās Eiropas konstitūcijas pieņemšana ir galvenās prioritātes.
Ilgākā laika posmā ļoti svarīga ir Lisabonas stratēģijas īstenošana, lai
palielinātu Eiropas ekonomisko konkurētspēju.
Mums visiem kopā ir jāpieliek pūles, lai panāktu, ka ES paplašināšanas rezultātā
kļūst stiprāka. Tas prasīs nepārtrauktu ES institūciju modernizēšanu kopā ar
acquis communautaire saskaņotu pielietojumu ES dalībvalstīs, kā arī daudz
lielāku apņēmību, lai īstenotu kopīgo ārpolitiku un drošības politiku. Vairākas
kopīgas Eiropas aktivitātes pagājušajā gadā, piemēram, ievērojamā ES sniegtā
palīdzība cunami upuriem Dienvidaustrumāzijā, ES svarīgā novērotājas loma
nesenajās prezidenta vēlēšanās Ukrainā un NATO miera uzturēšanas militāro
operāciju vadības pārņemšana Bosnijā un Hercegovinā, liecina par mūsu spēju
sekmīgi sadarboties.
Tikpat svarīgi ir nostiprināt Eiropas transatlantiskās partnerattiecības ar
Ziemeļameriku gan NATO alianses ietvaros, gan plašākā mērogā. Latvija ir
pateicīga Nīderlandei un NATO ģenerālsekretāram par trīs Baltijas valstu gaisa
telpas, kas ir paplašinātās NATO gaisa telpas sastāvdaļa, kolektīvās drošības
aizsardzību.
Kurš gan pirms desmit gadiem drīz pēc padomju karaspēka galīgas izvešanas no
Latvijas būtu varējis iedomāties, ka kādu dienu Nīderlandes
iznīcinātājlidmašīnas varētu patrulēt mūsu gaisa telpā.
Tas faktiski notiks pēc dažiem mēnešiem un būs vēl viens piemērs mūsu valstu
apņēmībai un spējai sekmīgi sadarboties. Es gribu piebilst, ka mana valsts ir
izteikusi vēlmi sarīkot nākamo NATO sammitu 2006.gadā vai 2007.gadā, un cerēt,
ka šogad tiks pieņemts lēmums šajā jautājumā.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Šā gada maijā Latvija atcerēsies trīs svarīgus notikumus.
4.maijā mūsu valsts atzīmēs 15.gadadienu, kopš tā deklarējusi savu neatkarību no
Padomju Savienības pēc piecdesmit okupācijas un apspiestības gadiem.
8.maijā Latvija kopā ar Eiropu atzīmēs 60.gadadienu kopš sabiedroto spēku
uzvaras pār nacistisko Vāciju. Tomēr atšķirībā no tā, kā tas notika
Rietumeiropā, pēc ienīstās nacistiskās Vācijas impērijas sagrāves mana valsts
neieguva brīvību. Tai sekoja trīs Baltijas valstu – Latvijas, Igaunijas un
Lietuvas – pakļaušana vēl vienai brutālai okupācijai, ko veica cita sveša,
totalitāra impērija, un tā bija Padomju Savienība.
9.maijā Latvija un 24 citas valstis svinēs 55.gadadienu kopš Šūmana deklarācijas
parakstīšanas, kā rezultātā radās tagadējā Eiropas Savienība. Šīs svinības
notiks Maskavā tajā pašā datumā, kad Krievija tradicionāli svin savu uzvaru pār
nacistisko Vāciju.
Latvijai Hitlera krišanas gadadienas svinības būs ar skumju pieskaņu, jo mana
valsts nonāca Padomju Savienības pakļautībā.
Piedaloties oficiālajos pasākumos 9.maijā Maskavā, es pasniegšu Krievijai roku,
kas būs draudzīgs un samierinošs žests, mudinot to nosodīt pieļautās netaisnības
un noziegumus, ko izdarīja staļiniskais režīms Latvijā un citur Viduseiropā un
Austrumeiropā. Es uzskatu, ka visām demokrātiskām valstīm ir pienākums mudināt
Krieviju nosodīt noziegumus, kas komunisma vārdā tika izdarīti padomju ēras
laikā, un mudināt Krieviju godīgi izvērtēt savu vēsturi, tāpat kā to pēc Otrā
pasaules kara izdarīja Vācija un kā to dara mana valsts pēc neatkarības
atgūšanas.
Eiropas valstis ir panākušas lielu vienprātību jautājumā, kā jāvada valstis,
proti, balstoties uz brīva tirgus ekonomikas principiem, demokrātiskām
politiskām institūcijām, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu. Pirmoreiz mūsu
vēsturē mēs esam ielikuši pamatus, lai uzceltu jaunu Eiropas māju ar drošām,
plaukstošām un stabilām valstīm, kas beigu beigās ietvers visu Eiropas
kontinentu. Tā ir izdevība, ko nedrīkst palaist garām. Es esmu pārliecināta, ka
partnerattiecības starp Latviju un Nīderlandi turpmākajos gados paplašināsies un
nostiprināsies, jo mēs kopā strādājam, lai radītu jaunu un labāku Eiropu, kur
nebūtu karu, konfliktu un mākslīgu robežu.
“LV” neoficiāls tulkojums no angļu valodas (Gunta Štrauhmane)