Par ārkārtas stāvokli valstī pēc dabas katastrofas, par postījumu apzināšanu un to seku novēršanu. Ziņo:

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Vakar, 17.janvārī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar atbildīgām amatpersonām, lai runātu par orkāna nodarītajiem postījumiem, par nākotnē darāmo un uzlabojamo. Lai atvieglotu iesaistīto institūciju rīcību un sadarbību līdzīgās situācijās un lai sekmētu orkāna radīto seku likvidēšanu, A.Kalvītis uzdeva šīm institūcijām divu nedēļu laikā sagatavot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, kā arī apkopot precīzu informāciju par orkāna radītajām sekām.
Nozaru pārstāvji informēja par situāciju savā sektorā, kā arī sniedza priekšlikumus darba uzlabošanai iespējamās līdzīgās situācijās. Piemēram, būtu precizējami jautājumi saistībā ar “Materiālajām rezervēm” – lai ārkārtas situācijās varētu operatīvi pieņemt lēmumus par attiecīgā aprīkojuma izmantošanu. Svarīgi arī stiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp krīzes situācijā iesaistītajām institūcijām kā nacionālajā līmenī, tā starp nacionālo un reģionālo līmeni.
Tikšanās dalībnieki pārrunāja iespējas, kā varbūtējās līdzīgās situācijās nodrošināt attiecīgo objektu koordinētu apgādi ar elektroenerģijas ģeneratoriem. Aizsardzības ministrs Einars Repše izteica priekšlikumu svarīgos objektos izveidot ģeneratoru standarta pieslēgšanas vietas.
Atbildīgās amatpersonas runāja par jaundibināmo Krīzes vadības padomi un bija vienisprātis, ka šai padomei jāveido sekretariāts, kas nodrošinātu tās sekmīgu, ilglaicīgu un pēctecīgu darbu. Paredzēts, ka Krīzes vadības padome uz pirmo sēdi sanāks mēneša laikā.
Ministru prezidents pateicās visām iesaistītajām institūcijām par paveikto darbu un par sniegto atbalstu iedzīvotājiem. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka kopumā sadarbība starp iesaistītajām institūcijām krīzes laikā vērtējama kā izdevusies.
Tikšanās piedalījās aizsardzības ministrs Einars Repše, ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, veselības ministrs Gundars Bērziņš, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Aivars Straume, Pārtikas un veterinārā dienesta priekšnieks Vinets Veldre, kā arī “Latvenergo”, “Lattelekom” un LMT vadība.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrs, Valsts enerģētikas krīzes vadības centra vadītājs Krišjānis Kariņš nosūtījis vēstuli vides ministram Raimondam Vējonim un iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam ar lūgumu uzdot atbildīgajām institūcijām izvērtēt situāciju AS “Ventamonjaks”, kas radās 2005.gada 9.janvārī viesuļvētras radīto elektropārvades līniju bojājumu dēļ, objekta autonomā elektroapgādes iekārta nebija darba kārtībā.
Ekonomikas ministrs lūdz iekšlietu ministru un vides ministru uzdot atbildīgajām institūcijām izvērtēt, vai AS “Ventamonjaks” saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 259 “Rūpniecisko avārijas risku novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi” izstrādājusi drošības pārskatu un vai šis pārskats atbilda visām minēto noteikumu prasībām, kā arī lūdz īpašu uzmanību pievērst pārskata atbilstībai noteikumu 27.12. un 36.punktam, kuros noteikts, ka drošības pārskatā jābūt informācijai par objektu un tajā esošajām iekārtām, sniedzot datus par tehnoloģiskā procesa energoapgādi – enerģijas avotiem un to parametriem, iespējamiem enerģijas padeves pārtraukumiem un alternatīvajiem enerģijas avotiem, kurus paredzēts izmanot rūpnieciskās avārijas gadījumā, kā arī tam jāraksturo objekta avārijgatavība un civilās aizsardzības sistēma.
Ministrs ir vērsies arī pie AS “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētāja Adriana Dāvja un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ar lūgumu informēt ministriju, vai elektroapgādes traucējumi apdraudēja AS “Latvijas gāze” īpašumā esošās Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) funkcionēšanu un AS “Latvijas gāze” licenču prasību izpildi attiecībā uz apgādes nepārtrauktību, vai šajā laikā IPKG nepieauga rūpnieciskās avārijas risks šajā objektā, kā arī par AS “Latvijas gāze” gatavību šādām ārkārtējām situācijām.
No ziņojumiem, ko Valsts enerģētikas krīzes centrs saņēma no VAS “Latvenergo”, izriet, ka 2005.gada 9.janvārī viesuļvētras radīto elektropārvades līniju bojājumu rezultātā uz vairākām stundām bija pilnība pārtraukta elektroapgāde AS “Ventamonjaks” Ventspilī, bet objekta autonomā elektroapgādes iekārta nebija darba kārtībā, kas varēja radīt paaugstinātu rūpnieciskās avārijas risku šajā objektā, kā arī uz vairākām stundām bija būtiski traucēta AS “Latvijas gāze” īpašumā esošās Inčukalna pazemes gāzes krātuves elektroapgāde.

Ieva Zīberga, ekonomikas ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

Finanšu ministrija

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš pirmdien, 17.janvārī, pēc tikšanās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Māri Kučinski atzina, ka jau ceturtdien varētu lemt par konkrētu naudas līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām vētras seku novēršanai.
Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) apkopotajiem un precizētajiem datiem, pašvaldību pieprasītā summa pašvaldību funkcijas pildošajām iestādēm ir 2,04 miljoni latu. Savukārt O.Spurdziņš informēja, ka pašvaldībām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem varētu tikt atvēlēti aptuveni 2 miljoni latu.
Kā tikšanās laikā vienojās abi ministri, prioritāri šie valsts budžeta līdzekļi būtu jāatvēl sabiedrisko funkciju nodrošināšanai – izglītības un kultūras iestādēm, pašvaldības dzīvojamajam fondam, kā arī komunālajai saimniecībai.
Ceturtdien, 20.janvārī, kad RAPLM sarunās ar pašvaldībām jau būs precizējusi pašvaldību pieprasījumu naudas summas, paredzēta atkārtota finanšu ministra tikšanās ar pašvaldību lietu ministru. O.Spurdziņš trešdien un ceturtdien paredzējis tikties ar visiem tiem ministriem, kuru pārraudzībā esošajās nozarēs vētra nodarījusi zaudējumus.
Paralēli Finanšu ministrija pēta iespējas vētras izraisīto zaudējumu segšanai piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda. Šajā sakarā pirmdienas vakarā Briselē paredzēta O.Spurdziņa tikšanās ar eirokomisāru Andri Piebalgu, lai konsultētos par Latvijas iespējām pretendēt uz šā fonda līdzekļiem.

Finanšu ministrijas preses dienests

Tieslietu ministrija

Tieslietu ministrijas apkopotie zaudējumi, kas nodarīti padotības iestādēm vētras laikā, sasniedz 79 922 latus.
Lai gan agrāk tika ziņots, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldei nodarītie zaudējumi varētu būt aptuveni 15 000 latu, apsekojot ēkas un veicot aprēķinus, secināts, ka zaudējumi ir daudz lielāki – 70 226 lati. Galvenokārt bojāti jumti un žogi Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādē, Iļģuciema, Matīsa un Valmieras cietumos. Savukārt 9696 latu zaudējumi nodarīti Latvijas tiesām – vētras laikā bojāti jumti Zemgales priekšpilsētas tiesas ēkai, Saldus rajona tiesas ēkai, Ventspils tiesu ēkai un Vidzemes apgabaltiesas namam.
Šie aprēķini tiks iesniegti Finanšu ministrijai, lūdzot papildu līdzekļus no valsts budžeta zaudējumu segšanai.
Kopumā Tieslietu ministrijas padotības iestādes vētrā nav nopietni cietušas. Atsevišķu struktūrvienību ēkām vētra nodarīja postījumus, bet tie bija salīdzinoši nelieli, galvenās problēmas, tāpat kā visur Latvijā, radīja elektrības padeves pārtraukums un bojājumi valsts vienotajā informācijas tīklā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Zemkopības ministrija

Zemkopības ministrija turpina apkopot informāciju par pagājušās nedēļas vētras nodarītajiem postījumiem. Apkopotā informācija būs pamats iespējamo kompensāciju aprēķināšanai nozarē strādājošajiem uzņēmumiem un saimniecībām.
“Pirmām kārtām gribu uzsvērt, ka šobrīd tiek apkopota informācija un aprēķināti vētras nodarītie zaudējumi,” uzsver Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma, “tas nozīmē, ka mēs apzinām situāciju, lai vēlāk varētu lemt par iespējamo kompensāciju apjomu un veidu, kā kompensācijas varētu piešķirt.” Valsts sekretāre akcentē, ka iegūtajiem skaitļiem būs informatīvs raksturs, kas ļaus noteikt situāciju nozarē: “Lai vēlāk nerastos pārpratumi, uzreiz gribu pateikt, ka pilnībā visus zaudējumus valsts nevarēs segt, kaut arī mēģināsim maksimāli palīdzēt cietušajām saimniecībām, turklāt jāņem vērā, ka Lauku atbalsta dienests, kam uzticēts apkopot informāciju par zaudējumiem nozarē, sniegs ziņojumu ministrijai, kas tālāk lems par iespējamo kompensāciju apjoma iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā.”
Ministrijas valsts sekretāre akcentē, ka kompensācijas netiks izmaksātas tikai pēc saimniecības iesniegtās informācijas, turklāt izmaksas nevar notikt jau tuvākajās dienās: “Gan līdzekļu atrašanai, gan informācijas apkopošanai nepieciešams laiks, un šobrīd mūsu galvenais uzdevums ir atjaunot nozares normālu funkcionēšanu, kā arī saprast patiesos zaudējumu apjomus, tad, kad būsim veikuši šos uzdevumus, spriedīsim par iespējām sniegt atbalstu saimniecībām.”
Zemkopības ministrija informē zemniekus, ka informācija par nodarītajiem zaudējumiem sniedzama reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, kuras arī apkopos visus datus. Šim nolūkam izstrādātas konkrētas veidlapas ar konkrētiem jautājumiem. Tās var saņemt gan reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, gan lauksaimniecības konsultāciju birojos, kā arī Lauku atbalsta dienesta un Zemkopības ministrijas mājas lapā. Šīs veidlapas tiks izmantotas vienīgi operatīvās informācijas apkopošanai valstī un nekādi netiks saistītas ar jebkāda veida iespējamo kompensāciju saņemšanu.
Savukārt, lai pretendētu uz iespējamu kompensāciju, lauksaimniekiem līdz 26.janvārim reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs jāiesniedz vietējās pašvaldības pārstāvja, veterinārārsta (bojāgājušo dzīvnieku gadījumā), kā arī paša īpašnieka brīvā formā sagatavots notikuma vietas apskates akts, kurā norādīta informācija par cietušā lauksaimnieciskās ražošanas objekta novērtējumu. Sagatavotajā dokumentā arī jānorāda adrese, kur notikuši postījumi, cietušā objekta nosaukums, postījumu apmērs, kopējo postījumu novērtējums naudas izteiksmē, īpašuma apdrošināšana (ja tāda bijusi), pieteiktā un saņemtā atlīdzība, kā arī veiktie pasākumi īpašuma saglabāšanā. Ja iespējams, aktam jāpievieno arī cietušā objekta fotogrāfijas.
Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti nodarbojas ar rīcības koordinēšanu saimniecību normālas darbības atjaunošanā un operatīvās palīdzības sniegšanā no valsts puses. “Esmu patiesi gandarīta par ministrijas dienestu operatīvo darbību, apzinot šīs dabas stihijas nodarītos postījumus un sniedzot palīdzību saimniecībām,” ir pārliecināta L.Straujuma. “Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti ir darījuši visu iespējamo un brīžiem pat neiespējamo, lai operatīvi palīdzētu saimniecībām, lai neciestu dzīvnieki un varētu pārvarēt nopietnāko krīzi – laiku, kamēr tiek pilnībā atjaunota energoapgāde.”

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Nacionālie bruņotie spēki

Vakar, 17.janvārī, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots un NBS štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Juris Kiukucāns tikās ar VAS “Latvenergo” valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu un VAS “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja vietnieku Aigaru Meļko.
Tikšanās laikā analizēta līdzšinējā sadarbība un pārrunāti turpmākās sadarbības jautājumi. Ierosināts noslēgt kopējo sadarbības līgumu, kurā būtu precizētas iespējamās sadarbības jomas, un tiks izveidota darba grupa sadarbības līguma izstrādāšanai.
“Latvenergo” vadība pateicās NBS karavīriem un zemessargiem par sadarbību stihijas seku likvidēšanā.

NBS Preses un informācijas daļa