Valsts sekretāru 2005.gada 13.janvāra sanāksmē

Ekonomikas ministrija
– pieteica rīkojumu projektu “Par darbadienu pārcelšanu”.
Sakarā ar to, ka 2006.gadā darba diena, 5.maijs, ir pa vidu starp svētku dienu, 4.maiju, un sestdienu, 6.maiju, 2007.gadā darba diena, 30.aprīlis, ir pa vidu starp svētdienu, 29.aprīli, un svētku dienu, 1.maiju, kā arī darba diena (pirmssvētku diena), 24.decembris, ir pa vidu starp svētdienu, 23.decembri, un svētku dienu, 25.decembri, lai racionālāk izmantotu darba laiku un lai valsts, pašvaldību un privātie uzņēmumi, kā arī iestādes jau laikus varētu plānot darba grafikus 2006. un 2007.gadam, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu.
Saskaņā ar šo rīkojuma projektu darbadiena no piektdienas, 2006.gada 5.maija, tiek pārcelta uz sestdienu, 2006.gada 22.aprīli. Darbadiena no pirmdienas, 2007.gada 30.aprīļa, tiek pārcelta uz sestdienu, 2007.gada 14.aprīli, un darbadiena no pirmdienas, 2007.gada 24.decembra, tiek pārcelta uz sestdienu, 2007.gada 15.decembri. Pārceļot darbadienas, tiek nodrošināta darba nedēļas nepārtrauktība, kā arī rodas iespēja ģimenēm pavadīt ilgāku nepārtrauktu laiku kopā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Satiksmes, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā”.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Komisijas 2004.gada 23.marta direktīvu 2004/34/EK, ar ko groza I un II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 96/74/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai. Ievērojot direktīvas prasības, noteikumu projekta 1. un 2.pielikums, kas nosaka tekstilizstrādājumu marķējumā lietojamo tekstilšķiedru nosaukumus un tekstilšķiedru masas aprēķināšanai lietojamās saskaņotās pielaides, papildināti ar polilaktīda šķiedrām piemērojamām prasībām.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un likuma “Par atbilstības novērtēšanu” doto deleģējumu. Ar noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumi Nr.262 “Noteikumi par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā”, kas tika izdoti, pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica rīkojumu projektu “Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu”.
Lai veicinātu valsts ģimnāziju tīkla attīstību un atbalstītu izglītības iestāžu iniciatīvu, kas saistīta ar valsts ģimnāziju darbības pilnveidi, Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi rīkojuma projektu “Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu”. Pēc izglītības iestādes iesniegto dokumentu izvērtēšanas atbilstoši minētajiem kritērijiem Talsu ģimnāzija var pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu.
Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas Vispārējās izglītības likums nosaka dažādas vispārējās vidējās izglītības iestāžu formas, to skaitā ģimnāzijas. Garantējot augstākas prasības vidējās izglītības kvalitātes nodrošināšanā, lai absolventi būtu sagatavoti augstākās izglītības iegūšanai Latvijā un ārvalstu augstskolās, kā arī nodrošinot iespējas izglītojamajiem padziļināti apgūt plašāku mācību priekšmetu klāstu radošā līmenī, Latvijā šobrīd darbojas 14 valsts ģimnāzijas, kas realizē arī reģionālā metodiskā centra funkcijas, koordinējot pedagogu tālākizglītības darbību pilsētā, rajonā vai reģionā. Valsts ģimnāziju tīkls tiek veidots tā, lai šīs izglītības iestādes aptvertu visus Latvijas novadus. Kurzemes novadā valsts ģimnāzijas statuss nav piešķirts nevienai izglītības iestādei.
Talsu ģimnāzija piedāvā apgūt izglītību četrās vispārējās vidējās izglītības programmās un divās vispārējās pamatizglītības programmās: vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena izglītības programma; vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena izglītības programma; vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena (matemātika un datorzinības) izglītības programma; vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena (komerczinības) izglītības programma; vispārējās pamatizglītības programma; vispārējās pamatizglītības (7.– 9.klase) programma.
Izglītības iestāde pilnībā atbilst visiem kritērijiem valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanai, kas noteikti Ministru kabineta noteikumos. Kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, reglamentē Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”. Valsts ģimnāzijas statusa pretendentiem izvirzīti šādi kritēriji:
• no vidusskolas atdalītas daļējas vispārējās pamatizglītības (7.–9.) klases;
• vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošana noteikta ne mazāk kā trijos virzienos;
• 10.–12.klasē republikas pilsētās skolēnu skaits ir ne mazāk par 350 skolēniem, citā administratīvajā teritorijā – attiecīgi ne mazāk par 200 skolēniem;
• ne mazāk par 75% absolventu mācību sasniegumu vērtējums centralizētajos eksāmenos pēdējos divos mācību gados ir A, B un C līmenī;
• pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkciju īstenošana.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Dzīvojamo māju pārvaldnieku kompetences kritēriju noteikšanas, pārvaldnieku sertificēšanas un apmācības organizēšanas kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt dzīvojamo māju pārvaldnieku (fizisku un juridisku personu) kompetences kritēriju noteikšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā fiziskām vai juridiskām personām tiek piešķirti dzīvojamo māju pārvaldnieku sertifikāti un organizēta viņu apmācība.
Dzīvojamo māju pārvaldnieku sertificēšanas mērķis ir godprātīga un kvalitatīva daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana un apsaimniekošana, tai skaitā dzīvojamo māju un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana, īpašuma vērtības paaugstināšana, siltuma izmaksu samazināšana, efektīva līdzekļu izmantošana.
Fiziskas personas profesionālās pilnveides apmācība tiek organizēta saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja civiltiesiskās atbildības minimālo apdrošināšanas summu”.
Noteikumu projekts paredz noteikt uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja civiltiesiskās atbildības minimālo apdrošināšanas summu.
Uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja civiltiesiskās atbildības minimālā apdrošināšanas summa katram apdrošinājuma ņēmējam gadā ir 300 000 latu.
Apdrošināšanas līgumā noteikts, ka apdrošināšanas atbildības limits par vienu apdrošināšanas gadījumu nedrīkst būt lielāks par 150 000 latu un mazāks par 50 000 latu.
Uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai apdrošināšanas līguma nosacījumi būtu pieejami tiešsaistes režīmā.
Minimālo apdrošināšanas summu apdrošinātājs atjauno pilnā apmērā mēneša laikā pēc katras apdrošināšanas atlīdzības izmaksas.
Apdrošināšanas līgumā nedrīkst paredzēt apdrošinājuma ņēmēja pašrisku.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par minimālo apdrošinājuma summu zvērinātu tiesu izpildītāju individuālajam apdrošināšanas līgumam, grupas apdrošināšanas līgumam un apdrošināšanas līguma obligātajiem noteikumiem”.
Noteikumu projekts ir sagatavots, pamatojoties uz Tiesu izpildītāju likumā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu. Projekts sagatavots, pamatojoties uz tieslietu ministra 2003.gada 10.janvāra instrukciju “Minimālā apdrošināšanas summa zvērinātu tiesu izpildītāju individuālajam apdrošināšanas līgumam un apdrošināšanas līguma obligātie noteikumi” un tieslietu ministra 2004.gada 4.janvāra instrukciju “Minimālā apdrošināšanas summa zvērinātu tiesu izpildītāju grupas apdrošināšanas līgumam un apdrošināšanas līguma obligātie noteikumi”.
Noteikumu projekts paredz noteikt minimālo apdrošinājuma summu zvērinātu tiesu izpildītāju individuālajam apdrošināšanas līgumam un grupas apdrošināšanas līgumam. Saskaņā ar projektu minimālā apdrošinājuma summa zvērinātu tiesu izpildītāju individuālajam apdrošināšanas līgumam ir 30 000 latu, bet grupas apdrošināšanas līgumam – 500 000 latu.
Noteikumu projekta ietvaros ir noteikts zvērinātu tiesu izpildītāju individuālas un grupas apdrošināšanas līguma darbības perioda ilgums.
Noteikumu projekts ir sagatavots, izvērtējot Latvijas Apdrošinātāju asociācijas viedokli. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome atbalsta noteikumu projekta tālāku virzību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijā.