11.janvāra debatēs Eiropas Parlamentā izskanēja dažādo politisko spēku viedoklis attiecībā uz Līgumu par konstitūciju Eiropai. Atklājot debates, viens no Eiropas Parlamenta rezolūcijas projekta ziņotājiem Ričards Korbets (Lielbritānija) teica, ka Līgums par konstitūciju Eiropai ļaus uzlabot Eiropas Savienības darbību no “15 vietu minibusiņa līdz 25 vai vairāku vietu autobusam”. Lielākam autobusam nepieciešams arī lielāks motors un spēcīgākas bremzes. Tādējādi Konstitūcija piedāvā jaunu un skaidrāku, vienā līgumā apkopotu noteikumu kopumu. Tā arī labāk nosaka, kas par ko ir atbildīgs, ievieš skaidrākas lēmumu pieņemšanas procedūras un stingri iestājas pret Eiropas supervalsts radīšanu. R.Korbets teica, ka konstitūcija padarīs Eiropas Savienību darbotiesspējīgāku, jo Ministru padomē vairāk lēmumu tiks pieņemts pēc kvalificēta vairākuma, nevis pēc vienbalsības principa. Tiks radīts arī Eiropas ārlietu ministra amats, Eiropa kļūs demokrātiskāka, jo pieaugs nacionālo parlamentu vara. Visbeidzot, konstitūcija paplašina eiropiešu tiesības, piemēram, iekļaujot līgumā Pamattiesību hartu. Ričards Korbets lūdza Eiropas Parlamentu atbalstīt šo ziņojumu.
Turpinājumā līdzziņotājs Injigo Mendess de Vigo (Spānija) atsaucās uz Eiropas dibinātajiem – K.Monē, R.Šūmanu un A.Spinelli, kas uzskatītu konstitūciju par vienreizēju iespēju nostiprināt Eiropas vērtības. Mendess de Vigo uzskata, ka konstitūcija sakņojas demokrātijā, tā izlīdzina citu līgumu radītās divdomības, norādot uz to, ka Eiropa ir kaut kas vairāk par kopējo tirgu. Ziņotājs pauda cerību, ka EP rezolūcijas priekšlikums tiks pieņemts ar lielu balsu pārsvaru.
Eiropas Tautas partijas līderis Hanss Gerts Peterings (Vācija) teica, ka “no Nicas līguma līdz konstitūcijai ir bijis garš ceļš”. Viņš apliecināja, ka Eiropas Tautas partijas grupa noteikti atbalstīs EP rezolūcijas projektu. H.G.Peterings apsveica faktu, ka konstitūcija skaidri nosaka Eiropas Savienības vērtības. Vienlaikus grupas līderis uzsvēra, ka daudzi cilvēki būtu vēlējušies konstitūcijā redzēt skaidru atsauci uz kristietību, kurā sakņojas Eiropas vēsture. “Eiropa balstās uz nacionālajām identitatēm, un tās spēks nāk no tās dažādības,” teica H.G.Peterings. Tomēr Eiropu nevar labi pārvaldīt tikai pēc starpvaldību metodes, tāpēc Eiropas iestādēm piemīt svarīga loma. Nobeigumā H.G.Peterings uzsvēra ES jaunās kaimiņattiecību politikas nozīmīgumu un aicināja vienoties par kopēju ES vietu ANO Drošības padomē.
Sociāldemokrātu līderis Eiropas Parlamentā Mārtins Šulcs (Vācija) atgādināja klātesošajiem, ka sešdesmit gadus pēc Aušvices nāves nometnes atbrīvošanas konstitūcija simbolizē vēl nepieredzētu panākumu Eiropas kā pārnacionālas, demokrātiskas apvienības veidošanā. Deputāts arī apsveica faktu, ka konstitūcijā iekļauta Pamattiesību harta, un apsolīja savas grupas atbalstu EP rezolūcijas projektam. “Konstitūcijā minētās vērtības ir universiālas un nav atkarīgas no reliģijas, ticības vai pārliecības,” norādīja M.Šulcs. Viņš aicināja jebkuru, kas tic Eiropai, pielikt savu roku, lai jaunais līgums tiktu ratificēts.
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā Endrū Dafs (Lielbritānija) atgādināja, ka Eiropas Parlaments vairākkārt pieņēmis rezolūcijas, kas kritizējušas pašreizējos ES līgumus. Savukārt šoreiz, atšķirībā no iepriekšējām reizēm, eiroparlamentārieši bija iesaistīti jaunā līguma izstrādē un “konstitūcija nostiprina ES,” teica runātājs. E.Dafs uzskata, ka cilvēkiem, kas “aizstāv Eiropas ideju, būtu jāaizstāv arī Konstitūcija”. Konstitūcija piešķir Eiropas Parlamentam vairāk pilnvaru un skaidrāk nosaka Eiropas iestāžu pienākumus.
Zaļo un Eiropas brīvās apvienības grupas vadītāja Monika Frasonī (Itālija) informēja, ka vairākums viņas grupas deputātu atbalstīs piedāvāto EP rezolūcijas projektu. M.Frasonī pauda gandarījumu par to, ka Konstitūcija ievieš manāmus uzlabojumus tādās jomās kā ilgtspējīga attīstība, procedūru pārskatāmība un vienkāršošana. Tomēr deputāte uzskata, ka Starpvaldību konferences rezultātā konstitūcijas vērtība salīdzinājumā ar Konventa izstrādāto dokumentu samazinājās. Lai arī eiroskeptiķi pretosies jaunā līguma ratifikācijai, tomēr galu galā tas piedāvā demokrātiskāku Eiropas modeli.
Runājot Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā, Fransiss Vurcs (Francija) teica, ka piedāvātais EP rezolūcijas projekts pārāk daudz koncentrējas uz izmaiņām, ko konstitūcija ievieš iepriekšējos līgumos. Viņaprāt, šeit jāatbild uz fundamentālu jautājumu: kādu Eiropu mēs vēlamies redzēt? F.Vurcs uzskata, ka ir nepieciešama tāda Eiropa, kas spēs kontrolēt finanšu tirgu. Viņa grupa iestājas par demokrātiskāku Eiropu, par lielāku Eiropas kontroli, kā arī pret militāru līdzekļu izmantošanu un vēlas redzēt jauna veida starptautiskās tirdzniecības politiku. Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu zaļo kreiso spēku konfederālā grupa balsos pret EP rezolūcijas priekšlikumu, bet viņu “nē” būs pretējs eiroskeptiķu attieksmei – tas būs “nē” Eiropas vārdā.
Filips de Villjē (Francija), pārstāvot Neatkarības un demokrātijas grupu, teica: “Šīsdienas debatēs neizskan atslēgas vārds – neatkarība.” Deputāts iestājās pret supranacionāliem tiesību aktiem, norādot, ka pēc konstitūcijas pieņemšanas un kvalificētā balsošanas principa paplašināšanas Ministru padomē viena valsts vairs nevarēs apturēt likuma priekšlikumus, kurus radīs “Briseles birokrātija”.
Nāciju Eiropas grupas vārdā Braiens Krovlijs (Īrija) teica, ka tie, kas iestājās pret iepriekšējiem līgumiem arī atgremoja argumentus par neatkarības zaudēšanu. B.Krovlijs uzskata, ka konstitūcija Eiropai ir labs dokuments, kas skaidri nosaka visu līmeņu pārvaldes kompetences un pilnībā respektē dalībvalstu pilnvaras, īpaši attiecībā uz mazajām dalībvalstīm.
Džims Allisters (Lielbritānija) no politiski neatkarīgajiem deputātiem uzsvēra, ka galīgais lēmums par konstitūciju Eiropai ir valstu, nevis Eiropas Parlamenta ziņā. Deputāts teica, ka konstitūcija nav vienīgi iepriekšējo līgumu “tīrīšanas darbs”, kā to daži vēlas pasniegt Lielbritānijā.
Debatēs piedalījās arī Latvijas deputāts Rihards Pīks. R.Pīks pauda viedokli, ka “viens no daudzu mūsdienu pasaules konfliktu iemesliem slēpjas līdzsvara trūkumā starp strauju materiālo vērtību un daudz lēnāku garīgo vērtību globalizēšanos. Jaunais Konstitucionālais līgums ir solis ceļā uz līdzsvara atjaunošanu, jo tas palīdzēs ne tikai mums pašiem skaidrāk saprast, kas mēs esam un kurp mēs virzāmies, bet radīs arī lielāku skaidrību mūsu partneriem globālajā pasaulē, kādi ir mūsu mērķi un kādu vērtību vadīti mēs rīkojamies.” Tādēļ deputāts uzskata, ka “šī konstitūcija ir savlaicīga un nepieciešama, neraugoties uz dažiem tās trūkumiem”. Kā vienu no trūkumiem R.Pīks minēja to, ka konstitūcijā nav ietverta atsauce uz kristīgajām vērtībām.
Deputāts arī brīdināja klātesošos no bīstamās tendences, kad “konstitūciju nereti izmanto par politiskās cīņas instrumentu, tuvojoties nacionālajām vai municipālajām vēlēšanām, kā arī politiskajiem spēkiem pozicionējoties pozīcijā vai opozīcijā”, aicinot savus kolēģus atturēties no šādas rīcības.
Balsojums par rezolūciju notika trešdien, 12.janvārī, plkst.12 pēc Briseles laika.