Vakar, 13.janvārī, Eiropas Parlaments ar 560 balsīm par, 1 pret un 19 deputātiem atturoties pieņēma rezolūciju, kurā norādīts, ka cunami izraisītās dabas katastrofas skartajām valstīm nepieciešama steidzama palīdzība, taču nedrīkst arī aizmirst par palīdzību rekonstrukcijas darbiem, kuri jāplāno ilgtermiņā.
Eiroparlamentārieši, uzrunājot starptautisko sabiedrību, iesaka mācīties no pagātnes neveiksmēm un šoreiz cietušajiem tiešām piešķirt visus apsolītos līdzekļus. Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja jau 11.janvāra vakarā atbalstīja 100 miljonus eiru lielas palīdzības piešķiršanu cietušajiem reģioniem, un šie līdzekļi tiks ņemti no ES ārkārtas palīdzības rezerves. Deputāti arī aicina Eiropas Komisiju apsvērt visas iespējas, kā varētu Āzijai novirzīt papildu naudu no 2005. gada ES budžeta. Tāpat jāstrādā pie 350 miljonus eiru lielas ES finansiālās palīdzības mobilizēšanas ilgtermiņa rehabilitācijas un atjaunošanas atbalstam. Parlaments, kas pats piedalās ES budžeta lemšanā, uzsver, ka palīdzības piešķiršana Āzijai nedrīkstētu notikt uz citu attīstības un sadarbības programmu rēķina. Deputātu skatījumā, īpaša uzmanība jāvelta cietušajiem bērniem – pēc UNICEF datiem, katastrofa vai tās izraisītās sekas skārušas 1,5 miljonus bērnu.
Rezolūcijā prasīts bez kavēšanās izstrādāt visaptverošu un efektīvu savlaicīgas brīdināšanas sistēmas tehnoloģiju un nodot to Indijas okeāna valstu, kā arī pārējo cunami un citu dabas katastrofu apdraudēto reģionu rīcībā, ieskaitot Āfrikas un Vidusjūras valstis. Parlamentārieši arī ierosina lietot ES kopējo militāro aprīkojumu, lai atvieglotu aviotransportu un infrastruktūras sakārtošanu.
Deputāti arī atbalsta specializētu ES kopīgu civilās aizsardzības vienību radīšanu, kurām jābūt pieejamām dabas, humāno vai vides katastrofu gadījumos, kā arī pieprasa, lai Eiropas Padome sešu mēnešu laikā iesniegtu ziņojumu Parlamentam par ES palīdzības pasākumiem cietušajos reģionos. EP rezolūcija nav juridiski saistoša, bet tā ir nozīmīgs politiskais viedoklis, plānojot un koordinējot ES palīdzību Dienvidaustrumāzijai un īpaši ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamentam kā iestādei, kas lemj par ES budžetu, ir jāapstiprina visi palīdzības maksājumi.
Iepriekšējās dienas debatēs piedalījās arī Latvijas deputāte Inese Veidere. Deputāte pauda bažas par to, vai apsolītie līdzekļi faktiski tiks piešķirti. Tāpat I.Vaidere uzsvēra, ka jāļauj iedzīvotājiem pašiem aktīvi piedalīties izpostīto dzīves un darba resursu atjaunošanā un nevar rasties tāda situācija, kad «palīdzība pazūd donoru birokrātijā». Lai novērstu šos riskus, «Eiropas palīdzībai ir jābūt nebirokrātiskai, tai jātiek sniegtai arī, piemēram, mazo grantu veidā tieši zvejnieku saimniecību, tūrisma un citu darbības veidu atjaunošanai».
Minētās rezolūcijas izstrādē tieši piedalījās arī Ģirts Valdis Kristovskis.