
Debates: 2005.gada 11.janvāris
Balsojums: 2005.gada 12.janvāris
12.janvārī Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu (500
par, 137 pret un 40 deputātiem atturoties) pieņēma rezolūciju, kurā
eiroparlamentārieši pauž “pilnīgu atbalstu” Līgumam par konstitūciju Eiropai un
tā ratificēšanai dalībvalstīs. Rezolūciju Konstitucionālo lietu komitejā
izstrādāja Ričards Korbets un Injigo Mendess de Vigo, un to pilnībā
atbalstīja Eiropas Tautas partijas, Sociāldemokrātu, Eiropas Liberāļu un demokrātu
apvienības, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības, kā arī Nāciju Eiropas politiskās
grupas. Savukārt Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku grupa,
gandrīz visi neatkarīgie deputāti, kā arī eiroskeptiķi, kas apvienojušies
Neatkarības/demokrātijas grupā, balsoja pret konstitūciju. Proti, pēc balsojuma
kļuva skaidrs, ka konstitūciju atbalsta vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb vairāk
nekā 70% Eiropas parlamenta deputātu, tai skaitā visi Latvijas deputāti. Balsojuma
noslēgumā EP Prezidents Josē Borrels uzsvēra: “Šis balsojums apliecina, cik
patiesi plašu atbalstu konstitūcija bauda Eiropas Parlamentā.”
Deputātu skatījumā, konstitūcija labāk izskaidro Eiropas Savienības mērķus,
piešķir ES nozīmīgāku lomu pasaulē, nostiprina demokrātisku ES darbību un
nodrošina plašākas tiesības Eiropas pilsoņiem.
EP pieņemtais dokuments sadalās divās daļās: pirmkārt, tā ir pati rezolūcija, kas
rakstīta tā, lai tās teksts būtu pieejams iespējami plašākai sabiedrībai un
skaidrotu, kādas priekšrocības konstitūcija piedāvā salīdzinājumā ar
iepriekšējiem Eiropas Savienības līgumiem. Savukārt otrā daļa piedāvā
detalizētākus konstitūcijas ieviesto izmaiņu paskaidrojumus.
Kopumā rezolūcija secina, ka “konstitūcija ir labs kompromiss un ievērojams spēkā
esošo līgumu uzlabojums, kas īstenota sniegs redzamus ieguvumus pilsoņiem (un Eiropas
Parlamentam, kā arī dalībvalstu parlamentiem kā viņu demokrātiskās
pārstāvniecības iestādēm), dalībvalstīm (tostarp to reģioniem un vietējām varas
iestādēm), Eiropas Savienības iestāžu efektīvai darbībai un tādējādi visai
Savienībai”. Protams, nākotnē konstitūcijas tekstu vēl varētu uzlabot, un
Parlaments plāno izmantot savas jaunās iniciatīvas tiesības, lai šādus uzlabojumus
piedāvātu.
Rezolūcijā pausta cerība, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis panāks
konstitūcijas ratifikāciju līdz 2006.gada vidum, lai tā varētu stāties spēkā
2006.gada 1.novembrī. Lietuva un Ungārija jauno līgumu jau ratificējušas, deviņās
dalībvalstīs tiks organizēts referendums, vienpadsmit dalībvalstīs ratifikācijas
procedūra notiks parlamentārā ceļā, bet trīs dalībvalstis vēl nav pieņēmušas
galīgo lēmumu, kā organizēt ratifikācijas procesu.
Eiropas Parlamenta rezolūcija nav juridiski saistoša, tomēr tā uzskatāma par
nozīmīgu politisko viedokli konstitūcijas ratifikācijas procesa gaitā dalībvalstīs.
Lielāka skaidrība par Eiropas Savienības būtību un mērķiem
Eiropas Parlamenta rezolūcijā teikts, ka Līgums par konstitūciju Eiropai sniedz
pilsoņiem lielāku skaidrību par to, kas ir Eiropas Savienība un kādi ir tās mērķi.
Konstitūcija arī precizē Eiropas Savienības un dalībvalstu lomu. Pirmkārt, līdz
šim spēkā esošo sarežģīto līgumu kopumu aizstāj vienots, daudz vieglāk lasāms
dokuments, kurā lietota precīzāka un saprotamāka terminoloģija. Citu mērķu starpā
ir uzsvērta Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes veicināšana, sociālo problēmu
apkarošana un visu veidu diskriminācijas novēršana. Pateicoties jaunajam līgumam,
Eiropas Savienība kļūs par vienu vienotu juridisku personu, vienlaikus sniedzot
garantijas, ka tā nekad nebūs centralizēta un visvarena lielvalsts. Visbeidzot,
konstitūcijā ir iekļauta ES dalībvalstu solidaritātes klauzula, kas dod pilsoņiem
izredzes saņemt palīdzību teroristu uzbrukuma, dabas vai cilvēka izraisītas
katastrofas gadījumā.
Lielāka efektivitāte un nozīmīgāka loma pasaulē
Deputāti uzskata, ka līdz ar konstitūcijas stāšanos spēkā Eiropas Savienības
iestādes varēs labāk un raitāk pildīt savus uzdevumus. Piemēram, ievērojami pieaug
to jomu skaits, kurās dalībvalstu pārstāvji lēmumus pieņems ar kvalificētu balsu
vairākumu (55% no dalībvalstīm, kurās dzīvo 65% Eiropas iedzīvotāju), nevis
vienbalsīgi. Proti, vienbalsīga lēmumu pieņemšana varētu bloķēt 25 dalībvalstu
lielās ES darbu, jo pat vienas valsts pretestība var automātiski “iesaldēt”
tiesību aktu. Deputāti arī apsveic faktu, ka Eiropadomes sešu mēnešu rotējošās
prezidentūras vietā būs divarpus gadus ilga prezidentūra, kas veicinās vidēja
termiņa mērķu izvirzīšanu un nodrošinās efektīvāku Eiropas Savienības vadību.
Tāpat, sākot ar 2014.gadu, samazināsies Eiropas Komisijas locekļu skaits – protams,
vajadzēs atrast sistēmu, kas nodrošinātu vienlīdzīgu rotāciju starp dalībvalstīm.
Rezolūcijas projektā arī teikts, ka līdz ar konstitūcijas pieņemšanu palielināsies
Eiropas Savienības svars starptautiskajā arēnā: tiks izveidots ārlietu ministra
amats, kura pārziņā, balstoties uz dalībvalstu vēlmēm, strādās vienots ārējās
darbības dienests.
Lielāka demokrātiskā atbildība
Deputāti uzskata, ka līdz ar konstitūcijas stāšanos spēkā pilsoņiem ar viņu
vēlēto institūciju starpniecību būs lielākas iespējas kontrolēt Eiropas
Savienības darbību. Pirmkārt, konstitūcijā noteikts, ka, pieņemot jebkuru Eiropas
Savienības tiesību aktu, to vispirms rūpīgi izskatīs dalībvalstu parlamenti.
Turklāt vairākumā gadījumu jebkuru Eiropas likumu kopā un vienlīdzīgi pieņems
dalībvalstu valdības (Padomes ietvaros) un pilsoņu ievēlētais Eiropas Parlaments.
Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāju ievēlēs Eiropas Parlaments. Attiecībā uz
Eiropas Savienības budžeta izmantošanu turpmāk visi Eiropas Savienības izdevumi būs
jāapstiprina gan Padomei, gan Eiropas Parlamentam, tādējādi tos pakļaujot pilnīgai
demokrātiskai pilsoņu vēlētas institūcijas kontrolei. Pilsoņiem būs arī lielākas
iespējas sekot līdzi viņu valstu pārstāvju darbam Briselē, jo konstitūcija paredz,
ka Eiropas Ministru padomes sanāksmes, apspriežot un pieņemot svarīgus ES tiesību
aktus, būs atklātas. Tāpat konstitūcija nostiprina Reģionu komitejas nozīmi, kas ir
reģionālo un vietējo pašvaldību balss Eiropas Savienībā.
Vairāk tiesību pilsoņiem
Rezolūcijā pausts viedoklis, ka Līgums par konstitūciju Eiropai nostiprina Eiropas
Savienības pilsoņu tiesības. Pirmkārt, konstitūcijas II daļā ir iekļauta ES
Pamattiesību harta, kas nozīmē, ka pilsoņi varēs griezties pēc juridiskās
palīdzības, ja Eiropas Savienības iestādes vai arī ES tiesību akti pārkāps viņu
tiesības. Otrkārt, konstitūcija paredz, ka Eiropas Savienībai jāpievienojas Eiropas
Cilvēktiesību konvencijai, tādējādi pakļaujot to tādai pašai pārbaudei
cilvēktiesību jomā, kāda jau pašlaik attiecas uz dalībvalstīm. Treškārt,
konstitūcijā iekļautie noteikumi sekmēs pilsoniskās sabiedrības piedalīšanos
Eiropas Savienības organizētās apspriedēs, tādējādi dodot iespēju paust savu
viedokli vienā vai otrā jautājumā. Konstitūcija arī ievieš “Eiropas Savienības
pilsoņu iniciatīvas” tiesības, kas ļaus pilsoņiem iesniegt priekšlikumus
nākamajiem Eiropas tiesību aktiem. Lai ierosinātu ES likumaktu, jāsavāc viens miljons
eiropiešu parakstu, kam jānāk no vairākām dalībvalstīm. Visbeidzot,
privātpersonām būs iespēja vērsties tiesā, lai tā pārskatītu viņus
neapmierinošus Eiropas Savienības tiesību aktus.
Informācijas darbs
Deputāti vairākkārt uzsver, ka jāveltī visas iespējamās pūles, lai Eiropas
Savienības pilsoņiem būtu viegli pieejama objektīva un kvalitatīva informācija par
konstitūcijas saturu. Piemēram, objektīvas informācijas izplatīšanai viņi ierosina
izmantot Eiropas Parlamenta informācijas birojus dalībvalstīs, bet informācijas darbā
būtu jāiesaista organizācijas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību. Rezolūcijā
minēts, ka jau tagad sabiedriskās diskusijās par konstitūciju ir izskanējušas
atsevišķas kritiskas piezīmes, kas “neatbilst tās noteikumu patiesajam saturam un
juridiskajām sekām, jo ar konstitūciju neveidos centralizētu lielvalsti, tā drīzāk
stiprinās, nevis vājinās Eiropas Savienības sociālo aspektu, un tā nenoniecina
Eiropas vēsturiskos un garīgos pirmsākumus, jo tā atsaucas uz Eiropas kultūras,
reliģijas un humānisma mantojumu”.