Par iespējamo palīdzību Ukrainai ceļā uz Eiropas Savienību

Eiropas kustība Latvijā (EKL), Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) un Eiropas Parlamenta deputāta Alda Kušķa birojs piektdien, 14.janvārī, rīkoja ekspertu apaļā galda diskusiju “Ukraina pēc vēlēšanām: nākotnes partnerība un projekti ar Latviju”. Diskusijas dalībnieki atzina nepieciešamību sagatavot Latvijas valsts un Eiropas Savienības rīcības plānu tālākai sadarbībai ar Ukrainu, piedāvājot tai skaidru perspektīvu iestājai Eiropas Savienībā (ES) reālā laikā. Pēc jaunākās SKDS iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, atbildot uz jautājumu par iespējamo Ukrainas un Turcijas dalību ES, Ukrainas dalību atbalstījuši 56,9% aptaujāto, kas pārspēj atbalstu Turcijas dalībai, kuru atbalsta 31,3% aptaujāto.
EKL prezidents Andris Gobiņš, atklājot diskusiju, uzsvēra, ka tieši šajās dienās Ukraina sāk iet Eiropas ceļu, kuru mēs sākām pirms nedaudz vairāk nekā desmit gadiem, sekmējot tālāku kontinenta apvienošanu. A.Gobiņš atzīmēja simbolisko diskusijas norises vietu – Eiropas kustības Latvijā sanāksmju zāli.
EP deputāts Aldis Kušķis iepazīstināja klātesošos ar 2005.gada 13.janvārī pieņemto Eiropas Parlamenta kopējo rezolūciju par Ukrainu. EP uzskata, ka pienācis laiks pārskatīt Eiropas kaimiņu politikas rīcības plānu, un, ņemot vērā Ukrainas nostāšanos uz demokrātijas ceļa, piedāvāt Ukrainai jaunu, pastiprinātu rīcības plānu un skaidru perspektīvu iestājai Eiropas Savienībā (rezolūcija tika pieņemta ar 467 balsīm par, 19 pret un 7 deputātiem atturoties).
LATO priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš uzsvēra, ka Ukrainas jautājumā valdījusi vienprātība gan Eiropas Savienībā, gan arī Amerikas Savienotajās Valstīs, ļaujot runāt par pāratlantisku vienotību, kura būs svarīgs jautājums gaidāmajās ES un ASV augstākā līmeņa sarunās Briselē 2005.gada februārī.
Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa brīdināja, ka Ukrainai var rasties grūtības tradicionālas ES politikas izstrādāšanā, kad stratēģijas izstrādāšanai seko rīcības plāns un finanšu resursi tā īstenošanai. Nepieciešama ilglaicīga un konsekventa politika, kurai, ņemot vērā Ukrainas iekšējos attīstības procesus un Krievijas ietekmi Ukrainā, būs jāpārvar daudzi “zemūdens akmeņi”. Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš atgādināja, ka Latvijai jāīsteno efektīvāka vīzu izsniegšanas politika un aktīvāk jāatbalsta Latvijas uzņēmēji Ukrainas tirgus apgūšanā, izmantojot dabiskās priekšrocības.
Izvērstus vērtējumus un ierosinājumus sniedza arī Latvijas Bankas pārstāvis Eduards Kušners, Sorosa fonda Latvijā pārstāvis Pēteris Viņķelis, Latvijas Ukraiņu biedrības priekšsēdētājs Viktors Stefanovičs, Latvijas Universitātes docents un Baltijas Krievu institūta rektora vietnieks Kārlis Daukšts, sabiedriskās organizācijas “Rietumu krievi” priekšsēdētājs Dmitrijs Nikolajevs, Ārlietu ministrijas pārstāve Lilita Azarjana, LATO pārstāvis Grigorijs Krupņikovs un Saeimas deputāts Alberts Krūmiņš.
Diskusijas noslēgumā Andris Gobiņš uzsvēra, ka Latvija var būtiski sekmēt pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanu un plašsaziņas līdzekļu attīstību Ukrainā, kopā ar Ukrainas un ES partneriem izveidojot īpašu un ilglaicīgu programmu pilsoniskās sabiedrības atbalstam.
EKL un LATO uzskata, ka Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas atkārtojums ir sekmējis Ukrainas attīstību Eiropas virzienā un ir nozīmīgs solis pilsoniskās brīvības un demokrātijas telpas paplašināšanā starp Baltijas un Melno jūru.

Eiropas kustība Latvijā