12.janvārī Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu (500 par, 137 pret un 40 deputātiem atturoties) pieņēma rezolūciju, kurā eiroparlamentārieši pauž “pilnīgu atbalstu” Līgumam par konstitūciju Eiropai un tā ratificēšanai dalībvalstīs. Rezolūciju Konstitucionālo lietu komitejā izstrādāja Ričards Korbets un Injigo Mendess de Vigo, un to pilnībā atbalstīja Eiropas Tautas partijas, Sociāldemokrātu, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības, kā arī Nāciju Eiropas politiskās grupas. Savukārt Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku grupa, gandrīz visi neatkarīgie deputāti, kā arī eiroskeptiķi, kas apvienojušies Neatkarības/demokrātijas grupā, balsoja pret konstitūciju. Proti, pēc balsojuma kļuva skaidrs, ka konstitūciju atbalsta vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb vairāk nekā 70% Eiropas parlamenta deputātu, tai skaitā visi Latvijas deputāti. Balsojuma noslēgumā EP Prezidents Josē Borrels uzsvēra: “Šis balsojums apliecina, cik patiesi plašu atbalstu konstitūcija bauda Eiropas Parlamentā.”
Deputātu skatījumā, konstitūcija labāk izskaidro Eiropas Savienības mērķus, piešķir ES nozīmīgāku lomu pasaulē, nostiprina demokrātisku ES darbību un nodrošina plašākas tiesības Eiropas pilsoņiem.
EP pieņemtais dokuments sadalās divās daļās: pirmkārt, tā ir pati rezolūcija, kas rakstīta tā, lai tās teksts būtu pieejams iespējami plašākai sabiedrībai un skaidrotu, kādas priekšrocības konstitūcija piedāvā salīdzinājumā ar iepriekšējiem Eiropas Savienības līgumiem. Savukārt otrā daļa piedāvā detalizētākus konstitūcijas ieviesto izmaiņu paskaidrojumus.
Kopumā rezolūcija secina, ka “konstitūcija ir labs kompromiss un ievērojams spēkā esošo līgumu uzlabojums, kas īstenota sniegs redzamus ieguvumus pilsoņiem (un Eiropas Parlamentam, kā arī dalībvalstu parlamentiem kā viņu demokrātiskās pārstāvniecības iestādēm), dalībvalstīm (tostarp to reģioniem un vietējām varas iestādēm), Eiropas Savienības iestāžu efektīvai darbībai un tādējādi visai Savienībai”. Protams, nākotnē konstitūcijas tekstu vēl varētu uzlabot, un Parlaments plāno izmantot savas jaunās iniciatīvas tiesības, lai šādus uzlabojumus piedāvātu.
Rezolūcijā pausta cerība, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis panāks konstitūcijas ratifikāciju līdz 2006.gada vidum, lai tā varētu stāties spēkā 2006.gada 1.novembrī. Lietuva un Ungārija jauno līgumu jau ratificējušas, deviņās dalībvalstīs tiks organizēts referendums, vienpadsmit dalībvalstīs ratifikācijas procedūra notiks parlamentārā ceļā, bet trīs dalībvalstis vēl nav pieņēmušas galīgo lēmumu, kā organizēt ratifikācijas procesu.
Eiropas Parlamenta rezolūcija nav juridiski saistoša, tomēr tā uzskatāma par nozīmīgu politisko viedokli konstitūcijas ratifikācijas procesa gaitā dalībvalstīs.

Lielāka skaidrība par Eiropas Savienības būtību un mērķiem
Eiropas Parlamenta rezolūcijā teikts, ka Līgums par konstitūciju Eiropai sniedz pilsoņiem lielāku skaidrību par to, kas ir Eiropas Savienība un kādi ir tās mērķi. Konstitūcija arī precizē Eiropas Savienības un dalībvalstu lomu. Pirmkārt, līdz šim spēkā esošo sarežģīto līgumu kopumu aizstāj vienots, daudz vieglāk lasāms dokuments, kurā lietota precīzāka un saprotamāka terminoloģija. Citu mērķu starpā ir uzsvērta Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes veicināšana, sociālo problēmu apkarošana un visu veidu diskriminācijas novēršana. Pateicoties jaunajam līgumam, Eiropas Savienība kļūs par vienu vienotu juridisku personu, vienlaikus sniedzot garantijas, ka tā nekad nebūs centralizēta un visvarena lielvalsts. Visbeidzot, konstitūcijā ir iekļauta ES dalībvalstu solidaritātes klauzula, kas dod pilsoņiem izredzes saņemt palīdzību teroristu uzbrukuma, dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas gadījumā.

Lielāka efektivitāte un nozīmīgāka loma pasaulē
Deputāti uzskata, ka līdz ar konstitūcijas stāšanos spēkā Eiropas Savienības iestādes varēs labāk un raitāk pildīt savus uzdevumus. Piemēram, ievērojami pieaug to jomu skaits, kurās dalībvalstu pārstāvji lēmumus pieņems ar kvalificētu balsu vairākumu (55% no dalībvalstīm, kurās dzīvo 65% Eiropas iedzīvotāju), nevis vienbalsīgi. Proti, vienbalsīga lēmumu pieņemšana varētu bloķēt 25 dalībvalstu lielās ES darbu, jo pat vienas valsts pretestība var automātiski “iesaldēt” tiesību aktu. Deputāti arī apsveic faktu, ka Eiropadomes sešu mēnešu rotējošās prezidentūras vietā būs divarpus gadus ilga prezidentūra, kas veicinās vidēja termiņa mērķu izvirzīšanu un nodrošinās efektīvāku Eiropas Savienības vadību. Tāpat, sākot ar 2014.gadu, samazināsies Eiropas Komisijas locekļu skaits – protams, vajadzēs atrast sistēmu, kas nodrošinātu vienlīdzīgu rotāciju starp dalībvalstīm. Rezolūcijas projektā arī teikts, ka līdz ar konstitūcijas pieņemšanu palielināsies Eiropas Savienības svars starptautiskajā arēnā: tiks izveidots ārlietu ministra amats, kura pārziņā, balstoties uz dalībvalstu vēlmēm, strādās vienots ārējās darbības dienests.

Lielāka demokrātiskā atbildība
Deputāti uzskata, ka līdz ar konstitūcijas stāšanos spēkā pilsoņiem ar viņu vēlēto institūciju starpniecību būs lielākas iespējas kontrolēt Eiropas Savienības darbību. Pirmkārt, konstitūcijā noteikts, ka, pieņemot jebkuru Eiropas Savienības tiesību aktu, to vispirms rūpīgi izskatīs dalībvalstu parlamenti. Turklāt vairākumā gadījumu jebkuru Eiropas likumu kopā un vienlīdzīgi pieņems dalībvalstu valdības (Padomes ietvaros) un pilsoņu ievēlētais Eiropas Parlaments. Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāju ievēlēs Eiropas Parlaments. Attiecībā uz Eiropas Savienības budžeta izmantošanu turpmāk visi Eiropas Savienības izdevumi būs jāapstiprina gan Padomei, gan Eiropas Parlamentam, tādējādi tos pakļaujot pilnīgai demokrātiskai pilsoņu vēlētas institūcijas kontrolei. Pilsoņiem būs arī lielākas iespējas sekot līdzi viņu valstu pārstāvju darbam Briselē, jo konstitūcija paredz, ka Eiropas Ministru padomes sanāksmes, apspriežot un pieņemot svarīgus ES tiesību aktus, būs atklātas. Tāpat konstitūcija nostiprina Reģionu komitejas nozīmi, kas ir reģionālo un vietējo pašvaldību balss Eiropas Savienībā.

Vairāk tiesību pilsoņiem
Rezolūcijā pausts viedoklis, ka Līgums par konstitūciju Eiropai nostiprina Eiropas Savienības pilsoņu tiesības. Pirmkārt, konstitūcijas II daļā ir iekļauta ES Pamattiesību harta, kas nozīmē, ka pilsoņi varēs griezties pēc juridiskās palīdzības, ja Eiropas Savienības iestādes vai arī ES tiesību akti pārkāps viņu tiesības. Otrkārt, konstitūcija paredz, ka Eiropas Savienībai jāpievienojas Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, tādējādi pakļaujot to tādai pašai pārbaudei cilvēktiesību jomā, kāda jau pašlaik attiecas uz dalībvalstīm. Treškārt, konstitūcijā iekļautie noteikumi sekmēs pilsoniskās sabiedrības piedalīšanos Eiropas Savienības organizētās apspriedēs, tādējādi dodot iespēju paust savu viedokli vienā vai otrā jautājumā. Konstitūcija arī ievieš “Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīvas” tiesības, kas ļaus pilsoņiem iesniegt priekšlikumus nākamajiem Eiropas tiesību aktiem. Lai ierosinātu ES likumaktu, jāsavāc viens miljons eiropiešu parakstu, kam jānāk no vairākām dalībvalstīm. Visbeidzot, privātpersonām būs iespēja vērsties tiesā, lai tā pārskatītu viņus neapmierinošus Eiropas Savienības tiesību aktus.

Informācijas darbs
Deputāti vairākkārt uzsver, ka jāveltī visas iespējamās pūles, lai Eiropas Savienības pilsoņiem būtu viegli pieejama objektīva un kvalitatīva informācija par konstitūcijas saturu. Piemēram, objektīvas informācijas izplatīšanai viņi ierosina izmantot Eiropas Parlamenta informācijas birojus dalībvalstīs, bet informācijas darbā būtu jāiesaista organizācijas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību. Rezolūcijā minēts, ka jau tagad sabiedriskās diskusijās par konstitūciju ir izskanējušas atsevišķas kritiskas piezīmes, kas “neatbilst tās noteikumu patiesajam saturam un juridiskajām sekām, jo ar konstitūciju neveidos centralizētu lielvalsti, tā drīzāk stiprinās, nevis vājinās Eiropas Savienības sociālo aspektu, un tā nenoniecina Eiropas vēsturiskos un garīgos pirmsākumus, jo tā atsaucas uz Eiropas kultūras, reliģijas un humānisma mantojumu”.