
Kas kavē inovāciju ieviešanu
No 2001. līdz 2003. gadam 19% Latvijas uzņēmumu piedāvāja tirgū jaunus vai būtiski uzlabotus produktus (prece vai pakalpojums) vai arī šajos uzņēmumos tika ieviesti jauni, būtiski uzlaboti tehnoloģiskie procesi.
Tā liecina vakar publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP)
pērn veiktā otrā inovāciju apsekojuma rezultāti. Salīdzinot tos ar Latvijā pirmā
inovāciju apsekojuma datiem par laika periodu no 1999. gada līdz 2001. gadam, secināts,
ka būtiskas izmaiņas nav notikušas. Proti, inovatīvo uzņēmumu īpatsvars nebija
mainījies – 19%. Salīdzinājumam: Eiropas Savienības piecpadsmit dalībvalstīs
laikā no 1998. līdz 2000. gadam bija 44% inovāciju jomā aktīvu uzņēmumu. Latvijā
visplašāk tehnoloģiskās inovācijas ieviestas lielajos uzņēmumos ar 250 un vairāk
strādājošiem.
Ražošanas sektorā inovatīvs bijis gandrīz katrs ceturtais uzņēmums – 22% (ES 15
dalībvalstīs – 47%). Pakalpojumu sektorā inovācijas ieviestas ievērojami
retāk – 15% uzņēmumu (ES 15 dalībvalstīs – 40%), norāda CSP Sociālās
statistikas departaments.
Apsekojuma laikā uzņēmumi izvērtēja inovāciju ieviešanu kavējošos faktorus laika
periodā no 2001. līdz 2003. gadam. Kā galvenie minēti ekonomiskie faktori. No tiem
uzņēmumiem, kuri uzskatīja, ka inovatīvās aktivitātes uzņēmumā tika aizkavētas,
teju katrs ceturtais norādīja, ka galvenais iemesls bijis finansējuma trūkums,
aptuveni katrs piektais – pārāk augstās inovāciju izmaksas, savukārt katrs
desmitais minēja pārāk lielo ekonomisko risku. Turklāt kā būtisks inovāciju
ieviešanu kavējošs faktors minēts kvalificētu darbinieku trūkums. Ekonomisko faktoru
būtisko ietekmi apstiprina arī apsekojumā apkopotā informācija par inovāciju
finansēšanas avotiem – laikā no 2001. līdz 2003. gadam 9% no inovatīvajiem
uzņēmumiem saņēmuši finansiālu palīdzību inovāciju ieviešanai no valsts vai
pašvaldību budžeta.
“LV” informācija