Ugunsdrošības līmenis Latvijā audzis – tā secina dienests, atskatoties uz aizvadīto gadu. Par desmit procentiem sarucis ugunsgrēku skaits. Tas ir mazākais pēdējos trijos gados. Tiesa, pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu nogalē un gadsimtu mijā ugunsnelaimju bijis vēl daudz mazāk. Par robežšķirtni kļuva 2002.gads, kad ugunsgrēku skaits strauji pieauga, pārsniedzot vienpadsmit tūkstošus. Savā ziņā tas ir uz kūlas dedzinātāju sirdsapziņas.
Arī pērn, kā jau ierasts pēdējos pāris gados, kūlas ugunsgrēki bijuši smagākā problēma pavasarī. Aizvadītajā gadā dedzis 3155 vietās, dzīvības paņemot četriem cilvēkiem, vēl četri apdeguši. Aizpērn situācija bija vēl traģiskāka – kūla dega 3847 reizes. Šogad Latvija uzstādījusi melno rekordu – janvārī kūla dedzināta jau vairākas reizes.
Pozitīva tendence – pērn sarucis arī bojāgājušo skaits, proti, dzīvības zaudējuši 195 cilvēki, cietuši gandrīz tikpat. Salīdzinājumam – 2003.gadā gāja bojā 260, bet 2002.gadā – 267. Tomēr bojāgājušo bērnu skaits ugunsnelaimēs ir nemainīgi augsts – 11, aizpērn – 14, bet vēl gadu iepriekš – arī 11.
VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Solveiga Smiltene norāda, ka, veicot pētījumu par cilvēku bojāeju ugunsgrēkos un apstākļiem, kas to veicina, konstatēts, – par 25 procentiem biežāk nekā parasti cilvēki izraisa ugunsgrēkus, tajos cieš vai iet bojā neilgi pirms vai pēc savas dzimšanas dienas.

Ugunij vārtus veram paši

Teju puse no ugunsupuriem nelaimes brīdī bijuši alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Vairums dūmos noslāpuši. Pavisam reģistrēti 162 ugunsgrēki, kuros cilvēki zaudējuši dzīvību. Piecās nelaimēs gājuši bojā pat trīs un vairāk cilvēki. Savukārt 21 gadījumā dzīvības zaudējuši uzreiz divi cilvēki. Tā, piemēram, iespējams, ļaunprātīgas dedzināšanas izraisītā ugunsgrēkā pērn martā Rīgā dūmos nosmaka četri cilvēki.
Taču tīšas dedzināšanas notiek salīdzinoši reti. Parasti ugunsgrēkus, kuros iet bojā cilvēki, izraisa neuzmanīga rīcība ar uguni. Piemēram, bēdīgi slavena, diemžēl izplatīta situācija – smēķēšana gultā un aizmigšana ar degošu cigareti rokās, lai vairs nekad nepamostos.
Daudz degšanu izraisījušas nesakārtotas un bez pieskatīšanas atstātas apkures ierīces (786 gadījumi), elektroietaises (1014), rīcība ar atklātu uguni (6568), kā arī bērnu rotaļas ar uguni (193).
Ugunsdzēsēji aizvadītajā gadā noplombējuši teju divsimt ugunsbīstamas krāsnis un vairāk nekā trīssimt nedrošus elektroiecirkņus, tā novēršot tikpat daudz iespējamu degšanu.
Ugunsdrošības inspektori kopumā apsekojuši gandrīz 30 000 objektus, par pieļautajiem pārkāpumiem sodot 1823 personas. Veikts arī izglītošanas darbs – 4435 iestādēs lekcijās vai nodarbībās par ugunsdrošības jautājumiem piedalījušies ap astoņiem tūkstošiem klausītāju.

Dūmos izkūpinām miljonus

Katrs ceturtais ugunsgrēks apdraudējis cilvēku dzīvību vai veselību. Ugunsgrēkos izglābts vairāk nekā divsimt iedzīvotāju. Vidēji katra ugunsnelaime iznīcinājusi materiālās vērtības teju par četrsimt latiem. Kopējie materiālie zaudējumi pērn – 3,3 miljoni latu, kas ir par 1,4 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš.
Visbiežāk cietušas dzīvojamās ēkas. Pavisam bijušas 3654 šādas degšanas, nodarītie materiālie zaudējumi tiek lēsti 1,8 miljoni latu. 255 degšanas bijušas publiskajās ēkās (0,6 miljoni latu) un 173 – ražošanas objektos (0,34 miljoni latu).

Pārtapšana valsts civilās drošības dienestā

Šogad ugunsdzēsības dienests atzīmēs savu 140.gadskārtu. Taču ugunsnelaimes jau ilgāku laiku ir vairs tikai daļa no VUGD rūpju loka. Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu nogales dienests arvien biežāk piedalās glābšanas darbos. Tas tikai apliecina, ka sabiedrība dienestā vairs nesaskata tikai ugunsdzēsējus, bet arī glābējus. Kā vakar uzsvēra VUGD priekšnieks Aivars Straume, tehniskās palīdzības veidu skaits kuplo. Dienests pilnveidojas un spēj iet talkā visdažādākās situācijās.
Pērn VUGD veicis 4555 glābšanas darbus, izglābjot 252 cilvēkus. Piemēram, 722 reizes piedaloties ceļu satiksmes negadījumu seku likvidācijā, izglābts 181 iedzīvotājs. Uz ūdens izglābti 56 cilvēki. Glābējus sauc, ja notikusi ķīmiskā avārija, kā arī tad, ja ķibelē nokļuvis dzīvnieks. Un, runājot par pēdējiem, ķibelēs tie nokļūst (vai arī iedzīvotāji uzskata, ka tie ir nelaimē) bieži. Teju četrsimt reizes glābēji devušies pestīt kādu dzīvnieku.
Kā apliecināja vētra, glābēju dienesta prasmēm un varēšanai ārkārtas situācijās ir ļoti liela nozīme. Šogad iecerētas vairākas plaša mēroga mācības, piemēram, rīcības pilnveidošana dažādos Rīgas HES avāriju scenārijos. Tas ir tikai viens no veidiem, kā VUGD izkopj sevi kā glābšanas dienests.
Pēdējos gados dienests stingri iestājies par civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanu valstī, par kuras nozīmi ikvienam iedzīvotājam lika aizdomāties aizvadītās nedēļas nogales orkāns. Jāpiebilst, ka jaunās civilās aizsardzības sistēmas koncepciju drīzumā plānots skatīt valdībā. Tā paredz civilās aizsardzības sistēmas koordinēšanas un kontroles funkcijas nodot Valsts civilās drošības (aizsardzības) un glābšanas dienestam, ko veidotu uz VUGD bāzes un darbības pamatprincipiem.

Fakti:

Bojāgājušo/cietušo bērnu skaits:

1996.g. – 18/5
1997.g. – 8/10
1998.g. – 12/21
1999.g. – 9/11
2001.g. – 10/14
2002.g. – 10/14
2003.g. – 14/16
2004.g. – 11/13

Pērn:

* Rīgā, Dārziņos, 23.janvārī no bojātas krāsns aizdegās divstāvu dzīvojamā māja. Smagu apdegumu dēļ slimnīcā nomira deviņgadīgs puisēns, bojā gāja arī viņa tēvs.
*Kuldīgas rajonā 30.janvārī nodega lauku mājas. Aizdegšanās iemesls – bērna rotaļas ar uguni pie iekurtas krāsns. Dūmos nosmaka trīsgadīgs zēns, kurš bija atstāts bez pieaugušo uzraudzības un no liesmām bija mēģinājis paslēpties mātes gultā.
*Bauskas rajona Iecavas novadā 14.aprīlī kādās mājās izcēlās ugunsgrēks no paštaisītas un bez uzraudzības atstātas krāsns. Gāja bojā 15 gadus veca meitene.
* Krāslavas rajona Asūnes pagastā 7.jūnijā izcēlās ugunsgrēks, iespējams, no smēķēšanas. Divus bērnus māte izglāba. Dodoties liesmās pakaļ trešajai sešgadīgajai meitiņai, viņa gāja bojā kopā ar atvasi.
*Rīgā kāda nama mansarda dzīvoklī 19.jūlijā no bērna rotaļām ar uguni izcēlās ugunsgrēks. Četrus gadus vecais zēns mājās bija viens pats. Viņš gāja bojā.
* Valmieras rajona Kocēnu pagastā 1.septembrī, bērniem spēlējoties ar sērkociņiem, aizdegās gultiņa. Bojā gāja divus gadus vecs zēns.
* Trīs mazgadīgi bērni zaudēja dzīvību dūmos Limbažu rajona Skultes pagastā 15.novembrī. Notikuma vietā atrastie uz grīdas izbirušie neapdegušie sērkociņi un krāsnī ieliktās jaunās pagales liecina par bērnu rotaļām pieaugušo prombūtnē.
* Aizkraukles rajona Sunākstes pagastā kādās mājās, kurās jau pirms gada ugunsgrēkā bija gājis bojā saimnieks, 6.decembrī atkal izcēlās ugunsgrēks. Bojā gāja nelaiķa divi mazbērni, kuri mātes prombūtnē, pēc visa spriežot, bija tikuši pie sērkociņiem.