Vējgāzēs un vējlauzēs kopumā cietuši meži 7,3 miljonu kubikmetru apjomā, liecina Valsts meža dienesta (VMD) jaunākā apkopotā informācija par vētras sekām. Vēl nav gūta pilnīgi precīza kopaina, jo, kā uzsver dienests, tie ir tikai provizoriskie dati. Piemēram, joprojām daudzviet nevar iekļūt mežā neizbraucamo ceļu dēļ. Sākotnēji izskanējušās ziņas, ka visvairāk koku vētra nopļāvusi Kurzemē, apstiprinājušās. Tā Kuldīgas rajonā, kas cietis vissmagāk, nolauzti vai izgāzti koki 1,3 miljonu kubikmetru apjomā. Talsu un Tukuma virsmežniecību teritorijā arī ir lieli postījumi. Neizturīgākās bijušas egļu audzes, arī priedes.
Tātad, pēc pašreizējām ziņām, daba “izcirtusi” vairāk nekā 60 procentus no kopējā koksnes daudzuma, kāds Latvijā tiek izcirsts vidēji viena gada laikā. Kā ziņots, vidēji gadā nocērt aptuveni 12 miljonus kubikmetru koksnes.
Meži Latvijā aizņem 45 procentus no valsts teritorijas. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm mūsu zeme pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm, jo Eiropā meži vidēji aizņem 33 procentus no sauszemes teritorijas. Valsts apsaimniekošanā atrodas 49,9% meža, savukārt pārējie meži, kas pieder privātīpašniekiem vai pašvaldībām, aizņem 50,1% kopplatības. Pēc sākotnējām aplēsēm, tieši valsts mežos izgāzti 1,6 miljoni kubikmetru koku. Tātad pārējos mežus vēja plosīšanās skārusi smagāk.

Kopīgi tiek meklēti risinājumi

Vēl pirmdien zemkopības ministrs Mārtiņš Roze tikās ar meža nozares pārstāvjiem. VMD, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Latvijas Dabas fonda un Pasaules dabas fonda pārstāvji klāstīja savu redzējumu par optimālo iespējamo rīcību seku likvidēšanā. Sanāksmē saskaņota meža nozares valsts pārvaldes institūciju, meža nozares uzņēmumu un privāto meža īpašnieku rīcība, kas ļautu novērst vides un saimnieciskās darbības stabilitāti negatīvi ietekmējošos faktorus, atzīst zemkopības ministrs. Nolemts, ka turpmāk visas ieinteresētās puses reizi nedēļā tiksies Zemkopības ministrijā (ZM), lai analizētu situāciju un saskaņotu tālāko rīcību.

Neikdienišķā situācija uzdod jautājumus

Jau svētdien pēc vētras bija jābūt skaidram rīcības plānam, ko darīt šādā situācijā, lai novērstu pašreizējās vai potenciālās problēmas, vakar “LV”, jautāts, kādas priekšrocības pavērtu ārkārtas situācija, skaidroja Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis. Taču likuma burts šādu mehānismu nediktē. Proti, šobrīd jādarbojas pēc tādiem pašiem principiem kā normālā, ikdienišķā situācijā. “Tādēļ spriedām nedēļu,” lakoniski rezumē J.Birģelis. Sagatavots likumprojekts “Par dabas stihiju seku likvidēšanu mežsaimniecībā”, kas paredz ārkārtas situācijas. Valdība varētu pieņemt īpašus noteikumus, kas attiektos uz konkrēto laika sprīdi.
Tomēr vakar valdība nelēma par minēto likumprojektu. Zemkopības ministrs gan joprojām iestājās par ārkārtas situācijas izsludināšanu mežsaimniecībā. Likumprojekts, kā ziņo ZM, patlaban tiek saskaņots atbildīgajās institūcijās, un to virzīs izskatīšanai nākamajā Ministru kabineta Komitejas sēdē. M.Roze uzskata, ka ārkārtas situācijas izsludināšana mežsaimniecībā ir nepieciešama, jo līdzšinējie pasākumi seku likvidēšanā nav pietiekami.

Vētras ražu neieskaitīs

ZM bija sagatavojusi arī rīkojuma projektu par dabas stihijas seku likvidēšanu valstij piederošajos mežos, kā arī grozījumus Ministru kabineta rīkojumā par koku ciršanas maksimālo apjomu laikā no 2001. līdz 2005.gadam.
Pirmais paredzēja, ka “Latvijas valsts meži” drīkstētu piemērot sarunu procedūru vairākos iepirkumos, kas aizņemtu daudz īsāku laiku nekā ikdienišķais ceļš, kad valsts uzņēmums pērk pakalpojumus no uzņēmējiem. Valdība vakar atļāva “Latvijas valsts mežiem” piemērot sarunu procedūru tikai pārvadājumu pakalpojumiem. Tagad, izvēloties pakalpojumu sniedzējus koksnes pārvadājumiem, “Latvijas valsts meži” drīkstēs piemērot sarunu procedūras, nevis sludināt konkursus. Šāda kārtība gan būs spēkā tikai šogad, kamēr notiks dabas stihijas postījumu seku likvidēšana.
Ļoti būtiski ir arī valdības vakar pieņemtie grozījumi noteikumos par koku ciršanas maksimālo apjomu 2001.–2005.gadam, paredzot, ka iepriekš noteiktajos ciršanas apjomos netiek iekļauts viesuļvētras postījumu seku likvidēšanā nocirstais koku apjoms. Pretējā gadījumā dažos rajonos, kuros līdz šim koki ir cirsti lielākos apjomos, būtu jāpārtrauc darbi vispār un pilnībā nevarētu pat novākt vētrā lauztos kokus, argumentē speciālisti.

Līdz ciršanas apliecinājumiem ceļš būs īsāks

Viens no jautājumiem, ko aizvadītajā nedēļā nozares eksperti daudz cilājuši, ir ciršanas apliecinājumi, uz kuru saņemšanu parastajā kārtībā jāgaida līdz mēnesim, kā to paredz Meža likums. Ikdienā tas sarežģījumus nerada, bet pēc tādas vētras gan. Izskanējis viedoklis, ka galvenais kavēklis vētras postījumu novēršanai mežā varētu kļūt tieši ciršanas apliecinājumu saņemšana.
VMD savu pilnvaru robežās šo traucēkli centies novērst un maksimāli saīsinājis ceļu līdz ciršanas apliecinājumam. Proti, VMD struktūrvienībām noteikts, ka apliecinājums jāizsniedz ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc rakstveida pieteikuma saņemšanas.
Darba ir pārpārēm. Kā skaidro VMD pārstāve Selva Šulce, dienests patlaban savu darbu galvenokārt organizē, lai nodrošinātu iespējami savlaicīgu ciršanas apliecinājumu izsniegšanu vējgāzē un vējlauzē bojāto koku ciršanai un situācijas apzināšanu.
Tas ir viens no faktoriem, kas varētu novērst situāciju, ka rastos vēlme cirst bez ciršanas apliecinājuma, jo, laikus to saņemot, īpašnieks diez vai sāktu postījumus novākt pats uz savu roku.
VMD savu iespēju robežās apsekos cirsmas un sadarbībā ar policiju rīkos reidus, lai kontrolētu situāciju, vai, transportējot kokmateriālus, ir to izcelsmi apliecinoši dokumenti, skaidro S.Šulce.
Iecerēts kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) rīkot pārbaudes kokzāģētavās un pārstrādes uzņēmumos, lai tur netiktu pieņemti pārstrādei nezināmas izcelsmes kokmateriāli. Līdz ar to veidojot situāciju – ja nebūs kur likt šādus kokmateriālus, tad arī būs nelabvēlīga situācija kokmateriālu ieguvei bez ciršanas apliecinājuma. Arī J.Birģelis, atzīstot, ka mežu zagšana jau notiek, uzsver, ka jādara viss, lai negodīgi cilvēki nesāktu gūt peļņu uz nelaimes rēķina. Viens no ceļiem, kā to ierobežot, arī viņaprāt, ir VID stingra kontrole.

Dabas sargi brīdina

Atsevišķs jautājums, kāda būtu piemērotākā rīcība aizsargājamās dabas teritorijās. Notikušais ir dabisks traucējums meža ekosistēmā. Tā kā minētās teritorijas nav domātas ekonomiska labuma gūšanai un vētra nav samazinājusi bioloģisko daudzveidību, rūpīgi jāizsver, kā rīkoties tālāk, stāsta ZM Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis. Piemēram, noteiktās vietās cilvēkam varbūt vispār nav jāiejaucas. Turpmākās rīcības scenārijs tiks izsvērts kopā ar vides aizsardzības institūcijām. “Tā kā īpaši aizsargājamām dabas teritorijām katrai ir savas īpatnības, katru vietu vērtēsim individuāli,” uzsver J.Birģelis.
Vakar Latvijas nevalstisko dabas organizāciju izplatītajā paziņojumā (“LV” A daļa, 14.lpp.), kurā uzsvērts, ka vētra nav ekoloģiska katastrofa, un kurā vides aizstāvji aicina pieņemt izsvērtus lēmumus, novēršot vētras postījumus, teikts, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās jebkāda darbība veicama tikai tajos gadījumos, ja tajās notikušie postījumi var būtiski ietekmēt ārpus šīm platībām esošo audžu stāvokli, un tikai tad, ja skartas egļu audzes. “Dabas rezervātos, dabas liegumos, dabas parku regulējamā režīma un dabas lieguma zonās prioritāte ir dabas aizsardzība, un tur jānodrošina dabisko procesu normāla funkcionēšana,” teikts paziņojumā.
Dabas sargi minējuši vairākus apsvērumus, kas, viņuprāt, jāņem vērā seku novēršanā mežos kopumā, brīdinot, ka daudz nopietnākas sekas meža ekosistēmām var izraisīt pastiprināta mežsaimnieciskā darbība ar ieganstu “tīrīt postījumus”, kas notiks plašās teritorijās, vienlaikus radot plašus, ilglaicīgus traucējumus.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv

Uzziņai

Lai novērstu vētras postījumu sekas mežos, meža īpašniekiem ir laikus jāveic bojātās mežaudzes izstrāde. Tas ir svarīgi vairāku apsvērumu dēļ: pirmkārt, lai novērstu egļu audzēs egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās draudus, otrkārt, ja kokmateriāli ilgstoši netiek pārstrādāti, tie zaudē savu vērtību.
Lai meža īpašnieks varētu likumīgi veikt jebkādu saimniecisko darbību mežos, ir jāsaņem Valsts meža dienesta (VMD) atļauja – apliecinājums koku ciršanai. Saņemot pieteikumu, VMD darbinieki apseko katru plānoto cirsmu, lai konstatētu bojājumu cēloni un cirsmas platību, un tikai tad izsniedz ciršanas apliecinājumu. Lielās bojātās platības, kurās šobrīd nav iespējams precīzi noteikt cirsmas platību, jo to traucē izdarīt sakritušie koki, tiks pārbaudītas pēc izstrādes, lai precizētu platību.
Ja kāds meža īpašnieks vēlēsies “sakārtot” savu mežu, par to neinformējot, šī rīcība tiks kvalificēta kā patvaļīga koku ciršana, par ko var tikt piemērots sods.