Eiropas nauda veselības aprūpes infrastruktūrai

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Uldis Līkops, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktors Armands Eberhards un 15 Latvijas slimnīcu pārstāvji parakstīja līgumus par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apgūšanu veselības aprūpē.

Līgumu paraksta klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” galvenais ārsts Edvīns Platkājis, Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktors Armands Eberhards Foto: Arnis Blumbergs,“LV”

ERAF nauda – 11 slimnīcām

Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta Veselības ministrijas (VM) Finanšu un budžeta departamenta direktore Laila Ruškule, ERAF līdzekļi tika sadalīti Nacionālās programmas ietvaros, kas ir viens no minis-trijas politikas īstenošanas instrumentiem. Projekti netika izraudzīti konkursa kārtībā, bet gan izstrādāti atbilstoši Vienotā programmdokumenta trim prioritātēm: neatliekamās medicīniskās palīdzības sakārtošana pirmsstacionārajā un stacionārajā aprūpē un primārās veselības aprūpes sakārtošana. Par ERAF līdzekļiem tiks izbūvētas vai renovētas slimnīcu uzņemšanas nodaļas, iegādāta medicīniskā aparatūra. Lielākie projekti tiks īstenoti Ventspils slimnīcā un klīniskajā slimnīcā “Gaiļezers” Rīgā, kur būvēs jaunus uzņemšanas nodaļu korpusus. Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics parakstīja līgumu par 20 jaunu īpaši aprīkotu medicīniskās palīdzības specializēto transport-līdzekļu iegādi. L.Ruškule uzsver, ka neviena mašīna netiks Rīgai, tās domātas Latgales, Zemgales, Kurzemes, Vidzemes un Rīgas reģioniem. Jautāta, kā izvēlētas slimnīcas, kurās tiks īstenoti projekti, L.Ruškule stāsta, ka tas darīts saskaņā ar struktūrplānu, kas paredz 11 daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas. Tā arī ir atbilde, kāpēc izraudzītas tika tieši šīs ārstniecības iestādes. VM speciālisti kopā ar Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras pārstāvjiem vērtēja šo slimnīcu jau datu bāzē esošo projektu atbilstību Eiropas struktūrfondu mērķiem.
Primārajā veselības aprūpē tiks īstenoti trīs projekti: Cēsu rajona veselības aprūpes centrā (apkures sistēmas rekonstrukcija, telpu remonts, aparatūras iegāde – 90 000 latu), Olaines veselības centrā (remontdarbu veikšanai un aparatūras iegādei – 110 000 latu) un Saldus medicīnas centrā (apkures sistēmas renovācija, telpu remonts – 90 000 latu).

Pieejamais finansējums – 30% no nepieciešamā

L.Ruškule stāsta, ka diemžēl pieejamais finansējums no ERAF ir galēji nepietiekams, salīdzinot ar veselības aprūpes sistēmas vajadzībām. Piemēram, lai sekmīgi īstenotu struktūrplānu, būtu jāizveido 20 jaunas ģimenes ārstu prakses vietas. Pēc L.Ruškules teiktā, naudas nepietika pat vienas prakses izveidošanai. ERAF naudu infrastruktūras izveidei VM bija jādala ar Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Pēc ilgām pārrunām nauda sadalīta trīs vienādās daļās. Veselības aprūpei iedalītā nauda ir tikai 30% no infrastruktūras izveidei nepieciešamās summas. Autotransporta atjaunošanai šī summa ir vēl mazāka.
L.Ruškule stāsta, ka parakstītie līgumi ir divu gadu darba augļi. Departamenta direktore saka: tas bija ceļš caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Galvenā problēma bija tā, ka sistēma struktūrfondu apguvē bija jāveido no jauna, nevienam nebija šādas pieredzes. 2004.gada 5.maijā tika apstiprināta VM Nacionālā programma ar tajā iekļautajiem projektiem, un tikai jūnijā tika skatīti projektu atlases kritēriji. Absolūti ačgārna kārtība. Līdz ar to, kā skaidro L.Ruškule, bija garas diskusijas, kādēļ izvēlēti konkrētie projekti. Bija jāskaidro reģionālās attīstības aģentūrām, kādēļ vienai slimnīcai piešķirts vairāk naudas nekā otrai. Te jāņem vērā, ka Nacionālā programma atšķirībā no atklātajiem projektu konkursiem un grantu shēmām, kā jau minēts, ir ministrijas politikas īstenošanas instruments. Tāpēc atsevišķi projekti var būt saturiski vājāki, bet tie ir vitāli nepieciešami visai sabiedrībai. Visu 11 ārstniecības iestāžu projektu mērķis ir nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem vienādi pieejamu un vienādi kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Projektus izstrādājot, viena no lielākajām problēmām bija tā, ka ne visas ārstniecības iestādes ir vienādi gatavas projektu īstenošanai. Kā stāsta L.Ruškule, grūtākais tām vēl ir priekšā, ar līguma parakstīšanu viss tikai sākas. Klupšanas akmens varētu būt iepirkumu konkursa organizēšana.
Visos projektos līdzfinansētājas ir arī pašvaldības, ar kurām, kā min L.Ruškule, izveidojusies laba sadarbība.
11 slimnīcas, ar kurām parakstīja līgumus, ir: klīniskā slimnīca “Gaiļezers” (3 797 050 lati), Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (1 164 000 latu), Ventspils slimnīca (1 860 000), Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (810 460 lati), Rīgas 1.slimnīca (355 298 lati), Daugavpils reģionālā slimnīca (600 944), Valmieras reģionālā slimnīca (424 822 latu), Rēzeknes slimnīca (401 286 lati), Liepājas pilsētas centrālā slimnīca (355 000 latu), Jēkabpils rajona centrālā slimnīca (246 271) un Jelgavas pilsētas slimnīca (65 500 latu).
Projekti jāīsteno līdz 2006.gada beigām, atmaksu saņemot līdz 2008.gada augustam.